Bavarijas Latviesu vestnesis, July 9, 1948

              rSA
l i
cuvdinu mežiem
es. Viņas n 2 i^^**
•Vēsas. :
.stajiem pakalniem ^a'^.'^l'^
a beidzot Dar»";^'^ •'•
13 '5^
m
^āsJoku zālētava u,
^ lielu TO serilaiciJsJl
;s ieslidēja. sena katoļ. J
^ienas/šētasnafflavai,.!
^ .sveicināja krustā "
^ns us.^un Dievrni
^riezti, akraenr eirsti
un mūri iegleznoti
un purpura : mirdzā \
.brūna koka Dievmāte ^1
un,dzīva.^ Viņas drānii3
^as jo maigas. DažubiV-i
U'Pjs un sm-ags kalts, un /
vadījis ivienalte'
rāts.
ļievmāti vijās
ļziedu vītehes un rožu.
īguļoja,.lvvēloja un vizē
ainajā apbrīnā un pie!
Hss. cieitis. ^ Krusts bija
ļ Svētajām asinīm. Uz
)sūbējuša. un tumsā U
fstus valgs rādījās m:.
L bija iecerējis ciemamā:
5ayu nākotnes rūpju pā:
lieki raudzījās klusi. Aii
ļr atvērās lauks. Pak'aln
•X.
II r:
ju un cēlās, iin,pļ
mēs \ilgi /vēl. braiiit''
īs ceļiniece ar zīdainie
|.iā, ^hā!" iesmējās daudzi,;
ļkmenis atbildēja: „Jo!:''
k. Tikai vedējs mūs drī!
/iņš grib atgiiiezties sava /1
mājā pirms ķrieviiatiiā/'^^
ļņam nav vairs daudz \h
ecēs; pleci nodrebēja,
• pazemīga. ./Brass kar'
ja nebēdīgs. Viņš bija ]?:'.
saudzēts un. atlaists be! :^
Ijas :Lichtenfelsa/* viņš tJ.^
;ir klusēja bažās. ,
.auglu koki auga diža
Zari'bija pilni augļiem-^^
.uM'visapkārt bija dzivlļ
li.dzīvo zemi, cilvēki a-l
Kārību. 7 i • .
ļliekņas tm;kokiem.para^.|
iichtef elsas iiami.:: , ļ
bija nesagrauta un veJ^'l
p/apstājās tirgus laiļk^;!
ķrkānie kārniņu jumti
.u bija pēcpusdienas lai^^'ll
/kurnēja: NavTnaiz?^,^^^
.sētas vecākā vim
Inu, pārtikas zīmes..
r t u r jaul slēdza ve^-
:lupa tirgotavās,.luvvi^^ļ::
pdījās plakani mf^:^^
sa un mazs sviesta kii;^
bija glīzdaiņa:^^^;:^
iet vi^iēda jo.ka^^,'^'^' ļ
dēju .sarunājās:_.vijs/'ļ
mu un brauca talaK, [
jau slīdēja vakara- ļ.,
'(Turpmāk beigas) ijj
• • • i /
|ir debesu ķermenfef*
kultūra? Zināt-^Sļ ' un zināt, kas kadan-
•Ari
fēta šacha
ir
iia,
mākslindeciska:
līdz kui'i<?«^^
|ka vāspiri«f,''1*/''-*
LATVIA
Latvian Nevvspaper
Pnblished under E U C O M C i v il
Altairž Division Authorisation
N.imber L N D P 196. Publisher
and Editor: Kārli?. Rabācs,
OP Xarnp Kleinkdtz near
Cunzburg/D. P r i n t e r : „ S c h w a b.
V o l k s b l . " , G u n z b u r g / D . . Bgm.-
Lf»ndm.-Pi. 7, Circulation : 4000.
Published rwice weekly. Edi-toriai
office: Gun/bur^/Do,.
D o m i n i k u s - Z i m m e r m a ī i n - S t r . 2.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. yi (137)
Piektdien, 1918. ij. 9. jūlijā.
12n ā k._^ 0 {r d ien fi s un p i ek t d i o\\ ā s. :
h d e v o j s : B M . K iwdc\iini:ī
. LaiN'iešu .pres.es darbinieku sn- •
d a r b ī b a s kopa. . ,A(bildiir:us ro- ;
daktors: K; Babacs victn, .\. /
Liepa, redaki.^ri: / B.irda ļ.
M . C u l i t i s , .H. iVindenberss; •
A . S n i i t s . Adrese' Gunj/bu'rs-
D o . ; red.t Dominikiis-/.inļn'.cr-uiannstr.
2 ( t ā i r . 5^0). i W . : :
.Markfpl. 25 (t. ^^'i), spicēt r
Bgra.-Landmann.-Pl. 7 U, 92)
DONAVAS KUĢNIECĪBAS KONFERENCE NOTIKS BELGRADĒ
Albānija nocietina robežu ar dzeloņstiepļu
žogiem,
Konflikts Tito un pārējo Padomju Savienības .satelītvalstu komunistu
partiju starpa aizvien vēl turpinās. Pagaidām grūti paredzēt, ka tas iz­šķirsies.
Pec divpadsmit stundu il-^am apspriedēm beidzot arī Polijas
kompartijas centrāla komiteja .pievienojusies kominiorma lēmumiam par
dienvidslāvu komunistu iz.slēg.šanu, k'ii ^an t<ii pašā laikā itāļu komu­nistu
laikraksts „Umta'' aicina dienvidslāvus atgriezties „komūnistu brā­līgajā
saime''. Padomju Savienības komunistu partijas centrālā komite­ja
paziņojusi, ka nevar piedalīties Dienvidslāvijas konuinistu kongresā
21. jūlija, jp dienvidslāvi aizgajuSipaši no „strādnieku kopējās frontes",
atsakoties piedalīties kominform.a sedē Riimānijā. Oficiāls paziņojums
par to gan vel_ neesot saņemts. Konflikts Albānijas un Belgrades starpā
turpina saasināties. Dienvidslāvija paziņojusi, ka tā ar mieru sasaukt
Donavas valstu konferenci sava galvaspilsētā. '
Interesantākais fakts visos šais
nolikumos ir tas, ka Polijas komu­nistu
partij:!, pēc Rietumeiropas po­litiku
domām, varot: m n ā t . p a t par
šķclsano.^'. To pierādot 12 stundu
iUļās apipT'iodc'S centrālajā komitejā,
līdz „vicnbal.s!<:^"[". pieņemts lēmums
par piovieno.šanos kominformaiTi.
Pōiiējā laikā partiļā manīti divi vir­zieni,
tā saucamais nacionālaib un
inlurnacionalais. Pirmo pārstāv mi­nis
t ru prczid c n ta. viet n i e 1: s Gom u 1--
ka, kas savās pē;
(lekloroiis,
ēļās runās vairāk-'
ka Polijā• kolchozu
ni.'būs. ŠOb vina u/skatus paudusi ari
komunistu prese. Bet, kā zinām.',
viens no kominforma galvenajiem
pārmetumiem Tito bij.a tieši agrār­reformas
„nepareiza" realizēšana,
.^[s cn)stīik]'s radījis bažns arī Poli­jas
zemniekos. BBC ziņo, Ica zemes
cenas Vai'.savas tuvumā ievēmjami
kritušas. Interesanti atzīmēt, ka Go-nmlka
pēdēiā centrālkomitejas sēdē
„slimības'' dēl nepiedalījās.
Tilo un Maskavas konflikta pir­majās
dienās rietumu denvokratiļas
ierosināja iesniei^t Belgradei piepra-
.sīiumu sasaukt Donavas valstu kon­ferenci
30. jūlijā. Lai konstatētu Pa-:
domju Savienības nostāju pret
Dienvidslāviju, l<Lopīgo iesniegumu
vajadzēja parakstīt arī Maskavai.
Kā par brīnumu. Kremlis šim iero-sinfiiumam
pievienojās. Tagad sa­ņemta
arī Dienvidslāvijas pozitīva
atbilde. Uz konferenci, kas notiks
Belgradē 31; jūlijā, ielūgumus pie­salis
Bulgārijai, Ccchoslovakijai,
Rumānijai, Ungārijai un Ulvrainai.
Austrija varēs piedalīties bez bals-tiesībām.
ASV sūtnis Kenens, kas lidmašīnā
ieradies no Belgrades Vašingtonā,
preses. pārstāvjiem paskaidiTijis, ka
„valodām par Dienvid.slavijas even­tuālu
piedalīšanos Maršala plānā
varot būt zināms pamats." Dien-umi
par
komunistu puča
piamem Vācija un
citās valstis
BBC diplomātiskais korespondents
otrdien ziņoja, ka Londonā ar re-zcrvēšanos
uzņemta neatkarīgā, fran-hx
laikraksta ' „Le Figaro'' informā­cija
par komunistu puča plāniem
Vācijā,;, lai padzītu rietumu sabied­rotos
no Berlīnes. „Le Figaro" re­dakcija
apgalvoja, ka tā ieguvusi
dokumentus, no kuriem redzams, ka
puča sagatavošana uzdota komu­nistu
šūniņām Berlīnē. Pēc tam,
saskaņā ar plānu, būtu , jāiejaucas
Padomju Savienībai, it kā kārtības
atjaunošanai, prasot amerikāņu, an.^-
lu im franču izvākšanos no Berlīnes.
Vācu SBD paiiija šāda plāna pastā-vC\
šanu apstrīdēja; trešdien no Lon­donas
tomēr ziņoja, ka ārlietu mi­nistrijas
pārstāvis ar franču laik­raksta
rīcībā esošo dokumentu iepa-
:'inies un nav saskatījis t-i^jā viltoju­ma
pazīmes.
jū-arlietu
nv>nis|]-i:a un citas iestādes apsverot
'Piesarclr.^bas līdzekļus pret iespeja-nva
komunistu apvērsumu Vācijā un
^•itur tui' lailvā. kamēr ASV aizņem­tas
ar prezidenta vēlēšanu kampaņu,
stipru amerikāņu jūras spēku at­rašanos
Vidusjūrā un ar strūklas l i d -
auišīnām papildinātu gaisa spēku
novietošanu Rietumvācijā uzskatot
par brījin.ājuma zīmi, kani būtu jā­attur
apvērsumu gatavotāji no pār­steidzīgas
rīcības šais kiātiskajos ap­gabalos.
Jau pīnus tam .•.Ne\vs\veek" 5.
li.'^a numurā ziņoja, ka ASV
vidslavija esot visspēcīgākā no Mas­kavas
satelītvalstīm. A r i t ā s ģeogrā­fiskais
stāvoklis visizdevīgākais, lai
izaicinātu Padomju Savienību.
Tito pozīcija^, .spriežot pēc infor­mācijas
no Belgrades, joprojā.m sta­bilas..
Daudzo uzticības apliecinā­jumu
starpa minama arī telegram­ma,
no sūtniecības Maskavā un
Bulnosairesā. Pašā Dienvidlavijā
turpinās .delegātu izraudzīšana
partijas kongresam 21. jūlijā.
Belgradē karavīri vienbalsīgi ievē­lējuši
ministru prezidenta biedru un
Tito personīgo draugu Djilašu, kas ir
viens: no tiem četriem' centrālkomi­tejas
locekļiem, pret kuriem Sfivišķi
asi vērsās kominforms.
Konflikts starp Dienvidslāviju un
Albāniju turpina saasināties. BBC
?dno, ka A b ā n i ia p i l n ī g i p ā r t r a u k u si
pārtikas līdzekļu piegādi Bjl'j,radei
un nocietinot savas robežas ar
Dienvidslāviju ,un Grieķiju dzeloņ­stiepļu
žogiem, lai valstī neieplūstu
dažādi „provokātori". Belgradē ši­nīs
dienās ieradušies 94 dienvidslāvu
dzelzceļnieki, ko izraidījusī Albā­nija.
Preses, pārstāvjiem viņi: iztei­kušies,
kas albāņu valsts iestādes
izturējušās pret tiem ļoti slikti, ka­mēr
tauta visur centusies apliecināt
savas simpātijas. Neuzticība Albā­nijā
pret ārzemniekiem esot tika
nijā pret ārzemniekiem esot tik
kādam zviedru kuģim liegts iebraukt
Tirānas ostā un izkraut preces.
(Beigas 5. Ipp.)
Eizenhauers
tomēr nekandidēs
Ģenerālis Eizenhauers, kuru mi-:
neja par. iespējamu demokrātu pai'-
tijas kandidātu ASV prezidenta vē-:
Iešanām, paziņojis, ka nevar pie­vienoties
nevienai amerikāņu par­tijas
programmai un neļaus sevi ie­kļaut
tajās. Viņš tādēļ vēlreiz un
giilīgī paziņojot, ka atraidīs jebkuru
kandidatūras piedāvājumu...- y.
Demokrātu partijas konvents F i ­ladelfijā
sanāks tikai nākošā pirm­dienā,
bet jau trešdien tur ieradās
partijas vadītāji un īpaša komisija,
kas izstrādās vēlēšanu platformu.
Kāds komisijas loceklis izteicies, ka
galvenās prasības programmā būšot
.'.stipras rokas" politika starptau­tiskajā
politikā un ASV aizsardzības
stiprināšana.
Pēc BBC komentātora informacih
jas,„ Eizenhauers būtu bijis ar mieru
piedalīties vēlēšanu kampaņā, ja re,-
publikāņi būtu nominējuši par• l^aņ-didātu
kādu izolācionisma p:el:ri-tēju,
bet tas nav noticis. Tnimena
nominēšana demokrātu konventā
jau pirmajā gājienā esot gandrīz
droša, bet izredzes uz ievēlēšanu
esot republikāņu kandidātam Djui-jam.
Dem.okratu partijai esot grūts
stāvoklis; daudzi demokrātu politiķi
viens pēc otra novērsušies no. Trū-mena.
BBC, AB
Latviešu māk­slinieku
pār­baude
Eslingenā
. _ . • ...«...,
Atr^k nekā gaidīts — jau aiz­vakar.
Eslingenā ieradās Ņujor­kas
koncenu menadžeris Sols
Hjuroks, kufu pavadīja IRO pre­ses
un 'informācijas daļas vadi-
'tājs S. Denlin^ers. Atbraucēji ie­pazinās
ar IRO 2 angabala DP
mākslinieku spējām, lai izcilākos
reprezentantus saistītu sarīkoju­miem
ASV un Kanādā. No mū­su
māksliniekiem pārbaudē pie­dalījās
Kaktiņš, Brante. dubult-ķvartets
Tēvija un baleta solisti
Lēmanis. Tillaka, Mežulis, Saule
un Pil upe. Menadžerim patika
Tēvijas dziedoņi, kas bija tau­tiskajos
tērpos. Izcilu vērību
viņš , pievērsa O^^ Lēmanim un
M. Tillakai. ViņP dejoja Ubauu
deju. Hjuroks apvaicājās Lēma-pim,
vai tas būtu ar. mieru
braukt uz Kanādu. Mākslinieks
atbildēia piekrītoši. Atzinību vēl
izpelnījās daži armēņu māksli­nieki.
H. M. .
īPalestmā šodien
var atjaunoties
karš
Līdz redakcijas slēgšanai vēl ne­bija
ziņu par to/vai žīdi un arābi
piekritis vai noraidīs Drošības pa-dopies
aiLiiiJjumu pa.^arināt pa­mieru
PalcMinā. Līdzšinē'ā pamiera
termiņš izbeidzās piektdienas rītā
un, pēc iepriekšēunn zinām spriežot,
piektdien ari atjaunojušās cīņas. Pēc
vairāku aģentūru informācijas, pa­miera
noteikumus abas. puses . pār­kāpušas-
jau agrāk. '•
Naktī no trešdienas uz cetui't-dienu
notilra ārkārtēia Drošības pa­domes
sēde, kur ar 8 pret 0 balsīm,
3 I atturoties, nolēma pievienoties
Bernadota priekšlikumam aicināt
pagarināt pamieru. Atturējās .pa­domju,
ulvraiņu un sīriešu delegāti.
GromikO: uzbruka Bemadotam un
nosauca viņu par angļu imperiālisma
instrumentu. Kad' ukrainis Ma-nuillksis,
kas šai mēnesī ir padomes
prezidents,. sēdi • • ^'fdams, pagodi-pājā
„Jewish A' .y" pārstāvi par
Izraēlas valdības pārstāvi, arābu
delegāts Huseini protestēja . .un at­stāja
sēdi.
Laimīgi novērsta
valdības krize
Francija
Francijas, valdība trešdien nacio­nālā
sapulcē piedzīvoja negaidītu
neveiksmi pēc kāda sociālistu depu­tāta
. priekšlikuma. samazināt nacio­nālās
aizsardzības budžetu. Ierosi­nājumu
atbalstīja komīmisti, bez
tam arī. sociālisti, kaut paši piedalās,
valdībā. Pr i e k š 1 i lv u mu p i e ņ ē m a ar
267 pret 183 balsīm, pretī balsojot
tikai Bido MRP partijai, pēc tam
valdība paziņoja, ka pieprasīs otr­reizēju
nobalsošanu, saistot ^o ar
uzticības izteikšanu valdībai.
Kā. BBC vakar pēcpusdienā zi­ņoja,
sociālisti •atsaukusi savu iero-,
sinājumu samazināt valsts aizsardzī­bas
liudžctu. Kara ministrs izteicies,
ka valdība vairs • neprasīs uzticības
votumu.
BBC
laikraksta abonentiem un kollektīvu pārstāvjiem
Visiem abonentiem, kas bija samaksājuši reichsmarkās par vienu
vai vairākiem mēnešiem uz priekšu, Ipet abonementu vairs nevēlas pār­jaunot,
apgāds turpina piesūtīt laikrakstu ..Latvija" un MAtpūtai" līdz
tam laikajn. kamēr iemaksa, pārvērtējot to vācu markas ka, 10:1., būs
izsmelta. Piemēram: abonenti, kasļbija samaksājuši par laikrakstu jūli­jam
un augustam (RM. 12.— = DM. 1J20) par šo simimu saņēma pēc
1. jūlija trīs numurus.
Tamdēļ vecajā valūtā (RM) uz priekšu iemaksātās summas apgāds
nevar izmaksāt atpakaļ, kā arī kollektī|VU pārstāvji tās nevar atskaitīt
no to abonentu papildu iemaksām. k|uŗi| abonementu pārjaunojuši
Lūdzam pārstāvjus, pie kuriem atrodas krājumā nodotās apgāda
.grāmatas, steidzami paziņot mums līdz 21. jūnijam nepārdotos atliku­mus,
lai tos varētu pārcenot. i i ' Latvijas apgāds
3 valstu nota prasa garantijas pirms
sarunām
ASV, Anglijas un Francijas vienāda veida protestiv nota.s, ko
šo valstu valdības otrdien iesniedza Padomju Savienības vēslniekicm
Vašingtonā, Londonā un Parīzē, vēlas no.skaidrot padomju politikas»
patiesos mērķus Vācijā un rast pašreizējās Berlīnes krizes atri.sinā-jumu,
domā novērotāji. Notas tekstu paredzēts publicēt tikai tud*
„kad Padomju Savienībai būs bijis pietiekiuni laika iepazīties
notu un izstrādāt ©iitbildi'', trešdien izteicās Londonas diplomātiski}.'-
jās aprindās. Tādā gadījumā Padomju Savienība nevarēšot parnu^st,
ka ar publikācijas steidzināšanu pret to vērsts kāds īpašs spiediens.
Pēc • BBC diplomātiskā korespondenta domām, notas .^^alveniīs. prasī­bas
esot Berlīnes blokādes atcelšana, iekams ^-."kt kāda.s četru val.štii
sarunas, kā arī Padomju Savienības garantijas, ka |x~c tam neiu^tilvs ne­kādi
mēģiiuljumi no jauna pārtraukt Borlmes sakarus ar rietumiem.
Bez tam notā no jamia esot uzsvērtas rietumvalstu tiesības palikt Ber­līnē.
.,New York Times" komentāros
uzsver, ka Padomju Savienības ra­dītā
krize ta^ad novedusi pie tā, ka
rietumu valstis tikai apvienojas vēl
ciešāk, kamēr pretējā pusē Bel­grades
un Prāgas notikumi liecinot
par plaisas rašanos komunisma fron­tē.
Arī ...Baltimore Sun" izsakās, ka
varot vienīgi brīnīties par Padomju
Savienības ..talantu"' arvien ciešāk
apvienot rietunm sabiedrotos. Cīņa
pret ERP realizēšanu un apvērsums
Cecho.slovakijā daudziem atvēris'
acis, un arī tagadējā Berlīnes krīze
tikai varot• veicināt ASV garantijas
Rieturneiropas ūnijai. „Neue Zū-richer
Zeitung" domā, ka An(^lija
un ASV, .sastādot notu, esot .ievēro­jušas
arī piesardzīgo Francijas vie­dokli-
'kas vēlas atstāt durvis vaļā
katram gadījmnam..
Visa angļu prese trešdien apsveica
rietumvalstu kopīgo notu Maskavai.
ASV sarunās par
militāru palīdzību
Eiropai piedalās
arī Kanāda
otrdien Vašingtonā sākušās'
piecu : Rietumeiropas • ūnijas
valstu. ASV un Kanādas pār­stāvju
ap.spriedes par ASV mili­tāru
atbalstu Rietumeiropai, pēc
ASV ārlietu ministrijas ziņām,
esot tikai informatīvas dabas un
neoficiālas. . P ē c zviedru ziņām,
amerikāņi Rietumeiropas pār­stāvjiem
paskaidrojuši, ka vi­ņiem
pašiem vispirms jāiet
daudz tālāk sadarbošanās virzie­nā,
iekams varētu cerēt uz efek­tīvu,
amerikāņu atbalstu. .Sai sa­karībā
Anglijas ģenerālštāba
priekšnieks feldmaršals Montgo-merijs
dosies uz Parīzi, lai runā­tu
par Anglijas'"*un Francijas aiz-s
a j T l z ī b a s : sistēmu,.saskaņošanu., :
Pēc Šveices laikraksta .,Basler
Naehrichten" ziņām, Anglijā uz­skata
par ticamu t. s. Atlantijas
pakta parakstīšanu, kas saistītu
ASV ar piecām Rietumu ūnijas
valstīm un ietilpinātu paktā arī
Kanādu. Londonas ārlietu mi­nistrija
gan brīdinājusi nei^aidīt
pārāk daudz un pārāk īsā laikā.
Paredz, ka Vašinj^tonā sākušās
informatīvās ap.u^riedes turpinā­sies
ilgāku laiku.
ja, ka padomju vēlēšanās, acīm re­dzot,
esot panākt jaunas sarunas
visaugstākā plāksne, .eventuāli jau­nu
..četru lielo" ārlietu ministru kon­ferenci.
Arī rietumi ap.-^veiktu šfi-das
konferences sanākšanu, bet tā
nevarot notikt draudu ēnā. Ma.ska-va
nedrīkstot iedomāties, ka tai at­ļauts
vienkārši saplē'4 pastāvošus lī­gumus,
lai pēc tam .vr-^tos pie konfe­renču
galda un vienotos par iauni('m
līe^um.iem. Tādā f?ad::umā nesu­miem
nebūtu iemesla ticēt, ka l:r:e-v:
nopietni domā ievērot arī jaunos
līgumus.
,.Times" komentāros uzsvērts, kc
svarīgākais rietumu n'jtas uzievum.s
e,5ot mē^'^ināi izpētīt patie.^-os padorn-
•u- nolītikas mērķus. Esot skaidrs
ka ne viena, ne o.ra pu-^. par -pī'.:
Liberālais ..Vorkshire Post'' rak.-t:-
v'sieni asum.iem. nevēloties karu. un
arī' tagaci: vi-s 1 ieiākā• • saspīlējuma'Vstā-v
u k i ī . abas puses vairoties no ak­tiem,
ko varētu uzskatīt par tiešu
zaicinājumu kara darbībai, pji-t jo
t^āk saspikūums tur]}ināl(\s, ;o l i e ­lākas
būtu briesmas. No jaunam s a ­runām
gan^ nedrīkstiet pārak daudz
cerēt, jo l\Toh)lovs. domājam'^, t; l : ai
atkārtotu tas padiunju prasibas^ ko
viņš jau izklāstījis ni'sonaia V. i i v r -
vus konferencē. Viņš tur i^ras::;:;
četru valstu konti-oli Ruras a;viab'>-
lam, bet nav pieminējis i(va)o!a, k.i
ari padomju joslā var/'-lu - d'^l h d / . -
gas koncesijas rieVumvalsiim T.'.!)at
viņš no jauna ļ)rasījis Padomiu .Sa­vienībai
reparācijas no Vacii.a: hi '
nav i")askaitlrojis. eik daudz f c i \ - i i a -
ciju jau saņemts. Tomrr, l u ' c ,.Ti-me.
s" domām, .^-arunn ii-'^ocja-. nrls i -
dā zinā nediakstolu noraidīt, jo t a -
ļUKl jā'.zimmto katra nit^eiuaka i r s p r - :
ja miei'a saglābšanai. S.arunu i/nī-,
kumu svarīgi iftekmēšol an l. ' ^V
ciktāl rietumvalstis i)ašas orcani.-»^-
sies un apvienos sa\'us spēku'-\
pēc nedrīkstot pāra.k ?.vi\\u nu\'ēr;ct
a r ī tās sarunas, k; i s pa;"lailv no;.' k
Vašini^tonā.
,.Daily Telegraph" atuadiihi, Īsa d a - .
ži nosaucot pēdējo notu Ma>^-k.t\\"
par spēlēšanos ar ui^jni. l' . a l i ' a - ^ bi
tā esot tikai atzīšanās, ka uivans ;au
ir pakulās; Neskatoties uz U), liiš.ii
oti .slikti informētie varut aps'.'rlvu:,
ka karš būtu neizbēgams,
,,Daily Maik' trešdienas ieva.drak­stā
ar vir.srak.stu .,Nea;kāitosim oti-u .
Minclīeni!" uzsver; ka AimLja i i ' 'y
kādā gadījumā nedrīkstētu evon^
tuālās sanuuls pielaist k iuimdiii \\\\
otrreiz desmit gadu laikā ļaut si Vi
ietekmēt, ai' totalitāras valsts drau^.
diem.
BBC
Anglija un A SV
noraida Polijas pro-testu,
bet poļi iesniedz
jaunus protestus ^1
militārām valdībām/ '
Trešdienas vakarā pubkceia'; a*-^,
bildes notās Anglijas un ASV val­dība
noraidīja Polijas 'ner.eno f>ro-testu
pret Londonas .sešu vai.-tu k(|n-ferences
ieteikumiem Vācija.-, jaula.-
jumā Angļu not,a norādīts, ka visa
atbildība .par neveiksmi panākt
četru valstu saprašanos par Vāciju
gulstas uz Padomju Savien>bu. At­bildē
tālāk apstrīdēts, ka Rielumv,.-
cija uz Londonas iotc^ikumu pamata
gūtu kādas priekšrocības nn't tain
vai tīm, kas .savā laikā no Vācijas
cielu.<^"a.s. Neesot Anuli'ns vaina.^-la
da/^is no šim .v^dstīm nepiciala;
Eiropa.- paiyd/īb;is plāna un j>a
no ta cieš.
;;js
Amerikāņu nota noi-ād-ls. ka l'^)-
!:ias valdiba.s protO'-'-ts īst-ni k'.j.'s
iāadrc'sē Parlomju Savienībai, ļ-.a^
vaini'^a par-v i s u pa.M'eizēio '-i'vokii
un savu vi('n:)usi'40 interešu laba u^-
m a z ā k ā 0 9 r i zc.s i zm a n 1' > r. i • i
to t;^'-.ba.^^ Tie^i ?vla'-kava v' ;
kārtā esot atbilditv». ka Po;
v<;l citas v;i],^<;.^ ai/;:a'.'V''a ;
lies Maršala olāna.
1. ' (
• ,;Palijās .iTiilitāra, i n j a : V ; ;
dien iesnic JO-.:: no*a • :
rikānu md/.ārai vakf b
testē;ot ])y' ..< "t; '
. a p V i e ņ ( ) t a j ā : - j'Jv,;:.a;: VJr '
ieb/:ād.:s v ā c a '•••/./.
jum.ūs;--ška;^;:rļē5C,.
ši loti ak\-.-: a"
CliaS ,aUStlxOTjU*'-T(>• UeZ.a:> :1 '-:.v :7y- .;
BBC
^:.
i.
y\
V , .
^ ' i i , s: