1948-03-12-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
— I'ATVIJA, 1948 I 1^ 1 ~» ~1 i • :;:>• ii' • •••-li.. • ; .....' , TeiSjs Izmisīgi nahi. I U tad palūkojās |imeni. Visi, i : » e 5 £ « . blenza viņam pretim i' pcis satikās, N S S ' n i ^' pnrijs šķērsoja' ķieveni im TefiiH k tas atlēca kā te ,1.^ bstājās iepretim^i^ H laraudzījās, ar ptaļājas. Tā bija tt,^^^^ b«una zīda,, rotāte brfcanu rožu pum^„'"^ p'arē acdāatsu^. i t k ā k ā7l^"' S ^ , ^ SsuTserf isjso ļuks āupzā s saavtapsa kaļ ^1 ppoepnšj sa tnā,Ūcij.a", nav jau vā".,'* : .Tefijs aipstājās. Her,^^ viņam sekojis sold pa J o i ^ ' ^eņvgaluTefijampdeiŗ' ba otru galu atpakaļ nēdii? „Kaiip ledains, Tefiim jautāja. Tefijs laojās uz tea Nansija. ""^^^ pateic piivinatā mala atkal bija ķjz augšu. .Tefijs bija iiSi bņa nevalkāja rožainas prtlt' LW a^al saka k ā p t e ^ Henrijs tam sekoja, arvienu damies ar rožu pumpura pmija^^^^p^^ «Pabraukāsimies, Tefļj" w, Henrijs. «Mums pavisarn nebik^S atrast ^pāriis meiteņu sv^^ pēcpusdienā. Nu, ko, Tefii'>» Tefijs žigli atkāpās, purinr ļgalvu. Nonācis pie koka, kura' kdi?,a mašīna, viriš apcirtās un ļSēdēkli. Nansija; > ieskrēja majS. raudas atskanēja tāiu pāri Kad Tefijs bija ^^^^^^^i^^^^^ masmu, .Berijs piecēlās un m pagalmā. Viņš noraudzījās, kSati pazuda aiz kalna, un nr" - Henrija lamiu vārdos. . „kā man nepatīk, ka c^^ aizlaižas lapās," Berijs teica. „Van k^i zvērēt, ka viņš bija ieradies« noteiktu nolūku." Tā viņš stāvēja, ar muguru ļrt paāju, kamēr Klaids: nokāpa« lieveņa un aizgāja pār lauku sadabūt vairMc meloņu, ko atdzesnjl aka^i dibenā. No ang.ļu valodas Rita Liepa Anglijā bija 13 krematorijas un ķremātizēsanas gadījumi, bet IJi ļg. jau 56 krematorijas un vairā lesmit tūkstošu 'ļijuma iii Krustvārdu mīklai ŗ r 7. Skaitļa vāMs. 9. Z . ^ ^ garšīga.. 12. Tāda v a ŗ b u t2i ; , |, Naudas vimba. 15. ^-R^era g,, | 17. Bībeles perama. 19. S^JPl 'tiešu saules dievs. ^2^^^^ I ba. 29.i Kulkaims. 31. i'u^J",, jjj || 33. Puķe. 34. Uzmejtun^ sastāvdaļa. 37. Zāvet 39. Savākta. I Stateniski: 1. Vācu 8. 2. puķe., 3. Auŗ^u.^;^, 1 Maurs, pļava. 5. Sie^^^^^ ^ 6.- NoUagums. 7. ļ f ^'^ff V 10. Laika, apstāklis. ļPutris. 15. barīdzniece. ^--^i līdzeklis. 18. Jokdaris, ^1-.. līdzeKlis. 10. j<x^^<^ŗ"-_ ,^^1I ^ Zairu žuburs. 26. %wm, Ine. 28. Rakstura^ipa^ |32. Irdināt zemi. 34. W Grieķu burt^ 37. Salķh^.^j MIKLAS ATBISINAJ»'^^ . Līmiski:. 1. Atvadas.,^^^'^^^ ^ lEmerīti.' H - Atlass.^l^' ^ Rāte. 16. Brāļi 1^ ^^1 ļ S< 20.Ufa. 22. ^- f:Simi de. 27. T. s. 28. Ūjina.^J«^j,J klso. 32. Nīkst 34. K ^ ^ : . SOS. 38. Iesārta.^- j» 4; Df^; Uda. 2. Vēla. 3.^Ama^^ na: 5. Ars. 6. Si. 7. CifjyeiW^ 10. Tīrs. 12. Trofeja. W^ Bridenis.. 17,'Dusulis.30. Arlsks. 25. Ēnos. : 33. Tea. 35. Ei! 36, Ne. I . k. •' iv f;: , I p • • I • LATVIJA Latviao Nevvspaper publlshed twice weekly. Authonzect by EUCOIVl HO. Civiļ Aiiairs Division, 14-th july 1947 AĢ 383. 1 GEC-AGO. Editor: Kārlis Ra- Mcs. Prinier: „Schwābi-sches Volksblatt** Giinz-bu r ģi D 0 na u Bu r g e r m e i st er - Landmannplatz 7. Popu-lation to be served: 20.000. Nr. 2(j (125) Piektdien, 1948. g! 12. marta uo pieļit-ĪATVIAN NEWSPAPER Iznāk otrdienās dienās. IzdAējsļ: \BALK uzdevumā ifatvieiiu (preses darbinieku / sadarbības kopa. Atbildfigais redakttļrs: K. Rabācs./^vietn. I A. Liejja. redaktori: Z A Bārda. IM. Gulītis. H. iMindenberlgs. A. Smits. Adresļe: Gunz-burg'Donau. ..Latvija'^ Tālruņi: apg. 84,' rjed. spiest 92. 50. ome par Trešdien pasaule uzzināja traģiska^ V miris jins Ma-sariks, Cechoslovakijas ārlietu mini^ Čechoslovakijas dibinātāja un pirmā valsts prezidenta Tomasa Ma.sarikadē^ Čechoslovakijas telegrāfa aģentūra paziņoja, ka Masariks izdarījis pašnāvību trešdienas rīlā, izlecot pa sava dienesta dzīvokļa otrā stāva lo pils pagalmā. Jana Masarika nave rad^^^ Viņu paredz apbedīt sestdien liz valsts rēķina,^r militāru godu, guldot blakus tēvam Lanu kapsētā. Tai pašā laikā Gechoslo Drošības padomē Dr. Papaneks memoranda IJN ģenerālsekretāram apsūdz Pftdomjii Savienību apvērsuma rīkošanā GechoslĢvaķijā uņ prasa turienes notikumus izmeklēt ļ īpašai UN komisijai. Viņš arī apšaubījis Masarika nāves oficiālos iemeslus. Iesniegumu tonier Drošības padome neapspriedīs, jo Papaneks esot rīkojies ka privātpersona. Masu petīcija pret „nokreiO' sanu • ' Of iciāla j a paziņo juma paf ^ Masarika nāvi, ko izdeva ministru :prezi" denta kanceleja, minēts, ka viņš pašnāvību izdarījis, domāj-ams,; nervu • satraukuma' brīdī; jo pēdējās dienās cietis-ha bezmiega.Iepriekš Masā-riks tomēr neizrādījis nekādās,: de-piresijas pazīmes. Gadījumu izmeklēšot.: Paziņojumā, atzīmēts, ka: viss' Masarika .mūžs bijis, veltīts, savai valstij un nācijai.- : Iekšlietu ministrs .^komīinists Nosīks; ziņu par Masarika' nāvi trešdien pēcpusdienā : pavēstīja parlamenta atklāšanas sēdēs ievadīju^ Masarika krēsls feija rotāts ar ziediem! Noseks; izteicās, ka Masariks ņēmis dzīvību sev tikai dažas dienas pēc tam, kad' solidarizējies ar jaiinp valdību. Noseks arī' pieminēja,; ka iepriekšējā vakarā Masariks esot saņēmis daudz ^vēstuļu un telegrammu no saviem ārzemju draugiem, kurās: bijuši pārmetumi Māsaŗikam par ņa „izšķiršanos tautas labā". Nošeķs nelaiķi cildināja kā brīvībās cīnītāju. Pēc; 1 minūtes klusuma brīža parlamenta sēdi uz 5;rriinūtēm pār- • trauca. [•'.''•'' : BBC speciālkorespondents: ziņoja, ka.Masariks mocījies ar bezmiegu:uņ lietojis, dažādus ārstniecības ^līdzekr :.U5, Tēva piemiņas: svinībās :svēt-. dien viņš bijis • ļoti saguris un pēc tam viens devies pie tēva kapa,- kur nolicis vainagu. Ta^^^ b^ reize, kad viņš .redzēts atklātībā. K a - , dam ārzemju diplomātam viņš pirms dažāni dienam it l^ā esot izteicies, ķa viņam atņemta rīcības brīvība un v i ņam esot jāuzturas savā dienesta dzī- : voklīv: Uz Masarika rSltstāmgal ;atrasts nepabeigts runas •uzmetums, ' loiŗu viņam bijis paredzēts teikt,; sakarā ar Polijas uh Gechoslovakijas Hguma gada dienu. BBG ziņoja, ka iMasariķa- līķi,;: kas.; atrasts no. rīta Cerņija pils pagalmā, ātri novākusi Piesteigusies^pplicija;^:^: - ^Jans. MasariķS; miris ,62 gadus vecs. Viņš darbojies Čechoslovakijas diip-lomātiskajā dienestā j a u n o valsts dibināšanas, bijis; vēstniecības pa-: domnieks Vašingtonā un Londonā, tiet no 1925.:^; vēstnieks; Londonā. Pēc Minchenesi nolīguma viņš atlia- Pās"no amata un'devās U2 ASV : un: Visu laiku sadarbojies ar Benešucī- J)ā par Čechoslovakijas ;:patstā\āb'as . atjamiošanu,; Ka^ laikā ^viņš devās liz Londonu, uņ kļuva Beheša hpdi- : buiātās trimdas \ valdības Ipceklis.; J945.g. vasarā,Makrilvs^^^d^ . ^ ^ l uz Prāgu 'un uzņēmās ārlietu mi- ;^strijas:vadību^ veicot šo; uzdevu- Mlīdzpēdējam laikam, arīVpēc val-pārveidošanas.^:;^-- : ;*^nglijā zinu par'Masārtl^a nāvi. • ^riema ar dziļām skumjāin: Ministru P^zideņts.Etlijs, pieminot-aizkājēju^ izteicās, ka Masariks, • domājams,' ^^sp^jis:samierināties ar totālitāris- ,jo ļoti .mīlējis brīvību. Apakš- :^amā Masarika piemiņu eildināja.'ār- , •^ļ^tu^niinistrs Bevins m opozicijās^ ^i'ciā Vinstons . Gerčils. • Antonijs' Wens izteicies, ka Masarika nāve'vis- • ^Ugtāk; raksturojot.: notikumu gaitu . |a sēdē Mabrika nāvi. atzīraēļa' :^ • ;^^suma brīdi,: un ārlietu : ministrs mo viņu : godināja :runā. .ASV āx- :^^tGv^ncē minēja Masarika nā-vnM - P^^i'ādijumu -Gechoslovakijā ļŗ aosajam terroram' • Stāvoklis Ge- ^}oslovakijā patlaban :esot loti .no-. • ^V^^^: ; tikpat •nopietns . tas:.ešot '^^ :^SV. Masarika nāvi plaši komentē arī: ārvalstu prese un radiofoni. .Londonas liberālais ,,'S'iar", pirmais, sniedzot Masarika nekrologu, raksta, ka, ja nebūtu notids komunistu, apvērsums, arī Masariks vēl būtu dzīvs. Londonas radiofona ko-tne. ntātors nekrologā norāda,, ka šl Masarika. personīgā traģēdija .'reizē esot atklāts un politisks brīdihājums pārējaipasaulei. ,' : Čechoslovakijas parlamenta sēdes •otrajā- dala ministru prezidents Got-' vaids stādīja parlamentam prieldā savu jauno valdību, deklarēja valdības prog;i'ammu, ko vakar vienbalsīgi pieņēma. Gotvalds I' izteic^ gandarījumu, ka Cecboslovakija tagad vairs nesēžot uz diviem ikrēsliem, bet tikai'uz viena — demokrātijas. Valdība necietīšot ārvalstu iejaukšanos. savā darbā un arī neiejaukšoties citu valstu lietās; Gotvalds, pra-., sīja tūlītēju nacionalizāciju, zfemes .reformu', un- jaunas satversmes pieņemšanu .Vēl pirms vēlēšanāiņ. . Satversmei .esot jābūt tādai, kas nekavē •valsts .tālāko- gaitu uz sociālismu. Jaunajā tautas frontē uzņemšot vie-. nīgi,;.piļnigivreorganizētas poļītiskās •partijas. ^^^^;^^^^:-- ,UN ģerierālsekretārs Lī pēc Cecho- . Slovākijas delegāta Drošības padomē :Papaņeka apsūdzības raksta saņemšanas •paziņojis, ka Papaneka ierosinājumiem esot privāts raksturs. |Iei-snieguniā Papaneks dara atbil(iīgu ;P.adom.ju: Savienību par notikušā apvērsuma sekām, kas apdrau<^ot t^u-: tas brīvību un dzīvību. Apvērsums (Beigas 5. Ipp.) ' ,S vervēšana 7. martā notika Latviešu organizāciju apvienības (LOA)prezir dija sēde, kurā apsprieda tālāku sadarbības jautājumu starp LOA un Latviešu CP. Prezidija priekšsēdis prof.A.Švābe ziņoja par Latviešu CP pēdējā sesijā Ba-benhauzenā pieņemtiem lēmumiem un viedokli latviešu orga-tezāciju apvienības jautājumā. Noklausoties priekšsēža ziņojumu, prezidijs izteiGa gandarījumu, ka LCF atzinusi sadarbības nepieciešamību un izvēlējusi savu priekšsēdi J. Celmu un priekšsēža vietnieku V. Janumu sarunu vešanai ar bīsk. J. Rancānu kā latviešu organizāciju apvienošanas iniciatoru. Sakarā ar Latviešu CP pieņemtiem sadarbības noteikumiem to galīgai izlemšanai no^ lēma sasaukt 10. aprīlī LOA ie-tilnstošo organizāciju konferenci. Bez tam, kā vienu no svarīgākiem jautājumiem prezidijs apsprieda darbaspēka vervēšanu DP vidū, atzīstot, ka līdzšinējais stāvoklis, ka darbos uz citām zemēm ņem tikai jaunos un spēcīgos un atstāj pārējos ģimenes locekļus Vācijā, ir neciešams. Tas ruīnē ģimenes, no kā smagi cieš viss tautas dzīvais spēks. Uz to jāvērš IRO un rietiunu lielo demokrātisko valstu vērība, ie-sniedzot kopā ar kaimiņu tautām masu petīciju, vācot parakstus visās nometnēs. Nolēma darīt visu iespējamo, lai varētu informēt ārzemes un visplašāko sabiedrību par mūsu stāvokli. Lai varētu aktīvāk cīnīties par latviešu tiesībām un tautas vier nības saglabāšanu, visur, kur at-- rodas latvieši, dibināmas savstarpējas palīdzības organizācijās. Bīskapam J.Rancānam pēc satikšanās 8. martā ar LCP priekšsēdi J, Celmu un vicepriekšsēdi V. Janumu, 9. martā bija apspriede ar LOA prezidiju, pēc kam J. Celmam un V. Janumam paziņots, ka sarunas organizāciju sadarbības jautājumā var turpināties vai nu ar bīskapu J. Rancānu, vai arī ar LOA prezidija priekšsēdi prof. A. Švābi Detmol-dā, pieaicinot šajās apspriedēs arī V, Skaistlauku un R. Osi. LATVIJAS LĪDZSTRADNIE VĒSTULE PAR OGĻRAČU DARBU I ' ANGLIJĀ Daudzās Anglijas pilsētās var sastapt', vīrus, kas.: krietni vien melnāki ^ p •skursteņslaucītājiem. Nav. jābūt .gaišreģim, lai^ pateiktu, • ka tie ogļrači. Kāpēc ; viņiv iet uz mājām: darba, tēr-pa;; :: iepriekš labi . nenoskalojušies ' raktuvju mazgātu-vēs, ļas , i r noslēpums, kuru .nav izdevies^ noskaidrot. Angļu ogļraci var pazīt arī - tad, kad viņš : ģērbies civilā uzvalkā. Ap •kaklu tad; viņam ir: sniegbalta šalle, bet .pāri vēderam pulksteņa ķēde.ar daudziem .Ivruzu-ļiem.' Tajos gadī- .ļumos, kad viņu_ir c • izdevies- redzēt ejam kopā. ar sievu, acīs duras, ka 1 pats viņš ir. stiog- > raihs, neliela- auguma, bet sieva, vienalga,. liela vai maza. pašapzinīga., un -korpulenta. 'Vai no tā varētu secināt;: ka viņa darbs nav viegls, bet^ al.?a:iaba?. .; Paš^ laika Anglijā radies ja*iņa..4ipa^.;pglracis. ku"am nav ne- No Vācijas uz Angliju plūst arvienu jauni ogļraču transporti. Tos I galvenā kārtā komplektē dienvidslāvi un latviešu viņu vidū ir ļoti mafl Vācijā dzīvojošo tautiešu noskaņojums arī viegli saprotams: salīdzinot ar visu to, kas dzirdēts un lasīts par Angliju, Austrālijas, Kanādas un Savienoto Valstu ļ'' prle,kšrpcibas liekas milzīgas. ^Bet vai tas tā būs arī patiesībā? Mēs esam centušies rādīļi „Latvijas" lasītājiem tāS' grūtības, kādas jaunās dzīves sācēju sagaida Anglijā. Bet mēs nebūt neesam pārliecināti, ka citās zemēs tās varētu būt mazākas: par Angliju mēs jau daudz zinām, par citm-ieni d o m ā j a m, ka zinām. Par'nožēlošanu, tas nav gluži viens un tas pats. Tāpēc šajā irakstā sniedzam in-formaciju^ i kas iegūta no pirmavota — tas ir nopietna, daudz p• i ' ieJr edzējuša un nosvērta vīra stāsts. Ari 16 valstu konferencē mnās par Rietumu, savienību Piecu rietumvalstu konferencē Briselē jau panākta principiāla ivieiiOr šanās par savstarpējo paktu, kas paredz plašas saimnieciskas saļistības un automātisku visu piecu valstu militāru savstarpēju palīdzību.' gadījumā, ja kāds uzbruktu vienas valsts territorijai Eiropā, kuilpretinļ palīdzību tam gadījumam, ja uzbruktu kādas valsts aizjūras territorijam vai kolonijām, sniegtu tikai pec īpašas vienošanas. Vēl esot tikai jav par atsevišķo līguma pantu formulējumu, ko cerot paveikt beigām. Konferencei par Maršala plāna ie^ dzīvināšanu .Eiropā," kas sāksies pirmdien, savu līdzdalību nieteiku-šas visas 16 valstis Pēdējā savu piekrišanu paziņoja Islande. JConfe-rencē runāšot ne tikai par saimnie-' cisko- sadarbību, bet arī, par Rietumu savienības dibināšanu, lai gan šīs sarunas notikšot vairāk tikai in- ' formālīvā nlālvsnē. Kamēr Londonā notiek arī Eiropas arodbiedrību konference, kas grib. atbalstīt Maršala plānu, Vašingtonā notiek dzīvas debates par iespējām palāti'ināt Eiropas atbalstīšanas kumu kongresā un sākušās arī sarunas par Grieķijas, Turcijas un Ķīnas iekļaušanu IVEaršala plānā, neatkarīgi no militārā atbalsta, ko šīs valstis jau'saņem. Iespējams, ka senāts nobalsos jau šīs nedēļas beigās. Pēc tam, kad kongresa 'priekšsēdē-^ tājs pirmdien izteica šaubas, vai izdosies debates moslēgt līdz 1. aprīlim, otrdien sasaukta īpaša apspriede, ku-līdz 1 onojas edoļas rā ārpoliti.skās komisijas prieķšsēdfi-tājs Itons Maršala u:f.d(.ļvumā'lūdzis kongresa pārstāvjus nekavēties. « ļ Demokrātu senāloi^ MakKelļali'S aicinājis ASV iesniegt V^^domļi^iŖ vienībai ultimātīvu paziVii^un vēl viena padomju agifesija~^: izraisīs karu. 79 gadus vecai.^ tors,'kas visu laiku bijis .^īv.< u0\ Eiropā sen Mārus IVA-šala plāna pretinieks, paziņojis, ķa pēdējo notikumu iesnaidā sav skatus radikāli grozījis.; • ,.Pravda" raksta, ka konference Briselē . pn tikai mēģina jums no.slrnl svi angļu un amerikāņu ļīnlī ki — iekļaut .Rietumvāciļu P savienībā", bet Ma.^kaVas r; piecu tiesibi )līlikas ivļē ietun lid:! vals ( u ot lUo 1'- ui apgalvo, ka amerikāņu vir.spavi nieks ģen. Klejs esot vļjsojies Mh ridē ar oficiālu-uzdevumu^inUn-ē.^' ties par vācu īpašumiem^' Spānļi. bet patiesībā esot runājiis oar jas lomu Rietumu savienībā. DM, IN/VIIT, Somu delegācija pilnvarota paļ-aksEt Sp; ņ T BBQ 1- 1- ē-- ā, i - ^Jebkādu pieņemamu KĀPĒC SOiVU IZŠĶĪRUŠIES NEAICINĀT PADOMJU DE1.E0ACIJI UZ HELSINKIEM Somijas prezidents Pazikivi otrdien oficiāli iesniedzis Pa domju i kurnu saturi )t visi clāit nības sūtnim Hļelsinkos Somijas atbildi uz Staļina priekši Padomju Savienības un Somijas aizsardzības paktu. Notas pabaidām neizpauž, un, kā ziņo „Daiiy Mail", tās saturs būs noslēpums vismaz līdz tam laikam, kamēr Helsinkos zināšot, ka nļotaliio-nākusi Staļina rokās. Iecelta arī'Somijas delegācija, kas, ļ)ēc radio; jr.i-ņām, paredzams. Izbrauks uz Maskavu 20. martā. Sav e-er vienas no pieminētām pazīmēm Tas ir Eiropas brīvprātīgais., strādnieks. Kādu dienu, klejojot pa Donkasteras Vul-vorsa milzīgajām preču zālēm, es pēkšņi dzirdu sau-: cam manu vārdu. Tas nav nekāds lielais brīnums. Anglijā, tāpat kā Vācijā un daudzās citās pasaules malās, latviešu valo-^. du tagad gadās dzirdēt visneiedo.- mājamākās. vietās un apstākļos. • Vīrs, 'kas mani sauca,. : izrādījās vecs paziņa, kādas lielākas lauksaimniecības vadītājs . Kurzemē, iRs ta- :gad; man par: Lielu pārsteigumu,bija • še 'Ogļracis. Nē, pēc ārējā izskata to nu gan nekādi nevai'ētu teikt. Un, protams, kad turpat veikala restorānā bijām okupējuši galdiņu, viņš bija tas. kuram vajadzēja stāstīt un atbildēt uz bezgala daudziem jautājumiem, (Beigas 2. Ipp.) Atbildes notas iesniegšana un delegācijas izraudzīšana bija noslēguma 2 nedēļu di'udžainām samnām Helsinkos, kuru ieilgšana, pēc „New York Herald Tribune" speciālkorespondenta ziņām^ jau esot izraisījusi ^taļina nepatiku. Pazikivi pēdējās dienās esot ļoti steidzinājis lēmumu pieņemšanu. Delegācijas vadītājam ministru prezidentam Pekalam dotas pilnvaras Somijas vārdā parakstīt. „jebkā-du pieņemamu paktu". Delegācijā ietilps ārlietu ministrs Enkels, viņa vietnieks Svente, komunistiskais iekšlietu ministrs Leino, zemnieku savienības līderis un: valsts bankas direktors Kekonens,: kokrūpniecības sabiedrības vadītājs, zviedru tautas partijas loceklis Soderjelms,; sociāldemokrātu partijas priekšsēdis Pel-tonens, Somijas parlamenta prezidents Fagerholms, armijas virspavēlnieks Sive un vairāki citi virsnieki.. Paredzams, ka delegācija ieradīsies; Ma.skāvā. ar somu pretpriekšliku-: miem, lai S^n oficiālas personas kategoriski atteikušās par šo jautājumu izteikties. ,,Daily Mail" sakās zinām, .ka somi atteikšoties parakstīt līgumu, ja tas būšot tāds, kādu parakstījušās Ungārijas un Rumānijas valdībās.' ,.NewYork Herald Tribune" turpretim domā, ka drošs vienīgi tas,:ka somi vairīsies provocēt, krievus uz.līdzīgu akciju, kāda notikusi Čechoslovakijā. Somu delegācija došoties uz Maskavu,, cerēdama' saglābt tik daudz no savas valsts neatkarības, cik vien; iespējams. Noskaņojums somu tautā un laikrakstos joprojām ir pret militāru paktu ar kaimiņzemi austrumos. Laikraksti, izņemot komunistu vorganus, atkārtoti uzsver, ka pakts aizkārtu Somijas neitralitāti, un uzsver, ka, militārs pakts nevajadzīgs, jo Somijā pēc miera līguma parakstīšanas pati kļuvusi „militārs vākums" un tai nav arī nekāda iemesla baidīties no Vāciias uzbrukuma, pret ko pakts it kā vērstos. Kreiso sociālistu un komunistu mēģinājums sarīkot „spontānas prieka dem'gn'stļ'ričijas" pēc- valdības lēmuma pas,ludiiļuišc|.iļas. esot radījis tikai visai ',,pa.šķidrus" gājienus. • : : : ' • • : : ' V : : - • • : • •, „Daily Mail" ziņo, ka valdība ilgi debatējusi par to, vai ļarimām bi: tu jānotiek Maskavā , vai Helsinkos. Pazikivi, un sociāldemokrāti ieteikuši aicināt padomju .delegāciju uz Helsinkiem, .kur varētu uzlvlausīt parlamenta domas. Bez taiTļ' Ma.skiavāļ ļ^.o-miem draudot briesmas, ka vinu priekšā noliek gatavu un negrozāmu tekstu parakstīšanai. • Neatkarīgais ārlietu ministrs Enkels un-citi tomēr ieteikuši Maskavu, kau't arī tādēļ, ka somi nevarot uzņemties atbildību! ]!)ar padomju delegācijasMro.šībuļHeisjn-kos. Bez tam 'tiešas sirunās ar ļ)a-domju augstākajiem vadītājiļOm ļ Ya-rot cerēt uz labāk em inoteikuinļicm. lekšlietu ministrs paziņoji,š ro ' Z - sargiem, ka tiem jābūt tniuks stāvoklī,' apgalvo Berominstei^as dītājs. Karelijas iedzīvotāji }o)')ro-jām bēgot uz 21viedriju. mes rai- Zviedrijas ārlietu mfnisļTs Und otrdien kādā -oficiālā rakstā paziņojis, ka Zviedrijas tauta uiv7>yj(;drj-jas parlaments esot galīgi izšķ|iries neiekļauties. nekādos lielvalstu il: lo-ko. s. Zviedrijas politika nesaisti Lies ne ar vienu ,,pu,si" neesot baiļui bet vesela saprāta diktēta un pamatojoties tikai uz pašuzturēšanās inslihk-tu. Zviedrijas ministri^ prezid^mts p a zi ņ 0 j is,, k a Z V i e d r i ja a p ira r oš o t k o - mūnistus, tāpat kā/Norvēģi ja. tikai ar demokrātiskiem līdzekļiem. Zvied-rijas karalis Gustos devies uz Dienvidfranciju, bei pa ecļam,i Kopenhāgenā apspriedies ar Dānļ'jas karali Frederiku. Dānijas ārlietu jmi-nistrs Pi-asmusens, - parlamentā i par Somiju runādams, izteicies. ka| Dānija, uzbrukuma gadījumā .zinūšo.lj kā aizstāvēt savu brīvību. Dānijai ģri- ~bot sadarboties ar vviissiieemm,, arī i ar Padomju Savienību, bet'vpolītbJkās brīvības ideāli tai esot tādT^ļoa.l;! kā Anglijai, Francijai, ASV un Bdne-luksa valstīm. NYHT, DM, BBC
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 12, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-03-12 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480312 |
Description
Title | 1948-03-12-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
—
I'ATVIJA, 1948
I
1^ 1
~» ~1
i
• :;:>• ii'
• •••-li.. • ; .....'
, TeiSjs Izmisīgi nahi. I
U tad palūkojās
|imeni. Visi, i : » e 5 £ « .
blenza viņam pretim i'
pcis satikās, N S S ' n i ^'
pnrijs šķērsoja'
ķieveni im TefiiH
k tas atlēca kā te ,1.^
bstājās iepretim^i^ H
laraudzījās, ar
ptaļājas. Tā bija tt,^^^^
b«una zīda,, rotāte
brfcanu rožu pum^„'"^
p'arē acdāatsu^. i t k ā k ā7l^"' S ^ , ^
SsuTserf isjso ļuks āupzā s saavtapsa kaļ ^1
ppoepnšj sa tnā,Ūcij.a", nav jau vā".,'*
: .Tefijs aipstājās. Her,^^
viņam sekojis sold pa J o i ^ '
^eņvgaluTefijampdeiŗ'
ba otru galu atpakaļ nēdii?
„Kaiip ledains, Tefiim
jautāja.
Tefijs laojās uz
tea Nansija.
""^^^ pateic
piivinatā mala atkal bija
ķjz augšu. .Tefijs bija iiSi
bņa nevalkāja rožainas prtlt'
LW a^al saka k ā p t e ^
Henrijs tam sekoja, arvienu
damies ar rožu pumpura
pmija^^^^p^^
«Pabraukāsimies, Tefļj" w,
Henrijs. «Mums pavisarn nebik^S
atrast ^pāriis meiteņu sv^^
pēcpusdienā. Nu, ko, Tefii'>»
Tefijs žigli atkāpās, purinr
ļgalvu. Nonācis pie koka, kura'
kdi?,a mašīna, viriš apcirtās un
ļSēdēkli.
Nansija; > ieskrēja majS.
raudas atskanēja tāiu pāri
Kad Tefijs bija ^^^^^^^i^^^^^
masmu, .Berijs piecēlās un m
pagalmā. Viņš noraudzījās, kSati
pazuda aiz kalna, un nr" -
Henrija lamiu vārdos.
. „kā man nepatīk, ka c^^
aizlaižas lapās," Berijs teica. „Van
k^i zvērēt, ka viņš bija ieradies«
noteiktu nolūku."
Tā viņš stāvēja, ar muguru ļrt
paāju, kamēr Klaids: nokāpa«
lieveņa un aizgāja pār lauku sadabūt
vairMc meloņu, ko atdzesnjl
aka^i dibenā.
No ang.ļu valodas
Rita Liepa
Anglijā bija 13 krematorijas un
ķremātizēsanas gadījumi, bet IJi
ļg. jau 56 krematorijas un vairā
lesmit tūkstošu
'ļijuma
iii
Krustvārdu mīklai
ŗ
r
7. Skaitļa vāMs. 9. Z . ^ ^
garšīga.. 12. Tāda v a ŗ b u t2i ; , |,
Naudas vimba. 15. ^-R^era g,, |
17. Bībeles perama. 19. S^JPl
'tiešu saules dievs. ^2^^^^ I
ba. 29.i Kulkaims. 31. i'u^J",, jjj ||
33. Puķe. 34. Uzmejtun^
sastāvdaļa. 37. Zāvet
39. Savākta.
I Stateniski: 1. Vācu 8.
2. puķe., 3. Auŗ^u.^;^,
1 Maurs, pļava. 5. Sie^^^^^ ^
6.- NoUagums. 7. ļ f ^'^ff V
10. Laika, apstāklis.
ļPutris. 15. barīdzniece. ^--^i
līdzeklis. 18. Jokdaris, ^1-.. līdzeKlis. 10. j |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-03-12-01