Bavarijas Latviesu vestnesis, June 15, 1948

              II
11
1:1
II liv
i
g
••."1
: t ! i !
i'
• i i :
ii «i:
11
i V I i l :
•4 - I
Ml
•i;
m
% l i
i
; 1;"
Iii'
LATVUA. 1948.g.l5.juu^^
Nr. 46 (161) 1943 g. 15. jūnijā
Ar miofb paralcstti vai Intcfāi lem pa­rakstītajos
rakstos Izteiktas domas nav
naudas reformas^ izceļošanas un
uztura jautājumā
Kad 1939. gadā pēc Padomju Sa­vienības
pieprasījuma neatkarīgās
Baltijas valstis noslēdza ar Padomiju
draudzības un neuzbrukšanas ligu-munpaf
padomju bazim, Latvijā dzl-
' ve ttt ārieni joprojām it kā ritēja t ā ­lāk
normāli un cilvēki paļāvās, kā
austrumu kaimii:iš cienīs palīdzības
līguma noteikumus un latviešu tau­tai
savu iekārtu neuzspiedis. Bet 17.
jūnijā kā zibens spēriens Latvijas
laikrakstos parādījās ziņas, Ica Pa­domju
Savienība ultimātīvā veidā
pieprasījusi, lai Latvijā ieladž pa­domju
karaspēku, un ka Latvijas
valdība šo prasību pievēmusi. Ulti­māts
bija motivēts'ar to, ka Latvija
it kā esot noslēgusi ar Igauniju un
Lietuva pret Padomju Savienību
vērstu agresīvu militāru līgumu un
art citādi neesot pildījusi 1939. g.
oktobri ar Padomju Savienību
noslēgto līgumu. Latvijas telegrāfa
aģentūra oficiāli noliedza, ka tāds
līgums starp trim Baltijas valstīm
pastāvējis. ' Kad vēlākā Padnmju
Latvijas valdība anulēja visus ar
Balt?(Ja^ vaktīm nošlēf?tos līgumus,
tad to Sflrak.?tā §āds militārs līgums
ari nefigurēja, līdz ar ko Padomju
Savienības apvainojuma nepatiesība
pierādījās.
Ar Latvijas okupāciju valdībai pēc
padomju ultlnrtātlvā _ ņi^it^rasījuma
vajadzēja atkāpties Jaunajā umi-nistru
kabinetā" tomēr iegāja tikai
vīent; oficiāls komOnlj^ts, jo ttaicoSās
,,Padomju Latvijas" galVa bija Lat­vijas
republikas Triju zvaigžņu or­deņa
kavalieris un tjniversltātog pro­fesors
Augusts KirchenMoins. Viņš
6, jūlijā, uzrunājot demonstrantus
velēšanu izsludināšanas gadījumā,
/ apgalvoja:! „Tik drīz mēs varējām
dot vēlēšanu likumu tikai tadoļ, kd
mCi»u varortaift kaimlņž mdftu
draudztgfi Padomju Savienība mums
sniedza, draudzīgu ' atbalstu mCtsu
davba (1). Sarkana armija palīdz sar­gāt
mvisu brīvību, mūsu valsts pat­stāvību.
Es vēlreiz sveicu mūsu
valsts brīvību un neatkarību: tfi
mums ir, t3 pastāvēs, Jo mēs ticam
Padomju Savienības augstākā vado­ņa
Staļina solījumiem."
Ja Kirchcnj^toins toreiz būtu gri­bējis
uzmanīgāk lasīt Latvijas ko-miinistisko
presi, viņi būtu varējis
aiztaupīt šādus metus. Laikraksts
„BrIva Jaunatne" jau 1. jūlijā rak­stīja:
„Kāda bū3 tā detnokratbkā
republika, par ko meg tagad iestāja­mies?
Vai tā būs demokrātiska, kā­da
bija Latvija līdz 1934. gad'.'n un
kuras bērns ir fašisms? Nē, tā de­mokrātija
ir apglabāta uz visiem
laikiem. Topošā demokrātija būs
jauna, revolucionāra tautas demo­krātija.
Vara būs īstu tautas pār-
' stāvju (t. f., komunistu) rokās."
Demokr^JiskSs valstīs vēlēšanu iz­nākumu
un līdz ar to arī valdībai
kursu nosaka paši vēlētāji ar savām
balsīm. Bet Latvijas komunisti do­māja
citādāk, Vijņi gan it kā atzīst
vēlēšanās, bet tflcai ar noteikumu, ka
iznākumam jābūt pēc; viņu prata.
Lai tas tā būtu, par to viņi solās
gadat. Bet ka? tJzso jautājumu ne­pārprotami
atbild >,Clņas" ievad­raksts,
kas paskaidro: ;
«Padomju Savienības Sarkanās
armijas ierašanās un atraš anās Lat­vijas
zemē pēkšņi izraisīja tik gpē-clgu
un plašu mūsu revolucionārās
darba tautas masu kustību^ ka katra
doma par atgriešanos pie vecā režī­ma
apstākļiem kļūst bērnišķīga un
mniekllga." Sarkanā armija, tas Ir,
svešas varas okupācija, izrādās par
to Ideoloģisko latviešu tautas pārlie-ciņāšanas.'
līdzekli, ar kviŗas palīdzību
izdzīs tautas'brīvības lin neatkarības
• tieksineSv. •.
Kāda būs Latvi ja pēc saeimas vē­lēšanām,
āri to „Ciņa" ziņa pasā^
dt: ,.Kopā un roku rokā ar So­ciālistisko
Padomju I^^ Sa­vienību,
izmantojol; tās bagātīgos
piedzīvojumus kā. • revolucionārajā
kustībā, tā sociālistiskās valsts ra-dī.^
nā, mēs turpmāk veidosim ari
savAi dzīvi un darba tautas nākotni.
Kaut gan vēl nacionālais karogs
plivinās blakus sarkanam karogam,
vēl pastāv privātīpašums, lai gan
fabrikās un iestādēs reti kāds vēl
strādā ražīgu darbu, kaut gan valsta
prezidents Ulmanis vēl oficiāli skai­tās
valsts galva, kaut arī atdodas
mājas arestā, neoficiālā Latvijas
valsts sovjetizācija lieliem soļiem iet
uz^riekšu iestādēs, fabrikās un ar­mijā.
Uz ārieni gan rīkojas ..demo-
- kratiskā" valdība, bet īstā noteicēja
Latvijā ir jau komunistiskā partija,
kuru no krievu sūtniecības rīko Vi-šinskis
5. jūlijā izsludināja saeimas vēlē­šanas
uz 14 .un 15. jūliju, jo j ū l i ja
Kārtējā Baltijas tautu centrālo ko­miteju
pārstāvju apspriedē 10. jū­nijā
Vircburgā igauņu CK pārstāvis
V. Ivasks informēja par sarunām,
lUO štābā Bad Kisingenā, kur
skārti svarīgi DP jautājumi. Sakarā
ar likumprojektu par DP uzņemšanu
ASV, apspriedes dalībnieki sastādīja
un parakstīja iesniegumu armijas un
IRO vadībai, kurā. ludz pie eventuā­lās
ieceļošanas kvotu noteikšanas
pēc nacionalitātēm pieaicināt arī at-seviiJķo
nāciju centrālkomiteju pār­stāvjus.
Tāpat apsprieda un pa-rftk^
ija iesniegumu drošīlias jautā­jumā,
apsprieda kopīgu rīcību nau-
Kapec
nepatikšanas?
LCK informācijas nozare ziņo:
„DP, kas šādu vai eitādu iemeslu pēc
atgriežng atpakaļ no Beļģijas uz Vā­ciju,
vairākkārt sūdzojušios gan
savu tautību organlt'.ācijās, gan IRO
un militarpārvaldes Jcstādēs, ka vi­ņiem
pio^ robežas pārejas BojAiJas
ierēdņi atņēmuši personīgās mantas.
BcļCni iestādes informē, ka pārti­kas
vidos, nelietotus apKčrbus un
nelietotus apavus, kā ari daudzu'^.ci-tus
jaunus priekšmetus un m^iitas,
Ir aizliegts no Bc\G(iļas izvest. Sā­kumā
beļģu iestādes šī jautājuma
nokārtošanā bija visai iecietīgas un
tolerantas, bet DP šo apstākli sāka
pārmērīf^i izmantot. Tā sekas ir no­teikumu
izpildīšanas stingrības pa­lielināšana.";'
das reformas gadījumā un pārrunāja
Baltijas-tautu DP pārstāvju delegā­cijas
sūtīšanu uz Franciju. Par ap­stākļiem
Mindienes Funkkazarmju
izvietošanas nometnē sastādīja ie­sniegumu
IRO vadībai Zenevā un
IRO štābam Bad-Klsingenā. Tāpat
pa'rakstlja latviešu ' CK izstrādātu
iiipiegumu uztura jautājumā. Ie­sniegumam
• pievienotas.: Latvijas
ārstļi apvienības sastādītās tabulas
un Ito nosūtīja latviešu pārstāvim
pie IRO štāba Zenevā. sūtnim J.
Felmanim tālākai rīcībai.
Apsnriedē piedalījās igauņu CK
prielvšsēdis E. Eins un locekli N.
Trials un V. Ivasks, lietuviešu CK
priekšsēdis kons. P, Gauēis un loc.
Dr. -J. Slapetis un latviešu CK
priekšsēdis H. Klarks un kancelejas
priekšnieks J. Venners. •
• • • • m
VĒSTULE LATVUAI NO FRAN pIJAS
Pēc ilgiem gadiem Parīzē atkal ļ nieks Pezē, aielnbi franēus ļ^^^
notika atklāta un sirsnīga draudzi- cīgiem lielo revolūcijii brīvības^ im
bas manifestācija Baltijas: valstīm, i taisnības, ideāliem .un izbeigt iīfo )
Sarīkojumu organizēja Tautu tiesīrļnējo nesaprotamo
•bu līga, kuras vadībā ir ievērojami tautu • atbrīvošanas kustība. .Tie^^
franču garīgi un politiski darblnie- Baltijas vaistis^savā brīvības'pošm^
ki — bij. informācijas ministrs Pols. pierādījušas
Burdāns, Franču ^ akadēmijas ģe- dzīvotspēju. Tagcid tās izmisunļa ^
nerālsekretārs. AnrI de Monfors, iz- pretojas lielas svešas varas pārspji,
cilais publicists 2anš Tekajē uc. Sa- I kam un,, iznīcībai — ; M cik il^iŗ-nāksme
notika vecās Sorbonas Tir- Franču doma—- jnipstiesl; Tāds - te
go aulā un bija pulcinājusi krietnu sanāksmes vispārējais sauklis. ; -
puiku Pai'īzes , garīgās dzīves vadi- Mums ir ļoti svarlgiv; ka par Bal<"
tajās personas un šejienes latviešu,- tijas valstīm; atkal atklāti runā;;;^^^^
lietuviešu un. igaujiu kolonijas, l o - r ī z ē , turklāt garīgi;tik notīmīgā^^^;^^^^^^^^^
ceklus. Prezidēja Žans Teksjē. Pla- dē, kāda ir vecā Sorbona;: kuiv paŽ-šu
referātu par Baltijas valstu lik- reiz darbojas daudzu apspiesto tautu
teni nolasīja lietuviešu eksekutivās emigrācijas centri Jā^
komitejas priekšsēdis Sidzikauskas. mums draudzīgie akti turpināsies
Debatēs par Baltijas tautu brīvību Maļ baltiešu ^a^^ķļa;izpratne
ded-Mgi iestājās republikas, padom- cijā k ūtu PUrngi. p^re^^^^^
• ' 'vieglojot ciņu par Baltijas v^M^^^^^^
brlvošanu. Ari mēnešraksta
4r\nr\ TSTl T/" - J i Dommentation Catholique" pedējg 1000 U r uz iVanaCill numurā pubUcējis garu un mums
ļ U V U JL^A u.^ i.vc^Aicxv*L* līdzjūtīgu rakstu pār Baltijas zenvju
' X - traģēdiju. Rakstā ir sīki dati nai-nepieciešamības
preceiT^, centra mi- Nācijām, slepkavībām, balUeSu
tošie latvieši noorganizējusi tird^-Lēgļu gaitām un.:^^^^^^^^i^^^^
niecības pasākumu. TV) vada sibirijā
Pusvācietis Dalības miuda pasa- daiidz darba paš^^^
kumā ir RM. 20.— Centra uzsākusi | „ J r ^ , n . n o w>^u«v.r -n-^^.;^ • ^,
jerobe
j«i
& ^ i t ā s att]
(19 0
minētiem H Kli ifA^'^ 4
Nometņu
dzīve
PRĒMIJAS literatūrā, mūzikā un
tēlotajās mākslās piešķirs p. g, 26,
okt. .nodibinātais ģenerāļa Kārļa Go-pera
fonds. Godalgos .trimdā radu­šos
darbus latviešu literatūrā (dze­jas,
stāstus, noveles, romānus, ap­rakstus,
filozofiskus un paidago-
^iskus apcerējumus uc. darbus, do-mātu.
q jaunatnei no 8--18 g.v. un fil­mu
scenārijus), tēlotajās mākslās
(gleznai, grailkas, grāmatu ilustrā­cijas,
plakātus un tēlniecības darbus)
un mūzikā, : kas veicina jaunatnes
audzināšanu skautisma garā. Katra
prēmija būs RM 4000.— Paredzētas
vēl vairākas godalgas. Godalgošanu
izdarīs līdz L augustam, bet darbi
jāiesūta Itdž 1. jūlijam J. Dombrov-skim:
Esslingen/N., Pfaffstr. 3—6.
No , Falingbo.steles emicjrācijas
centra jūnija sākumā lauksaimņie-
^^īhas darbos uz Kanādu aizbrauca
250 DP, to vidū vairāki desmiti lat-viešu>
Lauksaimniecības strādnieku
pieņf^inshna un pārbaude bija sa­mērā
ātra uh DP emigrā'ciias centrā
nācus pavadīt tikai 2—4 nedēļas. P ē ­dējo
divu mēnešu laikā no Faling-bosteles
i uz Kanād i aizbrau.cuši ap
1000 DP un'ļjāris simtu mcnonītu.
ļ Lai ^ baltiešus apgādātu ar pirmās
'LIBEKAS YMCAs aicinājumam
ziedot ' Lībekas latviešu slinmicai
lidz 6. jūnijam bija atsaukušies 682
tautieši, saziedojot RM 11.790.fiO.
PINEBEPGAS lat\dešu ncnnelnes
/(imnazija un tautskola sarīkoja da­bas
zinātnisku izstādi ar botānikas
un zooloģijas nodaļu. Skolu muzeja
bij. dir. J. Šiliņa vadībā skolēni bi­ja
savākuši ap 600 eks'ponātu. tā
pierādot, ka arī pašreizējos apslākļos
iespējams veikt ievēroļamus pasā­kumus,
lai veicinātu skolas darbu..
Izstādi atklāja Plncborgas an<;?lu ko­mandieris
Korbets, veltot atzinīgus
vārdus skolēnu čaklumam. Agr .1.
Brūna iekārtotajā botānikas nod'^^ļā
(liija daudz ārstniecības augu un
drogu.
BAMBERGAS latviešu komiteiā,
piedaloties 52 proc. vēlētājiem, ievē­lēja
Augustu. E. Petrīti. T. Du­kātu,
E. Tūteri, J. Bērziņu un K.
Cioa,ntu.^
MEMT'i\^GENAS vācu iestādes a p -
ļVaino DP p a r zemnieku labība.?, ālr)-
llņa un zālāju lauku apzagšanu, pie­draudot
ar b^T'J,i\ sodu. DP vācu lau­kos
meklējot barību trušiem.
Sisrl^Pft'urievt
V feāmTl^Bs spiedis
Amerikāņu I
darb-.,iies atvi.e šu s—ve diejnas . sk(^a l ,p;a^lī^d;z^īb^a^s ^fk^o^mg^i tejai Francl^iJ
. ; : o l . Jēkabsona vadība. Dalībnieku 1 . ^ zemē, VisssS
..ka;;., prāvs Utviesu tautskolas ^^ļ^ jj^^^^j^ ^^^^^^ W^
Dr.f/ini.. KrciJmanis aizbraucis dar- atlīdzības, kaut «a-bos
u. Kanāda Ar viņa aizceloša- .^^ stundas jāpavada ari die-nu
Fahnpbostele niitosie latvieši I ^j^g^ maizes pelnīšanai, KmZ
zaudeiuši ^neržisku sabledr!sku_dar. -J^..^ ^^.^^ ,
binieku, Tau *olas vadību panje- ^j^j^ ^-^^^^^ ^^^^ķ, ^
musi skol. Oeistaute. Notikušas par- ^j^^^g ^^^^ J Francijas S
maiņas an la v.e.u komiteja. ^^-^^^^ ii^igu nepazīšanu, m i i
9. ŗunua Fnllngboste e koncertēja ^^^^ ^g^tules pelna patiesu lev^U
te miloiie latviešu makdiniekt — K . j.g , , Q .
dziedonis,C.Jstauts, Piani.te Raml- S^e^i todes S^lerui^'tt iia un vijolmoks F. Heīnrlchsons. i„,,„km wurnpm! SBnmt«m« i , . UM
R, T.
RO generāl
sekretāra
inspekcija
jaunam kurpēm! Saprotams, ka M\
neapzinīgi rakstītāji ļoti aizkavi
komitejas darbu.
Parīzē, jūnijā.
T. T.
I
DP potēs pret
tuberkulozi
VT^.^ - : . , ^ , Visās nometnēs amerikāņu jos!8
M- h ^ R n H cn^^^^^^^ DP veselības Pārbaude un
.taba Bad Ksingcnā sestdien, 11 ju- pret tuberkulozi - zino
nija mspekcijas brauciena no Z^^^^^^^^ ^^^^^g ^.^^^ .
vas Ieradās PCIRO ženeralsekretSrs gj -^^j ^. . ;
Taks (Tuck) un apspriedās ar jos as I g ^^^^^ uzraudzība, ietilpst plāno,
šefu Edvardu, štāba informācijas L^jg ,^„g par Eiropas iecM-daļas
vadi aju Denllngcru un pa- ^.^g.^ aizsardzību pret tuberkulozi,
rcncrn dalu .vadītajiem. Ģenerāl- ^-^^^^ ^^^^j f.^^. ^-^^
sekretāra apnieklmms notika tieši ^^^^^ ^^^^^^^ ^^^^ no 2-25 g. vc
p.rm.s ren.lara.smo preses konfe-Lumam. Veselības pārbaudē neno-r
T O . k a s Bad Kismgena notiks -^^ļļ^^ ^^^^^ ,^
16. junija. ::• ' " ' o .. .
^"ļf direSrs Berlinel
rfP* fita krievu m
1 «Mias iestādes- 4
jSumentus kas a p ļ
a, sapulcējās vairā
Kēku, Lai pārbaudi
i'^' ttr vTa
gubernatora vietn eiq
« K r i e v u licencētais'
"D^ tE^and" šai sakarībā^]
S a / k a p ^ u iestādes^
ierobežojumus personu sati^
«astapSc, lai aizkavei^
nwi ;ieplflžanu krievu 30
M kad Rietumvācija bus ļ
vit|sļreforma.
Kaiiiēf pa pasažieru satil
jaiinc^ahu ^līdz redakcijas
nebiji nekādu ziņu, noteikuJ
, preJi^ Ievešanu Berlīnē krid
^ apspriedēm ar britu militāJ
valdes ?Srstfiv]iem, aifeal
beigās Maskavā sanāks 'Padomju
Savienības 4U!^stakā.padome un līdz
tam laikam JāviMc visi priekšdarbi
Baltijas valstu Iekļaušanai Pad^m^u
Savienībā. Likums nosaka, ka v^ēlōt
var katrs Latvijas pilsonis un ka
vēlētājiem, tiesības iesniegt kandi-dStu
Sarakstus, kurus parak5^tīju<5i
vismaz 100 vēlētāju. Jau nāko.^ā die­nā
pēc vēlēšanas likuma izsludinā­šanas
nezināmas rokas „triecicna
tempā" iŗ ijastādljušas un Izsludinā-juSafi,,
Dārta ļaužu bloka" sarakstu..
Namsaimniekiem un lauksaimnie­kiem
dod rīkojumu iegadāties Pa­domju
Savienības karogu/ Komu­nistu
pārt^emtaļbs laikrakstos pa­skaidro,
. ka ,,u%snanīgs vērotājs
„Dafba ļaužu blokā" saskatīs godī­gākos
ļaudis ņo visām mūsu tautas
aprindām. Par nožcložanu tautas
lielākais vairums nemaz iepazīst
A08 „godīģakos ļaudis" un nezina, no
kurienes tie raduiiies. Tālāk pamāca,
ka „ārpu5 Darba ļaužu bloka, citu
reālu kandidātu sarakstu nemaz ne­var
but.: Latvijas darba ļaužļu bloks
ir.; ap tver is • vi s u k a s ; s a s tad ai ta u t a s
pozitīvos, radošos spēkus. Tāļdos ap­stākļos
ikviens tālāks saraksis nozī-mē1,
u politisku^-^^^s^^
noraidāms/* •
Par ^plti tādām komunistu pamā­cībām
un draudiem/ latviešu starpā
tomēr atrodas vīri, •; kas . .atsakās
saprast, ka likums na>v likums un
demokrātija nav demokrātija un kaš
cenšas vēlēšanās piedalīties ar otru
demokrātisko latviešu sarakstu, No
Maskavas, importētais kompartijas
sekretārs 2, Spure tad šiem ..poli­tiskiem
spekulantiem" publiskās ru­nās
aizrāda; ka viņiem nelīdzēs-ne­kādi
solījumi tautai, jo, lūk, ..darba
tauta noraida 5os liekuļus un
saslēdzas ap savu vadītāju „komu-nistisko
partiju". — Tūdaļ pēc tam
laikrakstos parādās iāds ziņojums:
„Daži turīgo aprindif pilsoņi, ar ģe­nerāli
Jāni Balodi priekšgalā. Ata
Ķēniņa vadībā sākuši organizēt sa-
<:^imas vēlēšanām savu demokrātiska
latviešu sarakstu, neraugoties uz to,
ka' visi patiesi demokrātiskie Latvi­jas
iedzīvotāji jau pievienojušies
Latvijas darba tautas blokam. Viņi
vākuši iedzīvotāju v:dū parakstus.
Mūsu drošības sar^; šo polītisko:
avantūru laikā atklājuš: un :aikā
nodev\iši lietas noskaidrošanu: un at­risināšanu
prokuratūrai."
izlietot savas likumīf^ās .pilsrsņu
tiesības t*itad ir politiska avantūra,
kufu noskaidro prokuratūra.. Pro-^
vurātūra arī atradusi ļoti vienkāršu
šīs lietas atrisināšanas veidu, ,.vai-niiric"
pazūd bez pēdām.
Pēc tam, kad prokuratūra nevēla­mos'kandidātus
bija nogādājusi pie
malas, velēšanu komisija var pazi-ņot.
f;l^i'' ,;saeifnas • vēlēšaņU;:; priekš-dar^.|;
ir' veikti.: Par : lilcūmani. .at­bilstošu;
komisija^ ikkatrā/Vēlēšanu
apgabcilā-' atziņai llkal-.vienu; - i . L,
Diirb^ ļaužu: sarakstu; bet pārējo^s^
npraldīija:'' Ar demokrātisko^ ^,p
ņu,^ kandidātu ieslodzīš^
pācijasfnometnēs un viņU: kandidāta
sarakstu anulēšanu komunistiskā sa^
raksta V uzvara;,, vēl ēšanās": ;tad :ari
bija: nodrošināta. Bet ar to as
maškaviešļem:'>ēl nepietiek; jo;:vi­ņiem:;.
īdots rīkoj lims, lai .vēlēšanas
piedalītos visi :ūn; lai: neviens ņeūz-droj^
inātos. ,ļ0ģālo" Latvijas :i51evie-nošanosļ
Padomju Savienībai • sa-bof.
eļ..;,•;..;. '••;-••:•;•;-'''-^•',y':-:
' ļ^ēc'taiļn. kad jāū;kom
t^tori. ;valdības:.locekļi.un• komunistu
kontrolētā; prese' ir izlietojusi/ visu;
savu daiļrunību uri visus ietekmēša­nas:
un! iebiedēšanas līdzekļus, lai
pamudinātu vļsuš iet :Pie: u ^
..valdība'' īsi pirms vēlēšanām izslu­dina
jaunu bargu likumu par kait­niecības
apkaŗbSaņu. Likums, ;Starp
:citu,ļ aizliedz izvairīti es no ^^^U^
gu - pienākumu pildīšanas, ; ņ
kaitēt valsts vai sabiedrības intere­sēm".
Bet piedalīties vēlēšanās ir
katra ^ sociālistiskās valsts pilsoņa
pienakAļOTis.--,::^
Par šoi likumu tieslietu ministrs"
Jablonskis sniedz sekojošu paskaid­rojumu:
,.Sevišķi svarīgos gadījumos
vainī|gos sodīs tiesa ar bargākiem
sodiem līdz pat spaidu darbiem uz
nienoteijk^tu laiku,..pie kam kara mi­nistram
ir tiesība nodot ierosinātās
lietas kara tiesai izspriest pēc ka­ralaika
likumiem. Karatiesa vainī­giem
varēs piespriest visbargākos
sodus., liāves sodu ieskaitot;'
., Vēlēšanu iznākumu .ietekmē arī
visiem: citiem iespējamiem l'dzek-
1iem. Iestāžu darbiniekiem un
fabriku strādniekiem jāsapulcējas
un Librikāni. no kurie-zīmes
organisma pretestībai pret
saslimšanu; Potēs tikai;tajos gadīju*
, _ . , ,mos, ja būs aizdomas par iespējamu
nes viņu uzraugi - komunisti tos gasHn^ganu. PCIRO ārsti norāda, ka
slēgtas rindas aizved uz balsošanas^ ^^^^^ nav sāpīga, un tā pret tu-lecirkņiem.^
Tur velētajiem iedod L^^^^ļ^^^ ^^^^ il^u imunitāti. Par
Darba auzu bloka sarakstu un uz- L^^^^^^^^ ^^^^^^^ izkārtošanas jautā-"
raugi ska as, lai velētājs taja noko ^^^.^^ '^^^^-^ ^^^^^
neizsvitrotu. Par piedalīšanos vele- 3^^^ ^^^^^^ ,
sanas velētāju pase taiSa atzīmi. Ko­munistu
aģitatori un laikrakjjti; vē­lētājiem
dod šāda \ veida brīdinaju- 30 STUNDĀS UZ VENECUĒLU
mus: .,Lai vēlāk tiem. kas tagad šau- IRO galvenā mītne Bad Kisingc-bās
balsot vai nebalsot, 'nebūtu jā- n ā informē, ka noslēgts līgums par
kaunas no: sevis, no saviem darba: 2800 DP ģimeņu pār^
biedriem : (t;; i : ; spiegiem),; no līdz- cuēl^^ ar .lidmašīnām
ēšanu uz Vene-ēetros
mēnešos. ;
pilsoņiem, nd visiem brīvās Latvijas Lidojums paredzēts no Minchcne.s.ar
patriotiem (!);un no saviem^ peršonī-galsipuiiktu
giemdpkumenticml kuros trūkst at-^^^^^ stundas; Izmēfenā^ .:
zīmes par piedalīšanos šīgada saei- juma lidojuini'paredkēti 21., 26. un^.^
mas:yēiēšaria8.,Vi8l^s^^^^
šanuoirņāitvl'^ Citiem vārdiem,
nebūs attiecīgās atzīmes pasē, tas lai
sagatavojas uz visbargakām repre­sijām.
: i^^-y':''^''\^'-'r:
:;Far -spīti visi-em šiem spaidiem^tb-:
mēr atradušies i i e i ^ fatviešu,
kas vēlēšanās nav piedali
mēr oficiālie vēlēšanu iznākurni ir:
piēd^ījužies ne mazāk: par 97,6?/o.
Te nav svarīgi, vai šie vēlēšanu re-nieks^
gen\Dratvins izdevis
mu,lfa5:apstlprlna īpašas vā
nieclslias, itomisijas dibinās
ļ,^ -todzls pasta lietas un pe
'; izdeviiinu izplatīšanu un &l
• ' lies ļ. augustā. Bez šīs
« t a d nedrīkstēs izj)!
Izdevumu. I
t ' i 5 7 1; i i i
REDAK
A. L a g z d i . ņ š , M-emIngenā >
AMATAM ZELTA PAMATS
. I:. • ; • ••. . . . "
Lielākā kui
zultāti uzdoti pēc faktiskā vēlētāju , Ka daudzreiz aizrādīt^ muTO pa­skaita,
jeb „pēc plāna", jo kompar- '^f sramutu daiļliteralurā, bet v»
tijas -sekretārs, vēl iekams jauna '"ej., truk.st praktisku raksta
saeima bija sanākusi, pateica ; savu Sal_ gadi juma; gribu .vērst u^^an
.„suverēņo" lēmumdv ka;;i,tauta no- tāitv n(^arem, kas mj^.
lēmusi par: ciesu: rniļnesalaužamu-ko- «'8^^asun:ļ^^
pā ieSanu .ar .Padomju Savienības l^^"^ "^.m^^
tautām:" Ari KirchenSteinsplebal-|'"P^°ti ^ ^ " ^ ' ^ ^ ^ ^
soja: „Jaunievēlētā!saeima: driz stā- :Ms:.un^bez..prakses atka^ "^MI
sies : s a v ā . d a r b ā , ; , i , Jzstrād
tversnrii. kaa nodrošinās Latvijas ie- ™!'^l^v ; 1°^',
dzivotājierri .visas I neatkarīgas Mi'^^'^'^J^^^^^^^^^^
brīvas: .tautas ; t e i b a s ; - pirmām^^^^^^^^
kāŗtām^tiesibas lemt: par lāiriiīpkuh^^
nākotni saskaņā .ar ' L a t v i j a s ^ Pa- r*^^?^ ^V - ^ ^ ' H ! f f,vf S domju Savienības :savstarf)ējo; pa-līdzības
:iigņmu;"-: : : : bus,:Jfm^kle darbs.; T^de^^JHei^:
Saeim s^vā vienīgajā sēdē 20. j ū - f ^^^f^ zināšanas, vertigs i^iir
lijā tad-'arī „stājās darbā" un, pre- h f / ' ' ' ' ' " ' f vienkārša un praK
tēji Utvijas satversmei, „pieiēma"' ^^^^ ^ " ^ ^ grāmata,
nelikumīgo lēmumu par Latvijas i , , i , o <
pievienošanos Padomju Savienībail J a n k o v s k a , Baireitā
Padomju S'avienības augstākā pa- .KUR PALIEK?
dome savukārt 6. augustā nolēma „ie- Avīzēs bieži lasu, ka uz Vāciju
vērot latviešu tautas padevīgo lūgu- gan no Amerikas, gan Zviedrijas
mu uzņemt Latviju Padomju Savie- bēgļu bērniem sūtītas dāvanas. Dzi"
nības tautu "saimē". • voju viena, ar trim bērniem, bet ne-
Komunistiskie kvislingi. bija simt- vienu reizi pat vismazāko nieKU
procentīgi veikuši savu maizes tēvu neesmu saņēmusi no šīm sūtitaro
uzdevumu. mantām. Tāpēc jājautā, kas
R. S i 1 i a š 1 saņem?.
i)as vcstul
jMSko katastrofu
ij^īoasļ Vēsturē uzskai
2Wwņtm§, kur, dk I
ioiiiJ oaļu-no vinie
^Niš^Ē'eŗu sarakstu,
^^ila.:fo'',' sakāpuši 117 i l
'^S, kuģim - i
viS ^Piedienu
'"^Sdt"''"a, kas
^'a2 kara laik\ļ
i '''•islidSi! ™ - 3000 mīt