1947-06-17-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
A; LATVpA, 1947. g. 17. J U B ^ | 44 (51);iö47; g. 1^ Jööiji AP a^törö vftrdti vai Inlcfillera pa-n^ v katrS 0Q§ aiirfedal^cijas d<»nas. Käda Bävärijas novada komlteja, kas tdmdas apstaklos izradljusi diezgan lielii'äctlvlt§ä saWedrl&5s Szlves organizSSani, sakopojusi da* tus par saHkoJumlem sava novada , nometn^, No 3is stati^kas redzam, Icä ^ i e ^ mlneiu laikä ^padpoit jmmietfl^ noMkuSi: divdesmit ilaStda lakstiÄ' fi^rtkojumi, tas Ir, cäur ip8rä vafräk nekä vieris saflkojums katri n^etn§. Tor bijuSl priekSla-sljumi, teltra izradei, k(^^ bet puse sarlkojumu bijfs sporta rak-stiya. 'Sarlkojumti tatadi nav biji , daufibs un no visSm dJscipllnäm vis- Heliki aktlvltSte tm rosme bijusl sp^fte* nodaribtbSs..PieminStie skaitji , gan pepretendS uz stivok]a takstu-lojraiu ärt cltos novados, tatu ar hetfeliam izpgmumlem sabtedrisl^s dilv^ intenslvitlte uii sU^Iba arl ettur ir apmäram tada patl. Sporta sacensibäs aktfvi ITdzdar- ' boja^ vi$valräk Jaunatne, bet vipas intereses Sai virzlenä atfod dzivd at-balsiarl pSr§J| sabiedrlba, Nootras pii^es Ätltäaml ieblldumi* ka Jau- / natni -maz redz korii daltbnieku vidö, priekSlasijumos, ,pat kbncertos 'jSo lebilduinu Izteicejiem. tomer var ; Jautät* vÄ^ a^ sabiedrlakäs dzlves . organizetäji nav VaiwoJami, Ica jau-natnes ce]i tiecas vispirms uz spe-l §nal'tih sporta sacenslbam?. Ko gan ^. dtu varam lafaldlt; Ja sarfkojumu käl^difrS feisnl sporta spSles pär-svari, un taisnl tie, kam tas visvai-räk nepatik, ar savien sarfkoju- . mleiT^sportistiem netiak Ifdz. / äports ir . virtff^s audzinSSanäs ltd«ekll8 un pret pieljcerSanos sporta nodarblbSm prlncipa nebötu kb vai»* mimat/ Bet tajS palö laikä nevar böt arl tä, ka Melo daju intereiu aiz-i; k0i:n«likatsports. Sports retos gar dljumos ir ;palmir]j[is, vlsumä ^ tas ir lidzekUir.\bot:iä tä, tad ir järupejas, MJo lfd«ekli pareizi pielieto, 4ai tas naplrvIrSas .par plstoU pärgaMu ^^ rokiSi kad viirs nevar zlnät, kad un v/päRSt koi^avörsta ta sprägs» Gluäl tä paiikS skola matodlski rfkojas ar savtem mäcibäs lldzek}iem, tapat , tam jäbät arl ar ^portu. Ir noteikti Jlvllas, lal nometnlsiäo lietu vadt- ; lalla^ atrastos tädu kärtotäju rokäs, kani ir ne vien interese par paääm "ipcHrta; spH§m un Veikumiem. bet ^ kam ir arl vajadzigäs zinäSanas) pie*^ radze un Interese t>aidago^skajä darbi ^ Sporta nodarbibas ir jäple- : äca^o j^unatnes aud^lnäSanas prasi* bim» un, }a tas tS notiks, tad vi^as n^tte valrs kavSklis un trauoetajs aa skolas mäclbim, ne citiem kulta-raa im aabledriakis dzlves pasäku-^ •lÄiiiiiiÄ^^^ ^ %Z tSjdää domäm virisäa arl k&ds ti[|ii;;atatisti]^u konstat§jumsf proti, ttcpietnäs ir l8-r30,8Vo, bet yid§ji Wh ieUvScu, kas neprot nevienu aro^ä; tJn §os skait|us dodot atkal vimmiräk JaunieSl labäkajes gadosi Nav iemeda J im konsta;täjmpafli aetii^gt Bet atkal kas tad bez ru-nSSanas i r praktlskl darlts, lai neap-mfielto jaunieäu bdtd mazäk? ai-vika Ir tä. radita, ka .vljjS bez \ ^ <|lena** parastl negrib päriieku pie-- pa§tles/:,Te Säds^gadijums: kädä nometni.saimnieölbasdarbos nevä* : föjfts strädät gandriz neviens, kaut jan tädu netraka» kas nebija nekur nc^arbinäti. Bet vajadzSja tikai sa- ?emt paziijojuihu, ka ar to ,un to ^ dlenu visiem därba ^gjigiem un ne- ; nodarbinätiem bus jäbrauc apm; 80 km attälu me2a darbos, kad no^ motnes satmnieclbas Qarbi u)z reizi iegttva neatvairämu pievilcibu. Un ja mi ir tädi konstatejumi» ka jau-natnei par maz intereses par prak^ tlsko dzivi, vai tad nevajadzetu vi-i)^ interesi pamodinät. Jääai&äs; vai ar bärSanos un runäSanu vien to panäkäiip. DroSäkas ceri|i)as uz pa-näkumiem butu; ja izdotos Sai Uetai radit tädu paSu pievilcibu, ka jau pieminetajä gadljumä tas pats no sevls radles ^aimhiecibas darbam. Uh tad jaunatne pati izlljirtos par v § ^ Q CÄJU. Bet viijiai ir Jäpa'- \ Pamudinät jaunatni §ajäs ne^id- ' ribu im neziij^as pilnajäs dienas izä^drties par praktiskai dzivet pie-mSrotäko ceju ir ^ ne vien vecäku, ^otas, jaunätnes organizäciju, bet visas ; itÄsu s^biedribas nopietps miavttmus., Ir pamats cer§t, ka visu /p^dti^o sp§ku sadarblbas rezultäts var Bodrolinät jaunätnes gaitu ieva-däanu t i d i virzienä, kas atbilst tik- , lab paSas jaunätnes tieksmem, kä ar! apstäklu^feälajäm praslbäm. lidz är il) i z z i ; ^ arl ^pärspil§jumi un pirmertbas; xm trimdas dzlves sta-tistikd tad runäs citu valodu. A. Rudzis Svetdilen, 15. jQnljä Mndbene no- Ika visu ^triju baltie§u tautu grupu kopIg%J941. g. 14. junijä deporteto piemiij^ veltits ^ru sarikojUms. To ievadlja igauij^u pärstavia L. Kuusa, latvieSu pärstävja, LCK vice-priekSsi^ A, Reiha un lietuvieSu ?ärstävja, J. .jKojela uzrun^,, Piemi-i; ias sarikojuma muzikäli vokälajä daja piedaiijäs Astfi yirnere, Alma Blqbtere, X Daugaviete, H. HIvalds, I* Rence, V. Jonuäkalte, Ad. Upe-tiieks, Velta Delle-Grävite, V. Zie-dcSiis un Dz. Treiraanis. , . SarifcoJuma . laikä sapulcejuSies pleöSma_rezoiacijU,^kurä norädlts, ka, Baitijas tauti; piederigle, kas ta-gad atrodas Väcijä un davo Mindie-ne un tas apkärtne^ kopigi pieminot savu tautu; tra^skäs 1941, g. jtoija dienas, kad deporteja ap 150.000 ne-vainlgu Baitijas valstu iedzlvotäju — vMi, s i ^ un bernu, ^^«»öjas k(>-1 päj-skatot no Väcijas sa^emtos piga ticTba kajie upuri ^i^igilj^^^i^g^ laikrakstus, manu uzrftanlbu veltiunpalidzespasauleiatbnvoties^g^^^^ 1^^^^ aprija. ievads no apspiesanam un vannacibarn. p^^^ j^j^^^» j-akstä izteiktais Tälakrezolucijagneiasp^^^^ _ ^^äcities anglu anem un valdibas i^täd^^^ ^ praktiskus amatus ludz to aizsardzlbu b^lti^iem, lai k-^^ iespiests ' trekniem burt/em pasargatu vii?us no boja ejas un pa- k^^ras latvieSu DP avizes katrä nu- VESTULE LATVUAI NO IJHUJORKAS lldzetu tiem atgut vi^u tiesibas. murä pinpajä lappuse, ari tad tas 14. jQnlja upuriem veltm Pfemi- — ijias akti un seru dievkalpojumi nor tika ari baltieSu nometn& Tapat kä dzimtene, an tdmdi katra pi^i^imis ir uzturet sevi un savu lumeni. Dzimtene paligos näca iered^us, Kä tad nu mes, jo arl e^ esmu no^^is gmpas, varam nopelnit te maiziti? Varam, bet tikai ar ^ v i priek§noteikumi<im: ja protam kaut cik angliski un ja spejam päraleg-ties uz citu, praktlsku arodu. Par* sikoloSanos uz cilki arodu loti labi var izdarit arl Seiti jau strädäjot, ja vajadzigs — brivä läikä vei ap« ipeklejot kursus. Svarlgas patiesibä, ir tikai anglu valodas ziaäSanas. Ja tö nav,^ tad ir skaidrs, ka gandrta neiesp§jami säkt strädät .pat vls» kä iepriekfi§jo-paaudzu uzkrätäs ver- vienkarSäko darbu, nemaz Äesapijio» tibas, tä arl pafiu uzkräjumi vecuxnu ^ jot par pärskoloäanos uz labäk ataU sotu darbu. Kursos ta5u Se ari mäca mgju valodä. Ari tie Sis,\ grupas }audis, kas jau labi prot a n g l i ^ lai dienu nödroSinäSanai Nö visa tä trimdiniekam pari nav palicis nekas. Vi](^ ir tikai pats, käds ir pec savas Yi% tad isti izskatäs Zedorfä, kas ir | te §is jautäjums tiek atrisin^ts prak-1 fizi$käs vesellbas, garigäs attistlbas p5d§Jä ap?tä§anäs vietä Jzcelotäjiem tiski! ^ j uh gatavibas darbam. Beä tam vino Sfe posta valsts uz iecer§ti labäku Ko nometne mekle Sis divas väcu i;^am vgl jäatrod kädä eitä zem6, kä-zemi? Kä tad patiesibä jutäs izlirau- dämas ar briesmigi smagajäm mu- das citas tautas vida vietä, kur va-' cejl uz robezas starp vienu —\pec gursomäm? Viinas mazliet ftgädi- r§tu säkt pielietot savu darbu par visu vienprätiga sprieduma. — vis- na — ja atjauts salidzinäjums lidzekU eksistencei un labklijibal launäko dzlves posmu un- näkamo; täs, kas Viduslaikos jäja uz slotas Täpäc nav yairs svarigi, ko stra-ko visi tikpat vienbalsigi iedomäjas kata. Papi asiet, ko vipas nes. Vinas däjis un varSjls strädät dzimtenS, kä Jaunakäpiena säkumu uz augiu? atbildes, kajnekä, tikai i^äkuäas „ap- tagad jäatbOd tikai uz vienu jautfi- Barakfis te ir tädas paSas* tikpat ciemot paziW*. — Un ta jOs variot jumu: „Ko es van^i strädät ärzemes noiöojamas kä tökstoSäm citu vii;iu te dabut vai pasutinät vederam ne- iin kä varu pavairot sava darba „mäsu*^ starp Plensburgu un Qarmi- piecieSamo. Käds sevi§ki nesaim- vertlbu?" Pärbaudisim mazliet at- 5u. Telpas biJuSas izdemol§tas, tad niecisks aizbraucejs, izmaimjis savu bildes, piei^emdami, ka attieclgie sakärtotas, ta<^'.atkal izdemol§tas, bet zelta lauläjamo gredzenu pret 4 ki- DP, piemgram, ir nonSkuäi Amerikat tagad atrodätf kaut kädä viduspos- bgramiem äbolu . . . Un tä tälälc... Savienotäs Val^tls. mä starp abam .galejibäm. tätad Un tagad dazi skaitli. Päc ja\mä- Lai ärsts i ^ t u tiesibas nodar-tas pats, kas visur. — Nekas.neat- kieni datiem.^kas Sobrid pieejami, boties savä arodä, IjTujorkS neprasa liek — starplba JäipeklS iemltniekos caur, Zedorfu u?. Angliju , jau alz- ne nodzIvoSanas cenzu, ne ASV par paSos. ,Te lieläka braucamo riku braiikuäi an lÖ.OOO DP. No tiem lat- valstnieclbas iegOSanu, bet tikai kustlba, te rosigi apgrozäs amatvlri. vle§u — 2760 virieSu un 582 sievie- pärbaudljuma iztureSanu apgl^ ya- ^ Ka gejienes laudis — aizbraucSjihes. Skaitliski (^udz mazäk rcpre- lodH un attiecigos speciälos prlekä-jötas paciläti un ar drizu pärmai^u Uentetas musu kaimlT>tautas.,VIrie§u metos. Tomer neviens no iebrauku-urdltajäm. gaidäm kratis, tas pats U n sievieäu^braukSana sakot ar So Sajlem latvieSU DP ärstlem Se.^Sl nar sevi saprotams, Bet pSc kä vi- nedelu notiks atseviSki- Tapat ar So^ nesträdä par ärstu, Jo neprot anglu !?a — vfsa §0 4-5000 lielä jauno cil- nedSlu pastiprinäta k u ^ kustlba. valodu. Bet kam5r to mäcäs, ir vgku masa (nospledoSä vairäkumä Sast^cllts brauclenu saraksts 1au ITdz vajadzlgl lldzekli sevls un Ömenes zem 30 ^adjem) izskatäs? Vai pSc1§i m§ne§a beigäm. Ku§l ar vIrie-luzturHanai. Jämekl§ icits darbs emistrantiem? Ng, sprie^ot pSc vii;iu §iem les uz Hullu. Savukärt sievie- „medlciniskajä llnijä". uz apakSu — nlecT^räs bagääas — vienas vai, aug- §u ku^^i ies uz Tillb^riju. Precetiem masiera, slimnieku kopSJa, laboran-stäkals diväm somäm — tie nav dotas garantijas, ka Angliia vlrii va- ta utt. Bet arl Slm darbam vajadzi-eml^ ranti, kas uz visiem laikiem Ues savas gaitas atkal atsäkt kopä: ga at]auja, kufas iegiiSänai atkal ir närce^as no vienas malas te otru. No Zedorfas atpaka^ uz saväm no- pärbaudljums. Bet kä to lai iztur, Z§dorfas pagaldu vlesi drlzäk pgc metnem ITdz §im nos^tlti 438 vTrieSi ja neprot angju valodu? Un tä jä-sava ärejä paskata lldzinäs ekskur- un 9 sievietes, pa lieläkai dajai ärstu nonäk pie visvienkärääkä fizid^ä dar-santieni, yiens nesen atbraucis pöt pärbaudes rejsultatä. ba, kas nepieraduSam griits, sUktSc sporta biksSs, ar mazu, pavisam Beidzot va käds skaltlis: vienä Utälgots un maz^k paliek lafka un mazu säinlti pirkstos, Varböt nebus naktl, izdarot pekgi;iu kontroll, no- ener^jas arl valodas mäclbäm. Vie-tälu no patiesibas, ja sacisim, ka äie nietne atrastas 16 väcietes, kas ap- nigais iemesls visam tam' — angju launieM mazliet atgadina vi^us pa- cietinätas. valodas nepraSana. ko tomgr divu 5us. kad tos 1944. g. septembn, gan Jägaida uz ku^iem lldz §iip bijls gadu laikä, dzlvojot Väcijä nomet-citados tSrpps, iekraya Daugavmala Uio ^ 2 0 dienäm. Neviens ne?ina, ngs^ vareja iemäcltles. Un ja Seit stavoäos kugos. Ir äis tas par so Kad pienäks vii3ia, dieaia. Un neviena Nujorkä pirmais pilntieslgais Srsts laik^ piecfeivots . , 'TaJSu mantas nav täda, k^s reizi nebUtu izsaucles; L Q latvieSu DP vidus bQs chirurgs viniem gan nav vairak ka toreiz.. | „Ak, kaut taCu reiz tiktu proJäm!**|T. Stapräns, tad tikai täpäc, ka vipä Bet ir arl pa retam käds precäts Zedorh, U. janijä. V. Sk. bezb§rnu päris. Un raugi — ta lau-llba nu reiz ir täds 'Jauäu sädzives veids, kuras dalibnieki väc kopä mantu k5 biSu saime medu. Vipus jau nö tälienes var pazIt pec somu, saiTO» kastutun tamlldzigu DP „ba-gätibas*' liecipieku daudzuma. Ar vienu papemienu gan vipi tos neuz-hestii uz ku^a! LidzSinejä pieredze NometKiu dzive jau angliski bija citigl mäcljies Väcijä un tagad, dzlvodams Oregonä krusttöva paspäimg, mäcäs un tikai mäcäs. Ini^enieriem tas pats, kas ärstiem är to starpibu, ka viijdem tomer viegläk atrast labäk atalgotu fizisku darbu fabrU^äs, darbnicäs vai, pie buvem. \ tomer labveliga, jo bagäiu t r ^ o r t e 1 d\ium'r^Eslin'^rrsa^^^^^ I. ?!f^!^ ^ i ekonomistu nn növieto atseviSki. siisti pienSieki M ^.^^^^T^ ^^^^^^ f^lf\ ^^^^f.<^i Kä lau teiktq ai7braiir?in nmn na- ^^^^?^\ PiensaimnieKi. lai apspnestu tai ari Sis nozares darbiniekus, kam Ciläta, Varbut pait, ja tä varätU iZ- U;ar»äk^mP nntiVQ tantciVnla -RJPHP- • . -af kad^miskäs Izglltibas ~. -.aVd - teiktles - viegVätlga. Dau^z te I r Ä ^ lO ( Ä s a i m n i e c ^ k o iestaäu plrmajä laikä n<H:er uz darbu „kädä birojä". Labs laiks paies, kamär iepazisies £ur Sejienes Ipatnlbäm. Bez tam Seit btroju darbiniekiem vai, kS % vjpus te sauc, ,white cPllar men" (balto apkak^u Vlri> resp. baltr^ algas zemas, salldzinot ar strädnle* kiem, Plrmajä laikä, atkarlbä no vecu-ma un izturibas, SIs grupas cUvlki var cerSt uz darbu f abrikäs, nolik^ täväs vai pie mäju ierlCu darbinä* Sanas un uzraudzISanas. Bet sievietes pie SilSanas ^darbienv skalstuma kopSanas salcmos, ve|as vlrejänu Kam bQs uzpSmlba' un interese, tte bus IztikuSi. Profesldnälam' amatniekam, ja kaut clk var aailmäties angliski, te pavisam nav* ko baiitles. Saprotot valodu, amatnlelcs driz vien plesa^ vinäsies ^ u s Sejienes papgmienus. Un ja es konkrStl nemlnu nevlemi arodu, kas bQtu i jämäcäs, tad t ä ^ ka paSu amätu.im darbu nosaukuml un darba. papSnaieni ir tlk atSl^rl^ no Eiropä para^ajlem, ka bez sfklem i-aprakstiem tie tlk im tä nebds sa-protaml. Plelletctjot masu raibSanaa principu, te valda maSihias im 1{:^ts darba pröcesa scidalijums. Reizä tas ir ar! viens Po liamatlem ASV aug-stajäm reälalgänk un augstam dzlves standartani. iinteresanti atzimet daius datus, ko p^sen publicSja Ijfu-jorkas universltä^s protesors Luiss l Henljs (Haney): kokvUnas krekla i pagatavoSanal A2SV vajadziga^ viena \ darba stimda, kamer Anglijä SetraSi bet pirmskaira Väcijä devipas un pus stundas. Viena radio uztvär^a pagatavoSanal . /iSV vajadzigas 60 { darba stundas, i^iglijä — 170 beti Zvledrijä — 262> stundas* Tä.paSa^ akmepog)u dauidzuma ieguSanai,' kam ASV strädiileks izlieto vienu stundu, Krievijll Izlieto septlpas r stundas. Un kaiit ASV dzivo tikai ap 6®/d no visas, pasaules iedzivo-t ä j i ^ , SejlenieSiem ,pieder 75*/o no visas pasaules aulomobitlem, 54*^/0 — nö saldeSanas iericem; 50Vo — radio uztvereju. Vipl pjttere ari V» pasaulS J raioto ziepju. Vai täpäc käds, brlnums,.ka kvo»; tes sarga iekltiSanu Seit? IjTuljorkä^ 1947. g. maijä. H a r a l d s L i e p i p i ' n.ri^ ^«P^^^^^tT ^^l u Ä ^ ' Sa^as iesp§jas). Sanäksme lugti pie- • ,,D(Kl Suipr im ,,Kur var daböt?* Uallties i^enotavu un sierotavu tech-' ir daudz bieiak dzirdami saucieni. kigkie uh pärvalJu darbinieki. Par Tas, protams lidz bridlm, kad ka- piedaliSanos iepriekS zipot rakstiski :SÄÄr?^^^^^ ^^^-^ Urbanstr. I LatvieSu b^^^^ dzlvibu ar nometnes plänajäm- de- ^ „ Vi V ^ ^ - . 1 4 ? ^ - ""^"^^ nc^kaidrojas, ka pe-väm un gaida vairäk nekä citi aiz- :,,^^^^^^5^^^f^ nometne (nglu jos- deja pusgadä an Seit visas nomet-braukfianas stundu kursos apmaca 16—20 nes pashktihajies uzturs un ievesti Katru vakaru vadiba savai tautai ^^^^^ ^^"""f jaunieSus drebrueku, d^ ierobeiojumi Begju iesaisti-riko daiädus priekSnesumus un pec ^^"^^^Pu, kurpnieku un pulksteptai- Sana darbä galvenaril kartean notiek täm balles (Tajäs ik uz desmit kun- ^^^^^^ ^^^^^^ darbnicä ap- lauku darbos. Dienas lzpe)pa ar giem meiz but tikai viena dämai).P^^^ 16-20 g. v. jaunietes, bet darba deveja uzturu amatniekiem Zedorfä jau viesojies latvieSu du- P"^^^^"^^®^^^ darbos sievietes no par 8 stundu darbU 20—30 kronas, biiltkvartets ,Jauniba", käda pani-r^—^^ S. vecumä. Visiem kursan- bet lauku darbos, kur darba laiks k i ^ Hamburgas variete trupa, gai- r^^"^ obligäti jämäcäs arl angju va- nav tik preclzs -i-virieSiem 10—12, däins pat simloniskais koncerts. Ja r^^»- Kursos,mäcäs arj citu no-j sieviete^n 4-6 kronas. Par mitekU cita nekänav — räda amerikäpu fil- "^^^^ vieninleffl. I un uzturu nometne vieniniekiem jä-mas (täis valodas dej tikai reti käds Änsbachas latvieSu nometne lauk-1 P^aksä 3,50, äimenes cilvekiem lidz saprotj..Tas nu^viss butu skaisti, ja saimnieclbas kopa näkoSos 4 mene- UO kronas. 471 personas^ picteikuSäs baUe limonädes gläze nemaksätu 5 Su piensaimnieclbas kurs)is' uzsäks lauku darbos Franpijä, bet ne-markas, l)et.neliela sviestmaizite — 8, julijä. Teoretiskäs macibas sniegs skaidro politlsko apstäkju däj S! ak- 6! Kamer LCK ui} LCP lauza gal- nometnes agronomiskie darbinieki, ci ja apstäjjisies., Registrett 53 jur-vas, kä apsaimniekot un lietderigi bet 2 meneSu^ prakse jäveic Ansba- nieki, par kupi nodarbinäSanu no-glabäi aizbrauceju naudu un mantu, chas pienotavä. Kursus beid2r}t päir tiek sarunas ar anglu, holandieSu 'baudijiuni.' Kursantus paredzets uz- un norvefeu kugniecibas sabiedri-pemt arl no citäm nometnem! KUTT l bäm, bet 200 amatnieku vilas dotiw santus ieskaitis nometnes uzturä, ie- darbä uz Zviedriju, Uz AngUJu dar-spejams, ka bus ari nodarbinäto pa- bam pägaidto y^^ pilddevas. Kursantiem no citäm no- sievietes. Pärtikas sainTSu sutlSanu metnem pieteikSanäs rakstiski pie uz Väcijii nolemts turpmäk letil-piensaimniecibas kursu vadltäja J. | pinät kä palidzibas nozarl latvieSu Vandera vai kopa^ vaditäjä E. Avo- Filadelfija ir viens no Heläkajiem tipa — Ansbadi, Hindenburg Kaser-1 « -,, ^ , „ latviesu centriem ASV un turienes ne, Lettenlager, Block B.'' • Anrflll^ ^Q 5llrr»1ia tau^e^i, ipa^^^ Väcijä atrodas lieläks skaits lat- ^ " M " | Ä 5 I <X^K.\\a L^^^ll^^^^ Lai So vieSu bemu, kufus kara 1 laikä alz- rit savu parasto gaitu. Angju ko- 3 & C mtensiv^zetu, Fila- veda no dzimtenes. Sie bemi jau sa- misijas patlaban ^rädä NeiState un Jtnp\ snieguSi skolas vecumu (6r-12). Sena Eitinä, ligstot 50-70 cilvekus dienä kulturalu, un vispär atzita patiesibä ir, ka fi- katrä no Sim vietäm. PieteikSanäs S s a n ^ r ^ iSr^L"'^."^- ^^^^^^ ™ ^^nnäU at-hoti dzlva. Domä, ka. piem, no 1400 tori ^?r. R r Ä ^ ^ ^ l^titus bemus vislabäk uzaudiinät Eitinas nometnes iedzivotäjiem Sini d S i^Kr ^ ^ ^ ^ ^ Slezvigas-Holsteinas apga-J gäjienä uz Angliju aizbrauks puse. S - H ' E Ä e r l Ä m ^ ^ latviesul Pel: tam komSi u gaida Llbekä, M TfTlniAf nn ^^^^ ^ labi kur brauceju skaits, Sl^iet, bQs daudz - Dl T?m^-^^^^^^^^^ audzinäSanas kärtiba. Heläks kä pirmaä gäjienä, Ko-kärtM S lautl^umf vecäkiem, kas velas pienemt Lisijas vei darbojas pec tiem pa-Ä c i l a ^ f s d c m Ä ^ V 1 n^^r ^^^f. audzinäSanä, latvieSu pärstä- äiem noteikumiem kä säkumä. , S oÄraSS^^^^^ '''"I ^'"^^^^^ ^ HolSteinas (Hambur- Käda mQsu tautiete Anglijä lekri- Latviesu stävoklis Dänijä as latviasi organizejas YMCA*s darblbä. Pieteikts jauna 685 sainiSu satijuina. Beg}u nometne pie Esbjergas pär-vietota uz Kjerslngu. Par nometnes vecäko ievelets M. MickeviCs, Älborgas nometnes vecäkä pienäku-mus darbä aizgäjiiSä M. Brieia vietä uzpemies zv. ad\^ A. Ftidenberga. REDAKCIJAI P, K a l n i p S , Hajiavä ATSÄEAMA LISTA Savä laikä itin bleä daudzlnäja projektus dabut norfietpu -apsaimnie-koSanä tSdas saimnieclbas, kas Väcijä piederejuSas nacistu diiviriem un tagad ir apkllätas. Bet tagad SI lietä noklususi. Ir zinäms tomär, ka iidi, sagatavodamies jaunajal dzlvel PalestInä, tädas saimnieclbas ir Ib-kärtojuSi un tur ne vien apmäcäs iauksaimnieclbas darbam, bet vlptt darbs ir par svetlibu arl väcleSiem. Principä tätad Sadas saimniecibiö vajadzetu varet iegöt apsaimnleko- Sanä ari citiem DP. Kad tagad lasäm zipas, kadu arodu. pratejus mekle citas zemes, tad ar-vien pirmä vietä ij' ari lauksaimnie-clba. Tad jauisteniari Angllja,Fran-cija un Kanada uiit ir ieinteresätaa, lai cilveki, kas näkotne gribetu strädät lauksaimniecibä ta jäs zem€s, ar So darbu ari iepazitos jau IepriekS. Sis valstis ir ari IRO dalibnieces. Varbut raQsu pärstävibas varStu griezties pie IRO, norädit uz So ap-stäkli un lOgt palidzlbu. It seviS^i reälas täda% iesp§jjis klutu. Ja IRO pieaicinätu arl DP pärstävjus, kä tas nesen bija minets, ka tä^i to^M' jumi pastävot » « « » ^ I t o p ä r ^ ' laiva, vz ^ y^.S^ lei^ to saka kad^ «^•«irfdd. Varbut Irasta ik pa. ' parta»*)»' .?^ka daudzir lat^J m ' » a i n a pazuduäa]iem f^-^^t Ss&-\ drossirdibu, t a u v ä * miri. öträ • ^ l V Uitat»*, tm p i « H . » . - . ^ i , , &mi ^^J u^m^äTa s^ ,.M^J^\^b etb etto t.o Ä te'p^ laiva palika » ^vili-pectpa-sasiiif- . ^'fet-otra laiva'^palika * le bija nösirmojuSL j 88:faast&^ läm i n i - Tjli^J öto. ar; sarkanbalt-1. •» r " * i^inasti^yakoi^l^^ OLAPA.! ÄäMens srletos: paii ce- rus, ciuem Q| k'»äfri^§rar spaiijiem iin]"sanas ar raksfl p®e(udemM/d^ Par jubl lÄkdejuSi samalla. KädsJ^^ Olafu.llzll M uzsak, „Dievs,fniis tikai i g 2| ÄÄsb^pfls .-..;^*-Smel-1 gäjuSi -jau 201 B)toiK5,:äoSdai5 jai^ sitas hmuzikas pasai i^siabi. Dzied visi no säkä spelet lä B-^sM m bäni,: VnM bridi päät ~ varbut JÄ.I1Ö Ä s idien gläbejs — nistu; Olafu 11 ^ asaräm acis l2u tie nope' pirka ari. I Viss täläka |no tik biezi. 1 \ par "j,brmumbj säkä spelet 5 ' lieläks un d i stävejauzdlvl jau pirmo-i^t ar 8 gädiäm : • imi • - ." ^•'•^edalijies'- d S l Paklfduä
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 17, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-06-17 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470617 |
Description
Title | 1947-06-17-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
A;
LATVpA, 1947. g. 17. J U B ^ |
44 (51);iö47; g. 1^ Jööiji
AP a^törö vftrdti vai Inlcfillera pa-n^
v katrS 0Q§ aiirfedal^cijas d<»nas.
Käda Bävärijas novada komlteja,
kas tdmdas apstaklos izradljusi
diezgan lielii'äctlvlt§ä saWedrl&5s
Szlves organizSSani, sakopojusi da*
tus par saHkoJumlem sava novada
, nometn^, No 3is stati^kas redzam,
Icä ^ i e ^ mlneiu laikä ^padpoit
jmmietfl^ noMkuSi: divdesmit ilaStda
lakstiÄ' fi^rtkojumi, tas Ir, cäur
ip8rä vafräk nekä vieris saflkojums
katri n^etn§. Tor bijuSl priekSla-sljumi,
teltra izradei, k(^^ bet
puse sarlkojumu bijfs sporta rak-stiya.
'Sarlkojumti tatadi nav biji
, daufibs un no visSm dJscipllnäm vis-
Heliki aktlvltSte tm rosme bijusl
sp^fte* nodaribtbSs..PieminStie skaitji
, gan pepretendS uz stivok]a takstu-lojraiu
ärt cltos novados, tatu ar
hetfeliam izpgmumlem sabtedrisl^s
dilv^ intenslvitlte uii sU^Iba arl
ettur ir apmäram tada patl.
Sporta sacensibäs aktfvi ITdzdar-
' boja^ vi$valräk Jaunatne, bet vipas
intereses Sai virzlenä atfod dzivd at-balsiarl
pSr§J| sabiedrlba, Nootras
pii^es Ätltäaml ieblldumi* ka Jau-
/ natni -maz redz korii daltbnieku
vidö, priekSlasijumos, ,pat kbncertos
'jSo lebilduinu Izteicejiem. tomer var
; Jautät* vÄ^ a^ sabiedrlakäs dzlves
. organizetäji nav VaiwoJami, Ica jau-natnes
ce]i tiecas vispirms uz spe-l
§nal'tih sporta sacenslbam?. Ko gan
^. dtu varam lafaldlt; Ja sarfkojumu
käl^difrS feisnl sporta spSles pär-svari,
un taisnl tie, kam tas visvai-räk
nepatik, ar savien sarfkoju-
. mleiT^sportistiem netiak Ifdz. /
äports ir . virtff^s audzinSSanäs
ltd«ekll8 un pret pieljcerSanos sporta
nodarblbSm prlncipa nebötu kb vai»*
mimat/ Bet tajS palö laikä nevar
böt arl tä, ka Melo daju intereiu aiz-i;
k0i:n«likatsports. Sports retos gar
dljumos ir ;palmir]j[is, vlsumä ^ tas ir
lidzekUir.\bot:iä tä, tad ir järupejas,
MJo lfd«ekli pareizi pielieto, 4ai tas
naplrvIrSas .par plstoU pärgaMu
^^ rokiSi kad viirs nevar zlnät, kad un
v/päRSt koi^avörsta ta sprägs» Gluäl tä
paiikS skola matodlski rfkojas ar
savtem mäcibäs lldzek}iem, tapat
, tam jäbät arl ar ^portu. Ir noteikti
Jlvllas, lal nometnlsiäo lietu vadt-
; lalla^ atrastos tädu kärtotäju rokäs,
kani ir ne vien interese par paääm
"ipcHrta; spH§m un Veikumiem. bet
^ kam ir arl vajadzigäs zinäSanas) pie*^
radze un Interese t>aidago^skajä
darbi ^ Sporta nodarbibas ir jäple-
: äca^o j^unatnes aud^lnäSanas prasi*
bim» un, }a tas tS notiks, tad vi^as
n^tte valrs kavSklis un trauoetajs
aa skolas mäclbim, ne citiem kulta-raa
im aabledriakis dzlves pasäku-^
•lÄiiiiiiÄ^^^
^ %Z tSjdää domäm virisäa arl k&ds
ti[|ii;;atatisti]^u konstat§jumsf proti,
ttcpietnäs ir l8-r30,8Vo, bet yid§ji
Wh ieUvScu, kas neprot nevienu
aro^ä; tJn §os skait|us dodot atkal
vimmiräk JaunieSl labäkajes gadosi
Nav iemeda J im konsta;täjmpafli
aetii^gt Bet atkal kas tad bez ru-nSSanas
i r praktlskl darlts, lai neap-mfielto
jaunieäu bdtd mazäk? ai-vika
Ir tä. radita, ka .vljjS bez \ ^
<|lena** parastl negrib päriieku pie--
pa§tles/:,Te Säds^gadijums: kädä
nometni.saimnieölbasdarbos nevä*
: föjfts strädät gandriz neviens, kaut
jan tädu netraka» kas nebija nekur
nc^arbinäti. Bet vajadzSja tikai sa-
?emt paziijojuihu, ka ar to ,un to
^ dlenu visiem därba ^gjigiem un ne-
; nodarbinätiem bus jäbrauc apm;
80 km attälu me2a darbos, kad no^
motnes satmnieclbas Qarbi u)z reizi
iegttva neatvairämu pievilcibu. Un
ja mi ir tädi konstatejumi» ka jau-natnei
par maz intereses par prak^
tlsko dzivi, vai tad nevajadzetu vi-i)^
interesi pamodinät. Jääai&äs;
vai ar bärSanos un runäSanu vien to
panäkäiip. DroSäkas ceri|i)as uz pa-näkumiem
butu; ja izdotos Sai Uetai
radit tädu paSu pievilcibu, ka jau
pieminetajä gadljumä tas pats no
sevls radles ^aimhiecibas darbam.
Uh tad jaunatne pati izlljirtos par
v § ^ Q CÄJU. Bet viijiai ir Jäpa'-
\ Pamudinät jaunatni §ajäs ne^id-
' ribu im neziij^as pilnajäs dienas
izä^drties par praktiskai dzivet pie-mSrotäko
ceju ir ^ ne vien vecäku,
^otas, jaunätnes organizäciju, bet
visas ; itÄsu s^biedribas nopietps
miavttmus., Ir pamats cer§t, ka visu
/p^dti^o sp§ku sadarblbas rezultäts
var Bodrolinät jaunätnes gaitu ieva-däanu
t i d i virzienä, kas atbilst tik-
, lab paSas jaunätnes tieksmem, kä
ar! apstäklu^feälajäm praslbäm. lidz
är il) i z z i ; ^ arl ^pärspil§jumi un
pirmertbas; xm trimdas dzlves sta-tistikd
tad runäs citu valodu.
A. Rudzis
Svetdilen, 15. jQnljä Mndbene no-
Ika visu ^triju baltie§u tautu grupu
kopIg%J941. g. 14. junijä deporteto
piemiij^ veltits ^ru sarikojUms.
To ievadlja igauij^u pärstavia L.
Kuusa, latvieSu pärstävja, LCK vice-priekSsi^
A, Reiha un lietuvieSu
?ärstävja, J. .jKojela uzrun^,, Piemi-i;
ias sarikojuma muzikäli vokälajä
daja piedaiijäs Astfi yirnere, Alma
Blqbtere, X Daugaviete, H. HIvalds,
I* Rence, V. Jonuäkalte, Ad. Upe-tiieks,
Velta Delle-Grävite, V. Zie-dcSiis
un Dz. Treiraanis. , .
SarifcoJuma . laikä sapulcejuSies
pleöSma_rezoiacijU,^kurä norädlts,
ka, Baitijas tauti; piederigle, kas ta-gad
atrodas Väcijä un davo Mindie-ne
un tas apkärtne^ kopigi pieminot
savu tautu; tra^skäs 1941, g. jtoija
dienas, kad deporteja ap 150.000 ne-vainlgu
Baitijas valstu iedzlvotäju —
vMi, s i ^ un bernu, ^^«»öjas k(>-1 päj-skatot no Väcijas sa^emtos
piga ticTba kajie upuri ^i^igilj^^^i^g^ laikrakstus, manu uzrftanlbu
veltiunpalidzespasauleiatbnvoties^g^^^^ 1^^^^ aprija. ievads
no apspiesanam un vannacibarn. p^^^ j^j^^^» j-akstä izteiktais
Tälakrezolucijagneiasp^^^^ _ ^^äcities anglu
anem un valdibas i^täd^^^ ^ praktiskus amatus
ludz to aizsardzlbu b^lti^iem, lai k-^^ iespiests ' trekniem burt/em
pasargatu vii?us no boja ejas un pa- k^^ras latvieSu DP avizes katrä nu-
VESTULE LATVUAI NO IJHUJORKAS
lldzetu tiem atgut vi^u tiesibas. murä pinpajä lappuse, ari tad tas 14. jQnlja upuriem veltm Pfemi- —
ijias akti un seru dievkalpojumi nor
tika ari baltieSu nometn& Tapat kä dzimtene, an tdmdi
katra pi^i^imis ir uzturet sevi un
savu lumeni. Dzimtene paligos näca
iered^us, Kä tad nu mes, jo arl e^
esmu no^^is gmpas, varam nopelnit
te maiziti? Varam, bet tikai ar ^ v i
priek§noteikumi |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-06-17-02