1948-07-09-05 |
Previous | 5 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVUA, 1948. g. 9. jūlijā
tusies akmenī, blāvās
J ^ ^ ^ viņam kļuva,^.likās^
_,,Kandi, tu esi
,,Traks? Tu saki .e^
Bet es saku-Vviņš ielfc^^^
vārdos visu nicināšanu "
ņactomās, lai satrS'S-'l'^^
dzivcrt pilnu d z i v i .^
kungi! Es i " ^ ^ . ^
šos šādiem ģļēvuļi^ni ' ^ ^^^^
grib nokrejot mana dāiS^
Vācieši" viņžpacši^^^^
gantā niknumā. t^.
„Ko?*v Kārlis
sēdeklī.
jāmaksā?
sāju. Nē,
Es būšu -t
ies
APSVER DZFXZCEĻA PASAŽIERU TARĪFV SAMAZINĀŠANU No'
1. AUGUSTA PAR 25% I
KaJTiēr politiskajā plāksnē Berlīnes krizes Jaunu ievirzi sagaida
no trīs rietumu valstu vienveidīgās protesta notas Padomjņ Savienībai,
pašā Berlīne turpinās rietumu sektoru blokāde/pie kam padomju iestāi
, (Ies vel megina radīt jaunus ierobežojumus un kavēkļus satiksmē Pilsētas
apgāde gaisa ceļā ar pārtiku tomēr veicas sekmīgi un tagad sākta
arī kurināma piegāde lidmašīnās. Pārtikas nodrošināšanā Berlīnei nāk
talkā arī Vācijas rietumjosīu zemju valdības un iedzīvotāji/atvēlot dalu
no savam pārtikas rezervēm. v'
Rietumvācijas organizēšanās pa to laiku turpinās. Vakar Kobleņcā
sākās amerikāņu, angļu un franču Joslas 11 vācu ministru prezidentu
konference, kurā apspriedīs militāro valdību priekšlikumus par Rietumvācijas
satversmes un okupācijas statūtu izstrādāšanu, kā ari Joslu
robežu jautājumiem.
Pēdējās dienās ik 24. stundās Ber-līnes
rietumsektoru lidlaukos nosē-
; žas 350—390 angļu "un amerikāņu
lidmašīna, piegādājot pa 1000—1 SOCf
. u n vairāk tonnu preču Trešdien,
•i
Ml
^ .durvīra.
„Vāciesl" rnažais . vīrins ,11,.
ja. nni ;^ ka^
tas ir pret mani."
«Pagaidi, ko tu gribi no
puisim bija kaut kas mitrs un
apklājis pieri. • ^
„Nekā," otrs atcirta. MAH
jāgrib. Projām!" . '™
Kandis Urka nežēlīsā
dljā ar izstieptu roku
„Tev ir jāgrib!"
. pēkšņi kaut kas te '
iekvēlojas.. Viņam nez kāpēc 1!
nevaldāma vēlēšanās :mestiesv^!^-'
ļmazajam: velnam, samīcīt: salieir,
ļpietrūkās augša un:neapzinīgāks,
tibā saliecās yz priekšu, bet mazais'
pielēca viņam klāt.
,,Kāpēc tu vēl neesi izdarījis ko
ļtev liku? Tu, iemīlējies nelga/'vini
snijiedams sauca. „Es zinu' visii
Kāpēc tu saudzē Vīleru sievas? E :
pēc tu; atstāj mūsu ienaidnicfe
ļvairāk, kā tiem pienākas?"
Kārli šie vārdi pārsteidza.kā.ne-ļatvairāmi;
sitieni, un viiis tikpat airi
ķā' aizrāvies bezjēdzīgā'naidā sašļii- '
ika vārgā gļēvumā. •
,Es' . > , viņš:,; stostījās. ,,Aŗvitn. ;
ļvēl; trūkst pārbaudītu .ziņu, ka Ei-
Izas vīrs būtu .' .
„Nekas nav jāpārbauda! Pietiel;. •
iar .•aizdomām. Pārbaudīt; nozīme :
ļzaudēl; laiku. Vai-t^^ esi jzkralijB •
ļviņu. mājas, viņu sienu .kaudzes? Ja :
ļtur neslēpjas cilvēki, ; tad tur. biis '
cits, kas mums ._noder![ļ?,
lāpēc. viņām atstāta labība?"
. „Es izkratīšu . . . Beidz,". Kārlis
roslīga atpakaļ krēslā. : :
,Izkratīsi? . .:. Tu tēlo lāga puisi
ļun gaidi, kad sievietes ļaus izkralit.
)run$us. Tas ir tas. Es zinu visu,
sākoties ogļu piegādei, amerikāņu
•lidmašīnas pus dienā pieveda 210' t.
Vakar sāka ari ogļu kravas nomešanu,
lidmašīnām nenosēdoties, kas
iepriekš . izmēģināta Vīsbādenes tuvumā.
Ogļu trūkuma dēļ rietumu
sektoru uzņērnumi bija spiesti sašaurināt
darbus uz pusi. tāpat sa-
. mazināta ielu dzelzceļu-satiksme. Bez
tam Berlīnē jau vakar .- apstājas
apakšzemes' (U) dzelzceļi un rīt Izbeigs
arī pilsētas (S) dzelzceļu sa-tiksmi.
Pēc Denās ziņām,
stādes protestēj
padomju ie-anglu
lid-iāivu.
nosēšanosHavelas ezerā,
ūdensceļi ap Berlīni esot pakļauti
padomju • kontrolei. Elbā pie Viten-bergas
uz padomju joslas robežas
stāv 33 liellaivas ar 2700 t pārtikas.
Dažas gaida iebraukšanās atļauju
,au no 24. jūnija. Arī Hamburgā
.stāv 24 liellaivas' ar oglēm. Padomju
iestādes iesniegušas protestu pret
gaisa satiksmes noteikumu pārkāpumiem,
ko it kā izdarījušas rietumvalstu
lidmašīnas. Kādas angļu lidmašīnas
' pilots trešdien ziņoja, ka
gaisa koridorā uz Berlīni ievērojis'
5 padomju. JĀK iznicinātājus, no
kuriem viens pielaidies angļu lid-'
mašīnai ļoti tuvu. Padomju iestādes
uzdevušas vācu policijai pārmeklēt
visus preču automobiļus, kas dodas
no padomju sektora uz rietumu sek-toriem,
un apķīlāt visu atrasto pār-ziepes,
dzelzs lūžņus , un būvmateriālus.
.. ' '?
i palīdzētu berlīniešiem, Lej asij
as valdība atvēlējusi' 3 dienu
pārtikas deyu, to pašu gatavojas
darīt Hamburga un Ķelne, [atvēlot
pa 'dienas devai. . No amerikāņu
joslas palīdzību Berlīnei telegrāfiski
piedāvājis Virtembergas - Baderies
landtāgs, un pat Bavārija piešķīrusi
100.000 bundžu konservu, 150 t'siera
un 200.000 pudeļu deg\'īna.
Pirms rietumjosīu ministru prezidentu
sanāksmes ģenerālis Klejs izteicās,
ka konferences. atzinumiem
un pretpriekšlikumiem ' jāpaliek
Londonas ieteikumu ietvaros, bet
. mazāki grozījumu projekti iespējami.
Pēc AP ziņām, abu lielāko rietumjosīu
partiju ~ : kristīgo demokrātu
un sociāldemokrātu pārstāvji•
deklarējuši, ka ir pret Rietumvā-'
cijas valdības dibināšanu un satversmes
izstrādāšanu.^ Tā vietā būtu
: ādibina Rietumvācijas pārvalde un
jāizstrādā ; pārvaldes statūts. Abām
partijām esot iebildumi pret ieteilcto
okupācijas. statūtu, jo tas Rietumvācijas
ārtirdzniecību un starptautisko
reprezentēšanu atstājot okupācijas
valstu rokās.: ;|; ;;
Pēc BBC ziņām, ar 1 augustu sākšoties
pakāpeniska franku: v joslas
sainmieciska pievienošana apvienotajai
aņgļu-amerikāņu joslai, ļ Apvienotās
joslas transporta iestādes
apsver dzelzceļu pasažieru tarīfu saŗ
mazināšanu par 25*^/0,: tai pašā laikā
paaugstinot preču tarifus.. Sīs pārmaiņas,
ja ām pievienotos noteicē[as
iestādes, varētu; realizēt jau ar
1. augustu.
ASV interesējas;
par Pinebergas
baltiešu universitāti
Sākusies kustība Pinebergas
balfiešu universitātes pārcelšanai
uz ASV vai Kanādu, ziņo ,.The
New York Times". Jau nodibināta
komiteja, kuras vadīlDā ir
bij. Prinstaunas universitātes dekāns
Kristiāns Gauss un Fordhe-:
mas universitātes prezidents; Roberts
I. Ganons, bet komitejas
locekļu vidū 50 prominenti ASV
augstāko mācības iestāžu profesori
Un kolfedžu prezidenti. Projekta
paredzēts, ka pēc pārcelšanas
uz Ziemeļamerikas konti-
. nentu pagaidām — 2 vai 3 gadus,
tagadējā Pinebergas universitāte
•būtu ..Tia^aidu universitāte". Kad
pašreizējie 800 studenti kursu nobeigs,
universitāti iekļaus kādā
no ASV vai Kanādas augstākajām
mācības iestādēm, izvēršot
to par Baltijas studiju centru,
kas pieejams visiem studentiem.
: „The Ne\v York Time" apraksta
Pi nebergas un i v ersit ātes
vēsturi un cildina baltiešu kulturālo
rosību.
s maia
PIECAS TEORIJAS PAR TITO MISTĒRIJU
asis DP
IMpiomātu . un polītiķu , aprindās
ārzemēs joprojām turpinās minējumi
par pēdējo, vēl arvien diezgan
grūti izprotamo •Dienvidslāvijas • i\o-tikumu
Lsto izskaidrojumu. „No\v
York Times" atzīmē, četras rietumu
polītiķu ;teorijas..- ^
Pirmā teorija: Tito KremUm kļuvis
pārāk ,;neatkarīgs", „nac.ioi\al>"
un izaudzis pārāk ,,liels". Maslcavai
nepatīk arī,- ka Tito, atšķirībā no
citiem . Austrumeiropas komūnīstu
vadoņiem, nācis pie varas vairāk ar
paša Am savas zemes komunistu pūlēm
hekā ar padomju okupācijass
spēku atbalstu.
Otrā. teorija: Maršala plānam ii'.
liela ietekme: uz • padomju iespaida
josluv Eiropā., un Dienvidslavijas
saimnieciskās vajadzības, ir pretruna
ar • padomju;ārpolitiku, kas prasa
•simtprocentīgu; cīņu pret ERP. T'.lo
valstij, vajadzīgi , rūpniecības . ražvV-jumi,
ko tai nespēj dot Padomju Sa-.
vienība". • •
• Trešā teorija: Uzbrukums Tito ir
tikai daļa no Kremļa vispārīgās
mājās tīrīšanas", Maskavai liekas,
ka Austrumelropas• ķompartijas,; iz-plešoties
un uzsūcot, 'polītiskussa-
:biedrotos, pārāk •,,atiķaidījušās" ,un.
satur daudz politiski ;,,neuzticamu
elementu". '•'•'fk'-'^:-:.'^ vV:/-''
Cetiirtā teorija: Galvenais punkts
Zināmas aprindas ASV turpina ļ Maskavas politbiroja un Tito idc-kampaņu
pret jaimo DP ieceļošanas oloŠ^skas domstarpības. Dienvids-ikumu
ASV, apgalvojot, ka tas ^vēr- kivi jas komunistiem ir grūtumi ar
;as pret žīdiem. Ņujorkas demo- klasiskās marksisma • dogmas icdzi-kratu
deputāts Celers paziņojis, ka vināšanu, kas prasa ..proletariāta
anvārī,: jau pirmajā - kongresa sa- K^ktātūru", kamēr Dienvidslāvijā
nākšanas dienā, viņš oficiāli piepra- Pi^o^etāriāts ir tikai šaura.šķira. i
šīšot likuma grozīšanu. Pēc „New ^n beidzot joprojām vēl pielaiž
York Herald Tribune" i n f t o ā d j a s , Pi^kto teoriju — ka visa Tito afēra
Gelers izteicies, ka DP nometņu varētu būt triks, lai maldinātu rie-problēma
palikšot neatrisināta „anti- P-^^ komunisma frontes patieso
semītisma un antikatolicisma dēļ, stāvokli. Citi novērotāji tomēr pakas
ietverts jaunajā likumā." ASV U^^k pie uzskata, ka šim „ģimenos
esot rādījušas sliktu piemēru citām strīdum komunisma sētas mājā"
valstīm; un Jas jau izpaužotie^s ap-| varētu būt izcili svarīga no/.īme un
ka padomju politika nonākusi krustcelēs..:;;'
•
Gitā rakstā, iztirzājot Berlīnes un
Belgrades vienlaicīgo ^ notikumu iespējamās
sekas cīņā ^ starp au^ru-miem
un rietumiem, ,,New York T i mes"
atzīst, ka doktrīna par Kremļa
autoritāti pār pasaules komunismu
un „Maskavas. nemaldību'' ir nopietni
apdraudēta. Tito ,.ķecerības"
gadījums izcēlis dienas "gaismā kon
uzN-arētu. tad arī tās vaitētu jup
spēcīgu kārdinājumu. Ja arī"tit<ļ>
im , Ivi'cmļa sadursmi likvidētu U L
plaisu austruniu blokā aizlāpīti., nii-notās
ideoloģiskās pretešķības tu
pinātu gruzdēt apslēpti. ^
Šī problēma sevišķi svai'Iga! k6.-
mūnisticm ārpus austrumu lļ)loka
īpaši spēcīgajām komunistu part;-
jām Francijā un Itālijā, kns- nupīt
gan dekku.v;i;šas savu nostāju k^
mlnforma nuso, bet k\rMs tonv.
esot vēroja:nas arī zināmas ba:'.:i
Pēc ..Xo e \w\' ss\\vv eeeeikv " i n f o r m "KC i I a S.
litiskie mn'ērotāji saga:vioi\ Rii
rindās Mid
1
tum-arfietu
ministrija osol
konf'dcni'iālas zii^iisj
11 a
via
i jā!
Franču
nēnvasi
franču un itāļu 1:Jinū.'īisli'.^m
ļaunas oavēlov aktīvākai ru'iba
dot:
1 n
kotno. jo .^';l^kava osi^t noapmitM'
Īsti
eironas konnānistu rindās ^l^d^.vg:'^-^
..tīrīšanas", kādas sākušās AustruiV
eiropā. Iv^])s Itālijas vēlēšanān
notikušās pārgrozības norādoj: i
pāroju no visļ^ārīgās ..tautas frtļ^nši
politikas uz komunistisku cīi
avanrrardu izveidošanu, bez s
bošapiās ar citām krei.-ām pa:"t
•4-
a grozīšanu
BBe, UG.
Aizdod man vienu no savte ar-j
i "
i I
L >^
i_ ^ I
• . , !'• -ŗ.
tu, pērkamā buržuju apkakles tīts.
1 ^ - ievēro - ^ ^ ^ . ^ Jau vairāk kā - nedēļu vasarīgās
^šķa galu . . • ^^^f^^i, debesis virs Berlīnes piedārdinājuši
lomierinājies atkāpās im vii^a . spēdgu lidmašīnu motori, un t d r ū -
itkal skanēja vienaldzīga v i ^ » i kona atbalsojusies: kādreizējās Vāci.
oā:. „Gādā, lai ritu . buti^^^am^^^^^.| drupās, atgādinā-zirgs.
Ja nē es liksu t^^^^^ j dama berlīniešiem laiku pirms vai-
)aņemt miličus un ^^^^^'^f^^ rākiem;gadiem, kad rietumu-sabied-
,,Nē!" K ā r l i s izbijies^aķeiM^^^^^
„Nav nekādu ne. Par zir,u ^ vixs pilsētas. Toreiz tie nometa
zibu. Saprati?" || tūkstošiem tonnu bumbu, bet tagad
Kārlis drūmi kodīja .^^^^^^^^ lidmašīnas atved tūl^ošiem.toiļnu
iņa skatiens vienmērīgi luma ctu | | pg^^^ ielenktajiem rietumu sek-ārt.
' .toru iedzīvotājiem..-...;
Kad četras Vācijas okupācijas
valstis, savā laikā vienojās par Ber-
„Un tad?" . - • .. . . - . i no l i te : kopīgu., pārvaldi, rietumvalstu
„Mēģināšu vēl šonakt ^ \ m rīcībā, sakaru uzturēšanai ar joslām
rĒ„vBaledta Rjar ipnšeķait"gū^s i?" otrs ssmrnmini ^
azvarētāja smīnu. : . «Kar- P ^^^^^ ^P^^ un kanālu sistēma
'„Tad . . . T u jau patsteici,:
Lis''nevarīgi izdvesa.^. ,
f „Tad tu viņu brīdināsi. Ja.
,Jāiedomāju. , ta^
' i e t ja "1^^^ y ^
iņa Vietā ceļosi ar m^^^^^
de sāniem vairs ņebusier^.^,
Candis Urka jfutri
a. Iedzer!"
(Turpinājums
KA TAGAD JŪTAS UN KO DOMA BERLlNIEŠI
m0
II-l
i
t.
Ati5t'-'"'
.Mārtiņš ZivertS'^^^^
Ugu Tvans,
; ^ ē t a Stokholma 1^ ^ ^^^^^
Dziedātāja^
>onists^.piaļ!^^S
•zturējuši PārbauJ2
as imigrācija^^^^;
•edzams, ar ^
I Latviešu4ietuv^^^^
trdingenā.naudas 2^^^^
Māsanas un^aps^^J^^^^s^^^^
95, sapulcējusies ^^^atf^^
\uii at^^^^^^^^^^^
xmu tuvākas z i ņ ^ ^ l ^ ^^
roca, Hannover,
p rr.TT" 18.
Mēnešraksta
^omas, J-Vesel^ gje,
ira,Bērziņa, \ ^
Slves. .Elksņļ^^^^^^
.Iznākusi^ļlu^^g rijas un
īca. Saturā ilustra^ļ^,J.^
ļes, V. Tomas, Ea.
darbi.
un gaisa koridors. Tagad palicis t i kai
pēdējais. \ Kopš janvārī sākās
pirmie padomju izolēšanas manevri,
ntartā izvērsdamies par īstu cīņu
P^. Berlīni, pilsētas iedzīvotāju
noskaņojumā "notikušas pārmaiņas.
Sakx>ties pirmajiem mēģinājumiem
izspiest rietumvalstis, berlīnieši rietumu
sektoros pārdzīvoja baiļu
' periodu, un sākās pat daļēja bēgša-
. na no Berlīnes. Pēdējās nedēļās
vērojams, ka . baiļu. vietā stājusies
drosme, kaut arī ar zināmu izmisu-.
: ^piejaukumu. Visi tie vācieši, kas
sadarbojušies ar amerikāņu,- angļu
: ^ . _fraiiču. militāro : valdību vai
vispār strādājuši rietumu sabiedroto
iestādēm, apzinās, ka viņi ir pa-
; doinju' varas ,,melnajā sarakstā",;
^ viņiem nav illūziju par to, kas
.notiktu, ja rietumu sabiedrotos. ņo
Berlīnes izspiestu. Sō vāciešu skai-
^ nNews\veek" korespondents Fi-
:;^^^PSS vērtē uz 50.000 — par daudz.,
_ tos visus varētu evakuēt gaisa
:^^lā; • Tiem tādēļ draudētu cietums.
; .^P^^ušaha. deportācija/, vismaz vietas
zaudēšana vai citas. represijas.
^^"^^"^^^n berlīnieši liekas atguvuši
:: Ai;osmi? Šķiet, tāpēc ķa tie tagad
.pārliecināti/ka.rietiurmi
ļ;^^s- padzīt varētu tikai ^ ar varu.
Kādā 70.000 cilvēku sapulcē runā-
• :^^ji nesen •skaļi:apliecināja: „Berlī-
, paliks brīva, tā nekad nekļūs
Komunistiska 1" Uai tagadējā stāvokli
^ '^ā runātu,. vajadzīga drosme un arī
paļāvība. Amerikāņu^, novērotāji
. ^an izteikuši doomi, ka Padomju
Savienība varētu spaidus pret berlīniešiem
sakāpināt tik tālu, ka rietumvalstīm
būtu jāsāk apsvērt, vai
tieši pašu vāciešu dēl neatkāpties
no Berlīnes. v i
Berlīniešiem tomēr ir pašiem savs
spriedums par notikumiem un to
cēloņiem. Tie gan esot norūpējusies,
bet ļoti apņēmīgi — tā pēdējo dienu
noskaņojumu • Berlīnē otrdien
raksturoja BBC korespondents. Viņš
apmeklējis rūpnīcas, kur strāvas
trūkuma dēļ nedarbojas neviena
mašīna. Darbs tomēr turpinās ar
vienkāršākiem rīkiem, kur vien tas
iespējams; mašīnu apkalpotāji da-ēji
kļuvuši par amatniekiem.
;,Kamēr mums būs ko ēst, pro-^
dukcija galīgi neapstāsies^'' korer-spondentam
apliecinājuši strādnieki.
Jāatceras, ka viņiem arī mājās strāvas
nav ņo 6 rītā līdz 11 vakarā.
Berlīnes iedzīvotāji apzinoties, ka
pašreizējās cīņas rezultāts ir
svarīgs viņu pašu liktenim.,
runājot ,;New York Times" vārdiem,
Berlīne tagad simbolizē vāciešu
vienprātību un sabiedroto nevienprātību.
Cik padomju prestižs blokādes
laikā krities, tik riotimiu sa-ļ3iedrotie
berlīniešu acīs cēlulieSs,
Angļu militārgubemātors ģe-^
nerā.lis,. Robertso&s, otrdien • inspicējot
angļu lidlaulm Gatovā; uzslav-dams.
^angļu karavīrus un pateikdamies
vāciešiem, kas palīdz veikt
kraušanas darbus, sacīja: „Es. nedomāju,
ka Berlīnes iedzīvotāji
jebkad aizmirsīs vai piedos šo blokādi.".
Var domāt, ka šis angļu ģenerāļa
izteikums patiešām raksturo
berlīniešli pašreizējo: noskaņojumu.
; N, BBC, NYT
Tiesas Padomju Savienībās
-- Grieķijas sarunas'
Tiešas sarunas starp Padomju Savienības
un Grieķijas valdībām, varētu
sākties tuvākā nākotnē. Grieķijas
: ārlietu ministrs Caldariss
paskaidrojis, ka doma par šādāni sa-r
u n ām apsvērta jau kopš ;3 mēnešiem.
Tomēr arī' • vēl tagad ņeeso
noteikti zināms, vai padomju sūtni
Turcij ā dodas uz Atēnām šo sarunu
•ievadīšanai vai kāda cita iemesla
nata ar t\^ ih*vi\ksraēm aons v:
un k'iniinf'-irnis aikkili krili.'.ē
franku ko'uūni^tu vadoņus
^ ..No\v Ynrk Timos". u.^sk.aito
liiunistu nevril^fuu's nr'.iciDS
mēnešos, rit-umē. ka. ar; ni^^;iv:'dsl;
^'iias noti'ūumi lu-rsot stin!'ui|Ķi r;
)t
k i -
t
'l'a: pašā laikā IMaršalii pk::
f u p . k i i'^iK t, hviku-l^'.s '!\\'.\
stāklī, ka kuģos, kas dodas uz Argentīnu,
Kanādu, Brazīliju, Venecuēlu,
neesot neviena žīda.
OTHT
VĀRDOS
Vēl divi čediu diplomāti — sūtnis
Ungārijā Cernijs un viņa pirmais
sekretārs - atlūgusies no amata, ļ mktu"starp"kr~emļa"cieši' kontrolēti)
protestedaam pret tagadējo I^āgas p^^^^^^, komunismu" un ..nacio-rezimu
Viņi _ pazu;ioju^i to, kadL^^^- komunismu", ka.s^ cenšas pec
ieradušies^Venēcija, no k ^ ^ ^ un savdabīgas attīstī-vušies
talak uz Parīzi. rp.^^ ^^^^^ iznākuma atka-
Velēšanas Holandē grozījušas par- rājas daudz. Eiropā ir arī vēl citas
lamenta frakciju stāvokli tikai ma- komunistu kontrolētas zemes aiza
mer divi vietām zaudējuši stingrām nacijonālisma tradicijām.
komunisti un sociāldemokrāti. ļ un ja Tito neatkarības deklai'ācija
Aizsardzību pret vācu uzbrukumiem
lūgs žīdu vispasaules kongress,
jo esot gaidāmi uzbrukumi DP
nometnēm tāpēc, ka Vācijā izplatītas
baumas par „labiem veikaliem",
ķo. žīdi izdarījuši uz valūtas i^for-mas
rēķinā,
80.000 ogļraču streiko Savienotajās
Valstīs/Streiks sācies tēraudrūpnie-cības
sabiedrības ogļraktuvēs.
Pa Korintas kanāli Grieķijā atkal
atklāta satiksme. Kopš Vācija^i kapitulācijas
tas bija nelietojamā stā-zrme.
sācis-..
vāci'as valsta ni'!',ani.'i-'^n:n. hol,!
]-nč Iris, ]':r!nnivaN-tis p;iraua :'-']\
nostāju; Ta.nad vairo; >tios zi^'n'^i
ini ni) M;;s!;avas piiv sa.ic -n ;!)
nretcšķibāni Maskavas ļiulitb
īpa.^i starp k(>mir\irrnia .,1
7Ala:iavu uu ļ^ēdf'jo 11^ i\.\du
ministru Moļt. t ' U ' u ; Šun pVrti
būt kā<;s h-'-ka!-^. ai-u
vart'iu
ne 1 r. nād'.iiniu 'iciba ;t*
V a
ka • r i ' i -
vōVoiaino knordiniici';:.s Av'{\
Kādi^l 7/ian(n'a kominfornu; ;
nlaisu aii>ti"a!nu bl' vk-ā^
kad -MoUilova ā r p ( j l i t i l l L ii
Berlīnē?
Vai
.ti.;-i; - i
ir .si.n-
NYT.
D
N
PoliK'S
Peru tikai divos garnizonos noteikšana
nemierniekiem, kas vēlējās
sarīkot valsts aiDvērsumu. Galvaspil-'
.sētā Limā atkal atjaunota kārtība.
Kuģu satiksme starp Marseļu im
Rietumāfriku pārtraukta ostas sitrād-nieku
streika dēļ. Divu'stundu ģenerāls
treiku sarīkojuši itāļu clek-tīļisko
spēkstaciju slrādnield, bet
pusstundu streikoj-uši tēraudrup-niccības
strādnieki.
Aizliegt austrumu bēgļu oartiju
ā un' anullēt par to nodotās
balsis pieprasījusi. Polijas miliitārā
.misija Berlīnē.
Jaunas banknotes drīzumā paredzēts
: ; laist apgrozībā padomju
joslā, lai aizstātu tagadējās t. s. „ta-pēšu
markas".
I Divkāršu gaļas devu (līdzšinējo
100 g vietā 200 g) saņems apvienotās
joslas normai patērētāji jūlijā.
Padomju iestādes Berlīnē aizliegušas
armijā nodarbinātām sievietēm
pagarināt savu formas vai civilo
. tēi-pu brunčus pēc ^buržuāziskās
modes", ziņo „Newsweek".
Staļina dēlam 26 g. v. ģenerālmajoram
Vasilijam Staļinam 25. jūnijā
piešķiiis Sarkanā karoga ordenis.
;.:
' Zvans izraisījis drausmīgu ^splo-zijti
: kādā Parīzes. namā, kura
īpašniece bija aizmirsusi noslēgt gāzes-;
krānu. Zvana elektr.L^ā
dzirkstele, aizdedzinājusi gāzi.
Pāri par 1500 tautas automobiļu
iūņriā: ražoju.si Fallerslebenas fabrika,'
pie-k puse aizgājusi eksportam.-
Pieprasījumi patlaban esot lielāki
nekā jebkad.
Viens vienīgs vārds „Gai3s!", izteikts
3 pēdu attālumā, liek iedeg-'
ti'cs jaimākā tipa galda spuldzēm,
kādas - tagad ražo ASV. Proziskāki
cilvēki spuldzi var ieslēgt arī ar pa-kbntaktu.
ASV palīdzības
sūtījumi Eiropai
atjaunoti
īslaicīgā ERP palīdzības sūtījumu
pārtraukšana tām Eiropas valstīm,
kas vēl nebija ratificējušas divpusīgos
nolīgumus ar ASV, ļoti sekmē-jusi
nolīgumu paātrinātu apspriešanu
un ratificēšanu šo valstu- parlamentos.
Anglija līguma, projektu izlaida
caur savu parlamenta aparatūru
divās dienās. Arī Francijas
nacionālā sapulce to steidzīgi pieņēma,
pretim balsojot l^omūnistiem,
bet 75^0 no degolli.stiem atturoties.
Līguma ratificē&mu sevišķi aizstāvēja
. ārlietu ministrs Bido, uzsverot,
ķa palīdzības saņemšana no ASV
nekādi neierobežo Francijas suverenitāti.
Trešdien arī Turcija ratificēja
dipusīgo līgumu ar ASV. Aizturētie
kuģi ar, precēm atkal turpina
ceļu uz Eiropu.
Tagad jau 13 Eii'opas valstis pārsūtījušas
divpusīgos līgumus ar
ASV par Eiropas atjaunošanas programmas
ietvaros saņemamo atbalstu.
Sagaida, ka pārējās 3 valstis
parakstīs līgumus -vd.stuvākās dienās.
Atsevišķs līgums jāparaksta arī PJe-tumvācijai.
So līgumu izstrādā amerikāņu
un angļu okupācijas iestāžu
pārstāvji, bet darbs aizkavējies Berlīnes
krizes radītu aT>stākļu deļ.
BBC
komunistu paitiiž
(Tur})inā.:ums no 1. Ipp.)
Tas pats Slnkhokuas Vai;l'l .\\ ziļ-ņoja,
ka Pīcnvid^-lavi'as finanra; mir
ni.^tr.s teicis I'MUU si-^bii aīl^iavM'Vaii'is-dieas
gadinunā uo p-a,'j:M).as. [ ka
dirnvidslavii komnaiM ijas i">M
es A pilnīgi ļiar'Mza.
rādīšotios^.jau -visiuvā
Pa(;oir/'i .Sa\';cniba cs'vl ''au ic
jusi so'bu arnrivošanas kustība.^
'^al-tīšanu, bvt patic^alv
ku^i dienvidslāvu k\^mūn;s!i
ka'^ 'i!-a!
a. lā nāk
n
)t:i
a'
i r
larini vsa^-
Komentējot nulikumns Air •1 -1 ;ai-
eiropa, amcr'!:a:,va arnn i :.>.U 1.-
AFN^ konstatē, ka pēdējā lail^āi ti
izmanāmi nacinnālisnva ux,n]ūd:.' ko
droši vien. atijaKiišnt arī ,'\SV. An
ļu liberāļu or!^:ins ,3'^anclv .-'ci
Guardian" raksta, ka Aii,~lnin.( iro-pas
kompartiias n(> mazām (n"J|ani-ļ
/.āciiām izveidojušas \y.\y n i ' ķ - u ļma
su )Xivli-ā!n, kuj-ās ii- a;,i;'!"'a / ' c ] ' :'
nacionālām tcndoncfu. Tā^ i a i
daudz grūtāk kontrv'p'-t. jo novlnro
runāt par tādu izlases pi'inf'pi;
kāds, piemia'am, ir PiKk-mju Savic
nibā. „Nev/ York Times"
vadrak.stā atgādina, ka ,.nav
Komunisti' gribējuši
rīkot apvērsumu
Malajā
• BBC ziņo, ka komunisti Matejā
mēģinājuši sarīkot valsts apvērsu-pifmacis
īstais laiks amc;-. ; \\\\('\
m(\st cepures gaisa un siunmat uia
vības mīlētāju Tito un Dienvidslāvijas
knmimi.stu ])artiju.
\ ?ilulgartes rarditāja ])oliti.^!".a".i Y'y.
inr^ntātors Fiw:>nf'ls uzsvēi^a. ka ļPa-domju
„ Savienībai pietika a.slbņ^
dienu, Tai ]3ilni;u izoH-lu Dicnvid-;
slāviju un ..sarīdītu" prf-t to visuisa-telītvalstu
komunistu ]:)artiias. Mas-,
kavas rīcības })irm() posmu varēti
nosaul'vt par p?i^;vo, 1aL;ad s;jj':usie:
aktīva rīcība. Par savas r'rfbasŅiz-pildītāju
Kremlis izraudzījis mļazy
Albānij-u, kufai piešķi/rda provoļkā-tora
loma. Pirmās izdcii\ļ'>as jauļ/^ā-kt>
māni tks-ivi
1U
j:^rāiha-mu.
Kalpības atjaunošanā piedalās
12.000 policistu, kurus atbalsta 4000
britu karavīru. Angļu ģenerāl&:uber-nātors
Tālajos austrumos M^kdo-nalds
izteicies, ka ziņas par komunistu
nodomiem iegūtas pēc ^looe-niem
dokumentiem un no gū:-tekņu
liecībām. Policija apcietinājusi vairāk
nekā 1000 komunistu.
BBC
kašās ar . dienvid.slavu\
kās preses aizliegšanu, dionvidsl
grāmatu veikalu .slēgšanu un '
j'Cīmetņu . izplēšanu no skolu
tām. Pārtikas pie:^,ādes pārtrauKša-:
na ir gudri apsvērts līdzeklis, la"
radītu Dienvidslāvijā neapmierinātību.
' i
Visdārgākais Ki'omlim pašreiz ,i] ļ
laiks, kura zaudēšana raksta iegu-';
•vumus rietumnieku bilancē. Ka p<ar\
provokātom Izraudzīta tieši' maz£
Albānija, pierāda Maskava.s plānu
tālejošo nozīmi. Tirānas ^vaidrba
vienā jaukā dienā ,var „justies tik
apdraudēta", ka, tai atliktu vienīgi
pieprasīt Padomju Savienības ka.j-a-spēka
intervenciju. Vai tas notilvs.
to pierādīs nākr^tne. ^ Bet-^/isos šais
nolikumos inIero.santV īr V.'y\^. cits
apslāklis. kas pierād^a. ..cik .aipra
draudzība ir • .satel:lv,xi-tu starna'
Arī
un
•li--.
tas 21
d r o T l / ' b a
pt'jC
vidslciVijas:
savstarpējās •
l-2\;rr..". k
.laskavas: ^'norā
T'ja
1- -
idz'bas-pai'ak-iijurniem,
var b-']t tikai papīrs. Kā
'ar Aibānijas un Dien-sairnnlecisko
nol ī gurnu.
» BBC
V.:
i i i
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 9, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-07-09 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480709 |
Description
| Title | 1948-07-09-05 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
LATVUA, 1948. g. 9. jūlijā
tusies akmenī, blāvās
J ^ ^ ^ viņam kļuva,^.likās^
_,,Kandi, tu esi
,,Traks? Tu saki .e^
Bet es saku-Vviņš ielfc^^^
vārdos visu nicināšanu "
ņactomās, lai satrS'S-'l'^^
dzivcrt pilnu d z i v i .^
kungi! Es i " ^ ^ . ^
šos šādiem ģļēvuļi^ni ' ^ ^^^^
grib nokrejot mana dāiS^
Vācieši" viņžpacši^^^^
gantā niknumā. t^.
„Ko?*v Kārlis
sēdeklī.
jāmaksā?
sāju. Nē,
Es būšu -t
ies
APSVER DZFXZCEĻA PASAŽIERU TARĪFV SAMAZINĀŠANU No'
1. AUGUSTA PAR 25% I
KaJTiēr politiskajā plāksnē Berlīnes krizes Jaunu ievirzi sagaida
no trīs rietumu valstu vienveidīgās protesta notas Padomjņ Savienībai,
pašā Berlīne turpinās rietumu sektoru blokāde/pie kam padomju iestāi
, (Ies vel megina radīt jaunus ierobežojumus un kavēkļus satiksmē Pilsētas
apgāde gaisa ceļā ar pārtiku tomēr veicas sekmīgi un tagad sākta
arī kurināma piegāde lidmašīnās. Pārtikas nodrošināšanā Berlīnei nāk
talkā arī Vācijas rietumjosīu zemju valdības un iedzīvotāji/atvēlot dalu
no savam pārtikas rezervēm. v'
Rietumvācijas organizēšanās pa to laiku turpinās. Vakar Kobleņcā
sākās amerikāņu, angļu un franču Joslas 11 vācu ministru prezidentu
konference, kurā apspriedīs militāro valdību priekšlikumus par Rietumvācijas
satversmes un okupācijas statūtu izstrādāšanu, kā ari Joslu
robežu jautājumiem.
Pēdējās dienās ik 24. stundās Ber-līnes
rietumsektoru lidlaukos nosē-
; žas 350—390 angļu "un amerikāņu
lidmašīna, piegādājot pa 1000—1 SOCf
. u n vairāk tonnu preču Trešdien,
•i
Ml
^ .durvīra.
„Vāciesl" rnažais . vīrins ,11,.
ja. nni ;^ ka^
tas ir pret mani."
«Pagaidi, ko tu gribi no
puisim bija kaut kas mitrs un
apklājis pieri. • ^
„Nekā," otrs atcirta. MAH
jāgrib. Projām!" . '™
Kandis Urka nežēlīsā
dljā ar izstieptu roku
„Tev ir jāgrib!"
. pēkšņi kaut kas te '
iekvēlojas.. Viņam nez kāpēc 1!
nevaldāma vēlēšanās :mestiesv^!^-'
ļmazajam: velnam, samīcīt: salieir,
ļpietrūkās augša un:neapzinīgāks,
tibā saliecās yz priekšu, bet mazais'
pielēca viņam klāt.
,,Kāpēc tu vēl neesi izdarījis ko
ļtev liku? Tu, iemīlējies nelga/'vini
snijiedams sauca. „Es zinu' visii
Kāpēc tu saudzē Vīleru sievas? E :
pēc tu; atstāj mūsu ienaidnicfe
ļvairāk, kā tiem pienākas?"
Kārli šie vārdi pārsteidza.kā.ne-ļatvairāmi;
sitieni, un viiis tikpat airi
ķā' aizrāvies bezjēdzīgā'naidā sašļii- '
ika vārgā gļēvumā. •
,Es' . > , viņš:,; stostījās. ,,Aŗvitn. ;
ļvēl; trūkst pārbaudītu .ziņu, ka Ei-
Izas vīrs būtu .' .
„Nekas nav jāpārbauda! Pietiel;. •
iar .•aizdomām. Pārbaudīt; nozīme :
ļzaudēl; laiku. Vai-t^^ esi jzkralijB •
ļviņu. mājas, viņu sienu .kaudzes? Ja :
ļtur neslēpjas cilvēki, ; tad tur. biis '
cits, kas mums ._noder![ļ?,
lāpēc. viņām atstāta labība?"
. „Es izkratīšu . . . Beidz,". Kārlis
roslīga atpakaļ krēslā. : :
,Izkratīsi? . .:. Tu tēlo lāga puisi
ļun gaidi, kad sievietes ļaus izkralit.
)run$us. Tas ir tas. Es zinu visu,
sākoties ogļu piegādei, amerikāņu
•lidmašīnas pus dienā pieveda 210' t.
Vakar sāka ari ogļu kravas nomešanu,
lidmašīnām nenosēdoties, kas
iepriekš . izmēģināta Vīsbādenes tuvumā.
Ogļu trūkuma dēļ rietumu
sektoru uzņērnumi bija spiesti sašaurināt
darbus uz pusi. tāpat sa-
. mazināta ielu dzelzceļu-satiksme. Bez
tam Berlīnē jau vakar .- apstājas
apakšzemes' (U) dzelzceļi un rīt Izbeigs
arī pilsētas (S) dzelzceļu sa-tiksmi.
Pēc Denās ziņām,
stādes protestēj
padomju ie-anglu
lid-iāivu.
nosēšanosHavelas ezerā,
ūdensceļi ap Berlīni esot pakļauti
padomju • kontrolei. Elbā pie Viten-bergas
uz padomju joslas robežas
stāv 33 liellaivas ar 2700 t pārtikas.
Dažas gaida iebraukšanās atļauju
,au no 24. jūnija. Arī Hamburgā
.stāv 24 liellaivas' ar oglēm. Padomju
iestādes iesniegušas protestu pret
gaisa satiksmes noteikumu pārkāpumiem,
ko it kā izdarījušas rietumvalstu
lidmašīnas. Kādas angļu lidmašīnas
' pilots trešdien ziņoja, ka
gaisa koridorā uz Berlīni ievērojis'
5 padomju. JĀK iznicinātājus, no
kuriem viens pielaidies angļu lid-'
mašīnai ļoti tuvu. Padomju iestādes
uzdevušas vācu policijai pārmeklēt
visus preču automobiļus, kas dodas
no padomju sektora uz rietumu sek-toriem,
un apķīlāt visu atrasto pār-ziepes,
dzelzs lūžņus , un būvmateriālus.
.. ' '?
i palīdzētu berlīniešiem, Lej asij
as valdība atvēlējusi' 3 dienu
pārtikas deyu, to pašu gatavojas
darīt Hamburga un Ķelne, [atvēlot
pa 'dienas devai. . No amerikāņu
joslas palīdzību Berlīnei telegrāfiski
piedāvājis Virtembergas - Baderies
landtāgs, un pat Bavārija piešķīrusi
100.000 bundžu konservu, 150 t'siera
un 200.000 pudeļu deg\'īna.
Pirms rietumjosīu ministru prezidentu
sanāksmes ģenerālis Klejs izteicās,
ka konferences. atzinumiem
un pretpriekšlikumiem ' jāpaliek
Londonas ieteikumu ietvaros, bet
. mazāki grozījumu projekti iespējami.
Pēc AP ziņām, abu lielāko rietumjosīu
partiju ~ : kristīgo demokrātu
un sociāldemokrātu pārstāvji•
deklarējuši, ka ir pret Rietumvā-'
cijas valdības dibināšanu un satversmes
izstrādāšanu.^ Tā vietā būtu
: ādibina Rietumvācijas pārvalde un
jāizstrādā ; pārvaldes statūts. Abām
partijām esot iebildumi pret ieteilcto
okupācijas. statūtu, jo tas Rietumvācijas
ārtirdzniecību un starptautisko
reprezentēšanu atstājot okupācijas
valstu rokās.: ;|; ;;
Pēc BBC ziņām, ar 1 augustu sākšoties
pakāpeniska franku: v joslas
sainmieciska pievienošana apvienotajai
aņgļu-amerikāņu joslai, ļ Apvienotās
joslas transporta iestādes
apsver dzelzceļu pasažieru tarīfu saŗ
mazināšanu par 25*^/0,: tai pašā laikā
paaugstinot preču tarifus.. Sīs pārmaiņas,
ja ām pievienotos noteicē[as
iestādes, varētu; realizēt jau ar
1. augustu.
ASV interesējas;
par Pinebergas
baltiešu universitāti
Sākusies kustība Pinebergas
balfiešu universitātes pārcelšanai
uz ASV vai Kanādu, ziņo ,.The
New York Times". Jau nodibināta
komiteja, kuras vadīlDā ir
bij. Prinstaunas universitātes dekāns
Kristiāns Gauss un Fordhe-:
mas universitātes prezidents; Roberts
I. Ganons, bet komitejas
locekļu vidū 50 prominenti ASV
augstāko mācības iestāžu profesori
Un kolfedžu prezidenti. Projekta
paredzēts, ka pēc pārcelšanas
uz Ziemeļamerikas konti-
. nentu pagaidām — 2 vai 3 gadus,
tagadējā Pinebergas universitāte
•būtu ..Tia^aidu universitāte". Kad
pašreizējie 800 studenti kursu nobeigs,
universitāti iekļaus kādā
no ASV vai Kanādas augstākajām
mācības iestādēm, izvēršot
to par Baltijas studiju centru,
kas pieejams visiem studentiem.
: „The Ne\v York Time" apraksta
Pi nebergas un i v ersit ātes
vēsturi un cildina baltiešu kulturālo
rosību.
s maia
PIECAS TEORIJAS PAR TITO MISTĒRIJU
asis DP
IMpiomātu . un polītiķu , aprindās
ārzemēs joprojām turpinās minējumi
par pēdējo, vēl arvien diezgan
grūti izprotamo •Dienvidslāvijas • i\o-tikumu
Lsto izskaidrojumu. „No\v
York Times" atzīmē, četras rietumu
polītiķu ;teorijas..- ^
Pirmā teorija: Tito KremUm kļuvis
pārāk ,;neatkarīgs", „nac.ioi\al>"
un izaudzis pārāk ,,liels". Maslcavai
nepatīk arī,- ka Tito, atšķirībā no
citiem . Austrumeiropas komūnīstu
vadoņiem, nācis pie varas vairāk ar
paša Am savas zemes komunistu pūlēm
hekā ar padomju okupācijass
spēku atbalstu.
Otrā. teorija: Maršala plānam ii'.
liela ietekme: uz • padomju iespaida
josluv Eiropā., un Dienvidslavijas
saimnieciskās vajadzības, ir pretruna
ar • padomju;ārpolitiku, kas prasa
•simtprocentīgu; cīņu pret ERP. T'.lo
valstij, vajadzīgi , rūpniecības . ražvV-jumi,
ko tai nespēj dot Padomju Sa-.
vienība". • •
• Trešā teorija: Uzbrukums Tito ir
tikai daļa no Kremļa vispārīgās
mājās tīrīšanas", Maskavai liekas,
ka Austrumelropas• ķompartijas,; iz-plešoties
un uzsūcot, 'polītiskussa-
:biedrotos, pārāk •,,atiķaidījušās" ,un.
satur daudz politiski ;,,neuzticamu
elementu". '•'•'fk'-'^:-:.'^ vV:/-''
Cetiirtā teorija: Galvenais punkts
Zināmas aprindas ASV turpina ļ Maskavas politbiroja un Tito idc-kampaņu
pret jaimo DP ieceļošanas oloŠ^skas domstarpības. Dienvids-ikumu
ASV, apgalvojot, ka tas ^vēr- kivi jas komunistiem ir grūtumi ar
;as pret žīdiem. Ņujorkas demo- klasiskās marksisma • dogmas icdzi-kratu
deputāts Celers paziņojis, ka vināšanu, kas prasa ..proletariāta
anvārī,: jau pirmajā - kongresa sa- K^ktātūru", kamēr Dienvidslāvijā
nākšanas dienā, viņš oficiāli piepra- Pi^o^etāriāts ir tikai šaura.šķira. i
šīšot likuma grozīšanu. Pēc „New ^n beidzot joprojām vēl pielaiž
York Herald Tribune" i n f t o ā d j a s , Pi^kto teoriju — ka visa Tito afēra
Gelers izteicies, ka DP nometņu varētu būt triks, lai maldinātu rie-problēma
palikšot neatrisināta „anti- P-^^ komunisma frontes patieso
semītisma un antikatolicisma dēļ, stāvokli. Citi novērotāji tomēr pakas
ietverts jaunajā likumā." ASV U^^k pie uzskata, ka šim „ģimenos
esot rādījušas sliktu piemēru citām strīdum komunisma sētas mājā"
valstīm; un Jas jau izpaužotie^s ap-| varētu būt izcili svarīga no/.īme un
ka padomju politika nonākusi krustcelēs..:;;'
•
Gitā rakstā, iztirzājot Berlīnes un
Belgrades vienlaicīgo ^ notikumu iespējamās
sekas cīņā ^ starp au^ru-miem
un rietumiem, ,,New York T i mes"
atzīst, ka doktrīna par Kremļa
autoritāti pār pasaules komunismu
un „Maskavas. nemaldību'' ir nopietni
apdraudēta. Tito ,.ķecerības"
gadījums izcēlis dienas "gaismā kon
uzN-arētu. tad arī tās vaitētu jup
spēcīgu kārdinājumu. Ja arī"tit<ļ>
im , Ivi'cmļa sadursmi likvidētu U L
plaisu austruniu blokā aizlāpīti., nii-notās
ideoloģiskās pretešķības tu
pinātu gruzdēt apslēpti. ^
Šī problēma sevišķi svai'Iga! k6.-
mūnisticm ārpus austrumu lļ)loka
īpaši spēcīgajām komunistu part;-
jām Francijā un Itālijā, kns- nupīt
gan dekku.v;i;šas savu nostāju k^
mlnforma nuso, bet k\rMs tonv.
esot vēroja:nas arī zināmas ba:'.:i
Pēc ..Xo e \w\' ss\\vv eeeeikv " i n f o r m "KC i I a S.
litiskie mn'ērotāji saga:vioi\ Rii
rindās Mid
1
tum-arfietu
ministrija osol
konf'dcni'iālas zii^iisj
11 a
via
i jā!
Franču
nēnvasi
franču un itāļu 1:Jinū.'īisli'.^m
ļaunas oavēlov aktīvākai ru'iba
dot:
1 n
kotno. jo .^';l^kava osi^t noapmitM'
Īsti
eironas konnānistu rindās ^l^d^.vg:'^-^
..tīrīšanas", kādas sākušās AustruiV
eiropā. Iv^])s Itālijas vēlēšanān
notikušās pārgrozības norādoj: i
pāroju no visļ^ārīgās ..tautas frtļ^nši
politikas uz komunistisku cīi
avanrrardu izveidošanu, bez s
bošapiās ar citām krei.-ām pa:"t
•4-
a grozīšanu
BBe, UG.
Aizdod man vienu no savte ar-j
i "
i I
L >^
i_ ^ I
• . , !'• -ŗ.
tu, pērkamā buržuju apkakles tīts.
1 ^ - ievēro - ^ ^ ^ . ^ Jau vairāk kā - nedēļu vasarīgās
^šķa galu . . • ^^^f^^i, debesis virs Berlīnes piedārdinājuši
lomierinājies atkāpās im vii^a . spēdgu lidmašīnu motori, un t d r ū -
itkal skanēja vienaldzīga v i ^ » i kona atbalsojusies: kādreizējās Vāci.
oā:. „Gādā, lai ritu . buti^^^am^^^^^.| drupās, atgādinā-zirgs.
Ja nē es liksu t^^^^^ j dama berlīniešiem laiku pirms vai-
)aņemt miličus un ^^^^^'^f^^ rākiem;gadiem, kad rietumu-sabied-
,,Nē!" K ā r l i s izbijies^aķeiM^^^^^
„Nav nekādu ne. Par zir,u ^ vixs pilsētas. Toreiz tie nometa
zibu. Saprati?" || tūkstošiem tonnu bumbu, bet tagad
Kārlis drūmi kodīja .^^^^^^^^ lidmašīnas atved tūl^ošiem.toiļnu
iņa skatiens vienmērīgi luma ctu | | pg^^^ ielenktajiem rietumu sek-ārt.
' .toru iedzīvotājiem..-...;
Kad četras Vācijas okupācijas
valstis, savā laikā vienojās par Ber-
„Un tad?" . - • .. . . - . i no l i te : kopīgu., pārvaldi, rietumvalstu
„Mēģināšu vēl šonakt ^ \ m rīcībā, sakaru uzturēšanai ar joslām
rĒ„vBaledta Rjar ipnšeķait"gū^s i?" otrs ssmrnmini ^
azvarētāja smīnu. : . «Kar- P ^^^^^ ^P^^ un kanālu sistēma
'„Tad . . . T u jau patsteici,:
Lis''nevarīgi izdvesa.^. ,
f „Tad tu viņu brīdināsi. Ja.
,Jāiedomāju. , ta^
' i e t ja "1^^^ y ^
iņa Vietā ceļosi ar m^^^^^
de sāniem vairs ņebusier^.^,
Candis Urka jfutri
a. Iedzer!"
(Turpinājums
KA TAGAD JŪTAS UN KO DOMA BERLlNIEŠI
m0
II-l
i
t.
Ati5t'-'"'
.Mārtiņš ZivertS'^^^^
Ugu Tvans,
; ^ ē t a Stokholma 1^ ^ ^^^^^
Dziedātāja^
>onists^.piaļ!^^S
•zturējuši PārbauJ2
as imigrācija^^^^;
•edzams, ar ^
I Latviešu4ietuv^^^^
trdingenā.naudas 2^^^^
Māsanas un^aps^^J^^^^s^^^^
95, sapulcējusies ^^^atf^^
\uii at^^^^^^^^^^^
xmu tuvākas z i ņ ^ ^ l ^ ^^
roca, Hannover,
p rr.TT" 18.
Mēnešraksta
^omas, J-Vesel^ gje,
ira,Bērziņa, \ ^
Slves. .Elksņļ^^^^^^
.Iznākusi^ļlu^^g rijas un
īca. Saturā ilustra^ļ^,J.^
ļes, V. Tomas, Ea.
darbi.
un gaisa koridors. Tagad palicis t i kai
pēdējais. \ Kopš janvārī sākās
pirmie padomju izolēšanas manevri,
ntartā izvērsdamies par īstu cīņu
P^. Berlīni, pilsētas iedzīvotāju
noskaņojumā "notikušas pārmaiņas.
Sakx>ties pirmajiem mēģinājumiem
izspiest rietumvalstis, berlīnieši rietumu
sektoros pārdzīvoja baiļu
' periodu, un sākās pat daļēja bēgša-
. na no Berlīnes. Pēdējās nedēļās
vērojams, ka . baiļu. vietā stājusies
drosme, kaut arī ar zināmu izmisu-.
: ^piejaukumu. Visi tie vācieši, kas
sadarbojušies ar amerikāņu,- angļu
: ^ . _fraiiču. militāro : valdību vai
vispār strādājuši rietumu sabiedroto
iestādēm, apzinās, ka viņi ir pa-
; doinju' varas ,,melnajā sarakstā",;
^ viņiem nav illūziju par to, kas
.notiktu, ja rietumu sabiedrotos. ņo
Berlīnes izspiestu. Sō vāciešu skai-
^ nNews\veek" korespondents Fi-
:;^^^PSS vērtē uz 50.000 — par daudz.,
_ tos visus varētu evakuēt gaisa
:^^lā; • Tiem tādēļ draudētu cietums.
; .^P^^ušaha. deportācija/, vismaz vietas
zaudēšana vai citas. represijas.
^^"^^"^^^n berlīnieši liekas atguvuši
:: Ai;osmi? Šķiet, tāpēc ķa tie tagad
.pārliecināti/ka.rietiurmi
ļ;^^s- padzīt varētu tikai ^ ar varu.
Kādā 70.000 cilvēku sapulcē runā-
• :^^ji nesen •skaļi:apliecināja: „Berlī-
, paliks brīva, tā nekad nekļūs
Komunistiska 1" Uai tagadējā stāvokli
^ '^ā runātu,. vajadzīga drosme un arī
paļāvība. Amerikāņu^, novērotāji
. ^an izteikuši doomi, ka Padomju
Savienība varētu spaidus pret berlīniešiem
sakāpināt tik tālu, ka rietumvalstīm
būtu jāsāk apsvērt, vai
tieši pašu vāciešu dēl neatkāpties
no Berlīnes. v i
Berlīniešiem tomēr ir pašiem savs
spriedums par notikumiem un to
cēloņiem. Tie gan esot norūpējusies,
bet ļoti apņēmīgi — tā pēdējo dienu
noskaņojumu • Berlīnē otrdien
raksturoja BBC korespondents. Viņš
apmeklējis rūpnīcas, kur strāvas
trūkuma dēļ nedarbojas neviena
mašīna. Darbs tomēr turpinās ar
vienkāršākiem rīkiem, kur vien tas
iespējams; mašīnu apkalpotāji da-ēji
kļuvuši par amatniekiem.
;,Kamēr mums būs ko ēst, pro-^
dukcija galīgi neapstāsies^'' korer-spondentam
apliecinājuši strādnieki.
Jāatceras, ka viņiem arī mājās strāvas
nav ņo 6 rītā līdz 11 vakarā.
Berlīnes iedzīvotāji apzinoties, ka
pašreizējās cīņas rezultāts ir
svarīgs viņu pašu liktenim.,
runājot ,;New York Times" vārdiem,
Berlīne tagad simbolizē vāciešu
vienprātību un sabiedroto nevienprātību.
Cik padomju prestižs blokādes
laikā krities, tik riotimiu sa-ļ3iedrotie
berlīniešu acīs cēlulieSs,
Angļu militārgubemātors ģe-^
nerā.lis,. Robertso&s, otrdien • inspicējot
angļu lidlaulm Gatovā; uzslav-dams.
^angļu karavīrus un pateikdamies
vāciešiem, kas palīdz veikt
kraušanas darbus, sacīja: „Es. nedomāju,
ka Berlīnes iedzīvotāji
jebkad aizmirsīs vai piedos šo blokādi.".
Var domāt, ka šis angļu ģenerāļa
izteikums patiešām raksturo
berlīniešli pašreizējo: noskaņojumu.
; N, BBC, NYT
Tiesas Padomju Savienībās
-- Grieķijas sarunas'
Tiešas sarunas starp Padomju Savienības
un Grieķijas valdībām, varētu
sākties tuvākā nākotnē. Grieķijas
: ārlietu ministrs Caldariss
paskaidrojis, ka doma par šādāni sa-r
u n ām apsvērta jau kopš ;3 mēnešiem.
Tomēr arī' • vēl tagad ņeeso
noteikti zināms, vai padomju sūtni
Turcij ā dodas uz Atēnām šo sarunu
•ievadīšanai vai kāda cita iemesla
nata ar t\^ ih*vi\ksraēm aons v:
un k'iniinf'-irnis aikkili krili.'.ē
franku ko'uūni^tu vadoņus
^ ..No\v Ynrk Timos". u.^sk.aito
liiunistu nevril^fuu's nr'.iciDS
mēnešos, rit-umē. ka. ar; ni^^;iv:'dsl;
^'iias noti'ūumi lu-rsot stin!'ui|Ķi r;
)t
k i -
t
'l'a: pašā laikā IMaršalii pk::
f u p . k i i'^iK t, hviku-l^'.s '!\\'.\
stāklī, ka kuģos, kas dodas uz Argentīnu,
Kanādu, Brazīliju, Venecuēlu,
neesot neviena žīda.
OTHT
VĀRDOS
Vēl divi čediu diplomāti — sūtnis
Ungārijā Cernijs un viņa pirmais
sekretārs - atlūgusies no amata, ļ mktu"starp"kr~emļa"cieši' kontrolēti)
protestedaam pret tagadējo I^āgas p^^^^^^, komunismu" un ..nacio-rezimu
Viņi _ pazu;ioju^i to, kadL^^^- komunismu", ka.s^ cenšas pec
ieradušies^Venēcija, no k ^ ^ ^ un savdabīgas attīstī-vušies
talak uz Parīzi. rp.^^ ^^^^^ iznākuma atka-
Velēšanas Holandē grozījušas par- rājas daudz. Eiropā ir arī vēl citas
lamenta frakciju stāvokli tikai ma- komunistu kontrolētas zemes aiza
mer divi vietām zaudējuši stingrām nacijonālisma tradicijām.
komunisti un sociāldemokrāti. ļ un ja Tito neatkarības deklai'ācija
Aizsardzību pret vācu uzbrukumiem
lūgs žīdu vispasaules kongress,
jo esot gaidāmi uzbrukumi DP
nometnēm tāpēc, ka Vācijā izplatītas
baumas par „labiem veikaliem",
ķo. žīdi izdarījuši uz valūtas i^for-mas
rēķinā,
80.000 ogļraču streiko Savienotajās
Valstīs/Streiks sācies tēraudrūpnie-cības
sabiedrības ogļraktuvēs.
Pa Korintas kanāli Grieķijā atkal
atklāta satiksme. Kopš Vācija^i kapitulācijas
tas bija nelietojamā stā-zrme.
sācis-..
vāci'as valsta ni'!',ani.'i-'^n:n. hol,!
]-nč Iris, ]':r!nnivaN-tis p;iraua :'-']\
nostāju; Ta.nad vairo; >tios zi^'n'^i
ini ni) M;;s!;avas piiv sa.ic -n ;!)
nretcšķibāni Maskavas ļiulitb
īpa.^i starp k(>mir\irrnia .,1
7Ala:iavu uu ļ^ēdf'jo 11^ i\.\du
ministru Moļt. t ' U ' u ; Šun pVrti
būt kā<;s h-'-ka!-^. ai-u
vart'iu
ne 1 r. nād'.iiniu 'iciba ;t*
V a
ka • r i ' i -
vōVoiaino knordiniici';:.s Av'{\
Kādi^l 7/ian(n'a kominfornu; ;
nlaisu aii>ti"a!nu bl' vk-ā^
kad -MoUilova ā r p ( j l i t i l l L ii
Berlīnē?
Vai
.ti.;-i; - i
ir .si.n-
NYT.
D
N
PoliK'S
Peru tikai divos garnizonos noteikšana
nemierniekiem, kas vēlējās
sarīkot valsts aiDvērsumu. Galvaspil-'
.sētā Limā atkal atjaunota kārtība.
Kuģu satiksme starp Marseļu im
Rietumāfriku pārtraukta ostas sitrād-nieku
streika dēļ. Divu'stundu ģenerāls
treiku sarīkojuši itāļu clek-tīļisko
spēkstaciju slrādnield, bet
pusstundu streikoj-uši tēraudrup-niccības
strādnieki.
Aizliegt austrumu bēgļu oartiju
ā un' anullēt par to nodotās
balsis pieprasījusi. Polijas miliitārā
.misija Berlīnē.
Jaunas banknotes drīzumā paredzēts
: ; laist apgrozībā padomju
joslā, lai aizstātu tagadējās t. s. „ta-pēšu
markas".
I Divkāršu gaļas devu (līdzšinējo
100 g vietā 200 g) saņems apvienotās
joslas normai patērētāji jūlijā.
Padomju iestādes Berlīnē aizliegušas
armijā nodarbinātām sievietēm
pagarināt savu formas vai civilo
. tēi-pu brunčus pēc ^buržuāziskās
modes", ziņo „Newsweek".
Staļina dēlam 26 g. v. ģenerālmajoram
Vasilijam Staļinam 25. jūnijā
piešķiiis Sarkanā karoga ordenis.
;.:
' Zvans izraisījis drausmīgu ^splo-zijti
: kādā Parīzes. namā, kura
īpašniece bija aizmirsusi noslēgt gāzes-;
krānu. Zvana elektr.L^ā
dzirkstele, aizdedzinājusi gāzi.
Pāri par 1500 tautas automobiļu
iūņriā: ražoju.si Fallerslebenas fabrika,'
pie-k puse aizgājusi eksportam.-
Pieprasījumi patlaban esot lielāki
nekā jebkad.
Viens vienīgs vārds „Gai3s!", izteikts
3 pēdu attālumā, liek iedeg-'
ti'cs jaimākā tipa galda spuldzēm,
kādas - tagad ražo ASV. Proziskāki
cilvēki spuldzi var ieslēgt arī ar pa-kbntaktu.
ASV palīdzības
sūtījumi Eiropai
atjaunoti
īslaicīgā ERP palīdzības sūtījumu
pārtraukšana tām Eiropas valstīm,
kas vēl nebija ratificējušas divpusīgos
nolīgumus ar ASV, ļoti sekmē-jusi
nolīgumu paātrinātu apspriešanu
un ratificēšanu šo valstu- parlamentos.
Anglija līguma, projektu izlaida
caur savu parlamenta aparatūru
divās dienās. Arī Francijas
nacionālā sapulce to steidzīgi pieņēma,
pretim balsojot l^omūnistiem,
bet 75^0 no degolli.stiem atturoties.
Līguma ratificē&mu sevišķi aizstāvēja
. ārlietu ministrs Bido, uzsverot,
ķa palīdzības saņemšana no ASV
nekādi neierobežo Francijas suverenitāti.
Trešdien arī Turcija ratificēja
dipusīgo līgumu ar ASV. Aizturētie
kuģi ar, precēm atkal turpina
ceļu uz Eiropu.
Tagad jau 13 Eii'opas valstis pārsūtījušas
divpusīgos līgumus ar
ASV par Eiropas atjaunošanas programmas
ietvaros saņemamo atbalstu.
Sagaida, ka pārējās 3 valstis
parakstīs līgumus -vd.stuvākās dienās.
Atsevišķs līgums jāparaksta arī PJe-tumvācijai.
So līgumu izstrādā amerikāņu
un angļu okupācijas iestāžu
pārstāvji, bet darbs aizkavējies Berlīnes
krizes radītu aT>stākļu deļ.
BBC
komunistu paitiiž
(Tur})inā.:ums no 1. Ipp.)
Tas pats Slnkhokuas Vai;l'l .\\ ziļ-ņoja,
ka Pīcnvid^-lavi'as finanra; mir
ni.^tr.s teicis I'MUU si-^bii aīl^iavM'Vaii'is-dieas
gadinunā uo p-a,'j:M).as. [ ka
dirnvidslavii komnaiM ijas i">M
es A pilnīgi ļiar'Mza.
rādīšotios^.jau -visiuvā
Pa(;oir/'i .Sa\';cniba cs'vl ''au ic
jusi so'bu arnrivošanas kustība.^
'^al-tīšanu, bvt patic^alv
ku^i dienvidslāvu k\^mūn;s!i
ka'^ 'i!-a!
a. lā nāk
n
)t:i
a'
i r
larini vsa^-
Komentējot nulikumns Air •1 -1 ;ai-
eiropa, amcr'!:a:,va arnn i :.>.U 1.-
AFN^ konstatē, ka pēdējā lail^āi ti
izmanāmi nacinnālisnva ux,n]ūd:.' ko
droši vien. atijaKiišnt arī ,'\SV. An
ļu liberāļu or!^:ins ,3'^anclv .-'ci
Guardian" raksta, ka Aii,~lnin.( iro-pas
kompartiias n(> mazām (n"J|ani-ļ
/.āciiām izveidojušas \y.\y n i ' ķ - u ļma
su )Xivli-ā!n, kuj-ās ii- a;,i;'!"'a / ' c ] ' :'
nacionālām tcndoncfu. Tā^ i a i
daudz grūtāk kontrv'p'-t. jo novlnro
runāt par tādu izlases pi'inf'pi;
kāds, piemia'am, ir PiKk-mju Savic
nibā. „Nev/ York Times"
vadrak.stā atgādina, ka ,.nav
Komunisti' gribējuši
rīkot apvērsumu
Malajā
• BBC ziņo, ka komunisti Matejā
mēģinājuši sarīkot valsts apvērsu-pifmacis
īstais laiks amc;-. ; \\\\('\
m(\st cepures gaisa un siunmat uia
vības mīlētāju Tito un Dienvidslāvijas
knmimi.stu ])artiju.
\ ?ilulgartes rarditāja ])oliti.^!".a".i Y'y.
inr^ntātors Fiw:>nf'ls uzsvēi^a. ka ļPa-domju
„ Savienībai pietika a.slbņ^
dienu, Tai ]3ilni;u izoH-lu Dicnvid-;
slāviju un ..sarīdītu" prf-t to visuisa-telītvalstu
komunistu ]:)artiias. Mas-,
kavas rīcības })irm() posmu varēti
nosaul'vt par p?i^;vo, 1aL;ad s;jj':usie:
aktīva rīcība. Par savas r'rfbasŅiz-pildītāju
Kremlis izraudzījis mļazy
Albānij-u, kufai piešķi/rda provoļkā-tora
loma. Pirmās izdcii\ļ'>as jauļ/^ā-kt>
māni tks-ivi
1U
j:^rāiha-mu.
Kalpības atjaunošanā piedalās
12.000 policistu, kurus atbalsta 4000
britu karavīru. Angļu ģenerāl&:uber-nātors
Tālajos austrumos M^kdo-nalds
izteicies, ka ziņas par komunistu
nodomiem iegūtas pēc ^looe-niem
dokumentiem un no gū:-tekņu
liecībām. Policija apcietinājusi vairāk
nekā 1000 komunistu.
BBC
kašās ar . dienvid.slavu\
kās preses aizliegšanu, dionvidsl
grāmatu veikalu .slēgšanu un '
j'Cīmetņu . izplēšanu no skolu
tām. Pārtikas pie:^,ādes pārtrauKša-:
na ir gudri apsvērts līdzeklis, la"
radītu Dienvidslāvijā neapmierinātību.
' i
Visdārgākais Ki'omlim pašreiz ,i] ļ
laiks, kura zaudēšana raksta iegu-';
•vumus rietumnieku bilancē. Ka p |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-07-09-05
