1947-09-16-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^mmmmmmmmm-pii km- .uzskaSV^Y^ väisti Zin 0,000 Antonesku: „ Mtonesku . (strauii). , Kada pavele? Vai inc,. "^ota'| HelU vispar kädam p ä v l l Ä !" - parisskkaa ry^' KK;^^bbiiipieettaa dKu rvis Sat'^v^lf^-^^" " ^#1 ^ J ? ^ ^ , ^ Anfonesku un ^ . m u j c a r a l ^ bi^ ^^^^^^^^^ MISSÄ S S i l bija tikai 2000, m ari t a i Ä l J ? . ^ ^ ^ J ^ ^ i ^ i ^ biJa brivibä. Manini 5^?'^^tuinä, Bratianu mäjasares- I L:v<lta, Petresku nemitigu komunaj jHreses uzbrukumu vajäts. Vairä- AnV kfns np augstäkajiem virsniekim Nä^apijä' vai, mi apcie^ioiati, vai trimd^ . f l p l ) ^ vismaz^izslegti no armjas. • -: Vecajä koncerta zm iepretimka-. '^?^h^ pilij, valdifoas locek}i.pidceias;;i ^:|4ai. apvSrsuma. gada dienä > noverÄi vieim no Joti retajiem gadijumienij} I ;x:;,^jkad käralis Michaels parädas publi» FWfi|kai. Mimstru prezidents Petru G r o - l |. \l[ za teica Vienu no saväm daudzajam ^ W ruaigin. Zäle sagaidija Grpzu vis- | j/jätkjal^im aplausiem. * Eet ta WjM " ^ j s ^ j a , ka4 paveräs saikanas lozaili I durvis un imäca karali^ Galvu ai«^ metis, nopietnu seju karalis nokia*' ! l ? j.sijas,- k a 'feroza pierakstlja visus ^ | tÖsuma nopelnus sev u n pilniSiai> ;| j ^ H i a i i ^ . ' d s p a r pemin^ karali. |i \^^\ \ Groza teica: Mes tuvoiamies bri- ' ' 'iiinv^kad varesim' likvMet pedejäs II , ,.fa§isma paHekas." m siem vardiem ^ r i M ^ ximigi kluseja. Norädijums klu- 7ä vä-vel skaidriks, kad Rumänljasko-muhittu matriarche A n n a : Paukere ^^^l^pagriözai savä. kreslä pret kara|a p i l b ä u un nicigi noskatijä Mdiaelu. TM »•••'i f iiii''' ka-a*"'; Itu MANA APGÄDÄ IZNÄKUSi! •1) Slatualb. JLatvija'^Wil<l.« • Latv. fcarti (ädces vietä)* , pi^atsparlÄtvijuarizyiÄi un frangni valedä. Cena W ,, '20.— (ies.) m BM. 17.- latv toutas ^erpiem (18 novAs: Säsäs. d n a JIM. 40.-(^P) 2. un 3. Ser. i BSl 5.^ j ^aeia Cena EM. _m > . das ue tekshe*. Cena g 2. un 4. P-«i mineto saveiös w J ieittiekSpasfitiiiSföji. ^ g^j. ,.jigen/Ne&ar, P l o d u a^ I.Pirstävis Ilbeka: J- M<»8B»' , senfcasenie, Latv-cenu. bet ne m»»* par slndinäfmno- yj^, slo*- > i \ (13W mk Latvian newspaper „Latvi-ja « authorized by EUCOM HQ Civil Allairs Division, 14JiLLlyi9^7, A G 3Ö3,7GEC-j^ QQ, — M t o r : PCärlis Ila-bäcs?, Gunzburg/D., Burgier-mci^& ter-LandmanrtpL 7. — population to be servi^: 20.000. LATVIAN NEWSPAPER Otrdieii. 1947. g. 16. ^ Iznak divi reizes ]ied§|i. Izdevejs: BALK uadevumä LatvieSu preses daii>inieku sadarbibas kopa. Mnter. Sdiwäb.^VoIksb]atti GOns» burg/D^, BOrgennektar- Ländmannplate 7. as jd E>iedaloties 55 UN dalibniecem© valstlna, iodieri Lätsäksesi pie IjTu-joitajä säkas treää UN kopsapulce. UN ijenerälsekyetäjTs Trigve L i pa- Bkaidrojis, ka vii?§ rel}inoities ar ap-merain tris menesu ilgu kopsapulces gesiju. Kopsapulces delegäciju va-ditäjit^ m ärlietu ministrB Maräals svötdilen Astorijas viesnicä teica r u - nu, kura farmideja ASV nostaju-UN datba jautäjumä un iziteieas par tre- §as kopsapultes galvenajiem uzde-vu, rmem. Mairlals izteica ceribu, ka äi kofsapuice sekmigi iz§lp.rsot visus svarigos jautäjumuis, tä stiprinot UN prestizu.. Galvenä pärvaramä problema esot Grieljcijas jautäjums. ASV esot norupejLiääs pav grielj^ tautu, ko terrorkejot Bulgärijas, Dienvi^slavijas un Albginijas at-balstM nemiernieki. ASV veloties sargat grielj:u tautu un nomierinät apdraudetos rajoniis, pie tam sis jautäjums jäatrisina UN ietvaros. Tapat UN ietvarojs atrisinäms otrs svarigäkais — Palestinas jautäjums. Veto jautäjimiä Marsals paskaidroja, ka ASV pasreiz neveloties revidet UN daartu un ari neatzistot to par nepiedesamu. Ar äo kopsapulci UN darbs ieejot jaunä posmä, jo lidzsi-nejä pasaules kritika pai:, to bijiisi simpatizejosa .kritika, ieverojot to, ka UN vei atradusäs izveidosanäs posmä. Si kritika U N darbam piegä-jusi ar lielu pacietibu. Tagad, tur-pretim, sagaidäms,, ka kiitika kjus asal^aj, jo UN tagad säks savu isto darbu. ASV - neesot ieintereseta .apiet^ iedra^ät UN vai no täm iegut sev kildus labumus, bet ASV ari xie-piejauäot, ka UN kaut kä savä lab izmanto kädas citas valstiis. Anglija 12. septembri UN atbru- ^losanäs komisijai iesniegusi jaunu . plänu — tulit izdarit visas pasaules brui>oto speku skaitisanu,. Tas esot me^iäjums tikt päri „näves punktam" ai;brui;io^ianäs jautäjumä ko debate jau veselu gadu.. ASV de-legäts anglu ierosiitäjumu apzimej pai' „TOai interesantu". INYHT, NZ ums Iranas Uz Iränas-Padomju Savienibas pierobezu nosutiti tris mechanizeti iränieäu bataljoni, — piektdien no Teheränas zi^oja Reuters. Tas no-ticis pec tam, kad ASV vestnieks Irana Allens paskaidrojis, ka ASV Vakar siäjas speka pieci umi Italijai, Rumanijai, Bulgarijai, Ungärijai un Somijai otrais pasaules kar§ isteni izbeidzäs tikai vakar, kad stäjäs speka mierligumi ar §lm piecam agräkajam Väcijas sateilta valstim. Vakar bija jidepone 8o valstu mierligumi — Italijas mierll-gums Parize, bet päröjie Maskavä. Saskaii^ä ar mierliguma noteiku-miem, jau 12. septembri säkäs angju un amerikäi^u kaj-aspeka atvilkäana no Italijas. Angju un amerikai;iu ka^aspeks no Italijas, izi^emot Triestas brivpil-setas joslu, jäizväc 90 dienu laikä. Tädä pat terminä Padomju Savieni-bai jäizväc savska^aspeksnov Bulgärijas, bet Rumänijä un Ungärijä tai atlauts paturet kai^aspeku sakani nodroSinäSanai ar Aiistriju. Italijas-Dienvidslavijas pierobeXä tagad pirmq reizi kop§ Italijas kapi-* tuläcijas tieäi viens otram pretim stäves italu un dienvidslavu kapa-speks. Paredz, ka pierpbezä novie- Prasa uznemt IRO aprupe visus beglus FrancUa nolemnsi pi^ilaSinSt 8^ programBHi D P iss^eoiSaDai m Vaeilas amerika^u joslask DU) sagsteyoiaQas komisifes l a l v e i^ am^rika^u josla pa^^jils, ka, lidztekns kaliira^iim, Fiuoija ^emt v$l 20.000 lauksaimiiiecibas stridaidkii ibi neierobem^ t^stts ieksHlrnpniedbas on ditta rupniedbas nsmip^ sp^^Oislii. gatavas atbalstit Iränuj täs izej-vielu avotu aizsardzibä. Celotäji no Ziemejiränas vesti, ka ari padomju 1 tos divas itaju un piecas dienvidsla-puse aiz robezas verojama stipra vu divizijas. Saskaijä ar mierllgu-militära aktlvitäte. | n^u, vei iespejami robezu labojumi lidz 500 metru apmerä. No Londo- Allens„Iränas-Amerikas" biedri-1 nas zii;io, ka tagad varot reljiinäties bä izteicäs, ka Iränas zemes bagäti- ar konferences sasaukSanu, kas bas pieder vii;ial pa§ai, un paäi irä- spriestu par Italijas agräko koloni ju nie§i var brivi par täm disponet. | näkotni. NYHT, BBC ASV palldzeäot Iränai pec pa5as ieskatiem rikoties ar §im bagätibäm. ASV neradot bazas nekädi saimnie-ciski priek^ikumi, ja vjien tie nav draudu vai naidlgas ricibas pavaditi. Maskavas radio piektdien pärmeta Iränai 1946. gada Iränas-Padomju Savienibas naftas noliguma pärkäp-äanu. Padomju prese jau pirms tam bija paskaidrojusi, ka Iränas naftas liegsana Padomju Savienibai va-retu radlt„bistamas" sekas. Mineto ligumu ministru prezidents Sul-tanechs parakstija laikä. kad Iränä vei atradäs padomju karaspeks.Li-gums paredz' jauktu iränieSu-padom-ju sabiedribu, kufai butu monopols naftas izmantoäanä pla5os Zie-meliränas apgabalos. Ligumu vei nav ratificejis Iränas parlaments, to | Uzrunä Mr. Bestermanis paskaid-bija _ paredzets ratificet lidz Sigada roja, ka ASV kongresa ärlietu un iDeigam. Gadljumä, pa parlaments l i - juridiskä komisi ja uzdevusi 5 depu-gumu noraidltu, angp esot ieteikur tatu komisijai Mr. Fultona vadibä, si Iränai „atstät dur\is valä" tälä- apce^ojot Eiropu, siki iepazities ar Strädniddem piedäväs tädus pa- 5us algu \m parejos darba noteiku-mus kä franöu strädnieMem. Franöu valdiba tiem garante tädas paSas tie-sibas, kä citiem ärzenmiekiem, bet tiesisku Un politisku papildu aiz-sardzibu dos IRO. Sträditiieku pie-derigie vares iecejot Francija pec 90 dienäm. Franöu koniisija jau atro-das amerikaiju josla, pie kam pa vienai komisijas gi[upai darbosies Regensburgä, Bucba^chä, Stutgarte un Mindiene. Cetra^ citas grupas apcelös joslu un ieradisies ari ma-zäkajäs DP nometnes. Pieteikties vares visi DP, ieskaitot po}u sardiu vienibu dalibni^us un tadxis DP, kas nedzivo nometnes. Austrälijas pärstävji iecejoäanas jautäjumos §inis dienäs paredz at-vert ipaSu ieceJoSanas biiöju Berli-ne. Austrälijai trukst ari ielsirdigo masu un cita slimnicu personäla. Sodien no Ambergas paredzets nosutit uz Holandi pirmo 200 lidz Ari ASV senata komisija dosies uz A S V K O N G R E S A K O M I S I J A V E L A S D Z I R D E T P A S U D P P R I E K S - ^ LIKUMUS käm sarunäm ar PSRS. eo — nozusana l iringija DR. PAULÄM ATI^EMTAS VII^A TIESlBAS DP dzives apstäkiiem. Komisija jau apskatijusi vairäkas DP nometnes. Lai labäk izprastu DP nostäju, komisijai iesniegti visi DP laikrakstu tulkojumi anglu valodä. tie visi izstudeti. Kamer vei nezi2:ia kläj bijusä T i - ringljas ministru prezide.nta Paula noslepumaino pazuiianu, no padomju joslas näk zii;ias par veli citu pro-minentu personu pazusanu. Jenas pilsi§tas lielvecäkaisi Heimichs Mer-tenss pazudis, pirms tam izväcot tuk^iu savu dzivokli. Vii?a. partijas liberäldemokratu vaditäjs Kilcs paskaidrojis, ka Meiienss oficiäli de-vies atvalinäjumä, im gadiijums pie-versis} vispäribas uzmanibu vienigi iztuksatä dzivokja dej. Gluzi tapat kä Pauls, ari Mertenss isi pirms pa-zusanas bijis pie Kilca. Uz UP pie-prasijimiu Jenas policijas prezidijs Mertena „begsanu" apstipmäjis. Isi pirms tam käds Tiringijas iekälietu ministrijas pärstävis noliedzis Mer-tensa vai citas kädas augstäkas amatpersonas nozuäanu. Bez tam Berlines laikraksits ,iTe-* legrai!" zii;io, ka pazudis rakstnieks Teodors Plivje, gränniatas ,,S1;alingra-da" autors, kas pec kä^a atgriezies no Padomju Savienibas. Vii^iä • devies priekslasijumu turmejä pa rietumu josläm, bet pedejäs dienäs päredze-tajäs vietäs neesot ierädies. Vii;ta dzivoklis, ko vina riciba nodevusi Tiringijas valdiba, -atrastsisr^äkts. Tiringijas iestädem vii;iä paäreizeja uzturesanäs vietä neesot zinäma. ,4Die Neue Zeituijig" raksta, kä Plivje patlaban esot Minchene.^ nas zii;iäm, vinani esot starpjoslu pa-- se, un viijLS donläjot: atgriezties^ piedalities raksthiäcu kongresä 6.-8. oktobri Berllne. Denanp Vei-- märas zirioja, ka sakara ar Paula, Mertensa un Plivje pazusanu turie-nes avizem esot aizliiegts iei^emt yie-- tiokli sini jautäjuniiä. Alnformacijas nodosana pa tälriiiä apdrjaudöt tä lietotäjus, jo tälrii^i tiekot pär-raudziti. lestädes no sayas jpuses lie-özot jebkädu informäciju. yeläk gan Ji^*! SO zi3;iu atsauca, jo ta neesot no drosiem avotiem. Täläk vei zii;io, ka uz rietumiem aizbedids Milhauzenias pilsetas vecä-kais SIED locekiis Stxekers. Vi^is pa-i; iemis lidzi pimeni un savas vasar-nicas iekärtu. Kximinälpolicija esot devusi rikojumu vii?u meklet, zirio „Telegraf". Lidzigas lietas nenotiek tikai Tiringijä, bet ari Meklenburgä pazud sabiedribä pazistamas perso-nas. Nav zinäms, kiu: palicis ministrijas padomnieks Mantejs un valdibas virspadomnieks Simons, kas abi darbojäs izgltibas resorä. Simons iragräkais väcu armijas 300 personu lielo DP grupu no ame*- rikäi^u joslas. Sie strädnieki, kuri;» nodarbinäs Holandes rC^iecibS, vispirms dosies uz Venlo, Holandi, un tie ir daia no tiem 8000 D P — vieniniekiem, kurus Holande uz-i; iems darbam raktuves, metaUu rupniecibä, par va^a kalejiem, gald-niekiem, mumiekiem, iespied§jienv drebniekiem, audejiem, t^stilstrid-nieklem, bet sievietes par Suv^äm, kopejäm un mäjkalpotfijSm. Pec 5 gadlem iecejotäjl varSs pieprasit Holandes pavalstniecibu. Ang}u joslas evan^liskäs pallds!* bas organizacijas b§g)u palidzlbis sadarbibas kopa Betele, pie BllefeU das, pie^emusl rezolQciju, ku|rfi prasa, lal IRO aprupe uzi^emtu V is us beglus, bez valodas, rases, pavalstniecibas un konfesUu izäftt-ribäm. Rezoiacija, dk saprotaans, attiecas galvenokSrt uz väcu b§g* Uem, kas izraiditi no agräkajam d :^ ves vietam dtäs valstis. Hersfeldas policija kontrole atkläjusi kadu vS-cieti, kas jau kopS 1945. gada uzde-vies par UetuvieSu DP un visu lalku sai;iemis UNRRAs apröpl. Vii^ bija A. HAKELIS MET S p l P U 62,38 m, »1 TIIVIMA LEC^^A^ 4000 skatitäju, 140 dalibnieku un virsnieks, un bija „B;rIväs Väcijas" 110 §is sezonas labäko saaiiegumu — komitejas locekiis Maskavä. Berli- täda bija bilance pinnajäs emigrä-nes . sociäldemokratu partija uzaici- cijas meistarsacOcstes vieglatletikä näjusi pieteikt personas, kas pazu- 13. un 14. sept. Nimbergas piisetas dusas pec kai:'a beigäm. Pasä mazä- stadionä. kajä partijas iecirkni,kur tikai 200] loo m skrejienä uzvareja Pried-partijas biedru, saijemti päri par 40 nieks (Libeka) 11,5 sek., 200 m — zii;iojumu. Sevislci daudz pieteikumu Phednieks 23,2 sek., 400 m R. Celms pedejäs dienäs sa^emti no padomju (pinneberga) 52,9 sek., 800 m A. joslas. Niedra (Pinneb.) 2:08,2 min., 1500 m Tiringijas ministru prezidenta vie- v. Aboltii?.§ (Hersbruka) 4:26,3 min., tas izpilditäjs Mogs paskaidrojis, ka 3000 m V. Äboltii?5 9:36,3 min., 110 Pauls pärkäpis savai tautai im vai- i^arj j|£ Petersrais (Regensburgä) dibas kollegäm doto lazticibas soli- i8,3 sek., 4X100 m Slezviga-Hol-jumu. Paula riciba esot ists Pienä-g^eina 46,4 sek., 4X400 m Slezviga-kumu aizmirsanas im atbildlbas Ujgigtginä 3:43 800 m + 400 trukuma paraugs. Titdidz izmeMe- ni + 200 m + 200 m §lezviga-Hol-sana Paula lietä busot nobeigta, v a i - §teina 3:51,8 min., 5000 m so}o§änä diba dosot oficiälu paskaidrojumu. Dalii?§ (Pinneberga) 24:43,6 min., Satversmes kärtibä Tiringijai ieve- g^pä A . Hakelis (Libeka) 62,38 m, lams jauns ministru prezidents, jo dlskä E. Poltraks (Vircb.) 40,27m, Paulam vina tieslbas atnemtas. lode N. Millers (Pinneb.) 13,92 m, Amerikäiiu militärä valdiba He- veseri G. Vainovskis (Gestadita) sane paziijojusi, ka ta ari uz prieksu 39 tällekSanä A. Gunarsoiis koptransportos npsutiiJ atpakal uz (Vircb.) 6,77 m, trissoPekSanä J. padomju joslu nelegälos joslu ro- Mezaraups (Kanava) 12,72 m, augst-bezas pärnäcejus. Publiskäs drosi- i^j^^na H. Ärencitis (Eitina) 1,80 m, bas nodalas pärstä vis paskaidrojis, Uäj^^kSanä E. Lipomanis (Vircb.) ka no Bavarijas zii:iotä krievu iestä- 3 20 m. SievieSu sacensibäs: 60 m zu^ atteiksanäs uznemt pärnäcejus z Ringenberga (Gläzenbadia, Aus-atpakal, esot izskaidrojama ar koor- 3,3 sek., 100 m M. Tinruna dinäcijas trukumu atsevisij:o krievu (Augsburga) 13,4 sek., 4X60 m F u l - iestäzu Starpa. das YMCA 33,3 sdc., §lj:epä M. Bavarijas sociäldemokratu parti-Riekstiijia (Gestadita) 32,40 m, diskä jas kongress svetdien nolemis, ka isj-, konce (Minch.) 30,70 m, lode Z. sociäldemokrati nevar palikt uz Ringenberga 11,57 m, augstleksanä prieksu yaldibas koalicijä ar kristi- M Timma 1,51 m, tällek§ana Z. Rin-gi sociälo uniju (CSU) un uzaicinä- genberga 5,07 m. jis savus ministrus izstäties no Dr. l^M sekmigi starteja daudzi jau- Eharda valdibas. näs paaudzes sportistl Saclkstes or^ NZ, BBC i ganizeja FiSbadias tautie§L 60 amerikäiDiu joslas DP laikrakstu izdevejus un redaktonis sest-dien uzrunäja ASV kongresa ärlietu un juridiskäs komisijas padomnieks Mr* Bestermanis. ViiQiS kopa ar Augsburgas apgabala komaiidieira DP nozares vaditaju kapt Kam (Carr) ieradäs DP licenceio^diivumu ap-vienibas pilnsapulce, lal nodotu ASV kongresa komisijas vailitaja Pel-silvanijas deputäta Fultona svelcienus DP redaktoriem, mi pateikto, ka ASV kongress velti DP problema! lielu veribu, Komisijas vaditäjs. kas pats sest-dien bija aizi;^emts täläku nomet^u äpskates, uzdevis padomriiekanv Bestermanim pazii^iot DP redaktoriem, ka interese par DP problemu Amerikä un it seViiljii kongresä .]oti liela. Domas par to, vai ASV vajadzetu DP pie sevis iLt^emt, da-läs. Fultona yaditäs komisijas uz-devums ir ieväkt visas zii^as un apskatit DP problimu no cilveciskä un nevis no politiskä viedök}ä. K o misija, ku|*ä ieiet tikai 5 no vairäk kä 400 kongresa locekjiem, protams, nevär paredzet, kädas bö» kongresa vairäkuma domäs, bet komisijas z i - oojumä, ko iesniegs kongresaih lidz 1. janvärim, bus sniegti 'visi pieeja-mie fakti un tilvecisks DP stävokja telojums. Pec dazäm nede]äm to pa- §u problemu petiäanai Eiropä ieradisies ari patstäviga ASV senäta komisija — 4 senätori, senätora Re-verskamba vadibä. katrä zi^ä," teica padomnieks Bestermanis, „DP probllima ASV kongresä bii s problema Nr. 2 — DP jautäjums bus otrs svarigäkais na-kosäs sesijas darba kärtibä, tuda} pec svarigäkä — palidzibas snieg- §anas Eiropas zemem Marjala pläna ietvaros." Atvadidamies no DP redaktoriem, padomnieks Bestermanis, kas pats, budams po}u iumälists, izcejojis m ASV tikai otra pasaules kara säku-mä, uzaicinäja DP preses apvienibu iestitit ar rakstu savus priekSlilcumus un velejumus Fultona komisijai. Apvieniba pilnsapulces turpinäju-mä uzdeva §0 velejumu formulesanu jaunajai valdei, ko ievifeja §ädä sastävä: priekSsedetäjs dienvidslavu redaktors Popovi5s, yietnieks igau-nis Dr. Jaska, sekretärs — Sauksmes redaktors Lejasmeijers, • kasieris ukraii;iu redaktors Kuziks. Bez tam valde ieveleja no igaui;uem Kalbusu, no latvie5iem Liepu, lietuvleSiem V i - teas un Penikas, krieyiem Pripäöni-kovu un Odinöevu, dienvidslaviem Lukiöu, pojiem Po^ikevski un Vajudku. Revizijas komisijä latvie- §us pärstäv E. Raudupe. ASV kongresa komisija starp dtu apmeklejusi ari Hodifeldas nometni Augsburga. Te kongresa locekji p r i - vätä sarunä ar igaui^u iaikraksta Eesti Rada redaktoriem izteikuSies, ka cer uz jauna t. s. Fultona likuma piei?eraSanu, kas dotu DP plä$äkas iespejas iecelot ASV nekä tas pa-redzets daudzinätäjä Sti*etona l i - kumä. Lp. pieteides kädä DP darba grupä un jau novietojies transporta vilcienä. Amerikäiiu militärä tiesa vii>am piespriedusi 1 gadu detuma. „Daily*Mail" ievietojusi kädä Me-tembergas DP nometnes iemitnieika' Radmilo vestuli, ku^ä autors pär4 met, ka sabiedriskä doma visä saule g ^ ^yti intensivi nodarbojos ar iidu izcejotäju liktenl, ku|rus piespiedu kärtä izcela malä Ham-burgä, bet päräk maz veribas veltl pärejiem DP. Rodoties iespaids, ka visi DP butu gandriz vai tikai iidi. Pedejie ari esot labäk novietoti un apgädäti par citiem, vii^em ir Ipaäs padpmdevejs pie amerikäiiu Stäba Frankfurte, Pärejie DP da&ärt novietoti nometnes, ku^as iidi atzlnuSi par nepiemerotäm, „Neiidu DP sau-cienus neuzklausa neviens," nobeidz vestules autors. NYHT, DM Aiclnäs an Padomju Savienlbu spriest par Eiropas muitaVuniju Parizes konferences beigu sede, kas vienreiz jau bija atlikta, tagad, pec ASV ärlietu ministrijas saimnie-cisko lietu valstsekretära Kieltona celtajiem iebildumiem, velreiz atlikta uz 22. septembri. Francijas ärlietu ministrija pazi^ojusi, ka visas Maräala pläna dalibnieces valstis, izi^emot Sveici, Zviedriju \m Nor-ve^ iju, nolemu5as dibinät studiju grupu Eiropas muitas unijas proble-mas ap^rieSanai. Uz apspriedem aicinäs ne vien MarSala pläna dalibnieces, bet visas Eiropas valstis, izpemot Franko Späniju. NYHT v Dienvidslavu mgitära misija Ber-line atsaukusl kä „meligas** ärzemju laikrakstu izplatitäs^lj?as, it kä Ma-l^ edonijä, Serbijä un Krpatijä notik-tu dumplnieku cii)as ar dienvid^vu armiju. Padomju arodbiedribu avize „Trud" pärmet Zviedrijal, ka tä kopä 1944. g. izdevusi „baltie§u la- §istu aprindu alfealstiSanai** 900.000 kronu begju pabalstu vddä, kä ari no|u§ejot zi2?as par nes^ atkläto „baltie5u faSistu spiegu orgäi^d-ju". Sada riciba apdraudot ne yien Zviedrijas kaönii^ bet ari paöu zviedru tautu. Italu komilnista vaditäjs Tojiatt svetdien, komcntöjot päv^*? runo, izteicies, ka kanönlsn^ stävot ta-väk katöliciÄnam k^P*^ talismam. "•"'~>^.^ ••. Griel^jas ,,deni(&ratiskas a x x ^ ^ §täbs IQdzis pielafet tä ^nä^ W Griel^jas Uetu kömkljä Ungärijas valdn» Hjjitdmajmi M-lonnu par näves sodu vakfi!» / " gadu plana sabcÄötäftem: 'M -
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 16, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-09-16 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470916 |
Description
Title | 1947-09-16-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
^mmmmmmmmm-pii
km- .uzskaSV^Y^ väisti Zin
0,000 Antonesku: „
Mtonesku . (strauii). ,
Kada pavele? Vai inc,. "^ota'|
HelU vispar kädam p ä v l l Ä !" -
parisskkaa ry^' KK;^^bbiiipieettaa dKu rvis Sat'^v^lf^-^^" "
^#1 ^ J ? ^ ^ , ^ Anfonesku un
^ . m u j c a r a l ^ bi^ ^^^^^^^^^
MISSÄ S S i l
bija tikai 2000, m ari t a i Ä l
J ? . ^ ^ ^ J ^ ^ i ^ i ^ biJa brivibä. Manini
5^?'^^tuinä, Bratianu mäjasares- I
L:v |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-09-16-01