Bavarijas Latviesu vestnesis, January 27, 1948

              •ams.m
" ' • i i
t
:5
{ 4
i
1,
11 ii
1 /
4 »
'I 1
< I
LATVUA. 1948. g. 27. juivūl
Akrobaiti futbola laukumā u n n a u d as
plūdi hipodromā^
VISBTIII^E LATVUAl NO OIENVIDASIERIKAS •
Mis» ^(rijējs un slēpotājs Edgars Laipenieks atradis darbu Cilē UJS
i r tokim U e l i M viegli&Uetikas kluba SanUago treneris. Laipeniekj rak*
^ fh^lM^ m^^B^ Vieaibu eer ierasties olimpiskajās
1^119 Ix>isdaiiiii. Mi»o sportists anosElAaJiis, ka kāda ^ ^^A^
vkflsliēlikas lr«oefis Ir Staņislavs P<^ēviēii — biJuSais Latvijaa r^^^
&^i^fl$šaBti im niOsu k r i im reprezeotante
^f^m^āmms,, Vitik Petkēvlis pārgāja Polijas pavalstniecībā. Cile ir
I t o t v M m e i i i i^B i* spēcīgākā valsts vieglatlētikā un Laipeniekam
hī bie plais dartia Isuks. Šodien Ievietojam mumi j ^ r t i ^ vēstuli
'p^,- s p i ^ ^ ' i e l v i BNlemridamerikā. . v ^ ;
Brazilijas g a i v a s p i l j ^ Rio de 2 a -
miro. Sēžu slatviTOfli Fiamehgo st^*
d i o u l Notiek iwrfla sacensība Bra-tlUjas
ifutbolai^ TO Nepār­trauktas
llmuafnu rirtdaš atved des-mītiem
ttikJtoiKii skatītāju. Kad m i l ­zīgajās
tribinls jau i r ap 80.(KK) c i l ­vēku,
laukilmm pMīaJc gaviles: ie­rodas
hitboUša. Plamengo vienības
tērpi ir ttvčini w sarkanām «vilrām,
bet Plaman©!ww> »p§lētājl i ^ r b u vis­caur
baHi.Laakiim.'j liekas gluds kā
sega. VIsapkālrl reklāmu mudžeklis.
Vairums fipēil^iŪu i r krāsainie, daži
pat
Un M fiplile, Fantastiskie
stiuti ļiar ditmvidamefIkāņu futbolu
i r īstenība. Ikvieniŗspaētājs liekas
tik ātrs kā spHnters. Relžē viņš ir
ar! akrobāts, tepi'les tik precizaK,
ka bumba rell kad nonāk pie preti­nieka*
A r gahiru vai kāju katfii spē­lētājs
bumbu uziver skrējienā.
Temp» ne brlBli neatslābsi l i e l i n i e ­kam
atliek doties iilžsardzlbā. K a d
bumba If 20 vai metru no vār­tiem,
adco pusEiugsrtM piespēles vār­tu
virzienā. GtoVeni ciņa risinās ap­mēram
pie I ļ rn; a«Kia sitiena atzī­mes.
Atticciftils pieipēles laikā vis­lielākā
ātrumā tur traucas gan^Iz
visi uzbrucēji un iiitiehu asuma z i ­ņā
mēģimvIeinJB oiru pārspēt, 3 QS
sitienus izdarot vienmēr pirms tam,
kad bumba vēJbav pieskārusies z e ­mei
Tā spēlējot; kil pie vieniem, tā
aH otriem vārtiem izveidojas sa­traucoši
mirklī I J a te izpaliktu
vārtsargu nepārspējamā veiklība,
tad, liekas» vāirtu birums bCHi^ ]oĶ
liels. Taēu seko vārtsargu visliolis-kākle
lēcieni un jau par zaudētiem
domātie vārti — glābti. Viss tas ska­tītājos
rada tādu atsaucību, kia l i e ­lās
tribīnes d!riMAcl»gfiastles,
Spēle bcidiMiiS 1--1 nelzšķirU. un
abi Brazilijas m^H^^^
dātl legttst put punktam. Pēc lieliskās
cīņas pretinieki sadodas rokās un ap­kampjas.
Vienīgi skatītāji vēl kaut
ko žcstļkxilē un debatē. Portugāļu
valodas nellelll zlnPana ŗmin tomēr
neļauj noslēpw>us atklāt.
Es redzu uii saprotu, ka jebkurā
Dienvidamerikas liitbola st4idions Ir
par mazu, lai apmierinātu I J I I U Ž U i n ­teresi,
r 1950. gadā ^^^R^ de Za^eiro
notiks Dasaules meistarsiaclkiJtes fut­bolā,
šim gadljunmm brazilicži tā­pēc
būvēs pasatuleg lielāko sporta
stadionu mm skatitāļiu. Sus
naOOO sēdvieta un 00.000 sttāvvictu.
Atkal Rlo de Žaneiro. Šoreiz atro­dos
hipodromā. Nc> tc gūtajiem ie­spaidiem
esmu pilnīgi pilrsteigts.
Viss izveidots kā |>ašakā, Skrejceļa
garums — 2 kilometri; Sacensību p i l ­nīgai
norisei var sekot tlkail ār tāl­skatu.
IUslnāsviGirkIgiaulo!%anas sa­cīkstes,
Zokeļi atgādina ia--12 g. v.
S i ^ u a Tik viegli izmeklēti visi 5le
jātnieki. Zirgi i r kā gleznās. Nezinu
viņu spējās, kādēl totalizatora spē­lēt
neiedrošinos.
Visapkārt skrejceļam sacelta^
greznas privātas tribīnes. To ieeja
stingiļ apsargāta. Atzveltņu krēslos
atgāzušles BrazUijas miijonāri; Vienā
paļā sacensībā viņi zaudē miljonu
kruzeiru (20 kruzelru ir 1 dolārs),
bet nepamirkšķina ne aci! Nākošajā
skrējienā uz spēles j au atkai ir m i l ­jons;
Si ļaužu šķira nekā nezihā par
rUpēm,;';'
i r savāda sajuta, kad pēc visa r e ­dzētā
jākāpj autobusā, kur i r tikai
krāsainie ļaudis, jo baltie no sacen­sībām
mājās aizbrauc savos Umuzl-nos.;
Bkvadoras galvaspilsēta Guaiakui-la.
Tā ļofeiz i r arēna Dienvidameri­kas
meistarsacīkstēm futbolā. Sa­cenšas
7 valstu vienības. Nav vienīgi
pagājušā gada 2. vietas ieguvēju
brazīliešu. Viņi nepiedaloties saim­niecisko
grūtību dēļ. Faktiskais ie­mesls
gan esot pavisam cits. Pagā­jušā
gadā Brazīlijas •— Argentīnas
valstu sacīkstē Buenps Alresa brazī­lieši
netīšām savainojuši kādu a r ­gentīniešu
spēlētāju. Laukumā uz­skrējuši
Argentīnas policisti un ar
gumijas nūjām pamatīgi piepēruši
viesu futbolistus, kāpēc brazīlieši šo^
gad atteikušies braukt uz Ekvadoru.
Dienvidamerikas jaunais futbola
meistars i r Argentīna, 2; Paragvaja,
3. Urugvaja, 4. Cile, 5. Peru, 6. Ek-vadora,
7. Brazīlija. Ekvadorā paš-reiz
ļou karsts, kāpēc visas futbola
sacīkstes notiek naktī, pie mākslīga
apgaismojuma. » Dienvidamerikas
meistarības izcīņa risinājās jau 15.
reizi. A r i pērn uzvarēja Argentīna,
Dienvidamerikas tikko aizvadītās
melstarsacikstes* atkal bija bagātas
dažādiem starpgadījumiem, kaut
arī pirms sacensībām Ekvadoras
valst<i prezidents speciālā runā aici­nāja
futbolistus cīnīties godīgi, kā
tas pieklājās īstiem sportistiem un,
katoļiem. Sie vārdi tomēr ātri aiz­mirstas
. . .
E d g. L a i p e n l e k s
V i r c b u r g a s Y M C A —
Daugavieši
4 8 - 3 4 ( 2 8 - 1 7 )
Ļoti bbā sadarbībā Vircburgas
YMCAs ba^etbolisti sacīkstē V i r c -
burgā uzvarēja Glsenes Daugaviešus
48—34 (2a—17). Iespaidīgāko darbī­bu
nodemonstrēja Miezītis, Rings un
F. Blicavs. Vircburgiešu labā Miezī­tis
ieguva 18 p:^ V . Blicavs 12, Rings
8 Lerchs 6, F: Blicavs 2, 1. Blicavs 2,
Pērkons, Raiskums un Baikštiso, bet
Daugaviešiem Burnblers lOV TIlmanis
8, SulĢs 7 ; y i t o l S 6, Stāls^^3^^^
ziņš 0. Sacīksti vadīja vircburgieši
Pastenieks un Drava.
G. G r i e ze
J A U N S B A S K E T O O L A VEIDS
ĀIŪJENTINA
Argentīnā lielu popularitāti iegu­vis
,,Equestrian Bāsketbaļl'V — jaunjs
basketbola paveids. Katrā vienībil
spēlē 5 jātnieki uz argentīniešu
straujajiem zirgiem: Grozi ir divi
reizes lielāki nekā parastajā basket­bolā
un nav nostādīti horizontāli,
bet, līdzīgi futbola vārtiem — vērti
kāli. Bumbai apkārt i r roktura vei­da
metallastiptņas. Ja j au pat polo
spēle ārpus Argentīnas nav guvusi
sevišķu poļpulāritātl; tad tādu^^^^^
paredzēt ari šim dīvainajam basket
bolām.
^ S T E U K PAEVīpOTAM P E R S O N Ā M J A M A K S A PAR UZTIIBŪ
DP apgād<y ar pārtiku apvienotās
onglu-anierlltāņu joslas dienvidu
liemju n<»netaēs bija pārr\mu te­mats
divu dlcsnu Ilgai arhcrikāņu
maitarās valdības im I RO pārstāvju
konferencei Frankfurtē, piedalot ies
apvienotās Jdolasi pārtikas
nistriem. Ai^!rie<iiē it sevišķi pie­prasīja
labāku vācu iestāžu sadar­bību
D P nometņu apgādei ar pārti­ku,
norādot/ ka vācu saimniecībai
jāsagādā tikai 1550 no D P devā pa­redzētajām
aoOOkiiklorijān) dienā uz
4 ^ T y i J A 8 * * ABONEMISNTS.
pasiltlttoi. lalltiralnstu pa atseviš-l
l em eksemplāriem Oids 3 eks.
lesk.), maksā RBff. 7.— miEnesi —
ar ^Atp3tal*\ka^i Iznāk reizi ne­dēļā
— Rai. 9 > mēnesi; pasfl-iittot
kolleklivi vairāk par 3 ek-sempliriem
— ItM, ^ mēned
par ekSn bet ar •Atpōijii" R M .
1—> par eks^Sltiidlnāinmul mak­sa:
R U i S,— par vienslejlgn le-spiedrindn
vai tiUatbilslošo tel­pu;
piederifo mektē^nas sltidi-i
t l j a f f i i pa p«isc4!(na, bet ne ma-
Bik ka R M . 6.*» par sludinā-
AiNHieiSKiņtia p l e ^
lAiumi, Oiļadas pārvedumi tin
koreipofidii&ce adresējama .JL»at-
V i ^ , (13b) G & i l i b i t r f/D^ Mt-personas,
Jo iztrūkumu sedz IRO -
gan no vācu pārtikas krājumiem;
bet izlīdzinot to ar saviem pārtikas
ievedumiem no ārzemēm. Kopš
1947; g. 1. oktobra IRO ievedusi,
starp citu, 10 594 tonnas miltu, 278
tonnas tauķuV 585 tonhas piena pul-^
vera, 559 tonnas gaļas, 65 tonhaj?
siera un 7 tonnas cukura pārtikas
krājumu izlīdzināšanai apvienotajā
Josiā.;;-;::.::\;^-/:-
; , N e w y o r k Herald Tribune'V ziņp
ka jau kopš vairākām nedēļām v i ­sām
veselām personām Aūšftrijais
amerikāņu joslas DP nometnēs pei-šām
jāmaksā par :$^vu uzturu un
dzīvokli' vai ari jāatstāj nometnes
Tādā gadijūmā jāzaudē arī visJis
pārējās DPtiesibasv atskaitot tiesl^
bas repatritoties Np mak5a$ par pār­tiku
un dzivoi^li nav^ftbrlvoti nedz
bēgļi, nedz rasisku, reliģisku va
politisku apstākļudēļ 'vajātie
Austrijas amerikāņu joslas nomet­nēs
dzivo ap 70 000 DP. bet pa visaiii
kopā ^ 2 2 5 . 0 0 0 . Nometnes pārvalda
IRO, bet pārtikas pamatdevu ņem
no austriešu saimniecības: Aīistrijiis
valdība jau vairākkārt žēlojusies, ka
DP esot: Austri'ai smaga nasta, kāu
gan vairāk nekā trešdaļa no visiem
600.000, bēgļu ir nodarbināti, N<)-
metnēs dzīvojos,ie maksā 71 šilii;iu
mēnesī par pārtiku un dzlvoķil; Par
uzturu nav jārnaksā; atraknēm» bēr­niem
zem sešiem gadiem, studen­tiem
un personām ar f i z i s k am trū­kumiem.
^ N^'HT
gp;::--.'---:;-'/:
K O BIJUŠAIS U N G A R U A S MINISTRU PR£2>IDENTS FERENCS
N A D 2 U S PATS R A K S T U l l S ^SATURDAY EVENING POST-Apvienoties
ar komūnistleni pēc
četru dienu debatēm nolēmušie Itali-r
as sociālisti, ar d i vu trešdaļu balsu
vairākumu;.;;;;"
18 miljonus dolāru mantojusi vācu
stenotipiste Urzula Bauere un viņas
brālis. A b i jaunie vācieši, kas dzī­vo
Berlioes franču iv)slā, tikai i a^
gad saņēmuši ziņu, ka šo milzu
naudu viņiem atstājusi vecāsmātes
māsīca, kas m i r u ^ Amerikā Jau
1938. gadā.
11 padomju iurnāllsii sākusi 12
dienu ceļojumu pa amerikāņu joslu.
Viņi apmeklēs amērikāou militārās
valdības iestādes, vācu fabrikas im
DP nometnes,
45.000 i Uelobazeš kuil,,M1dvray*
atsauks no A S V Vidusjūras flotes
pārbūvēm; kaš maksāšot i miij. do­lāru:
Pa to l ^ i ku uz Vidusjūru no­sutis
citu bāzes kuģi.
No Ribentropa-Molotova sarunu
protokoliem, kas publicēti A S V .
starp citu redzams, ka 1940. gadā
Vācija pārmetuši Padoinju Savienī­bai,
ka tā ieņēmusi Baltijas valstis
un Besarabiju, iepriekš neinformē­jot
Berlīni, un c^upejusi a r i Vācij
apsolīto Lietuvai daļu. Publicētos
dokumentus domāts izplatīt āri ' c i ­viliedzīvotājiem
Vācijā.
Dienvidslāvijai esot atombumba;
turbīnu lidmašinas un 150 divīzijas
karaspēka„reākcijās galīgai iznici­nāšanai*:,
tā, pēc Triestas laikrakMa
„La Vbce Ubera" slepenā
runā kūhmistu partijas izpildkon^
tējai Zagrebā 1947. g. 18. novembri
esot izteicies maršals Titp.^^^^^^^^1^
raksts runu publicējis tikai mēnesi
pēc iegūšanas, jo iepriekš esot pār­baudījis
tās autentiskumu. Runu
publicējis ari kāds franču degollistu
laikraksts.
Kanādaa ieceļošanas IHroJs H e i -
delbergā paskaidrojis, k a vāciešiem
vēl nav iespēju ieceļot Kanādā.
Agrākās Bucheiivaldes koncentrā -
cijas nometnes ajmieklēšana liegta
amerikāņu žurnāllstien\i kas patla­ban
apciemo Vācijas krievu Joslu.
Tramena, Staļina un EtlUa tikša­nās
ierosinājumu pēdējais noraidi- [
jis kā piašrēiz nepiemērotu. ļ
Dlplomātl^os koferos no Padomju
Savienības mē^nāJuSi izkontraban- ļ
dēt divus spāniešus Argentīnas vēst-;
niecībās Ma^avā locekli.
Spečiāivilcleni ar materiāliem un
vācu lietpratējiem laiku pa l a i k am
dodas ceļā no Berlīnes krievu sek*
tpra uz Dienvidslāviju,
Ziemeļpola apgabalā reizēm sasto­pas
A S V un P S R S lidmašīnas izlū­košanas
lidojumos. Padomju lidma­šīnas
reizēm pat nokļūstot virs
Aļaskas, bet amerikāņu — līdz S i ­bīrijai
ziņc „Nouvelies de Fraiice".
Izlases lldoiājo vienību sastādīša­nai
Anglijā tik mēn^i iesauks 100
jaunekļu 17—-21 gada vecumā^ Tos
apmācīs Jauno angļu turijolldmašl-nu
apkalpošanai. Apmācības pa da­ļai
notiks Dicnvtdrodēzijā; Āfrikā.
Sprāgstbomba nomesta pagājuša­jā
nedēļā pie Grandhotcļa Nlmber-gā,
kur dzīvo lielākā daļa militārās
tiesas personāla. Kaut gan v l c ^ c as
ēdamzāle tai bridi bija pilna, ne­viens
nav cietis.
(3. turpinājums)
B i ju kopā ar Staļinu pavisam sep­tiņas
un pusstundu. Viņš mācēja,
bez sevišķiem solījumiem, radīt ie­tekmi,
ka k r i e v i ir labvēlīgi: varot
gadīties, ka padomju pārstāvji U n ­gārijā
mazliet pārcenšas, bet galu
galā viss būšot labi.
Driž pēc atgriešanās Ungārijā sa­ņēmu
vēl vienu Staļina labvēlības
apliecinājumu man personīgi
man uzdāvināja Ziss automobili,
kas izgatavots Krievijā, bet, kā vē­lāk
atklāju, izmantojot daudz ame­rikāņu
daļu.
JViniJā vadīju misiju uz A m e i i k u .
Guvu lielus panākumus, A S V solQa
atdot mums Ungārijas jseltu rezer­ves
32 milj. dolāru vērtībā, ko ame­rikāņu
armija bija atņēmusi vācie­šiem,
un atdot mums mūsu Donavas
floti, kā a r i palielināt kredītu ajne-rikāņu
preēu iegādei no 10 uz 15
m i l j . dolāru. Zelta atdošana mums
ārkārtīgi palīdzēja nostiprināt jnūsu
valūtu.
Amerikā mēs redzējām tādu dzī­ves
standartu un labklājību, kādu
nekad agrāk nebijām redzējuši. M a ­zais,
sīkais Rakošijs, mans komu­nistiskais
mini stru prezidenta viet­nieks,
raudzījās,uz visu kārīgām
acīm, bet apspieda jebkādu apbrīnas
Izpausmi.
Vienu dienu iei-audzijām vīru ap­dilušās
biksēs. Tas bija kāds lauk­strādnieks.
Rakari la asās acis s a ­skatīja
to uzreiz. „Re!*' viņš
triunvfēdams iesaucās, .,arl Ameri­kā
ne vi.ss i r krējums!*" Vēlāk mūms
rādijā dažas salikšanai sagatavotas
mājas, kas bija tiešām brīnišķīgi
iekārtotas. Tas bija ciets rieksts Ra-košljam.
Redzēju, kā viņš kritiski
raugās apkārt. Beidzot viņš iz­gudroja,,
ko teikt.
„Ja Sinis mājās reiz iekļūs blak­tis,**
viņš teica, „tad tās nekad vairs
nevarēs iznīdēt.'*
„Bet," teica kāds cits no^ mūsu
delegācijās," liekas, ka Amerikā gan
daudz blakšu nav.'*
,.Vai tad nezināt." atrauca Rako­šijs,
„ka blaktis cēlušās Amerikā un
no turienes ievazātas Eiropā un pēc
U m Krievijā!**
Aizbraucot uz Kanādu, atvados nb
bij. c/s Turība darbiniekiem. Prāva,
Bņma im Kupča ģimenēm Aufsbur-gā,
draugiem un pazīstamiem V e i -
denē Jinis Uņ\xfi
Brošfiras »XATVIA"^^ i ^
b r i tu okupācijas joslai Ir nodota
B u ^ kjgm (Latvian Bookj ar adnesi:
(23) OiombHick-Hašte, A m Schellen^
kamp 9-3, k u r lūdzu griezties ar p^
sūtinājumiem britu j ^ l a s vajadzī­bām;
M . Rorsta, {16) Hanau, Latvian
DP Gamp; (538)
I>£intaiii4^es meitenes, ja netrūkst
Jums drosmes dāvāt savu draudzī­bu,
staltiem* latvju dēliem, tad rak­stiet:
Edgaram, Arvim, Albertam:
(20) W6lfsburg: Kf. G i f h o m r 6W.
D. P. A . C S. Camp , 3 " ll«6. , (533)
Ernestn im Mlŗdzn Ori, no Rīgas
Apbed. birojā; Dmani Sternu no Rī­gas,
Duntes ielas; VUl Baiļu, VO^
ru Zapašlņškiv Voldcmāni Adamicku
mek 1 ē Tamāra DaufUle: (13a) Wei-den.
(Opf) Latvian DP Camp ..Fich-tenbūhl".
: (534)
Meklēju savus piederigos Annu,
Ādolfu un Haraldu Maēus kā arī
paziņas: (13a) Schwabach bei Nūm-berg.
Rittersbacberstr. 8 Arvēds
MBt& (452)
NadžUs ar pavadoņiem A S V ap^
meklējuma laikā. NadiiJs i r virs
tumšajā uzvalkā pa labi, virs priek­ša
pa kreisi ir ungāru komānlstu
liderls Rakošijs,
Kad atgriezāmies, Ungārijā sākās
jaunas gŗūtibas: uzbrukund s l k -
saimnleku deputātiem, sistemātiska
visu nekomūnistisko valsts ierēdņu
nomelnošana; tāpat ari nekomūnistu
apvainošana policijā un armijā. J a
tam pretojās, atbildēja ar denron-strācijām
un komunistu draudiem
rīkot pilsoņu karu. Sāka' izpausties
cita bīstama parādība — komunisti
gan ar draudiem, gan ar kukuļiem
eguva savā pusē vīrus, par kuriem
bijām domājuši, ka v a r am uz tiem
palaisties.
Par spīti visam tam. valsts atjau­nošana
turpinājās. Tauta, joprojām
abās cerībās, strādāja drudžainā
:empā. Zemnieki, par spīti sausu»
mam, ievāca raiu, kas novērsa bada
briesmas,
1946. gadā Ungārijas zemnieku ^
vienib^ ierosināja sarīkot zemni^u
masu sanāksmi Budapeštā svētā
Stefana dienā, kad ungāru teuta
pēc senas tradīcijas mēdz pulcēties
galvaspilsētā. Ģenerālis Sviridova.
to aizliedza. Pēc manas iestāšanās,
viņš beidzot atļāva sanāksjni, ja to|
atilkt\i uz 7, septembrlv Acim redzot
viņš domāja, ka sanāksme bez svēt­ku
dienas tradīcijām nesaistītu ļau»
dis no attālākiem apgabaliem.
Pat es pats biju pāi-steigts, k a d
redzēju, .cik milzīgs skaits ļaužu de»;
vās xiz galvaspilsētu no v sāin Ūh»^
gārijas malām. Vairāk nekā pusraiU
jons pārpludināja Varoņu laukumu
Budapeštā,, Visvairāk bija Vsiksaim^
nieku piekritēju.
Uz augslās platformas, ko ga»z«
no ja Ungārijas kamga krāsas, vis­aizdomīgākie
visesi bija Sviridovs^
un viņa pallļgl. ASV sūtnis Šenfelda
iņierigi bija ieņēmis vietu lejā pūļa
vidū. ^ ī
Tad notika viens no tienv nepa-»
redzamajiem starpgadījumiem km
daifJcārt ietekmē vēstures gaitu. Vīrs
pie' skaļruņa ziņoja par kungiem uz
platformas, u n teica, ka esam pago­dināti
ar ģenerāļa Sviridova ļ un
citu lielās Padomjv^ji Savienības
pārstāvju ierašanos. ļBija klusums,
tad paš1|cidri aplausi. •
Drīz pēc tam renort ieris {KimiuiJja
amerikāņu sūtni Sonfeldu un teica,
ka mūsu vidu ir arī A S V pai\stfivis;
Pūlī sākās .spontāna aplausu v^tra,
kas nemaz negribēja mit§tlea^Tā,
acīm redzot; bija pateicība par
UNRRAs pārtiku, kas biju par^lābusi
v(5selus apgabalus no bada, kā ari
tll takta apzināšanās, ka A S V bija
vienīgā lielvahts. k:)s patiesi cēlsir­dīgi
mums palīdzējusi. |
Es nevaru precīzi izsvērt šis epl»
zodes g ietekmi uz krieviein. Bet
tā pierādīja, ka komūnIf>^ pār^
liecināšanas un propagandas kam­paņa,
kasļ bija darbojusies' Ungārijā
18 mēnešu, cietusi pilnīgu ne­veiksmi.
Tajjad pienāca kārta skar­bākai
intrigu un terrora kampaņai.
Es gāju tālu — vnrbut pārāk'lālu
— lai nāktu pretim komļini.stiem.
Elet, ja mūsu koalīcijas valdību iz-
Jaidctu un sekotu komūnistuVrikotas
nekārtības, krieviem būtu l aW ie*
mesls iejaukties, lai ..atjaunotu kār­tību'*
un pārvērstu mūs par mario­nešu
valsti kā Poliju, Rumāniju un
Bulgāriju, Par spīti tam, es pretojos
komunistu mēģina iumleni noenku­roties
mūsu saimniecībā jar visiem
līdzekļiem un ar visu .stūrgalvību,
kas man bija. Tagad saprotu, *kfl
e-siņu dzīvs piemērs tam, ka ar ko­munistiem
nav iespējami kompro^
nrisi.
(Turpinājums sekos)
V
Mans mīļais virs, mūsu tēvs un vectētiņš
Jēkabs Valkašs,
dzimis 1860. g. 20. a i » . Dzērves ,;S>ulalņos", miris 1947. g. beigās
Aizputē.
Par mīļo aizgājēju skumst
^eva dzimknē, dēls nezināmā svešmnā,
meita tui vedekla ar irimeni VācUā.
Uz samtaina celiņa
Vēl roku devi.
Tad klusi aizgāji.
U n saulīte līdz ar Tevi » » •
Izmantojusi iespēju pasūtināt
' ifaaņa, asif|ii nn vēcn vmlodis
ik pa 2 nedēļām reizi Iznāicušo laikrakstu:
OUR U F E ^ OTISEE LEBEN,
k\irā apskatīs igauņu, latviešu un lietuviešu jautfijumua.
Lidzstrādlnieki ir pazīstami minēto tautību rakstiilcki, mākslinieW
un žumžflisti:
Ar savu abonementu Jūs pjilldzēsitt mums nākotnē arvien pilnīgāk
veikt uajemtos uzdevumus.
Izdevniecība Our U f e ,
(14a) C]reislingen / Steiiļe, EstonianCamp.
Viktom, Emastu Lamstem no Rī­gas,
kā ari citus pazina,^, lūdz at­saukties
VOia Kaulcns no Rigas, A d ­rese:
do Alvems Si Co H-BoL E s k i l -
stuna, Schwcden. (537)
Draugus un pazīstamas meklē M i -
raida Daugule: (13a) Weiden (Opf)
Latvian DP Camp ,.Plchtenbūhi".
(535)
Latvjn leni! Daiļa, latviešu md-tcne
vēlas iepazīties nopietnā precl-tfu
nolūkā. Adresēt: Māra Skufl^
E:rlangen, Ob. Drauanick Str. , 1^
; (5411
Latvju meitenes, a t s a u c i e t l ^ ^"
snigiem zēniem Harijam^ Egilam^'^
l'obūam: (24) NeustadVHolst, «1?;
D. P. A . C S. Bar. S. SOd. ,
Af
3tW
JSieitiil
gilgRurtu h
STdurviiii»
jiu
1^)1
Via liiMI
irtuadlsnotal
dlnUa HIdas
buma
tidi 01II
unnuti
tai ladi ^
tāpi^ ml0i
valnlB
Bfan tOdaļ
kas Ukko blj
bija 8i
tMt, Glcorot<
man AtgHMjI
dtko pailŗ IdJ
ua vi d i a ^ i
Idļlmu vietul
tar t:>mte kl
tlia ui vljo
aijUi ka tas
taja tm dtlļl
tJ®m. Man
dslrdlt
mu vlļtt
kāumguuabj
-Vilbjļiit
Vlai
c«tt,-bit
<Uv0)la,^«.
MieUaik
itittt
art ka
•f 9
10^
JļļOfvunoi,