Bavarijas Latviesu vestnesis, November 27, 1948

              VUA, 1948.
tlētiku visā
ĻIEM
; trīssoļlēkšanā Me?nro •
enieks 71,31; loc^'^^m 12,59.
Beļģijā uiTcii^^^i^ia,
ensibās pārstāv, tikai v •
tesj 60 m Buka 8 0- \o^'^'"^suii .
Bebre 28,8; :80 S^l^^^
ana Ringenb^ii 5 2Q? ^ ^ 1 ^*
erga 11,53; diskā
kstiņa, kas ir r e & > ""^'^i^
iniece,,domā par & Sten-dzimtenē
pieccinā šoSl . '
pahekot tikai 1 i^H^J^"^'^-
Latvijas rekorda Pūn.^'J?^^*''- •
| v ^ ķ a s ^ d i s c i p l i n ^ s r ' ^ ^ ^ ^^
12,14; augstie 1,15?,;;^,^^
Skaitļiem, tad par skaini. .
pasaules visu laiku 1^?^
1232 p. (diskā 55,33 m lai^^^^^
savus_ maģistra eksāraS
TSitate., Diplomdarbā^ "so^S;
' t e o r i j u tn praksi kārts^ēSr
cord.stam lodes grū^anā S"* ^ ^
kko izdarīta mugurartk^^
ā pārciesta sekmir un /n^-*^"
vasarī atkaļ. ccT ati^L^^"'^'*
Slavas k a l n k ^ p ^ ^ ^ ; ^ ^
o l m r - v e c a i s un a t k a ^ ^ ' ^^
%!^?rd,8ts diska mešanl- fu
,d.Italia^per la bravoura dl Cof
i ^ a k a itāļi ^_„Konso|^^^^^
lek talu skanēt Itālijas vārS^^^^^
mīca, ,,Sport-BorghetH'' irTni^
l.eoķrtsi stšua j^apsa tidkišeannāāss Uvka i gealtdāa rmS '
vislabākā-liķiera, r^^^^^^
3tu - iutboHsts^^^^^^
.auto braucējs Parufi 'uc sporS
istami viŗi. Augstā sabledrlbi
m garo un 90 kg smago pas^.
••'.,l^?."solini, kas šodien ir viens
rakjajiera cilvēkiem Itālijā.
jaunumu. Franču vieglatlētikai
is^Dupo žurnālā „L*Equipe" pub-rj
-S ^?^ākās vieglatlētikas
Zviedrija 76,5 p., 2. Francija 32
Slovākija 15,5, bet pēc tam seka
mija ar 15 p. - Janira Stendzc»
^ radies jauns konkurents: dien*
5ičs sezonas nobeigumā mctii
m. — Zviedrijā atklāta jauna
matierisma noteikumu pārkāpšanu,
mā apvainoti Londonas olimpisko
uzvarētāji: Sjestrands (3000 m
ējiertā), Eriksons (1500 m)-un AU
liekšanā). — Mūsu sportistiem
t, ka vācu slavenais vieglatlēti»
Jozefs Vaicers atkal atjaunojis
liegtā žurnāla „Start uud Ziel'' iz-icera
padomi vienmēr bIjuSi cieņa.
A rn. S m.
ņtons Rādiks sacīkstē Ņujorka
e'rikaņu vidējā svara bokserim
elli 5. gājienā ar knock-out. Za«
bija 5 kg vi<?gļāks nekā RSdlks.
futbola vicrilba, kas uzvarCja
olimpisko špSļu turnīrā, zaudētu
entlnas 3. 5lgas .amatieru izlasei,
argehtlnieš;u futbola žurnālists un
Eiropas vienībām, lai tās gūtu
50. ģ. pasaules meistarsacīkstēs
eiro, jāspēlē .4 vai 5 klases labāk
im Londonā. Tas ir bargs sprie»
sportu laikraksta „Les Sports'' nv
t tizvSrds, kas latviešiem laikam
āk grūti izrunājams kā angļiem
"enieks, proti — Ickx.
•••|
•i ' • li
• I
ļ
1
.1
t
1
1
• ii
I
1
i
I
•ļ
I
ii
i
•1
.6. augustā uz Japānas pil-irošimu
eksplodēja pirma
ba, nogalinot 80.000, ^W
lidiem padarot 40.000 cilve-briesmas
bija pāri, dnzpa-atombumbu
slimību pa?-i-i
Hirošimas iedzīvotāji, ^ Kas
luši dzīvi; bija.nogurusiu»
veikt nekādu darbu, vf
•a atralņu, visiem javma^
viriešiem, izkrita mati, tw^
•ie. kas j au bija sirm^n^:
•a nekādas kaites. Arst'Fj
aules vēstures'jauna'^^i^'"
bija pilnīgi bezspēcīgi.. _
vairāk bija dzirdamas te»
grūtās/sievietes dzemtorf
: vai kroplus b » A m «
a ārstu komisijām j a ^ ļ ^
vietes, kas kļūs matēs J
kā noskaidrots,, ka v i J;
bērniem", kas tagad 11J
s gadus veci,, navjana^
veselības traucējumu
orisei,ārsti,sekos divūesn
irbSimu devušies gfŽj; ..pasaules maļam, lai sW
ftas attīstību pec
ma. Kāpar brinumu^^^^^^^^^^
modusies milzīga dzn«^^^^^
i kļuvusi par Ta'°J"'. ārsti
fbaraku pilsBu,
\ amerikāņu ,kolleg||^_^.
ziņojumu, ka pil ^^^^^^^
,mu: slimību, un t^^;ui.
var atgriezties.^
jau dzīvo darba
U a zeļ, amatniA^em^ „a^
fokas.. ASV va d|a^ ļ^^^^^^^^^
k ne dolāra pilsētas "
a kaut kādicm_^apln^^5U^^
frošimai Piep'uj .J^eTd^'
a. Pilsētas .lau""^^;^;
l i r 40 g. v. P ' ļ t f a n ā -
famāis, kas agrāk W,,iav.s
Simārists, bet _ tagad :
cīnītājs par miera .^^^^u
imas pilsēta kaaua^^^
i f lu'""^pe-
"m
I
I
•'m
i»
i
1
f
Ŗ
i
I
L
-i
L»Wiap Newspapei
Published linder EbCOM Civi)
Affairs DivisioD Aotborisatioo
.Nombei UNDP^ļ96. Publisher
tnd Editor: Kārlu Rabacs.
Qp Camp Ķleinkōtz jnear
GQiuburg/D. Printer;^,SctfwiJb.
Vbiksbl." Gtozburg/D.. Ŗgra.
Undm.-Pl.'?- rii-culation: 4000.
published three tim^s weekly.
Editofial ofHce: Gānzburg/Do.
Q(>,-:rikus-7.immerm3'.n-.Str.
near
LATVIAN NEWSPAPER
pēc divu dienu apspriedēm ar
nrezidentu Trumenu ārlietu ministrs
pārsals preses: konferencē izteicies,
ka j,stāvoklis Ķīnā kritisks". ASV
valdiba vēl nav Izšķīrusies, ko darīt,
1^ nokārtotu šo svarīgo Tālo aus­trumu
problēmu. • Vašingtonā paS-i^
izpārbJiOidot vairākas palīdzības
variācija?. Ūz žurnālistu jautājumu,
par ko vēl runāts apspriedēs ar pŗe-^
identu Tŗuxneriu,^^k^ atteicies
VI
AP zii?Ov.ka arī Ķi/.ias vēstnieks
Savienotājās Va^ Velingtons Kū
personīgi lūdzis Trumenu steidzami
palīdzēt maršalam Cangkaiš^kam.
pec sanmas ar- p^^^^ Kū iz­teicies,
ka ASV galva viņu uzmudl-'
jīajis',,nezaudēt paļāvību''. Vai Tru-inens
apsolījis Ķīnai arī reālu palī-
4zn)u; vēstnieķ PG-:
litiskās aprindas Vašingtonā izsakās,
ka Savienotās Valstis savu palīdzību
varētu palielināt vienīgi tādā gadī­jumā,
Ja Cangkaišeķs .„radikāli pār-kārt(^^"
valdību. Līdzšinējie pie-dilvojunii
rāda, ka amerikāņu ieroči
un.^ munīcija; kas nosūtīti uz Ķīnu,
pa lielākai daļai kritusi komianistii
rokas:
;Ķa stāvoklis Tālajos austrumos
: toa rūpes Savienotaj ām Valstīm,
liecina ne vien lielie Ņujorkas un
Vašingtonas-bet arī provinces laik­raksti.
. Teksasas štatā iespiestais
,,MorhigNews*' raksta, ka. amerikā-jiu
palīdzības atņemšana nozīmētu
visas ' M j ā s zaudēšanu. „Glabe
. Democrat'^, kas iznāk St. Luisā,
• konstatē, ka „vienlgais glābiņš ir
steidzama Nankirigas valdības reor­ganizācija".;
Pa; to laiku komunistu ofensīva
Ķina turpinās -ar neatslābstošu, spē­ku.
Reuters ziņo, ka ciņu smaguma
pui^ts, tagad ;pārsviedies. uz Pekin-
|as ^, Tiensinas dzete^ līniju. Kā-
4a, komunistu caurrāvlena dēļ ap-
'draufleta s bflušia Ķinas'' karaļvalsts
galvaspilsēta i^ekinga. Ziemeļu sek­tora
virspavēlnieks ģenerālis Futsoji
esot nolēmis no turienes evakuēt sa­vu
galveno mītni. • BBC, AZ, GZ
Nr. 106 (210)
.Sestdien, 1948. g. 27. nov.
Iznāk iris reizes nedēlā.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sa-darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K.Rubācs, redaktori:
L. Bērziņš, M. Culītis, B. Ķi^
sēlis, A. Liepa, H. .Minden-bergs,
A. Smits. Adrese: GiinZ'
burg*Do.; red.: Don^inikus-
Ziramermannstr. 2 (tālr. 50).
apg.: Marktpl. 25 (t S4).
Komūiiistu ietekme mazinās, bet De Golls
vel vienmēr ir reŗiublikas bieds
Trešdienas un ceturtdienas balscsanā Keja valdība Francijas nacio-nālsapulcē
ieguvu vairākumu. Pret līdzšinējo kabinetu izteicās vienīgi
189 komunisti mi pāris visai nen<j)zimīgas partiju frakcijas. Pārējie
deputāti atbalstīja valdības politiku. Uzticību savam kabinetam Kejs
pieprasīja jau pagājušās nedēļas beigas, kad komiinistd ierosināja izrau­dzīt
īpašu izmeklēšanas komisiju, kurai vajadzētu pārbaudīt iekšlietu mi-nisti-
a Zila Moka apgalvojumus, ka kominforms devis rīkojumu organi­zēt
streiku kustību Francijā. ļ
Kā franču, tā ārzemju laikrakstu
pārstāvji Keja uzvaru naeionālsa-
Dulce. uzskata par visai nozīmīgu'
Jau pagājušajā nedēļā, kad notike
debates par valdības politiku, Parl^
zē sprieda, ka ministru prezidentu
atbalstīs lielākais deputātu vairā-kjjms.
Sevišķi nozīmīgi tautas pār-
^āvjus ietekmēja Moka paziņojums,
ka franču komunisti naudas līdzek­ļus
no komlnforma saņēmumi caur
Ziemeļeiropas banku. Visiem bija
skaidrs, ka valdībai ir pietiekami
daudz materiālu, lai varētu pierādīt
Maskavas iejaukšanos Francijas iek­šējās
lietās. Arī degollisti bija pie­prasījumi
īpašas komisijas izraudzī­šanu,
kurai vajadzētu pārbaudīt ko-,
mū'nistu rīcību Francijā. Bet kad'
ministru prezidents Kejs paziņoja,
ka to jau dara tieslietu ministrija,
savu pieprasījumu viņi atsauca.
Francijas iekšpolitiskais stāvoklis
vienmēr saistījis atklātības uzmanī­bu.
Ne vien sava ģeogrāfiskā, bet
arī stratēģiskās situācijas dēļ Fran­cija
allaž bijusi Eiropas ievērības
centra. No Francijas ostām iespē­jams
tiešs uzbrukums Lielbritānijai,
Franču territorija tai pašā laikā:ir
ari atslēga uz *Afriku un . Spāniju.
Atlahtikas aizsardzības paktā tāpēc
Francijai ierādīta viena no galvena­jām
lomām. I " •
Bet lai iedzīvinātu Eiit>pas kon­solidēšanu
un aizstāvēšanu, ievēro­jams
viens svarīgs priekšnoteikums:
pašreizējā politiskajā situācijā, kad
ar Vācijas kapitulāciju zudis Vecā
kontinenta agrākais līdzsvars, Fran­cija
kļuvusi par Vecā kontinenta
stūrakmeni. To saprot ari Maskava.
Jau četrdesmit miljonu cilvēku ir
ietekļnlgs faktors.'. Bez tam Francijā
ir, ieviīrGjama rūpniecība, zemes ba­gātības
un saimniecības iespējas.
Kominforms tāpēc izžķlri,es savu
ofensīvu Maršala plānam pārnest uz
Franciju un no šejienes graut Vecā
kontinenta atjaunošanu. -
I Bet pēdējie notikumi Francijā lie­cina,
I ka starptautiskā komunisma
plāni var ari nerealizēties. Pārva­rot
iepriekšējo valdību nestabilitāti
un nedrošību, Kejs līdz šim varējis
sev nodrošināt vairākumu. liai gan
ii (Beigas 5. Ipp.)-
Prasa pacelt britu aviācijas stiprumu līdz
550 eskadriļām
Lai varētu nodrošināt mieru, Liel­britānijai
visDirmā kārtā jāi/.veido
spēcīga aviācija, pa.skaidroja britu
aviācijas, ministrs lords Hendersons.
reizē paziņojot, ka pašreiz kon.struk-cijas
stadijā ir Icāda angļu turbolid--
mašīna ar gandrīz divas reizes lielāk
ku, ātrumu un daudz lielāku: darbī­bas
rādiju nekā pa.šreizējām. Deba­tēs
angļu augšnamā trešdien, kas
skāra galvenokāil aizsardzības jau­tājumus,
lurds >Templvuds sniedza
konkrētu plānu angļU' gaisa spēku
paplašināšanai līdz 450- eskadriļām,
bet kāds cits lordu palātas loceklis
atzina, ka Lielbritānijas aizsardzī­bai
nepiecie.^ams vismaz 550 es­kadriļu.
Vairāki runātāji norādīja
uz Padomju Savienības armiju lielo
skaitlisko pārsvaru, bet vienprātīgi
atzina, ka aviācijas pārākums tomēr
ir rietumvalstu pusē.
Visa britu prese aizsardzības de­batēm
veltī lielu vērību, Times"
pievienojas abu lordu izteiktajam vie­doklim,
ka pirma^jā vietā Lielbritāni­jas
aizsardzības plānos liekama spē­cīgas
aviācijas izveido.šana.' Ja grib
ko darīt Rietumeiropas nodrošināša­nai,
tad pirmā aizsai'dzibas līnija
jāveido gaisā. Liberālais ,,News
Austrijas komunistiem jau gatava
nākamā' „valdība
Austrijas iekšlietu niiuistrila ie­guvusi
materiālus, kas liecina, ka
austriešu komunisti ir ļoti pašpārlie-clnatt
un jutas pilnīgi droši par savu
gaidāmo uzviaru nākotnē. Viņi pat
iau sagatavojuši savas nākamās val­dībās
sastāvu, sameklējot piemēro­tus
komunistus.
Sarakstu, ko ieguvusi iekšlietu
inini^trija, sastādijis komunistu paiv
tijas ģenerālsekretārs Firnbergs. Par
ielcšlietu ministra Helmera pēcnieku
toudzlts agrākais Austrijas poli­cijas
šefs Dirmeijērs, ko Helmers
pirms gadai atlaida par komiinistīs-kam
tendencēm.
Bez tam, pēc UP informācijas, ko-niiinisti
arī neesot atmetuši ideju
puča rīkošanu, izmantojot tos
•dažus simtusrkomunistu, kas vēlpa-toši
Vīnes policijā, kā ari dažus
tūkstošus strādnieku, kurus īpaši
Sim nolūkam steigšus pārvietotu no
Padomju joslas. Austriešu iestāžu
•rokās esot kāda krievu pavēle,_kuŗā
automobiļu īpašniekiem stratēģiski
:;^arIgos Austrijas rajonos uzdots
^Qt gataviem pēkšņas nepieciešami-gadījumā
nodot savus automo-kriēvu
rīcībā. Šo rīkojumu iz-
'0 par mēģinājumu nodrošināt
nistu strādniekiem transporta
^ejas uz Vīni:-
Ārlietu ministrs Dr. Grūbers no
J,
i
ai( Eleonora Ruz-
T#ekliis vēstniece ?
.1
II
kli, un šis drupas^
piemineklis
. '1 iņfo]ōmēta.s politiskās aprin-
:;^ss^^V^^^^^ ka prezi-
;^^nts Trumen:. pašreiz acsveŗot, vai
- ^^lecelt nelaiķa prezidenta Ruzvelta
TO^^ Savienoto
valstu vēstnieci Parizē. AP jau
Pneks pāris dienām ziņoja, ka līdz-
J'^^ejo ASV vēstnieku Francijā Ke-
•ļ^^^^^^^^ tomēr viņa
Ruzvelta kundze
^^vienotajās Valstis bauda lielu ^30-
F^^^^^^^^^ politiskās darbī­gs
viņa / iemantojusi ievēribu arī
'ļ^ Preses darbiniece. Ruzvelta
;^^Undze vienmēr iestājusies arī
^ DP. ' AZ
jauna vēršas pret patvaļīgajām ap-'
cietināšanām, kādas: mēdz izdarīt
krievu iestādes Austrijā, parasti ce­ļot
apsūdzību pret apcietinātajiem
par spiegošanu rietumu sabiedroto
laba.. NYHT, M ,
Nepatīkams pār­steigums
itāļu '
komunistiem
• : . . • •••• • •• • i-,
Ziemeļitalijā, Ferraras tuvumā,
trešdien izcēlās vairāku stundu
ilga apšaudīšanās starp kādu
laulcstrādnieku: pūli un policiju.
Sadursmes sākās pēc tam, kad
komunisti bija sakūdījuši strād­niekus,
lai tie stunnējot: lielo, ze-,
mes īpašnieku mājas. Izsauktās
policijas vienības nekārtības lik­vidēja,
apcietinot pavisam ap 120
strādnieku, ļespēiams, ka komu­nisti
Itālijā tuvākajā laikā pa­stiprinās
aktivitāti, toietu mi-nisti^
Sforca Milānas laikrakstā
.,Corriere delļa Sera" izsakās, ka.
esot jārēl>lnās ar plašāka mēro­ga
komunistu jaukšanas mēģinā­jumiem.
Nepatīkamu pārsteigumu itāļu
komunisti piedzīvoja nesenajās'
debatēs parlamentā par . streika
tiesībām. Kristīgo arodbiedrību
vadītais deputāts Pastore nolasī­ja
šādu noteikumu pantu:
Strādnieku, kas nedibināti izpa­liek
no' darba,, nesaņem algu, un,:
ja viņa iztrūkšana dezorganizē
fabriku, nekavējoties atlaiž, pie
kam sešu - mēnešu laikā viņu
nedrīkst oieņemt darbā nevienā
citā fabrikā".
Kamēr Pastore nolasīja šos no­teikumus,
kreisā oDOzicija. skaM
kliedzot, izrādīja sašutumu. Bet
tad, komunistiem par ārkārtīgi
nepatīkamu pārsio:?umu. kristī­go
dGOutāis paskaidroja, ka viņš^
..atbaidīšanas dēl tikai nolasījis —
vienu paragrāfu no padomju
darba tiesībām! M, NZ •
15.000 poļu virsnieku Katinā nošauti
I pēc Staļina pavēles,
I ' apgalvo Staņislavs Mikolaiftks
Bijušais Polijas ministru prezidenta vietnieks Staņislavs Mikolaieiks,
kas pašreiz uzturas Savienotajās Valstīs, publicējis grāmatu, kurā vēl­reiz
pieminēta Katina, kur otrā pasaules kara sākumā atrada nogalinā­tus
15.000 poļu virsniekus. Mikolaičiks no jauna apgalvo, ka šai nozie­gumā
vainojami krievi. Poļu virsnieku nogalināšana notikusi pēc
pašā Staļina pavēles. NKVD viņam jautājusi, ko darīt ar sagūstītajiem
p o ļ i ^ . Staļins esot atbildējis tikai vienu vārdu — likvidēt.
Chronicle'- citē lorda, Hendersona
vārdus, ka pa.^rcizējais aukstais karš
rietumiem jāuzvar tāpēc, lai 'aizka­vei
u īstu karu un paredz sekmes
likumurojcktam par obligātā kava-dionesta
laika pagarināšanu no .12 ,
līdz 18 'mēnešiem, par ko valdības.^,
pārstāvji trešdien ziņoja apakšnamā/
Likumprojektu gan stipri kritizē da­ļa
lēboristu frakcijas Ipcckļu. (
Decembra pirmajā pusē Liolbritij-nij;
».s salu flote paredz izdarīt plašumi
manevru.--., kufos, starp citu, izmēģi-"^
nāšot arī,iespējas atomieroču uzbru­kumu
atvairīšanai. Ar atomieroču,
ķīmiskā, un bakterioloģiskā kaj'a at-vaires
metodēm • nodarbojas arī jau­nais,
civilās aizsardzības plāns, ko
.pieteica iekšlietu ministrs. Iekšlietu
ministr.^ .šai noiūk'ā iecēlis sev Ipašii
zinātnisko padomdevēju. Plāns pa­redz
gaii stacionētu, gan kustīgu aiz­sardzības
vienību izveidošanu. Britu
aiv^sardzibas ministrs 'Aleksandrs iz­teicās,
ka :katraņi anglim apmierina-:
juma un drošina juma sajūtu j'ādot
apziņa, ka nopietnas vajadzības ga­dījumā
Lielbritānijas rīcība ir vare­nie
ASV izejvielu avoti un rezerves.
Anglija lielu vērību velti R i e t m n^
eiropas ūnijas speciālās komisijas
sanāksmei, kas sākās ceturtdien
Parīzē. Varot paredzēt, ka sanāksme
vienosies par dažādiem svarīgiem
jautājumiem, kani sakars ar Rietutn-;
eiropas valstu sadarbību. Londonā
publicēts organizācijas „Vienotā E i ­ropa"
memorands, kurā no jauna
prasīta Eiropas parlamenta saisauk-šana.
Parīzes sanāksmē paredzēts
apspriest arī Cerčila un citu aūtoru-_
ierosinātos plānus Eiropas vienības
panākšanai. BBC, AZ
Katinas noziegums pasaulē kļuva
zinānjis pēc otra pasaules kara sā-kļima.
Par lielu pārsteigumu pa­saulei,
Hitlers lika publicēt ziņoju­mu,
ka Katinas mežā atrastas masu
kapenes. Bez vāciešiem-izmeklēšanā
toreiz 'piedalījās medicīnas eksperti
gandrīz no visas Eiropas. Vienīgi
Starptautiskais Sarkanais Krusts at­teicās
sūtīt savu pārstāvi. Doku­menti,,
ko atrada pie nogalinātajiem,
liecināja, ka viņi ir Polijas, armijas
virsnieki. Padomiu Saviefflba sāku­mā
jriertaaz nereaģēja uz baigo vēsti.
Vēlāk Maskava publicēja paskaidro-juitiu,
ka Katinas mežā atrastas se­nas
kapenes, kas būtu aplūkojamas
vlenijgi no „archaiolo^iskā" viedokļa^
Tad pēc dažām nedēļ ām Padomju
Savienība savu viedokli mainīja un
paskaidroja,, ka Katinas noziegumā
vainojami paši vācieši. Arī Nim-bergas
prāvā Katinas noziegumam
pagāja garām, klusu ciešot.
Katinā nogalinātie polu virsnieki
Krievijā nokļuva 1939. gadā D^C Po­li
jas sakāves. Saskaņā ar Ribentro-pa-
Molotova vienošanos, Padomiu
Savienība toreiz uzbruka poliem, tā
sakot, no muguras. Gūstā tika sa-^
ņemti vairāki s.imttūlcstoši polu
karavīru, kuru: vidū atradās arī
15.000 virsnieku- Kad vēlāk padom-ju-
vācu draudzība : izputēja • un
Hitlera armijas uzbruka pašai Pa­domju
Savienībai,, pēc Lielbritānijas
ierosinājuma Krievijā sāka komp­lektēt
ļ polu armiju, kuras vadību, uz­deva
I ģenerālim Andersam. Koncent-rāci.
ias nometnēs Sibirliā un kol-chozļos
nevarēja atrast vairāk nekā
desmit tūkitoš poļu virsnieku, par
kuriem biļa skaidri zināms, ka viņi
krituši padomju gūstā: Kā .ģenerā­lis,
Anderss savās atmiņās liecina,
Kremļa atbildes uz " viņa jautāju-^
miem par poļu virsnieku likteni bi­jušas
vai nu izvairīgas, vai tik ne­noteiktas,
ka no tām nekā nevarēja
spriest.
Izmeklēšana liekas pietiekami
skaidri pierādījusi, • kas vainojams
Katinas noziegumā. Kā Mikolaičiks,;
tā ari ģenerālis Anderss kategoriski
noraida apgalvojumu, ka poļu virs­niekus
nogalinājuai vācieši.
St, BBC
PUSI VISV DP lECFT.OT^JU ASV
CER IZVIETOT VIDĒJO RIETUiMU
' ŠTATOS
Ievēfoiamu daļu no 205.000 'Elro-nas
bē??liem. kas ieceļos uz jaunā D P
ieceiošanas likuma pam.ata. uzņems
ASV centrālie štati, raksta „NGV/
York Times" koresoondents no Či­kāgas.
I ŠaJos apgabalos ir • liels
laukstrādnieku, kā ari kvalificētu
lamatnieku trūkums.
•, Cika?as baznīcu federācijas pār­stāvis'
Lauders izteicies, ka /iJSV vi-d^^.
os rietumos varētu izvietot varbūt
ap 50 proc. no ieceļotāju kopskaita
vai ap 100.000. Illlnoisas D P komi­sija
jau noskaidrojusi konkrētu va­jadzību
pēc drēbniekiem.
Zviedrija nedēļas
laikā var mobilizēt
600.000 viru
Saltsjebadenē, pie Stokholmas, ne­sen
beigusies Skandināvijas valstu
aizsardzības komitejas konference.
Lai gan. apspriedes notikušas lielā
slepenībā un par tām nav publicēta
nekāda oficiāla informācija, politis­kās
aprindas Zviedrijā tagad, izsa­kās,
ka panākta vienošanās par ko^
pigu ziemeļvalstu aizsardzību. Ja
šī informācija apstiprinātos, tad tas
nozīmētu, ka zviedri atteikušies no
savas, līdzšinējās neitralitātes poli­tikas.
' L i e l ā s amerikāņu ziņu aģen­tūras'
domā, ka Zviedriju- mainīt
līdzšinējo nostāju pamudinājuši no­tikumi
Austrurtieiropā: Stokholma
beidzot pārliecinājusies, .ka zvied­riem
neizdosies ne5kari:iem ,,izma-nevrēt
neitralitātes ūdeņos" even­tuāla
konflikta gadījumā.- . lespē-
:ams, ka Skandināvijas valstis varēs
piesaistīt ai'ī Atlantika aizsardzības
paktam.
Stokholmas laikraksta , „F.xpres-sen"
ziņo, ka Zviedrija vienas ncdū-
1as •laikā var^ mobilizēt 600.OCO .viru
Zviedru aizsardzības spēki pēdējā
laikā esot ievērojami pastiprināli:
Neminot tuvākus datus par apbru­ņojumu,
laikraksts noi'āda, ka katru
gadu sagatavo, un -apmāca vairāk
nekā 26.000 cilvēku. Kara gadīju­mā
Zviedrija bez lieliem grūtumiem,
varētu nosūtīt uz fronti pus miljonu
vīru lielu armiju, kurai vēl jāpie­skaita
klāt 100.000 zemes sargu.
No Berlīnes
arī slimos
izvāks
Līdz ceturtdienai Drošības pado­mes
prieicšsēdis Bramuļa vēl nebija
publicējis nedz savas aptaujas satu­ru,
nedz-arī četru lielvalstu atbildes
uz šo aptauju par Berlīnes valūtas
jautājumu, Aps^priedēs ar padomes
^.neitrālo" valstu pārstāvjiem viņš-mēģināja
noskaidrot, vai būtu reāls
pamats jaunam starpniecības priekš­likumam
par Berlīnes konflikta no­kārtošanu.
Līdz tam laikam Bramu-a
grib lūgt ASV, Lielbritānijas,
Francijas un Padonļju Sļavienības ,
valdības atturēties no rīcības, kas
stāvokli Bei'llnē varētu vēl (saasināt.
Ja Bramuļas> starpnieka pūles arī
šoreiz nedos nekādus pārtikumus,
rietumvalstis; paredz Berlīnes^ jau­tājumu
joprojām atstāt Drošības pa­domes
darba kārtībā, lai, stāvoklim
Berlīnē vēl paasinoties, no jauna ie­rosinātu
.problēmas apspriešanu pa­domē*.
Amerilcāņu delegācija Parīzē at­sauca
ziņas, it kā ASV viedoklis at­šķiroties
no Anglijas iun Francijas
uzskatīerņ >Berlīnes jautājumā. Rie­tumvalstu
uzskati esot pilnīgi saska­nīgi,
bet esot gan jānorāda uzāvis---
pārējo pasliktināšanos Berlīnē.
Krievi paziņojuši, ka pēt 31, jan­vāra
sodīs ar 10.000 marku naudas .
sodu katru personu, ko notvers pa- ^
domju sektorā bez jaunās personī­bas
apliecības. Šādas apliecības pa­redzēts
izdot visa padomju joslā un
Berlīnē, bet rietumvalstu militārās :
valdības naskaidrojušas, ka rietumu ;
sektoros šādas kartes var izdot tikai
ar viņu piekrišanu. Rietumberlines
policija ceturtdien .sāka pastiprināti:
apsargāt slūžu ierīces rietumu, sek--
toros, lai aizkavētu it kā plānoto šo
ierīču slepenu pārvešanu uz krievu
sektoru. Tāda sabotāžas akta rezul­tātā'
varētu'ciest visa Berlīnes ka­nālu
un slīļžu sistēma. Pilsētā at­griezusies
ūn drīz savus pienākumus
uzņem.-^ies Berlīnes lielvecākā Liiize
Srēderc, kas vairākus' mēnešus sli­mības
dēļ pavadīja Rietumvācijā.
Pa gaisa tiltu, kas pēdējās dienās
atkal varēja atzīmēt iļekordiem tu-vus
pārvadāto preču daudzumus, iz-;
vāks uz Rictumvācij% arī ap 1500'
rictumsektoru slimnīcu - iemītniekus,-
lai pa.sargātu tos no krievu blokādes.-
radītajiem grūtumiem. Vēl lidma­šīnās
no Berlīnes.izvedīs 8000 bērnu,
bet 4000 jau nogādāti Rietumvācijā»
BBC, St
/ :