Bavarijas Latviesu vestnesis, October 3, 1947

              f LATVI JA, J947, g. 8. oktobj|
«K^^N (81) 1041 g. 3.. oktobrjT
: Ar iutora virdu vai iniciäjiem
mtaiafdioi fakstoir izteiktSs dostito
tatr§ 2iQi ar! r@däkcijas domäs.
Musu apgäde jau labu laiku ard^n
klust/McIggka un var ari p a v i $ ^
izbeigties. Daudz ari tädu priekSmp^
tu, kas jäiegädäjäs par personiglim
lldzekjiem, pie kam cenas daäjfart
nav piöjjemamas,. bet yajad^Iba
splel S0it ,iuna, protams, ir par m-normfetämlbrivS
tirgus precem, J^ij-ras
'ihdividuäli perkot reti kad, yäir
iegädäties tieSi ho rääotäjlem,, b^t
tas pateretäju rokäs rionäk caur väi-räki^
.'starpnieku I|[edi,'kas jäuztur no
trimdlnieku kabätäm.
Pec kara väcu rupniecibas atjau-nolanjt
norit gsiisi, bet tirg\;s tiek
pärpludinats ar zemas kvalitätes ra-iojuxniem,
dazädäm sikprecem un
niajsaimhieclbas piederumiem. M^?-
pilsgtas bieii apcelo äazädi svetdiei-nas
tirgi, kas oficiali tirgojas ar si^f-rogätiem
par nesamerigi au<*stäm ce-n
§m. Ja katrä nomerie butu am^t-nieku
kooperatiys pasäkums un kop-perätiva
apgädes kopa jm ja tä^ sävä
Starpa saaarbotos, tadsameravlegli
varetu konkuret, ar §iem pjeckaf a
kotijunläuras un preöu trukunia.r^-
dlliem uzijemumiem, ievSrojanjä ine-r
i nösprostojbt beglu haudas ^izpljj-
Sanu y§cu saimnlecfbä. ]
. Nometnes, kijpr nav keoperätiya
' veikala. vai ari kur tas slikti darbp-jö8,;
bieäi at)mekle uznemigi laudis
ar .koferi pie rökas, piedäväjöt d^-
Sldas preces. Tädlem. ce}otäiiem'
tirgotäiiem vislabak sokas, tieM p}e
täm äimenem, kur riav. apgadni^kjA,
bet mate ar maziem. berniem. nespej
aizbraukt uz attSläkiem centriem,
kur piedävatäs preces var iepir^ct
briva tirf^^ ' .
Lielam vairumam no mums äf\%
säksies ceturtais gads, ko es?*iin
splesti' pavadit trlmda. Maz cerlbtl
ir piepildTjies ginis gados un maziio
sola 'ari nezinas uh rupju ritdiena.
Starp tam problemäm, ar kuräSin
saistäs mösu näkotne un ekslstence,
lidz Sim mazäk ieverots un apsverts
ir. käds lens, bet • nenovergams, p,i^pr
cess — mes klustam jo dienas ma-teriäli
nabagäki. LTdz ar.to pieaii^
soeiSlaW Tisks un atkarjba. Jo die­nas
vies^läkas un tukääkas klust, ajri
musu:beglu somas uh neatvöirSmi
dilst jau ta plänäis naudas macinä.
Tätad|pa tam, kamer kärto.musu iz-r
vietoäanu un iesaistlSanu eksistencpi
atbilstoSä darba, musu saimni^ci^ka
bäze k)ust Sauräka un saimniecisKä
zii3iä.DP masa proletärizelas. §o pror
cesu noVerst nozimetu DP problemu
atrisi;nät visumäi bet tas, nav mtis^u
spgkos, taöu to aizkavet un savu
eksistengi pie musu ricTba vei atli-kugo
lldzeklu daudzuma paild/jnat
gan varam, ja gratumiem un trul<;u-mam
par 'jpTti iesim kopdarbibas
Käd§ Bavärljas hometne ar 1000
iiedzivotäiiem kooperätivä apgades
kopa ho cenu starptbai uz pleg§d5-
tam precem nometnes ledzivotäji^jm
m§neSa laik§ alztaupTjusi 6.000 mar-ku.
Tas sasniegts är vismazSiko ie*
sp§jamo tizcenojumu pirmSs vajadz!-
bas prec§m, pSmesot kooperStlva
pe^i^as tiesu uz preCu apgrozfjumiem
oträ un treSa vajadzibu katSgorijfi^
Neviens Tiz^imuxns, ari kooperä»
«vs, nevar iztikt bez pel?:ias. Ir to-sn
§r butiskst atS^rlba Starp v€\rjl^
privätä un kooperätivä pasäkuml.
PrivStuz^emejs tiecas pec iespgjami
lielSkas pe}i;ias un paturto sev, bet
bSglu apgSdes kopSm preöu uzceno-jums
nedrikst pärsniegt videjo pej^
^as prbcentu parasta tirdzniecibä.
Bez tam kooperätivä pe]i^a nepieder
kidai atseviSkai personai, bet gan
visiem kopas biedriem xm tä izlietö*
Jama sabiedriski^m merljdem im va-jadzibäm.
Ja\Bavärijä apmeram 50
nometnSs sekmfgi, darbotos koopera-tlvis
apgädes kopas, tad no to, pel-
1^ r§guiäri varetu rast lidzek^tis
kara Invalidu, tbe slimhieku un iz-dcrlnSto
pabalstiem. /
Reälizejot prihcipu kooperätlvs
kataja nometrte, mOsu triiiidinieku
saimei var ieverojami pakalpot un
palldzet cli^ä ar saimnieciskäm grd^
tibäm, kas miis sagäida. Bez tiri ma-teriäUem
labimiiem, kooperäcija mös
> ari vieno un stiprinä kopibas ap-zi|^.
Kooperätivä tikla izveidoSanai ta-d^
apjomä, kas aptvertu visas no
metnes, fomer ir dazi svarigi priek§-
nöteikundL Pirmkärt, jau eso§o ap-gädba
kopu darbibä jänover§ truku-lidas.
^ K a tädas
öti daudz, to ti^^
1 /
Pec vairäkäm neveiksmlgärn vS*
leSanäm nometne beidzot tikusi pie
komitejas, kura ievelets ari rsQcst-^
nieks, teätra direktors, aktieris,
zurnälists un makäl^emiek^-^amatie-ris
Girts Salnais, saviem daudzajiem
pienäkumierri pievienodams vei vie-nu.
Eomitejas zii?ä nacionalie jautä-juml,
skolas, sabiedriskä un kultu-rälä
dzive, ieksejä sadzive, parskolo-sanäs
un saimnieciskie pasäkumij bet
IRO uzliktos pienäkumu^repatriä-ciju,
emigräciju, policijäs, sadales un
citas lietas kärto direktors H. Klarks
un administräcija.
Par zemes säil sevi uzskata no­metnes
studentu kopa, kas zinäsanas
cen§as krat Vircburgas universitäte.
Ka viniem netrukst laba takta un
speju sabiedriskaji dzive, rädija pe-dejais
pla§ais studentu kongress.
Dzird; ka paSas studija^ gan esot
mazliet atstätas novärtä. Bet ipasaule
jau vienmer ir viena iespäja — la-boties.
. A r b o
CBILJBGAS LAT¥IESU NOM^fMl SpiESGRIElUMS
Ir lat^rleSi, kas labprät gribetu bdt
„galvaspllsStas<* Eslingenas lemit-nieki
^n* dziyot turienes glitajäs
blokmäj^s vai ertajos privätdzlvok-
}os, beti vircburgiesus gan läikam
§äds viUnäjums nekärdina. Pec 2 ga-du
eixya^ ar drupäm un grutibäm vi-xyL
iemllejuSi sagrauto Vircburgu, sa­vu
[Genjxälo nometni un^apkärtnes
vina kalpus: tikai retais kjuvis neuz-ticigs
VIrcburgai un bus bijusi kädj
nopietnäki iemesli, ja starp pedejiem
Ir ari girämatnleks un kritikis Jänis
Kadilis. i Nometnes iemitnieku skaits
n^itigi' audzis un sodien tur ir
gandriz i tikpat daudz latvieSu kä
kädreiz jAizpute vai Limba2ps.' Ne-vfens
nenoli6gs, ka 2 gados, kop§ ar-tilerijas
kazarmas kluvuSas par lat-vieäu
pi3setu, te ir milzigi daudz
celts, mitrets un posts, lldz nometne
guvusi tagadejo izskatu.
Luk, käda eka, kurai bumbas
saploäijiiäas^^divus apakäejos stävus,
bet treSäjä, kas palicis veseläks, pie
loga redlzami balti aizkari — tur
pats.savu kakti^u iebuvejis uzi^e-migs'
taiitietis. Jäpabrinäs, kä vii;i§
bez dzivibas briesmäm nokjust lidz
savai mäjai. Un .vakarä, pa gaisu lo-gu
ieskatoties kädä pagrabä, var
redzet, ka mäjigä telpä pie rakstäm-galda
öakli mäcäs feimnaziste. Pag­rabä
savas mithes lebuvejuSi pat
tädr slaveni viri kä föozofs, glezno-täjs
un Vircburgas Julija Makslmi-liana
universitätes mäkslas vestu-res
prof^jsors Jänis Silii;iä un Rigas
Operas <31ekorätors Peteris Roaapa.
Nometnes grämatriica, kas ari iemi-tinäjusie^
i pagrabä, lidzinäs solidam
Riga^grämatu veikalii;iam ar bagä-tigu
gar^ baribais klästu.
Kas gan viss Centrälajä nometnä
tagad nav izveidots un sasniegts!
Pirms 2 gadiem nebi^a baznlcas, ta­gad
ir Veselas tns — katrai konfesi-jai
sava,i, tpreiz latvieäu teätris sa-vus'
pirr^os sJratuve^^ sojus spera
neizskatigajä maneXä, bet tagad ma­neja
kluyusi par glitu teätra zäli,
uz kuras' skatuves iespejami plaäl
insceneju;mi; nebija sporta zäles —
tagad täda ir. Ja plrms divi ga­diem
raJcstniekl un äurnälisti, sa-braukuäi
I sanäks^me, gribeja nogar-sot
Vircburgas vinu, ko Teodors
Zeltii>ä jau paguvis aprakstit balfide,
tad tas bija jädara toreiz§3ä redakcl-jas
pagrabiijiä, gandriz vai uz gri-das
sezotjkUr Knuts Lesins improvi-zeja
kadu no saväm slavenajam ru-näm.
Tafjsad tädiem noiaklem var iz-mantot
^antfjo klubu. ITn laikam ne-bus
otras, tadas nometnes, kur pasä
centrä ätrodas spiestuve,, kas iespiez
gandriz tikai latvieSu darbus. Ja
spiestuve gädä par gara veldzi, tad
acl un muti turpat uz blakus ielas
iepriecina nometnes „centrältirgus",
kur, ja ari ne par letäm, tomer „pie-
'Tjemamäni'* cenäm var hoplrkt pia-mes,
äbotus, bumbierus, sipolus un
daiu citii, kalorijäm un vitaminiem
bagätu lietu. -
Pats ieverojamäkaiö pasäkums no­metne
ir tautas augstskola, käs de-cembri
svines 2 gadu jubileju. Täs
darbs ar ilablem panäkumiem ritejis
diväs gultoes, sniedzöt praktiskäs zi-näSanas
\m arodu prasmi un mäcot
vispärlzgl|itojo5os priekSmetus. No-tlcls
un^ notiek savs ducis dazädu
kursu, daudz kas säkts no nieka,
sasniedzot to, ka käds pustukstotis
vircburgleiu manämi papildinäju§i
savas zin|ISanas. Taöu tautas augst-skolas
va^lftäjs prof. J. Silii;i§ surojas
ka pamaz ir jaunäs paaudzes klausi-täju.
Razigi ir Vircburgas rakstnieki, jo
gandriz katram trimdä iznäkusi pä
grämatai. i Vii:ii visi kä bites ap ziedu
pulcejas ap senioru Peteri Ermani
smeldami daudz laba no sirmä
rakstnieka atmii;iu un atziiju pura
Pedejä laikä rakstnieku pulks kjuvis
vei kupläks, jo no Berlines uz Cent-rälo
nom^jtni pämäkusi dzejniece
Valda Mobra.
Zinätnei un tevijai
LATVIJAS UNIVERSITÄTES ATCERES SVINlBAS ERLANGENÄ
Latvijas .universitates 28. g. dibi-nääanas
svinibas Erlangenä ievadija
skauti un gaidas ar tautas iugäanu
un pacelot Latvijas karogu. Akade-miskä
salme un viesi pulcejäs E r -
angenas uniyersitätes baznicä, kur
svinisro dievkklpoiumu vadija mäc.
A. Lusis un J. Turks, bet svetrunu
;eica prof. L. Berzii;i§. . Dievkalno-umu
kuplina ja dirifeenta A. Kal-näja
vaditais Valkas nometnes korls
,Dziesmu valrogs" un Cellists J.
Ädamsons.
Atceres aktu ievadija Latvie§u
studentu centräläs savienibas pr^dis
Andersons, akademisko runu teica
prbf. Burkevics. Apsveiceju vidu
Dirmais bija prof. L. Ber?;ii:iä. No
B A L P sveiea doc. Amtmanis, LGP
un izglitibas nodajas dir. Zubäns,
tad prof. J. Sill!>§, mäc. A. Lusis,
prof. P. Starcs, J. Poruks, J. Kras-tina
uc. Rakstiski sveica LCP priekä-sedis
ten. J. Lavenieks, biskaps J.
•Rancans, Baltijäs studiju centra rek-tnr>
s prof. E. Dunsdorfs, prof. J.
K i i ^ a , LSK direktors R. Liepii^ä uc.
27. sept. Erlangenä notika ari
latvipsu studentu kongress. Bija ie-radiiSies
delegäti un viesi no 19 uni-versitätem,
daudzi Latvijas univer^
i^itätes mäcibu speki un pedejais
rektors t)rof. Burkevics. Kongresu
atkläja LSCS priekssedis Andersons.
Bija daudz apsveiceju, to vidu LCK
priekssedis prof. V. Vitols. Väcijä
dazädäs au.?stäkäs mäcibas iestädes
stude ap 2000 latvieäu.
Prof. P. Starcs refereja par stu­dentu
dzives problemäm, bit audzi-nääanas
problemai pieskäräs prof.
J. Sili^s. Students Klavi2;iä zipoja, ka
imi un pielaistäs k
ir, Iin daikart pat
variBim noliegt. Jaunu kopu dibinä-
§an§ un eso§o pärorganizeSanä mä-cisimies
no sim k^udäm. Otrkärt,
trimdas kooperäcija vairäk par visu
nepiecieäama vienveidiba • darbibas
prindpos un centrälizeta uzraudziba
MIJSU TAUTIESU VESTULES NÖ ÄNGLIJAS
Käds latvietis no Suseksa^ apga-|l8 ir kartupeji ar %äi gajas itu
bala Anglijas ^dienvidos raksta: Het saldä ediena, 2 Slj:eles maies
„Braucot uz Angliju, cerejäm, ka nu teja. Pl. 20.30 kartupeiu biezenis
reiz izkjusim no nometnem, tomer svaigiem sipoliem vai kadu citu pii
ari tagad n^esamtikuSi ärä no täm. deyu un 2 21j:eles maizes. /Tädai
Musu nometnes barakä esam 150 cil-1 mösu dienas deva.lzklausäs da^
veku — igaupi, lietuvieSl, ukraii;ii [ bet kad strädä, tad tä nav. Nav biX
un mes, 32 latvieSi. Barakäs ir visai 1 nums, ka dazäs nametnes vajadze'
saspiesti. Vei vienmer nav ari solito atlaist darbiniekus par nebuäto
skapju uA galdu. So vestuli tade} uzturä. Valodas nepraSanas dH
rakstu no darba» uz läpstas, sHoi nebuäanäm Joti grQti cinities.
grävmalä. Grävju raksana izrädäs j Nav viegli -pierast ari pie ang
viens no viegläkajiem lauku dar- par^ääm. Lai ängjus varetu ^ \
blem. Nesen tirumä lasijäm kartu- izprast, vajadzetu vairäkus gad
pelus. Vienu traktoru apkalpojäm nodzivot vi^u vidu. Maz tagad (spp
8 viri pa 400 solu garajäm vagäm. jam iegut täs lietas, kur varätu fti
Dienä ^alasijäm 8 tkartupeju. Tad cities, jo, nometnes dzivojot, tik
vakarä gan jutämies galigi noguruäi. neiemäcisimies pat valQdu.
Algu izmäksä katru piektdienu. To bie2i notur*pat par väcu kara
atsuta darba vietä. Erokastis izsniedz teki:iiem un ari pilsetä iep§rk
äl^ivi auzu pärslii biezei;ia, mazliet räda „piemerotas" r^^ces. >
saldu pienu, vlenu desii;iu vai Siveli ats latvietis no Stratfordas
cukas galas ar kartupeju biezeni, 2 gabala raksta: „Musu muiiä h
äkeles maizes un kaflju. Pusdienäm jau ieväkta un tagad kadu m^ieS
lidzi dod 6 sviestmaizes un teju. Pl. turpinäsies meslu ve§ana, bet ^
sekös labibas kuläana. Vei j[äkul'arfi
daudz vecäs labibas. Öaäa^l^aild^
stäv jau 6 gadusl-Nö täni pre^
pelu smaka. %iet, ib
dedzinäs. Kädis latvietis jaii n e ^
sadedzinäja sava saimniekä n^ndty
. i.. JL . T X • - IkvieSus. Dflfbi nav agräk paveiktt'
p^es studenti ataaijioju^ Latviesu strädnieku tnikuma d ^ s e v f f i ^
kristi^s s^uden^u W^ I^^I ra gados. Meslus ved^m iS li2|
-Volak biednbai Pievjenojusies pj^tformas. To velk traktors.
baltieSu studenti un radusies Balti- ^ - A«^I«- ^ ?.
jas kristigo studentu biedriba, kura. "P^^, f^^^^ PH
iestäiusies ^ar biedru Vispasaules .S^^
kristigo studentu savlenibä Zenevä. r^^fJt ^ T^L;^?^-^?^^
Drizumä notiks Baltijas kristi??o K P ^ ^ , ,
studentu biedrlbas kongress. Stu- u ? ^ " / ' ^ ^ « ^ f ' r ^ " ^^
dentu savienibas priekssMis Andor- P ^ ^ ^ ^ l ^ ' Lopim Oderd yet
sons atzina, ka savienibas. d a r b T b a P ^ , ? ^ ^ ^ ^ ! ^ ^ bet öllvddeii
pedejä laikä versusies plasumä un S^f J ^ ^ i f ! f " ^ ^ ^
radu§ies sakaH ar ärzemju studentu P^^^^P^^^^^, ^^^^^
organizäciiäm. Latviesu studentu ^ ^ ^ ^ ^ ^ . ^ ^ - ^ ^ ^
centrälä savieniba närkärtota uz Ä ^Vl^ ^^ff"^^' ^ ^ . ^
plaSäkas bazes, apvlenojot studejo- plumju, abolu un b u m b ^
SOS tautieSus ^xstrijä, Dänijä, BeV 5^^^P?^^^ Y^^ f
^ijä, Zviedrilä uc. vaktis. S^ieni-bä
pasreiz anyienotas 29 studentu ^1^^ ^^^^^ ^^^^^ ^as piede|
biedribas un apvienibas. ^|^^^ S^^^^^^r Ä'"^^' ^
Kongress nollma radit organizä- ^^^^^'"^ ^'^^^ ^^^^^ 4
ciju,; kura apvienotu visu latviesu Cik izdevies dzirdet, at^auksmes
akademisko saimi — mäciba?. spä- Par latvieSu darba späjäm-Joti labai
kus, studijas beiguSos un studejoSos. To izjatam ari paSi. LabvSlIgäkli
Par anglu joslas pärstävi LSCS pre- saimnieki pret mums kJOsf anrteat,
zidijä ievgl^ja Dambekalnu (Pinne- laipnäki. Kä angy verta latvieSuf
berga), ärlietu referentu M. Skulti lauksträ^iekus, raksturo mazs epl€
(Vircburga), seviälj:u uzdevumu refe- zods: saimnieks, kuram nezihämU:
rentu J. JCrastiriu (Heidelberga) un M^meslu de^ gribets ati;iemt 2 latviefti
par latviesu pärstävjlem Baltijas- strädniekus, to aizstääanal piepradl
studentu padome Äbolu un Dambe-1 « väcu kara gasteki;ius." Si
kalnu.
Pec'kongresa studenti un mäcibasl Äiiett-iiac TIP
speki pulcejäs Erlangenas nometnes Äua trijdÄ Ur
baltieSu klubä. Rektors prot^-Burkg- » i
vies aizrädija, ka musu studentam . 1ZC6I0
jäbät naclonälam, godTgam un dzi- '
ves priecigam. Prof, Buduls teica, , Zalcburgas apg. DP vjda säkta re*;
ka bruijoti ar t§vzemes. milestibu un U^sträcija slimnieku kopSju un m
uzticibu/ari pec gadiem pratisim at- U^rdigo masu darbam Sveic§. ^Mekle
rast savu dzimteni. Valadziga pacie-l 200 sievietes, tikal vieninieces. No-tiba
unMzturiba. R. P o r u k s [tiek ari vlrieSu vieninieku otrreizlja
re^isträSana meXa darbiem Kanädäl
Oktc&?I paredzSts virteäu to
lai kopu darbiba tie§äm kalpotu visu
trimdas täutiesu labkläjibai un bu­tu
likumiga, lietderiga un pareiza.
Beidzot jäatzime kooperätivu at-tiecibas
ar privättirgotäjiem, kadu
diezgan daudz visäs nometnes. Ne-pareizi
apgalvot, it kä kooperäcija
iznicinot priväto iniciätivu. IzSkirejs
mpments |§eit ir preöu cenas un gri-ba
pakalpot tautieSiem brivas "un
godigas sacensibas ietvaros. Ja käds
privättirgotljs.preces piegädä letäk
un izdevtgäk ' nekä; apgädes kopä,
tad ääds jkooperätivs nav savu- uz­devumu
veicis un tam atliek vai nu
sekmigi tzturet kon^turenci, dot la-bäkas
uniletäkas preces nekä to da-ra
privättirgi, lidz ar to iegustot ie-dzivotäju
atzinilm, vai ari — likvi-deties.
Privättirgotäju merljiis tur-pretim
nav radit savstarpeju konku-renci
un dzit cenas uz leju. TädeJ
vispäribas intereses ir, lai pareizi
noorganizets, litetpratigi^ vadits un
centrälo organizäciju pärraudzits
kooperätivs darbotos katrä nometne.
T a u t s a i m n i e k s
NometjjLU
d z i ve
Dänijas latyieM, Kegas nometnes
^emitnieki, kas strädäja Kopenhage-nä
un Roskilde, pärvietoti uz nomet-ni
Kopenhagehä. Begju policija Ke-ge
Sakusi virieSu pärbaudi par pie-deribu
väcu armij ä. Kopenhagenä
viegli var dabut darbu virpötäji, bet
neizsniedz vairs darba atjaujas ne-kvalificetifem
strädniekiem. r
BaltieSu DP nometnes bijuSäs tel-päs
Ambergä maijä iekärtoja emi-gräcijas
centru un caur turieni uz
citäm zemem, visvairäk Bejfeiju, iz-braukuSi
daudzi tukstoSi DP. No­metnes
komandants ir latvietis Kal-niijg.
Administrätivos un techniskos
pienäkumus veic ari daudzi citi lat-viesi,
kas bie2i strädä lidz pL 5 ritä,
lai pec päris stundu guläSanas säktu
atkal jaunu darba dienu.
Tikai 5 tautieSi velas pagaidäm ari
turpmäk palikt Väcijä un strädät
lauksaimniecibä, bet visi pärejie Me-mingenas
latvieSi savas aptaujäs
par emigräciju izskirusies izcejot uz
citäm zemem.
YMCAs vasaras nometni Färä pie
Mainas no 5. jul. lidz 12. aug. apmek-leja
311 DP zenu un 89 meltenes,
vairums no Vircburgas. Nometni va­dija
Vircburgas YMGAs priek§nieks
Aleks. Osis. Visu vasaru tur plivoja
Vircburgas latviesu darinätais Y M ­CAs
- YWGAs karogs. Par jaunieSu
garigo aprupi gädäja skatitu un gai-du
mäcitäjs V. Mezezers. Augusta
nometni apmekleja pasaules YMCAs
^enerälsekretärs Dr. D. Deviss. DP
j auniesu dzi vi Färä ari filme j a.
Merbekas latvieSu teätris, kas paS-reiz
viespjas amerikäi^u joslä, pec
viesizrädem Manheimä un Eslinge-nä,
9. un 10. oktobri ar Kazanova
meteli un Divt)adsmit^' nakts izrä-dem
viesosr- -n^olätate, 12. un 13.
oktobri Bev Idenas Insulas no­metne
un 21. .... 22. oktobri Veidenes
latviesu nometne.
Memingenas nometnes latviesu ^^^,^£^^1A^^^^^^
ämnazijas vadiba lielu nzmanibuRf"^*^^^^^,.?'^^^^^^
velti skolenu iepazistinaSanai ar aro- nometns galda virleäu )a\m\i
diem. Zeni jau vairäkas ned§las ap- ^5^^^»^^ darbiem Anglijä. NSko-mäcäs
atsledznieku un mechanil^u P^j^^^^^??^^^^ ""^^IXT'^ ^."^A^^^^^
darbnicä, bet meitenes iepazistina ar ok^^^^ ^^^^^^^T^^^Ä
§u§anu. ^^'^^ sqlijusies ierasties Ciles valdl- |
Wnchenes , Freima^a nometnes | PS^täyJi.
latvieSi nodibinäjuäi kultQras un iz-
VESJ ULES •• • - - • - ——-— *»
REDAKUJAl
glitibas padomi. Padomes kodolä ir
prof. Adolf s Alksnis, iimn. dir. P.
Zurkovskis, tautsk. pärz. A. Richters
un red. J. Pamiljens. Nometnes taut-skola
nodävSta par Rudolf a Blauma-
^a tautskolu. Jauno mäcibas gadu J A . J , K., Bad-Vildungenä
sakot, notika Rudolfa Blauma^a at- ^ ftARwvwA¥TTwwÄ /
ceres vakars. , Nometne no Belgijas BABENHAUZENÄ
oglraktuvem pec 2V2 men. darba at- Atgadijums uz päris dienäm man);
griezies käds 42 g. v. musu tautletis. noveda Babenhauzenä, kur musu
Vii^ä saslimis. Ari be}^ og|ra5i biezi tautieSi dzivo bij. väcu zirgu staUos, 1
slimojot. kur palikuSi neizmantoti ap lÖO bä
Likvidejot mazäs nometnes un iz-1 kartupeju zemes un kur „brivä ee^/^
vietojot DP pec tautibäm, jauns lat- ^a" kartupeliem ir 2Ö0 markas par
vie§u centrs tagad veidojas Bamber- centneru, Plrms daiiem mäneSi^
gä. Lidz Sim tur bija tikai Viena lat-h^ikrakstos par §0 nometni lasljtt^
viesu nometne ar apm. 130 iedzivo- rakstus par plaSiem nodomiem tgjj
täjiem. Tagad uz Bambergu pärvie- labäm Izredzem, bet nesen i»La^|^. \
totas Stadsteinachas un Marktredvi- aizrädijumu par izjukuSäm cerlbam^
cas nometnes ar apm. 500 tautiesiem. Par pärmali;iäm nometnes vadIM*|
Apvienotäs nometnes novietotasUzrädijäs, ka Babenhauzenä notid»:
vienkopus kazarmju ekäs^ bet maz- tas, no kä bridina masu sutnis^l
bemu. ^menem paredzeti dzivokji ZaripS, ka tur bijuäi „laudis;
blokmäjäs. Banibergas nometne no- laiku im ener^iju savstarpejiem stn-J
vietoti vei Igaupi un lietuvieSi. Tur diem un intrigäm";
dzivojoSie ukraiijil pärvietoti uz Bai- Lai nu kä tas viss bijis, vienu He^i
reitu. CituTjazarmju telpäs ir Bam- tu Babenhauzenas nometne tomST;
bergas zidu nometne. Franlcu novadä var uzskätit pär„laimr* saväs ne--;
vei paredzets likvidat Guncenhauze- dienäs, un, proti, ka nomMaies V^i
nas, Vunzideles un Dinkelsbiles lat- kärtoäana uzdota musu paSu tautie-vieSu
nometnes, pievienojot täs lie^ tim I. Blosfeldam, vienam no IRO
lakiem centriem. Erlangenas nomet- Darmätates novada rajona pärrau-ne
briväs telpäs tagad ievieto ukrai- giem. Visas domstarpibas un 1^^^ \
. nu var noskaidrot tieSu sarunu un
Grevenes latviegu padome ieveleti iztauju cejä. Jau' iecelts noinetnes
priekssedis V. Rutenbergs, ^ vii:ia 1. direktors — in2. V. Vanags, täpai
biedrs A. ZerviriS, 2. biedrs V. Mai- lieläkä dala citu darbinieku. Gal-zitis,
sekr. A. Berkis, kasieris un venais tomer tas, ka pasäkumiem pa-mantzinis
M. Kasparsons, bez tam — liek izredzes turpinät darbu täda
K. SautinS, J. JaunsudrabinS, O. Täi- veidä, lai tie nestu augjus darba da-nors,
K: Bumanis, K. Lapin§, N. Gra- ritäjiem un sniegtu atbalstu tiem
va, P. Balodis, E. TimuSka, A. Vei- nometnes iedzivotäjiem, kas nav $Pf
demanis, P. Norvilis, J. Turaids un E. jlgi nest smago darba nastu. Darbi-
K^arisone-Kukaine. Pirmo darba sedi niekiem solits viss iespejamais at-vadija
padomes vecäkais loceklis balsts, varbut noorganizejot ra&äa-
J . JaunsudrabiDä. »nas koop^tivu.
m
j«M catin
•«^äiiÄna dzivqja
S i f f l ^^^^^
Zemes re-tojojus,-
ieiiiileja
§ un sa^oäanu,
^ lajkä,- nerimti-
Sdibinäts, p a t ' i^
,„,iliotekäs= .grämatu
ialemäadainies.amaTO
#l#9^er3tol?holma
„ Ä ' i a i ä Kalafts,
itÄi^no vai|^_kluss
IrkekadVfiep^ädidMQS
• ' t o * » dialettu, aiz
atsM m
ASCXIÄ
m'm0k, gaidijiif'Hgii-
V «««j«.,menesi es.yi^;
-M/paräksiiju ligumu
fiä^janavlaKjJa.cilv
;^ÄÖes bridzu un
:Seva,kalkuleja,^kä:
ilaika flkt pie- sudrablapsu
;;Wia;(iD^^i es'jau pus-bridzu
un va-
>ftanglu:alfabeta.burtus no-
Sieva saväs.k^u-
^ ^1 balles t§rpu un
»-^Sal^- atbnvsties^
»m^tlm^ 'uzsitot
:t^^.^pS'ma^käm no-m.^
tautiesiem:
Uzteicäm däir-
-äm ku^ä katrä
^TOumii tc: ÄnglI3it:
""3mus}fise(Miiäjam^
f^ftransitnomem^
a pätikami
vka; äeit
nedejäs.
izJ^*.^^^P^savus
JS?.^^P^' Mans
ÄJelyadesiiapkal-
8t
«•anblaktis. izcC
«ätiilÄ^^- par Skir--
as ^
as-
„ , . ar H2-
Pie-i^^^
Pilnu
. ^esmas
nm
t i ^
1
tav
dzi*
m
m
§sis
su z
mes;
iemi
visi
Pär
Ml
ne
Piin]
nisk
nigi
lob
kailij
m(
lai
nes
fe
apte
§iem
aiz
pilni
drau(
„Pas
aus]
. VU
dienj
saijiei
gäzu
gas^^
otrasj
koji
ties
tem
mes,
brau(
stop!
§inu
nugi^
piec]
rippji
Sarini
Pec.
träcili
PortJ
Vei
jumii
pakal
gas
$u.
"rikoji
piaSnj
izsaucl
pec n|
Säkäd
PaSl i
ka tiei
Ar I
näca.
JJemäd
Holand
päris
Väcijä]
P^lÖe
mm
mm