Bavarijas Latviesu vestnesis, December 4, 1948

              f
mm
mmm
1 ^ \
:r ill ?••
1
• l i i i ii
i i l i 'i
i : : -.li
mmm^
' •• »"-.1;M»
i
l i - •i.-'-.'r.
M
Wr. 1(» (214) 1948. g. 4. decembri
4r fiotora ^raksn TAiimcifil i cm pārak-
Kalnrača darDa
Vēstule LatViijaI no Kanādas
Nesen saņēmu sava redaktora iū-etlti^
jee r&k«toa liieiktā» domM nav burāi^umu uzrakstīt kādas rindas par
redakcljM 4am»8. [kalnraču dzivi Kanādā. Un clIvēKs
jau labprāt runā, sevišķi,-ja ir klau­sītāji
un neviens nepārtrauc.
Manu bērnības draugu SmokiaBiljū
un Sortija pēdās staigāju jau vaiH
ļfiekā pusgadu. Atrodos Norandāļ —
Ruaņā,Kvēbekas raktuvju ^;cen
i i i l i
1 it
ā stūri nav: nekā no senās zelt-
„K ara ,t.e ma^^. ^ r j - A - 1 I raču romantikas, pat otrādi —: cāļi te
pipars. Par k a p ^audz raksta un ^p^^ džipiem.: Darbs. mūsu raktuvēs
vel vairāk d^ma. T^iņ^daudz lemes- .^^ 1_ 7.3
lu un, lai_uk savadi tas izklausa un 3-11: (te nelieta laika sadalījumu
: - visvairak^realas dab:^, .Kars un ^^^.^ ^^^^ ir rīta maina un
kara regi nekad nav.f_antazij:a3 lieta, j^.^ 7. piestiprinājuši cepu-
JO nekad nav bijj3garaka_ posma pa^
. saMe, ka4j_vlena var^tra stun ne- ^^^-3-^^^^^jj^ brokastu.kastītes, dc-būtu^
plosijies kaŗs. Un no siem, 0- ^amies uz celtni,, 'kas novedīs mūs
kalajiem_^ kapēm lļ(ķjisas^ pasau^^
ugunBgrekam dažkārt bijte^ t'^^Mkrietnspīiskilometrslīdz stacijai, kur
viens^ solis. • ^ , .atrodas brokastu telpa un mainas
: Sodieņ_ jauņs^saules ka^ var ^
celties J i k l a b ^ Ķ m ā , I ^ l e s t n a vai\^^^^ ^^^^ ikdienas gaitas. Darbs
Gneķija ka jebkurā citā vieta,^ kur vairālcos .stāvos un uz 'ausžē-
.t> saduras svarīgas n^twmu un austru- - j ^ ^ ^^^^
mu intereses. Un tadu.Vietu ir ļoti celtni, gan pa kāpnēm. Iegūto rūdu
daudz,_jo8taļmiska austrumu impe-kļgŗbg^^p
nja ^izkāpioi m^^^^
krastiem,: kopš StaļmgradaS: .^gajusi tjīgļ^jjig dzelzceļš, aizvestu uz lielo
ņo uzvaras uz^iizvaru,_nonakdam \^^^ ^as to uzcel virszemē, «kur
līdz Llbekas-Trlestas ļmijai un ar- ^ uz dzirnavām. • Rudu
vlen_ņo jauna pielādēdamas .ar di- iegūst, urbjot klinti caurumus un
nanļisku sparu tāiakkm kcieniem. spridzinot. Tā ar laiku rūdas at-
Ja^Stalms ^butuiikpat ^karsts, un ņe- ^^^^ ^jg^gj, urbjoties uz augšu,
apdomīgs^ mtkp,^šietalakiele-^^^^j^^^
^ ' V ^Jf" To dibenā parasti ir slīpa eja,
varbūt ari ,lalmetl. • Bet vlņs_ ^Krievi- pa kuŗu saspridzinātos klints gaba-
J«» pilsoņu k#ra alkā.mācijies pie- lus nogāž kādā mazākā telpā, kur
red«« sakSvM, skolojlra^^^^
jieiaigajiem triedeniem^ Hitlera aus. Beidzot rūdas gabali, kaut cik pie-trimiukarāv
redzējis vienu
zBķa mēroga neveiksmitl- Grieķijā, n
Indonēzijā un dtuŗ_^Tāp§c v i ņ š ^ - ; ^ontālās satiksmes ejās. Tur tos sā­košies,
«tfaavugudribu.i^
citādāka. ^ , . * tams, ir principiāla darba procesa
_yienā zmā Staļina 1om.i, vaŗ^ tas ^n atsevišķās vietās vaf būt
vtiļua Patlk^val nē, burtiski līdzīga ^ŗj^^^ citāda.
Hitlera lomai: viņam jābūt kara sa- MŪSU darbs cieši saistīts ar riidas
: cSjam.. geUā nav tāda, ko ceļojumu. Ir viri, kās halles urbj
nomaskēt Krernļa maskošanās mels-^^^^^^ spridzina klintis. Urbis darbojas
tarl.. Sācējs, ja vajadzēs, viegli at- u^j^ļgi aļ^jj^ens kaltam. Viens strād-vēro
jo citādi var atgadīties, ka pa-|.belēm pieder ari virtuves krāsns un
redrētaiā vLtā att eja nekrus- dažkārt pat vanna un.dubultlogi. Ne-
SSar otru beVtai izies pa apak- būs pareizi, Ja «nlnēšu tikai zemākās
šu va' angJu Veco urbju novākšana cenas. Uzvalks maksā 40 dol. bet
un novadgrāvīšu tīrīšana ir darbs ie- ari pāri par 100 dol., mētelis 40 dol.,
sācējiem un tādiem, kas nespēj pie- bet ari 80 fol-kurpes 5 dol. bet ari
nem'^e> k'alnraču ?udribās. Darbs 20 dol., krekls 2 dol, bet ir ari krek-nav
ilgi ;srii&gs. jāievēro gān;pa- llpa^^^
au?stinātais gaisa spiediens pazemē bet labs karalculs 60Q--^800.(tol._Soci-un'
ne vienmēr pilnīgi pietiekamais ālā apdrošināšana, tadā ņozime, kā
Skābekļa daudzams.. Staigājam bie- to pazinām X.atvija, te nepastāv. ,Ēs-zos
gumijas zābakos,, metallauzpur-mu vienīgi nodrošinaft pret:: nelai­mēm,
lai neatdauzitu pirkstus./Daž-mesgadījun^^^^
r,;i„.,^ +nv o,.,- riA nn!Jšn<! Tad .iis .smaiSs. Un esmu slimojis vismaz
•LATVIJA. \m. g. i. decembri Š
l
DP - dzīvs bie-
1 • •
dinaļums nežēli-gai
tirannijai
Mūsu JAUTĀJUMS AMERIKSNO
PRESE •
Vilis - ^^ļ^
reiz ūdens tek ari" no augšas.; Tadļjis^smags, un
lietojam gumijas bikses un svārkus, nedēļu, ,tad saiiemu apmēram mio
Lai neatdāuzītu TDākaušus pret ze- algas. Slimojot ar parastām kaitēm,
makiem, griestiem, valkājām vieglas nesaņemu tie centa, J>et ārstēšanasJr
āi2Sārgcepures.- To veids un nozīme krietni; dārga. T apdroši-ir
līdzīga^'bruņu; cepurēm.; Es ari privāti M d l ASVapdrp-ju,
ka kādām darba biedram uz gal-ļ zināšanas sabiedrib
vasuzrioDja paliels akmens; nove-^Jū^^^
1as virs, novēlās cepure, saplīsa lam- foto objektīvs,; bet: pateikšu : savās
ķa, bet zili bija tikai ceļi un pakau- gluži personīgās domas, par kalnraču
sis' vesels^ jo cepure bijk novirzījušiI darbu Kanādā. Nedomāju, kā/tas: ir
akmeni sāņus^; Darbs riav bīstams.; latviešiem piemērots, uņ nedomāju.
Par raktuvju: specifiskiem nelaiines ka daudzi latvieši strādās raktuvēs
gadijumiem;-pie tam par; - tādiem, il^^
kur kādreiz' nelīdzēs āri cilvēka Īle- Un tomēr kalnraču akcija ir viena
lakā uzmanībai varētu uzskatīt gāzu no labākām mums piedāvātām akci-izpludumus
un vaļēju slāņu vai se^ iām. Ja es tagad pebiu' 200 ;dolaru,
Višķu klints gabalu nobruksanu. Ie- bet dzelzceļa darbos izpelna tikai 150
spēja piedzīvot šos negadījumus būs dol., tad es praktiski pelnu divi rei-gan
niecīga, apmēram,.kā nokļūt zem ļ zes vairāk. Dzīves vajiadzībām es
izdodu 100 dol. un mans atlikums ir
100 dol. mēnesi, bet dzelzceļu darbos
tas būtu tikai 50 dol. Tas nozīmē, ka
es varbūt divas reiz;es ātrāk varēšu
realizēt savus iecerētos nodomus.
Bez tam ir starpība, dzīvot pieklā-
. Aņ pec prezidenta vēlēšanām DP ' rm v..-^-
au ajumsv ASV pres^ joprojā
tols. ,,New York; Teleg ā^^^^^^ . pii^o ^,ff'}^Vm^
Pētera Edisona raksts, ku.ā a p S ^ i t " ti^ibas S^i^eSv^^^^:. ;^o
nkuma praktiska izvešana S ^r^'^'"^
ka senators Mekgrātsnak^ "IP»^^!^ ma..kong^
pretim ;ievietojls^^;k^^^
teļu un: norada uz krāšņajiem
senators Reverkombs;::sehātā v^'^^m<^^^ nav kvēlēts ;un-^^ , . ^ ^
šanu kampaņā bieži atsaucas uz k l u J i * P '
dālno;DP.ļikumu. ::-:;,-•;•
; ,,The _Aķron Beacoņ^:j ViliS:^';^ .^vMās zm^^
1 bērni
a
radīsies. Tas ir režijas ^utaj u i i w . i ^ieks urbj un otrs piegādā jaunus
Svarigfikl ir kādi pitl apstākļi. Pro-^napma urbjus. Mu­ti,
jfiapsveŗ, vai šodien lieliem su raktuvēs parasti urbj lidz 7 pēdu
upuriem riskēt to, kas vea^ dziļus caurumus (citās lidz 12). Jo
iespējams ar krietni mazākiem. vairāk rūdas klintī, jo palaikam var
Daudz runāts par laika faktoru'^un ^trāk un vieglāk urbt. Darbu beigās
zīlēts, kfi labā tas varētu strādāt, saurbtos caurumus spridzina. Rīko-
Bieži apgalvots, ka. tas strādā Mas- Lie^ ar pulveri var samērā-droši, jo
kaval par sliktu,, jo Maršala plāns I praktiski reaģē tikai kapseles
^jauhcr Rietumeiropas salnin^(Mbu,U|^gpi(5^jai. Lieto 10 pēdu garas deg-steidzīgi
top rietumu aizsardzības auklas un katra- pēda deg 40 sek.,
blokl^ tielr kombinēta A t l ^ ^ auklu aizdedzināšanas vēl
vienība. Tas ir fakts, bet vai^šim L^gg^ sameklēt patvērumu. Ir arī
icOcto nestāv pr^
rosība austrumu blokā un brūnoša- dimantu šķembas. Dimanturbju gal-n
§s kapacitātes pioņemšanās paša L^e^ais uzdevums ir jaunu atradņu
Krievijār &ajā ziņā Maskavai irL^eklģ^^^na. Meklējot atradnes, iz-taietns
handUcaps, un rūpes talak ^arā pat vairāk tūkstošu pēdu dziļus
var^but tikai par to, lai no abam urbumus uh viens pats šāds urbums
pusēm pieaugušos spēkus noturētu L^ar^lgt pāri gadam.
;iid2svarā.^T§tad^šin^ v i r z i ^^
abam pusēm dod vienādas priekš- arklu iegūtos rūdas gabalus nogāž
, ,x ; M i . ejā un tālākajā telpā. Auklas divas
Bet ir kada j:lta laika iedarbība, tauvas iet cauri vairākiem blokiem
kas izpaužas abu pretējo saimnieci- Tās uz priekšu \m atpakaļ velk rnā-^
tas sistēmu funkcionēšana. Reiz gina. Viens kalnracis ap^^^ mašī-rietumi
būs apbruņojušies. Maršala nu, otrs novietojas auklas tuvumā un
plāna ietekmētā saimnieciska rosība signalizē, jo mašīna dažkārt ir vai-sasm^
gusi kulmināciju. Tad nāks K^āk nekā simts pēdu attālumā. At-atslābums,
kura sevi^ r^timiiem liks kal citi vīri nogāztos rūdas gabalus
āricSrtigi sajust^ ļedabi^ā^Ent)^ saskalda, un, ja nelīdz veseris, tad
pārdalīšana divas daļas, bntuimpe-i^paiīd^^
rijas ^pēku līdzsvara^ ra
kārtojumi, saimnieciskā separātisma šanā, kas parasti labi samaksāts
toidemies^au^^ stūros un akorda darbs un to Uztic vecākiem
dti faktori, kas var novest pasauli U-alnračiem. Inženieris nosaka vir-ple^
sas ^saimniecības Jcrizes un pat zienus un kalnracim tie stingri jāie-satricinājuma.
Tas līdz šim inertas'
rietumu darba cilvēku masas pielā­dēs
ar jaunu revolucionāru sparu
un pagriezis vēl vairāk pa kreisi. Un ļ OIH 6
tad var notikt, ka ar aukstā kara
ieročiem Maskavai iespējams novest i j «»
galā to, koiāodien v^ ļ flŽl V 0
fitp
Profesora P. Laurinovičā vadī­bā
28. ndvembrī no Vācijas ame^
rikāņu joslas Briselē ieradās 25
latviešu bērni, kas veselības uz­labošanas
nolūkā 6 mēnešus dzī­vos
Beļģijā. BrauGieriu priekšzī­mīgi
bija i noorganizējusi organi­zācija
Caritās Gatholica. .
Bērnus Briselē sagaidīja bīs­kaps
Sloskāns un daudzi citi tau­tieši;
P|cīsas ; atpūtas mazie
viesi atspirdzinājās ar LSK izda­lītiem
gardumiem un tad devās
tālāk uz Ņamiru. Jau 29. no­vembri
bērnus uzņēma Caritas
Gatholica izraudzītie audžu ve­cāki.
Par mazajiem, kas Beļģija
ieradās spirgti un veseli, pastā­vīgi
rūpēsies ari; benediktiniešu
māsa Marija Anastāzija — slimo
Jolanda Zauere.
jīgā istabā vai ce
gonā, vai pat te
ojoSā dzelzce
tī uz
a va-auka.
Ari Kanādas klimats nav tāds, kad
darbs laukā vienmēr ir patīkams. Uz
mūsu raktuvēm pārnācis jau dažs
labs latvietis no meža vai dzelzceļsi,
bet ir arī daži mežinieki, kas aizgā­juši
uz mežu atpakaļ,
Kanādā, novembrī.'
.• A. H. S.
zes P
tēŗpieni.^vAļ^onā-:nupat-d^
Aleksandra Elmaņa Šimerie, kas Wil ļi žurnālists.; 1923.^
vienīgā latviešu: ģiŗnene ^ šajā apga- ' 4 » ^ ^ S Iespiež Kurzeme?
bala. šo apstākli laikraksts izman- ^ . f Bez dzīves, kos
tO]is gava Elmaņa gaitu apraksta ie-. ^mP^-^ A^^vē ilrandēju-a;
viepanalElmanls stāstījis: par savu^;»^
vecāku likteņiem Sibirijā un laimi, 'gt t^āiusi ?arām.
tam nav vajadzējis sekot ci- , ^^st^ ^ - 1," namazām
latviešiem verdzībā. :&:#iS?-pf ^ s t a.
Christian Science Monitor", rak- i^jj^c^ ^aja^ S e k ^ 'au stra-ot
par DP problēmu, jautā: ,,Vali« ftfc^^^ ?J^^iziiākt r e i^
Viņi ir jauna uDuri - '"^^^^^^ģļļ^M^s
jai,:kuŗu kādreiz kaut: kā vajadzēsllS»^^^
iznicināt tās noziegumu dēļ pret cii. ^'^^^^ re^^^m
a totalitārisma upuri
dzīvs biedinājums nežēlīgai tiranni ' ' '^
^ , ar' nosliecību \uz
f \ S . oažam ciklam
ivaua uia raAsia aireiereis lietu-/,€^||^a*^^"^^ Dragātie kuKi
viešu ^ trimdas;: juristu^^^^^^^^»^^^^^
pasaules sirdsapziņai", kuŗu pa-'«Siin ron^^^ P ^ / ,
rakstijuilAugsburgā.dzīvojošie M «iros
tuviešu juristi, un kurā sauc „pēc|
taisnības un palīdzības, lai .satriektu:ļp
varu un verdzību mūsu dzimtenē un | ^
atgūtu mūsu brīvību". ''^^
1
ps Kareivi strādādams, 1-
Ji ciešā saskarē ar kaŗavi-
.-',m vlnu-'Cinas stāstiem, v
S Kna to tematu virkni,
Vārdu varam apzīmēt oar
Mūsti ' brīvības: cīrntīra
ļSs varoņeara tveršanai, iz-girti
un iestrādāšanai: stasto^A^;
% veltni tālākie L. rakstnieka
š § posma literārā raža ijoia.
..āmatas Viri un varoņi, Milz>
mm au?š^rncelsanās: uc.;: pavisam
' 1^1 tba'gados
auto riteņiem, ejot pa ielu. Protams,
Pirmie mūsu cilvēki angļu salās
sievietēs, ^kās 1946. g. rudenī
brauca uz An|liju iesaistīties darbos
slimnīcās, kur vēlāk, sāka nodarbi­nāt
arī vīriešus. Latviešu skaits da­žādās
angļu slimnīcās šodien snle-jau
pāris tūkstošos.
Anglijā ir valsts, komunālās m
Šodien rietumu pasaule grib karsto LUTERĀŅU baznīcas pasaules ap-kapi
novērst ar aukstā kara meto-vienlb^^^ Vācijā Dr. H.
dēm. Pret tāin austrumu bloks ir Hongs šajās dienās apmeklēja Eslin-tlkpat
izturigs, ciK rietiimu neiztu-ļg^
Tī^. Un tā var notikt, ka jauna auk- 100 daiļamatniecības ražojumus. Tos
8ta ķaŗa fāze, kad rietumi raustīsies lidmašīnā nogādās ASV un izstādīs
depresijas drudzī, tos salauzīs. Luterāņu baznīcas pasaules apvie-
Cik tālu līdz M jaunajai fāzei nības organizētajā skatē,
varētu būt? Ja augsto konjunktūru GROSENBRODES YMCAs un
tosml parasti modernā YWCAs biedru sapulcē, kurā no 54
sistēmā līdz šim ilguši 5—8 gadi, tad biedriem bija ieradušies 33, valdē
krize var pienākt pēc gadiem 3—4, ievēlēja māc. J. Sīpolu, skol. O.
nemaz tagadējai pasaules konstellā- Zubkovu, I, Aveņu, A, Vildi un H.
djal nemainoties. Zemākais krizes Barotāju.
posms — Irtā depresija tad iestātos TIKAI jūnijā • nodibinājās Roten-
®P 1953754. gadu, kad tā būtu ap- burgas nometnes mazpulks, bet tā
ņēmusi ne Vien ASV uhLlelbritani^ līdzšinējais d
Ju, bet Visu rietamu pasauli un se- laiņa vadībā bijis rosīgs, Pirmajā
viļķi Eiropu, kas ari pēc politiskā darba skatē 1. godalgas saņēma V i l -
barometra periodizācijas tad no. ta- ma Ķnospe, Marģers Caune un Beate
'ļii komunisma atvirzīšanas pos-[
pretējā galējībā. .
apsvērumi prasa lielo jautāju- Tikai totāls trieciens tagadējā auk-mu
P M rietumu r^^^^ karā var likt atkāpties aus^
j ^ ļ g ā komunisma būt vai nebūt trumu totalitārismam, tāpat kā to-
Mķurt. nenogaidot šo paredzamo at- tālie uguns triecieni 1944745. g. no-
«stlbu. kuras sekas neviens vairs spieda ceļos Vāciju. Ja iniciatīvu āt.
;iifivarēs kontrolēt. Ja tagad rietu- stās Maskavai, tad gan būs iegūts
mos^au paceļas balsis, kas prasa miers trim vai četriem gadiem,'bet
lomanismam stāties pretī ar viņa reizē samaksāta cena, kas līdzīga
t>asa metodēm, tad tams vajadzēta visām tām vērtībām, kādas kristīgā
^lamit īsta pravietojuma spožumu, kultūra cēlusi savos 2000 gados un
Tas lai atsedz nevalodas par padom- kuru dēl mēs attaisnojam eksis-
Ju bloka vājuma, par piecgažu ne- tenci. Tad pēdējai vairs nebūsVnozI-veikraēm
utt, kas sava laikā maldi- mes, un tā sava lieluma pēdējo spo-^
naja ari Hitleru un tomēr noveda zumu varēs parādīt, pati izrokot sev
pie viņa sakāves. l kapu, E, R.
ir dažādas raktuves un dažādi darbi, privātās slimnīcas im sanatorijas.
Vara raktuvēs gāzu izplūdumi vispār Daudz arī tādu pasākumu, kas dibi-nav
novēroti. Vēl darbā kādreiz ga- ļ nāti ar speciāliem novēlējumu fon-dās
vairāk ieelpot pulvera dūmus. Sī ļ diem un ziedojumiem. Kopš š. g. 5.
saindēšanās neatstājot paliekamu icr jūlija, kad stājās spēkā jaunā medi-spaidu
uz organismu un svaigā gaisā ciniskās apdrošināšknas schēma, gal-pāriet
i galvas sāpes, i nespēks. veņā noteikšana par slimnīcām
Mūsu darba pirmais cēliens sākas ir valstij. Vispārējie principi vi-pl.
7,30 un ilgst līdz 11, kad doda- sas slimnīcās mēdz būt puslīdz, vie-mies
brokastot. Brokastojam klintī nādi, taču darba apstākļi bieži vien
izcirstā palielāļ telpā, apkurinātā un loti dažādi. Augstākais administrā-koka
soliem gar sienām. Te ir va- pivais amats civilajās dziedniecības
lodu Bābele. N6 eiropiešiem visvai- iestādēs parasti ir metronai—slim-rāk
esam latvieši. 11,45 sākam otro nīcas priekšniecei. Tā nav ārste, bet
darba cēlienu, kas ilgst līdz 3,30, tad Wusl māsa. Viņas palīdze ir vecākā
dodamiesuz celtni. Vēl mazgātavāhnasa. Sājos tīri administratīvajos
steidzīgi jānoskalo pazemes dubļi, amatos vēl skaitās dežūrētajās mā-jāpārģērbjas,'
uri mēs sēžam jau sas., Metrona nosaka visu slimnīcas
autobusā,' kas aizvedis u z 8 jūdžu
attālo pilsētu. Daļa kalnraču dzīvo
pilsētā, daļa turpat raktuvēs. Pēdē­jie
mīt pa, divi pieklājīgā istabiņā,
kas kopā ar uzturu maksā 1,20 dol.
dienā. Kad atbraucām, labais ēdiens
bija sarunu temats vai katru dienu,
I tagad bieži trauki paliek neiztukšoti.
Darba cilvēki te neredz ne īstu cūkas
speķi, ne skābus kāpostus, ne pietie­kami
daudz kartupeļu, ne rupju mai­zi,
bet kādreiz lāgā nelžcepta sausu
gaļu, dīvainus saldus salātus un kū­kas.
Kanādieši neieredz taukumu,
pat apgriež cūkas 'karbonādi un uz­turā
lieto daudz saldumu. ^
Pilsētā dzīve dārgāka, bet spilgtas
ugunis un skals troksnis jau vienmēr
ir vilinājis cilvēkus. Par izpeļņu un
dzīves dā'rdzibu Kanādā nevajaga
sūroties. Pelnām 1—1,08 dol: stundā,
Akordnieķieml,: viņu gan nav daudz,
vēl ir piemaksas apm; 40 centu stun­dā.
Ģimenes cilvēkam dažādi at­vilkumi
salasās apm. 15 dol. mēnesi,
pui^em tie divas - reizes, lielāki, at­karībā
ņo izpeļņas. Visās raktuvēs
algu likmes nav vienādas. Vislielākā
izpeļņa esot Ijukonāi. bet tur• pastu
atved tikai divi reizes mēnesī ar lid­mašīnu.
Esmu mēģinājis pēc dažā-,
dām preču cenām, īres maksas un
citiem saimni'pcības izdevumiem sa­līdzināt
• dolāra un. lata pirktsoē.ju.'
Mana, apm. 210:. dolāru neto mčneš-alga
pielidzināma apm. 350. latiem
mājās. Varbūt, citiem, citā provincē,
izvēloties citus darbus, iznāks arī ci­tāds,
skaitlis. Par dzīvokli maksāju
20 dol. mēnesī,: uztļUrs diviem GiIvē-kiem
50 dol. ūdens,, elektrība, pēdējo
lietoju arī apkurei, ilidz 10 doL mē­nesī.
Vajadzētu bit krietnam atli­kumam,
bet kads gudrinieks esot tei­cis
— kas .ir,.tas i|r un, kas nav. tas
nav, — un man atlikuma nav.
Jaimas dzīves iekārtošana nekad
nav bijusi viegla.. Vispirms mēbeles
Kanādā ir dāfg'as. Pie inueka mē-
Saimnieciskās un finanču lie­tas
kārto kancelejas priekšnieks, kas
pakļauts metronai. Slimnīcu virs­uzraudzība
piekrīt veselības komite­jām.
To priekšnieki mēdz būt arī
vīrieši. Ārstiem, rentgenologiem uc
cilvēkiem ar medicīnisku izglītību
ir tikai tedmisku konsultantu pienā­kums.
Galveno darbu paveicēji slinmīcās
ir apkopēji un apkalpotāji. Kopē­jas
var uzskatīt par kaut ko līdzīgu*
māsām mūsu izpratnē. Viņām vai­rāki
gadi jāiet māsu skolā. Pēc mā­cību
beigšanas, prakses gadiem un
pārbaudēm slimnīcā, šīs darbinieces
iegūst valsts reģistrētās, slimo kopē­jas
apzīmējumu. Sos sarakstus pe­riodiski
iespiež. Pēdējais, 1944. g.,
iespiedums aizņem 3.biezus sējumus
ar 5024 Ipp. un 124.000 reģistrētiem
slimnieku kopējiem. Un tomēr slimo
kopēju Anglijā vēl aizvien ir trū­kums.
Iznāk arī liels mēnešraksts
„Kopēju spogulis un vecmāšu žur-u
Slimnieku kopēji Anglijā iedalīti
5, kategorijās. Gandrīz pilnīgi do­minē
: sieviešu personāls. Vīriešu
kopēji ir vājprātīgo klīniku nemie
rīgajās. nodaļās un tad arī ir no­teikums,
cik tiem jābūt lieliem au­gumā
un fiziski spēcīgiem. No slimo
kopējiem avansējas viss slimnīcu
adminj.strātlvais personāls.
Kādā darbā angļu slimnīcās no-
<lūst dīpīši? Vispārējais princips
kas pēdējā laikā, sevišķi uzsvērts
ir tāds, ka atbraucējiem uztic tikai
tādus pienākumus, kur pašu angļu
darba rokas nav atrodamas. Slim­nīcās
šieVietēm pirm.ā vietā. ir ap-tīrltāju
un gridu mazgātāju darbs
Tas, ir: ļoti grūts un smags. Angļu
i^irnnieku telpas s^andrīz vienmēr ir
prāvas kopējas /.ālcs. ar 10—30 slim­nieku
katrā. Katru dienu jāstrādā
B~9 stunda? Muguru var atstiept
taisnu Ūkai tad, ja stājas pie durvju
un
limta fiem
ļ; .;';.':.::•;-::;::; ^
Ji noberšanas vai slimnieku izdošanai' sa<?atavo V. Ka-naktsgaldiņu
tīrīšanas. Mazliet vieg-M^sxa apgāds Eslingena. ;
5V« darbs jau ir nodaļu kalpotājiem. »il^,cik rakstniecn^ā,; jubi-tādiēm
kļūst cilvēki, kas prot'Hf^iA]ņ ari pubHdstikl /-Ar.]
valodu; un ir izveicīgāki. Viņu pie- m ļjajū. stāvort tur, bet ar otru '
nākumos tad ietilpst slimnieku maz-/J> li^imaVpie kām abo&tiovados
gāšana, ģērbšana, cilāšanav ^' un to nāšu
)ārklāsana, ēdiena: pienešana, t r a u -«
ku aiznešanā, temperatūras, elpas un klibot staro abām pusēm, kas
Dulsa mērīšana un reģistrēšana uti. sasniegt vēlamo gatavību. Ja
Sājos darbos strādā arī daži latviešu , r|
ārsti. Bet ne jau agrākā prakse vai
grāds te izšķirīgs, jo dipīši nav at­vesti
kaut cik kvalificētiem darbiem;
Daļa jaunāko sieviešu iestājušās ko­pēju
skolās. Viņas dara visus dar­bus
slimnīcā un starplaikos- mācās.
Kursi ilgst 3 gadus im alga šai lai­kā
^daudz nepārsniedz 1 mārc. nedēļā.
ļlimnicu darbinieki dzīvo vai nu
savās darba vietās, vai privāti. Pir­majiem
ir zināmas neērtības, jo dar­ba
laiks iznāk krietni garš, kaut ari
ar pārtraukumiem. Jādzīvo pa di­viem
vienā istabiņā, kas gandrīz ne­kad
nav apsildīta. Privāti dzīvojo­šiem
darba laiks noteikts 8—9
1
m pie \mm
i » V. Grozgalvis sarakstījis grāmatu'
^Msm pamatjautāiumi. Glītā ārēja
: fļj^^izdevis Viktors Pūriņš, bet tirgū
L' tP-" izplata Daugavas Vanagu era-
B^JjNirnbergā. V. ::; :V
. '«vadvārdos pastāsta, . k a grāmatas
''^ S A ^^^^^^ ^eka 20 g. ^praktiskā *
' v j v ,.., ļiii?eības un agronoma darbā. Dzīvo
Stun- ^ ^ f S . ' ^ f ^ f ' i e d z i ļ i n ā j i e s vācu un ame
das pēckam tie i r . bnvi, Darts ' 1»^''^^]^^^ angļu slimnīcās nepieder pie sma- Mas Latvijā, rc%amas^^^a^^^^^^^
gajiem, bet, lai tas būtu kāda veida .ll!?»^^^
būdams, aizvien prasa intensīvitSti 2^* ^ ^ ^ " ^ ' ^ ^ ^ ^ " ^
un krietnu piepūli. Strādāšanas '^M^r&^^m'^.^^^^^^
temps te nekad nav lēns.
Ants
visur - ka svešumā, •'tā ari dzimtenē.' irs i ' 5 i ^ ^ ° " « ļ o j i s Latvijas lau.
H. N o r d e n s , Eslingena
HALLO HAMBURGS!
Latvijas 25. novembra numurā la­sīju
A. Brivnleka vēstuli, ka Ham;
burgā svētku gadījumā vienā paša
dienā, tajās pašās telpās notikuši divi
dažādi sarīkojumi. Apskaužami cil­vēki!
Ja būtu zinājis, ka angļu joslā
svētkus svinēs tik raibi, būtu braucis
turp. Slaveni orķestp jau bija an
šeit, bet tie spēlēja deju mūziku un
^'jml IT^^^l ^"aHzes tomēr var sa-
'^'im & nodalām, plašāk apskatīta
- i,?ļ^^'^-^ .sējas kārtību ^:p
neviens lauks^ .pļavu
' 'W^^ klllt sēklu audzē- S^Lfej?^^K-^.vislabākām
^•J^^ojJc projektos cienījamais.
• « ' . r L saimnirabās ar Jo kultanl-
. ' L r l - ? ' * ssimaiecibas, kurā^
p a t ī r i ,
<n w l'o"!",^ ^^-^ n e v im nesēs
^ Visur
nevis džesu,'ko tik labprāt klausos. ar lo S^^^^^
Dejot gan nebūtu varējis, JO vairāk. ' ' ' -
par svingu neprotu, bet, kā B. vesto,
tur dejota samba vai kas cits mek-sikānisks.
Nekp^ nebūtu iebildis pret dejotāju
uzstāšanos svinīgi greznotajā telpāj
jo greznojums un priekšnesumi ^tak
bija domāti vienu un to pašu svētku
atzīmēšanai. Nedomāju arī. ka iebii'
dumi būtu kādam citam, ja vien pie
durvīm pav biļis sarga, kas neļauj
iet mājās.
-^ļ^?.^ a'iTvilm^? ^-""^ .barotāj..
iet aiz
s. Bez
nesē^
i Aus-
IEPRIEKŠĒJAS KHUSTVARDU
IVHĶLAS ATRISINSJUMS
Līmeniski. 1. Lauva. 4. Žāvas. 7. Ūsa. S.
Ilens. 10. Valga. 12 Laskcrs. 14 Aset. Jc.
Tapa. 18. Rieva. 19. Līgoi 2i. Vāls. 24. An*
re.nas. 27. Krusa 28. Astma. 29. Rīb. 30. AUJ-ma.
31. Ariia. - Stateniski; l . ^^T'
Ubele, 3. Auss. 4. Žāvē. 5, Velsa. 0. SmftKa.
9. Nātrons. U . Artavas. 13. Krese. 15.
17. Pil. 19. Lakta. 20. Gauf». ZL A w L »•
Sk«va. 35. Tara. 20. NJOMU
I ^ '^r^^u grāmatni- I
•••:•:: cas! .:5:.
.,1
iimiļiiiiig
apgāds i
Mlllllllllliiiiil