1947-12-09-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVUA Lstvlan Mew89ai>er Piiblisbed twlce weekly. Aifttiiorized by EUGO&I HO. CIvU AHairs Division. 14-tii my, 1947, A i i 383. 9 OEC-Aiao. Sdttor: Sārlis Bābeles. PriBter: ,.Scbwābi-sCh& i Volk8btatt<« Gūm bcirg/Doaao Bargemeister Lanamaimplatz 1 Fopn- ^ Istloo to b@ @erv@d; W,m, Nr. 93 <I00> Otrdien, 1947. g. 9, dee. AmSk otrdienās un jpielct. (tienfis. Izdevējs: &yus uzdevumā LatvieSo preses darbinieko sadarbība Ico* l»a. AtbUdIgais redSctors: Rabācs, vieto. A. UepsĻ redaktori; Z. Bārda, M. CnUtis, B. Mindesbergs, A , . Smits. Adrese: GOns* borg/Donaa, ,»LatviJa<*. — TSimņi: apg. 84, red. a spiest S& āBY L A T V I E Š U P A L Ī D Z Ī B A TAUrpSipi VĀCUĀ. SARAKSTI- »M\ĀS AE K A N Ā D A S V A L D Ī B U U N A S V L A T V I E Š U O R G Ā N I^ M m S M . ^ K A S K A N Ā D Ā ATBŪLDETS BALTtfAS V Ā C I E Š I E M. LCK preses kdnference Eslingena Ar paštt rosību būtu Iespējams uzlabot mūsu izredzes iek]ūt vēlamas aizjūras zemēs, It seviSķi Kanādā, un LCK delegāciju vacti^i ari sktilvi ^kuii Informēt valdības par mušu spējām un vēlēšanos. Šī at-siņi^ tolet no plašākiem LCK vicepriekSsēdētāju ziņojumiem preses koiiiferencē Eslingena. Pr^ises konference LCK priekšsēdētāja prof. Vītola vadībā notika sestdien, tūlīt pēc divu dienu ilgās LCK sēžu sesijas. Gandrīz vi^ LCK locel^ļi piedalījās arī presii^ konferenci. LCK vicepriekšsēdis 1lein$ ziņoja par itorakstlSatios ar Kanādas valdību. No vēstulēm spriežams, ka iespijams mums labvēlīgs; lēmums par iisc^ļošanu Kanādā. Kādā vēstulē Horēdītls, ka, ^J^amēr mēs gatavojam ceļu plašākai DP ieceļošanai, jums varaiļn Ieteikt izmantot ai(;sevišķas IRO organiaStas izceļošanas akcijas^* > LCK vicepriekšsējdis Traļpanš sa-> vukārt ziņoja, ka pēc IROļ vadības domim latvieši paši ar j aktīviem priekšlikumiem varētu p epalīdzēt imigiācijas likumu grozīšanai mums vēlams garā, it sevišļķi Kanādā. IRO no savas pusjas cenšoties darīt Iespējamo. Līdzības ziņas nāk ļirī no 2enēvas. Aniieŗikāņu joslas delegācijas va- <Htājj( Reins ziņoja arī par sarakstī- Sanolļi ar latviešu orgatiizācijam AŠV. Filadelfijas latviešu kongress gata:\i^aš^ aizdot informācilas biļe«^ tenti latvicfSiem Eiropā. 7. ļdecembri bij$ pareta Filadelfijas latviešu līdzētu latviešiem, kas ieceļotu ASV uz vietas. Tāpat uzsākta akcija sainīšu sūtīšanai latviešu bērniem Vācijā. Latviešu noskaņojums Amerikā esot ievērojami grozījies mūsu 4abā. Darbu ASV vai^šot atrast katrs, kas vien nebaidoties no darba. Bezdarbnieki visvairāk esot tādi, kas vairās strādāt un grib saņemt pabalstu. (Beigas 3..Ipp.) uiijaisļ li ķdngjresa komitejas sēde, ļ^i lemtu :ji|dļ|r !ano$ iespējams sagādāt latvieSleļin Vācijā kooperatīvus „afidavitus*\ kā to Izdarījušas daž^ Amerikas lietuviešu organizācijas,, Filadelfijas hitvieši at^ bildējuši, ka viņu IpaSuvļtti: pārāk mazi. Pat tos ieķīlājot nepietiktu līdzekļu ,,afidavitiem*', beli jau uzsākta fondu organizēšana^ lai pa<<* „P& simtu gadim reud Maa;s rūķīts āra nāk, Un apslcatās viU migla Ap^kalnu nozust sāk .. Andrejs Pumpurs Nav nemaz jāgaada simts gadu, avīzei pilnīgi pietiek, ja iznāk simts LonIoMS koniiri&ci spriiž par Vācijas saimniecību «īSodien mēs no procedūras jautāJunUem pārejam pie problē^ dol^ — pie Vācijas saimniecības iespēju un principu noskaidrošanas» kas būtiski nav šķifami no Vācijas politiskās uzbūves, kaut ari konferjenees darba kārtībā šī pamatproblēma sadalīta divos atsevišķos jautājumos,'' teica ^ V ārlietu ministrs Maršos, piektdien ievadldiuns ārUetu ministru debates pw Vācijas saimniecību. A S V — tālāk uzsvēra Maršos, vēlas „Visvācijas valdību" tad, kad tai būs „Visvāeija ko pārvaldīt** vm »visvācu darbs, ko darīt". Maršals pieprasijay lai visi ārlietu ministri skaidri nodeklarē, ko viņi īsti no Vācijas grib. ASV nevēloties „fasādi", bet īstu valdību, kas var numuHL Rūķīša vifctā mēs labprāt [darboties tikai tad, ja nodrošināti redzētu mūsu cenījanio šefu apska- fundamentālie pamatnoteikumi: • in-tāmie!^ kiī nozūd^ 1 , ,^ 7-^ šana, brīva personu un mantu par-un ķwibw?tizejas iespēja pacelt glazrļvi^^^^ LAtVUAI no anas J A U N Ā 2IDU V A L S T S S A U K S I E S J Ū D E JA Kamēr Palestīnā \m citās Tuvo austrumu zemēs vēl tm^pinās arābu un žīdu sadursmes un nemieri, abas puses sagatavo tālākos soļus: arābi, liekas, gatavojas bruņotai akcijai un mobllizācijām,. bet žīdi jau sāk organizēt savas Palestīnas daļas pārvaldi. „Jewish Agency" pārstāvis paskaidrojis, ka žīdu valsts prezidents laikam būšot cionistu vadītājs Dr. Haims Velcmans, bet ministru prezidents " PaSiestlniPļs žīdu izpildkomitejas pd^šsēdis Bens Gurjipns. Jaunā iSdU'valsts sžiukSbtleš Judoja. Par valdības kandidātiem vēl min: ārlietu ministra postenim „Jewish Agen-cy** politisko sekretāru Moši Sertoku, bet aizsardzības ministra amatam žīdu aizsardzības organizācijas „Ha-ganah" vadītāju Moši Snenu. Zīdu valsts satversmes jautājums vēl neesot skaidrs, bet neesot ticams, ka miljonu dolāru D A L L E S A P S P R I E Ž A S A R VALSTSVĪRIEM.PARize Pagājufiās nedēļas beigās, kad ASV ārlietu ministra vietnieks Lovets Vašingtonā senāta komisļjas sēdē pirmoreiz oficiāli pateica, ka komunistu ietekmētie streiki Iļ'ranoijā un Itālijā ir „apliecinājums Padomju Savienības ārpolItUsas p^^plaSInāllaiial**, Parīzē ieradās ārlietu ministra Maršala galvenais pādoijndevējs, republikāņu politiķis Dalless, „lai pats savām acim redzētu franļk tautas iieBskās pūles pretoties apspiešanai" Frandjaa lekSlletu min|strs dienu pirms tam paziņoja, ka atcēlis rī-kojunin policijai nešaut m demonstrantiem. Turpmāk policijai atfauts lietot Ieroētts, jo ari demonstranti esot bruņoti Reģistrēti pirmie asins-upuŗl, Parīzē un Zieme}franolJā streiku vUnis plok, bet Dienvidfrancijā nerimstam Foresters Balless, kai^i atstājis Londonas konferenci, lai dotos uz Parīzi, jau lidlaukā paziņojis, ka fra!nču pretestība streikotājiem esot svarīgāka par „to, ko mēs darām Londonā'*. Nākošā dienā pēc apspriešanās ar valsts prezidentu] ministru prezi(tentu un daudziem ļpolitiķiem Dalless apliecinājis, ka ; stāvoklis Francijā tikai vēl vairāk pamudināšot amerikāņu republikānlļskos jpoll-tiķus pasteidzināt palīdzilļu Francijai, Francijas komunistu 'laikralcsts ,,Humanite" rakstīja, ka ,'šī^ amerikāņu virssekretāra vizīte ir neciešama, iejaukšanās Francijas iekšējās lietās", bet Dallesiis preses konferencē atkārtojis, ka Igrib tikai inforniēties par stāvokli. Tai pašā preses konferencē Dalles^i paskaidroja, ka neatzīst komunistu partiju par franču partiju. Francijas iekšlietu miniatrs devis rīkojumu šaut uz nemierniekiem pēc tam, kad nacionālā streiku komiteja publicēja uzsaukuinu streikotājiem „izturēt pēdējo stundas ceturksni, kas vēl jāiztur, lai nodrošinātu uzvaru". Komunistu vadīto ^odbiedrību vadītāji ieradās pie prezidenta Oriola un pieprasīja, lai viņš neparaksta nacionālās; sapulces pieņemto likumu par, ārkārtējām pilnvarām Sumaņa valdībai. Oriols •atteicies šo komunistu prijsību uzklausīt. Pēc „New York Herald, Tribune" ziņām, trīs nedēļu streiki, Francijā samazinājuši rūpniecības produkciju uz pusi. Ogļu produlccijas zaudējums vien atbilst 39 millj. dolāru vērtībai vai desmitai daļai no visas summas, ko ASV kongress gatavojas piešķirt Francijai. ^ Kopš streiku sākuma zaudētas 1.800.000 t ogļu. Tas vien jau iespaido pārējās rūpniecības nozares. Visvairāk zaudē tās nozares, kas ražo eksportam. Auto rūpniecība sarukusi uz pusi, tekstilrūpniecības produkcija par 30 proc. Visumā varot teikt, ka Francijas produkcija samazinājusies par 40 proc. Zaudējumi tīrā naudā aplēsti uz 16 milj,' dolāru dienā vai 25 proc. no tautas ienākumiem. Veselu miljonu dolāru līdz pagājušās nedēļas vidum bija izmaksājusi 200.000 papildu mobilizēto uzturēšana. Pēc pašu arodbiedrību federācijas ziņām, streiki līdz pagājušās nedēļas vidum bija izmaksājuši Francijai 92 milj. dolāru. Sot^ skaitli arodbiedrības izmantoja, lai pierāditii, ka Su-mana valdība^ nepiekāpdamās arod-^ biedrību prasībām, apdraudot Franciju ar bankrotu. Svētdien un pirmdien streiki un demonstrācijas visvairāk notika Dienvidfrancijā, kur vietām pret demonstrantiem sūtīja koloniju karaspēku. Parīzē pagājušā nedēlā satiksmes kavēšanai uz ielaām bija izkaisītas trijžuburainas naglas; kādas lietoja kara laikā sabotāžai pret vāciešiem. Nedēļas galā stāvoklis Parīzē ievērojami nomierinājās. ?"^inieri turpinājās arī Itālijā. Amerikāņu senators Lodžs, kas^nesen bija Eiropā, oficiāli pieprasījis kongresam, lai uz Itāliju nosūta amerikāņu karaspēku un atliek 1.5. decembrī paredzēto tā amerikāņu kapaspēka izvākšanu Itālijas; kas tur jau atrodas. ^nrHT BBC parlaments nolēmis iesaukt armijā visus deviņpadsmitgadīgos. Libano-nas valdība atvēlējusi 1 miljonu L i - banonas mārciņu Palestīnas aizstāvēšanai. Arābu vadītāji pārstāvji sastapšo-ties šinīs Mjienās Kairo. Sīrijas delegāts UN izteicis bažas, ka žīdu un arābu konflikts Palestīnā varētu novest pie pretešķībām ASV un PSRS starpā.. Ja uz Palestinu nosūtīšot karaspēku UN lēmuma realizēšanai, tur būšot jāļauj piedalīties arī Padomju Savienībai. Tādā kārtā amerikāņi, apkarojot komunismu Grieķijā \ m Turcijā, atvēršot tam durvis Palestīnā. 70 proc. no tagad Palestīnā ieceļojošiem žīdiem nākot no Polijas un to vidū esot daļa pēc padomju metodēm apmācītu komunistu. Rabīns Korfs, ko savā laikā apcietināja par plānotu atriebības uzlidojumu 1 Jondonai, Bostonā izteicies, ka pastāvot plāni 250.000 vīru lielas ekspedīcijas armijas nosūtīšanai uz Palestīnu amerikāņu ģenerāļu vadībā. Tā aizstāvēšot žīdu tiesības \m aizkavēšot „totālitāru armiju" iespiešanos Palestīnā, kas varbūt dotos Palestīnā it kā tās aizsardzībai, bet pēc tam vairs nedomātu to atstāt. „Je-wish Agency" Ņujorkas birojs par šādu Korfa minētu ,,Vašingtonas brigādi" sakas nekā nezinām. Pēc UP ziņām, arī ASV ģenerālštābs rēķinoties ar iespējamu Padomju Savienības iejaukšanos Palestīnā. Tautas pārstāvju nama ārlietu komisija r.iņojusi, ka Padomju Savienības dienvidos patlaban atrodoties ap 480.000 vīru liels karaspēks, kam būtu viegli pēkšņi ierasties Pa-lestīnl. Ceturtdien un piektdien Anglijas apakiinamā paredzamas Palestīnas debates. Angļu mandāta nodošana UN vm angļu karaspēka izvāk-šana varēltu sākties ap 1. maiju, izsakās Londonas diplomātu aprindas. Līdz 1. augustam angļu kafaspēks noteikti būšot izvākts. Arābu ģenerālstreiks nobeidzās plektcļien. No Palestīnas, Ēģiptes, angļu protektorātā esošās Adenas, Irākas un citām arābu zemēm joprojām ziņo par lielām masu demonstrācijām, dedzināšanām, bruņotām sadursmēm, lietojot lielgabalus un ložmetējus. Angļii nopietni rēķinās, ka cīņas Palestīnā varētu izvērsties par īstu partizānu karu. Vidus- un Austrumeiropas žīdu pagrīdnieki nobažījušies par slepeno emigrācijas ceļu npsprostošanu no Polijas, Riomānijas un Ungārijas uz Austriju, jo ārkārtīgi pastiprināta robežu apsardzība šais valstīs • pēc dažādo opozīcijas vadītāju aizbēgšanas. NYHT, BBC noteikumi par to, cik lielas saitnnie-ciskas nastas vācu tautai uzliek re-parāciju veidā. „Vai šīs ministru padomes locekļi ir sagatavojušies ievērot šos priekšnoteikumus Vācijas politiskai un saimnieciskai vienotībai?" jautāja Maršals un, pret Molotovu pagriezies, turpināja: „Molotoya kungs gandrīz katru dienu runājis par to, , ka nepieciešama Vācijas valdība. Es zīdu tauta vēlētos palikt britu im- cerU, ka viņš tagad precīzi izteiksies perijā, kaut aii jaunā valsts varētu par jautājumiem, kas nodrošinātu pieslieties Anglijai. Nākošās nedēļas valdības realizēšanu un nevis tikai sākumā žiidu pārstāvji sastapšoties pretenzijas" Jeruzalemē, lai pārrunātu jaunās Molotovs izteica pārsteigumu, ka v^sts paiT^mšami. . J ^ ^ ^ m^nts būšot^v^r^ja cionistu rrie^kūs^sm^otU. janvāri Jeru^- Lnus plašāk, un pats teica garāko eme.. Līdzšinējo pasaules^^^^^:d^^ kongresu hkvidešot Ta Hga pusotras stundas. Viņš teica, Arabl dažādās valstīs Joprojārn ka Maršals uzskatot saimniecisko sludina „ļ5vēto kapu** pret žīdiem, jautājumu atrisināšanu PĶT priekš- Arābu līgas ģenerālsekretārs pa-1 noteikumu ^valdības radīšanai, bet skaidro|iSļ, kži ^ b ū kam ne vienmēr būšot jāizpaužas, ie-mens esot teicis, ka Vācijai nepiecie-roču cīņās, vadīšot Eģpte. Sīrijas ļšama valdība, lai atrisinātu saimniecības jautājumus. Kuram tad esot taisnība? Tālāk Molotovs no jauna pārmeta amerikāņiem, ka tie esot gatavojušies atsevišķas Rieturtivācijas valdības dibināšanai, kritizēja ame-rtkāņu un angļu joslu apvienošanu un mēģināja pierādīt, ka arī saimnieciski šī apvienošana esot bijus kļūda. Ar skaitļiem Molotovs centās pierādīt, ka padomju joslas saimnieciskais stāvoklis esot labāks. Maršals uz to vēlāk atbildēja, ka produkcija apvienotās joslās tagad par 100.000 t dienā lielāka nekā pirms 11 mēnešiem, kad noslēdza amerikāņu un angļu līgumu, bet eksports pavairojies četrkārtīgi, Molotovs runas nobeigumā vēlreiz pieprasīja Vācijas apvienošanu un tādas saimniecības radīšanu, lai vācies? varētu maksāt savas reparaci-ju,, obligācijas", f i Tad Maršals skaidri noprasīja, vai Molotovs joprojām domājot, ka vāciešiem jāmaksā Padomju Savienībai 10 miljardu reparācijas. „ J a tas tā Ir, ko tad Mblotova kungs ieteic darīt, lai vācieši to spētu?" Bevins paskaidroja, ka nav pareizs stāvoklis, ka ,,viens sabiedrotais liek pārējiem sabiedrotiem maksāt sev reparācijas". Arī Bido izteicās līdzīgā garā, bet Molotovs paskaidroja, ka uz speciālajiem Maršala jautājumiem atbildēšot kādā no nākošajām sēdēm. Sestdienas sēdē Molotovs paziņoja trīs konkrētus priekšlikumus. Visi saimnieciskie orgāni, kas aptver vairāk nekā vienu okupācijas joslu, esot tūlīt jālikvidē — citiem vārdiem sakot — jālikvidē amerikāņu un angļu joslu saimnieciskā vienotība. Vācijas tērauda i-ūpniecibu drīkstot palic. lināt līdz 10 vai 12 niilj. t gadā ar priekšnoteikumu, ka papriekš Vācija nokārto saistības pret kara laikā sapostīto zemju atjaunošanu. Tūlīt pēc centrālās Vācijas valdības nodibināšanas varot atcelt joslu saimnieciskās robežas un atļaut brīvi apmainīties precēm visā Vācijā. Pēc tām, kad Vācija būšot nokārtojusi starptautiskās; saistības,. varot ķerties pie jašas Vācijas saimniecības atjaunošanas un vācu tautas dzīves standarta pacelš;mas, gan ar garantijām, ka neatjauno karā rūpniecību. Četrām lielvalstīm vajagot stingri kontrolēt šo apstākli un joslu virspavēlniekiem atstājamas plašas pilnvaras. Bevins tūlīt iebilda, ka Molotovs apskata tikai vienu jautājuma pusi, bet Maršals pieprasīja, lai Molotovs 8. decembrī iesniedz plašu ziņojumu par padomju atzītiem Vācijas saimniecības pamatprincipiem. Sagaida, ka Molotovs Šos paskaidrojumus arī Pēc„NewYork Herald Tribune** informācijas, līdz pagājušās nedēļas beigām ārlietu ministri piekāpušlos tikai vienā vienīgā gadījumā Wf proti, Bido atkāpies no Frantijas agrāk deklarētās nostājas Vācijas tēraudā rūpniecības līmeņa jautājumā. Bido tagad paziņojis, ka arī Francija piekristu 10 līdz 12 milj. t produkcijai gadā, gan ar priekšnoteikumu, ka Francijai atļauj ilgāku lailcu saņemt no Vācijas ogles. Laikraksts gan arī piebilst, ka šis jautājums, salīdzinot ar citiem, ir samērā sīks. Vienošanās 'nav panākta arī Aus-irijas jautājuma. Pēc ilgām debatēiitv atsals jautājat „irai padomju dele-cijai būtu arī kāds cits priekšlikums šī jautājuma (kas uzskatāms par vācu īpašumu Austrijā?) atrisināšanai, nekā vienīgi tas, lai trīs rietumvalstis atsakās ņ o ^ V a s s t o^ grās pāriiecības m domju uzskatiem? Vai Padomjiļ Savienība atzīst Maskavas deklarāciju par Austrijas neatkarību? Kādas ir noteiktās padomju prasības "Austri-. jai? Kādus īpašumus un kapitālus padomju delegācija uzskata par vācu īpašumiem Austrijā?" Bevlņs teica: „Mums nav nodoma atvietot Hitlera okupāciju Austrijā ar citas svešas varas okupāciju.** Molotovs atzina, ka lielvalstis Maskavā vienojušās par Austrijas neatkarības atjaunošanu, bet Padomju Savienībai neesot pieņemama metode ,,panākt vienošanos par Austriju ar varu". (Beigas 3. Atiaunotas angļu un firdi:niccn)aš sarunas Anglijas tirdzniecības ministrs Vilsons pagājušās nedēļas beigās ieradās Maskavā, lai turpinātu tirdzniecības Savienību. sarunas ar Padomju ASV paziņojusi, ka Anglijai atļauts saņemt vēl 400 milj. dolāru no atlikušās amerikāņu tiizdevuma daļas, ko augustā pēc abpusējas vieno-šļanās iesaldēja". išanās velclanas Pirmās līdz šim saņemas ziņas par 4. un 5. decembrī notikušajām pašvaldību vēlēšanām Somijā liecina, ka notikusi jau 'sagaidītā novir-zišaaās pa labi. 21 no 33 vēlēšanu Iecirkņiem komunistiskā tautas demokrātu partija cietusi lielākos zaudējumus. Kā Šveices radio tālāk ziņo, zaudējuši arī sociāldemokrāti, bet ieguvušas labās un konservatīvā novirzien partijas. Tautas demokrātu partlj kurā pārstāvēti komunisti un kreisie sociālisti, zaudējuši balsis' pār labu labā novirziena sociāldemokrātiem. Piedalīšanās vēlēšanas šoreiz bijusi lielāka, pie kam no tās ieguvušas pilsoniskās partijas. Līdz šim 54 proc. no visām pārstāvju vietām pašvaldībās piederēja labajām partijām. Sociāldemokrāti, konservatīvie, zernnie-ku partija un tautas partija veidoja koalīciju pret komunistiem. Tautas partija pārstāv Somijas zviedru minoritāti . Sadarbībai ar Padomju Savienību jāpaliek arī turpmāk par Somijas ārpolitikas pamatprincipu, ~-^paF Skaidroja Somijas niinLstru i^ezi-dents Pekala kādā vēlēšanu sapulcē. Sonujas attieksmes ar Padomju Savienību kļūstot arvien -jkas ūn labākas. Somu delegācijas apcži jumam Maskavā esot pozitīvi rezultāti un nākošā gadā Somija būšot apgādāta ar labību un citām sva-ji|{ ām ja-ecģm. NYHT
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 9, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-12-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471209 |
Description
Title | 1947-12-09-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LATVUA
Lstvlan Mew89ai>er
Piiblisbed twlce weekly.
Aifttiiorized by EUGO&I HO.
CIvU AHairs Division. 14-tii
my, 1947, A i i 383. 9 OEC-Aiao.
Sdttor: Sārlis Bābeles.
PriBter: ,.Scbwābi-sCh&
i Volk8btatt<« Gūm
bcirg/Doaao Bargemeister
Lanamaimplatz 1 Fopn- ^
Istloo to b@ @erv@d; W,m,
Nr. 93 |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-12-09-01