1948-12-02-03 |
Previous | 3 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
velte ffeSi gaidīs bērni, V S C I JU •:si [iesils reizes lūgašiH. ^ vidū Dānijas S oņU. atlabt iSft: inisu^tomēr . ,ū„,,'''• ^ sanāksmē 2u „ " >mus_._ Tālākās izvlot S/Pedejā laikā no D. 'teanam aizbraukuši m ^emtou l(g;;Br«iuž. ļinējos V. Briedi un j p jauna J.šmitu viēSu YMCAs mm ^"^^.m centrālss i^edi nākamajam pus- ;ja prāv. A, Grosbaohu r valdē V. Briedi, Ŗ a6yiņu un I. Reltmanl •avaklem līdzekļiem at- *o atklātā pieminekļa mirušiem tautiešiem. 'i l O T S K S DSVANA i l E M S V E T K O S i .ir Kaudzisu ar I leēna 56 ilustrScijāni i )š. DM 10,-; audekla I lā DM 15,-. I nometņu gi'āraatni- | cās! i LATVIJAS i apgāds I • i i VESlUiEi REDAKCIJAI lanis, Vircburgā I J A U N A S I M I L S C UA ļis vienmēr vairāk aprod [migrācija, šim laikmeli-ļām' tomēr bieži dzirdama ļa. Tā ir asimilācija. Ja [ju jāsaniierinās, tad ne- [nedrīkstam samierināties Ijas draudiem. Tie latvle-felas uz zemeslodes citam lams bfls užticigl un pa-, [ņi saviem patvēi-uma ae-darbu, tikumu «n kriet- I cels latviešu slava Tļe i robežās atbalstīs turienes sdalvl, bet, lai neprasa ari aslmilēšanos, lai ņc latviskās'.dvSselespSŗ- .Tas būtu tiežSkalsc* zušanai uz pasaules^ tau" ļ ā biitu uz. augsta^ ķ * : dzīvotājas taute^bojSe^, ' tautu acu priekša. LaiR dlvēkimniepotiesar • demokrātiju, ;autu vg beslbām, n e d r « W faciJu,^^inodenu£ ļ garīgi mirst. Tas iru vajadzētu nosarļrtj'kj ļo ieteic, kā ari lera.l'a» 5 latviešu tautas,:^J^5 ari Latvijas, bet BaW^, i atradīsies kāda _Kali^_ lOzam. Reiz tacu r . ^. ti: jāmostas. f^.'.n>odi' Ikai iemigusi iHvkaJbV d u n . p a t a e r i g i j ^ ^ ļ j . fedas, bet ka i^ā la^^j ^^ākai jābūt laW^^^^^^^^^ mUecina latviej" pSt \eparskrien Jre^ļi'tā• jadzird,kaatradaA ļ,, les, kur bērni ar^'ļ^jUei fj daāu gvšaāimrsc enlšeafnr-ās»a ^«S ia^ ^t^'^. f e f vairāk r u n i ; , p Šogad 18._,,"°;„'^^3lcan5ļ» krzimju radloff°|v ar».'' Iti Latviju, pat ^^diirii^ [g: novembri apsve'ļ^jatū E bet ar l l f Sa fu" Šķiet, l^%!"„TvesW'- bjas ritam. Pa"^ ^e^zv^^. K asimilacilam' asW>^' P vardu kopa ar LATV'UA, 1948. Z decembri VĒSTULE LATVUAI NO AiVŌLlJAS Beidzot viņa- atnāca visā savā gluTl vienicārši uzkrita ka nogaidīts iietuvētis un nepārtraukti žņarudza trīs diennaktis. Slavenā, varenā, visu uivaretāja, nekad neaiztui-amā Anglijas; migla! 1 • Visas līdz slm redzētās bija tikai tādas mazas migliņas, vecās migkr mātes meitas un pameitas. P«ui iniiļ>' lasmāte ar visu savu galmu un varenību britu salām ilgu un ii?tu spēka 'p'cJ-rādi nodeva novc-mbra pēdējā nedēļā.: IVlirušo. pieminas svētdiena vēl bija saulaina, silta un bezvējai-- na. Ļaudis gāja va.sarigi ģērbu-^ies, bet jau novakarē uznāca lietus un nakti milroja. Pirmdienas ritā, izejot uz iela.<^, iekļuvu tādos diāmu mutuļos, ka visa pilsēta šķita degam. Nebija vienīgi asās dūmu smakas. Tie izrādījās lielās miglas pinnie sūtņi. Redzamība tomēr sniedzas vēl līdz 20 soļiem. Blāvi un nespīdīgi iedegas ielu laternas. Katru pusstundu migla kļuva .'biezāka, necaurredzamāka un kodīgāka. Ielu pāriešana jau bija bīstama. Migla' apslāpēja arī trokšņus Un tad radio ziņoja, ka no 52 Anglijas aprlTiķiem. 26 klāj bieza migla. • Sātiksm-s gandrīz pilnīgi apstājās. Vairāki satiksriies līdzekļi gāja bojā un prasīja cilvēku upurus. Kāda lid- , mašivj^"; ieskrēja 'zemē;^^n^^ :7 paijaiierus, bet: auto nelaimēs' ;pir-maj^ miglas dienā iēvainoja 60 cil- ; vēku. Vienīgi vilcieni pa drošajam. «liedēm lēņi lauzās cauri miglas • ba^ ::rikādēm. :Arī: Londonā ietilpa rajo- . iia,:pārku('u vēlas, miglā, taču pilsētā • 1ā nespēja ielauzties. Viņā apriņķoja tin ciešā' lokā Ieslēdza visu ^gālvas- .pilsētas lieltelpu, pietuvojās priekšpilsētām,: bt?t nespēja tikt. pašā metrppole.. Blīvais pilsētas gaiss un siltie-izstrāvņjumi aukstos, miglas • vālus aizturēja. 15 jūdžu rādiusā pilsētā līdz vēlai pēcpusdienai. kā pasakains brīriuiņsspo/i^^s^^^ Novakarē niiglabiiidzot ņēma virsroku un smagi nogūlās arī pār visu galvaspilšMu. Temperāt^ •nokrita • līdz: nullei.''.' Anglijas miglai ir tā nepatīkamā īpašība, ka viņa neizturarni lien iekšā yisui*>-^ pat ādā. Viss kļūst lipīgs ūn ņetļi'S. Ari pa loga spraugu ieplūst nepatīkams. ; auksts mitrums.; Ne mazāk kā ādai un mēteļiem no Anglijas miglas ko turētv ir ari plaušām un brdnchiem; Dažas stundas vm pus dienu, tas vēl V nekas, bet trīs ncpailrauktas dien-^ naktis ar- pastāvīgu kāpinājumu — Mīlestība un polītika liedz Leopoldam III atgrļeztie's Beļģijas troni Otrais pasaules kaŗs radīja ne vien miljoniem traģēdiju daudzu' tautu mazo cilvēku dzīvē, atņemot tiem mājas, ģimeni un dzimteni, bet tas nesaudzēja ari karaļnamus. Kaļ-a un pt-cka(a notikumu ietekmē Eiropas monārchiju skaits stipri sarucis, un arī karaļi, līdzīgi vienkāršiem mirstīgiem, kļuvuši trimdinieki. Bal-kānu. vakst^s šādai nor;.^?! bija no ārpuses diktēti polītis!:i iemesli, itāļu tauta pati atzina ni(injrohiju par ne-' vēlamu, bet daudz tra^askāks liktenis bijis jāpārdzīvo Beļģijas, karalim Leopoldam- III. Kaļ-B laika sarežģītie notikumi un apprecē.'anās ar .dievieti, kut-as/dzī.slas jiei'it dižciltīRas asinis, I^eopdida dzīvi ievirzījuši tā, ka viriš vēl tagad, tris gadi pēc kara.'nevar atgriezties savā tronī un tēvzemē, kaut joprojām ir tās karalis; viņa nākotne vēl šodien ir miglā tītā. Beļģu tautā šajos 3 gados, kamēr karalis dzīvo trimdā un viņa funkcijas izpilda jaimākais brālis princii pavaldonis Saris, motikušl un' āri tagad notiek karsti strīdi par Leopolda likteni. Beļģi karama - jautājumā sadalījušies ;: trijās: ; lielās .partijās:; No tām-leopoldisti, kas lielāko tiesu flāmu kātoji, ir par Leopolda :atgrie-i šanos. Tikpat stipri.ir leģitim:sti^:kas dzīvi'auto katastrofā Šveicē. 'Tautas s^ras; .bija lielas^ Beļģi pat domāja, ka nelaimē vainojajns arī Leopolds, tādļpļ iesauca -viņu par „nelaimes ka-rali'* un nolēma, ka karalim jāpaliek atraitnim — tik cēla un neizdzēšama tautas atmmā dzīvoja Astrīde. Saviem un Astrīdes bērniem Leopolds 1939. g. pieņēma par audzinātāju 'skaisto Lilianu Belsu, Rietum-llandi- i:as .gubernatora un karaļa, Alberta laika ministra meitu, ar ko bija ilepazinies un vairākkārt ticies Francijas un Šveices kūrvietās.- V i - ' ņiem vienam pret otru bija radušās simpātijas. Arī Astrīdes bērni savu audzi lātāju bija iemīļojuši. Tad nāca skaudrās kara dienās, kapitulācijā- un igūstniecFba. Vācieši pavēlē^ ja Leopoldam ar visu .ģimeni dzīvot Lekenas: pili, dažus kilometrus no Briseles. Arī Liliana pēc dažiem mēnešiem pārgāja dzīvot uz Lckenu un tiu-, diendienā kopā esot, izauga viņa s u n LeopoIda mīlest ība. 1941.; gadā Leopolds Liliāriu apprecēja, pie tas par traku! CH-i'dienrnigla vel pie-ņ^ Mnās, tāpat ai"i aukstums un no pus Anglijas aptvēra jau Vr; no visas salas. Satiksme atgādināja triekas slimnieku,/ redzamība samazinājās Iļdz ,7 soļiem, bet visnepatīkamākais bija vakars iun nakts uz: trešdienu dzīvokli. No katras spraug;as,; no katra stūra migla- spiedās iekšā un tumšāk • blāvoja pat elektriska spuldze istabā. • T^^ miglas blīvums V i - dusanglijā mazliet atslāba. Redzamība pieauga līdz 50 soļu tālumam. .Caiiri dūmakai jau varēja saredzēt gājējus. Tie kustējās .kā spoku tēli. Bet temperatūra atkal hoslidējā līdz nullei. A D pusdienas laiku meteoroloģiskais birojs beidzot ziņoja, ka blīvais miglas blāķis :iOO jūdzu garā un 110 jūdžu platā joslā no Londonas un Vidusanglijas lēni ievirzās Skotijā. Pēcpusdienā' rietumu pusē parādījās apaļš un blāvi sarkans spīdeklis, gar kuļ-u plūda biezi, pienaini tīkli. Gais-tojošajos miglas timekļos saule bija kļuvusi tikko saredzama un bez SDO-žuma. Kailajos koku zaros sāka mirdzēt zvaigznītes — ūdens pilienos satecējuši, mi^la. Vakarā žņaudzošais blīvums pilnīgi izgaisa tm pār jimi-tīĢm un zemi noklājās salna. Viņas majestātes miglas tris diennakšu lie-lāļ parāde} bija beigsies. , Londonā, novembri. .; -^Ant i-kūs-ma mērena ziema Apvienotās joslas; meteoroloģiskās centrāles vadītājs prot Bauers izteicies, ka šo^ad sagaidāma mērena ziema. Laiks būs siltāks nekā parasts. Var rēķināties vienīgi viem aukstuma periodiem. Aukstums tomēr nebūs liels. Biezā migla, kas klāj Rietumeiropu, joprojām nav izJklīdusi. Visvairāk to izjūt angli. Jau vairākas slienas pilnīgi pārtraukta' gaisa satiksme ar Eiropas kontinentu un aizokeāna valstīm. Gandrīz pilnīgi paralizēta arī dzelzceļu kustība Temzas grīva stāv 100 ku^^. kas nevar iebraukt Loncļonas ostā. Miglas dēļ slēgti? arī Parīzes Leburšē lidlauks, Berlīnē otrdien varēja nolaisties tikai "/ lidmašīnas. Elbas grīvā no^mkurolujšies 50 kuģ-a MQueen Elisabcth" un Quc-oa Marŗ y^ vienmēr nav varējuši atstā Saushemptonu. BBC ams viņai piancesesRetī titulu. • Jaunā -pai^ : /ģimenes.'dzive: izveidojas •.ideāla ne-vien pašU:starpā, bet Leopoltia dzīvesbiedre izrādās.^ ari .priekžZ|irniga :audzināia ja. Par to liecina' /.iin!^;s epizods. Kad rodas jautā jum.^. kā lai bērni sauc pamāti,, Leoļp(3M<; to .atstāj pašu/bērņ^ šanā./;LJlTanadocias pie abiem p čiem Boduēņa un - mazā Alberta pricese 'Zozcfine tajā laikā vesc^ ojas Šveicē — un jautā: Juras tagad jāpārdomā, M 'jūs mani uzrunāsit. Pār kundzi jūs ma^ ni,. protarn^,:nesauksit, tas būtu pārāk i iet. Lekenas pils parks garidrtz četrus kara gadus bija visa kai-aļa Leopolda „karaļvalsts." Tur viņš bieži pa-staijgājd^ ar kra$prinčl Bodudnu, princesi Ž(>2efiniŠaHotiun^^^^^^^p^ Albertu (aizmugurē), vēlāk arī LHia* nas sabiedrība. Lekenas pilī pasaulē nāca arī princis: AJeksandrsRet: kam tagad jau seši gadi; grib. palikt uzticīgi karaļa dināstijaiļ bet t ronī • v elas ne vi s Leo po I d u, ^ heļ Viņa ,uņ Astrīdes IB g. v. dēlu :Bo-duēnu. Pēdējo piekritēju ir visvairāk starp pilsētu iedzīvotājiem, liberā- •ļiem un sociāldemokrātiem. Trešie — republikā;)!, kuru ir tikko 10 :proc: no visiem Beļģijas , iedzīvotā tiem, īpaši komunisti un kreisie sociālisti, nevēlas IK? vienu.; ne otru,; bet vispār noraida monārchiju. Viena partija otrai pārmet melus, dokumentu viltošanu un karaļa: problēmas izlieto-: šanu iekšpolitiskiem mērķiem, roda^ arvien jaurii fakti:un pretpierādītu^ mi, bet: atrisina jūma Vēl: nav. Beļģijai karalis' gan ir • bet karaļa ari nav, karaļa problēma ari ir viens no trim galvenajiem jautājumiem,; ar Icuiiem nodarbosies ; Spāka - jaunā valdībā. Kad Leopolds 18 dienas pēc vācu iebmkuma 1940. ^. 28. maijā padevās: Hitleram, : pasaule nevārēja noslēpt Sav^i.vilšan()S.| Nebija saprotams, kā-, di iemesli mudinājuši karail ties tik ātri un kābec viņš, tāoat citi. Eiropas Aneliju, lai monarchi, nebē?a : uz b turienes: vadītu pre-te^ tibtL Šim ..rautā jumam ..ta^ad daļēji rasta atbilde: : Leopolds bijis :nārliecin^ts,: ka- kāru • z^udē^usi - :^ne vien Beļģi i a.; bet ari ITi-anci ;ā . • un :An?li^a,';.Ministri^-gan vii^nm :ieteikuši •bēgt uz Parīzi vai Londonu, ķct; vin? to noraidījis, uzskat'dam.'^. ka labrlk saVai zemei varēs kaloot. ra-likdams liz vietas, kaut ari kā 2;ūs-teknis. ' Kad Dēc karama Alberta traģiskas n^ves Bdi^i ''as tronī . uzkāna • . viņ.a dēls Leooolds. kas drīz nēc tnm' aoprecēja daib princesi Astrīi'. b?^- ģu'.tjiuta dāvā:a pilnu uzticību iafi-naiam' karalim, sevišķi lem'lč-dama viņa dzīvesbiedri. Diemžēl, kar?.lio-nei nebija lemts iLqs mūžs: atstā-iusi karalim trīs bērnus, vinapēc netDilnu piecu gadu laulības beidza cieti un tormāli, tādēļ;!;;( jiet.:ko;labāicu.''' : ;; : Mazais Alberts brīdi apjucis skatās uz vecāko brāli un tad nesaprazdams. .j;a:utā:.•^':^:::-:.:. :;•::..'r^ „Kā tā? Vai tad tu tagad neesi kļuvusi; mūsu māmiņā?";; : Liliana pārsteigta nosarkst: „Tā igluži nav; es, protams, pūlēšos par jums rūpēties kā laba māte; bet j ū su itiāmiņa es neesmu, tādēļ jūs mani tā nedrilvstat saukt, lai nekad neaizmirstu, kas bijusi jūsU māmiņa. Droši vien. Jūs izdomāsit kaut ko ci-tu , . . / -; . • : 1 Bet prinči nevar neko izdomāt; „Mūsu māte: debesīs," viiļi saka „ir māmiņā, bet ari tu esi māmiņa Kāpēc mums nedrīkstētu būt divas mā- -tes?*' Bernas nav iespējams cināt un Liliana, maigi apskāvusi abus pi'inēus, saka: , >Lābi. — .tad no šīs, dienas jums; būs divas mātes — viena debesis un viena šeit uz zemes . . ^^;' ; •^v;:.-•.;•'^••'• 'GūstniecIba: un tautas bēdas sagādā Leopoldam grūtas: stundas. Kā tagad pierādījies, Leopolds nav gluži vienaldzīgi noskatījies tautas nelaimē, bet rakstiski'griezies tieši pie Hitlera, pārmezdams diktatoram netaisnību, ko tas nodara: beļģu tautai.; i Taiiu nekas • nelīdz, 1944. g, vācieši nosūta karali trimdā uz Vāciju, un <ļeviņus mēnešus viņ.š kā Him-lera gūsteknis, atrauts no saskarsmes ar āi'pasauli, dzīvo Hirššteinas pil pie. Elbas. 60 SS viri, pieckārtējs dzeloņstiepļu žogs un bars asirissutiu apsargā karali, viņa ģimeni uii se- • šus pavadoņus, kas pēdējie palīkus uzticīgi Leopoldam. Princese Reti - Liliana tajm drūmajās dienās karalim un bērniem ir vienīgā stiprinātāja, un pat vāciešiem jāapbrīno šīs sievietes stāja, lepnums un uzupurēšanās. . . I Kad 1945. g. pavasari Elbai tuvojas sabiedroto karaspēks; vācieši. Beļģi-ijas karali "grib paturēt par, 1 tādēļ pārved viņu uz Austriju. Tur beidzot pienāk atbrīvošana, un g. tJ. maijā amerikāņu ģenerālis Heilslips karalim saka: ,^ēr, mēs gādāsim, lai jums nekas nenotiktu." Amerikāņi pie viņa mājas nostāda goda sardzi, un viņ5 jau garā redz sevi: atgriežamies Briselē un valdām savu tautu, palīdzot.uzcelt, karā sagrabi to Beļģiju. Ari :Briselē jau uzzināts pār kai-aļa atbrīvošanu, un karaļa brāļa vadībā uz Stroblu gata- .vojas doties delegācija. TaC'u Leopolda ilgas nepiepildās — tautā' drīz rcļdas pretestībā, jo parādās baumas p-ar karaļa sadarbošanos ar Hitlera režīmu, un daudz beļģu. negrib piedot viņa apprecēšanos• ar pilsonisku sievieti. :Rezultātā Leopolds Beļģijas tronī vēl šodien nav.atgriezies. Viņš ar Lilianu. Astrīdes bērniem un mazo princi Aleksandru, kas Lilianai piedzima 1942. g., jau trīs gadus dzīvo trimdā Šveice. — a b 0— KĀ BIJUŠAIS PRŪŠU VIRSNIEKS ARĀBIEM P I E G S D A VERpUS NO Af RIKAS Apgabalos, ko- .apskalo Sarkanā.s ūras ūdeņi, vergu tirdzniecība vēl šobaltdien skaitāS' cienījams, kaut arī bīstams arods. Tas ir baigs konstatējums 1948. gadā, laikmetā, kad pasaule.9 nācijas savās sanāksmēs spriež: un pieņem garas rezolūcijas par cilvēka- tiesībām, laikmetā, kas, jretL-ndē uz progresa gadsimteņa g(v diL Bet .M-s konsiatējums pārsteidz daudz ma/āk. ja atceras, lia ."^inī pa^'ā .,-progresa gadsimtenī" ari dažā citā ..brivība.š zemē'' ir mUjoniem moderno darba vergu, kuru liktenis nav mazais: neapskaužams. Starpība starp modernā despotisma un tradieionālās dzīvās preces" tirdznit^rības uuu-ļ'iem varbūt tikai tā, ka par pCdē-jlem runā maz. bet par pirmajiem vēl mazāk. Tā vergu tirdzniecība, kas notiek Dēc .^enaiiem ..Kiusttēva Toma būdā" attēlotajiem pi-liicipiem', aprakstīta nekur citur, kā t icši Ap\'ionoto nāciju žurnālā ..United Nations World", kas iznāk iŅuiorkā. pie kam raksta autors Dž. L. Karvers. balstās uz. personīgu pieredzi. • • :: Sudānā, Somaļu zemē un Abēsīnijā ver^u tirgotāji: gadsimteņiem ilgi taisījuši labus veikalus un ķļuvu..^ bagāti, piegādājot noņēmējiem ..dzīvo .pregi". Pirms vairāk nckā gadsimteņa; Icad angli ieguva Adenu, viņi saka kara gājienu pret vergu tirdzniecību. Šō pūļu rezultātā izdevās vergu tirgu izskaust Sudānā un Etiopiļā, bet Saudiarabijā un Jc-mena tas turpinājies nesamazinātos; apmēros. Tagadējie Sarkanās jūras ;vergu tirgotāii apgādā vienīgi šīs divas zemes. Veikals, protams, ir riskants, 'etras vai piecas reizes gadā ver-gtis lielākos transportos nogādā pāri Dienvidslāvijas parlamenta likum-dev. ē-ja komisija izstrādājusi • veselu sēriju goda titulu čaklākajiem un sekmīgākajiem stj-ādhiēkiem un zemniekiem. Zemniekiem, atkāra no viņu nopelniem, varēs piešķirt, vienu no šādiem litulieni: ,jiope.lniem bagāts lauksaimniecības strādnieks"; ,.hpoelniem bagāts jauk$aimniecības strādnieks un kooperatīva biedrs", bet ja viņu nopelni vēl lielāki, tad tituli vel .garāki: -..t autas .republikas izcils lauksaimniecības strādnieks un kooperatīva biedrs'* vai „Dien-vīdslavijas federālās tautas republikas izcils lauksaimniecības strādnieks, un kooperatīva biedrs". Visaugstākais, zemniekiem piešķiramais goda; nosaukuins būs „clnltājs par augstāku prodļukci.iu". To varēs i ^ - gūt tie individuālie, kollektivu vki kooperatīvu zemnieki, 'kas izcelsies ar.,īpašu: agrbtechnjsku : paņēmiet u lietošanu" vai : ar īpašiem paņēmies niem ^sniegs kvantitatīvi vai kvaU-t āti vi aiAgstāku produkciju. ' Līdzīgas izredzes uz g:oda tituliem na veras rūpniecības ^strādniekiem. Pieaugošā nopelnu kārtībā šie tituli ir: .,trieciennieks". „sociālistiskā darba varonis", ,,izcils sociālistiskā, darba ; varonis'', ,,tautas .republikas sociālistiskā darba varonis", bet vi.s-au^ stākai.s— ,.Dienvidslavijas federālās ta:uta,s republikas sociālistiskā, darba varonis". ' : Arī līdz- šiīn rūpniecības strādniekiem Dienvidslāvijā' mēdza piešķirt goda nosaukumus, bet, tagad titulu skāla papiašināla, at tiecinot tp\^-; arī uz zemniekiem. Titulu ; uzdevums būšot kalpot par „redzamu atzīšanas zīmi centīgiem darba ļaudīm par viņu entuzīastisko darbu". Līdz ar tituliem apbalvotie saņems „darba ordeņus" un ,,citas privilēģijas",: kas projektā nav tuvāk minētas. NYHT jūrai, pie kam katru gadu vergu kuģiem jāpārvar arviert stingrāka blokāde. Angļi norīkojuši divas Helga-ballaivas. kas'īpaši uzmana kuģus,' , '.ruļ'os varētu būt slēpta dzīvā krava. , Kārveī^ min kādu viņam personīgi zināmu vērsu tirgotāju, agrāko, prūšu virsnieku Krumholcu. kas uztur ,labi bruņ<jtu parātu bandu. Laiku "^-pa laikam, banda iebrūk Āfrikas iezemiešu ciemos un nolaupa visus bērnus vecumā slarp 3 un 8 gadiem. Gūstekņu.^ no::ādā U7, labi attālu slēptuvi. kur tos apmāca — zēnus' apmēram lidz 10 vai 16, bet n-ivMie-nes 10 vai 12 gadu vecumam. Zēnus skolo par stipriem, paklausīgiem strādniekiem, meitenēm māca dziedāt, kopt savu ķermeni un patikt vīriešiem. ^ Pēv šiom ...skolas, gadiem" tirgotājs nākamus vergus savāc lielākos kon- ' \'ojos. kas kājām pa neapdzīvotiem apgabaliem dodas uz norunāto satikšanās vietu Sarkanās jūras piekrastes tuvumā. Tur ierodas arābi — vergu pircēji apskatīt preci, salīgt par cc-; nu un norxiriāt: transportu. Nolīgtos vergus pēc tam nogādā uz kādu klu-su līci, kur tos ierodas saņemt viņu . jaunie īpašnieki. •:;:•: ; ;;,;.•;•;;;.::;. ^ Kārvers "pats reiz novērojis, ka ;. : vienā šādā līcī ieradušies 300 važām .saistītu zēnu; uit meiteņu. Vergi novesti uz ti nelieliem kuģiem- Tur vi- / ņiem likts kravas telpās nogulties, pēc kara tie apsegti ar Etiopijas kafi^ jas maisiem. Vergu tirgotāji nemīl .i'iskēt. Tikko novērotāji pamana ;kā-du patruļas 1 aivu. cilvēku „krāvu'V samet jūrā. Važas gādā, lai bērni tūlīt .nogrimtu! Tas gan sagādā tirgo^ \ājiem zaudējUļuus. bet tos atkal /bagātīgi izlīdzina sūtījumi,:kurus bez kavēkļiem izdodas pārgādāt pāri jūrai līdz Arabijas krastiem. Vergu tirgus ,,uzplaukuma^ gados", ap 1920.—1925. g., par meitenēm maksāja līdz 900 dolāru. Zēni bija. daudz lētāki, un spēcīgs 12 gadu vecs vergs reti ;bija dārgāks par 250 dola-riem. Patlaban,; pēc; Kārvera ziņām, Saudiarabijā un.. Jemenā esot vairāk nelvā 1,5; miljoni, vergu jeb ap lo^'/a no vi.sas Arabijas pussalas iedzīvotāju skaita. Lielākā dala vergu ir sievietes, kas veic kalpoņu un konr ķubīi.iu uzdevumus arābu inājās. Vismaz viena ir katram arābam, lias vien to financiāli var atļauties,' Ara-bijā- pat sajūtot vergu trūkumu, lai gan cenas diezgan augstas. Veikls kamielis maksā tikai 15—20 dolāru, kamēr par glītu, etiopiešu vai somaļu meiteni, kaut vai tikai 8 gadus vecu, prasa ap 100, bet par atsevišķām skaistulēm pat līdz 500 dolāru. Apvienotās nācijas, raksta Kārvers, patlaban „nodarbojas", ar šo problēmu,^ bet starptautiskajām or-ganizācijāŗh un iestādēm esot ļoti grūti cīnīties pret šo cilvēces kauna, t r a i p u - - vergu tirdzniecību, k [ sakņojas verdziskas pagātnes tradīcijās. , UNW V-.-..' .-• ^ I Vienkāršs izskaidrojums . A S V laikraksros, rido. raidliumos un saru-rļās' vē! .arvien ncnorimsr lautājums, kā vi.si lik neparei'-i varējuši paredzēt Drezidcnta vēlē-šanui izuākumu. Isri zālamanisku spriedujriiu i'tfcicis caurkritušais republikāņu _ kandidāis viceort-zidonta amatam.Tris \'ort'ns. Kr.d. žurnālisti ivi;iam jautājuši: ,,Kas pēc ūsu domām bija izšķirējs tik negaidītam vēlēžanu irnākumam?." Vor^ns atbildējis: -^Pavisam vienkārši, — prezidents dabūja .par daudz balsur* " aicina at nama princese$ Holandiešu laikrak.sti pagājušajā ēļā publicēia karalienes Juliaņas lūeumu. holandiešu tautai — neap- ? r līti pat četras k a ra l nama princeses, kad tās parādās• atklātībā.: Vienmēr no jauna viņai- bijis..jāpārliecinās, cik maz holandieši ievēro karalienes vēlēšanos, lai viņai ar princesēm ]av,tu brivi un netraucēti parādīties sabiedrībā, ta"j"fas, vidū. Gan veci, ^diU ļauni para^'i aost-liot princeses. s^'"ežoties pie nutoīrobila, sii^A pie lo.?:a rūtīm un uzbā^i'^: novērojot karalnama locekļu?. Tādēļ ik viens nlāns, ko princese.^ :zdomāiu.ša- savam oriokam — Zicm-'"vētku ienir-kumi vai zvēru dārza apmeklējums parasti izvēr-^tics oar nepatīkamu publisku skati. Tādēl visi pavalstnieki, lieli un mazi, vēlreiz iūeti netraucēt princeses ar savu pastiprināto uzmanfbu. NYHT iiiiiiiiiiiHiiiiiiitiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiia .•.•••r...:: '•—-.::;.;. Viceadmirālis sērs Džons Ed-žels ieradās veco karaliskās flotes virsnieku sapulcē Kroidonā, uzkāpa runātāja katedrā, nokrek- : šķirtā jās, pateica: „Godājamie j ; k u n g i virsnieki!" paskatījās uz ^ manušk-riptu, ko tikko bija izņē-g mis no kabatas, piesarka un sa-r cīja: „Man ļoti'jāatvainojas, es i redzu, ka pārpratuma dēļ esmu I paņēmis 1 Idz nevis savās runas i . manuskriptu, bet sarakstu par ļ iepērķamām mantām, ko man uz-i rakstīja sieva." dzive šeil sastāv no nepār* trauktām kombinaci- . jām" ;-— no Venecuēlas raksta tirgotāj.9 V. Vītais. tiktu uz priekšu tirdznie-cibā, esot jābūt izcili veiklam, V. Vītols at-zistās, ka ma-g zu. praksi vii:ii esot jau guvis Es-lingenā, bet to varot uzskatit.ti-f . kai par pamatskolas beig.šanu... I Pašreiz V. Vītols.kopā ar inž. O. § Ķēzi. Karakasaš tuvumā ņopirku-ģ ši gruntsgabalu un ceļ sev māju. i : Pirmā gājienā ; tiešāra izrādījies, j ka Venecuēl^ ar Eslingenas prak- ^ si nepietiek. Gruntsgabala pār-g devējs rādījis zīmogiem un pa- 1 rakstiem ap.stiprinātus izrak.stusfi f no ,7-emes grāmatas". Noslēgts 1 līgums, noskaitīta nauda, pārde- § vējš pazudis un vēlāk; noskaidrT>- ķ. jics, ka gruntsgabals viņam ne- ^ maz nepieder, -r- Tā ir .augstāko» Ēi la . . . ^ - ^ ^ ' ' - v - : : • - . . ; . ' : - V ' : ; . ' " • ; • ;^ p „Trud" asi noātro.sto kāda Maf5~ % kavas cirka klaunu, kas atļāvies E plēst jokus par ,,sieru, kas itin kā ^ esot dabūjams padomju viesni* V flli cās". iiiiimiuhi iiiiiiiiiiiiiiaiiiiiiiiiii(iiiii.i[iiiiii!iiiiiii!iiii
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 2, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-12-02 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481202 |
Description
Title | 1948-12-02-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
velte
ffeSi gaidīs bērni,
V S C I JU
•:si
[iesils reizes lūgašiH.
^ vidū Dānijas S
oņU. atlabt iSft:
inisu^tomēr . ,ū„,,'''•
^ sanāksmē 2u „ "
>mus_._ Tālākās izvlot
S/Pedejā laikā no D.
'teanam aizbraukuši m
^emtou l(g;;Br«iuž.
ļinējos V. Briedi un j
p jauna J.šmitu
viēSu YMCAs mm
^"^^.m centrālss
i^edi nākamajam pus-
;ja prāv. A, Grosbaohu
r valdē V. Briedi, Ŗ
a6yiņu un I. Reltmanl
•avaklem līdzekļiem at-
*o atklātā pieminekļa
mirušiem tautiešiem.
'i
l O T S K S DSVANA i
l E M S V E T K O S i
.ir
Kaudzisu
ar I
leēna 56 ilustrScijāni i
)š. DM 10,-; audekla I
lā DM 15,-. I
nometņu gi'āraatni- |
cās! i
LATVIJAS i apgāds I
• i i
VESlUiEi
REDAKCIJAI
lanis, Vircburgā
I J A U N A S I M I L S C UA
ļis vienmēr vairāk aprod
[migrācija, šim laikmeli-ļām'
tomēr bieži dzirdama
ļa. Tā ir asimilācija. Ja
[ju jāsaniierinās, tad ne-
[nedrīkstam samierināties
Ijas draudiem. Tie latvle-felas
uz zemeslodes citam
lams bfls užticigl un pa-,
[ņi saviem patvēi-uma ae-darbu,
tikumu «n kriet-
I cels latviešu slava Tļe
i robežās atbalstīs turienes
sdalvl, bet, lai neprasa
ari aslmilēšanos, lai ņc
latviskās'.dvSselespSŗ-
.Tas būtu tiežSkalsc*
zušanai uz pasaules^ tau"
ļ ā biitu uz. augsta^ ķ * :
dzīvotājas taute^bojSe^,
' tautu acu priekša. LaiR
dlvēkimniepotiesar •
demokrātiju, ;autu vg
beslbām, n e d r « W
faciJu,^^inodenu£
ļ garīgi mirst. Tas iru
vajadzētu nosarļrtj'kj
ļo ieteic, kā ari lera.l'a»
5 latviešu tautas,:^J^5
ari Latvijas, bet BaW^,
i atradīsies kāda _Kali^_
lOzam. Reiz tacu r . ^.
ti: jāmostas. f^.'.n>odi'
Ikai iemigusi iHvkaJbV
d u n . p a t a e r i g i j ^ ^ ļ j .
fedas, bet ka i^ā la^^j
^^ākai jābūt laW^^^^^^^^^
mUecina latviej" pSt
\eparskrien Jre^ļi'tā•
jadzird,kaatradaA ļ,,
les, kur bērni ar^'ļ^jUei
fj daāu gvšaāimrsc enlšeafnr-ās»a ^«S ia^ ^t^'^.
f e f vairāk r u n i ; , p
Šogad 18._,,"°;„'^^3lcan5ļ»
krzimju radloff°|v ar».''
Iti Latviju, pat ^^diirii^
[g: novembri apsve'ļ^jatū
E bet ar l l f Sa
fu" Šķiet, l^%!"„TvesW'-
bjas ritam. Pa"^ ^e^zv^^.
K asimilacilam' asW>^'
P vardu kopa ar
LATV'UA, 1948. Z decembri
VĒSTULE LATVUAI
NO AiVŌLlJAS
Beidzot viņa- atnāca visā savā
gluTl vienicārši uzkrita ka nogaidīts
iietuvētis un nepārtraukti žņarudza
trīs diennaktis. Slavenā, varenā, visu
uivaretāja, nekad neaiztui-amā Anglijas;
migla! 1
• Visas līdz slm redzētās bija tikai
tādas mazas migliņas, vecās migkr
mātes meitas un pameitas. P«ui iniiļ>'
lasmāte ar visu savu galmu un varenību
britu salām ilgu un ii?tu spēka
'p'cJ-rādi nodeva novc-mbra pēdējā nedēļā.:
IVlirušo. pieminas svētdiena vēl
bija saulaina, silta un bezvējai--
na. Ļaudis gāja va.sarigi ģērbu-^ies,
bet jau novakarē uznāca lietus un
nakti milroja. Pirmdienas ritā, izejot
uz iela.<^, iekļuvu tādos diāmu mutuļos,
ka visa pilsēta šķita degam.
Nebija vienīgi asās dūmu smakas.
Tie izrādījās lielās miglas pinnie
sūtņi. Redzamība tomēr sniedzas vēl
līdz 20 soļiem. Blāvi un nespīdīgi iedegas
ielu laternas. Katru pusstundu
migla kļuva .'biezāka, necaurredzamāka
un kodīgāka. Ielu pāriešana
jau bija bīstama. Migla' apslāpēja
arī trokšņus
Un tad radio ziņoja, ka no 52 Anglijas
aprlTiķiem. 26 klāj bieza migla.
• Sātiksm-s gandrīz pilnīgi apstājās.
Vairāki satiksriies līdzekļi gāja bojā
un prasīja cilvēku upurus. Kāda lid-
, mašivj^"; ieskrēja 'zemē;^^n^^
:7 paijaiierus, bet: auto nelaimēs' ;pir-maj^
miglas dienā iēvainoja 60 cil-
; vēku. Vienīgi vilcieni pa drošajam.
«liedēm lēņi lauzās cauri miglas • ba^
::rikādēm. :Arī: Londonā ietilpa rajo-
. iia,:pārku('u vēlas, miglā, taču pilsētā
• 1ā nespēja ielauzties. Viņā apriņķoja
tin ciešā' lokā Ieslēdza visu ^gālvas-
.pilsētas lieltelpu, pietuvojās priekšpilsētām,:
bt?t nespēja tikt. pašā
metrppole.. Blīvais pilsētas gaiss un
siltie-izstrāvņjumi aukstos, miglas
• vālus aizturēja. 15 jūdžu rādiusā pilsētā
līdz vēlai pēcpusdienai. kā pasakains
brīriuiņsspo/i^^s^^^
Novakarē niiglabiiidzot ņēma virsroku
un smagi nogūlās arī pār visu
galvaspilšMu. Temperāt^ •nokrita
• līdz: nullei.''.'
Anglijas miglai ir tā nepatīkamā
īpašība, ka viņa neizturarni lien
iekšā yisui*>-^ pat
ādā. Viss kļūst lipīgs ūn ņetļi'S. Ari
pa loga spraugu ieplūst nepatīkams.
; auksts mitrums.; Ne mazāk kā ādai
un mēteļiem no Anglijas miglas ko
turētv ir ari plaušām un brdnchiem;
Dažas stundas vm pus dienu, tas vēl
V nekas, bet trīs ncpailrauktas dien-^
naktis ar- pastāvīgu kāpinājumu —
Mīlestība un polītika liedz
Leopoldam III atgrļeztie's Beļģijas troni
Otrais pasaules kaŗs radīja ne
vien miljoniem traģēdiju daudzu'
tautu mazo cilvēku dzīvē, atņemot
tiem mājas, ģimeni un dzimteni, bet
tas nesaudzēja ari karaļnamus. Kaļ-a
un pt-cka(a notikumu ietekmē Eiropas
monārchiju skaits stipri sarucis,
un arī karaļi, līdzīgi vienkāršiem
mirstīgiem, kļuvuši trimdinieki. Bal-kānu.
vakst^s šādai nor;.^?! bija no ārpuses
diktēti polītis!:i iemesli, itāļu
tauta pati atzina ni(injrohiju par ne-'
vēlamu, bet daudz tra^askāks liktenis
bijis jāpārdzīvo Beļģijas, karalim
Leopoldam- III. Kaļ-B laika sarežģītie
notikumi un apprecē.'anās ar .dievieti,
kut-as/dzī.slas jiei'it dižciltīRas asinis,
I^eopdida dzīvi ievirzījuši tā, ka viriš
vēl tagad, tris gadi pēc kara.'nevar
atgriezties savā tronī un tēvzemē,
kaut joprojām ir tās karalis; viņa
nākotne vēl šodien ir miglā tītā.
Beļģu tautā šajos 3 gados, kamēr
karalis dzīvo trimdā un viņa funkcijas
izpilda jaimākais brālis princii
pavaldonis Saris, motikušl un' āri tagad
notiek karsti strīdi par Leopolda
likteni. Beļģi karama - jautājumā sadalījušies
;: trijās: ; lielās .partijās:;
No tām-leopoldisti, kas lielāko tiesu
flāmu kātoji, ir par Leopolda :atgrie-i
šanos. Tikpat stipri.ir leģitim:sti^:kas
dzīvi'auto katastrofā Šveicē. 'Tautas
s^ras; .bija lielas^ Beļģi pat domāja,
ka nelaimē vainojajns arī Leopolds,
tādļpļ iesauca -viņu par „nelaimes ka-rali'*
un nolēma, ka karalim jāpaliek
atraitnim — tik cēla un neizdzēšama
tautas atmmā dzīvoja Astrīde.
Saviem un Astrīdes bērniem Leopolds
1939. g. pieņēma par audzinātāju
'skaisto Lilianu Belsu, Rietum-llandi-
i:as .gubernatora un karaļa, Alberta
laika ministra meitu, ar ko bija
ilepazinies un vairākkārt ticies
Francijas un Šveices kūrvietās.- V i - '
ņiem vienam pret otru bija radušās
simpātijas. Arī Astrīdes bērni savu
audzi lātāju bija iemīļojuši. Tad nāca
skaudrās kara dienās, kapitulācijā-
un igūstniecFba. Vācieši pavēlē^
ja Leopoldam ar visu .ģimeni dzīvot
Lekenas: pili, dažus kilometrus no
Briseles. Arī Liliana pēc dažiem mēnešiem
pārgāja dzīvot uz Lckenu un
tiu-, diendienā kopā esot, izauga viņa
s u n LeopoIda mīlest ība. 1941.; gadā
Leopolds Liliāriu apprecēja, pie
tas par traku! CH-i'dienrnigla vel pie-ņ^
Mnās, tāpat ai"i aukstums un no pus
Anglijas aptvēra jau Vr; no visas salas.
Satiksme atgādināja triekas
slimnieku,/ redzamība samazinājās
Iļdz ,7 soļiem, bet visnepatīkamākais
bija vakars iun nakts uz: trešdienu
dzīvokli. No katras spraug;as,; no
katra stūra migla- spiedās iekšā un
tumšāk • blāvoja pat elektriska
spuldze istabā. •
T^^ miglas blīvums V i -
dusanglijā mazliet atslāba. Redzamība
pieauga līdz 50 soļu tālumam.
.Caiiri dūmakai jau varēja saredzēt
gājējus. Tie kustējās .kā spoku tēli.
Bet temperatūra atkal hoslidējā līdz
nullei. A D pusdienas laiku meteoroloģiskais
birojs beidzot ziņoja, ka blīvais
miglas blāķis :iOO jūdzu garā un
110 jūdžu platā joslā no Londonas un
Vidusanglijas lēni ievirzās Skotijā.
Pēcpusdienā' rietumu pusē parādījās
apaļš un blāvi sarkans spīdeklis, gar
kuļ-u plūda biezi, pienaini tīkli. Gais-tojošajos
miglas timekļos saule bija
kļuvusi tikko saredzama un bez SDO-žuma.
Kailajos koku zaros sāka
mirdzēt zvaigznītes — ūdens pilienos
satecējuši, mi^la. Vakarā žņaudzošais
blīvums pilnīgi izgaisa tm pār jimi-tīĢm
un zemi noklājās salna. Viņas
majestātes miglas tris diennakšu lie-lāļ
parāde} bija beigsies.
, Londonā, novembri.
.; -^Ant i-kūs-ma
mērena
ziema
Apvienotās joslas; meteoroloģiskās
centrāles vadītājs prot Bauers izteicies,
ka šo^ad sagaidāma mērena
ziema. Laiks būs siltāks nekā parasts.
Var rēķināties vienīgi
viem aukstuma periodiem. Aukstums
tomēr nebūs liels.
Biezā migla, kas klāj Rietumeiropu,
joprojām nav izJklīdusi. Visvairāk
to izjūt angli. Jau vairākas
slienas pilnīgi pārtraukta' gaisa satiksme
ar Eiropas kontinentu un
aizokeāna valstīm. Gandrīz pilnīgi
paralizēta arī dzelzceļu kustība
Temzas grīva stāv 100 ku^^. kas nevar
iebraukt Loncļonas ostā. Miglas
dēļ slēgti? arī Parīzes Leburšē lidlauks,
Berlīnē otrdien varēja nolaisties
tikai "/ lidmašīnas. Elbas
grīvā no^mkurolujšies 50 kuģ-a
MQueen Elisabcth" un Quc-oa Marŗ
y^ vienmēr nav varējuši atstā
Saushemptonu. BBC
ams viņai piancesesRetī titulu.
• Jaunā -pai^ : /ģimenes.'dzive: izveidojas
•.ideāla ne-vien pašU:starpā, bet
Leopoltia dzīvesbiedre izrādās.^ ari
.priekžZ|irniga :audzināia ja. Par to liecina'
/.iin!^;s epizods. Kad rodas jautā
jum.^. kā lai bērni sauc pamāti,,
Leoļp(3M<; to .atstāj pašu/bērņ^
šanā./;LJlTanadocias pie abiem p
čiem Boduēņa un - mazā Alberta
pricese 'Zozcfine tajā laikā vesc^
ojas Šveicē — un jautā:
Juras tagad jāpārdomā, M 'jūs
mani uzrunāsit. Pār kundzi jūs ma^
ni,. protarn^,:nesauksit, tas būtu pārāk
i iet.
Lekenas pils parks garidrtz četrus
kara gadus bija visa kai-aļa Leopolda
„karaļvalsts." Tur viņš bieži pa-staijgājd^
ar kra$prinčl Bodudnu,
princesi Ž(>2efiniŠaHotiun^^^^^^^p^
Albertu (aizmugurē), vēlāk arī LHia*
nas sabiedrība. Lekenas pilī pasaulē
nāca arī princis: AJeksandrsRet:
kam tagad jau seši gadi;
grib. palikt uzticīgi karaļa dināstijaiļ
bet t ronī • v elas ne vi s Leo po I d u, ^ heļ
Viņa ,uņ Astrīdes IB g. v. dēlu :Bo-duēnu.
Pēdējo piekritēju ir visvairāk
starp pilsētu iedzīvotājiem, liberā-
•ļiem un sociāldemokrātiem. Trešie
— republikā;)!, kuru ir tikko 10 :proc:
no visiem Beļģijas , iedzīvotā tiem,
īpaši komunisti un kreisie sociālisti,
nevēlas IK? vienu.; ne otru,; bet vispār
noraida monārchiju. Viena partija
otrai pārmet melus, dokumentu viltošanu
un karaļa: problēmas izlieto-:
šanu iekšpolitiskiem mērķiem, roda^
arvien jaurii fakti:un pretpierādītu^
mi, bet: atrisina jūma Vēl: nav. Beļģijai
karalis' gan ir • bet karaļa ari nav,
karaļa problēma ari ir viens no trim
galvenajiem jautājumiem,; ar Icuiiem
nodarbosies ; Spāka - jaunā valdībā.
Kad Leopolds 18 dienas pēc vācu
iebmkuma 1940. ^. 28. maijā padevās:
Hitleram, : pasaule nevārēja noslēpt
Sav^i.vilšan()S.| Nebija saprotams, kā-,
di iemesli mudinājuši karail
ties tik ātri un kābec viņš, tāoat
citi. Eiropas
Aneliju, lai
monarchi, nebē?a : uz
b turienes: vadītu pre-te^
tibtL Šim ..rautā jumam ..ta^ad daļēji
rasta atbilde: : Leopolds bijis
:nārliecin^ts,: ka- kāru • z^udē^usi - :^ne
vien Beļģi i a.; bet ari ITi-anci ;ā . • un
:An?li^a,';.Ministri^-gan vii^nm :ieteikuši
•bēgt uz Parīzi vai Londonu, ķct;
vin? to noraidījis, uzskat'dam.'^. ka
labrlk saVai zemei varēs kaloot. ra-likdams
liz vietas, kaut ari kā 2;ūs-teknis.
'
Kad Dēc karama Alberta traģiskas
n^ves Bdi^i ''as tronī . uzkāna • . viņ.a
dēls Leooolds. kas drīz nēc tnm'
aoprecēja daib princesi Astrīi'. b?^-
ģu'.tjiuta dāvā:a pilnu uzticību iafi-naiam'
karalim, sevišķi lem'lč-dama
viņa dzīvesbiedri. Diemžēl, kar?.lio-nei
nebija lemts iLqs mūžs: atstā-iusi
karalim trīs bērnus, vinapēc
netDilnu piecu gadu laulības beidza
cieti un tormāli, tādēļ;!;;(
jiet.:ko;labāicu.''' : ;;
: Mazais Alberts brīdi apjucis skatās
uz vecāko brāli un tad nesaprazdams.
.j;a:utā:.•^':^:::-:.:. :;•::..'r^
„Kā tā? Vai tad tu tagad neesi
kļuvusi; mūsu māmiņā?";; :
Liliana pārsteigta nosarkst: „Tā
igluži nav; es, protams, pūlēšos par
jums rūpēties kā laba māte; bet j ū su
itiāmiņa es neesmu, tādēļ jūs mani
tā nedrilvstat saukt, lai nekad neaizmirstu,
kas bijusi jūsU māmiņa.
Droši vien. Jūs izdomāsit kaut ko ci-tu
, . . / -; . • : 1
Bet prinči nevar neko izdomāt;
„Mūsu māte: debesīs," viiļi saka „ir
māmiņā, bet ari tu esi māmiņa Kāpēc
mums nedrīkstētu būt divas mā-
-tes?*' Bernas nav iespējams
cināt un Liliana, maigi apskāvusi
abus pi'inēus, saka: , >Lābi. — .tad no
šīs, dienas jums; būs divas mātes —
viena debesis un viena šeit uz zemes
. . ^^;' ; •^v;:.-•.;•'^••'•
'GūstniecIba: un tautas bēdas sagādā
Leopoldam grūtas: stundas. Kā
tagad pierādījies, Leopolds nav gluži
vienaldzīgi noskatījies tautas nelaimē,
bet rakstiski'griezies tieši pie
Hitlera, pārmezdams diktatoram netaisnību,
ko tas nodara: beļģu tautai.;
i Taiiu nekas • nelīdz, 1944. g, vācieši
nosūta karali trimdā uz Vāciju,
un <ļeviņus mēnešus viņ.š kā Him-lera
gūsteknis, atrauts no saskarsmes
ar āi'pasauli, dzīvo Hirššteinas pil
pie. Elbas. 60 SS viri, pieckārtējs
dzeloņstiepļu žogs un bars asirissutiu
apsargā karali, viņa ģimeni uii se-
• šus pavadoņus, kas pēdējie palīkus
uzticīgi Leopoldam. Princese Reti -
Liliana tajm drūmajās dienās karalim
un bērniem ir vienīgā stiprinātāja,
un pat vāciešiem jāapbrīno šīs
sievietes stāja, lepnums un uzupurēšanās.
.
. I Kad 1945. g. pavasari Elbai tuvojas
sabiedroto karaspēks; vācieši. Beļģi-ijas
karali "grib paturēt par, 1
tādēļ pārved viņu uz Austriju. Tur
beidzot pienāk atbrīvošana, un
g. tJ. maijā amerikāņu ģenerālis
Heilslips karalim saka: ,^ēr, mēs
gādāsim, lai jums nekas nenotiktu."
Amerikāņi pie viņa mājas nostāda
goda sardzi, un viņ5 jau garā redz
sevi: atgriežamies Briselē un valdām
savu tautu, palīdzot.uzcelt, karā sagrabi
to Beļģiju. Ari :Briselē jau uzzināts
pār kai-aļa atbrīvošanu, un karaļa
brāļa vadībā uz Stroblu gata-
.vojas doties delegācija. TaC'u Leopolda
ilgas nepiepildās — tautā' drīz
rcļdas pretestībā, jo parādās baumas
p-ar karaļa sadarbošanos ar Hitlera
režīmu, un daudz beļģu. negrib piedot
viņa apprecēšanos• ar pilsonisku
sievieti. :Rezultātā Leopolds Beļģijas
tronī vēl šodien nav.atgriezies. Viņš
ar Lilianu. Astrīdes bērniem un mazo
princi Aleksandru, kas Lilianai
piedzima 1942. g., jau trīs gadus dzīvo
trimdā Šveice.
— a b 0—
KĀ BIJUŠAIS PRŪŠU VIRSNIEKS ARĀBIEM P I E G S D A VERpUS NO
Af RIKAS
Apgabalos, ko- .apskalo Sarkanā.s
ūras ūdeņi, vergu tirdzniecība vēl
šobaltdien skaitāS' cienījams, kaut
arī bīstams arods. Tas ir baigs konstatējums
1948. gadā, laikmetā, kad
pasaule.9 nācijas savās sanāksmēs
spriež: un pieņem garas rezolūcijas
par cilvēka- tiesībām, laikmetā, kas,
jretL-ndē uz progresa gadsimteņa g(v
diL Bet .M-s konsiatējums pārsteidz
daudz ma/āk. ja atceras, lia ."^inī pa^'ā
.,-progresa gadsimtenī" ari dažā citā
..brivība.š zemē'' ir mUjoniem moderno
darba vergu, kuru liktenis nav
mazais: neapskaužams. Starpība starp
modernā despotisma un tradieionālās
dzīvās preces" tirdznit^rības uuu-ļ'iem
varbūt tikai tā, ka par pCdē-jlem
runā maz. bet par pirmajiem
vēl mazāk.
Tā vergu tirdzniecība, kas notiek
Dēc .^enaiiem ..Kiusttēva Toma būdā"
attēlotajiem pi-liicipiem', aprakstīta
nekur citur, kā t icši Ap\'ionoto
nāciju žurnālā ..United Nations
World", kas iznāk iŅuiorkā. pie kam
raksta autors Dž. L. Karvers. balstās
uz. personīgu pieredzi. • • ::
Sudānā, Somaļu zemē un Abēsīnijā
ver^u tirgotāji: gadsimteņiem ilgi
taisījuši labus veikalus un ķļuvu..^
bagāti, piegādājot noņēmējiem ..dzīvo
.pregi". Pirms vairāk nckā gadsimteņa;
Icad angli ieguva Adenu,
viņi saka kara gājienu pret vergu
tirdzniecību. Šō pūļu rezultātā izdevās
vergu tirgu izskaust Sudānā
un Etiopiļā, bet Saudiarabijā un Jc-mena
tas turpinājies nesamazinātos;
apmēros.
Tagadējie Sarkanās jūras ;vergu
tirgotāii apgādā vienīgi šīs divas zemes.
Veikals, protams, ir riskants,
'etras vai piecas reizes gadā ver-gtis
lielākos transportos nogādā pāri
Dienvidslāvijas parlamenta likum-dev.
ē-ja komisija izstrādājusi • veselu
sēriju goda titulu čaklākajiem un
sekmīgākajiem stj-ādhiēkiem un zemniekiem.
Zemniekiem, atkāra no
viņu nopelniem, varēs piešķirt, vienu
no šādiem litulieni: ,jiope.lniem bagāts
lauksaimniecības strādnieks";
,.hpoelniem bagāts jauk$aimniecības
strādnieks un kooperatīva biedrs",
bet ja viņu nopelni vēl lielāki, tad
tituli vel .garāki: -..t autas .republikas
izcils lauksaimniecības strādnieks
un kooperatīva biedrs'* vai „Dien-vīdslavijas
federālās tautas republikas
izcils lauksaimniecības strādnieks,
un kooperatīva biedrs". Visaugstākais,
zemniekiem piešķiramais
goda; nosaukuins būs „clnltājs par
augstāku prodļukci.iu". To varēs i ^ -
gūt tie individuālie, kollektivu vki
kooperatīvu zemnieki, 'kas izcelsies
ar.,īpašu: agrbtechnjsku : paņēmiet u
lietošanu" vai : ar īpašiem paņēmies
niem ^sniegs kvantitatīvi vai kvaU-t
āti vi aiAgstāku produkciju.
' Līdzīgas izredzes uz g:oda tituliem
na veras rūpniecības ^strādniekiem.
Pieaugošā nopelnu kārtībā šie tituli
ir: .,trieciennieks". „sociālistiskā darba
varonis", ,,izcils sociālistiskā, darba
; varonis'', ,,tautas .republikas sociālistiskā
darba varonis", bet vi.s-au^
stākai.s— ,.Dienvidslavijas federālās
ta:uta,s republikas sociālistiskā,
darba varonis". '
: Arī līdz- šiīn rūpniecības strādniekiem
Dienvidslāvijā' mēdza piešķirt
goda nosaukumus, bet, tagad titulu
skāla papiašināla, at tiecinot tp\^-; arī
uz zemniekiem. Titulu ; uzdevums
būšot kalpot par „redzamu atzīšanas
zīmi centīgiem darba ļaudīm par
viņu entuzīastisko darbu". Līdz ar
tituliem apbalvotie saņems „darba
ordeņus" un ,,citas privilēģijas",: kas
projektā nav tuvāk minētas.
NYHT
jūrai, pie kam katru gadu vergu kuģiem
jāpārvar arviert stingrāka blokāde.
Angļi norīkojuši divas Helga-ballaivas.
kas'īpaši uzmana kuģus,' ,
'.ruļ'os varētu būt slēpta dzīvā krava. ,
Kārveī^ min kādu viņam personīgi
zināmu vērsu tirgotāju, agrāko, prūšu
virsnieku Krumholcu. kas uztur ,labi
bruņ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-12-02-03