Bavarijas Latviesu vestnesis, January 27, 1948

              LATVIJA, 1948. g. 2- , 4:
g!em,kiiŗu materiālie
grūti.-XSCStāpēc^^^^^^^
visiem, kas kaut kādā veidV
studējošos, Jo sekmīgi māci?'• ^
reizē arr intensīvi strādāt Jlt^"
sev materiālos līdzekļus, ir f^^i^^
neiespējami. Savienība sagaif ^
ari nSkotnē. /'«auļu
S i l v i j a indran^.
mzt
niecības skati Kana^
PlaS&ku pešu DP tautību daiWi
ndeku ^ r b u skati IRO nolēma'
k0t SiirtgaHes p^^ maita £
Latviešu daiļamatnieku darbu i ^
toSanu šajā skatē uzņēmuaies^'
Vi^Su daiļamatnieku savienība, h
ļhSl jekm<^^ pieteicami 1% \
februārim/Martā, pēc Stutgartegļ!
stādes, daiļamatniecības skati L
«āts Iflkot ari Frankfurtē vai la^.
Tļ^lčā. Bez tam daiļamatnieku ^
vienība ttolSmusi vienu darbu koBs]
liektu sūtīt uz Kanādu^^^^
kas tur rūpētos par Šo darbu ste
sarīkošanu. Sal vajAdzIbal darblio,
dodand savienībai līdz 31. janv.
Sa^enlba nolēmusi izdot ari
mēriešrakstu. Par rAiaktoni aldniļi
J. Kadilis.
. . I'.
BARAKU NOMETNĒ
[tifikā kopa nupat izrādīja J.LeI
' ,JNebrauc tik dikti". Rosīga ir te
Dziesmu vairogs. Valkā gan :i
ļ vienmēr navVMCAs un Y W C A I M .
daļas/ SŖortasarlkojimii notiek lai
viešu komitejas sarīkojumā un ]ii
i sadarbībā ar skolu. Jauniešleio k
ļiespējas apmeklēt baleta skolu,
i SvitteS Izvērties sieviešu komlteļi
ļ darbs. Dāmas rūpējas par M
ļ žllemr tbo slinmieku uc dzīves
ļ dietm atbalstīšanu, kas bijis I
ļjants tikai kr visu nometnes li
ļiifeku atsauplbu. Sajā pat virzi
jtrādā ^rl Daugavas Vanagu n
^ Dažādie darbi tm pasākumi nav
ģājuSi bez ķlviiļiem, bet tādi
i mūsti trimdas dzīvē gadās visai W
Pagaidām interese par tālāko ii»
i&flmu bijusi samērā niecīga,
(farba piedāvājumu Kanādā. D)
ļ icUmenti sagatavoti 94 Kanādas bra>
cējiem, bet vēl tr 119 tīkotSju, h
tiem joprojām jāgaida. Darb
Beļģijā pieteicies 81 iemītnieks.
I tiem 57 Jau aizbraukuši, bet 6
jzuSies atpakaļ nometni Wt
! vidū 4 sūdzas par grūtiem
apstākļiem, bet 2 vēlas strādāt sa«
ļ arodā. Braukšanai uz Angliju P
ļ teikusies 10. Uz AŠV individuār •
1as izceļot 31, Venecuēlu 21, Ho
10 un Franciju 5.
• Valkas plašās baraku pils
ministrātors pašreiz ir K. JSkabi
nometnes komitejas priekšsēdi!
Brūveris un latviešu konute
priekšsēdis J. Turks. v^.
J. A u n i ņ ž , Eslingena
CAUROBAUCEJl
Dažādu uzdevumu kārtošanai * |
i nam otram tautietim gadās
dtks latviešu nometnes. M
i pazīstamu/kur var pā^a^Srt*
Sāds apmeklētājs kjūst « f Sf
cBjs" un lūdz pārifttlēSanal KOi^
vi:
te'
telpas.
Kādu nakti pamatīgi; _
kas nometnes caurbraucēju
i kur' par PāmakŠņoSanu ^ f r
RM 5.- Tur jau ilga^^'ļ.^'^Ss^
nljās arī kāda izskrlneta P^ļ^,
sieviete-vlenlnlece, kas
strādājusi pie vācu M"'"^:..! d
;ņas lldzēkV ^"^^f' „SekliW mailcas un, kārtojot atpa^l^ , | p
hu nometnē, ar! ^^i^^^'^'^f W
radās neapskaužamā stav(^g^«
mēr SI sieviete par J ' a J ' p
katru nakti maksāja
atrelz gadījās M t B«*Jf^. ,
nas Insulas nometnē. _ ^^yJ!iii|i';
tas vietu ar, 1 segu pan^g'^fts^l^^^^^^
Izdevumi bija RM 3.- AP]y,|;.
ties kādam Insulas n*>'"5X '
niekam. Izrādījās, ka dazu,_ ^
Berditesgadenā esot .pat -^^^Bl
caiiitrilicēju. Ja nu mi:
Sanu slēpotāju mītnei ^e^
nieSi iekasē 2200.- marku ^ ( « i ^
tad gribaos tā kā j a u ^ r^
viņi galu «alā nosay^>^
baga DP tūristiem ticf^'
vai vUpār nevaiAciJ.w
par caurbraucēju n6k^^
sas pazemināšanu?
t
VĀCV JAUNATNE SAGAIDA >,IZ8ĶIRlĢtJ CIŅU PAS BSRLiNES
BRiVteU m DĒMOKBAIiro
ammiklņo saliniiiedbas lietpratēji vērtē» i $ Si/^^^^
g^mda ģeneralstreiks Bavāiija radījis preču iztrūkoinu par apmēram
1^1 ili^Kkniaii ma:/ktt. Eksportam paredzētās pre^ bfilu devuša
dolam Ienākuma. Ap 95Vo no preēo isMi^oma e^t Jidei pa-itesn
Bavārijas iedzivotājleni, ja to ndzjlds^s ar pās^i^īoib prod
clju, Streiks Mmr noritēja bex starpgadUtisdem.
A.tisevl§ķie īslaicīgie streiki dažā­dās
vietās Bavārijā 23. janvāri iz^
vlWls par 24 stimdas garu ģenerāl-
MjnBīifeu, kurā pialalljās ap 1^ mil-ļoini
strīdnieku un ierēdņu visā Ba-vllrijifi.
Dait)us atjaunoja 24. janvāri
pl; 0.00. Ģenerālstrelku izsludināja
Biivārij as arodbiedrību savienība,
pi-oUsiStēJot pret to, ka Bavārijas val­dība
n0raidīja savien^as iesniegto
saptiņu inmktu piT)grammu.Strei­koja
ar! visi satiksmes uzņēmumi.
ŽS. janvārī Minchenē notika arod-biediibii
rūcoto istrādni^u^^^^s
Mifā, pik arodbiedrību pašu ziņām,
^*.piediQījls ap 70.000 personu.
^ Bavāi'IJas militārās valdības šefs
Vegonera paskaidroja, ka maizes de-viui
mrnazi^ nākofiajā devu
periodā līdz 7500 gramiem esot iz-fiļ:
ai(ir6jamavisplrmā kārtā ar vācu
iesjiāiu nespēju un sadarbības trO-fctiinu,
Bavārijā maizes labības sa-vlBičSana
bijusi daudz nepilnīgāka
nAā citos apgabalos, PaŠl vācleSi
5Ž0.0OO tonnu vietā līdz šīgada sā-kumam
nodevuši tikai 424.000 tbnnu.
Amerikāņu milltārguberriātors Vā­cijā
ģenerālis Klejs Va5ingtohā pre-m)
š pārstāvjiem paskaidrojis, ka
viņl kongresam pieprasīšot atvēlēt
^Menoiās angļu-amerikāņu joslas
pl&irtikaiti sagādei nākamajā budžeta
gadā 700 miljonu dolāru, pret 450
niijisj'onu dolāru šinī budžeta gadā.
Summa apdēsta, izejot no 1800 ka­loriju
pamatdevjis vācu normālpa-t^
Jr&tāJifEsm un rēķinoties ar jūtami
likbāku ražu nākamajā gadā;
Dlvjodu saimniecības padome
Frankivirtē pieņēmusi ārkārtēj us no-
(Turpinājums no 1. Ipp.)
Šveices valdība vēl oficiālu ko­mentāru
nav izdevusi, bet Reuters
zii;io, ka, pēc iespaidīgāko politiķu
Ieteikumiem spiiežot, Šveice būs
Vienīgā Rietumeiropas valsts, kas
negrlbltu savienībā piedalīties.
Šveices politiķi atkal uzsverot
neitralitāti, ko tie; gribat saglabāt.
SveictMir politiku vislabāk raksturo­jot
tas apstāklis, ka Slnīs dienās, ka­mēr
Š^i^elclešu delegācija Maskavā
pūliiis uzlabot saimnieciskās attiecī­bas
ar Padomju Savienību, pašS
Šveicē gatavojās sagaidīt angļu un
franču deleKādjas, kas tur ioradīsles
sai^tavot Maršala plāna realizēšanu.
Franko Spānija nav oficiāli 1Q-gusi
uzņemt to savienībā, bet
raksturīgā kārtā ģen.Franko dienu
pēc Bevina runas arī tek?is lielu ru*
nu spāņu falanglstiem, pateikdams,
ka „lalks, kurā mēs dzīvojam, nav
Vi» pē<:kara, bet drīzāk priekškara
liftik:s*\ Franko sevišķi uzsvēris Iļ^^
nijfiis antlkomūnistisko stāju un ap-ļleelnāļis,
ka SpānUa katrā brīdi ir
gat^iva stāties komunisma briesmām
trretlm, Stāvoklī Grieķijā viņS no­sauca
par „paraugu tam. elk tālu
Pfirciprņļu Savienība ir ar mieru iet**.
Tiaii pa:$ā dienā Madridēkluvis zi­nāms,
ka ASV lietvedis Kelbertstons
iolCutts medību sarīkojumā Ziemel-f^
ipānijā kopā ar Spānijas ārlietu mi^
nisti-u Arajo. Domā, ka Šais medī­bās
pārrunās Spānijas un ASV at­tiecību
vcidoSanos un neseno spāņu
priekšlikumu pievienoties Maršala
•plānam,-. S V..--'
Tad vēl tai pažā dienā publicēts
projekts militāram paktam starp
Spāniju un Argentinuļ kas principā
jau esot ipieņemt«. Pakta projekts,
pēc INS ziņām, paredzot uzbruku­ma
gadījumā pilnīgi koordinēt abu
valstu militāros sp^us, bez tam pa­redzēta
saimnieciska sadart)Iba abu
:yalstu starpā.:-
Visplatākos komentārus Bevina
priekšlikumam saprotams veltī pa^u
mgU franču laikraksti. Jau pie­minētais
Heutcŗa diplomātifacais ko-mentators
izsakās, ka diplomātiskā
Iniciātiiva, ko tagad gribot pān^emt
rieturņu valstis, pēc angļu vēlēša-nfa
i;r4)audī§oti<es vispirms šādos
(litros vlrziemjs: i. jāizveido Rie­tumeiropas
valstu un to aizjūras ter-ritoriju
savienība, 2; konstitucionāli
pārkārtot Rietumvāciju, pēc iespējas
iekļaujot tajā arī franēu joslu; un
vienoties par ROras apgabala
kontroli, 3. n o s l ^ veselu rindu lī­gumu
ar arābu valstīm, tā radot
drošības joslu Vidējos austrumos,
4. pastāvīgi sadarboties ar Rietum-oiropas
valstim, kas saņems at-^
iMīisftu MarSala plāna ietvaros.
„New York Herald Tribunē'V ie-viuilrakstā
izsaka domu, ka Bevina
rima mazāk Iezīmējusi jauna polī-tiiJka
posma iesākumu, bet drīzāk
am veca politiska posma nostē-giuns.
Kamēr vēl esot bijušas cerī­ba
vienoties darīt kaut ko, kas va-rētii
iils cerības iitjaukt: Tikai pēc
Londonas konferences izjukšanas
kļuvis skaidrs, ka saprasties nav
liigikādu cerību, vai vismaz nav cerī-telkumus
i w v i ^ pārtikas krājumu
reģistrēšanu vācu privātajā
saimniecībā. Zemniekiem sešas ne­dēļas
no vietas jānodod viss sv^
Amerikāņu militārā valdība Vā­cijā
(OMOUS) paziņo^, ka ame^
rtkāņu joslā turpmāk aizliegtas jeb­kādas
vācii ,,taittas kongresa" sa­nāksmes.
Šis pasākums mēģinot
iedzīvotaijiem iegalvot, ķa tā esot
visas vā<ni tautās atbalstīta orgāni^
zāciJa, bet fidctiskl to atbalstot vle-hlgl
komunistu partija imvā dažas
sīkas organizācijas. ^
Liberāldemokrātu, sociālistu vm
vēl dažas jaunatnes organizācijas
Berlīni nolēmušas organizēt rīcības
komiteju, jo esot ^gaidāma ;4zfiķi-rlga
cīņa Ŗar Berlīnes brīvību un
demokrātiju". Vādjai atkal esot
jāizšķiras, vai nu radīt jaunu dikta­tūru,
kapitulēt vai arf saprasties ko­pīgai
demokrātijas un miera aizstā­vēšanai.
Pēdējie notikunti austru­mu
>:^lā, opozīcijas partiju apspie­šana
un mftģinfij luns piespiest iedzī­votājus
pie paklai^Iga darba svfeSu
mērķu labā esot piotl^a^^^
juSi, kās būtu gaidānis, ja Berlīnē
un rietumu joslās nodibinātos tāds
pats režīms. Tajā ja5ā laikā Frank­furtes
kino teātros vācu publika sa­cēlusi
troksni amerikāņu fUmu chro-nikas
izrāžu laikā, kad rādīt8„ame-rikāņu
draudzības vilciens" ar pār­tiku
Rietumeiropai. Skatītājl^^k^^^
guSi: ,>Amerikāņi grib mūs nomēr­dēt
badā! Vai tā ir demokrātija",
„Ļai Viņi iet uz elli!**. Miers atjau­nots
tikai pēc vairākām minūtēm.
^^^^
S
bu tU^ Ilgi, kamēr Rietumeiropa pa­liek
sakaldīta; Bevina plāna gal
mērķis neapšaubānii esot federācija,
kas nebūtu noslēgta, bet ar laiku
varētu izveidoties par Eiropas sa­vienotām
valstīm, ja Austrumeiropas
valstis k ļ ū t u brīvas un izteiktu y&-
lēšanos tām pievienoties. Pagaidām
esot jāsāk ar mazunut Sevišķa no­zīme
šai sakarībā esot veltāma sa­runām
par visu trīs Vācijas rle-tūmļoslu
apvienošana
ASV, Anglijas un Fnmcijas saru­nas
par Riētumvācljas nākobii; ko
yl8i komentātofi salsta ari ar Be^-
vlnja i^ānu par Rietuiinelropas sa­vienību;
pēc Reutēra^^^^l^^
notikšot no 17—li. f^tiruārim Lon­donā.
Kāds Anglijas ārlietu mi­nistrijas
pārstāvis pa^caldrc^is, ka
svarīgākais uzdevumusi būšot iz­tirzāt
Rietumvācijas konstitucionālo
problēmu un nevis, kā nesen apgal­vots,
Vācijas ministru prezidentu
Frankfurtes sanāksmes iKriekŽliku-mūs
par angļu un anttTikāņu >Ō#U
pārvakU;
PAm^AMENTA LC^CEKĻU
VĒRTĒJUMS PAB BEVINA
PLĀNU; TRIECIENS PADOMJU
SAVIENlBilJ
Franēu kreisā spārnia laikraksts
„Ce Coxir" komehtārodi i z ^ f i s , ķa
atkal reiz notiekot i:^pārprotah>a
Rietumeiropas militāro spēku kop^
iJana ar skaidri ant'iboļ5evistl«Uai
mērķi. Rietumu bloks neapšaubānU
aptveršot arī Rietumvādju, ko an>e
r&tfiņl un angU pēc 'Iespējas drīz
gri'bot iesaistīt sava stratē^jā. Ari
angļu ilberālalš „Mand[Ticster Guar
dian" uzsver nākošās L4>ndpnas kcai-fcrences
svarīgumu tāļpēc, ķa bez
vienošanās par Rietumvāciju neva­rot
cerēt arī uz Rietumeiropas sa­vienību
. Rietumeiropa vispār pat
vien nekad nevarot kļūt saimnie­ciski
neatkarīga, jo: tai trūkstot
laūķsalnmleclbas produktu, bet Vā­cija
visā Rietumeiropas uzbūves
plānā esot visvājākā vieta un uzlie­kot
lielvalstīm vissvarīgākos uzde­vumus.
Līdzīgā garā. pēc Denas in­formācijas,
izteil^iL^ies arī angļu
parlamenta locekli, kas nosaukuM
Bevina runu par ..triecienu Padomju
Savienrbai'\
' PiilTKiieri^^ Parīzē
vienlaicīgi publicēti kč«nunikē, ku­ros
pieteikti priek.§darbi Eiropas
muitas ūnijAs radīšanai, Pēc BBC i n ­formācijas
sabaidāms, ka par io
jautājumu runājot arī Romā. -
Starplaika turpinājās ari Mar^t
plāna iedzīvināšanas darbi. Romj
ieradužās angļu im frainču delegāci­jas
trīs dienu atsevišķām apsprie­dēm
ar italupSrMāvJlOT, lai ieva­dītu
visu 18 Maršala plāna valstu
pārstāvju apspriedes pžir darba spē­ka:
problēmu, kas notiks \Rom3 ļa
:nedēla/
; Vašingtonā prezidents Trumens
noteikti npraidijisHuvera priekAH
kurnu samazināt. .^SV naudas pa-balstu^.
Mar^ala^ plfina vaistūri. : .
K. D z i ļ l e ja
Zied meliem ziediem viršu iai^^.
Iet vasara uz nklens imsL
M& puķe dfirzi^ i ^ i i ^
Beigs aiiaržot novītusi,
Un ti4cšsbūš zemes smarlu trmi:&
Tad ļiee pie mne^ galvu^ W
te viršiem klāts tev sj^veos jaukāk
Te saulains miers un khisums —
"U::-dusi!:
Francijas valdība sestdien notei­kusi
franka vērtību. Par vi«iu do-iru
tirgotāji var iegūt 2\5 ,,eksporta
frankus", bet visos citos darījumos
atjaunojams brīvs naudas tirgus, t.i.,
franka vērtība var svārstītiem un to
mainīs pēc kiursa; kādvi noteiks ap­stākļi,
kā tas priekš kara ar
gandrīz visām valūtām.
Sumaņa valdība sestdien paziņoju­si,
ka eksporta franka vērtība turp­māk
būs 214 franki par dolāru (Udz
šim oficiālais kiirss bija 120:1) un
864 franki par mārciņu sterliņu. Šo­nedēļ
par llkun^rpjektu fi^^
nacionālā sapulce.
Lielbritānija baidās, ka šāda fran­ka
devalvēSana varētu kaltēt arī
mārciņas sterliņa vērtībai. Pret
Francijas valdības nodomu protes­tējis
art starptautl^als valūtas
fonds Ņujoiicā un vairākas
valsHs. BBC, NVHT
Nav nekādas oticiāla^ skaidrības
kā īsti jutās princese Elizabete un
Filips Mountbetēns, kad uz viņiem
vērsās visas pasaules acis. Droši
vien laimīgi uņ n<^uruSi; Bet ap­mēram
tikpat lēvfirojarns varēja jus^
ties pāris, pie kūra kājām pagā­jušo
sestdienu visa Eslingena dejoja
latviešu preses polonēzi —• preses
pīle un dn&as kļūdu velniņš.
,,Ir gandrīz tāpat kā RIgtf6 preses
baiiē," intervijā izteicās preses pile
kas, kā zināms, kļuvusi ļoti nopietna
un doņiā pātskblotlēs par mlēra ba­lodi.
,.Balle okei." atrūca preses vd-nlņš,
kura astes vienreizīgo modeli
tāpat kā visas dekorācijas, bija rf-mējļs
H. Gricēvičs.
Preses sarīkojumu atklāja Au­gusts
Mitrēvics ar definīciju: „Prese
ir tas, kas presē." Un pareizi:; vēlāk
ļaudis zālē bija tā sapresēti, ķa
kāds lieltirgotājs pat novilka svār­kus,
lai varētu iesorauķties dejotāju
pulkā. Starp presētajiem bija daudz
Eslingena vairāk neredzētu seju un
tērpu kā Jebkad. Jaunas sejas var
pazīt no tā, ka, tās ieraugot, nav Jā­domā:
„aha, toreiz mēs stāvējām
rindā pēc silķēm*V bet jaunos tērpus
var noteikt pēc garuma, "
hevār saukt par īsumu, T(»n
rums dārrtu drosmīgi demiimstrēja
savu solidaritāti ar Vindzoras ber
coģicnii kās joprojām liedzoties val­kāt
svārkus līdz puiāiclant Taēu
katrs bija gatavojies sevi parādīt no
spožākās puses. Pat Volfgangs Dār-žlņ5,
foreļu un feļetonu tematu
makšķernieks, bija uzlicis Jauno ce-piui,
kas palika ģērbtuvē, bet D ^
ziņa 2U5va galva novietojās aiz
mikrofona, lai; draudīgi smaidcH. iz
teiktu par klātesošajiem trfezlm^
ar Sova asprātību un baušļu neno-vērSamlbu.
Viņam asistēja sporta
hmiāllsts Harijs Miņdenl^^
domu graudieth & la Mdmur&
īstā preses tempā noritēja sSaive-nlbu
parāde uz skatuves: dubult-kvartets
Tēvija" dziedāja
draugiem tikpat fiJcaisti kā a m ^ ā -
ņiem, Bdlrdza Ppliķēvlēa : p i l d ī j a,
cik jaunu un labu^kaņu var
piefiķirt vecām un labām dzieanām,
balets ar solistu Osvaldu Lēmanl un
Mirdzu Tillaku atdzīvināja atmiņas
nnr Habanēru, vakara konferansjē
Reinis BirzgalLs skandēja Alant Vlļa
vā r.Hmas ventiņu izloksnē.
„Ilgl neesam tik lietiņā sarīkoju­mā
.bijuši," teica goda viesi, igauņu
un lietuviešu žurnālisti. Taēu tas
bija tik vēlā vakara stundā, kad cH-vēkam
viss liekas vai nu ]oti labs,
vai ļoti nelabs. Diezgan bēdtgl vē-^
lāk izskatījās tie, kas preses kār­dinājumiem
bija izšķieduši to nau­du,
ko tie citādi taēu/katrā ziņl
būtu ziedojusi kādai trimdas skolai
vai trūcīgo ^rneņupabalstaim.
Ģilvēkš.^ kas šinī vakāirā^^^^^^^^b^
višmierilākais, saucas Leo Svarcs.
Pašreizējā nodarbošanās; preses
biedrības sekretārs. Bet ,JPx^sespI^
lē", (ko visiem pret labprātīgiem
ziedo jumiem sākot ar 1000 markām
uz leju) Preses Pīles vārdnīcā par
viņu 1 asān\s: .,Š — cilvēks, kas no-prganizeiis
.^o preses vakaru." Jau­tā
t s. k ad un kur vlņ5 domā ar tik-pat
1 abiem panāk\!mlem rlkot nāka-mo
preses baĪli. viņš atbildeia: ,.Tds
avīzēs r.^ķstuām, ka tagad iespē­jams,
sešos mēncsos; aizbraukt uz
Marsa" Rita Liēj?a
Cnuts Lealņ^š
STĀSTS
ff turpinājums)
Einmi sal^ies un s^^
gultu, kad ienāk Elgas jaunkundze
un Edvīns, sārti, smaidīgi.
lijiazā gaiiinate tikko aizbraukusi,
tādēļ brc^aštis vi® paēduši.
KruMmāte, mani
vusl modināt Arvien viņai pret ma^
ni tāda saudzība kā toreii; kad, zēns
būdams, aizgulējos Sal pašā sasta­tāmā
gultā un vecāki jau bija pie­cēlušies.
Tas bija dcalstā vasaras
ritā. Stundu vēlāk viņa m^ln»ja
moīd pati, pieccļdarņa sēdus tin \t»
bi^cīdāma mcmas ads, kas plelija
tik plķ\as saūleii gaismas, ka vēl ta­gad
kāda daļa tās aiztvērusies
plakstos, tāpat kā viņas pieskārienu
maigums maniem locekļiem Toreiz
viņa bi)a jauna, un es pieķēn^ vi^^
ņai gandrīz /vairāk nekā nvātei; Tā
ja zēna mīlestība . . ;
Elgas jaunkundze Izņeni^^^^^m^
rc^ām segu iin saloka; acīm redzot
viņa tīko man atņemt gult^ uzpoša­nas
darbu. Viņas kustībās ir iratfka-n
o ^ I t i ^ tās iedveš tādu labu
paļāvību im bezrūpību: dari vien,
kas paSim darāins, viss būs kārtība]
Es eju mazgāties, tad sēstos viem
pats ^ ē brokastu galda, īstenībā tas
ir labi iznācis domāju drt^i
vien Edvīnam ar Elgas jaunkundzi
vajaga divatā izrunāties; Ja vS tfe-Šais
goda istaba, tad viņiem tiešām
nav neviena stūrīša, kur patvSerti^
*ādēl es ēdu ilgi, t ē r R ē d a t e ar
krustmāti Ar viņu ir viegli mināt:
yi«i viņai 4dņkāiP0,^p^ tr tāda
skaista sajūta, ka vis^ ko saki. ir
svarīgs . . . T ^ d es ejd pie tēvoča
viņa istabā, \m te tf^^^^m^
Man liekas, viņš tik labi uztver
katru vārdu, kas teikts tikai skaņas
dēl, ka labāk teikt mazāk, Pie tam
es zinu — Edvīns man to ir teicis
ka viņš izlasīja katru rindu, ko
esniusarakstljis. Es nekad neuzzlriā-
^ ko viņš par to dorbā, nevienam
viņš tr nav stāstijiai, uņ— nav arī
VaJadzīģaĻ Mums ka
nums. Klusējot cllv^Scl bieži ir īstā­ki,
nekā runājot Mūs šķir ne vien
pusotras paaudzes, bet kaut kas vai­rāk:
mēs katra esam cēluši savu iMļ-sauli;
taču viņanŗv lir jumts virs gal­vas,
nr»an — mākoņi, kuru vējotā
rotaļā reizēm Šķiet viss — un nekas
Bet varbūt vajaga visu apšaubīt, la
kaut kam ticētu.
Dienas gaismā UJva brālis tomēr
izietās tik vecs, pelēks un izdzisis
acis mlrkšķinājas lēni, vērdamas iz­bļāvušu
zilumu. Ko gan vlņ5 domā
tā dieiiām pusguļija pīpi kūpinā­dams?
— Varbūt ir labi, ka cilvē­kam
pamazām izbalē acīs šīs mānī­gās
pasaules spilgtās krāsas un daba
l^ti gādā, lid lieta», no kur^
šķiras, pašas attālinātos, kā vakar­blāzma
dziestot nosilēpj tuvos apvei­dus
un izceļ tālos,
Taēu tā nu gluži nava, ka tēva­brālim
vairs nebūtu gar šo F
daļas un nejmtlktu ne par ko vairs
runāt Viņš pats pttnfiksles, ja vaja­ga,
gabaliņu pretī, lai atrastu īsto
tematu. Vispirms viņš atrod to, kas
nriani varētu saistīt; runā par manu
tšvu un viņa Jaunības dienānt Un
tad šī runa izlīst pār tīrumiem, lau­ku
lin mežu un, lūk, viņa n^ās Jau
atritināts Kalr&iu mlju plāns, kurā
viņš nian parāda, ko iecerējis, ko iz­darījis
tin kas vēl palicis nepa
veikti.
Ķfids zemes gabals ir bijis viņa
pasaule, kā lielās pasaules mazs, be
pilnīgs attēls; ta lielumam īstenībā
nav nozim)(^: ja mrvari iemīlot ma­zumu,
tad ari lielums neapmierinās
tiklīdz sād apšaubīt kādu stundu
vis» mūžs salīgojas ; V . t ^ tēva brā­lis;
protams, nčpiasaka, tāpat kā
koks nevar pateikt, kādēļ vlņŠ aug.
{LOķ, stiliaētāni eglītēm un ^ķrū^
māju aplīšiem noklāts tri^ūria—
meža; tp es tik labi atceros kopš va^
kardiena8,\mmfcii abi apklustam
Dievs zina, kādēļ tas tiek tā sargāts
— nē lietas koķlctn, ne malkai, be
— Ifiti viņš atig. Ja^^^ n
būs tēva brāļa, varbūt nebūs Kai rē­nu,
katrā ziņā ne vairs to, kas mūs
patlaban abus saļsla^ Dzejas, cik d-nu,
tēva brālis nelasa, bet nKJžs vi­ņam
vajadzīgs. Viņš nemaz uz to
bez aēvišķaa vajadizība^^ nealzstaigā
jeb vart)ūt vasarā kādu reizi, kad
neviens to nemana, . . Viņam
tiek zināt, ka tas i r tur, kur
apzīmēts zaļi raibais stūris Tad viņi
var mlerigl gulēt gultā un pīpēt
Es atcer<K,M kāds Ilgi āfTcrhfe
sabijis diplomāts ŗelz sūrojās: vai
tad nevarētu Latvijā krustcelēs te
kot kafejn!cas? Tādas glītas — bal­tas,
zaļu jumtu un «arkānu lieveni.
Cik tas botu jauki: dabas t u v i^
un smaržīga kafijas tase uz balta
galdauta. Garām brauc zemnlekl
slaidās llnijdroSkāiidzeltāņlenfiritt^
ņiem , . . Nē, ķo mani tēva brālis
darītu kafejnīcā? Un vai viņam nā­cis
prātā kādreiz ledomatiesv kādā
kra.';a.; varčtu bOt rite^!? Ar • krāsu
ncbraukiii! Es jsaprotu, ka viņam
nevajaiia ne tālŗuj3a. ne elektrības.
ne radiofona, he^ Jaunu mrajļu; Ne­kā
viņam ne vajaga. Pietiek ar mežu
mājas galā 'un pīpi zobosi
fls pieklauvēju un pabāžu galvu
feoda istabas dui^vīs.
„Ķo nu klauvē kā ūtrutmieks
pirmdienā. Ja esi labs un drb&s cil­vēks,
nāc ieķšālt Edvlhs sauc. „Cc«'
numleks, nelaiķis, pēc tādas klau*
vešanas gāza/bises lādiņu pa atalē»
gas caurumu, Agnndriz pristayam po»
gas apskādējaV , . Bet lielā ^ ļ a |m«
šam sagāja bārdā. Taču izlika tsĀko
veci no mājām dēlu i^rā-
,.Ne tev bises, ne bāniaa, ne pa­rādu."
es saku smiedamies, l^t
skaidrs: man ir miaēji^ RelEēm
pleklājiba nebūt nav snalkuma. Un
ja tā īsti sevī papētu, tad us klau­vēšanu
mani dīdīja mazs velniņā. Nu
lai Jau! Elgas Jaunkundze i e ­skatās
tik vārga, ka nevarētu paM
^ v i aizstāvēt Un par brāltai skm)9
valodu man maz bēda& Ko viņi ier
teicis tas no sirds ārā. Pla ism —
man liekas — viņš nmliet di&>j@
Elgas jaunkundzes ^klāttaS. te
prieku es viņam novSlu.
Varbūt tas ir ari vtanlfi^ te
viņam palicis. 1^ ]QUi: kmm te
nc^da. Viņi abi sēd blakua lo^
un izliekas jautri, bet tā te* imā^
spēles Jautriba, lituni^a l^v^Rm
vi^iam pret otru: i ^ l a b i ^
dk ir bUii laba.
Edvīna vaibsti atlaižas un
tes klātienē, kā tas aoitl^ | ^
ār visno^ēpumainākiem raki^urii^
viņā pēkšņi kļuvis ^ a i d i ik
tāms. Viņa seja ir maiga, pat vien­tiesīga,
viņš Ir v(^ākfi brāļa masM
izplūdis atlējums: kas Artflrm
asums un lecirtība — Edvīnam J<^-
darība un mazliet lielīga ^ļfivlba;
viņā nav nedz noslēpiimu, nedz tra­ģikas.
Sai brīdī, kāds viņš te sēd,
vlņ.§ Ir viss un pilnīgs, vairāk māte»
nekā tēva dēls. Tādēļ viņS visiem
patīk. Blakus viņam Elgas jaun­kundze
izskatās tumša, skaista un
sarežģita. Pie tam viņa v(^"5 m v ^ i * ;
pētīgu un uzmanīgu, drusku sr>-
mlegtu aci: maza vlPsna, varbūt
paskumja, | un visvairāk -niknas
ziņkāres. - Ko esmu viņai nodariils?
Klauvējiens pie durvīm nevarētu
dot pietiekama Iemesla tādam ska­tienam.
Liekas, viņa gribētu redzēt
man cauri . . .
Es apgriežos smaidīdams un
paskatos sev aizmugurē.
,.Kas tev?" Edvīnk prasa. ,Val
kā)u aizdurvi ierāvi?"
..Man liekas, Elgas jaunkundze
grib kaut ko redzēt, kam stāvu
priek.^S."
,.Tikai jūs pa5u, Kalves kungs."
..Echēr Kdvīns rēc.' „Tlkko pie­klauvē,
tūlīt sauc par kungul Kad
es tlkSu tādā godā!?" Vlņfi smīn,
mazliet viltīgi: rādās, viņš pats te
kaut ko sarežģījis un priecājas kā
bērns par IzdevMJšos spridzekli; var­būt
5al priekā Ir ari kāda atriebib^
tiesa iElps jaunkundzei, Esmu ne­gribot
ierauts kādā spēlē,.kas rrmk
jfimScā.s. Bet tā acīm redzot vairi
nav bērnu spēle: kuram cūkas? lā­gas
jaunkundzes .«smaids kļuvis pa­visam
citāds.
(Turpinājums sekos)
Chronikō
,,Lalka" i)apla.šlnātajā Zicnuvētku
numiu-ā žurnāla redzei Ja izsludinā­ja
godalgas labākiem literāriem dar­biem,
kas Iespiesti mēnešraksta pag.
gada gājumā; pa vienai godalgai
dalļprozā (RM 2000.-), lirikā (RM
1500;—) un apcerējumos (RM 1500.—).
Redakcija nav ^Slējusles darbu iz­vēle)
izraudzīt lietpratēju komisiju,
bet šo izvēli uzticējusi pafiicm lasī­tājiem.
Tā izsūtījusi aptaujas kartī­tes
un lūgusi tās izpildītas atsDtlt at­pakaļ
Udz 31. Janvārim. Tā kā svēt­ku
un pēcsvētku laikā paj»ta paku
saņemSana stipri aizkavējās un dau­dzi
lasītāji svētku numuru dabOja
vēlu, „Laika" redakcija termiņu at­bilžu
picsutī.^anai pagarinājusi līdz
10. febnjarim.
DP māki^laii un daiļamatniecloas
izstāde notiek HanPverā no 18.—8U
janvārim Piedalās latvieši, lietuvie­ši,
igauņi, poļi, ukraiņi un ungāri.
Izstāde notiek IRQ britu di­rektora
ģenerālmajora Fanševa pro-tekdjā.
Katrai tautībai ierādīta ai-
.%vlšķl telpa, pie kam AIs telpas ie­kārtošana
un eksponātu izvēle biM
uzticēta katras tautība» Izatfid® rī­cības
komisijai. Iespēja^ ķa i2^ā<i
pagarināp līdz 7. aprīlim ārzemju fei-tcrescntiiem.
bet izciļņos eksjjonft-tus
paredzēts a^rv ier.<)t reprezenUi • -
vā .skatēļ. kuru sarīkotu lielākās Q-ropa
« gaJvasptlsētā s ī zgt^des ēUkUk'
šanas dienā notika irf DP mā^linle-ku
koncerts B^h^venn za!'. IAU
viesus rcprezcnt«^*8 dzicdon*' : Sent
un Mēr beka s la lv; c^u Kori6 di r. u^tM
K, Lietiņa vadībā P, P.