Bavarijas Latviesu vestnesis, December 9, 1947

              LATVUA
Lstvlan Mew89ai>er
Piiblisbed twlce weekly.
Aifttiiorized by EUGO&I HO.
CIvU AHairs Division. 14-tii
my, 1947, A i i 383. 9 OEC-Aiao.
Sdttor: Sārlis Bā­beles.
PriBter: ,.Scbwābi-sCh&
i Volk8btatt<« Gūm
bcirg/Doaao Bargemeister
Lanamaimplatz 1 Fopn- ^
Istloo to b@ @erv@d; W,m,
Nr. 93 <I00>
Otrdien, 1947. g. 9, dee.
AmSk otrdienās un jpielct.
(tienfis. Izdevējs: &yus
uzdevumā LatvieSo preses
darbinieko sadarbība Ico*
l»a. AtbUdIgais redSctors:
Rabācs, vieto. A. UepsĻ
redaktori; Z. Bārda, M.
CnUtis, B. Mindesbergs,
A , . Smits. Adrese: GOns*
borg/Donaa, ,»LatviJa<*. —
TSimņi: apg. 84, red. a
spiest S&
āBY L A T V I E Š U P A L Ī D Z Ī B A TAUrpSipi VĀCUĀ. SARAKSTI-
»M\ĀS AE K A N Ā D A S V A L D Ī B U U N A S V L A T V I E Š U O R G Ā N I^
M m S M . ^ K A S K A N Ā D Ā ATBŪLDETS BALTtfAS V Ā C I E Š I E M.
LCK preses kdnference Eslingena
Ar paštt rosību būtu Iespējams uzlabot mūsu izredzes iek]ūt vēlamas
aizjūras zemēs, It seviSķi Kanādā, un LCK delegāciju vacti^i ari
sktilvi ^kuii Informēt valdības par mušu spējām un vēlēšanos. Šī at-siņi^
tolet no plašākiem LCK vicepriekSsēdētāju ziņojumiem preses
koiiiferencē Eslingena.
Pr^ises konference LCK priekšsē­dētāja
prof. Vītola vadībā notika
sestdien, tūlīt pēc divu dienu ilgās
LCK sēžu sesijas. Gandrīz vi^ LCK
locel^ļi piedalījās arī presii^ kon­ferenci.
LCK vicepriekšsēdis 1lein$ ziņoja
par itorakstlSatios ar Kanādas val­dību.
No vēstulēm spriežams, ka
iespijams mums labvēlīgs; lēmums
par iisc^ļošanu Kanādā. Kādā vēstulē
Horēdītls, ka, ^J^amēr mēs gatavojam
ceļu plašākai DP ieceļošanai, jums
varaiļn Ieteikt izmantot ai(;sevišķas
IRO organiaStas izceļošanas akcijas^*
> LCK vicepriekšsējdis Traļpanš sa->
vukārt ziņoja, ka pēc IROļ vadības
domim latvieši paši ar j aktīviem
priekšlikumiem varētu p epalīdzēt
imigiācijas likumu grozīšanai
mums vēlams garā, it sevišļķi Kanā­dā.
IRO no savas pusjas cenšo­ties
darīt Iespējamo. Līdzības ziņas
nāk ļirī no 2enēvas.
Aniieŗikāņu joslas delegācijas va-
<Htājj( Reins ziņoja arī par sarakstī-
Sanolļi ar latviešu orgatiizācijam
AŠV. Filadelfijas latviešu kongress
gata:\i^aš^ aizdot informācilas biļe«^
tenti latvicfSiem Eiropā. 7. ļdecembri
bij$ pareta Filadelfijas latviešu
līdzētu latviešiem, kas ieceļotu ASV
uz vietas. Tāpat uzsākta akcija sai­nīšu
sūtīšanai latviešu bērniem Vā­cijā.
Latviešu noskaņojums Ame­rikā
esot ievērojami grozījies mūsu
4abā. Darbu ASV vai^šot atrast
katrs, kas vien nebaidoties no darba.
Bezdarbnieki visvairāk esot tādi,
kas vairās strādāt un grib saņemt
pabalstu. (Beigas 3..Ipp.)
uiijaisļ li
ķdngjresa komitejas sēde, ļ^i lemtu
:ji|dļ|r !ano$
iespējams sagādāt latvieSleļin Vācijā
kooperatīvus „afidavitus*\ kā to Iz­darījušas
daž^ Amerikas lietuviešu
organizācijas,, Filadelfijas hitvieši at^
bildējuši, ka viņu IpaSuvļtti: pārāk
mazi. Pat tos ieķīlājot nepietiktu
līdzekļu ,,afidavitiem*', beli jau uz­sākta
fondu organizēšana^ lai pa<<*
„P& simtu gadim reud
Maa;s rūķīts āra nāk,
Un apslcatās viU migla
Ap^kalnu nozust sāk ..
Andrejs Pumpurs
Nav nemaz jāgaada simts gadu,
avīzei pilnīgi pietiek, ja iznāk simts
LonIoMS koniiri&ci spriiž par Vācijas
saimniecību
«īSodien mēs no procedūras jautāJunUem pārejam pie problē^
dol^ — pie Vācijas saimniecības iespēju un principu noskaidrošanas» kas
būtiski nav šķifami no Vācijas politiskās uzbūves, kaut ari konferjenees
darba kārtībā šī pamatproblēma sadalīta divos atsevišķos jautājumos,''
teica ^ V ārlietu ministrs Maršos, piektdien ievadldiuns ārUetu mi­nistru
debates pw Vācijas saimniecību. A S V — tālāk uzsvēra Maršos,
vēlas „Visvācijas valdību" tad, kad tai būs „Visvāeija ko pārvaldīt** vm
»visvācu darbs, ko darīt".
Maršals pieprasijay lai visi ārlietu
ministri skaidri nodeklarē, ko viņi
īsti no Vācijas grib. ASV nevēloties
„fasādi", bet īstu valdību, kas var
numuHL Rūķīša vifctā mēs labprāt [darboties tikai tad, ja nodrošināti
redzētu mūsu cenījanio šefu apska- fundamentālie pamatnoteikumi: • in-tāmie!^
kiī nozūd^ 1 , ,^ 7-^ šana, brīva personu un mantu par-un
ķwibw?tizejas iespēja pacelt glazrļvi^^^^
LAtVUAI
no
anas
J A U N Ā 2IDU V A L S T S S A U K S I E S J Ū D E JA
Kamēr Palestīnā \m citās Tuvo
austrumu zemēs vēl tm^pinās arābu
un žīdu sadursmes un nemieri, abas
puses sagatavo tālākos soļus: arābi,
liekas, gatavojas bruņotai akcijai un
mobllizācijām,. bet žīdi jau sāk orga­nizēt
savas Palestīnas daļas pārvaldi.
„Jewish Agency" pārstāvis pa­skaidrojis,
ka žīdu valsts prezidents
laikam būšot cionistu vadītājs Dr.
Haims Velcmans, bet ministru prezi­dents
" PaSiestlniPļs žīdu izpildkomite­jas
pd^šsēdis Bens Gurjipns. Jaunā
iSdU'valsts sžiukSbtleš Judoja. Par
valdības kandidātiem vēl min: ārlie­tu
ministra postenim „Jewish Agen-cy**
politisko sekretāru Moši Sertoku,
bet aizsardzības ministra amatam
žīdu aizsardzības organizācijas „Ha-ganah"
vadītāju Moši Snenu. Zīdu
valsts satversmes jautājums vēl ne­esot
skaidrs, bet neesot ticams, ka
miljonu dolāru
D A L L E S A P S P R I E Ž A S A R VALSTSVĪRIEM.PARize
Pagājufiās nedēļas beigās, kad ASV ārlietu ministra vietnieks Lovets
Vašingtonā senāta komisļjas sēdē pirmoreiz oficiāli pateica, ka komu­nistu
ietekmētie streiki Iļ'ranoijā un Itālijā ir „apliecinājums Padomju
Savienības ārpolItUsas p^^plaSInāllaiial**, Parīzē ieradās ārlietu ministra
Maršala galvenais pādoijndevējs, republikāņu politiķis Dalless, „lai pats
savām acim redzētu franļk tautas iieBskās pūles pretoties apspiešanai"
Frandjaa lekSlletu min|strs dienu pirms tam paziņoja, ka atcēlis rī-kojunin
policijai nešaut m demonstrantiem. Turpmāk policijai atfauts
lietot Ieroētts, jo ari demonstranti esot bruņoti Reģistrēti pirmie asins-upuŗl,
Parīzē un Zieme}franolJā streiku vUnis plok, bet Dienvidfrancijā
nerimstam
Foresters Balless, kai^i atstājis
Londonas konferenci, lai dotos uz
Parīzi, jau lidlaukā paziņojis, ka
fra!nču pretestība streikotājiem esot
svarīgāka par „to, ko mēs darām
Londonā'*. Nākošā dienā pēc apsprie­šanās
ar valsts prezidentu] ministru
prezi(tentu un daudziem ļpolitiķiem
Dalless apliecinājis, ka ; stāvoklis
Francijā tikai vēl vairāk pamudinā­šot
amerikāņu republikānlļskos jpoll-tiķus
pasteidzināt palīdzilļu Franci­jai,
Francijas komunistu 'laikralcsts
,,Humanite" rakstīja, ka ,'šī^ ameri­kāņu
virssekretāra vizīte ir ne­ciešama,
iejaukšanās Francijas iek­šējās
lietās", bet Dallesiis preses
konferencē atkārtojis, ka Igrib tikai
inforniēties par stāvokli. Tai pašā
preses konferencē Dalles^i paskaid­roja,
ka neatzīst komunistu partiju
par franču partiju.
Francijas iekšlietu miniatrs devis
rīkojumu šaut uz nemierniekiem
pēc tam, kad nacionālā streiku ko­miteja
publicēja uzsaukuinu strei­kotājiem
„izturēt pēdējo stundas
ceturksni, kas vēl jāiztur, lai nodro­šinātu
uzvaru". Komunistu vadīto
^odbiedrību vadītāji ieradās pie
prezidenta Oriola un pieprasīja, lai
viņš neparaksta nacionālās; sapulces
pieņemto likumu par, ārkārtējām
pilnvarām Sumaņa valdībai. Oriols
•atteicies šo komunistu prijsību uz­klausīt.
Pēc „New York Herald, Tribune"
ziņām, trīs nedēļu streiki, Francijā
samazinājuši rūpniecības produkciju
uz pusi. Ogļu produlccijas zaudē­jums
vien atbilst 39 millj. dolāru
vērtībai vai desmitai daļai no visas
summas, ko ASV kongress gatavojas
piešķirt Francijai. ^ Kopš streiku sā­kuma
zaudētas 1.800.000 t ogļu. Tas
vien jau iespaido pārējās rūpniecī­bas
nozares. Visvairāk zaudē tās no­zares,
kas ražo eksportam. Auto
rūpniecība sarukusi uz pusi, tekstil­rūpniecības
produkcija par 30 proc.
Visumā varot teikt, ka Francijas
produkcija samazinājusies par 40
proc. Zaudējumi tīrā naudā aplēsti
uz 16 milj,' dolāru dienā vai 25 proc.
no tautas ienākumiem. Veselu mil­jonu
dolāru līdz pagājušās nedēļas
vidum bija izmaksājusi 200.000 pa­pildu
mobilizēto uzturēšana. Pēc
pašu arodbiedrību federācijas ziņām,
streiki līdz pagājušās nedēļas vi­dum
bija izmaksājuši Francijai 92
milj. dolāru. Sot^ skaitli arodbiedrī­bas
izmantoja, lai pierāditii, ka Su-mana
valdība^ nepiekāpdamās arod-^
biedrību prasībām, apdraudot Fran­ciju
ar bankrotu.
Svētdien un pirmdien streiki un
demonstrācijas visvairāk notika
Dienvidfrancijā, kur vietām pret de­monstrantiem
sūtīja koloniju kara­spēku.
Parīzē pagājušā nedēlā sa­tiksmes
kavēšanai uz ielaām bija iz­kaisītas
trijžuburainas naglas; kā­das
lietoja kara laikā sabotāžai pret
vāciešiem. Nedēļas galā stāvoklis
Parīzē ievērojami nomierinājās.
?"^inieri turpinājās arī Itālijā.
Amerikāņu senators Lodžs, kas^nesen
bija Eiropā, oficiāli pieprasījis kon­gresam,
lai uz Itāliju nosūta amerikā­ņu
karaspēku un atliek 1.5. decembrī
paredzēto tā amerikāņu kapaspēka
izvākšanu Itālijas; kas tur jau at­rodas.
^nrHT BBC
parlaments nolēmis iesaukt armijā
visus deviņpadsmitgadīgos. Libano-nas
valdība atvēlējusi 1 miljonu L i -
banonas mārciņu Palestīnas aizstā­vēšanai.
Arābu vadītāji pārstāvji sastapšo-ties
šinīs Mjienās Kairo.
Sīrijas delegāts UN izteicis bažas,
ka žīdu un arābu konflikts Palestīnā
varētu novest pie pretešķībām ASV
un PSRS starpā.. Ja uz Palestinu no­sūtīšot
karaspēku UN lēmuma reali­zēšanai,
tur būšot jāļauj piedalīties
arī Padomju Savienībai. Tādā kār­tā
amerikāņi, apkarojot komunismu
Grieķijā \ m Turcijā, atvēršot tam
durvis Palestīnā. 70 proc. no tagad
Palestīnā ieceļojošiem žīdiem nākot
no Polijas un to vidū esot daļa pēc
padomju metodēm apmācītu komu­nistu.
Rabīns Korfs, ko savā laikā
apcietināja par plānotu atriebības uz­lidojumu
1 Jondonai, Bostonā izteicies,
ka pastāvot plāni 250.000 vīru lielas
ekspedīcijas armijas nosūtīšanai uz
Palestīnu amerikāņu ģenerāļu vadī­bā.
Tā aizstāvēšot žīdu tiesības \m
aizkavēšot „totālitāru armiju" iespie­šanos
Palestīnā, kas varbūt dotos Pa­lestīnā
it kā tās aizsardzībai, bet pēc
tam vairs nedomātu to atstāt. „Je-wish
Agency" Ņujorkas birojs par
šādu Korfa minētu ,,Vašingtonas bri­gādi"
sakas nekā nezinām.
Pēc UP ziņām, arī ASV ģenerāl­štābs
rēķinoties ar iespējamu Pa­domju
Savienības iejaukšanos Pales­tīnā.
Tautas pārstāvju nama ārlietu
komisija r.iņojusi, ka Padomju Sa­vienības
dienvidos patlaban atrodo­ties
ap 480.000 vīru liels karaspēks,
kam būtu viegli pēkšņi ierasties Pa-lestīnl.
Ceturtdien un piektdien Ang­lijas
apakiinamā paredzamas Palestī­nas
debates. Angļu mandāta nodo­šana
UN vm angļu karaspēka izvāk-šana
varēltu sākties ap 1. maiju, iz­sakās
Londonas diplomātu aprindas.
Līdz 1. augustam angļu kafaspēks
noteikti būšot izvākts.
Arābu ģenerālstreiks nobeidzās
plektcļien. No Palestīnas, Ēģiptes,
angļu protektorātā esošās Adenas,
Irākas un citām arābu zemēm jopro­jām
ziņo par lielām masu demon­strācijām,
dedzināšanām, bruņotām
sadursmēm, lietojot lielgabalus un
ložmetējus. Angļii nopietni rēķinās,
ka cīņas Palestīnā varētu izvērsties
par īstu partizānu karu.
Vidus- un Austrumeiropas žīdu
pagrīdnieki nobažījušies par slepeno
emigrācijas ceļu npsprostošanu no
Polijas, Riomānijas un Ungārijas uz
Austriju, jo ārkārtīgi pastiprināta
robežu apsardzība šais valstīs • pēc
dažādo opozīcijas vadītāju aizbēgša­nas.
NYHT, BBC
noteikumi par to, cik lielas saitnnie-ciskas
nastas vācu tautai uzliek re-parāciju
veidā.
„Vai šīs ministru padomes locekļi
ir sagatavojušies ievērot šos priekš­noteikumus
Vācijas politiskai un
saimnieciskai vienotībai?" jautāja
Maršals un, pret Molotovu pagrie­zies,
turpināja: „Molotoya kungs
gandrīz katru dienu runājis par to,
, ka nepieciešama Vācijas valdība. Es
zīdu tauta vēlētos palikt britu im- cerU, ka viņš tagad precīzi izteiksies
perijā, kaut aii jaunā valsts varētu par jautājumiem, kas nodrošinātu
pieslieties Anglijai. Nākošās nedēļas valdības realizēšanu un nevis tikai
sākumā žiidu pārstāvji sastapšoties pretenzijas"
Jeruzalemē, lai pārrunātu jaunās Molotovs izteica pārsteigumu, ka
v^sts paiT^mšami. . J ^ ^ ^
m^nts būšot^v^r^ja cionistu
rrie^kūs^sm^otU. janvāri Jeru^- Lnus plašāk, un pats teica garāko
eme.. Līdzšinējo pasaules^^^^^:d^^
kongresu hkvidešot Ta Hga pusotras stundas. Viņš teica,
Arabl dažādās valstīs Joprojārn ka Maršals uzskatot saimniecisko
sludina „ļ5vēto kapu** pret žīdiem, jautājumu atrisināšanu PĶT priekš-
Arābu līgas ģenerālsekretārs pa-1 noteikumu ^valdības radīšanai, bet
skaidro|iSļ, kži ^ b ū
kam ne vienmēr būšot jāizpaužas, ie-mens esot teicis, ka Vācijai nepiecie-roču
cīņās, vadīšot Eģpte. Sīrijas ļšama valdība, lai atrisinātu saim­niecības
jautājumus. Kuram tad esot
taisnība? Tālāk Molotovs no jauna
pārmeta amerikāņiem, ka tie esot ga­tavojušies
atsevišķas Rieturtivācijas
valdības dibināšanai, kritizēja ame-rtkāņu
un angļu joslu apvienošanu
un mēģināja pierādīt, ka arī saim­nieciski
šī apvienošana esot bijus
kļūda. Ar skaitļiem Molotovs cen­tās
pierādīt, ka padomju joslas saim­nieciskais
stāvoklis esot labāks.
Maršals uz to vēlāk atbildēja, ka
produkcija apvienotās joslās tagad
par 100.000 t dienā lielāka nekā
pirms 11 mēnešiem, kad noslēdza
amerikāņu un angļu līgumu, bet
eksports pavairojies četrkārtīgi,
Molotovs runas nobeigumā vēlreiz
pieprasīja Vācijas apvienošanu un
tādas saimniecības radīšanu, lai vā­cies?
varētu maksāt savas reparaci-ju,,
obligācijas", f
i Tad Maršals skaidri noprasīja, vai
Molotovs joprojām domājot, ka vā­ciešiem
jāmaksā Padomju Savienībai
10 miljardu reparācijas. „ J a tas tā
Ir, ko tad Mblotova kungs ieteic da­rīt,
lai vācieši to spētu?" Bevins pa­skaidroja,
ka nav pareizs stāvoklis,
ka ,,viens sabiedrotais liek pārējiem
sabiedrotiem maksāt sev reparāci­jas".
Arī Bido izteicās līdzīgā garā,
bet Molotovs paskaidroja, ka uz spe­ciālajiem
Maršala jautājumiem at­bildēšot
kādā no nākošajām sēdēm.
Sestdienas sēdē Molotovs paziņoja
trīs konkrētus priekšlikumus. Visi
saimnieciskie orgāni, kas aptver vai­rāk
nekā vienu okupācijas joslu, esot
tūlīt jālikvidē — citiem vārdiem sa­kot
— jālikvidē amerikāņu un angļu
joslu saimnieciskā vienotība. Vāci­jas
tērauda i-ūpniecibu drīkstot palic.
lināt līdz 10 vai 12 niilj. t gadā ar
priekšnoteikumu, ka papriekš Vācija
nokārto saistības pret kara laikā sa­postīto
zemju atjaunošanu. Tūlīt pēc
centrālās Vācijas valdības nodibinā­šanas
varot atcelt joslu saimniecis­kās
robežas un atļaut brīvi apmainī­ties
precēm visā Vācijā. Pēc tām,
kad Vācija būšot nokārtojusi starp­tautiskās;
saistības,. varot ķerties pie
jašas Vācijas saimniecības atjauno­šanas
un vācu tautas dzīves standar­ta
pacelš;mas, gan ar garantijām, ka
neatjauno karā rūpniecību. Četrām
lielvalstīm vajagot stingri kontrolēt
šo apstākli un joslu virspavēlniekiem
atstājamas plašas pilnvaras.
Bevins tūlīt iebilda, ka Molotovs
apskata tikai vienu jautājuma pusi,
bet Maršals pieprasīja, lai Molotovs
8. decembrī iesniedz plašu ziņojumu
par padomju atzītiem Vācijas saim­niecības
pamatprincipiem. Sagaida,
ka Molotovs Šos paskaidrojumus arī
Pēc„NewYork Herald Tribune** in­formācijas,
līdz pagājušās nedēļas
beigām ārlietu ministri piekāpušlos
tikai vienā vienīgā gadījumā Wf
proti, Bido atkāpies no Frantijas
agrāk deklarētās nostājas Vācijas tē­raudā
rūpniecības līmeņa jautāju­mā.
Bido tagad paziņojis, ka arī
Francija piekristu 10 līdz 12 milj. t
produkcijai gadā, gan ar priekšno­teikumu,
ka Francijai atļauj ilgāku
lailcu saņemt no Vācijas ogles. Laik­raksts
gan arī piebilst, ka šis jautā­jums,
salīdzinot ar citiem, ir samērā
sīks.
Vienošanās 'nav panākta arī Aus-irijas
jautājuma. Pēc ilgām debatēiitv
atsals jautājat „irai padomju dele-cijai
būtu arī kāds cits priekšli­kums
šī jautājuma (kas uzskatāms
par vācu īpašumu Austrijā?) atrisi­nāšanai,
nekā vienīgi tas, lai trīs rie­tumvalstis
atsakās ņ o ^ V a s s t o^
grās pāriiecības m
domju uzskatiem? Vai Padomjiļ Sa­vienība
atzīst Maskavas deklarāciju
par Austrijas neatkarību? Kādas ir
noteiktās padomju prasības "Austri-.
jai? Kādus īpašumus un kapitālus
padomju delegācija uzskata par vācu
īpašumiem Austrijā?"
Bevlņs teica: „Mums nav nodoma
atvietot Hitlera okupāciju Austrijā
ar citas svešas varas okupāciju.**
Molotovs atzina, ka lielvalstis Mas­kavā
vienojušās par Austrijas neat­karības
atjaunošanu, bet Padomju
Savienībai neesot pieņemama metode
,,panākt vienošanos par Austriju ar
varu".
(Beigas 3.
Atiaunotas angļu un
firdi:niccn)aš sarunas
Anglijas tirdzniecības ministrs
Vilsons pagājušās nedēļas beigās
ieradās Maskavā, lai turpinātu
tirdzniecības
Savienību.
sarunas ar Padomju
ASV paziņojusi, ka Anglijai at­ļauts
saņemt vēl 400 milj. dolāru no
atlikušās amerikāņu tiizdevuma da­ļas,
ko augustā pēc abpusējas vieno-šļanās
iesaldēja".
išanās
velclanas
Pirmās līdz šim saņemas ziņas
par 4. un 5. decembrī notikušajām
pašvaldību vēlēšanām Somijā lieci­na,
ka notikusi jau 'sagaidītā novir-zišaaās
pa labi. 21 no 33 vēlēšanu
Iecirkņiem komunistiskā tautas de­mokrātu
partija cietusi lielākos zau­dējumus.
Kā Šveices radio tālāk ziņo, zaudē­juši
arī sociāldemokrāti, bet ieguvu­šas
labās un konservatīvā novirzien
partijas. Tautas demokrātu partlj
kurā pārstāvēti komunisti un kreisie
sociālisti, zaudējuši balsis' pār labu
labā novirziena sociāldemokrātiem.
Piedalīšanās vēlēšanas šoreiz bijusi
lielāka, pie kam no tās ieguvušas pil­soniskās
partijas. Līdz šim 54 proc.
no visām pārstāvju vietām pašvaldī­bās
piederēja labajām partijām. So­ciāldemokrāti,
konservatīvie, zernnie-ku
partija un tautas partija veidoja
koalīciju pret komunistiem. Tautas
partija pārstāv Somijas zviedru mi­noritāti
.
Sadarbībai ar Padomju Savienību
jāpaliek arī turpmāk par Somijas
ārpolitikas pamatprincipu, ~-^paF
Skaidroja Somijas niinLstru i^ezi-dents
Pekala kādā vēlēšanu sapulcē.
Sonujas attieksmes ar Padomju Sa­vienību
kļūstot arvien -jkas ūn
labākas. Somu delegācijas apcži
jumam Maskavā esot pozitīvi rezul­tāti
un nākošā gadā Somija būšot
apgādāta ar labību un citām sva-ji|{
ām ja-ecģm. NYHT