Bavarijas Latviesu vestnesis, July 22, 1947

              Autliorized by —, Llzenz —
IidoSanas atlauja: ICD-
0MB6 :: AtbilcUgals redalc*
X0ts — EdHor In-Cliief:
gärUt BabäGS, vi^e&s:
AUliSA^^^ liepa. redakti*
Jas sekretto: Maksis CiiII.
tis; rel^ktori: AnOiiJs Rn^
azis (fiSlBClienS). Barijs EiZiii-denbergs
(Esllageni). Axw
iiolds Smlti (ipons). Zlgiur^
BSrds 'tedmlSkali lekSrlo*
JLÄTVIÄN NEWSPAm
Nr. 53 (60)
Otrdka, 1947. g. 2 l JSlija
iBnSk (HMteaSa on ploficMlt»
aSs n M f n ^ : Bavidjaa
apgaMa latvia komitea
dac^lalekQ sadarmsa matt
ftadakegat QOB^arg/O..
gem tar - Lantfmaaa > H> f.
voiMtan. QSsaMf^P».
BOmna. • Lmdmaaa^FL tn
UZTURS VAR V E L PASLIKTINÄTUSS. NOTIKS JÄUNÄS PÄBBAU-DES.
PAR PASU DP PÄRSTÄYJU PIELAISANU IEO STÄBA
J&tttajumu, kas Ir DP im kas p o l i t i i^ beglis, pagijuSäs iiede}as bei-gäs
skaidro valraki iesnlefumi im pazi9oj1^llL Jaatäjums ap^fits pla-
§ä vadlfnlju instrukdja, ko ASV valdiba piesätijusi vkspavelniekam Vä-cijä
ken. Klejam nn to ar mo amerikä^u Joslas direstora vietnieku pär-ronajufii
arf Baltijas tauta centralo komiteju parstavJL
ASV valdibas ^en. Klejam piesu-tito
vadliniju tekstu iespiediisi ame-rikäj;
iu izdotä vacu avize „Die Neue
Zeitung". Vadlinijas ietvertas 26 pa-ragrafos.
13. paragrafa pinhie 5
punkti skaj^ personu pärvietoSanu^un
pärvietotas personas.
Sie punkti ir §ädi: a) Jums järeä-
Hze lemimid/ ko ärlietu ministru pa-dome
1947. g. 27. aprili piea:iemusi
par apvienato näclju pärvietotäm
personäim. b) Juims ^azii^iä ar IHO
jäatvieglina izcejoäana uz crtäm ze-memtäm
personäm, kas nevelas re-patriSties.
c) Lidz pärvietoto personu
BijuSo Somilffis polkifaft
il iiesis par spiegösaEU
Pec UP zii;iam,. bijuio Somijas
valsts policijas §efu 24. julijä tiesäs
slepenä tribiinäla sede. Pee somu
preses zii^äm vii;iu apvainojot par
spiegoäanu rietumvalstu labä. feomi-jas
• iekälietu ministrijaj ko vada ko-niunists
oficiälä komiunike
atsaukusi baumas, ka notikusi sple-goäana
Somijas. ministru , kabinetä,
bet zii;ias par bijuSä policijas §efa
Kunas apvainoäanu ne noliedz, ne
ari apstipriha, -UP sakäs zinäm no
dfoSiem avotiem, ka Kuna, kas bijis
valsts policijas äefs no pagäjuSä ga-da-
julija4idz §i gada janvarim, ap-vainots
par divpusigu spiegoSanu
starp rietumiem un austrumiem. V i -
ijiam esot bijoäi „divaini sakari ar
£m[ierikäi;uem"., Viiji esot pärdevis
slepenas kartes. Viijiä apcietinäts,ju-nijä.
Apcietinäts esot ari bijuSais
Somijas konsuls Mainasotas, Stätä,
kas ai: Kunu cie§i sadarbojies.
NYHT
nometinääanai jaunäs dzives vietäs,
jums paldek visa atbildiba par vli>u
pietiekamu apgädi, Uzturu im aiz-sargälanu.
Jums §ai darbä iespejami
lielä merä jäpiesaista IRO. d) No-saidcimis
pärvietotas personas (Dis-placed
Persons) augSä mineta nozi-me
attiecinäms uz pärvietot-am perso-nam
un begliem, kä tas noteikts IRO
statutos. .e) Jums jädara väcu iestä-des
atbiidigas par agräk ar Väciju
sabiedrotu valstu piederigo äpgädi,
ja §is personas nav citädä veidä ap-gädätas,'
un jums jäturpina atviegli-nät
§im personäm repatrie^anäs.
Baltijas tautu centralo komiteju
pärstävji, LGK vicepriek§sedis A.
Reins, igaimis V. Ivasks un lietuvie-tls
A. Sidarevidusr^pmeklejuSi IRO
direktora vietnieku Bemi-Fiklanu
(Böme-Fiddin), kas amerikäi^u jos­las
direktora Edvarda prombutnes
laikä izpilda direktora vietu. Saruna
noskaidrojies, ka tuväkä laikä lielä-kas
pärmaii;ia3 amerikäi;iu joslas DP
^Ives apstäk
maix;ias iespe;
OS nav gaidäma3. Pär-amas
pec 1. oktobra,
kad säks darboties IRO. Pagaidäm
darbojas tikai IRO sagatavo§anas
komisija, kas ari savus darbiniekus
pieipiemuk uz 3 tneneSiem.
Direktors Beme-Fiklins atkärtoti
uzsveris; ka viss teiktäis ir vii>a per-sonigäs
domas. Vii;i§ tomer piebildis
ka IRO nav bagäta organizäcij^. B r i -
vu lidzekju tai nav tikpat kä nemaz.
Nometnes gan pastäves ari turpmäk
un cer ari uzturet lldzäinejas pärtl*^
kas devas, lal gan iespejama to sa-mazinä
§ana un tuvinääana väcu pär-tikas
normäm; Pastävo§o noteikumu
del nebus pielai^ama ari sakoili ie-gädäSana
no väcu tirgus par, paäu
DP lidzekliem.
(Beigas 2. Ipp.)
Luteräi^u pasaules konvaita
kongresä Lunda (Zviedrijä), kur
250 delegätu vidu no visas pasau­les
Latvijas ev. lut. baznicu pär-stäveja
ardiibiskaps T. Grinbergs,
prof. L. Berzii?§, prof. K. Kun-dzii?
5 un mäc. E. Rozitis, konven-ta
eksekutivä (Izpildu komitejä)
ievelets ari ardiibiskaps T. Grin­bergs.
Tä ir pirmä reize, kad
eksekutivä pärstäveta ari Aus-trumeiropa.
Kongress konstatejis smago ga-rigo
im materiälo postu, kädä
pa§reiz atrodas ap 14 miljonu
begju, no kufiem liela daja-tr lu-teräi;
iu baznicas pi^derigie, unno-lemis
griezties äai jautäjumä pie
valdibäm, UN un IRO pec pali-dzibas
§iem nelaimigajiem cilve-kiem.
No kongresä nolasitä fi-nanöu
ipärskata izriet, ka Vispa-saides
baznica pie§lj:irusi Latvijas
un Igaunijasbaznicäm 10.000 do-
:;lariL'-': 'y-y--:''^^-C'-'. •
Ardiibiskaps T. Grinbergs ar
savu ^ekretäru mäc. E. Roziti pec
kongresä apmeklejis ari Gete-borgu,
Burosu, Gislavedu, Stok-holmu,
Upsalu un citus latvieSu
centrus Zviedrijä un vairäkäs
vietäs latvieSu beg}iem vadijis
dievkalpojumus.
Maskavas radiofonä atstästlts zi-aojums
„Pravdai" no IJTujorkas, ku­ra
teikts, ka Grle}0jas ärlietu M *
nistrs Caldariss noraldljis savas val­dibas
uzaicinäjutnu atgriezties Ate-näs,
lai tie§i piedaHtos svarigu le-nxumu
pieij^einSanä. Caldariss, pec
„Pravdas" ziijiim, esot atbildejis, ka
vipa klätiene U N Dro5ibas padoir(§
esot vei svarigaka/ jo gadijumä, ja
UN DroSibas padomes leminns Grie-l^
ijas lietä baSot paSai Grieljdyai ne-labveligs
un ASV valdlbai nepieije-mams,
tad ASV esot apsoiijusi sa-zii;^
ä ar J^ielbritanlju sniegt tieSu pa-lidzibu
Grieljdjas valdibai.
Rietumvalstu prese io Ma^avas
laikraksta zii;^u neiapstiprina, bet gan
zi^o, ka pec debatem, kas notikuSas
DroSrbas padomS kopS pagäjuSäs ce-turtdienas,
§onedeV esct gaidämi le-mumi,
ko isti darit, lal izbeigtu pU-
:So^u ka;*u Grieljdjä. Stävoklis Grle-
Vijä esot täds, ka amerikäs^u delegäts
Dzonsons teicis, „tas kuru katru bri-di
var izralsit eksplozlju." ASV ve-las,
lai dn>§ibas padome i^uia pastä-vigu
robeiizmekleSanasikomisijuBsd-känos,
ar plaääm pilnviaräm izmeklet
visus starpgadijitous, darbojotles ari
Dienvidslavijas, Bulgäiljas un Albä-nijäs
territorijas. PadcHnju Savieni-ba
§0 priekMcumu kategoriskl no-raida
un velas, lai DroSIbas padome
apmierinäjas tikai ar jebkädas är-valstu
palidzibas ierobeioäanu Grle-l^
jas pilso^u kara dalibniekiem.
Bulgärijas pärstavis deklarejis, ka
vti>a valsts pienakums ir dot patve^
visas
ruma tiesn)as ievainotiem, kas pie
cii^iäm G r i ^ ä beg uz Bulgariju.
Par vienu vai otru p r i e k S l l ^u
DroSibas padomei j§lz§^as tuivttEia
dienas.
TieSä kaujtt darbiba G r i ^ i pa3-
laik aikai §]jiet atsiläbiisL Plc^ v i em
valdibas ka|ra^)eka pretuzbndni-miemAlbäni}
as un Dienvidslavijas
pierobeiä» sakautie partizinu puiki
pa da}ai IzkHdih&ti aäcäpjas un big
kalnos. Grie^as val(ilba tagadW
zinusies, ka paxtizänu uzbrukisns b i ­jis
täs ^eralStäbam t>|i^5teiguin4.
Partizänu vadonis iisL lilarkc^
atkäpdamies padudinäjis, ka gata*
vojias izsludinät „brlvu komOziistdsku
valstl" Griel^jas zieme}os* Yhfi k&dä
sleipenä raiditäjä pavestljis, ka „grie-l^
u inter^es prasa dem<^ratiskas pa»
gaidu valdibas dibinaSanu pax^tizSnu
iepemtos apgabalos. Sai valda)ai ja-paliek
pie varas tikmer, kamir varis
sasaukt nacionälo sapuJk^i." Par no-domu
dibinät grie^jai jpMizänu pa-gaidu
valdibu \45aily Mali" kopes-pondents
Atenäs zii^p ka turienes
diplomati uzskata So ricibu par mi-
^ ä j u m u ktvieglinät Griel^as kai-mii;^
val5tu iejaukSanos pilso^u kafä,
jo tad Sis kaimi];^valstis varetu at-balstit
pagaidu valdibu un nevis par-t^
änusL
Griel}:ijas krelso partijti^pvienlba
EAM tai paSa laikä piesattjusi no-tas
ASV un Anglijas valdibäm, kä
ari UN, ku^äs protesti pret masu
arestlem Griel^ljä. Notäs apgalvots,
ka pagäjuSä nedi|ä vien Griel^as
valdiba apdetinäjusi ll.OOQ personu.
Pavisam jau esot apcietlnätl 62.iö00.
Visl apcletinätie esot nosQtiti uz öca-rijas
salu, kur tos merdijot badä. UP
zli^o, ka äai "sala käda atbrivoäahas'
komisija apsvefot viiju atbrlvdSanu,
ja tie parakstiäot deklarädju, ka at-sakäs*
no sadarbo§anäs ar komunis-tiem.
Sodien Parizi saks darbu 16 valstu ieveletas tfetpratiyu komisijas
Eiropas saimniecibas Jaimuzbiives specialiem jautSJimiiein. Kopä kon-ferences
nosiegmna pagäjuSä nedela nepartraukti darbojusies Jaunoz-buvesdarbavadibas
komisija un sadarbibas komisija.
AtrsmÄUJA, EQIPTE U N INDUA GKIEZUSIES PIE UN
Peo Holandes an Indonezijas valdibas sarimu izJukSanas Holandes
VaJldiba nolemusi ozsakt k i ^ dari^ibu. Svetdien Javas sala sakuSas pir-mäs
kauJa& Apdefinäts Indonezijas agrakais ministru prezidents un
valdibas Ih^oeklL Holandie§a kapspeks ioiemis indonezieSu radio raidl-t
§in im oitas valdibas %as: Anstrillija, Ei;ipte un IndUa Sini Jaatajmna
p t ^ m i ^ pie UN.
Neofidali kapa daxt>lba Indonezi;^
iäkäs jau 15, jOliää ar valrakäm sa-duismem
uz jtiras un sauszeme. Ho-landieäu
armijas oficiMä paziijojumä
t£ka konstatete, ka valdibas kafa-spSss
bijis spiests kädä vietä päriet
deniarkäcijas liniju. Tris sadursmes
notikuSas Batavijas rajona rietumos,
bet Cetras sadursmies aiistrumos no
Batavijas. ^ Indonizieä ziii;ioga par 90
miniläu iiga indonezie^u krasta bate-riju
apSaudiSanos ar piedem holan-die
§u patpujkuifiem A^strumjavä,
Hdande^ Indi jas flotes komandieris
viceadmirälis Pinke brldinäja, 1^
gadlEjmna, ja IndonezieM atteiksies
atjaut brivu ttrdzniecibu päri demar-kädjas
Imijai, hdandieSi blol^es v i ­sas
Indonezijas ostas.
Neieverojot Sis saduassmes, vei to-
.nmr tuiixinäjas ^ va&tu sarunas
par iespejama vienoSani^ Holsmdes
valdiiba piasija partraiikt visu noidl*
go darbOni, kä ar! i^dgt partikas
aipgädes blokädi un normälas dvUäs
ss^iksmes aizkav^anu starp holan-die
§u un indonezie§u joslu, Bez tam
Holande piepraaja pärtraukt jebkä-du
tad naidigu propagandu. Lidz
sestdienai pl. 6 vakarä indonezieiu
xepublikäa;iu ^>eki bija jäatvelk vis-
Doaz 10 km aiz demarkädjas linijas
un evakuetäs territorijas jäapsarga
indonezieäu policijai, lidz nodibina-tos
javörta pagaidu polidja,
Abam pusem nemainot savu vie-dokli
un nepidcäpjoties, tagad sa-kusies
ofidäla kara darbiba, Hor
laodes ministru preaidente pa^aid-i^
jis» ka valdiba biju^ spiesta iz-
%iities par kara darbibu täde^ ka
indonezieäu pretestiba arvien pieau-gua,
tie nav atkäpuSies no saväm
prasibto un vairäkos gadijumös pat
iz(provoceju§i cii^äm holandieSu ka-raspifcu
Anglijas valdiba izteikuäi
nozelu, ka tai nav izdevies noverst
Holandes un Indonezijas preteSkibas
un abas puses samierinät. Anglija
tomer esot gatava piedävät par jau-nu
savu starpniecibu. Pec tam. kad
Austrälija, kopä ar Indiju un E^pti,
noiemusi grie2?ties ar iesniegumu UN,
austrälieäu ostu strädnieki ari attei-kuäies
izkraut vai iekraut preces ho-landieSu
kui;os vai kä citädi ar savu
darbu atbalstit Holandes valdibu.
Indonezijas ministru prezidaita
vietnidcs Gani jau 17. juUjä deklare-ja,
ka gadijumä, ja Holandes valdiba
sarunas pärtrauktu, Indonezijas val­diba
prakäot starptautidsu ie^aukSa-nos
miera saglabäSanai Indonezijä.
Tas varetu notikt vai nu grie^oties
pie UN DroSibas padomes ar kädas
draudzigas valsts starpniecibu, vai
ari tie§i pie starptauti^äs rtiesas.
Holandes valdibas nostaja visu laiku
bijxisitäda, ka Indonezijas jautäjums
ii: iekäeja lietä, kas jänokärto pa§u
ijidonezieSu un holandieäu starpä.
BBG zizjio, ka pagäjuäo piekdienu
i:sdarits atentäts pret Burma^ valdi­bu,
pie kam nonäveti 6 ministri. Pec
atentäta apdetinätas 187 personas,
to starpä vairäkikomQnistL Atentä­ta
galvenais vaininieks esot käds ko-l^
Äorants, kas japäi^u okupädjas lai­kä
ar tiem sadarbojies.
NYHT, BBC
Sadarbibas komisija franCu pär­stavis
Alfäns ierosinäjis, lal visu E i ­ropas
valstu dominijas un kolani jas
iekjauj savstarpejä Eiropas ' valstu
sadarbibä. Anglijas ärlietu ministrs
Bevins jau konferences pilnsapulce
bija apliecinäjis, ka Anglija Ir ar
mieru iesaistit jaunuzbuves darbä
visu savu imperiju. Alfäns izteicies,
ka visäm Eiropas valstim, kam ir
aizjuras kolonijas, jäapsver, cik
daudz taukvielu, kokmateriälu un
minerälu täs varetu dot Elropai.
Alfäns iepazistinäjis komisiju ar
siM izsträdätu franöu darba plänu.
Starp citu vi2?§ ierosinäjis ari izsutit
visäm 16 valstim aptauju lapas ar
vairäk kä 100 jautäjumiem, kas sa-kopoti
8 svarigäkos puliktos: 1. kä-di
kara posti jumi nodariti attiecigai
valstij, ieskaitot ari dlveku zaude-jumus,
2. kas jau lidz §im veikts
jaunuzbuves darbä, 3. ko katra
valsts devusi citas valsts saimnieci-bas
atjaimoSanai un ko tä'vareta dot
näkotne, 4. kädi ir valsts atjaunoSanas
pläni laikä no 1947.—1950. gadam, 5.
cik lieli ir valsts pärtikas un izej-vielu
kräjumi, 6. kädas ma§inas va-jadzigas
valsts smagai rupniecibai
un kädas maäinas tä veletos saijemt
no ASV, 7. kädä veidä valsts butu
spejiga maksat par palidzibu Cetrga-des
laikä, sedzot maksäjumus ar sa-vas
rupniecibas raiojumiem, 8. käda
veida atbalstu valsts varetu sniegt
citäm valstim ar banku kreditiem,
darba speku, liekäm ma§inäm vai
eksporta precem.
Frandjas plänam pretojusies
Zviedrijä, Dänija un Sveice, kas do-mä,
ka nevajadzetu izsträdät plänus
tik tälai näkotnei, bet aprobe^oties
ar näkoSo 12 vai 18 mene§u vajaoizi-bu
refeistreSanu Pec Anglijas priekS-likuma
tomer nolemts franöu izsträ-dätäs
aptaujas nodot komisijai ap-strädä
§anai .atseviSpm valstim, gan
sadalot jautäjimius diväs grupäs -~
vienä, kas attiecas tikai uz tuväkä
laika vajadzibäm, am oträ, kas at­tiecas
uz näkoäiem 4 gadiem.
ASV tirdzniecibas ministrs Hari-mens,
kas ieradies Parize, preses
konference atsauds komunistu ap-^
vainojianus, ka ASV iz§l^irusies par
Mar§ala plänu tikai täpec, ka *ai va-iadzigi
eksporta tirgi. Viijiä uzsvera,
ka ASV neesot pärprodukcijas ne-vienä
nozare, iz^emot daius .ekstil-razojumus,
un patiesibä tai zinämas
preces vei jäieved no citurienes.
NYHT, NZ ^
Griel^as valdibas ministrs par So
paäu jadtäjumu paskaidrojis, ka esot
apdetinätas 4500 personas. Tikai ar
§im apcietiniSanäÄ vei esot Izde­vies
sajglabät Gri^l^jas neatkaribu,
jo visi apdetinätie) gatavojuSi valsts
apversumu. Droäibas ministrs Vei
piebildis, ka, neraugotiesjuz paärelzi-jiem
partizänu spara atplixdiem, tie
katrä zi^ä ujbrukumus atjaunoäot
un visiem lidzekjlem centiSotles le-i?
emt ziemeju apgabalus, lal tur iz-sludinätu
savu pagaidu valdibu.
NYHT, | BC
900 väcieSu, kas ieradu§ies no pa-domju
okupäcijas joslas amerikäi?u
joslä, gaida augstäko c)kupäcljas ie-stäÄu
lemumu, ko ar viijiiem darit
kädä nometne pie Aladias AugSba-värijäi
Sie devi^i simti, kurus ap-meklejusi
un Iztaujäjusi „New York
Herald Tribune" lidzsträdniece, ir
tikai dala no tuksto§iem, kas p4dejä
laikä nelegäli pärkluvu§i pari joslu
robeiai un vairs negrib atgriezties
mäjäs. Vii;u apgalvo, ka beguJl pä-nikas
de}, ko radijuSas baumas, ka
krievu militärä vald&a gatavojot
jaunu iesaukumu obligätos darbos
un deportäcijas vii*ie§iem, kas bijuSi
väcu armijä.
Begju jautäjums sabiedroto sav-starpigo
attiecibu dej atzits par tik
svarigu, ka vietejäs iestädes griezu-
§äs ar pieprasijumu tieäi pie ameri-käi;
iu virspavelnieka ^en*. Kleija.
Stävoklis k}uvis kritisks pirmajäs
julija nede}äs, kad robeias pärie§a-na
pec väcu begJu nozares vaditäja
värdiem pavairojusies bistamä merä.
Kop§ 15. malja Bavärijas begJu ko-misäriätos
re|istreju§ies 30.000 beg}u
no padomju joslas, kas pämäkuSi ro-bezu
nelegäli, bet neskaitämi citi
tiiksto§i esot devu§ies tieäi pie pazi-i>
ämamerikäi;iu joslä, iestädem par
savu ieraSanos nemaz nezii;iodami.
Problemu, kä raksta ,New York
Herald Tribune", vei sarezgi ameri-käi>
u aizdomas, ka beglu vidu varetu
but ari alenti ar ipaSiem uzdevu-miem
amerikäi;iu joslä. Lidz ?im to­mer
väcu iestädes ar amerikäpu pie-kri5anu
sutijuSas atpaka} tikai tä-dus,
kas acimredzami nevar but va-jäti
un kas nevar ietilpt tais katego-rijäs,
kam draud piespiedu darbs.
Nometne, ko apmeklejuSi amerikä-
I;LU iu^älistl, gsmf^riz ka&s virletis
zverejis, ka vii^/vai nu politiski va-jäts,'
vai ari, ka ViijLam draud dqpor-täcija.
Eridis Stemers no Qiemnicaa
stästijis, ka vi]:i5 bijis väcu armijas
lidotäjs. Pirms 6 nedejäm lieli pla-käti
vii?a pilsetä aicinäjuSl visus bl-juSäs
väcu armijas, gaisa speku un
flotes piederigos refiistretles. Vlp5 to
darijls. Tad pägäjuöä nedijä vijji
sa^emis padomju okupäcijas iestäiu
apzimogotu pavisti ar aicinäjumu
t)ieteikties Svertoas lidlaukä. Vii>i
apsveris iespejamäs sekas un bedzis.
Aladias begJu nometne atrodoti^s ari
grupajaunielu, kas apgalvo, ka tie
strädäjuSi Rudas kalnu urana rak-tuves.
Viens n o / t lm stästijis, ka
kopS apri}a, kad/iesaukts §iem dar-biem,
strädäjis 7. diaias nedelä pa
12 stundäm dienä>^ii^ nolemis begt
pec tam, kad kädä diena^krievi sa-saukuSi
kqpä daju ^dtu raktuves
strädnidm im par iiem strädniekiem
pec tam vairs nekas nav dzlrdets.
Pärejie esot nolemuSi, ka viij^u biedri
aizvestl uz Krieviju.
Amerikäijiu iumäliste piebilst, ka
Aladias nometne ir tikai viena no
astoi^äm iäda velda nometnem, kas
visas jau pärpilditas. Vlpa piebilst,
ka bavärieM, kas dtkärt tik §aur-sirdigi
im lokälpatriotlski, äoreiz iz^
teikuSi gatavibu dot krievu joslas
begUem patverumu. Täläk gan vii?a
izsaka domas, ka ari Sordz yarbut
bavärie§us mazäk iespaidojusl laiia
sirds, kä apsverums, ka yisi begjl no
padomju joslas ,ii^ virieSi speka ga-dos,
kas butu labl strädataji lauk-saimniecibä
un ifabrikäs. NYHT