Bavarijas Latviesu vestnesis, April 15, 1947

              NESASKAI^AS
UN
BALKÄNU
KOmSIJÄ
UN Droiibäs padome debates par ASV nodomäto palidzibu Grie^i-
Jat ASV pärotävis Ostins, atbUded^
ka ASV gatavojas paKdzet saska^ ap likiumg^^^ valdibas lu-gumu,
tapec akcija nerunajot pretim Apvienotd Näciju diartal on neesot
ieJaukSsiiäs dtas valsts iekSejäs lietas. Ostins taläk teicis, ka nevarot
noliegt UN teiikiimiis on nepflnlbas.
ASV senätäsakuSäsvispärejas de­bates
par Trumena priekälikumu.
RepublikäiSiu arpolitiskais lideris un
senata prezidenti Vandenbergs lielä
runä aicinäjis priekälikumu pie^emt,
jo tas varot palidzet noverst jaunu.
pasaules kaj-u. Vii;iä noräidijis Gro-miko
parmetumus, ka ASV gribot
graut UN autoritätl Patieslbä ne
vien akcljas,. bet visu grutibu at-slega
esot nesaprasanäs starp austru-mu
komunismu un riettimu dem<>
kratiju. ASV tagad esot jäizälp^as,
vai nu par amerikäi;iu un padomju
attiecibu cie§äku izveido§anu, ne-ikafot
abu valstu brivibas, vai ari
par to/ka jäatzisty ka sapräsanäs nav
iespejama. Ja padomju ekspansija
esot izskaidrojamä ar bailem, tad
esot jädod pierädijumi, ka bailes ne-pamatotas.
No otras puses, ASV esot
tSdas pa§as tiesibas prasit pierädiju-mus,
ka Krievija negatavojas ielenkt
Ameriku komunisma pärvaldita pa-saule.
Esot nepiecie§ama plaäa un
atkläta diskusija starp abäm valstim.
Agräkais senäta äriietu komisijas
priekssedetäjs demokratu senators
Konolijs tais pa§äs debates, pec
DENAs 2ii:iam, deklarejis: „Padomju
Savieniba cer ar savu sistemu para-lizet
dtas valstis un tädejädi iegut
pärsvaru pasaule un virskundzibu
Eiropä. Mums vajadzetu noteikti
pateikt, ka mes §im nodomam izni-cinät
brivu tautu neatkaribu un ne-aizkaramibu
pretosimies, Briväs tau-tas
pasaule ir izs^j:iru§äs paHkt bri-vas."
Senätä jau nobalsojis par Vanden-berga
iesniegto papildu priekäiiku-mu,
ka, lai noverstu parmetumus, ka
ASV neievero Apvienotäs Näcijas,
UN atstajamas tiesibas apturet ASV
paredzeto palidzibu Grie^ijai un
Turcijal Ta izbeidzama, ja divu
treSdalu vairäkums no UN pilnsa-pulces
vai 7 no 11 Droäibas padome
pärstävetäm yalstim atzitu, ka „pa-ias
UN riciba vai palidziba padari-
Jusi ASV palidzibii nevajadzigu vai
aevelamu".
UN ^enerälsekretärs Trlgve LL
preses konference paskaidrojis, ka
baumas par vii;ia hodomu atkäpties
no amata esot nepamatotas. Tapat
nepamatoti esot amenkäi;iu laikrak-stu
apvainojumij ka vii?§ iztuyoties
partejiski labveligi pret Padomju
Savienibu. Vii^iS nosuti§ot personigu
pärstävi uz 2ei?evu, kur säkas UN
Balkänu komisijas apspriedes, lai iz-
I^itu, kä raduSies apgalvojumi, ka
komisijas sekretäriäts sastädits tä,
lai kävetu amerika^u darbibu un
veicinätu padomju nodomus.
Keutera korespondents zi^o, ka
Balkänu komisija dn)§i vien iesnieg-
§ot UN DroSibas padomei vismaz di-vus
dazädus zii;iojumus par saviem
noverojumiem Grielj:ijä un täs kai-mii;
izemes. Pec deviijiu nedelu dar^
ba esot skaidrs, ka padomju un po}u
delegätu uzskati päräk stipri at5ki]:as
no amerikäi;m un ang}u uzskatiem,
lai tos varetu apvienot. vienä zii;io-jumä.
Komisijas publisko lietu kärtotäjs
Raians 2ei;ievä vairäk kä stundu sa^
runäjies ar preses pärstävjiem un,
kä ziijLO UP korespondents, centies
„izvairities no atbildem", Esot. to-mer
skaidrs, ka pec 11 valstu komi­sijas
vairäkuma atzinumiem vismUz
daja no atbildibas par pilsoi;iu kafu
Grielpjä gulstoties uz Diehvidslaviju,
Bulgäriju un Albäniju. Padomju un
poju pärstävji turpretim domäjot, ka
vainiga esot vienigi pa§as Grieyjas
Veakcionärä vaidiba. Vairäkums do­mäjot,
ka kafa merlj:is esot at^emt
Griel^ijai Makedbniju. Kopä ar Bul-gärijas
un Dienvidslavijas malj:edo-nie
§u apgabaliem to gribot pärvirst
par autonomu Ma^edonijas republi-kUj
kas savukärt kjutu Tito Dienvid­slavijas
republiku federäcijas sa-stävdaja.
Komisijas ziijiojumus ne-publiciäot
pirms to pärrunääanas
Droslbas padome.
Griel^ijas. vaidiba noraidijusi
Padomju Savienibas protesta nbtu
par, it kä viltotas Stälina intervijas
publieeäanu grielj^u laikrakstos. At-bilde
teikts, ka minetie laikraksti
näv valdibas, bet opozicijas organi
un bez tam Grielj:ijä, tapat kä visäs
demokratiskäs valstis, pastävot pre­ses
briviba.
Grielpjas zi^u a^entura NEA zi-i;
io, ka GrieV:ijas galvaspilseta ielu-gusi
prezidentu Trumenu apmeklet
Atenas. Bez f am pilsetas valde no-lemusi
vienu no lieläkaj äm ieläm
pärdevet par „Prezidenta Trumenä
ielu".
DENA - Reuters zii;iö, ka Turcija
tuväkä laikä sa^ems no Anglijas 500
kaj*a lidmasinu, ko.Turcijas vaidiba
nopirkusi. To vidu busot Spitfaira,
Moskito un: Bofaiter tipa masinas»
UP zii;io no Londonas, ka Maska-vas
radiofona komentätore Borisova
äsi versusies pret prezidenta Trume­na
zzraistto„reakcionäro tiri§anas
akciju ASV*-. Borisova apgalvojusi.
,4ca sai valstsvajäsanä cietisot prog-resivie
ieredi;ii". Viria nosaukusi
vairäkus kongresa loeekjus par fasis-tiem
iin teikusi, ka Kukluksklans un
Amerikä^u le^ons esot „fa§istu or-ganizäcijas,
kam ASV Jauta ne vien
piina vala darboties, bet kuj^as iz-manto
ari ciijiai pret progresiviem
elementiem." jPazistams fasists esot
ari bijusais vestnieks Bullits.
DENA, NYHT
Marsals un Bevins
piekrlt Zafas
iekjausanai Francijä
ASV un Anglijas äriietu ministri
Maskavä piekritusi Francijas priekS-likumam
nekavejo'ties atdallt Zaras
apgabalu no Väcijas un saimnieciski
iekjaut to Francijä. Molotovs jau
vairäkkärt ludiis laiku atbildes sa-gatavoSanai.
Ja ari Padomju Savieniba tam pie-kristu,
tad Zäras apgabals muitu un
finandu zii?ä kJutu Francijas sastäv-daja,
politiskl tas klutu ipa§s auto-noms
apgabals, ku^a ärejo politiku
vaditu Francijä un par kuya drosibu
rupetos franöu armija. Apgabala
iedzivotäji tomer nebutu Francijas,
bet Zäras ied2:Tyotäji.
Äriietu' ministru padome pärrunä-jusi
ari franöu priekslikumu par au­tonomu
valstu radi§anu Ruras un
Reinzemes apgabalos, bet tiem Mar-
§als un Bevins nepiekrita.
NYHT
Pirmais DP izcelotaju
= = vilciens ======
medibas
M STUNDÄS ÄPCIETINÄTÄS 3700 PERSONU
PagäjuSä nedejä Berline notika
pla§a apmera akcija, meklejotdezer-tieinis,
spekulantus, ka|-a un krimi-nälaoziedzniekus
un nelegälas per-sonas.
Akcija piedalljäs visu öetru
okupäcijas valstu speki, palidzot vei
5000 väcu policistiem. P§e iepriek-
§§jäm zii^iäm, akcija visos öetros Ber^
Iines sektoros aizturetas 3700 per^
sonu.
„New York Herald Tribune". rak-sta,
ka §13 bijuSas lieläkäs dlveku
medibas, kädas pasaules astotä lie-lielpilseta
pieredzejusi kop§
krievu ienäk§anas, kad notika Hit-lera
mekleäana, Galvenie kontrole-jamie
rajoni pilsetä iepriekä atzimeti
slepenäs kartes, kas bija zinämas
vienigi akcijas vaditäjiem. Lidz ar
• annijas spekiem akcija piedalljäs
öetru valstu izlukoSanas alenti, kri-in.:.
älä un militärä policija.
Akcija säkäs 9. aprili pL 9 vakarä
«n turpinäjäs 24 stundas. Okupäci­jas
iestädes bija devuSas rikojumu
karaspekam Sai laikä neatstät savu
, bet DP bija norädits palikt
npmetnes. Väcu policijai bija no-teikta
nepärtraukta 24 stundu dezu-ra.
Apcietinätie stäjäs jauktas öetr-valstu
izmeklesanas komisijas priek-sa.
Tä vispirms pärbauda, vai apcie-tinätais
nefigure kädä no öetru val­stu
sastäditiem meklejamo sarak-stiem
un vai tas eventuäli butu iz-dodams
attiecigajai valstij. Sarak-stä,
ko pärejäs valstis iesnieguSas
Ämerikäi^iem, ir ap 90 personu.- Pa*
öomju iestädes min§juSas 50 kaya
noziedznieku un 8 padomju armijas
dezertiei-us, kas slepjoties amerikä-i;
iu sektorä. Amerikäi;iu sektorä dar-bojäs
1000 väcu policistu, 147 ameri-käi^
iu policisti un 40 civilieredi;iu.
Kapaviri kopä ar policistiem pär-mekleja
ari pazistamus melnä tirgus
centrus, aizdömigas ekas un izpriecu
vietas .
Berlines amerikäi^u sektorä mili-tärgubemätors
ienerälis Kitings
paskaidroja, ka visos öetros sektoros
meklejamo skaits varetu but bijis ap
500. Pec generäja näkamajä dienä
sniegtajäm zinäm, amerikäi;iu sektorä
apcietinäti 22 padomju iestäzu un 3
franöu iestäzu mekleti ka^a noziedz-nieki,
8 spekulanti, viens par slep-kavibu
aizdomäs turets un viens
policists, kas piedalljäs meklesanas
akcija un ianantojis izdevibu, lai
kopä ar sievu izdaritu zädzibu.
Akcija bija tureta vislieläkajä sle-penibä,
un lidz pat 9. aprija vakaram
to zinäjuSi vienigi öetri militärgu-bernätori.
Qenerälis Kitings' iztei-cies,
ka esot liels skaits dezertiei^u no
padomju armijas un mazäkos apme-ros
ari no p^ejäm. Angju, franöu
un amerikäi;iu . komandie]nx starpä
esot norunäts izdarit kärtigas, discip-linetas
akcijas, bet „Dievs to zmä, kä
tas bus bijis pärejäs pilsetas da}äs."
Akcija bijusi nepieciesama, lai ap-karotu
noziedzibu viini, kas pedejä
gadä api;i§mis Berlini un ku^-a centrs
liekoties esam krievu sektorä.
NYHT, DENA
:BBG ziiioja, ka ari ang}u okupäci­jas
iestädes pilnvarotasatsaukt bau­mas,
it kä pec UNRRAs darblbas
izbeigsanäs DP pret vinu gribu suti-sot
uz dzimteni un to apgädi nodoSot
täm valstim, no: kuiräm viiii näöcuäi.
Sadas baumas esot bez jebkäda pa-mata,
un §äda riciba vispär nesaska-netu
ar Anglijas valdibas un anglu
täutas tradicijäm. Turpmäk DP uz-turu
gädäs täs valdibas, kujru okupä­cijas
joslä tie atrodas, , im nevienu
pret viijia gribu nerepatrieäpt. So
un citus atsaukumus radija pretru-nigäs
zirias par UNRRAs ^eneräl-direktora
ieneräja Ruksä ' izteiku^
miem Romä.. ]
DENA zi^o, ka pagäjusä nedelä uz
BeJöju devies pirmais plänveidig
iekärtptais vilciens ar 430 amerikänu
jDslas DP, kas izpelo par kalnraciem
uz BeJ^ju. Vilciens devies ce}ä no
Kombergas pie Hersfeldas un bijis
paredzetSj ka Bel^ijä, Herbstäle
kur tam pec pläna bija jäierodas
dienu veläk, atbräucejus sagaidis
BeJ^jas valdibas pärstävji, to vidu
razosanas ministrs. Sis vilciens ie-vada
pirmo DP nometinäSanäs ak­ciju
no amerikäi;iu Joslas. Kä zi^
näms, pec projekta Bel^jä nometi-näs
20.000 kalnraöu — DP, bet kopä
ar iimenes locekUem 50.000—60.000
personu. Lidz §im brauksanai pie-teikusies
ap 10.000 DP.
Kaira notika Starpparlamentäräs
unij as konference, ku]:ä pärrunäts
ari DP jautäjums. Anglij as parla-menta
deputäts Stokss uzaicinäja
konferenci tulltejai ricibai DP jautä-jumä,
Nometnes un ärpus täm atro-doties
pavisam ap 2 miljoni DP, kas
sastädot mazäk par vienu ^piektdalu
•procenta no visu unijä pärstäveto
valstu iedzivotäju kopskaita. Tade]
§is valstis, leskaitot Angliju, bez gru-tlbäm
varetu visus DP uznemt. 2i-du
DP skaits esot ne vairäk par 15
proc. no kopskaita. Zidu problemu
nedrikstot • sajaukt, ar Palestinas
problemu.
Starptautiskä darba örganizäcija
rjujorkä pagäjusä nede]ä publice-jusi
zipojumu par pasreizejäm iz-ceJoSanas
iespejäm uz Dienvidameri-kas
valstim, no kura redzami §o
valstu pläni, galvenokärt väcu, italu
un portugaju strädnieku un ari DP
ielaiSanai. Bez Argentinas, Brazili-jas,
Giles un citäm Dienvidameri-kas
valstim tur mineta ari Meksika,
kurai pieprasijusas iecejoSanas at^
Jaujas 15.000 ^meijiu, kas grib dar­boties
par kolonizätoriem lauksaim-niecibä.
Meksikas vaidiba täm ari
apsolijusi savu labyelibu.
DENA, BBC
Äriietu ministru padome Maskavä 9. aprili säkusispriest par Väcijas
robeztt jautäjumu. ASV äriietu ministrs Marlalsprasijisyä
Polijas robeSn reviziju, tam pievienojies ar Bevins im Bido^^b^^
noteikti pastäv uz to, ka Jautäjums jau Memts I^)tsda^ nede}äs
noslegumä Marsals pieprasijis sasaukt vispärigii Väoijäs miei^
renci, kura piedalitos visias valstis, kas pieteikuSiEts Vacijai ka^^ svarl^
gos jautäjomus izlemtu ar */» balsu vairäkumU; IMtolotövs priekSlikmnii
noraidijis, aizrädidams, ka tädä gadijumä par VäcMas likteni^^^^
das valstis, käipiemeram, Paragvaja un Tiircija.
Mar§als lielä runä par Väcijas aus-trumu
robezas jautäjumu norädijis,
ka Potsdamä si jautäjuma izlem§ana
atlikta lidz galigam miera ligumam
un 64.000 kv. km Väcijas austrumu
apgabalu nodoti Polijas apsjaimnieko-
§anai tikai pagaidäm. Esot neparei-zij
ka no §iem apgabaliem izraiditi
visi väciesi. Ari ASV gribot dotPo-lijai
gandarijumu ^ par .apgabaliem,
austrumos no Kerzona linijas, ko tä
atdevusi Padomju Savienibai, bet
Väcija agräk ieguvusi no saviem
austrumu apgabaliem piekto daju vi-sas
pärtikas.
DENÄ zii;io, ka, pec Mar§ala
priekslikumiem, Polijai piesypama
Austrumprusijas dienvidu da}a im
Augssilezija. Pärejie apgabali esot
galvenäm kärtäm lauksaimnieclbas
novadi un, to likteni izlei^ijjot, järe-kinäjoties
ne vien ar Väcijas un Po­lijas,
bet ar visas Eiropas vajadzi-bäm.
Ja no siem apgabaliem izrai-ditu
visus väciesus, tad to nodarbi-nä
§anai pärejä Väcija butu vei daudz
vairäk jäindustriälize.
MarSals täpec ieteicis nodibinät
ipasu robezu komislju no tris lielval-stu
un Polijas pärstävjiem-ko vadi­tu
lielvalstu äriietu ministru viet-nieki.
Komisijas uzdevums butu ap-svert
ne vien robezas jautäjumu, bet
arL tp, lai izejvielas no minetiem ap­gabaliem
tiktu nodrosinätas visas Ei­ropas
saimnieclbai.
Bevins pievienojäs Marsala priekS-likumiem,
pievienodams vei prieks­likumu,
ka robezu komisijai" doda-mas
pilnvaras parrunät visu Väcijas
robezu jautäjumu. Ari Francijas
äriietu ministrs Bido principä pie-krita
Marsalam, aizrädidams, ka ro­bezu
jautäjuma pärrunäsanai pieai-cinämas
visas ieinteresetäs valstis,
jo territoriäli samazinäta Väcija ar
vei bliväku iedzivotäju masu radltu
draudu Eiropas mieram.
Padomju Savienibas äriietu / mi­nistrs
Molotovs kategoriski pretojäs
Marjala priekälikumam, pastävedams
uz to, ka Polijas un Väcijas robeza
jau galigi izlemta Potsdamas konfe­rence.
Vin5 teicis, ka ,,butu draus-mlgi
ne vien pret poliem, bet ari pret
väeiesiem, §o lemumu atkal atcelf.*'
Potsdamä esot nolemts tikai formälp
robezas atzisanu atstät miera konfe-renees
zinä. Täläk Molotovs aizrädi-ja,
ka inteligentä po|u tauta neap-saubämi
nodosot savas rupniecibas
un ari lauksaimnieclbas razu pärpa-likumu
visas Eiropas ricibä.
Bevins Molotova apgalvojumiem
par Potsdamas noligumu atbildejis:
„Stalina* pedejie värdi Potsdamä
skaneja: ,Pirms miera liguma Vä­cijas
galigäs robezas nekur netiks
noteiktas.* Ari Potsdamas noliguma
tekstä esot teikts: ,Visu tris liel-valstu
galvas vienojas, ka Polijas
galigäs robeias noteiks miera kon-ference*."
\
Polijas vaidiba iesniegusi protestu
ASV valdibai par Mar§ala nosta ju
robezu jautäjuma. Ta ari pazi^Öjusi^
ka neatzis nevienu äriietu ministru
padomes lemumu §äi jautäjuma, kas
nebuäot vienprätlgs. Polijas' äriietu
ministrijas preses referents paskaid­rojis,
ka poii uzskata rietumu robe*
2as jautäjumu 'par nediskutejamu.
Täläk vii?5 teicis, ka vislieläkp ie-spaidu
Polijä radijuäi Molotova vär*
cÖ. „Lai gan nekad neesam §aubi-juäies
par to, ka Padomju Savieniba
mus piina merä atbalstis, tad Polijas
vaidiba tomer nekad neaizmirsis
laipnos, celos un nepärprotämps Mo­lotova
värdus." No 13. lidz 20. ap-rilim,
tas ir Sonede}; Polija riko
„Polijas r/etumu apgabalu nedeju"
ar moto: „Rietumu apgabali: nodro-
§inäjums Polijak dro§ibai un labklä-jlbai
— nodmäinäjums pasaules mie­ram".
: DENA, NYHT
40 amerikäpu repörtie^iem atjaiits
apmeklet KVemli mi tris stundas
apskatit>seho caru cietoksni, ko AP
•speciälkpresppndents nosaucis par
„aizliegtp pilsetu, ku^as värti gan
nav slegti, bet ciesi apsargäti." Da?J
reportiepi, iedami uz Kremli, esot
cerejuSi redzet Stalinu vai citus augr
stus padomju ierednus, bet, kad pa- •
vadoi^iem jautäts, kui-ä nämä sträda
Stalins, 'tie purinäjusi galvas un tei­kusi:
„Mes nezinäm." '
.Kremlis, kas esot jaunäs un vecäs
Krievijas sajaukumSj pärsteidzot ap­meklet
äju kä simbols tam, cik Helä
merä padomju yaldiba dibinäf uz
Krievijas pagätnes slavu. Visvalräk
to pierädot jaunäs PSRS Augstäkäs
padomes sezu zäles novietojums.
Pati zäle esot celta tikai 1934. gadä,
pla§a un baltäm sienäm, vienigais
greznojums esot I^iiiina statuja." Bet,
lai nok^utu zäle, esot. jäkäpj pa ga-räm
käpnem un jäiet pa grezniem
gaiteniem, kas joprojäm pauzot ca-riskäs
Krievijas bagätibu, Gleznas,
ko §e r^dzot, atgädiiiot sen izcinitas
kaujas uri uzvaras.
Ari padomju pavadoni, käs gäjuäi
kopä ar amerikänu zumälistiem, bi­jusi
lepni par Kremli. Tikko iurnä-listu
griipa; ienäkusi pa ziemejrietu-mu
värtiem, viens no pavadoi^iem —
sieviete — teikusi: „Mes tagad esam
Kremli, vissenäkaj a Maskävas vietä.
Pirmo reiz tas pieminets jau 1047.
gadä.** Tulit pec tam •'. apskätltas
baznicas, ko tägad atjauno un restau-re
bizantiskä greznibä. DM
0^1
,,Psicholo|i
Pret „psicholo^isko ka]:u'* nostajäs
ASV sabiedrisko lietu viceministrs
Bentons, runäjot ärzemju preses
savienibas sanäksme un aizstävot in-formäcijas
brivibu visä pasaule. So
psichologisko karu vedot Padomju
Savieniba ar dazädu savu onmnu un
a^entu palidzTbu visä pasaule. Ben­tons
mineja Padomju informäcijas
biroju, padomju vestniecTbas un sut-niecibas
ar to preses stäbiemi un iz-devumiem,.
TASS a^enturu, Vissa-vienibas
grämatu kombinätu, Är­zemju
kino tirdznieclbas kombinätu,
Vissavienibas radio komiteju ar täs
speciälo ärzemju pärstävlbu tiklu.
Bez tam 30—4Ö Isvilnu raidämstacir
jas 266 stundas nedelä noraidot pa­domju
programmas 31 valodä, ar 18
stundu un 40 minusu ilgäm „poli-tiskäm
pärrunäm" angJu un zidu
valodä, kas veltitas Ziemelamerikai.
Ziemelamerikai un Apvienotajäm
karalvalstim veltitas 8 stundas un 40
miniösu gajras programmas ar citu
saturu.
Papildus oficiälajäm a^enturäm
vei daudzi neoficiäli vai pusoficiäli
organi esot nodarbinäti ar ,,kulttlrS-lu
attieOibu kop§anu ärzemeg" drau-dzigo
attiecibu stiprinä§anai ar Pa­domju
Savienibu", starp tiem pa-zlstaniais
„Voks", Visslavu komiteja,
Vissavienibas arodbiedrlbu ceriträlä
padome un daudzas organizäcijas at-sevis^
äs valstis. Täläk Bentons-mi­neja
padomju propagandasia^en-turas
än:emes, ieskaitot padomju
informäcijas biroju Parize, franöu
komunistu un to kontroleto presi ar
16 dienas avizem un 63 nedeläs avl-zem
Francijä, franöu -? padomju
draugu organizäciju, kufat pag. gada
janväri biju^ii 195.000 biedru, kä ari
lidzigas organizäcijas Ifinä, Balkä- .
nos, Vid§jos austrumos un Dienvid- *
amerikä. ASV informäcijas dienesta
stäbä esot pavisam 372 amerikäijiu,'
kamer „Fräncijas - PSRS" prgani-zäcijai
vien esot 452 komitejas un
biroji Francijä. BrIvu Jauzu vieni­gais
lidzeklis pret psldiolo^sko kafu
miera laikä esot patieslbä, f akti un
informäcijas brivIba, atzina Bentons.
NYHT
mmm