Bavarijas Latviesu vestnesis, March 21, 1947

              K. l
liATVUA. 1947; g. 2L laarU
Nr. 22 (29) 1947, g. 21. martä.
AT autoira värdu vai lniciä}iem pa-
Kikstitajos rakstos iztelktäs domas
mv katrä z i i ^ ar! redakdjas domas.
14. martä jau zi^ojäm par Brazilijas
Hulam ir grämata. par bemibit 'Sai
grämatö ir nodaja, kufä Huls
izskaidro, käp€c .dzlvot k}ust arvien
grutak. Kad vii?S bijis 3 gadus vecs,
tad pasaule bijusi istaba. Kad viijuS
bija 6 gadtia vecs, pasaule' bijusi
istaba, toäja ua.därzs. Bet veläk pa­saule
augusi arvien lieläkä m lie-läka,
lldz Izaugusi bez gala \jn bez
inalas.
M§s vairs neesam blmi. Bet vai
m§s daikärt nedomäjam un nesprie-
, - 2am itin kS pasaule bötu istpiba?
MQsu iätaba? Täisni §inls dienäs tas
näk prätä täpec, ka pasaulS liotiek
lieläs/Un svarlgas Hetas. Tädas lie-
, tas, kas V a r § t u skärt arl mOs.
Mgs raugHmies uz ärlietu mi-iijstriem,
kas sapulcijuSies Maakavfi.
1 .M§s ar nepacietibu gaidSm zii:ias no
/ konlerehces. Un taiani tie, kas cit-kärt
vismazäk Interesejas par pa-saules4)
olitilcu, tagad vlskarstfik un
visd€|dz!g§k debatö. Un taisni tiem
arl if s k ä l ä r s ^ k a Maskavas kon-lerence
gandrlz ^al täp5c vien sa-saukta,
lal • spriestu un Izlemtu
masu Jautäjumu. Nevis DP jautä-
Jumu, tMBt m G s u zemes un tautas
liktenL
Tas neko nenozIm§, ka §is jautS-
• Jums nav pierainöts pat nevlena
darba kärtlbas" priekSlikumä. Tas
neko nenozfmS, ka 8! konference sa-iaukta
tikäi Väcijas \m Austrijas
, Mktei^u izlemSanai un ka jau ^ no-rald!
tl priekälikumi pärrunät arl
^h^s un .Griel0jas.probl§mas. Mas­kavas
ionf erence,-r- tä saka Sie „po-
!lti^:i** — par, miisu jaufljumu bus
jamnä. .Ja ne citSdl, tad täpgc, ka
ruhfs par Väcijas austrumu robezu
„«n cik tad tur tälti!".
^^"^ Nav Jau nekas Jauns, ja i^artraud
„zolItes** partiju un nmä par poll-tiku,
Ir labi, kaNari,vienaldzIgie pa-sekaj-
adlo zii;iSni. Bet nav labi, ka
' satraacas pali un satrauc citus ar
baumämiun ilözijäm, ka „nupat
bös!", ja tädas cerlbas un pat pär-liecfba
Izaug no tä, ka m§s, talsni-bas
un gandarljijma iztvikuöi, sä-kam
mSrIt pasauM'ar savu olektl,
säkam 'skatit vjsumu no savas ^sta-bas
pasaules" perspektlvaa
Pasaule ir viengabc(lalna un viss
savä Starpa saistäs. Ir tiesa, ka
masu lielajai problemai, kaut citiem
tä nav liela, cieSs sakars ar p§-
r§)iem jautäjumiem. Bet mös aiz-taupisim
sev veltu satraukumu un
rOgtu' viläanos, ja nesaudzigS un
skaidrH reiz atzisim, kfi mOsu pfob-
. lämu V ar skart sakarlbä ar citStn
-ppobl§mäm, bet tö v a r ari neda--
>i t, ka mOsu Uetu v a r atrislnät
sakarlbä'ar cltäm, bet to var arl
, n e a t r i s i , n i t , jo tä pasaule, ku*
' ^as d$} tagad lau2 Sppus,' ir |oti
liela un ^oti plaäa^ un masu bädas
puteklis problSmu tUksnest
Masu uzdeyums ir visiem Udzek-
|lem värst pasaules uzmanibu uz
X masu t i e ^ äm päc taisnlbas, bet
Smlailanäs uz to, ka tam jänotiek
im ka tas katrä ziigiä notiks Ueii ta­gad
var sagädät mimis viläanos.
M l i esam tlk pleauguSi, ka gribot
vai negribot jäatzist: pasaule ir
' M a , bet m§s paSi joprojäm esam
^ Sai pasauli mazi un s^.
^ A . L i e pä
Ä$Vorgani2es izstadcs
^ par DP dzfvi Vaci}a'
EslingenS iekärtoto dai^atniecl-bas
mäoslas salonu 18. martä ap^
mekläja OMGUS pärstävis Sams Ro-sehbergs
ho Berlines. lepazinies ar masu dailamatniecibas skaistajiem
darbiem^ OMGUS pärstävis-inäkslas
salona un Eslingenas kolonijasdarb-
_ o(|cäs izdärlja daudzus fotd uzi:i§mu-mus,
ku^is no Berlines satis täläk
uz Vajingtonu un l^ujörku. Abäs
pilsätäs Savasar organiz^ izstädes
par DP dzlvi Väcljä, Izstädes i ^ ä r -
tos, lai visplaSäkäm ASV aprlncJäm
parädltu, ka DP arl trinröaa $rÖtv
Jos apstäk}6s nedzivo dlkä, het
iiträdä.
Mäkslas salons Eslingenä iekärtots
Lidotäju skolä, Cojberga ielä U ctn
^ atvSrts darbdienäs no pL 10—12 un
no 14-i-17. Salonu vada i n l A-Ozols,
un Biruta Purmale. Salona
pärdoäanai Izstädlti latvie§u dai}-
amatnieku darbl no Mindien^s,
Bambergas, Kleinkecas, Memminge-iias,
SillenbuAas, Eslingenas un EiS-Veijeras,
franöu joslS. Darbus vSl
pietelkuSas ari dtu nomet^u dai]-
amatnieku kopas. Tuväkäs dienäs
^ o n ä izstädis an masu mäkslinieku
gleznas ux^ grafikas. Visi izstadltie
darbl ieprlek§ ^^stingri vertSti^^tä kä
salona tleSäm redzam labäko no la-blkä.
Pieprasijumi pec daljamat-
^eku raioJuiÄiem |oti llell. M.
STBÄDNl
K mrtä jau zu;ff>jäm par Brazilijas
vsddiba^ delegäcijas darbibu Austri-jä
un pledävätäm izce}o§anas iespe-jämf
laukstradniekiem un röpnied^
bas/ strädniekiem. Tagad lldziga ko-misija
apnofökläjusi ari Baltijas tau-tibu
nometaies Augsburgä un iepa-zistin5jusi
interesentus ar tiem pa-
§iem noteikumiem, kas paredz uz^emt
}ot| lerobefctu skaitu apmScTtu röp-niecibas
strädnleku • un laukstrpdnie-kus.
JeceloSana atlauta: laukstrad­niekiem,
mezsträdniekiem, traktoris-tiem
vai lauksainmiedn>as mediani-
Ijdem, rtensÄimniekiem u^
strädniekiein, traktoru yaditäjiem^u
mediinikiem, daiädi«^
tekitilsträdniekiemi • metallsträdnie-kiendi
elektiiyem, inebe}u galdhie-kiem,
mdmieklem, papirrupnieclbas
strädniekiem,* stlkla patäjiem un
dzelzs lljgjiem. Katram kandidätam
jäpieräda sava aroda prame^ Brazi-lilas
ärsts Äic tam pärtau
data un viijia iJmenes locek|u vese-^
llbu. lecelöt atlauts tikai fiziski un
gatigi pjlnigl^^^y^
Täläkäs sarunäs brazilieSu pär-stävjl
izteikuJl cerlbu^ ka plr-mäs
grupas izceloäanas Brazilijä var
rästies lieläka interese par DP un
valdiba varbOt plaSäk atv§rs durvls
Eiropas b6g}tent l^iaudis, ko tagaÄ
izvaäsies, var^s IzbratJkt TOÄl^
gäidäm paredzgts, «/j lauksträdnieku
un Va rOpniecIbas strädnieku, vecii-mä
no 20^0 gadient Imigräcljas
Iromisijas pärstävji arl paskaldroja,
ka Brazilijä isygUtiba no 7---14 g. ^b^^^
va, raäclbas^^^i^ valpdlä. Val-dlba
esot paredzSjusi dibinäl; ari ko-lonizädjas
ciemus; ku|X)8 biitu 30*/o
viet^jo uh TOVö iecelotä
redzötäs IpaSas pfrstävnieci^ bet
ieeelötäjiem hav tl€si^^^ izdot savus
laikntotus.; Brivö profesiju darbl-nleki
savä arödä varot gträdät tikai
tad, ja beiguSi Brazilijas \ml^
tos, vai ari ja pSd^jäs vii^iem atjä-vuSas
strädät Esot Ukunis par nii-niraälo
atalgojumu, kas attiecdtles
M uz inkmni^^
pärgjas str^^
täda partävot 1 ^ at^vifi^G« uzi)5-
muraos.;y-.v'.v;vr-•"•••••''^
P€c ieraiamäs Brazilijä, käja^
M^s, yisus novietc^ot nometnäs, ka-mer
sadalis pa dzlves un darba vie-tänL
I^uksaini^
grauda un deputäta sistäma zemes
apsträdi3anä« Uz jautäjumu, vai tie^
kam Brazilijä dzivo radi« vaiis do-ties
pie^ vii^^n, pärstävfs atbiMejaj
ka Adsiem bös jäiet uztverSanas no-methes,
ktirös tad vap§s lerasties arl
ieceloju§o radi un slegt ar iecelptä-jiem
darba ligumus vispärSjä kärti-bä.
Vei pärstävji j^&aidrojt^ ka tie
baptisti, kas pleteikuHes Izbraukganai
uz BraziUju,;^^pa dajail jäu^ s^
vlzas^ bet k ir IpaSa'darba s p ^ ak-cijav
kurai nay kopäja ar I ^ K
tistu izce|o§anu. P6c iebraukSanas
Brazilijä nevienam nebusot briv pat-ptävlgi
mekl§t darbu, bet vi^rms
bu§ot jäsaistäs noteiktä darba uz 2
gadien^/ Tikai pÄ: SI Ugumaizbe^
äanäs lecejotäji iegOst kustlbas brl-vibu^
Visbeidzot pärstäVji paskaid»
roja, ka izcet<^anai järe^strSJaa td-
Vn< kaut gah nav teikts, ka vid, kas
pieteikuli^,' varis alzbraukt Np
plete^ul<tö vidus izv§l§i^^
rötäko8.,yV: - ^ pr—
Baltijas tautu sieviesu padomes
preridijapirmä darba säde notika 18.
martä Eslingenä, Lai rastu cieSäku
sadarbibu, noläma aicinät prezidijä
no katras tautas vienu pärstä vi no
franöu un anglu okupacijas joslas.
Prezidijs uzdeva padomes darba sek-cijai
nekavejoties noskaidrot iespe-jas
sievietem plaSäk iesaistJties dar-iä,)
pirmä vietä pievärSoties mäkslas
amatnieclbal un organizät izstädi,
kura piedalltos tikai sievietes ar sa-viem
veikumiem. Atzina par nepie-ci^^
mu rosinät latvie§u, lietuvieSu
un igauiju jauhätnes sadarbibu un
rikot Baltijas valstu jaunatnes die-nu.
Eslingenas YMCAi uzdeva rfkot
iriätes dienas priekSvakara sanäksmi;
kiirä iHedallsles arixiga^^^
tuvi^u pärstäves. Mätes diena Bal­tijas
valstu DP centrälo pärstävibu
un bÄznIcu protektorifitä, cik pare-dzams,
notiks 11. maijä.
LietuvieSii pärstave zinoja, ka Nir-tingenä
notikusi „pecpärbaiide" jau-nieSiem.
kas sasnieguSi 15, g. vecu-
Oberkaufungenas kapsetas pärval-de
päzii^pjusi Kaseles latvieilu no-metn^/
ka noraidä^^I^
paiiuga kapu piemii;ias zimju uzstä-dlSähu
Sajä kiapsätä: apbedttajiepi
la^ieSiein, jo 5!s piemi^as zlmes bo-j
ä ^ t kapsätas izskatu.
Taatietis Juris Amerle, kas .dzlyp
JaunzSlandäV zi^o jis s^
Oldenburgä, ka ierosmäjis pie Jaun-zälandes
valdlbas jautäjumu par latn
vie§u DF^ielailahu. Ja
lemäot v8 Sogad. Aöierle domä, ka
lämumfi bQ5ot labvällgs. .
1944. g. novembri bojä gäjuää prol
N. to
ladz ziedöt piemiijÄS zlmes UÄstädl-äanai
uzanätniekäkapa.^^^1^
paredzäjusi prof. Maltas piemiijiai iz­dot
ari rakstu kräjumu. Zliedojumi
adresSjami pieminekla fonda komite-jas
priekSsädim prof. Fr. Gulbim
(Baltic University Plnneberg, ^4).
Agronomu biedrlba amärikäi^u un
franöu joslä lödz biedribas bledrus
iemaksät biedru naudu RM 5.— par
1946; gadu. Nauda sötäma biedribas
kasierim A. Steiiihardam, Mindienä
(H©r<ög Rudö 49). Agronomi
un agronomiskie darbinieki, kas ne-bQtu
izpildljuäi biedribas iestäSanäs
anketas, var täs pieprasit turpat
Bäglu starpvaldibu komiteja Be-gensDui^
gä ludz 3. apgabalä ietilpstp-
Säs nometnes iesOtlt »Isus zii?ojumus
un foto uz^ämumus par nozlmlgä-kiem
notikumiem nometnäs, seviSljd
uzQämumus no mäkslas amatniecl-bas
un citäm därbnicäm, tapat diev-kalpojumu
uzpämumus utt. Uzi;iiS-mumi,
päc iespäjas, 2 eks. piesiitämi
BÄLK.
JBALK bija aidnäjusi nometi^u va-veltit
vienu sarlkojumu lldz
15. i!^artam Bavärijas apgabalä pall^
dzfbm fondam, femaksäjöt tani vis-nm
5Wo no §1 sarlkojuma tira at-
Ifkuma, Lldz §im uzaicihäjunÄm at-saukuSäs
tikai _nedaudzas nometnes,
kädfl B A L ^ ludz, ja äadi^^^^^^
va nebötff riotikuSi, tos sarlkot. Pa-lldzibas
fondS ikdienas ienäk pabal-stu
lugumi, bef fonda lidzekjl ir
stipri api*t^bei€*i.^^^^^^^^ 1 ^
izsnledzis pabalstö^ vaträk kä RM
15.000.—. BAIÄ i^litibas i^^^^
tOras daja ia& noriVBtnes lldz 22.
martam; pievienöjot programmas,
lesQtit päfskatus par k^ultöras un
sporta sarlkojuiniem jaövSri.
Senä O r i ^ j ä At&ias valBts pllso^
^ i , savu tiesibu alz^rdzlbä, radlja
mäkslui un Ut
kas dzlvoja zem Spar tas varas dik-täta,
nav atstäjuSi Biric^s tautäm
nekä.
Viduslaiku säkumä romäQu * fer-mä^
u pasaulS valsts bija kä Ilguihs
starp tautu un valdniektL^^S^^
saturs bija likumL Uz tlena dibinäs
valdhieku präslba —- paklausit, bet
tie paSi likumi arl nosaka k^nii^u
varu pret iedzlvotäjlem. Sie likumi
rodas valdniekiem apsprieioties ar
tautas vecäkiem. LIkumu reälizKa-na
ir valdrtfeku ptenäkums. Valda
zinäms uzticibas prineips. Viduslai­ku
oträ pusö kä treäais blalw vald-niekam
un t a ^ se-nioriem
Izvlrzäs baznica. AbsolQtis-ma
säkumos Eiropä, kad valdnieki
säk tOcot pär^emt varu saväs rokäs
(Valsts--tas esmu es), Francljä viijdem
tas ar! pllnigi izdodas, bet Väcljä ti­kai
pa dalai,kurpretl Ahg^^
d^a starp valdniekiem uh tautas
pärstävjiem — parlamentja. Sl clijta
bcidzasar tautas pÄrstävJu — paria-nientä
uzvaru. Nu arl valdnieks te
padota valsts likumlem, ko izdod
tautas pärstävji «--parlaments.^ P ^
lamentu savukärt izväl tauta no sava
vidus. Par to, lai dzive ritetu saska-i3tä
ar izdotiem likumiem* gädä tiesa.
16. g; s. te notiek arl baznicas re-foroia,
kas izvirza domu, ka viena
difatudze ir suverSna un heatkarlga
|au{u kopa, kas atbildlga tikäi Dieva
pri*fiä. Tas ir tä s ^ ^ puritä-tiism;
kas pie tam saka, ka ikvie-nam
dlvökam pieder art savas JDieva
d(rtäs tieslbas. ifo d o ^ attied-nät
ari uz väisti. Suveränä vara pie­der
väistij, resp. täs pilsohiem. 17.
g. simteni iäds uzskats pilnigi no-stipriiiäs
angju zemgs un franöu po-lltiskais
domätäjs Menteskju uz SI
pämatä rada/mäcibu par väisti, reizä
ar to pateikdams, ka briviba ir tiesl-ba
darit visu to, ko atjauj likums.
ViijdS izS^ trls Valsts varas veidu^^^
likumdoSanas varu, izpildu varu un
tiesu vani; kas kontrplSj vai izpildu
vara pareizl piemäro likumdoSanas
varas izdotos likumus.
Uz §Is mäclbas prlnclpiem ZlemeJ-amerika
izsträdä savu pamatUku-mu
— konstitadju, atzistot pie tam
puritäxiu ieskatu^ ka ikvienam dlvä-kam
pieder dabiskäs tieslbas, par ko
valstil nav teikSanas. Ar to arl iz-skaidrp^
ums tas dembkratisms, kas
tagad valda Amerik^. Tauta ir tie-slga
izdot visus likumus, bet tomär
ile likiuni nedrikst atoemt ikvienam
dlvekam vii^a dabiskäs, Dieva.dotäs
tteslbas. Ar to tiek ierobeiota ari
tautas patvala, kas ir jau solis tä-
Ulk nekä senä Grieljdjä, Atähäs, kur
prineipä tautai piederäja neierobe-iota,
äbsoluta likumdodanas vara.
I^mokraUskä valsts tätad atzina, un
vSl tägad 6mgk)-sak5u zehies atristi
ka visi valsts pilso^i Ilkuta priekää
ir lldzIgL 19; g. s. valsts Sädu sa-tversmju
rämjos arl dzivoja. Tä bija
tiesisk^ valsts, kur tiesibu normas
nosaka pilsoiju dzivi. ^
Attistpties nlpnlecibai un rodoties
riipniecnjas strädnieku mÄs^
teic savas vajadzibas. Rodas dlvöki,
kas apgalvo, ka jaunajam grupeju-mam
nav vairs. järä^näs ar pastär
voSptiesiskPy aisti j^^)^^
vttdlba ar varas lldfeek^em. Par gal-v<
5no valsts pärvaldes prindpu säk
ussskatit nevis tiesibu prindpu, bet
varu. Vispirms varas ideja uznäk
uz västures skatuves austrumos —
Krievijä, tad arl rietumos Italljä
(fiiSisms) .un Vädjä (nadohälsociä^
lisms). Te vairs valsts piisin^ nav
vienlldzigi Ifkuma priekSä. Te vairs
nerunä ari par dlvöka dablskajäm
tieslbäm. Te visu izg^d^ vara.
Tiesibu un taisnibas prindpa vietä
stäjas varas prindps, kas, raugoties
pgtc apstäkUem, savu merj^ sasnieg-
Sanai katrä laikä gatays grbzit valsts
pamatlikumu — konstitadju.
Anglu - säkSu zemärValsts dzive
v§l arviehu tomer yalda tiesibu prin­dps.
Tiesibu värdä izdnits ari kajie
Varas un tiesibu prindps tomer var
sadzlvot äil blakus, kä tas notika
seni Grieljijä. T^
dzivojä Atänas un Sparta katraar
savu iekärtu, lldz beidzot tomer iz-cäläs
fcarS — tä sauktals Peloponesas
Laikraksts ,JPravda", zii^odams par
1947. gada budieta apsprieSanu
PSRS augstäkajä padpmS, sniedz
Rlgas pilsätas välöäanu apgabalä
deputäta J. E. Kalnbärzii;ia runu,
kura atrodami sekojoSi värdi par
lauksaimniecibu Latvijä: „Reäiizä7
tä zfemes reforma radlja priekänotei-kumtis
pläÄi attistit raioäanas koo-perädju
iemhieku saimnieclbäs.
Kooperätlvo lauksaimnieclbas sa-biedrlbu
dallbnieku skaits aug.
1947. gada 1. februärl republikä bija
1200 sabiedribu, kas apvienoja
121.000 zemnieku saimnieclbu. Vie­na
paää 1946. gadä sabiedribu skaits
pieauga par 318, bet dallbnieku
skaits. tajäs par 78.500 cilväkiem.
Sobrid gändrlz pui^ republikas zem­nieku
saimnieclbu apvienotas koope-rätlvajäs
laulcsaimnieclbas sabiedrl-bäs.
Darba zemnieku apvienoäana
kooperätlvajäs lauksainmleclbas sa-biedrlbäs
dod ie^äju ievSroJami pa-plaälnät
sejumu platibu, uzlabot ze­mes
apsträdääanu, radonäläk Izman-tot
traktorus un lauksaimnieclbas
ma§inas, uzlabot lopti ^sugas un celt
raias. Nabadzigäs un vldSjäs zem­nieku
dajas iesaistläana* kooperätl­vajäs
sabiednbäs, §0 sabiedribu or-ganizätoriskä
nostlprinäfiana un to
pärkärtoSana uz sabiedrigkäs raio-augstäkäs
pakäpes ir republi-partijas
uh padomju organizä-ciju
pamatuzdevums."
Runädams par rapniecibu bez pa-näkumu
uzskaites, Kalnbärzii;i5 mi-näjis
ari trOkumus, jö „ne visi rQp-niecibas
uz^ämunai ir izpildljuSi
1948. g. raioSanas plänu. Tä tekstil-fabrika^;
Sarkanä tekstilniece" gada
plänu izpHdljuai tikai par 82,4 proc.,
„Radip tedmika";par 77,2 proc.^ bet
„Bo]5eviöka" par 90,9 proc". Vie­tä
jä un vieglä rapniecibä; neäpmie-rinpäi
irpildot asortimentu plänus,
raiojumu kvalitäte bieii vien esot
zema. Neesot väl pietiekami attls-tlta
clpa par darba raSIbas pacel-äanu
iin finanhi d i ^^
äanu raio^anä un celtnieclbä. 1947.
gadä Kalnb§rzlp5 apsolljis „strauji
kapinat plaää patftripÄ preöu raSo-
Sanas pieaugumu", minot, ka gadä
raiöäot 14 milj. metru kokvilnas au-dumu,
bet raioto apavu skjaits sa-sniegäot
730.000 päfus.
zinus aidna UZ
lÄtvijas me2u departamenta bij.
dlrektors H. Upitis informä, ka DP
darba lietu kärtotäji franötf joslä iz-teikuSi
väläSanos nodarblnät latvie-
5us meiu därbos Svarcyaldä starp
Bodenes ezeru un Heinu, kur franCu
iestädes paredzejuäas izclTit lieläkas
platlbas, Franöu iestädäm vajädzigi
100 niefeihl, 50 meisargi, un 800
maUcas drtäji un zä^ötavu strädnie-ki
un arl vairäkl inienieri. Atalgo-
Jums solits ]oti labs. SträdäjoSie sa-i?
ems 4000 un ^menes locekji 3000
kaL dienä. Apsolits arl katru dienu
izsniegt litru vina un mgnesl 20 pa-dpas
franfu cigaretes. Par nopel-nito
naudu varääot iepirkties franöu
veikalos. Darbu lietu kärtotäjs ap-solljies
tuväkä laikä apmeklet ame-rikäiju
joslas DP nometnes un sniegt
sikäku informäciju oar llgumu sais-tlbäm'
un -pstäkjiem. H. M.
mu. Vispärejä „skrmingä" Sie }au-nieSl,
kas toreiz v$l nebija pilhua
15 g. veci, netika pärbaudlti. Tafeij
no. 14 jaunie§iem ,4zskrlneti** 11 \xa
tiem nometne un lldz ar to vecäku
paspame Jäatstäj, LletuvieSu centräli
DärstävTba iesniegusi protestu.
sniegumus attieclgäm iestädäm izda-ris
arl Baltijas tautu sievieäu pado*
me, norädot, ka 15 g. yecii bemu iz*
raidlSana no nometnem un no t e ­näin
nav ne ar ko attaisnojama ua
neatbilst humänltätes prindpiem.
Vispasaules baznicu: apvleiilbas
oärst;3vis amerikäi;iu mäcltäjs Gr
Safnits, päc vairäku mäneSu roslga
darba latvi^§u trimdinieku labä, de-vies
atpaka] uz ASV. Pateiclbä par
sniegto atbalstu latvieäu ev. lut baz-nicas
virsvalde vi^am pieSljiIrusi lat-vieätr'
mäcltäja amata krustu, tt
simSoliski uzijiemot savä saimä.
Svinlgä dievkalpojumä Eslingenl'
JäijäbaznlcäSo krustu G. Safnltam
pasniedza ardiiblska^s prof. T. Grin-bergs,
uzrunä pateikdamles latvieSu
draugam un labvelim par morälo at­balstu.
„I^1 §1 nozljnie jum^
atgädina latvieSu trimdiniekus un
Udo krustu, kas uzlikts masu tau­tai,"
teics^ardiiblskaps. „MSs to ne-sam
pazemigi, räidldaml skatus us
Golgätas krustu im cer§dami, ka reiz
arl mums ausis labäkas näkotnes
rits. Lal Dievs^etl jas, jasu zenai
un evah|:eliskb bäznicu visä pa^au-lä.**
— Mäcltäjs G. Safnits solljäi
nekad neaizmirst latvieSu tautu un
pec atgrieäanäs dzlmtene tur västit
par musu tautas postu. H. M.
REDAKCIfAI
J. Di m a h 18, Augsburgä, Haun*
ätetene -r ; • \:/v;j.-
toRlZ BtS^ PAR 3 ^
Apsveicama' parädtea, ka mOsu
pi*ese säk pieskärties jaunatnes Iz-*
glltlbas noyirzieniem un ärpussko*
las un valas izpriecuiztirsÄjumiem.
Lal tad butii lauts käds värds axf'
bemu vecäkiem, jo vecäki bemu ua
lldz air to visas tautas labad nes vis-lieläkos
upupis.
Domu |zmäii3Lä sadaruäies divi ie*
skati: prof, Dr. P. Starcs aleina jau*
natni atturäties nö aizraiiSanäs ar
sportu, tä vietä vairäk novirzities
uz arodu mäcISanos, pasvltrojot, ka
viss iemäcltais bas'labäkais un dro-
Säkais ierods di^ä par eksistencL
Sporta draugs - A.' Smits, atbildot
piDf. Starcam^ ätkal tieSi inudina
jäunatni meklet ceju uz stadioniem,
Jp „jänodreb,> ja^ päraugämies daihis
masu bärnus Vädjas nometnes. Bali,
f)anlku§i.' Sllkts mturs? TieSäm, bet'
lai mätes tik daudz neklausa prof.
Dr. P. Starcam un viss bus atkal
labi . .
Es doniäjui ja mes Latvij kädreis
atkal välamies mizät ziedoäii, tad
bämi pie lalka jänodod prof. P.
Starca rokäs, lai vii;id tos vajas brl-iPa
nPdarbini^imehes därd^os. Ari
neatkarigäs valsts laikä^^^t^ piem.,.
sviesta un bekona raioSana bija
däudz svarigäka par sportu.. Spor-tisti
daikärt neVaräja vis noklut är-zemes
uz saväm späläm bez ärzemju
vaiatas; kas ienäca tikai^^^^^^ darbu,
nevis par sportu. •
Sporta nav ägräi^ rup-nieclbäs
valstu raksturiba. Jo fab- .
xikas strädhieks vsd kancelej^^ dan*
bihieks, sayas S-~10 stundas nosträ-däjot
telpä% daikärt pie ierobelotas
kustlbas, savas veselibas labad pfic
darba un svätöienäs sportä veseligi
izkustas. Lauku jaudis pietiekami
izkustas jau savä ikdienas darba.
Protams, teiks, ka nevi^ns jau nav
I^espiests nodarboties v^^ savus
börnus nodarblnät sportä. \ T ^ pa­reizl,
b^t näy jäaizmlrit, ka iera*
dumam liels späks. Pie sporta,
zinäma sadzlves yeida uh sabiedri^
bas pieradusi jaunatne he labprit
gribSs no $aviem leradumiem atteik**
:tiea.-:.::-ir^;;
Divu gadu laikä esam daudz ko
zaudejuäi, la^ prak-tiskus
arpdus. — So vieglprätlbö
varbat jau drizi vajadzäs ri no-iölot,
bet tad bas par välu. DrisI
mums dienläl^ä malze im dzlves 12-
tika bus jäpelna paäiem, un tad m^
sapratlsim^ ka maizes peUi^
sports, bez attieclgas saj
vienalga kädä nozarä, ir „drusku
sme^äks p^^^^
Dr.J. Liepi^§,IVtrd)urgä
,,Utvijas'' 19. humurä LCK i^des
atreferäjuniä „Kanndas piedäväjuma
vertejums" teikts, ka säde zi^ots, ka
braukSanai liz Kanädu Vircburgä
piete^kuSies visi ärsU. Tas ir nepa-^
reizi, 'jo ari es esmu ärsts; bet brauk-
§anai uz Kanädu vai kadu dtu viettt
neesmu pieteides.
protamS;
vairs nebtttu ta J
Ä iet ple käda pulia j
S^f oemtt ka esmu H
Jotedvagaldi? 1
-tetains, to vli?a nevat dari
; Ä e i e a , - bet ja ir pr
tjfted tas ari nav vajatogs, j
y ffliUl m paäl pie vilkas,
KiH, pal^dojas viijas de}.
US Monllas d§l puöi' ne^doji
Bijsp«]6M,katam b« says p
mli Monika patl dom§]a,,ka ^
jBHtj ir Meikuju AJozs. Vi^ai'
vlsl puffi ana, ka vlija *
Blikal par Alozu,\t5pSc pie vv^
i[mffl5LNelalme,bij tä, ka. tik)
^ • ö llkä8,^ezinäja neki ps
doratoTViijS ne äkai nenäcl
Idiim bet'pat bega no vii;ias jaj
«(t salmia, tai^ vairljls no Monu
h!,tlk! vifa ilimotii ar kSdu nel
UukaitL.Ak jä! Vai tad tä ai^
m oelaba kalte, jB' meitene 'kädi
< yjuä tS, ka- nevienu citu vairj
mk\
Bdi Monika ar tevu raka
kutspelus. Peukits telca:. •
-ValKdzlMo^a, kas tur näki
- Kä nl, tas galdnlekS Melkuli
tfliä r ganjliks ki
lv 'Mjm dala vai AMa pllksJ
I'nj-apisi .. \ . • 1
-IMttB, tev par to iiav dalasj
«fflffljMaaBmetasdSls ' •
Ä hbi; - ^
uirr^'?^>i^di8M--
&wSgS\ t ä » i r kä
^ ^ ^ H p
M^^l " T " '^^ ^sto,
>