1948-12-02-03 |
Previous | 3 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
velte
ffeSi gaidīs bērni,
V S C I JU
•:si
[iesils reizes lūgašiH.
^ vidū Dānijas S
oņU. atlabt iSft:
inisu^tomēr . ,ū„,,'''•
^ sanāksmē 2u „ "
>mus_._ Tālākās izvlot
S/Pedejā laikā no D.
'teanam aizbraukuši m
^emtou l(g;;Br«iuž.
ļinējos V. Briedi un j
p jauna J.šmitu
viēSu YMCAs mm
^"^^.m centrālss
i^edi nākamajam pus-
;ja prāv. A, Grosbaohu
r valdē V. Briedi, Ŗ
a6yiņu un I. Reltmanl
•avaklem līdzekļiem at-
*o atklātā pieminekļa
mirušiem tautiešiem.
'i
l O T S K S DSVANA i
l E M S V E T K O S i
.ir
Kaudzisu
ar I
leēna 56 ilustrScijāni i
)š. DM 10,-; audekla I
lā DM 15,-. I
nometņu gi'āraatni- |
cās! i
LATVIJAS i apgāds I
• i i
VESlUiEi
REDAKCIJAI
lanis, Vircburgā
I J A U N A S I M I L S C UA
ļis vienmēr vairāk aprod
[migrācija, šim laikmeli-ļām'
tomēr bieži dzirdama
ļa. Tā ir asimilācija. Ja
[ju jāsaniierinās, tad ne-
[nedrīkstam samierināties
Ijas draudiem. Tie latvle-felas
uz zemeslodes citam
lams bfls užticigl un pa-,
[ņi saviem patvēi-uma ae-darbu,
tikumu «n kriet-
I cels latviešu slava Tļe
i robežās atbalstīs turienes
sdalvl, bet, lai neprasa
ari aslmilēšanos, lai ņc
latviskās'.dvSselespSŗ-
.Tas būtu tiežSkalsc*
zušanai uz pasaules^ tau"
ļ ā biitu uz. augsta^ ķ * :
dzīvotājas taute^bojSe^,
' tautu acu priekša. LaiR
dlvēkimniepotiesar •
demokrātiju, ;autu vg
beslbām, n e d r « W
faciJu,^^inodenu£
ļ garīgi mirst. Tas iru
vajadzētu nosarļrtj'kj
ļo ieteic, kā ari lera.l'a»
5 latviešu tautas,:^J^5
ari Latvijas, bet BaW^,
i atradīsies kāda _Kali^_
lOzam. Reiz tacu r . ^.
ti: jāmostas. f^.'.n>odi'
Ikai iemigusi iHvkaJbV
d u n . p a t a e r i g i j ^ ^ ļ j .
fedas, bet ka i^ā la^^j
^^ākai jābūt laW^^^^^^^^^
mUecina latviej" pSt
\eparskrien Jre^ļi'tā•
jadzird,kaatradaA ļ,,
les, kur bērni ar^'ļ^jUei
fj daāu gvšaāimrsc enlšeafnr-ās»a ^«S ia^ ^t^'^.
f e f vairāk r u n i ; , p
Šogad 18._,,"°;„'^^3lcan5ļ»
krzimju radloff°|v ar».''
Iti Latviju, pat ^^diirii^
[g: novembri apsve'ļ^jatū
E bet ar l l f Sa
fu" Šķiet, l^%!"„TvesW'-
bjas ritam. Pa"^ ^e^zv^^.
K asimilacilam' asW>^'
P vardu kopa ar
LATV'UA, 1948. Z decembri
VĒSTULE LATVUAI
NO AiVŌLlJAS
Beidzot viņa- atnāca visā savā
gluTl vienicārši uzkrita ka nogaidīts
iietuvētis un nepārtraukti žņarudza
trīs diennaktis. Slavenā, varenā, visu
uivaretāja, nekad neaiztui-amā Anglijas;
migla! 1
• Visas līdz slm redzētās bija tikai
tādas mazas migliņas, vecās migkr
mātes meitas un pameitas. P«ui iniiļ>'
lasmāte ar visu savu galmu un varenību
britu salām ilgu un ii?tu spēka
'p'cJ-rādi nodeva novc-mbra pēdējā nedēļā.:
IVlirušo. pieminas svētdiena vēl
bija saulaina, silta un bezvējai--
na. Ļaudis gāja va.sarigi ģērbu-^ies,
bet jau novakarē uznāca lietus un
nakti milroja. Pirmdienas ritā, izejot
uz iela.<^, iekļuvu tādos diāmu mutuļos,
ka visa pilsēta šķita degam.
Nebija vienīgi asās dūmu smakas.
Tie izrādījās lielās miglas pinnie
sūtņi. Redzamība tomēr sniedzas vēl
līdz 20 soļiem. Blāvi un nespīdīgi iedegas
ielu laternas. Katru pusstundu
migla kļuva .'biezāka, necaurredzamāka
un kodīgāka. Ielu pāriešana
jau bija bīstama. Migla' apslāpēja
arī trokšņus
Un tad radio ziņoja, ka no 52 Anglijas
aprlTiķiem. 26 klāj bieza migla.
• Sātiksm-s gandrīz pilnīgi apstājās.
Vairāki satiksriies līdzekļi gāja bojā
un prasīja cilvēku upurus. Kāda lid-
, mašivj^"; ieskrēja 'zemē;^^n^^
:7 paijaiierus, bet: auto nelaimēs' ;pir-maj^
miglas dienā iēvainoja 60 cil-
; vēku. Vienīgi vilcieni pa drošajam.
«liedēm lēņi lauzās cauri miglas • ba^
::rikādēm. :Arī: Londonā ietilpa rajo-
. iia,:pārku('u vēlas, miglā, taču pilsētā
• 1ā nespēja ielauzties. Viņā apriņķoja
tin ciešā' lokā Ieslēdza visu ^gālvas-
.pilsētas lieltelpu, pietuvojās priekšpilsētām,:
bt?t nespēja tikt. pašā
metrppole.. Blīvais pilsētas gaiss un
siltie-izstrāvņjumi aukstos, miglas
• vālus aizturēja. 15 jūdžu rādiusā pilsētā
līdz vēlai pēcpusdienai. kā pasakains
brīriuiņsspo/i^^s^^^
Novakarē niiglabiiidzot ņēma virsroku
un smagi nogūlās arī pār visu
galvaspilšMu. Temperāt^ •nokrita
• līdz: nullei.''.'
Anglijas miglai ir tā nepatīkamā
īpašība, ka viņa neizturarni lien
iekšā yisui*>-^ pat
ādā. Viss kļūst lipīgs ūn ņetļi'S. Ari
pa loga spraugu ieplūst nepatīkams.
; auksts mitrums.; Ne mazāk kā ādai
un mēteļiem no Anglijas miglas ko
turētv ir ari plaušām un brdnchiem;
Dažas stundas vm pus dienu, tas vēl
V nekas, bet trīs ncpailrauktas dien-^
naktis ar- pastāvīgu kāpinājumu —
Mīlestība un polītika liedz
Leopoldam III atgrļeztie's Beļģijas troni
Otrais pasaules kaŗs radīja ne
vien miljoniem traģēdiju daudzu'
tautu mazo cilvēku dzīvē, atņemot
tiem mājas, ģimeni un dzimteni, bet
tas nesaudzēja ari karaļnamus. Kaļ-a
un pt-cka(a notikumu ietekmē Eiropas
monārchiju skaits stipri sarucis,
un arī karaļi, līdzīgi vienkāršiem
mirstīgiem, kļuvuši trimdinieki. Bal-kānu.
vakst^s šādai nor;.^?! bija no ārpuses
diktēti polītis!:i iemesli, itāļu
tauta pati atzina ni(injrohiju par ne-'
vēlamu, bet daudz tra^askāks liktenis
bijis jāpārdzīvo Beļģijas, karalim
Leopoldam- III. Kaļ-B laika sarežģītie
notikumi un apprecē.'anās ar .dievieti,
kut-as/dzī.slas jiei'it dižciltīRas asinis,
I^eopdida dzīvi ievirzījuši tā, ka viriš
vēl tagad, tris gadi pēc kara.'nevar
atgriezties savā tronī un tēvzemē,
kaut joprojām ir tās karalis; viņa
nākotne vēl šodien ir miglā tītā.
Beļģu tautā šajos 3 gados, kamēr
karalis dzīvo trimdā un viņa funkcijas
izpilda jaimākais brālis princii
pavaldonis Saris, motikušl un' āri tagad
notiek karsti strīdi par Leopolda
likteni. Beļģi karama - jautājumā sadalījušies
;: trijās: ; lielās .partijās:;
No tām-leopoldisti, kas lielāko tiesu
flāmu kātoji, ir par Leopolda :atgrie-i
šanos. Tikpat stipri.ir leģitim:sti^:kas
dzīvi'auto katastrofā Šveicē. 'Tautas
s^ras; .bija lielas^ Beļģi pat domāja,
ka nelaimē vainojajns arī Leopolds,
tādļpļ iesauca -viņu par „nelaimes ka-rali'*
un nolēma, ka karalim jāpaliek
atraitnim — tik cēla un neizdzēšama
tautas atmmā dzīvoja Astrīde.
Saviem un Astrīdes bērniem Leopolds
1939. g. pieņēma par audzinātāju
'skaisto Lilianu Belsu, Rietum-llandi-
i:as .gubernatora un karaļa, Alberta
laika ministra meitu, ar ko bija
ilepazinies un vairākkārt ticies
Francijas un Šveices kūrvietās.- V i - '
ņiem vienam pret otru bija radušās
simpātijas. Arī Astrīdes bērni savu
audzi lātāju bija iemīļojuši. Tad nāca
skaudrās kara dienās, kapitulācijā-
un igūstniecFba. Vācieši pavēlē^
ja Leopoldam ar visu .ģimeni dzīvot
Lekenas: pili, dažus kilometrus no
Briseles. Arī Liliana pēc dažiem mēnešiem
pārgāja dzīvot uz Lckenu un
tiu-, diendienā kopā esot, izauga viņa
s u n LeopoIda mīlest ība. 1941.; gadā
Leopolds Liliāriu apprecēja, pie
tas par traku! CH-i'dienrnigla vel pie-ņ^
Mnās, tāpat ai"i aukstums un no pus
Anglijas aptvēra jau Vr; no visas salas.
Satiksme atgādināja triekas
slimnieku,/ redzamība samazinājās
Iļdz ,7 soļiem, bet visnepatīkamākais
bija vakars iun nakts uz: trešdienu
dzīvokli. No katras spraug;as,; no
katra stūra migla- spiedās iekšā un
tumšāk • blāvoja pat elektriska
spuldze istabā. •
T^^ miglas blīvums V i -
dusanglijā mazliet atslāba. Redzamība
pieauga līdz 50 soļu tālumam.
.Caiiri dūmakai jau varēja saredzēt
gājējus. Tie kustējās .kā spoku tēli.
Bet temperatūra atkal hoslidējā līdz
nullei. A D pusdienas laiku meteoroloģiskais
birojs beidzot ziņoja, ka blīvais
miglas blāķis :iOO jūdzu garā un
110 jūdžu platā joslā no Londonas un
Vidusanglijas lēni ievirzās Skotijā.
Pēcpusdienā' rietumu pusē parādījās
apaļš un blāvi sarkans spīdeklis, gar
kuļ-u plūda biezi, pienaini tīkli. Gais-tojošajos
miglas timekļos saule bija
kļuvusi tikko saredzama un bez SDO-žuma.
Kailajos koku zaros sāka
mirdzēt zvaigznītes — ūdens pilienos
satecējuši, mi^la. Vakarā žņaudzošais
blīvums pilnīgi izgaisa tm pār jimi-tīĢm
un zemi noklājās salna. Viņas
majestātes miglas tris diennakšu lie-lāļ
parāde} bija beigsies.
, Londonā, novembri.
.; -^Ant i-kūs-ma
mērena
ziema
Apvienotās joslas; meteoroloģiskās
centrāles vadītājs prot Bauers izteicies,
ka šo^ad sagaidāma mērena
ziema. Laiks būs siltāks nekā parasts.
Var rēķināties vienīgi
viem aukstuma periodiem. Aukstums
tomēr nebūs liels.
Biezā migla, kas klāj Rietumeiropu,
joprojām nav izJklīdusi. Visvairāk
to izjūt angli. Jau vairākas
slienas pilnīgi pārtraukta' gaisa satiksme
ar Eiropas kontinentu un
aizokeāna valstīm. Gandrīz pilnīgi
paralizēta arī dzelzceļu kustība
Temzas grīva stāv 100 ku^^. kas nevar
iebraukt Loncļonas ostā. Miglas
dēļ slēgti? arī Parīzes Leburšē lidlauks,
Berlīnē otrdien varēja nolaisties
tikai "/ lidmašīnas. Elbas
grīvā no^mkurolujšies 50 kuģ-a
MQueen Elisabcth" un Quc-oa Marŗ
y^ vienmēr nav varējuši atstā
Saushemptonu. BBC
ams viņai piancesesRetī titulu.
• Jaunā -pai^ : /ģimenes.'dzive: izveidojas
•.ideāla ne-vien pašU:starpā, bet
Leopoltia dzīvesbiedre izrādās.^ ari
.priekžZ|irniga :audzināia ja. Par to liecina'
/.iin!^;s epizods. Kad rodas jautā
jum.^. kā lai bērni sauc pamāti,,
Leoļp(3M<; to .atstāj pašu/bērņ^
šanā./;LJlTanadocias pie abiem p
čiem Boduēņa un - mazā Alberta
pricese 'Zozcfine tajā laikā vesc^
ojas Šveicē — un jautā:
Juras tagad jāpārdomā, M 'jūs
mani uzrunāsit. Pār kundzi jūs ma^
ni,. protarn^,:nesauksit, tas būtu pārāk
i iet.
Lekenas pils parks garidrtz četrus
kara gadus bija visa kai-aļa Leopolda
„karaļvalsts." Tur viņš bieži pa-staijgājd^
ar kra$prinčl Bodudnu,
princesi Ž(>2efiniŠaHotiun^^^^^^^p^
Albertu (aizmugurē), vēlāk arī LHia*
nas sabiedrība. Lekenas pilī pasaulē
nāca arī princis: AJeksandrsRet:
kam tagad jau seši gadi;
grib. palikt uzticīgi karaļa dināstijaiļ
bet t ronī • v elas ne vi s Leo po I d u, ^ heļ
Viņa ,uņ Astrīdes IB g. v. dēlu :Bo-duēnu.
Pēdējo piekritēju ir visvairāk
starp pilsētu iedzīvotājiem, liberā-
•ļiem un sociāldemokrātiem. Trešie
— republikā;)!, kuru ir tikko 10 :proc:
no visiem Beļģijas , iedzīvotā tiem,
īpaši komunisti un kreisie sociālisti,
nevēlas IK? vienu.; ne otru,; bet vispār
noraida monārchiju. Viena partija
otrai pārmet melus, dokumentu viltošanu
un karaļa: problēmas izlieto-:
šanu iekšpolitiskiem mērķiem, roda^
arvien jaurii fakti:un pretpierādītu^
mi, bet: atrisina jūma Vēl: nav. Beļģijai
karalis' gan ir • bet karaļa ari nav,
karaļa problēma ari ir viens no trim
galvenajiem jautājumiem,; ar Icuiiem
nodarbosies ; Spāka - jaunā valdībā.
Kad Leopolds 18 dienas pēc vācu
iebmkuma 1940. ^. 28. maijā padevās:
Hitleram, : pasaule nevārēja noslēpt
Sav^i.vilšan()S.| Nebija saprotams, kā-,
di iemesli mudinājuši karail
ties tik ātri un kābec viņš, tāoat
citi. Eiropas
Aneliju, lai
monarchi, nebē?a : uz
b turienes: vadītu pre-te^
tibtL Šim ..rautā jumam ..ta^ad daļēji
rasta atbilde: : Leopolds bijis
:nārliecin^ts,: ka- kāru • z^udē^usi - :^ne
vien Beļģi i a.; bet ari ITi-anci ;ā . • un
:An?li^a,';.Ministri^-gan vii^nm :ieteikuši
•bēgt uz Parīzi vai Londonu, ķct;
vin? to noraidījis, uzskat'dam.'^. ka
labrlk saVai zemei varēs kaloot. ra-likdams
liz vietas, kaut ari kā 2;ūs-teknis.
'
Kad Dēc karama Alberta traģiskas
n^ves Bdi^i ''as tronī . uzkāna • . viņ.a
dēls Leooolds. kas drīz nēc tnm'
aoprecēja daib princesi Astrīi'. b?^-
ģu'.tjiuta dāvā:a pilnu uzticību iafi-naiam'
karalim, sevišķi lem'lč-dama
viņa dzīvesbiedri. Diemžēl, kar?.lio-nei
nebija lemts iLqs mūžs: atstā-iusi
karalim trīs bērnus, vinapēc
netDilnu piecu gadu laulības beidza
cieti un tormāli, tādēļ;!;;(
jiet.:ko;labāicu.''' : ;;
: Mazais Alberts brīdi apjucis skatās
uz vecāko brāli un tad nesaprazdams.
.j;a:utā:.•^':^:::-:.:. :;•::..'r^
„Kā tā? Vai tad tu tagad neesi
kļuvusi; mūsu māmiņā?";; :
Liliana pārsteigta nosarkst: „Tā
igluži nav; es, protams, pūlēšos par
jums rūpēties kā laba māte; bet j ū su
itiāmiņa es neesmu, tādēļ jūs mani
tā nedrilvstat saukt, lai nekad neaizmirstu,
kas bijusi jūsU māmiņa.
Droši vien. Jūs izdomāsit kaut ko ci-tu
, . . / -; . • : 1
Bet prinči nevar neko izdomāt;
„Mūsu māte: debesīs," viiļi saka „ir
māmiņā, bet ari tu esi māmiņa Kāpēc
mums nedrīkstētu būt divas mā-
-tes?*' Bernas nav iespējams
cināt un Liliana, maigi apskāvusi
abus pi'inēus, saka: , >Lābi. — .tad no
šīs, dienas jums; būs divas mātes —
viena debesis un viena šeit uz zemes
. . ^^;' ; •^v;:.-•.;•'^••'•
'GūstniecIba: un tautas bēdas sagādā
Leopoldam grūtas: stundas. Kā
tagad pierādījies, Leopolds nav gluži
vienaldzīgi noskatījies tautas nelaimē,
bet rakstiski'griezies tieši pie
Hitlera, pārmezdams diktatoram netaisnību,
ko tas nodara: beļģu tautai.;
i Taiiu nekas • nelīdz, 1944. g, vācieši
nosūta karali trimdā uz Vāciju,
un <ļeviņus mēnešus viņ.š kā Him-lera
gūsteknis, atrauts no saskarsmes
ar āi'pasauli, dzīvo Hirššteinas pil
pie. Elbas. 60 SS viri, pieckārtējs
dzeloņstiepļu žogs un bars asirissutiu
apsargā karali, viņa ģimeni uii se-
• šus pavadoņus, kas pēdējie palīkus
uzticīgi Leopoldam. Princese Reti -
Liliana tajm drūmajās dienās karalim
un bērniem ir vienīgā stiprinātāja,
un pat vāciešiem jāapbrīno šīs
sievietes stāja, lepnums un uzupurēšanās.
.
. I Kad 1945. g. pavasari Elbai tuvojas
sabiedroto karaspēks; vācieši. Beļģi-ijas
karali "grib paturēt par, 1
tādēļ pārved viņu uz Austriju. Tur
beidzot pienāk atbrīvošana, un
g. tJ. maijā amerikāņu ģenerālis
Heilslips karalim saka: ,^ēr, mēs
gādāsim, lai jums nekas nenotiktu."
Amerikāņi pie viņa mājas nostāda
goda sardzi, un viņ5 jau garā redz
sevi: atgriežamies Briselē un valdām
savu tautu, palīdzot.uzcelt, karā sagrabi
to Beļģiju. Ari :Briselē jau uzzināts
pār kai-aļa atbrīvošanu, un karaļa
brāļa vadībā uz Stroblu gata-
.vojas doties delegācija. TaC'u Leopolda
ilgas nepiepildās — tautā' drīz
rcļdas pretestībā, jo parādās baumas
p-ar karaļa sadarbošanos ar Hitlera
režīmu, un daudz beļģu. negrib piedot
viņa apprecēšanos• ar pilsonisku
sievieti. :Rezultātā Leopolds Beļģijas
tronī vēl šodien nav.atgriezies. Viņš
ar Lilianu. Astrīdes bērniem un mazo
princi Aleksandru, kas Lilianai
piedzima 1942. g., jau trīs gadus dzīvo
trimdā Šveice.
— a b 0—
KĀ BIJUŠAIS PRŪŠU VIRSNIEKS ARĀBIEM P I E G S D A VERpUS NO
Af RIKAS
Apgabalos, ko- .apskalo Sarkanā.s
ūras ūdeņi, vergu tirdzniecība vēl
šobaltdien skaitāS' cienījams, kaut
arī bīstams arods. Tas ir baigs konstatējums
1948. gadā, laikmetā, kad
pasaule.9 nācijas savās sanāksmēs
spriež: un pieņem garas rezolūcijas
par cilvēka- tiesībām, laikmetā, kas,
jretL-ndē uz progresa gadsimteņa g(v
diL Bet .M-s konsiatējums pārsteidz
daudz ma/āk. ja atceras, lia ."^inī pa^'ā
.,-progresa gadsimtenī" ari dažā citā
..brivība.š zemē'' ir mUjoniem moderno
darba vergu, kuru liktenis nav
mazais: neapskaužams. Starpība starp
modernā despotisma un tradieionālās
dzīvās preces" tirdznit^rības uuu-ļ'iem
varbūt tikai tā, ka par pCdē-jlem
runā maz. bet par pirmajiem
vēl mazāk.
Tā vergu tirdzniecība, kas notiek
Dēc .^enaiiem ..Kiusttēva Toma būdā"
attēlotajiem pi-liicipiem', aprakstīta
nekur citur, kā t icši Ap\'ionoto
nāciju žurnālā ..United Nations
World", kas iznāk iŅuiorkā. pie kam
raksta autors Dž. L. Karvers. balstās
uz. personīgu pieredzi. • • ::
Sudānā, Somaļu zemē un Abēsīnijā
ver^u tirgotāji: gadsimteņiem ilgi
taisījuši labus veikalus un ķļuvu..^
bagāti, piegādājot noņēmējiem ..dzīvo
.pregi". Pirms vairāk nckā gadsimteņa;
Icad angli ieguva Adenu,
viņi saka kara gājienu pret vergu
tirdzniecību. Šō pūļu rezultātā izdevās
vergu tirgu izskaust Sudānā
un Etiopiļā, bet Saudiarabijā un Jc-mena
tas turpinājies nesamazinātos;
apmēros.
Tagadējie Sarkanās jūras ;vergu
tirgotāii apgādā vienīgi šīs divas zemes.
Veikals, protams, ir riskants,
'etras vai piecas reizes gadā ver-gtis
lielākos transportos nogādā pāri
Dienvidslāvijas parlamenta likum-dev.
ē-ja komisija izstrādājusi • veselu
sēriju goda titulu čaklākajiem un
sekmīgākajiem stj-ādhiēkiem un zemniekiem.
Zemniekiem, atkāra no
viņu nopelniem, varēs piešķirt, vienu
no šādiem litulieni: ,jiope.lniem bagāts
lauksaimniecības strādnieks";
,.hpoelniem bagāts jauk$aimniecības
strādnieks un kooperatīva biedrs",
bet ja viņu nopelni vēl lielāki, tad
tituli vel .garāki: -..t autas .republikas
izcils lauksaimniecības strādnieks
un kooperatīva biedrs'* vai „Dien-vīdslavijas
federālās tautas republikas
izcils lauksaimniecības strādnieks,
un kooperatīva biedrs". Visaugstākais,
zemniekiem piešķiramais
goda; nosaukuins būs „clnltājs par
augstāku prodļukci.iu". To varēs i ^ -
gūt tie individuālie, kollektivu vki
kooperatīvu zemnieki, 'kas izcelsies
ar.,īpašu: agrbtechnjsku : paņēmiet u
lietošanu" vai : ar īpašiem paņēmies
niem ^sniegs kvantitatīvi vai kvaU-t
āti vi aiAgstāku produkciju.
' Līdzīgas izredzes uz g:oda tituliem
na veras rūpniecības ^strādniekiem.
Pieaugošā nopelnu kārtībā šie tituli
ir: .,trieciennieks". „sociālistiskā darba
varonis", ,,izcils sociālistiskā, darba
; varonis'', ,,tautas .republikas sociālistiskā
darba varonis", bet vi.s-au^
stākai.s— ,.Dienvidslavijas federālās
ta:uta,s republikas sociālistiskā,
darba varonis". '
: Arī līdz- šiīn rūpniecības strādniekiem
Dienvidslāvijā' mēdza piešķirt
goda nosaukumus, bet, tagad titulu
skāla papiašināla, at tiecinot tp\^-; arī
uz zemniekiem. Titulu ; uzdevums
būšot kalpot par „redzamu atzīšanas
zīmi centīgiem darba ļaudīm par
viņu entuzīastisko darbu". Līdz ar
tituliem apbalvotie saņems „darba
ordeņus" un ,,citas privilēģijas",: kas
projektā nav tuvāk minētas.
NYHT
jūrai, pie kam katru gadu vergu kuģiem
jāpārvar arviert stingrāka blokāde.
Angļi norīkojuši divas Helga-ballaivas.
kas'īpaši uzmana kuģus,' ,
'.ruļ'os varētu būt slēpta dzīvā krava. ,
Kārveī^ min kādu viņam personīgi
zināmu vērsu tirgotāju, agrāko, prūšu
virsnieku Krumholcu. kas uztur ,labi
bruņ<jtu parātu bandu. Laiku "^-pa
laikam, banda iebrūk Āfrikas iezemiešu
ciemos un nolaupa visus bērnus
vecumā slarp 3 un 8 gadiem.
Gūstekņu.^ no::ādā U7, labi attālu
slēptuvi. kur tos apmāca — zēnus'
apmēram lidz 10 vai 16, bet n-ivMie-nes
10 vai 12 gadu vecumam. Zēnus
skolo par stipriem, paklausīgiem
strādniekiem, meitenēm māca dziedāt,
kopt savu ķermeni un patikt
vīriešiem. ^
Pēv šiom ...skolas, gadiem" tirgotājs
nākamus vergus savāc lielākos kon- '
\'ojos. kas kājām pa neapdzīvotiem
apgabaliem dodas uz norunāto satikšanās
vietu Sarkanās jūras piekrastes
tuvumā. Tur ierodas arābi — vergu
pircēji apskatīt preci, salīgt par cc-;
nu un norxiriāt: transportu. Nolīgtos
vergus pēc tam nogādā uz kādu klu-su
līci, kur tos ierodas saņemt viņu .
jaunie īpašnieki. •:;:•: ; ;;,;.•;•;;;.::;. ^
Kārvers "pats reiz novērojis, ka ;.
: vienā šādā līcī ieradušies 300 važām
.saistītu zēnu; uit meiteņu. Vergi novesti
uz ti nelieliem kuģiem- Tur vi- /
ņiem likts kravas telpās nogulties,
pēc kara tie apsegti ar Etiopijas kafi^
jas maisiem. Vergu tirgotāji nemīl
.i'iskēt. Tikko novērotāji pamana ;kā-du
patruļas 1 aivu. cilvēku „krāvu'V
samet jūrā. Važas gādā, lai bērni tūlīt
.nogrimtu! Tas gan sagādā tirgo^
\ājiem zaudējUļuus. bet tos atkal /bagātīgi
izlīdzina sūtījumi,:kurus bez
kavēkļiem izdodas pārgādāt pāri
jūrai līdz Arabijas krastiem.
Vergu tirgus ,,uzplaukuma^ gados",
ap 1920.—1925. g., par meitenēm
maksāja līdz 900 dolāru. Zēni bija.
daudz lētāki, un spēcīgs 12 gadu vecs
vergs reti ;bija dārgāks par 250 dola-riem.
Patlaban,; pēc; Kārvera ziņām,
Saudiarabijā un.. Jemenā esot vairāk
nelvā 1,5; miljoni, vergu jeb ap lo^'/a
no vi.sas Arabijas pussalas iedzīvotāju
skaita. Lielākā dala vergu ir
sievietes, kas veic kalpoņu un konr
ķubīi.iu uzdevumus arābu inājās.
Vismaz viena ir katram arābam, lias
vien to financiāli var atļauties,' Ara-bijā-
pat sajūtot vergu trūkumu, lai
gan cenas diezgan augstas. Veikls
kamielis maksā tikai 15—20 dolāru,
kamēr par glītu, etiopiešu vai somaļu
meiteni, kaut vai tikai 8 gadus vecu,
prasa ap 100, bet par atsevišķām
skaistulēm pat līdz 500 dolāru.
Apvienotās nācijas, raksta Kārvers,
patlaban „nodarbojas", ar šo
problēmu,^ bet starptautiskajām or-ganizācijāŗh
un iestādēm esot ļoti
grūti cīnīties pret šo cilvēces kauna,
t r a i p u - - vergu tirdzniecību, k [
sakņojas verdziskas pagātnes tradīcijās.
, UNW
V-.-..' .-•
^ I Vienkāršs izskaidrojums
. A S V laikraksros, rido. raidliumos un saru-rļās'
vē! .arvien ncnorimsr lautājums, kā vi.si
lik neparei'-i varējuši paredzēt Drezidcnta vēlē-šanui
izuākumu. Isri zālamanisku spriedujriiu
i'tfcicis caurkritušais republikāņu _ kandidāis
viceort-zidonta amatam.Tris \'ort'ns. Kr.d. žurnālisti
ivi;iam jautājuši: ,,Kas pēc ūsu domām
bija izšķirējs tik negaidītam vēlēžanu
irnākumam?." Vor^ns atbildējis: -^Pavisam
vienkārši, — prezidents dabūja .par daudz
balsur* "
aicina
at
nama princese$
Holandiešu laikrak.sti pagājušajā
ēļā publicēia karalienes Juliaņas
lūeumu. holandiešu tautai — neap-
? r līti pat četras k a ra l nama princeses,
kad tās parādās• atklātībā.: Vienmēr
no jauna viņai- bijis..jāpārliecinās,
cik maz holandieši ievēro karalienes
vēlēšanos, lai viņai ar princesēm
]av,tu brivi un netraucēti parādīties
sabiedrībā, ta"j"fas, vidū. Gan veci,
^diU ļauni para^'i aost-liot princeses.
s^'"ežoties pie nutoīrobila, sii^A pie
lo.?:a rūtīm un uzbā^i'^: novērojot
karalnama locekļu?. Tādēļ ik viens
nlāns, ko princese.^ :zdomāiu.ša- savam
oriokam — Zicm-'"vētku ienir-kumi
vai zvēru dārza apmeklējums
parasti izvēr-^tics oar nepatīkamu
publisku skati. Tādēl visi
pavalstnieki, lieli un mazi, vēlreiz
iūeti netraucēt princeses ar savu
pastiprināto uzmanfbu. NYHT
iiiiiiiiiiiHiiiiiiitiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiia
.•.•••r...:: '•—-.::;.;.
Viceadmirālis sērs Džons Ed-žels
ieradās veco karaliskās flotes
virsnieku sapulcē Kroidonā,
uzkāpa runātāja katedrā, nokrek-
: šķirtā jās, pateica: „Godājamie
j ; k u n g i virsnieki!" paskatījās uz
^ manušk-riptu, ko tikko bija izņē-g
mis no kabatas, piesarka un sa-r
cīja: „Man ļoti'jāatvainojas, es
i redzu, ka pārpratuma dēļ esmu
I paņēmis 1 Idz nevis savās runas
i . manuskriptu, bet sarakstu par
ļ iepērķamām mantām, ko man uz-i
rakstīja sieva."
dzive šeil
sastāv no nepār*
trauktām kombinaci-
. jām" ;-— no Venecuēlas
raksta tirgotāj.9
V. Vītais. tiktu
uz priekšu tirdznie-cibā,
esot jābūt izcili
veiklam, V. Vītols
at-zistās, ka ma-g
zu. praksi vii:ii esot jau guvis Es-lingenā,
bet to varot uzskatit.ti-f
. kai par pamatskolas beig.šanu...
I Pašreiz V. Vītols.kopā ar inž. O.
§ Ķēzi. Karakasaš tuvumā ņopirku-ģ
ši gruntsgabalu un ceļ sev māju.
i : Pirmā gājienā ; tiešāra izrādījies,
j ka Venecuēl^ ar Eslingenas prak-
^ si nepietiek. Gruntsgabala pār-g
devējs rādījis zīmogiem un pa-
1 rakstiem ap.stiprinātus izrak.stusfi
f no ,7-emes grāmatas". Noslēgts
1 līgums, noskaitīta nauda, pārde-
§ vējš pazudis un vēlāk; noskaidrT>-
ķ. jics, ka gruntsgabals viņam ne-
^ maz nepieder, -r- Tā ir .augstāko»
Ēi la . . .
^ - ^ ^ ' ' - v - : : • - . . ; . ' : - V ' : ; . ' " • ; • ;^
p „Trud" asi noātro.sto kāda Maf5~
% kavas cirka klaunu, kas atļāvies
E plēst jokus par ,,sieru, kas itin kā
^ esot dabūjams padomju viesni*
V
flli
cās".
iiiiimiuhi iiiiiiiiiiiiiiaiiiiiiiiiii(iiiii.i[iiiiii!iiiiiii!iiii
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 2, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-12-02 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481202 |
Description
| Title | 1948-12-02-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
velte
ffeSi gaidīs bērni,
V S C I JU
•:si
[iesils reizes lūgašiH.
^ vidū Dānijas S
oņU. atlabt iSft:
inisu^tomēr . ,ū„,,'''•
^ sanāksmē 2u „ "
>mus_._ Tālākās izvlot
S/Pedejā laikā no D.
'teanam aizbraukuši m
^emtou l(g;;Br«iuž.
ļinējos V. Briedi un j
p jauna J.šmitu
viēSu YMCAs mm
^"^^.m centrālss
i^edi nākamajam pus-
;ja prāv. A, Grosbaohu
r valdē V. Briedi, Ŗ
a6yiņu un I. Reltmanl
•avaklem līdzekļiem at-
*o atklātā pieminekļa
mirušiem tautiešiem.
'i
l O T S K S DSVANA i
l E M S V E T K O S i
.ir
Kaudzisu
ar I
leēna 56 ilustrScijāni i
)š. DM 10,-; audekla I
lā DM 15,-. I
nometņu gi'āraatni- |
cās! i
LATVIJAS i apgāds I
• i i
VESlUiEi
REDAKCIJAI
lanis, Vircburgā
I J A U N A S I M I L S C UA
ļis vienmēr vairāk aprod
[migrācija, šim laikmeli-ļām'
tomēr bieži dzirdama
ļa. Tā ir asimilācija. Ja
[ju jāsaniierinās, tad ne-
[nedrīkstam samierināties
Ijas draudiem. Tie latvle-felas
uz zemeslodes citam
lams bfls užticigl un pa-,
[ņi saviem patvēi-uma ae-darbu,
tikumu «n kriet-
I cels latviešu slava Tļe
i robežās atbalstīs turienes
sdalvl, bet, lai neprasa
ari aslmilēšanos, lai ņc
latviskās'.dvSselespSŗ-
.Tas būtu tiežSkalsc*
zušanai uz pasaules^ tau"
ļ ā biitu uz. augsta^ ķ * :
dzīvotājas taute^bojSe^,
' tautu acu priekša. LaiR
dlvēkimniepotiesar •
demokrātiju, ;autu vg
beslbām, n e d r « W
faciJu,^^inodenu£
ļ garīgi mirst. Tas iru
vajadzētu nosarļrtj'kj
ļo ieteic, kā ari lera.l'a»
5 latviešu tautas,:^J^5
ari Latvijas, bet BaW^,
i atradīsies kāda _Kali^_
lOzam. Reiz tacu r . ^.
ti: jāmostas. f^.'.n>odi'
Ikai iemigusi iHvkaJbV
d u n . p a t a e r i g i j ^ ^ ļ j .
fedas, bet ka i^ā la^^j
^^ākai jābūt laW^^^^^^^^^
mUecina latviej" pSt
\eparskrien Jre^ļi'tā•
jadzird,kaatradaA ļ,,
les, kur bērni ar^'ļ^jUei
fj daāu gvšaāimrsc enlšeafnr-ās»a ^«S ia^ ^t^'^.
f e f vairāk r u n i ; , p
Šogad 18._,,"°;„'^^3lcan5ļ»
krzimju radloff°|v ar».''
Iti Latviju, pat ^^diirii^
[g: novembri apsve'ļ^jatū
E bet ar l l f Sa
fu" Šķiet, l^%!"„TvesW'-
bjas ritam. Pa"^ ^e^zv^^.
K asimilacilam' asW>^'
P vardu kopa ar
LATV'UA, 1948. Z decembri
VĒSTULE LATVUAI
NO AiVŌLlJAS
Beidzot viņa- atnāca visā savā
gluTl vienicārši uzkrita ka nogaidīts
iietuvētis un nepārtraukti žņarudza
trīs diennaktis. Slavenā, varenā, visu
uivaretāja, nekad neaiztui-amā Anglijas;
migla! 1
• Visas līdz slm redzētās bija tikai
tādas mazas migliņas, vecās migkr
mātes meitas un pameitas. P«ui iniiļ>'
lasmāte ar visu savu galmu un varenību
britu salām ilgu un ii?tu spēka
'p'cJ-rādi nodeva novc-mbra pēdējā nedēļā.:
IVlirušo. pieminas svētdiena vēl
bija saulaina, silta un bezvējai--
na. Ļaudis gāja va.sarigi ģērbu-^ies,
bet jau novakarē uznāca lietus un
nakti milroja. Pirmdienas ritā, izejot
uz iela.<^, iekļuvu tādos diāmu mutuļos,
ka visa pilsēta šķita degam.
Nebija vienīgi asās dūmu smakas.
Tie izrādījās lielās miglas pinnie
sūtņi. Redzamība tomēr sniedzas vēl
līdz 20 soļiem. Blāvi un nespīdīgi iedegas
ielu laternas. Katru pusstundu
migla kļuva .'biezāka, necaurredzamāka
un kodīgāka. Ielu pāriešana
jau bija bīstama. Migla' apslāpēja
arī trokšņus
Un tad radio ziņoja, ka no 52 Anglijas
aprlTiķiem. 26 klāj bieza migla.
• Sātiksm-s gandrīz pilnīgi apstājās.
Vairāki satiksriies līdzekļi gāja bojā
un prasīja cilvēku upurus. Kāda lid-
, mašivj^"; ieskrēja 'zemē;^^n^^
:7 paijaiierus, bet: auto nelaimēs' ;pir-maj^
miglas dienā iēvainoja 60 cil-
; vēku. Vienīgi vilcieni pa drošajam.
«liedēm lēņi lauzās cauri miglas • ba^
::rikādēm. :Arī: Londonā ietilpa rajo-
. iia,:pārku('u vēlas, miglā, taču pilsētā
• 1ā nespēja ielauzties. Viņā apriņķoja
tin ciešā' lokā Ieslēdza visu ^gālvas-
.pilsētas lieltelpu, pietuvojās priekšpilsētām,:
bt?t nespēja tikt. pašā
metrppole.. Blīvais pilsētas gaiss un
siltie-izstrāvņjumi aukstos, miglas
• vālus aizturēja. 15 jūdžu rādiusā pilsētā
līdz vēlai pēcpusdienai. kā pasakains
brīriuiņsspo/i^^s^^^
Novakarē niiglabiiidzot ņēma virsroku
un smagi nogūlās arī pār visu
galvaspilšMu. Temperāt^ •nokrita
• līdz: nullei.''.'
Anglijas miglai ir tā nepatīkamā
īpašība, ka viņa neizturarni lien
iekšā yisui*>-^ pat
ādā. Viss kļūst lipīgs ūn ņetļi'S. Ari
pa loga spraugu ieplūst nepatīkams.
; auksts mitrums.; Ne mazāk kā ādai
un mēteļiem no Anglijas miglas ko
turētv ir ari plaušām un brdnchiem;
Dažas stundas vm pus dienu, tas vēl
V nekas, bet trīs ncpailrauktas dien-^
naktis ar- pastāvīgu kāpinājumu —
Mīlestība un polītika liedz
Leopoldam III atgrļeztie's Beļģijas troni
Otrais pasaules kaŗs radīja ne
vien miljoniem traģēdiju daudzu'
tautu mazo cilvēku dzīvē, atņemot
tiem mājas, ģimeni un dzimteni, bet
tas nesaudzēja ari karaļnamus. Kaļ-a
un pt-cka(a notikumu ietekmē Eiropas
monārchiju skaits stipri sarucis,
un arī karaļi, līdzīgi vienkāršiem
mirstīgiem, kļuvuši trimdinieki. Bal-kānu.
vakst^s šādai nor;.^?! bija no ārpuses
diktēti polītis!:i iemesli, itāļu
tauta pati atzina ni(injrohiju par ne-'
vēlamu, bet daudz tra^askāks liktenis
bijis jāpārdzīvo Beļģijas, karalim
Leopoldam- III. Kaļ-B laika sarežģītie
notikumi un apprecē.'anās ar .dievieti,
kut-as/dzī.slas jiei'it dižciltīRas asinis,
I^eopdida dzīvi ievirzījuši tā, ka viriš
vēl tagad, tris gadi pēc kara.'nevar
atgriezties savā tronī un tēvzemē,
kaut joprojām ir tās karalis; viņa
nākotne vēl šodien ir miglā tītā.
Beļģu tautā šajos 3 gados, kamēr
karalis dzīvo trimdā un viņa funkcijas
izpilda jaimākais brālis princii
pavaldonis Saris, motikušl un' āri tagad
notiek karsti strīdi par Leopolda
likteni. Beļģi karama - jautājumā sadalījušies
;: trijās: ; lielās .partijās:;
No tām-leopoldisti, kas lielāko tiesu
flāmu kātoji, ir par Leopolda :atgrie-i
šanos. Tikpat stipri.ir leģitim:sti^:kas
dzīvi'auto katastrofā Šveicē. 'Tautas
s^ras; .bija lielas^ Beļģi pat domāja,
ka nelaimē vainojajns arī Leopolds,
tādļpļ iesauca -viņu par „nelaimes ka-rali'*
un nolēma, ka karalim jāpaliek
atraitnim — tik cēla un neizdzēšama
tautas atmmā dzīvoja Astrīde.
Saviem un Astrīdes bērniem Leopolds
1939. g. pieņēma par audzinātāju
'skaisto Lilianu Belsu, Rietum-llandi-
i:as .gubernatora un karaļa, Alberta
laika ministra meitu, ar ko bija
ilepazinies un vairākkārt ticies
Francijas un Šveices kūrvietās.- V i - '
ņiem vienam pret otru bija radušās
simpātijas. Arī Astrīdes bērni savu
audzi lātāju bija iemīļojuši. Tad nāca
skaudrās kara dienās, kapitulācijā-
un igūstniecFba. Vācieši pavēlē^
ja Leopoldam ar visu .ģimeni dzīvot
Lekenas: pili, dažus kilometrus no
Briseles. Arī Liliana pēc dažiem mēnešiem
pārgāja dzīvot uz Lckenu un
tiu-, diendienā kopā esot, izauga viņa
s u n LeopoIda mīlest ība. 1941.; gadā
Leopolds Liliāriu apprecēja, pie
tas par traku! CH-i'dienrnigla vel pie-ņ^
Mnās, tāpat ai"i aukstums un no pus
Anglijas aptvēra jau Vr; no visas salas.
Satiksme atgādināja triekas
slimnieku,/ redzamība samazinājās
Iļdz ,7 soļiem, bet visnepatīkamākais
bija vakars iun nakts uz: trešdienu
dzīvokli. No katras spraug;as,; no
katra stūra migla- spiedās iekšā un
tumšāk • blāvoja pat elektriska
spuldze istabā. •
T^^ miglas blīvums V i -
dusanglijā mazliet atslāba. Redzamība
pieauga līdz 50 soļu tālumam.
.Caiiri dūmakai jau varēja saredzēt
gājējus. Tie kustējās .kā spoku tēli.
Bet temperatūra atkal hoslidējā līdz
nullei. A D pusdienas laiku meteoroloģiskais
birojs beidzot ziņoja, ka blīvais
miglas blāķis :iOO jūdzu garā un
110 jūdžu platā joslā no Londonas un
Vidusanglijas lēni ievirzās Skotijā.
Pēcpusdienā' rietumu pusē parādījās
apaļš un blāvi sarkans spīdeklis, gar
kuļ-u plūda biezi, pienaini tīkli. Gais-tojošajos
miglas timekļos saule bija
kļuvusi tikko saredzama un bez SDO-žuma.
Kailajos koku zaros sāka
mirdzēt zvaigznītes — ūdens pilienos
satecējuši, mi^la. Vakarā žņaudzošais
blīvums pilnīgi izgaisa tm pār jimi-tīĢm
un zemi noklājās salna. Viņas
majestātes miglas tris diennakšu lie-lāļ
parāde} bija beigsies.
, Londonā, novembri.
.; -^Ant i-kūs-ma
mērena
ziema
Apvienotās joslas; meteoroloģiskās
centrāles vadītājs prot Bauers izteicies,
ka šo^ad sagaidāma mērena
ziema. Laiks būs siltāks nekā parasts.
Var rēķināties vienīgi
viem aukstuma periodiem. Aukstums
tomēr nebūs liels.
Biezā migla, kas klāj Rietumeiropu,
joprojām nav izJklīdusi. Visvairāk
to izjūt angli. Jau vairākas
slienas pilnīgi pārtraukta' gaisa satiksme
ar Eiropas kontinentu un
aizokeāna valstīm. Gandrīz pilnīgi
paralizēta arī dzelzceļu kustība
Temzas grīva stāv 100 ku^^. kas nevar
iebraukt Loncļonas ostā. Miglas
dēļ slēgti? arī Parīzes Leburšē lidlauks,
Berlīnē otrdien varēja nolaisties
tikai "/ lidmašīnas. Elbas
grīvā no^mkurolujšies 50 kuģ-a
MQueen Elisabcth" un Quc-oa Marŗ
y^ vienmēr nav varējuši atstā
Saushemptonu. BBC
ams viņai piancesesRetī titulu.
• Jaunā -pai^ : /ģimenes.'dzive: izveidojas
•.ideāla ne-vien pašU:starpā, bet
Leopoltia dzīvesbiedre izrādās.^ ari
.priekžZ|irniga :audzināia ja. Par to liecina'
/.iin!^;s epizods. Kad rodas jautā
jum.^. kā lai bērni sauc pamāti,,
Leoļp(3M<; to .atstāj pašu/bērņ^
šanā./;LJlTanadocias pie abiem p
čiem Boduēņa un - mazā Alberta
pricese 'Zozcfine tajā laikā vesc^
ojas Šveicē — un jautā:
Juras tagad jāpārdomā, M 'jūs
mani uzrunāsit. Pār kundzi jūs ma^
ni,. protarn^,:nesauksit, tas būtu pārāk
i iet.
Lekenas pils parks garidrtz četrus
kara gadus bija visa kai-aļa Leopolda
„karaļvalsts." Tur viņš bieži pa-staijgājd^
ar kra$prinčl Bodudnu,
princesi Ž(>2efiniŠaHotiun^^^^^^^p^
Albertu (aizmugurē), vēlāk arī LHia*
nas sabiedrība. Lekenas pilī pasaulē
nāca arī princis: AJeksandrsRet:
kam tagad jau seši gadi;
grib. palikt uzticīgi karaļa dināstijaiļ
bet t ronī • v elas ne vi s Leo po I d u, ^ heļ
Viņa ,uņ Astrīdes IB g. v. dēlu :Bo-duēnu.
Pēdējo piekritēju ir visvairāk
starp pilsētu iedzīvotājiem, liberā-
•ļiem un sociāldemokrātiem. Trešie
— republikā;)!, kuru ir tikko 10 :proc:
no visiem Beļģijas , iedzīvotā tiem,
īpaši komunisti un kreisie sociālisti,
nevēlas IK? vienu.; ne otru,; bet vispār
noraida monārchiju. Viena partija
otrai pārmet melus, dokumentu viltošanu
un karaļa: problēmas izlieto-:
šanu iekšpolitiskiem mērķiem, roda^
arvien jaurii fakti:un pretpierādītu^
mi, bet: atrisina jūma Vēl: nav. Beļģijai
karalis' gan ir • bet karaļa ari nav,
karaļa problēma ari ir viens no trim
galvenajiem jautājumiem,; ar Icuiiem
nodarbosies ; Spāka - jaunā valdībā.
Kad Leopolds 18 dienas pēc vācu
iebmkuma 1940. ^. 28. maijā padevās:
Hitleram, : pasaule nevārēja noslēpt
Sav^i.vilšan()S.| Nebija saprotams, kā-,
di iemesli mudinājuši karail
ties tik ātri un kābec viņš, tāoat
citi. Eiropas
Aneliju, lai
monarchi, nebē?a : uz
b turienes: vadītu pre-te^
tibtL Šim ..rautā jumam ..ta^ad daļēji
rasta atbilde: : Leopolds bijis
:nārliecin^ts,: ka- kāru • z^udē^usi - :^ne
vien Beļģi i a.; bet ari ITi-anci ;ā . • un
:An?li^a,';.Ministri^-gan vii^nm :ieteikuši
•bēgt uz Parīzi vai Londonu, ķct;
vin? to noraidījis, uzskat'dam.'^. ka
labrlk saVai zemei varēs kaloot. ra-likdams
liz vietas, kaut ari kā 2;ūs-teknis.
'
Kad Dēc karama Alberta traģiskas
n^ves Bdi^i ''as tronī . uzkāna • . viņ.a
dēls Leooolds. kas drīz nēc tnm'
aoprecēja daib princesi Astrīi'. b?^-
ģu'.tjiuta dāvā:a pilnu uzticību iafi-naiam'
karalim, sevišķi lem'lč-dama
viņa dzīvesbiedri. Diemžēl, kar?.lio-nei
nebija lemts iLqs mūžs: atstā-iusi
karalim trīs bērnus, vinapēc
netDilnu piecu gadu laulības beidza
cieti un tormāli, tādēļ;!;;(
jiet.:ko;labāicu.''' : ;;
: Mazais Alberts brīdi apjucis skatās
uz vecāko brāli un tad nesaprazdams.
.j;a:utā:.•^':^:::-:.:. :;•::..'r^
„Kā tā? Vai tad tu tagad neesi
kļuvusi; mūsu māmiņā?";; :
Liliana pārsteigta nosarkst: „Tā
igluži nav; es, protams, pūlēšos par
jums rūpēties kā laba māte; bet j ū su
itiāmiņa es neesmu, tādēļ jūs mani
tā nedrilvstat saukt, lai nekad neaizmirstu,
kas bijusi jūsU māmiņa.
Droši vien. Jūs izdomāsit kaut ko ci-tu
, . . / -; . • : 1
Bet prinči nevar neko izdomāt;
„Mūsu māte: debesīs," viiļi saka „ir
māmiņā, bet ari tu esi māmiņa Kāpēc
mums nedrīkstētu būt divas mā-
-tes?*' Bernas nav iespējams
cināt un Liliana, maigi apskāvusi
abus pi'inēus, saka: , >Lābi. — .tad no
šīs, dienas jums; būs divas mātes —
viena debesis un viena šeit uz zemes
. . ^^;' ; •^v;:.-•.;•'^••'•
'GūstniecIba: un tautas bēdas sagādā
Leopoldam grūtas: stundas. Kā
tagad pierādījies, Leopolds nav gluži
vienaldzīgi noskatījies tautas nelaimē,
bet rakstiski'griezies tieši pie
Hitlera, pārmezdams diktatoram netaisnību,
ko tas nodara: beļģu tautai.;
i Taiiu nekas • nelīdz, 1944. g, vācieši
nosūta karali trimdā uz Vāciju,
un <ļeviņus mēnešus viņ.š kā Him-lera
gūsteknis, atrauts no saskarsmes
ar āi'pasauli, dzīvo Hirššteinas pil
pie. Elbas. 60 SS viri, pieckārtējs
dzeloņstiepļu žogs un bars asirissutiu
apsargā karali, viņa ģimeni uii se-
• šus pavadoņus, kas pēdējie palīkus
uzticīgi Leopoldam. Princese Reti -
Liliana tajm drūmajās dienās karalim
un bērniem ir vienīgā stiprinātāja,
un pat vāciešiem jāapbrīno šīs
sievietes stāja, lepnums un uzupurēšanās.
.
. I Kad 1945. g. pavasari Elbai tuvojas
sabiedroto karaspēks; vācieši. Beļģi-ijas
karali "grib paturēt par, 1
tādēļ pārved viņu uz Austriju. Tur
beidzot pienāk atbrīvošana, un
g. tJ. maijā amerikāņu ģenerālis
Heilslips karalim saka: ,^ēr, mēs
gādāsim, lai jums nekas nenotiktu."
Amerikāņi pie viņa mājas nostāda
goda sardzi, un viņ5 jau garā redz
sevi: atgriežamies Briselē un valdām
savu tautu, palīdzot.uzcelt, karā sagrabi
to Beļģiju. Ari :Briselē jau uzzināts
pār kai-aļa atbrīvošanu, un karaļa
brāļa vadībā uz Stroblu gata-
.vojas doties delegācija. TaC'u Leopolda
ilgas nepiepildās — tautā' drīz
rcļdas pretestībā, jo parādās baumas
p-ar karaļa sadarbošanos ar Hitlera
režīmu, un daudz beļģu. negrib piedot
viņa apprecēšanos• ar pilsonisku
sievieti. :Rezultātā Leopolds Beļģijas
tronī vēl šodien nav.atgriezies. Viņš
ar Lilianu. Astrīdes bērniem un mazo
princi Aleksandru, kas Lilianai
piedzima 1942. g., jau trīs gadus dzīvo
trimdā Šveice.
— a b 0—
KĀ BIJUŠAIS PRŪŠU VIRSNIEKS ARĀBIEM P I E G S D A VERpUS NO
Af RIKAS
Apgabalos, ko- .apskalo Sarkanā.s
ūras ūdeņi, vergu tirdzniecība vēl
šobaltdien skaitāS' cienījams, kaut
arī bīstams arods. Tas ir baigs konstatējums
1948. gadā, laikmetā, kad
pasaule.9 nācijas savās sanāksmēs
spriež: un pieņem garas rezolūcijas
par cilvēka- tiesībām, laikmetā, kas,
jretL-ndē uz progresa gadsimteņa g(v
diL Bet .M-s konsiatējums pārsteidz
daudz ma/āk. ja atceras, lia ."^inī pa^'ā
.,-progresa gadsimtenī" ari dažā citā
..brivība.š zemē'' ir mUjoniem moderno
darba vergu, kuru liktenis nav
mazais: neapskaužams. Starpība starp
modernā despotisma un tradieionālās
dzīvās preces" tirdznit^rības uuu-ļ'iem
varbūt tikai tā, ka par pCdē-jlem
runā maz. bet par pirmajiem
vēl mazāk.
Tā vergu tirdzniecība, kas notiek
Dēc .^enaiiem ..Kiusttēva Toma būdā"
attēlotajiem pi-liicipiem', aprakstīta
nekur citur, kā t icši Ap\'ionoto
nāciju žurnālā ..United Nations
World", kas iznāk iŅuiorkā. pie kam
raksta autors Dž. L. Karvers. balstās
uz. personīgu pieredzi. • • ::
Sudānā, Somaļu zemē un Abēsīnijā
ver^u tirgotāji: gadsimteņiem ilgi
taisījuši labus veikalus un ķļuvu..^
bagāti, piegādājot noņēmējiem ..dzīvo
.pregi". Pirms vairāk nckā gadsimteņa;
Icad angli ieguva Adenu,
viņi saka kara gājienu pret vergu
tirdzniecību. Šō pūļu rezultātā izdevās
vergu tirgu izskaust Sudānā
un Etiopiļā, bet Saudiarabijā un Jc-mena
tas turpinājies nesamazinātos;
apmēros.
Tagadējie Sarkanās jūras ;vergu
tirgotāii apgādā vienīgi šīs divas zemes.
Veikals, protams, ir riskants,
'etras vai piecas reizes gadā ver-gtis
lielākos transportos nogādā pāri
Dienvidslāvijas parlamenta likum-dev.
ē-ja komisija izstrādājusi • veselu
sēriju goda titulu čaklākajiem un
sekmīgākajiem stj-ādhiēkiem un zemniekiem.
Zemniekiem, atkāra no
viņu nopelniem, varēs piešķirt, vienu
no šādiem litulieni: ,jiope.lniem bagāts
lauksaimniecības strādnieks";
,.hpoelniem bagāts jauk$aimniecības
strādnieks un kooperatīva biedrs",
bet ja viņu nopelni vēl lielāki, tad
tituli vel .garāki: -..t autas .republikas
izcils lauksaimniecības strādnieks
un kooperatīva biedrs'* vai „Dien-vīdslavijas
federālās tautas republikas
izcils lauksaimniecības strādnieks,
un kooperatīva biedrs". Visaugstākais,
zemniekiem piešķiramais
goda; nosaukuins būs „clnltājs par
augstāku prodļukci.iu". To varēs i ^ -
gūt tie individuālie, kollektivu vki
kooperatīvu zemnieki, 'kas izcelsies
ar.,īpašu: agrbtechnjsku : paņēmiet u
lietošanu" vai : ar īpašiem paņēmies
niem ^sniegs kvantitatīvi vai kvaU-t
āti vi aiAgstāku produkciju.
' Līdzīgas izredzes uz g:oda tituliem
na veras rūpniecības ^strādniekiem.
Pieaugošā nopelnu kārtībā šie tituli
ir: .,trieciennieks". „sociālistiskā darba
varonis", ,,izcils sociālistiskā, darba
; varonis'', ,,tautas .republikas sociālistiskā
darba varonis", bet vi.s-au^
stākai.s— ,.Dienvidslavijas federālās
ta:uta,s republikas sociālistiskā,
darba varonis". '
: Arī līdz- šiīn rūpniecības strādniekiem
Dienvidslāvijā' mēdza piešķirt
goda nosaukumus, bet, tagad titulu
skāla papiašināla, at tiecinot tp\^-; arī
uz zemniekiem. Titulu ; uzdevums
būšot kalpot par „redzamu atzīšanas
zīmi centīgiem darba ļaudīm par
viņu entuzīastisko darbu". Līdz ar
tituliem apbalvotie saņems „darba
ordeņus" un ,,citas privilēģijas",: kas
projektā nav tuvāk minētas.
NYHT
jūrai, pie kam katru gadu vergu kuģiem
jāpārvar arviert stingrāka blokāde.
Angļi norīkojuši divas Helga-ballaivas.
kas'īpaši uzmana kuģus,' ,
'.ruļ'os varētu būt slēpta dzīvā krava. ,
Kārveī^ min kādu viņam personīgi
zināmu vērsu tirgotāju, agrāko, prūšu
virsnieku Krumholcu. kas uztur ,labi
bruņ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-12-02-03
