Bavarijas Latviesu vestnesis, February 21, 1947

              J : ~" -
li
«Sf?
I
mI
Äutlw>Tlzed by — Lfaenz —
lzdo§anas atlauja: ICD.
OMBG li Atblldigais redak-tors
- Editor in-Clileit
Kärli% RÄbäcs, viettileks:
Aleksandrs Liepä, ledakcl-
Jas sekretäfs: Maksls CuU-tisi
ren-iktorl: Andrejs Ru-dzis
(Minchcne). Harijs Min-denbetgs
(EsUngenS), Ar-nolds
Smits (sports), Zlgurds
Bärda 'tdchniskals lek&rto-
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 14 (21),
Piektdien, 1947. g. 21. E.
iznSk otraienäs un piektdie*
näs t: Izdev^Js: Bavärljas
apgabala latvieän komitejas
uzdevumS LatvieSa pmes
4arbiiile^ eadarbibas kopa::
Redakclja: Ganzburg/D.. Blir-gemi'
tef - Landmann • PI. 1,
t :: PriDted by Sebw&b.
Volksblail, Gdnzborg/Don.,
BQrgernL » Laadmaim-PL T::
Metfens -* Otronlatioii:
Kaseles - Betenhauzenas^latvieSu nometne nocl3.—16. februärim no»
tika LCP 6. sesi^ jaanajä sastävä, kas darba sekmigäkai veiksanai no»
l&na» ka turpmäk LCK kodols atradlsies amerikäijLu okupScijas josllp
aiig)a Josla, kur oficiäli atziti var darboties vienigi Baltijas komiteja, at-gtiljot
LCK delegäcijiL Sanäksmi atkläja LCP vicepriekSsedetajs V,
Korsts tm nolainja IfdzSmejä LCP prieksseza senätora P. Sterstes vgstuli.
P§o Latvijas tm ASV hlnmas, lab^^
BBAs direktrise N. Labord^. No ieveletiem 35 LCP l o o e k } ! ^ sesijä pie-dalSsSO.
Lai cieiSk piesaistitu rnusu likte^a turpmäkä kärtosanä Zviednjä
däTOJoios latvieSus, sesijS nolema tiem rezervet vietä LCP prezidijä.
Aizkläti balsojot, par LCP priekSsedi ar 15 balsim no 29 balsim, 5 bal-goM
pret un 9 attm'0ties» ieveleja^A. Valdmani. Pec ieveleSanas LCP
prtekisjSdis A. Valdmanis pazii^oja, ka tik minimain vairakumu uzskata
par nepietiekamu un pec 3 meneSiem savu turpmäko palikSanu LCP
prieklsSdetäja amata saistis ar vismaz LCP locek|u izteiktu uzticibu.
Par LCP vioepriekSsedetäju ar 18 balsim ieveleja lidzSinejo V. Korstu un
par sekretäru ar.23 balsim J. Poruku.
Tälaka veleSanu gaitS par LCK priekssedi ar 23 balsfm ieveleja prof.
A. Sväbi, bet.pr6zidijä:amerika];^u Joslä ar 26 balsim A. Reinu un ang]u
Jodä ar 27 balsim J. Celmu, Mainot statutus, kas paredz, ka LCK prezi-djja
var ievelet tikai LCP locek|us,amerikä](^u joslä LCK prezidijä ar 2;L
balsi v i i ieveleja A. Kacentk. Viqiamatsakotiesr vietä prezidijä paliek va­kauta,
Prof. A. Sväbe, iizi^Lemoties jaunos pienäkumus, atteicäs IK> pilnvaram
Paltijas centrälä,padom§. Par latvieSu pärstävjiem §ai padome ar 26 bal­sim
ieveleja lid2Äine30 prcf. K. Kundz ar 24 balsim^ A. Trapänu.
Ndfma ierädit pa^ävigu vietu LCK sastävä Austrijä dzivojoso latvie§u
pärstävim, ievSot^par tädu ar 28 balsim E. Freivaldu.
LCK sastävä, ar mitekli amerikäi^u joslä, ieveleja: par administrätivi
^uiidiskäs nozares vaditäju E. Ruvaldu, par finanöu nozares vadl-täju
— H. Klarku,*par darba nozares—RMarkusu,^^^^!^^^ nozares —
3, Zubänu, ärpusskolas izglitibas un jäunatnes nozares (abäs josläs) -
K. Lobi,sociäläs nozares J. Velkmi. LCK delegäcijä angju Joslä: par
izgli^as nozares vadJtäju J. Celmu, finanöu — J. Niedru, ^ darba — E.
Dravnieku. Kopigäs revizijas nozares vaditäjs paliek lidz§inejais E.
Qrosberga.
gad jäapmierinäs ar piesutito. Ang}u ciesamibu ener^skäk Ijierties pie
josla sai;iemusi 1859 kg viinas dzijas, arodizglitibas sekmSäanas un ang}u
1316 kjg uzvalku dränas, 404 m kok- valodas mäciäanas.
viinas audumu, 1000 päpus viriesu Savu plaäo pärskatu prof. K. Kun-zel^
u, 130 bemu purii;iu, 416 duöu dzi^s beidza ar värdiem: „Es zinu,
zobu suku, adatas, läpämos diegus, ir daudzi, kas, negrlbedami relf:inä-pogas
un dazädus citus piederumus; ties ar reäliem apstäkyem un aiz-amerikänu
joslä sai;iemts 741 kg vii- mirsdami, cik niecigs faktors mes
nas dzijas, 1064 m daiädu audumu, esam lielu notikumu gaitä, ir gaidi-
400 pari virieäu zel^u, 50 purii;ii, un, ju§i nö LCK daudz vairäk, pat ne-täpatkä
anglu joslä, dazädi sikumi. iespejamo. Tas, protaras, nebija LCK
Dots norädijums, ka äudumi, viinas spekos. Tagadtrimdl^^^
dzija un apgerbu piederumi pieS^i- gäjusi jaunä, kritiskä posmä. Ar
i:ami tautieMem, kas lidz äim ar mi- katru dienu aktuäläks kJOst jautä-netäm.
mantäm mäzäk apgädäti, do- jums, käds bus musu liktenis, kad
dot priekäroku daudzbemu iimeriem, iis pagaidu stävoklis beigsies. Jaunä
mätem ar maziem berhiem bez gäd- situäcija prasa jaunus kärtotäjus.
niekiem un bijusiem pretestlbas kus- Latvieäu Centräläs Padomes uzde-tibas
dalibniekiem, kas cietuSi kon- vums ir atrast virus, kas yar§tu uz-centräcijas
nometnes. Savu daju sa- riemties musu trimdä esoääs tautas
i^emusi ari tautieM Austrijä. Hei- dalas paäpalidzibas darbu un likteijia
delbergä LSK sa^emis täläkai sada- turpmäko vadibu."
lei 3000 kg dazädu medikamentu. Par veikto darbu sesijas dalTbnieki
Starptautiskais Sarkanais Krusts vienprätlgi izteka LCK pateicibu.
pieteicis vei 1500 kg ädu un 800 pä-'
ru bernu zäbaku sötljumu, lidz ar
piederumiem apavu laböSanai. Manr
tu sadali uztic§s nometiju komite-1 Par DP universitätes darbu Ham-jäm
kopä ar revizijas komisijäm. | burgä zinoia prof. F. Gulbis. Gruts
Jauna, neparedzeta vajadziba pärbaudijums 1200 ,studentiem un 216
sniegt matefiälu i^lidzibu radusies mäcibu spekiem bijusi universitätes
p§c pärbaudem amerikäijLU joslä. No- pärcelsaha no Hamburgas uz 20 km
dibinäti ipaäi palidzibas fondi pie ättälo Pinebergu. Jaunäs, plaSäs tel-l
^ u s a dzTve
• :;.r : •Jff •••1 • . -v • • - , , 1.-.. • .• .•
ievirzTjusies
kritiskä posmä
LCK PRIBKSSEDGTÄJA
ZII^OJUMS
LCK lidz§inejais priekSseditäjs K
KundziijL§ savä zii;iojumä norä-dljä^
ka masu trimdas dzive sädes
kritisks posms. Begju maizes rie-dens
kiust aizvien plänäks un ne-mitigäs
pärbaudes jau. tä nenoteikto
dzivi padara nepanesamu. Pec pär*
baudem no dazäm nometnem izslegti
JOppoc. un vairäk tautieäu. LCK
darijusi iespejamo. 20. janvärl ang-
|u militlräs iestädes Baltijas komi-tejai
paskaidrojuäas, ka bij. ka]:aviri
pec pärbaudem zaude vienigi UN-SRAs
apgädi, feet vii;dem paliek tie-
Sibas u2 apgädi armijas un militäräs
pärvaldes uzturetäs nometnes un DP
iieslbas. Sis uzskats krasi at§ljd^as
*ao nostäjas amerikä^u okupacijas
Joslä.
Beg}u dzivi ieverojandapgrQtinäja
päryietögana hö uzköptäm to^
tetäm nometnem uz jaunäm. Angju
Joslä skaidrf v^rojama tendence at-brivot
väcieäu privätas mäjas un sa-biedilskäs
telpas. Hid^enes nom^t^^^
nes likvide§ana jötami skärusi ari
darbibu, jo daudziem LCK no-
«apu darbiniekiem näcäs pärcelties
'tt 10 km attälo po}u baraku hometni
Augustdorfä. lÄi varetu t\^
W» darbu, yairäki^^^L^
JaistijuSies meiu darbos, tä paliekot
Nepartraukti turpina pieaugt ari
partikas grutibas. Vairäkäs nomet-aes
izdtotie sikie apre^a^ fcä
paredzetäs 1550 kai. dienä saijiem ti-rai
teorStiski, bet patiesibä kaloriju
SKaits samazinäjies pat uz ISOO. Ltdz
ar to jutami pasUktinäjies veselibas
'^fvoklis, sevi§|p apdraudeti berni.
vlsi söU paUkuSi bez rezultätiem.
• Täläk prof. K. Kundzij?5 vispäre-
Jos vilcienos apskatlja iesaisti§anos
darbos, kas k^uvusi rosigäka, jo tau-teiivairs
nepalaiias uz UNRRAs
Oiaizi, bet cenäas atrast dro§äku ek-sistences
pamatu... Sai secibä aizvien
orezäk dzird ari jautäjumu par tä-iaku
emigräciju. Prof. K. Kundzi^ä
?i^oja, ka LCK rokäs ir diezgan sika
mformäcija par patreizejäiii izcejo-sanas
iespejäm uz dazädäm aizjupas
zemem, seviä^ uz ang}u dominijäm
Jautäjums par plänveidigu baltie§u
pP izcelbsanu tomer vei nekur nav
iziemts. Täpec dazas grupas säkuäas
Kartot izcejoäanu savrupeji. Minam
*^utie§i, kas sai;iemu§i aicinäjumus
ao r^diem BrazIUjä, visvairäk bap­tisti,
; Aögju joslä apmeram 15Q gi-mei?
tu'pa§reiz jau gaida izbraukäanas
atlaujäs no Starpvaldibu komitejas
Berline. Kärtojas ari jautäjums par
nelielas grupas pärceläanos pie ra-diem
Dänijä.
Centräläs iestädes darijusas visu,
ai verstu starptautisko iestäzu un
rietumu lielvalstu vaditäju aprindii
veribu uz musu nepelnitäm cieäanäm.
Izpilditspagäjuää sesijä LGK uztice-tais
iizdevums vienoties ar bij. Sa-eimas
dep. grupu Väcijä par kopeju
esnieguma tekstu UN pilnsapulcei.
Lidzigus ieshiegumus izdariju^i ari
Igaunijas un Lietuvas pärstävji. Par
emigräcijas jautäjumu LCK prezidijs
aizvien sazinäjies ari ar sutni K. Za-riijLu
Londonä, norädot, ka latvieäu
vairäkums, ja emigräcija klutu ak-tuäla,
veletos doties uz Kanädu. L CK
pedejä laikä ari dara visu, lai iepa-zistinäitu
ar musu kritisko situäciju
Anglijas p^rlamenta aprindas, it se-vi%
i tos pärlamentäriesus, kas jau
veltijuäi musu liktenim savas simpa-tijas.
Tiesi pedejäs dienäs Baltijas
tautu pärstävji kopigi iesniegusi at-kal
jaunu memorandu par begju stä-vokli
Väcijä un nepiepieäamibu stei-dzigi
izkärtot vii;iu näkotnes proble-mu.
lesniegums pamatots ar sikiem
statistiskiem datiem par vecuma un
arodu grupäm, partikas pasliktinäsa-hös,
slikti atalgotö darbu Väcijä utt.
mi
apgabalu komitejäm un ^r gandari-jumu
jämin tautiesu atsauciba. le-verojamas
summas ii^.maksäjis. kul-turas
fonds; pie§l|drti pabalsti studi-ju
föndam, atseviälj:äm mäclbäs iestä-cen
§anäs tulit no tautskolas tikt^m-nazijä
un no #miazijas augstskoll
nav pareiza.
Ka panäkt
ai
maii;iu
Pec daudziem meneäiem beidzot
nö Sarkana : Krusta starptautiskäs
komitejas 2ei?evä sä^emtas mäntias,
kas iepirktas par Latvijas deblol^e-tiem
lidzekliem. Musu pa§ti lidzda-liba
§i jautäjuma izkärtosanä nav
varSjusi but velaml iz§]$:ir§Ja un tsh
pas ir liels ieguvums, Pärcelsana ne-tie
§i devusi universitätei ofiqiälu at-ziSanu,
jo pärrunu laikä par Pine-bergas
kaz^irmju piesyräanu no
kontrolkomisijas Berline saijiemta te-dem,
teätjriem, operai, universitätei 1 legramma, ka jänodrosina universi-utt.
Pän;ierhti bijuääs Latvieäu ka]ra^ tätes pastäve§ana. Lidztekus tie§a-viru
palidzibas lidzeky un mantas, | jam darbam universitäte veic ari
kas täläkai sadalei nodotas Latvle§u j Baltijas tautu propaganda Sagata-kafaviru
palidzibas pärvaldei, Svit- voti 22 zinätniski darbi. 11 darbi
ru dazienvl^^
kontrolkomisijas rikojums par reiz käm/ iestädem visä pasaule. No 48
jau atbrivoto summu ötrreizejo bio- vietäm jau pienäkusas atbildes, ap-
^eäanu. Ar jäuno rikojumu liegta maii>as darbi un solijumi atbalstit
iespeja maksat r^inus no ieveroja- universitätes täläko veidosanos.
rriiem Latvijas valsts lidzekjiem Tautskolu un ^mnaziju tikls pec
RM 1.350.000, kuirus väcu okupacijas izglitibas nozares vaditäja J. Celma
vara bija pärskaitijusi bankäs Vä- atzinuma uzskatäms par labi izvei-cijä;
Isajä deblokädes posmä izman- dotu; Väcijä; Austrijä un Dänijä pa-totas
nepilnas 10.000 RM, jo ättieci- visam darbojäs 128 tautskolas ar
gäs iestädes par Katru izmaksu pra- 8000 skolniekiem un 57 ^imnazijas
sija apstiprinätus relpnus. | ar 3200 audzeki;iiem. Visi berni sko-las
gados skolas ari tiesäm apmekle.
Noverots, ka vecäki bieii säk sutit
_ . . skoläs jau 6 g. vecus bernus. Bet
par P skola savukärt cen§as mäcibu gädä
- iz^emt IV2 gada kursu, Täpec ietei-
.§u ieveribu pelna tie berni, kas cams vecakiem ar pärlieku jaunu
zaudejusi vecäkiis. Ang}u joslä vei bernu nodo§anu skoläs nepärsteig-pastäv
2 berhunami no Latvijas ar ties.'
220 bärii;iiem. Berni säk sasniegt Arodskolu jautäjums palicis strup-skolu
vecumui un butu veläma viriiu cejä. To savä ziiiojumä uzsvera LCK
iekjausana ^menes. Jau pagäjuää priekSsedetäjs, atzina' izglitibas da-gadä
säkäs bernu adoptesana,; bet tad las vaditäjs un pärrunäs iztirzäja
strikti rikojumi SO humäno pasäku- LCK loceky. Pec J. Celma,domäm,
mu pärtrauca un atriema atpakaj pat arodnieciskä izglitiba organizejama
izvietotos bernjiis. Tägad oficiälo divos virzienos —- arodskoläs un aro-iestäzu
viedoklis mainljies un tau- du kursos. Arodskolu atyeräana sais-tieäiem,
uzpemot un adoptejot ber- täs ar piemerotäm telpäm, darbni-nus,
liela izdeviba parädit savu lat- cäm, darba rikiem, materiäliem, vä-visko
stäju. Sai?emti piedäväjumi jadzigo lietprateju — skolotäju skai-uzi;
iemt musu bäriniis divos Kanädas tu. Tädel arodskoläs organizejamas
un Paragvajas bemunamos, bet LCK lieläkos centros un tur, kur täs jau
viedoklis ir, ka vispirms mums jano- ir, jäiekärto internäti audzeki^iiem no
drosina bäreijiu nakotne, neizraujpt citäm nometnem. Arodu kursu r i -
tos no tautas kopibas. koäanä gandriz visäs nometnes bijusi
Turpinot mäkslinieku apzinääariu, atzistama rosme, bet izglitibas da]ai
konstatets, ka procentuäli to skaits nav piesutiti pärskati un tädel par
pirsniedz skaitjus dzimtene^ un mäk- veikto pärsl^olosanös trukst centrä-sliniekiem
vajadzetu padomät par lizeti dati. Ja nav iespejams iefeärtot
pärskolo§anos. Mäkslas a^entura sä- arodskoläs, tad tautskolas beigusie
kusi rupeties par latvieäu komponis- jaunieäi jäieinterese par iesäistiSanos
tu jaundarbu izdoSanu, sa^emot sim nometpu darbnlcäs. Tautskolu un
merl^im KulturaS fbnda pabalstu. feimnaziju skolotäjiem jaieaudzina
Apskatöt izglitibas jautäjumus, uzskats, ka mäcities kurpnieka, gald-
LCK priekisedgtäjs sniedza skaitlus nieka vai atsledznieka amatu nav
par fikoläm, seyifil^ uzsvejrot nepie- kauns. Musu paSreizSjä situäcija
Sai z i i ^ daudz darijusi LdK dele­gäcijä
amerikäiju joslä, dodot nori»
dijumus skolu yadttajiem r&ol
priekälasijumus pfff praktisko
nozimi un näkotnes izredzem. Sai
pa§ä nolukä ^nmaziju visu klaäu un
tautskolu pedejb divu kla§u skolniiB*'
kiem iekärtojamas piemerotas prak-tiskas
nodarbibas daiädosarodos. Iz­glitibas
nozares vaditäjs 8^
joslä J. Zubäns ieteica, ja ne vairäk^
tad mazäkais neaizmirst mäcibu plä-nä
uzi;iemt 2—6 st. nedejä rokdarbus.
Augsburgä ^mnazijas audii^l^i ap
sajusmu un oentibu äädas rokdartMl
stundas jäu apmekle.
K Birnbaums no FiSbachas nomet­nes
pasvitroja, ka viskaträkie arod*
kursu apmeklötäji ir tautieäi 18r-30
g. vecumä. Gados vecäkie, ka§ iz-prafu
§i dzives istenibuf cehäas pär*
skoloties; T. Silkalns np Gestaditas
izteica pärmetumus inzeniefiem un
arodu lietpratSjiem, kas nav ar vaja-dzigo
paSaizliedzibu cehtuäies izkär­tot
arodapmäcibu, bet posmä, kad
tautskolu un ^mnaziju skolotäji^ vei-ca
organ^zeSanu, nerädija velämo ak«
tivitäti. Tagad jau daudz kas noka-vets.
T. Silkalns. ieteica da^ädos kur­sos
pielietot skölu discipliriu. Kur-sus
organizejot, lieläka verlba veltä-ma
lauksainmiecibas nozarem, ]fe§-
reiz vispirms jägädä piar sagatavoäa-nos
eksistences ik)droSinä§änaii r^eyis
par visparejo izgÖtibu.; - ! <
il9il
;v • • • . - - . ' J .1
^ 11*i i
u vaioda
lerocis cina
LCP preaddija un LCK ^tmais sastävs P. MiezISa ua;LSmum8
Ne mazäk svarigi ir mäcities ang-lu
valodu. Turpat visäs nometnes
gan notiek kursi, bet tie atstäti pa§*
plusmai', un LGK izglitibas dala Iida
§im nav kur sus saskapojusi un seko-jusi
sekmem. Tie§i pedejä laikä no-verojamä
nevelama parädiba — la-bäkie
anglu valodas prateji iesaistäs
UNRRAs un armijas dienestä un vie-^
na otra nometne jau- palikusi bez.
spejigiera änglu valodas skolotäjiem.
lemesls labäks atalgojums un iz-redzes.
Angju valodas kursu netrau-ceta
norise ir päräk svarlga, musu
näkötnei un tädel centräläm iestä­dem
jäatvöl lidzekli skolotäju atal-gosanai.
Jäizkärtb ari iespeja pär-vietot
skolotäjus ho vienas vietas uz
otru. A. Trapäns no Völterdinge-nas
nometnes uzsvera, ka anglu va­ioda
ir reize ari ierocis eipä par mu­su
tiesibäm, No tautieSiem, kas aiz-braukuSas
darbä uz Angliju, \M ja
0,5 proc. runä angliski. Visäs sai;iem-täs
vestuläs izteil^s noiälöjum
Väcijä paväditä laikä nav iemäciju-
§äs angliski. • It seviä^i tagad, kad
emigräcijas jautäjums kluvis aktuäls,
CP ieteikums — ar jaunu sparu un
visiem mäcities angliski/
Skolas grämatu jautäjums- pa dalai
jau atrisinäts. Tuväkäö ned§läs pa-redzeti
vei da^ jauni izdevumi un
•GK izglitibas nozare sagatavos zivl-nuskriptus
völ trukstoääm, tä kä jau-no
mäcibas gadu taufekolas yarei
säkt jau pilnä merä apgädätas' un
feimnazijäs truks tikai nedaudzas
grämatas. Lai saskai;iotu darbu, ho-verstu
parallelismu un neiespiestu
grämatas^ bez ku]:äm vär ari Iztikt,
LCP uzaicina visus grämatu izdeyi-jus.
izglitibas un skolu.grämatai^iz-dot
tikai sazii^ä ar LCK izglitibas
nozari. Atzistot prof. A. Sväbas le^
rosinäjumu, LCP ludz LCK izgliti^
bas nozarel rapeties, lai tiktu sastä-dita
un izdota izlaidumu aktiem grä-mata
latviskä pasaules uzskata no-skaidrosanai
un latviskäs stäjas stip-rinäSanai.
Tapat LCP mdz. Baltijai
univcrsitäti organizet lätvie§u stu-dentiem
sistematiskus lekciju ciklus
eksaktäs un bumänitäräs zinätnes
un §is lekcijas izdot rokas grimatas
veidä Väcijas universitätes imtnat-rikuleto
studentu un vispät mu^u in-ielifcences
vajadzibäm.
(Beigas 2. lappusS)
m
M: M
Ma
Mli
mi
m 'Mmi Mii
m
•illlli