Bavarijas Latviesu vestnesis, May 7, 1948

              m
vm
ē.
-ii i
7^
1
•r'l.'
;. f •
•'i' l
'iii
i 11
iiti
MM-ļll--
iv ;
i -ii.
Iii,
mm
GlSENES DAUGAVIETI UZVAR VIR
1 PUx\KTA PĀRĀKUMU, B E T Z A U D Ē DARMSTATES KURS AI AR 2
Darmštates Kursa otro gadu amerikāņu joslas baskeibola meistars!
Darmštatieši šo godu izcīnīja grūtās un jaukās spēlēs. ' Un varbūt pati
skaistākā sacensība, ko divas latviešu vienības absolvējušas trimdā, ri­sinājās
Darmštatē 2. maija pēcpusdienā, kad amerikāņu joslas meistar­sacīkšu
finālā Darmštates Kursa pieveica Gīsenes Daugaviešus 45—43.
Mūsu basketbolistu sasniegumus vēl pirms aizbraukšanas uz ASV vēroja
un novērtēja treneris R. Dekšenieks:,,Kādēļ sacensības bija tik vienlī­dzīgas?
Kursa nekādā ziņā nav ŗegresējusi, bet pārējās vienības savās
• spējās;augušas." '^^ r^/-
1. maija vakarā pusfinālā Dauga­vieši
;uzvarēja Vircburgas YMCAs
vienību 38—37 (16—15). Vēl 4 minū­tes
pirm,s beigām, giscnieši bija 3_7
^31 un pēc tam 38—33 .vadībā.
Tad dažās • sekundēs F.;- Blicavs ;un
Rings punktu starpību samazināja
līdz 37—38. Savu I punkta pārāku­mu
: Daugavieši, kas šoreiz ^ spēlēja
bez saslimušā. Vīt ola,, tomēr ; prata
nosargāt un guva uzvaru. Šo. panā­kumu
galvenokārt iziķīra gīseniešu
teicamā veiksme brivmetienu izpil­dīšanā.
Tieši no .spēles viņi ieguva
20, bet ar brivmetieniem 18 punktu.
StāLs, Šulcs un Bumbērs bija uzva­rētāju
labākie vīri, bet . zaudētāju
uzbrukumā Rings un aizsardzībā
Raiskums. Daugavieši: Šulcs (iegu­va
13 p.), Bumbērs* (11), Stāls (8),
Richters (3), Tīlmanis (3), Ŗ. Bērziņš.
Vircburgas YMCA: Rings (18), Rais­kums
(7), I. Blicavs (4), F. Blicavs
(2), V. Blicavs (2), Miezītis (2). Pēr­kons
(2). Pēdējie ieradās sacīkstē no­guruši
— tieši no vilciena.
Strauja, lieliskiem metieniem ba­gāta
: izvērtās Kursas-Daugaviešu f i ­nāla
spēle. Sevišķi. "augstas klases
basketbolu darmštatieši -nodemon­strēja
otrā: ceturkšņa pirmajās 5,
minūtēs. Taču arī gīseniešu spēles
Izpratne ]oti patika. Otrajā puslaikā
viņi tika pat 34—30 vadībā un bei­gās
stāvoklis, bija; 43-^3. , Sākās sa­censības
.; visdramatiskākie, • mirkļi.
Beidzot Otomārs Veiss ' ar patālu
metienu Kursai izcīnīja 45—43 uzva­ru
un mei.stara godu. Puslaiks bei­dzās
26—19 darm.statiešu labā.. Vecā
un atkal arī jaunā : meistarvienlba;
darbojās tiešām ' teicami! Pašaizlie-dz.
īgi cīnījās / Lusārs,; Igenbergs' un
Meržejcvsķis saņēma 5. piezīm la-jai
miniitei bija arī Stulpiņš. bet
beigu posmā; ar savu veiksmi metie­nos
spēli pilnīgi izšķīra'Veiss. Kad
Meržcjevskis saņēma 5. piezīimi, la­bāk
kā visās iepriekšējās! sacensībās
darbojās Neparts. Par īstiem cīnītā­jiem
sevi attcstēja arī gīsenieši.
kursa: Igenbergs (13), ; Veiss (11),
Stulpiņš (8), Lusārs (8), Mcržejevskis
(6). Nepērts. Daugavieši: Tīlmanis
(12). Bumbērs (11), Štāls (8), : Šulcs
(8), Richter.s (4). .;.
.. Abas grūtās sacensības vadīja Ha-na\^
as tiesneši L. Aizstrauts iui B.
Zīds.^ Nosodāma izvērtās pāris Virc-b
u rgas y MC As ba sketbolistu i nesper­ti
skā rīcība. Sportiskās- stāļas pa­raugs
turpretim bija Daugavieši, kas
^prata .lieliski.cīnīties un godīgi zau­dēt.
Atzinība Darmštates- ^skatītā-jiem.
Tie satraucošajā fināla spēlē
vienādi uzjmidināja abas vienības.
G. •
\V. Mūsu 1947. gada
emigrācijas bas­ketbola
meistar-vienīblv'
Darmšta-tes
, Kursa, kas
2. maijā Darm­štatē
izcīnīja ame­rikāņu
joslas 1948.
gada mleistartitu-lu.
Uzņēmiļmā l.r.
no kreisās ~ H.
!*^enbergs, agr. M.
Stulpiņš un L. Lu­nārs;
2. rindā —
O. Veiss un G.
IVIeržcijevskis.
MŪSU I e ž i u s h o k e j i s ti
LATVIJA, mS.g.T.nja^j,
i e s ar tpveices
v a l s t s v i e n ī bu
v Pirmajos Vsarsvētkos,' 16. maijā pl. 20
Ga-Pa. olimpiskajā stadionā .' HG. Augs-.
burg . ledushokcjisti, esot ierindā vis:era
latviešu: spelēiāi:iem,. • sacentīsies ar $yei*
C'šS valstsvivnību. Tās sastāvā būs To-rian.!>"
Kāti:ni:UcV:Eiropā populāri Šveices
ledushokcļisū:; No Augsburgas uz Ga-Pa
aties • spcviālvilciens. ,;i;eeias • kartes^ sa-
/ c t a s i b ām pašūdināmas j ^ C A birojā, Augs-burgā.
IG. maijā Ga^Pa notiks ar: ie­vērojama
futbob sacīkste: iSbO .Munchen
sacentīsies ;ar k^du no . spēcīgākajām- .Zie-
.•melvācijas;/'vienībām.^ • Šveices- l;edush'o-kēļisīi
šoreiz• .\''ācirā:' absolvēs.• 3. sa'dkste.s.'-
15. uo 17. maijā . t i e "spēlēs... ar Xia-Pa
sastādīto vienību. '
Eslingehas" tālajā •^e.ļā^dod^
dēmiskās saimes s{X)rta darbinieks
Lomanis. ::. ^
Atvadoties nō .sava trenera Dek-šenieka,
eslingenieši .4. maijā rīkoja
arī basketbola turnīru, vkur/Ēslinge-nas
YMCA . uzvarēja Felbachas lie-tuviešus
42—34, G^islingenas igāuiii
— Felbachas latviešus 43—23 un fi­nālā
• E.sli ngenas VMC A pieveiGa
Geislingenas- igauņus 45—44 "(19—IP).
Tas • izvērtās jauks mirklis, kad pē­dējās
5 minūiē.s laulvumā icradāi>.
Dekšenieka trenētie' jaunie' basket­bolisti,
• atguva līdz tam spēlējošo
veca k ās'- pa audzes . p ā r st ā v j u zaudēto
punktu skaitu un beigās, skatītā­jiem,
jūsmojot.' teicamā darbībā vēl
guva uzvaru. Jā — tā bija" Dek.še-nieka
skola! A. S m.
ARI BASKETBOUŠTES SACENtl-
•: • ^, SIES MEISTAŖ.^ACIKSTES^'^ •
Amerikāņu joslas meistarsacīkstēs
basketbolā sievietēm notiks no 21.
līdz 23. nmijcint Vlrcburģā; vVi
ijiesakāmas līdz 15. maijam V.. Past­niekam:
(13a): Wū rzburg, Central
DP Camp. :
LATVIEŠU BASKETBOLISTU UZ­VARA
STOKHOLMA
Zviedriļas latviešu basketbola vie­nība,
pastiprināta ai* lietuvieti Ku-.
činski, sezonu beidzot sacīkstē Stok-:
holmā uz varēja - igauņus .31—20
(16—10) Metienos veiksmīgi bija
Smits un Grīnbergs. Stokholmā dz i -
vojo.šie amerikāņi, papildinot savu
sastāvu ar latviešiem Splītu un Ma-stinu
pieveica Upsalas igauņus 22
prēt 20. ;• ;v
Kad ASV kongresa ..pretamerikā-niskas
rīcības"''. komisija izmeklēja
komiinisti darišanos Holivudā, ko­munistu
partija pie peši d ar I ja visu,
5
iniBīl'iTiifļMičSi jtlU;-i^.-X«.V»NII r"i'WUH8IJ
SPORTISTI ŠĶIRAS NO R. DIEKg::NlEKA. — UZ A S V AIZBRAUC
ARĪ TENISISTI M, U N V. V U S K A L N I .
Daudz, mīļu vārdu. Daudz patei­cības.
Daudz atzinības. To visu iz­pelnījās
latviešu sportistu' tik loti
iecienītais ' treneris Richards Dekše­nieks
4. m aijā Es lingen ā, ka d tur ie­nes
VMCAs un YWCAs sporta sai-:
me savu lielo draugu izvadīja ceļā
uz ASV. „Vcco" un viņa kundzi,
kas vienmēr atbalstījusi Dekšenieka
darbu latviešu sporta labā, no. LS
un FAP sumināja' mūsu sporta vadī-tājs
Alfiļ. Bērziņš, ĻS un F A P ame­rikāņu
joslas vadības A. Celms, Es-llngenas
latviešu kolonijas Z. Lan-daus,
Eslingenas YMCAs A. Kaccns,
Eslingenas YWCAs T. Erdmane,
trimdas basketbolistu saimes L. Aiz­strauts,
Eslingenas six>rtist.ēm- M.
Otlāne-Buša, Eslingenas basketbo­listu
vecās paaudzes V. "Cika, jauna­jiem
basketbolistiem Ķirsis, apgāda
Dzintarzemes Peters un sporta avīž­niekiem
H. Mindenbergs. Visi ru­nātā
ļi izteica cerību, ka R Dckšc-
.nieks no lielās sporta zemfe.^ Ameri­kas'
kādreiz- dzimtenē:- atgriezīsies
vēl ievērojami papildinājis .savas zi­nāšanas.
•. Telegrāfiski atvadījās.emi­grācijas
ba.^kctbola meistars Darm­štates
Kursa.: - : u:.
Un. ko •; -teica ' pats Ifekšen'ieks?
Sportistiem nākotnes darbā .viņš vē­lēja
pacietību, riāpību un kopību.
Uz ASV šajās' dienās dodas arī
tenisisti Mirjāma un Vilis VuškaJni.
Pirmā dzimtenē vairākkārt bija Lat­vijas
un Rīgas meistares godā. • Viņa
sekmīgi startēja arr-Vļ acij ā . 'N
kalnu pāra atvadīj.ās Latviias teni­sa
. .savienības bij. priekšsēdis^ Z.
Landaus un aktīvo tenisi'stu saimes'
pārstāvis .Šiliņš. Visi aizbraucēji nō
saviem ilggadīgajiem'sporta drau­giem
sirsnīgi šķīrušies, devās: mājās
apdāvāti' ziediem un piemiņas vel­tēm.
Vēl viens braucējs uz ASV: no
Devisa. kausa . izcīņā tenisā Buda-peštā
Ungārija uzvarēja Austriju 5
prēt 0. Itālija ar tādu pašu rezultā­tu
Romā pieveica Polij.u, IIMja sacīk­stē
D ub 1 m ā Luksemburgu, Žv iedrij a
Madridē Spāniju un Dienvidslāvija
Ankarā Turciju. Piecreiz 5—0!
Francijas vienī ba Bukarestā tika i ar
pūlēm uzvarēja Rumāņiju. 3—2.
AUSTRIJA — UNGĀRIJA 3—2
GO.OOO skatītāļu Vīnes Prātefstadionā svēt­dien
atkal uzgavilēja, Austrijas futbo:Hs!u uz­varai.
Austriešu jjados jaunie spēlētāji,, ar
caurmēra vecumu- ,26 , .gadi, valstu sacīkstē
pieveica Ungārijas izlasi 3 - 2 . Sākumā .gan
vadībā tika ungāri, bet līdz puslaika beigām
Alclchiors rezultātu izlīdzināja.. Otrajās 45
minūtēs ungāri. vēl reiz :. bija vadībā, taču
drīz iau atkal stāvoklis teicās 2---2. Kad Ķer-ners
beidzot austriešiem ieguva uz\'aras vār-tus,
gavi 1 ēja viss stadions: .:—; Skotu futbola
draugi Ģlazgovā .pieredzēja Skotijas: futbolistu
2~0- uzvaru pret..Beļģiju..; §is panākums/iz­v
ē r t ā s par.; sliotu skaistu;: revanSu -pēc 1047. g.
Briselē picdzīHta T--2 .zaudējurtīĢi.^. B
r ā d ī j ā s lieliski pretinieki. Viŗii spēlēja ar
iai kļūtu , par ..ekrāna brīvības"
aizstāvi.; Komunisti un viiiu līdz-škrējēji
rīkoja masu sapulces;un de­monstrācijas
Ņujorkā, Filadelfijā,
Losandželosā .im citās pilsētās, pro­testēja
pret i.zmeklēsaniv un;apgalvo­ja,
ka tā esot pilsoņu brīvības, ap­draudēšana.
Lai gan izmeklēšanas
kom īsi ja pati ix\.sk aidroja. ka tai n āv
n od oma. f il mas. cen zēt, kom.ūnisti ap­galvoja,
kā : tas esot^ mēģinājums
kontrolēt filmas, audzināšanu,, grā­matas,,
ziivatni u.n eitas kultūras no­zares,
lai veicinātu antidemokrātis­ku,
antisemitiski; anti nēģeri slvii
no.stāju im kara kūdīšanu. Ekrāna
brīvības vāixiā viņi savāca desmi­tiem
"tūk.stošu dolāru, lai aizstāvētu
filmu scenāriju rakstniekus, režiso-^
rus im. direktorus, ko komisija ap­vainoja
par komunistiem. •/'r-'Vi--k^\,:
.Tagad komunisti pierāda kā viņi' iz­prot
ekrāna brīvību". Tā brīvība,
ko. viņi aizstāv, protams: ii* brīvība
izrādīt; Padomju Savienībai tīkamas
filmas. Kara laikā Holivudā arī bija
saražotas vairākas tādas filmas, ar
ku]-ām domāja veicināt sabiedrott)
attiecīb.u uzlal>QŠanu. • -.:
Kad beidzās lielā Kanādas spiegu
prāva, „Twentieth Century Fox'.- di­rektors
Zanuks' nolēma, ka patiesie
fakti par padomju rīcību ignorēti
pietiekami ilgi. ^ Viņš nolēma filmēt
tiesā pierādītos padomju mēģināju­mus
iegūt atombumbas npslepiunu
un eitus militārus noslēpumus; . •
Scenārija izgatavošanai Zanuks
vispirms; nopirka :; tiesības izmantot
atmiņu grāmatu . „Es biju Staļina
spiegu lokā," kO; sarakstījis 29. g. v.
padomju vēstniecības darbinieks
Igors Guzenko, kas izbēga un atkjāja
visu spiegu afēru Kanādas policijai.
Tāpat Zanuks ieguva tiesības izman­tot
Richarda. Hirša dokumentērisko
grāmatu par. šo . ģadīiumu ,,Spiegi
Kanadā'', kas savā:laikā bija iespiesta
arī ,.Eatvijā".: - Galvenam lomām
saistīja. Denu Endrjuvu. Dzenu Tīr-neri,
Džūnu Havoku un Ednu Bosti
Filmu nolēma nosaulvt Dzelzs
1-
Kad H.oli\atdas komunisti uzzin.rņa
ar : šienv filmēšanas plāniem, . v^
sāka strauji' darboties. • Vispi'nns v"^
mēģiiiāja ies.paidot sabiedrības^ g;
veno direktoru SkorasU; un • -iih^
producentu Zanuku. Kautkādā.ve^i^
viņi uzjiināja Zanuka privāto tel(>
fona numuru un sāka dienu un-nak-ti
bombardēt yiņu ar draudiem. Ta.
dā pat veidā; nelika mieru aktieriem,
kastija-iizņēnnišios^:
mās. Ar sabotažu darbnīcās un ar ci-
• tiem līdzekļiem' komūnistiOin ;ticsaii^
: izdevās novilciiiāt' filinas uzņemšanu
līdz šī gada sākumam. Bet:arī pect.:id^
neklājās viegli.- - Ik, reiz. kad gŗibē:^:
uzņemt kādus ārskatus, notika .VI5.
dažādākie .traucējumi. Autamobiļi it
kā nejauši piebrauca un apstājās:kjw •
meru priekšā ,.motoru ; bojājumu
dēļ", dikdicņi pulcējās ielās, inētūja
;akmeņus un draudēja uzbrukt filmu
darbiniekiem. Arī Kanādā s^irīkoja
tik plašas demontrācijas, ka Kana-das
ārlietu ministrs, baidīdamies no
lielākiem sarcžģī jumiem, aizliedu
filmēt zināmas ainas Kanādas paila^^
menta ēkā.
.Tagad kampaņā pijot ..bīstamo*,
filmu iesaistīti; arī . ^ t r i paddrnju
komponista, kas iesūdzējuši^Zanliku
tiesa par viņu^^n^^^
Šie: komponisti ir ŠP4&6vS^^
kofjevs, Kaciiaturians un MjasRovs-kis.
Visus četrus Padomju Savienība
nesen y nosodīja ,; par „dekadciiias"
mūzikās radīšanu. Zanuks irii^u ap­galvojumus
noliedz un sofes tiesā
pierādīt, ka samaksājis šicnrkpmļ)o-ņištiem
kopā 10 000 dolaini par atļau­ju
izmantot dažas viņu kompcrzīcijas.
Visumā sagaida, kā īstā kauja .ļw
. filmu -tomēr iesāksies tad, kad ta būs
gatava \m tiks izrādītai. Komunisti
Jau gatavojas; apdraudēt kino teļītrus
un organizēt filmas boikotēšanu vi­siem
eiticin iespējamiem un neiospe-jamJem
līdzekļiem. ^ :.-'.;•
. Ta, lūk,. ir „ekrana brīvības" sar­gāšana.
' " .... r.-[\\ ''
Ne ws week
P
n ^
m
i!
1:
nīs
jiias ki
5
-
i - \
r ā d ī j ā s lieliski pretiniek ,. _
pastiprinātu pussargu rindu• un tikai 3 uzbru­cējiem.
So. spēcīgo aizsardzību skoti tomēr
pārspēja.
„Latvju SportrV A . V.inčela. un B.: Ccčina
vadītā. sporta mēnešraksta marta numurs iz­nācis.
' ' • •-. • •;•;
• Volterdingenas VMCAs galda tenisisti
(Feifs, .Robergs un lietuvietis Krigcris) uz­varēja
.Mērbekus V.MCAs vienību 5-0. ";: ; ^
Itālijas: olimpisko kandidātu pārbaudes sa­cīkstēs
Romā Tosi: meta disku 52,19 m un
Gastia veseri 51,12 m. .v,.-
' : ,,Quer durch . B c r l i n " sacīkstes. ski;icsanā'
un soļošanā, kur ;;agrākaios gados vienmēr
s t a r t ē j a arī latvieši, šogad notiks 9'. _maijā.
Augsburgas vācu' b';;-' r b n l a trr:-ira s'iir'ē
arī DP vienības. Svētdien "vācu vienība.
T G V A zaudēja lietuvieši,cm 40-02 un:- latvie­šiem
37—'12.
.Dziļās sērās paziņojam, ka pēc ilgsto- jļ
šas un g r ū t a s slimības miruši
bij. kaļ-avīri
GREGORS KAUPERS,
dzimis 1906. g. 23. februārī Viļānu pag.,
miris 1948. g. 23. a p r ī l ī ; .
EDUARDS BĒRZIŅŠ,
dzimis 1925. g. 28. oktobri Lažas pag.,
miris 1948, g. 24. aprīlī.
Apbedīti , S.pakenbergas • Meža : kapb*:.'
jējus neaizmirstamā piemii^a' paturēs
Edmunstāles slimnīcas
• latviešu pulciņš Gēstachtā •
..LATVIJAS" ABONEMENTS,
pasu tinot laikrakstu pa atsevišķiem ek­semplāriem
(līdz 3 eks. icsk.], maksā
RM. 7.— mēnesi — ar Atpūtai-V kas
iznāk reizi nedēļā — R M . 9.— mēnesī;
pasutinot ko liekti vi vairāk par 3 eksem­p
l ā r i em — R M . 6.— mēnesī par eks., bet
ar „Atpūtai'' Ŗ M . 8 . - par eks. Sludinā­jumu
maksa: RM. 3.— par vienslejīgu
iespiedrindu vai tai atbilstošu telpu; pie­derīgo
meklēšanas sludinājumi pa pusce- ļ
au, bet ne mazāk kā RM. 6.— par slud-nājumu.
Abonementu pieteikumi, sludinājumi,
naudas pārvedumi un korespondence adre­sējama
,,Latvijai'v (13b) Gunzbur?/Dp.,
Burgermeister-Landmann-Platz 7.
Dažādas notis, gleznas, mūzi­kas
instrumentus un pastmarkas
; sērijās jeb ma.iņburtnīcas pret
ma i n burtnīcām piedāvā Alfrēds
Kalnājs: (17a) • Mannheim, Nč-beniusstŗ.'
9, DP Čamp.
Filn\as piedāvā, attīsta, kopē, palielina, .fo-tografiias
pārfotoi;rafē, palielina, pamazina,'
pavairo V_ ZanIs.: {14b) Tubingcn, Friedrich-
Str. II. F'asūtinā.iuilius pieņ.om un izpilda pa
pastu. :\ (.732)
Meklēju V i l i J a u n ķ i ķ i ' no' Madonas apk. un
paziņas. Ziņas adresēt Veronikai- Balcerci (Hl-virai
Briežkalnei):; (1.6) Glcsseh,:'Lahn. Frank-.
furterstr. 10. , \ ; (771V
Meklēju; stūrmani jeb. pied-zl-voiliš'uū;rnit-ki»,
tā 1 ā ka i brau ķ š a n a:i ; (v ē! a m s; v i n i n i ek u).!. \' a ;•
piereikti^es rakstiski: jeb personīgi;: (23) Q i -
dcnburcT.Old., •St.rakeria.nstr.::5.' ' I. ' (75-lļi
• Tā ka. š . . ģ. 26. aprīiīi izceļoiu' uz Austrā­liju,
par saviem parādiem neatbildu. Arturs
Vismanis. • (733)
LAIKRAKSTA „LATVI.TA
/ABOIVĒMENTS .^ARZE^^
A N G L I J A : 2.'6 Sh mēn. par eks. abonējot
kollekīīvi vairāk' par 3 eks. 3 ' - - Sh mēņ. par
eks., abonējot individuāli līdz 3 eks,- icsk.
Atsev, eks. • cena 4 d. P ā r s t ā v i s : A. V. c i n -
b C T g;s ,:: \Vcst-WrattinK E. V . .Ws Hosicl
WraitihĶ Cōmmon, Nr, Ganlbridge. 'Canibs.
. A: S. V . : r d o l ā r s par ekš. mēn. P ā r s t ā v i s:
H. T a u r i n š ,-156 Ēast 28th 'Street Brooklvn 26. N. Y. ' .-^^vv-•; ;•-;.\;^...:•^^•,'-^•
- ZVIEDRI] A : 2 K r . par oks: .mēn. Pārstā-
: v i s : N. .S e g i c n i e k s , Klubbackcn 39/11,
Stockholm.
B E Ļ Ģ I J Ā : 25 fr par eks. mēn.' Pārstāvis
K. E r k e n s , 127,' rue du Eleurus, Ghatelet,
Belgiquc. ,-. • V . . .
. • D.A.NM J . \ ; 3. D kr. par eks. mēn. • P ā r s t ā ­vis:
N. ,M i k i t i n s k i s , Flvgtningclcjr
Prags Boulcvard, Kobehavn S. V '; '
UZ. GITĀM ZEMĒM: RM. l O . ~ par eks.
nVēn. .Pn,sūr. 'un samaksa izdarāma izd.evniecī-
.oā::'?ū'o.r naudu pa pastu. ^
< I . U D l N . A j l : MU MAKSA ; \
V .ASV
Pēc nesen atrastiem slepehierri\vā-^
cu ..dpkumentiem konstatēts, ka vā­cieši
1945.. g. februārī kā pēdējo iz-mi.
suma līdzekļi pret sabiedrotajiem
aribējļi.ši pielietot kādu a.i^rāk nepa­zītu
..tabunu" vai .,sarinu*', kas savu
upuri pirms nāves iestāšanās padara
vājprātīc^u. : • ' • v^vj..,;,,.;.
-.Bruņošanās ministrs Alberts
Špēr.s, kas tagad Jzcicš sodu Špan-daVas
cieturnā, bijis viens no. ne-dalidzajiem
ciIvēkiem, kas pazinis
šo gāzi. Viņš 1944. g. novembrī sa-ņēmis'
precīzas ziņas par velnišķīgā
nāvekļa īpašībām un iedarbību.. Z i ­ņojumā
aprakstīts, eksperiments, ku­rā
tabuns pielietos pret kazām. SB-,
kumā. • izmantojot nelielu gāzes
daudzumu,; licies, ka eksperiments
neizdosies. Pat' gāzi pavairojot, ka­zas
nav nobeigušās. Bet tad -pēkšņi;
sākusies iedarbība: kazas pārvērtu­šās
trakojošā nezvēru barā. Viena,
otru ..saminušas,. bet. vēl . atlikušās
briesmīgās ' nļokās nobeigušās.' Ob-,
dukcijā atra.sts,. . ka gāze kazu
smadzeņu .centros radījusi pilnīgu
deģenerāciju. "• v/.-. ; ^ : : ,\
. Visa.š indīgās kava gāzes, kādas
bija pazīstamas līdz otrajam pasau­les
karam, iedarbojās uz elpošanas
sistēmu un ādu vai uz abām reizē.
Tabunam un sarinam, šādas tiešas
iedarbībās nav;; tas Ir. neredzams,
bez garžas un bez smaržas, un svai­gā
gaisā manānis tikai t^id, kad cil­vēks
jau saindējies. Nav -līdzcklu kā
pret to aizsargāties. ; Tabuns }cauri
}Dorām iespiežas ādā, iedarbojas uz
smadzene^:
sāpes krū-
'bojo.tics uz
.st akl.s. un
nerviem un. ;/nokļū.st
Saindētais sākumā sajūt
tīs\ un galvā. Gāzei ieda.
redzes nendem, .viņš Icļi
sākas konvulsīvi krampji.; Dēl5k ro­das
slepkavīgas iedomas un citi-ga­rīgi
. traucējumi. \ Kad gāze ^OBOsta
.smadzeņu. priekšd^as svarīgāk':ā.s; .šū­nas,
iestājas nāve. \ v i -
. Par tabuna esamrbtdfbŠas ziņas
.sabiedrotajiem radās 1945. g.;^apnli,
kad amerikāņu ķīmiskā di.enc.sta va-dītājam
ziņoja, 'ka kādā n0
pie Ix}ipcigas uzietas 16000
bumbas, no. kiiŗu lietošanas
tomēr atturējušies.:
Ari tagad, cik • zināms, tabuna ra­žošana
turpinoties, un viens .no gal­vena
jiem centiiem esot Vācijas, pa­domju
.josla, kur padomju armija
atrada• neskartus šīs gāzes krājumus.
Padomju Savienībā atrodoties vai-mm
'tu la
'v Ml
abuna
raki vācu ķīmiķi, kas ^
drausmīgās gāzes pētījumiem
organizēs rumanu
trimdimcļcii^
ipii
ru
:5- .-Gcitti,. bet nc mazāk kā;--1-;;d6iaru
Hallo, moitenīt, ar Tevi nopietnā precības
nolūkā vēlās iepazīties kāds uz .' neceļiem
noklīdis jauneklis, 23. ' g. v., 1,78 m, tumši
blonds. K. Luste: (13b) Traunstein, Traunr
steinstr. 26, • (767)
• Dar.; S l u d Anglijā - . 2 d . . ..bet.- ne,;rhazāk:;.|kā;
3 sh nar slud. Beļģijā - 1:Ir!, bet ne ma^āk
:kā .2^ fr. par slud. Zviedrijā 10 .ērasv bet
ne mazāk, kā 2 kr. par sīud. Dānijā — 15.
ē r a s , bet ne mazāk, ka 3 kr. par siud.
Lai neceltos traucējumi .laikraksta kārtīgā
piegādē,, lūdzam atjaunot abonementus; savlai­cīgi
^ : ne vēlāk kā lidz 20. datumam par
nākošo mēnesi.
T r ī s vientuļas māsiņas vēlās iepa2lties_ ar
latvīu: zēniem nopietnā draudzības. nolūka,
V'ēlama fotogrāfija. Mūsu. vecums 19—25 g.,
jaunāka Aija, vidējā 'Maija,; vecākā Paija.
Adrese: Brauns (Lafvlan) Roval Sea Bathing
t a i . " 'gate, Grcāt Britain. (767)
: Pārvedot mums naudu pa pastu,
neaizmirstiet uz pārveduma talona
otrā puse atzīmēt, par ko Jū s
m a k s ā j a t.
:' Jau vairākas nedēļas dzīve .Ņu-iorkas
:.augstā .dcsmittuks-tosa
lonos sit au-^slu' vilni. Amerikāņu
saķiedrība; veltī vis 1 ielākō vērību
Rumānijas ckskaralim • Michaikim.
It sevišķi par: viņa. melnajām .spro-.
•gām; intcre.sējas do.laru princeses.
Korneļiusa:.Vanderbi 1 ta kundze, kas
ir Vienai no visbagatākām sievietēm
pasaulē,-, kādās viesībās : par godu
Michailam lika izņemt no skapja pat
tīra • sudraba „karalienes Annas."
traukus,:kās .gadiem- Ogi nebija lie-
Michaila u7,ņemiana gan reizēm
sagādā' :arr lielas galvas sāpes. Kāds;
žurnāHsts- pat\izdevis:i-s^^^^
matiņu,, kur pateikts kādā.. kārfibā
1 agad pie ' galda sēdināmi • goda vie-
;>i: kuru vidij atkal parādījušies Jau­ni
• kronēti trim di n ick i'... ..Pēc viņa no­rādījumiem
/ Vindzbras. hercogienei
pien'kas.. sliktāka vieta' kā Miclv',:-
hm un vina mātei ok.;->^^'il:en^;'i He.-,
lenei.: ^Anglijas karaļnama ; sieviešu
kārtas locekļu 'vidū Vlnāms ;her"
, • n.ei ierādīta tikai, i devītā, vieta.
' . vīrs —. Vindzoras hercor.-.>
^Uvm jāuzrunā par .,karal;.'ū:u
ĪDU", bet;, hercogienei to mekā-,;
d ā g a d" i urnā-n e drīk st ot teik t. Viņa
.uzrunājama;vienkārši:;. pa;r ,.jūsu
labdzimtība". ' •
Par spīti laipno nama mā:>u ' pu*
lēm, Michails tomēr neiaisotics^P'ir-ver
sti es > par salonlauvi 1. . Vi |i5 .. pat£
labprāt no visām sabiedriskām 'ie­tām,
attii roti es. ' Viņa galva esot pil­na,
citu rūpju — v::--nirms ar;(loninm
par rumāņu trimdinieka organi/e^
sanu. Amerikā. ^<jai-flaŗbīi viņa sva­rīgākais
palīgs • ir : biju.^ais. ārlietu
ministrs Grafenku. ; ASV; ari otu;mi­ni
.str i ja, kas ielūgusi Michailu pie se­vis,
. raugās uz viņa darbu ^la^^"
' •līgi''.'. .;• • •/-;,•• ^ ]••••
Kad Michaj 1 s ar savu māti nistaja
Kumaniju,. viņam .Kc itā la
dolaru. /Tie Lozanā :iui:Ty)ndona.^oj-^
izsīka': Tagad; YJņš^^:C ļcgūtļ 30 rnii);
dolaiai. ko viņa t.ēvs Karols
laikāvnoguldīji^^dazādā^/M^
bankās.., Visu::kara^^lliiliu
Ičiās-šo nau^iu atkal-afe^^-it^'?^^ "^'\ -
;ārlietu un financu:ministrijas:
bankām naudu izmaksāt.; iM-^P^'.
tas - aorindas - tagad izsakās.:, ka
• ch a 11 am^;.a 11aii s^)t tēva ;nag^^^^^^
du saņemt, un arī Karols
Vilis pm. ka naudu šf^erļnļldeK^
acīm redzot bauda daudz
amer.ikāņu uzticību.. ; Pē<;
^Soir": zinām' Gafenku .i.aii,
nācis ;ari ^ASV /^a'lretū'/mir
lauiu rīkot .Michaila
rumāņu tautai.'
rad
|trijas:3?^
' uzru
•.r--.:'i
J -
"mmm