Bavarijas Latviesu vestnesis, September 30, 1947

              Dzemjis Terbers
ITUA
LEPENÄ
HERBERTA SILA ÄiMEJUMI
Operäcijas telpä viiji iepazinäs
Cukstus: „Dr. Remingtens, Dr. M i ­tijs,
Dr. Pridärs - Mitfords, Dr. M i ­tijs."
„Esmu lasijis jijsu =
par. streptotrikozi," roku sniegdams,
sacijä! Dr. PriSärs^Mitfords; ^.Lie-lisks
sacerejums, ser." „Pateicos,"
attelca Volters Mitijs. „Nemaz nezi-näju,
ka esat Amerikä, Mitij," dQca
- . . . .,„ , ,. 1 Remingtens. „Tad jau jums vispär
«Lauzisiimes cauri!" komandiera ^^^bija vajadribas zvanit uz IjTukeslu,
balss skaneja ka_ p ana ledus M a - » ^ ^ - ^-^ .
na Vn?§ bi]a_ terpies i m i f T O j *
ga^yas idz kajain. Smagiem zelte ^^^^ j^^^ijs. Liela, kompUceta mä-rotajuimem
noäuta cepm^ bya braäx ^lau^ziem vadiem un caurulem
noyilkta virs vesas, pdekas acs. „To l ^ ^ ^ j ^ ^ operäcijas galdu, §ai mir-mes
nevaram ser Kaut j u s ^ uz- säkä klabet: poketa - poketa
klausitu mamlGatavpjas henkens.n^ ..Jaunä anestezijas mastoa
Es negnbu ]us uzklausit, leitaant ^^^^ nedärbojas kä vajaga!" sauca
Berg," teica komandieris ,,ledegt Te austrumos nav
atruma spuldzes! Pacelties- M z j ^ salabot'"
föOO! Mes lauzisimies cauri!" SitienlhEtÄrÄ l^^^^^^
'Cdmdros piepemas: ta-poketa-poke-L^gta'ij^jg^, balsi. Vipä piegäja pie
to-Pff4-Poketa-Pokete._Komandie. g ^ ^ skan§ja pokete-m
s k a t i ^ pilota lodzi^a, kas apsa- poketa-kvip-poketa-kvip. V i & säkä
hWgmnotÄoru. !' ..TPi^elSais"t" '»?• SPal.igLmot^o -Kg^ro^z.i tj ^ug^n^ j^^a .js^k. aptyi^t ^j^mgapSaml^a^s, ,. dajas.
Atkartoja leitnants Bergs. „Pimu | ^^^^^ y^^^ .^^^.^^^ nodiluäu skruvi
jaudu 3. tomiti!" sauca komandieris. no masinas un iestdma täs vietä p i l -
motoru llotes hidroplana sask^^^^ P ^ ^^^^^^ ^ 6uksteja.
,,Vecai8 neoaiaas ne aeoesu, ne ei u^vs. „Vai jus nevaretu pär^emt
krSÄiSm k^^^^^^ pielägoja. sejas masku un uz- kas^SSS'^,^^^ ^^-^ ^^^^^^ • brauc piecdesmit pieci/* vi^a teica p^^^^^^^^^
i n i , ka negnbu braukt atrak »^^P^^ tVolters
pat öetrdesmii Tu brauc ar piecdes- r'^.^"''^^^ Aniams PPlä cil-mitpieci."
Volters Mitijs klusedams f^f^^Jf^^^^^^^
brauca uz Voterberiju, kämer SN202h.^kj. ^^^^i^^^^^^^ j^^^^^J]
- t - u gaudo.^^^^ visbriesmigäkala^^J^^^^
negaisa, kads bija piedzivots kop§ 20 ;|^^ braukt atmuguriski ärä no cela
tel^a Mitf3a kundze: „Sl liekas viena ^A^^^^^^^^^ fo^Äet?"^^^
SKb^mt^Äkat^o'^^^^^^ ^^^ atslegu." „0!« teica Mitijs un
Kai laneKiexu. .-Jnodeva virani motora atslegu. Lau-mS^
SiÄln^S^i^y^ uzraugs ieleca mamina netica.
§as nopirkt, kamer man sakärtos P^;^;^^?'f^^^^^^ ,
mmaattuu*s?, " vviin^aa tteeiiccaa , »^M^laann nneevvaajiaageaa | ^^V^^i^^^^u^^ir ^t^i^k^ ^sa soditi lieligi, domaja
ielu. Vii:ii i^domäjas, ka zina visu.
Reiz vii?§ Vi]a lukojis pats noiiemt
no riteijierii sniega vazas, t ^ bija
Numilfordäs tuvuniä. Un täs ^ bija
apmetu§äs ap asim. Kädam viram
bija jäaizbrauc pie viriia ar darbnicas
auto uri jädabu täs nost. . Tas bija
jauns, smejo§s autotechniljis. Kop§ tä
aika Mitija kundze vienmer lika
vi^am braukt uz garäzu nokenit
sniega vazas. Näkoiä reize, vii?§ do­maja,
ko es iekärsu lajbo roku par-sejä,
tad vini nesmiesies par mani.
Iekärsu labo roku pärsejä, it kä tä
butu lauzta, un vini sapratis, ka es
nevani pats vazas noiiemt. Vins ie-spera
kädam akmenim uz ietves.
GraIo§as," viijs teica pats sev un
säkä lukoties pec apavu veikala.
Iznäcis atkal uz ielas ar galosu
saini zem rokas, Volters Mitijs säkä
gudrot, kas bija ojra lietä, ko sievä
vipam bija uzdevusi sagädät. Vii;ia
bija atkärtojusi tp divas reizes, ie-kärns
viiji izbräuca no mäj as uz Vo­terberiju.
Savä ziijLä vi^s ienlda §os
braucienus uz pilsetu ik nedelas -~
vienmer kaut kas izdeväs
jusu atmi^u." Apgabaltiesas proku- „Cirior
rors piepesi pastiepa smagu automa- j^aut kas aizkära. vi^a plecu. „Es J l
tisku pistoli pret mierigo-stavp ap- L ^ ^ ^evis dej izmeklejusi visu v i e s n i J f
sudzeto sola Vai esat so kadreiz ^ul" pärmeta Mitija kundze. „Käp§iS|
lau redzejis?" Volters Mitijs panema L u ieslepies sai vecä kreslä? Kä l Ä
leroci un - ^^f^y^f teatrod?" „Bus jau labi," n e d r o »^
"T^?'\J!}?]!i^y^^^^^^ nomurminäja Volters Mitijs. „ K o ?M
vi^s atbildeja. Tiesas zali Par§alca l^oprasija Mitija kundze. „ V a i t u d »
satraukums. Tiesnesis pieprasiia ^Qji to - nu, kä vii;iu sauca? , P e p i tÄ
klusumu. „Jus, ka liekas. esat liejs biskvitus^? Kas tev tur tai s a i n i ? !»
savejs ar yisada veida leroöiem? .1 Gai^gas," teica Mitijs. „Vai tu
apvamojosi jautaja prokurors. „Es ^^reji uz^erbt täs jau veikalta"
celu, i e b i l d™ sauca Mitija aiz- domäju," teica Mitijs. „Vai tu k § Ä
stavis. ,Mes esam pieradi]u§i, ka ^^^^ j^anijis, ka es domäju?- vinÄP
rnans klients nevareja ,but savejs. uzlukoja vii^u. „Kad busim mäi^^
Mesesam pierädijusi, ka'vii?§ 14 ju- ] böITäTi^^ralev Wp^rätd^^
Ilja nakti nesaja roku apseja." Voi- . ,j
ters Mitijs ätri pacela roku, un ie-1 Vii?i i2ga]a pa virpujdurvim, k
karsusie juristi apklusa. „Ar jebku- klusi §jiaca, kad -tas gruda. Lidz ai
ru pa^istamas sistemas ieroci," vii?5 tomobilim bija jaiet gar diviem m
mierigi paskaidroja, „es butu varejis\J^^ blokiem. Pie drogu vefkala
no§aut Gregoriju Ficherstu no tris- stura^ viija teica: »Pagai^ mani.
simts solu atstatuma ar ki-eiso roku." ^aut ko ^ aizrmrsu. Nebus ne
Tiesas zäle izceläs apjukums. Sievie- i^^^e. Bija krietni vairak par
tes kliedziens piepildija telpu, un nuti.. Volters Mitijs aizdedzinäja ^
piepeM käda tuiii§mataina meitene gareti. Saka lit^siks, smid^oSs m
atradäs Mitija apkampienos. Proku- M^s. Vii>s -staveja, atspiedies p
rors mezonigi sita vii^ai. Nepacelda- h^^g^ veikala sienu, pipoja. . . V i ,
mies no kresla, Mitijs sita vii;iam pa atvilka plecus un salika papezus k<^
zokli. „Jus nozeloiamais suns!"...« Pä- »P^e velna mutautu!" Volf
^ .. , . rr,, ,^ Mitijs nicinoäi teica. Vii?s ievilka v,
,-;?^P^3a biskvitil^^^iesaucas Voi ers ^^^^^ ^^^^ cigaretes un aizsil
Mitijs. Vii?§ apstajas, un no miglai- ^ad yii?§ ar droSu
nas tiesas zales izmra Voterberijas j p^^j^^^^^^ smai<a ap lupäm rai|
dzijäs 112 eksekucijas rotu, Izslejie
un nekustigs, lepns un nicini
pilns, Volters Mitijs, neu^vai
nesatricinanis lidz pedejam.
galosu," sacija Mitijs. Viijia atlika
spoguli rokas soma. .„Mes jau visu
tö pirrunäjäm," viria teica, izlkäp-dama
no maSinas: „Tu vairs lieesi
nekads jauneklis." Vii;is padärdinäja
auto motoru. „Käpec tev nav cimdi
rokä? Vai esi tos pazaudejis?" Vol­ters
Mitijs iebäza roku kabatä un
isscela cimdus. Vii:i§ uz^erba tos, bet,
kad vilja bija pagriezusies un aizgä-jusi
un viijs pats aizbraucis lidz stu-ri-
m, kur sarkans gaismas signäls aiz-tureja"
satiksmi, viiis tos ^tkal no-vilka.
Vii?5 laicii:iu braukäja pa ie-läiQ
bez mer^a un tad cejä uz auto
stavvietu brauca garäm slimnicai.
. . . >,Tas ir miljonärs bai?,)fieris
Velingtons Makmilans," teica skaistä
slimo kopeja. „Jä?" atijema Valters
Mitijs, leni jiovilkdams cimdus.
„Kam piekrit §is gadijums?" „Dr.
RenSavam un Dr. Benbovam, bet te
ir vei divi speciälisti, Dr. Remingtens
no IjTujorkas un Dr. Priöärs-Mitlbrds
no Londonas. Vii?s ieradäs lidmasi-na."
Garajä, vesajä gaiteni atveräs
kädas durvis, un iznäca Dr. Rensavs.
ViQS izskatijäs satraukts un norupe-jies.
„Hello, Mitij," vii;is sveicinäja.
„Mums te negals ar Makmilanu, m i l -
jonaru un tuvu Ruzvelta draugu.
Duktälä trakta bbsterioze. Terciärs.
Es butu loti priecigs, ja ar! jus uz-mestu
vii:iain skaitu." „Labprät," teica
Mitijs.
Klinekss, vii:i§ domäja, skvibs, bär-das
asmeiii? Ne. Zobu pasta, zobu
sukas, bikarbonäts, karborundums,
iniciätiva vai referendums? Vi^§
zaudeja ceribu atcereties^^ Bet yii;ia
atceresies. „Kur ir tas, kä yii;iu tur
sauca?" vi^a prasis. „Nestästi mah,
ka tu esi, kä vii?u tur sauca, aizmir-sis!"
Avizu zens aizgäja gapäm,
saukdams kaut ko par Voterberijas
Titaru cepetis angjiem ir tikpat kä
nacionälais ediens svetkos. Bet tas
ir tik prävs putns, kä ne visäs ce-peski-
äsnis ievietojams bez grutibäm.
Un, luk, zinätnieM pasreiz me^inot
izaudzet titaru sugu isäm käjäm un
kaklu un plakanu krusu kaulu, lai
putns erti deretu k*atrai parasta! ce-peäkräsnij.
Tä zirio Dublinas laik-raksts
„Irish Independent", pastästot
vei citus faktus, kas izklausäs kä ku-riozi.
Zinätnieki pedejä laikä vispär vel­tot
daudz veribas pärtikas vieläm.
Tie, piemeram, esot jau izaudzeju§i
citronu sugu ar pavisam plänu mizu
un bez parasta puna. Tapat pec dä-zädiem
eksperimentiem izdevies i z -
veidot gluzi taisnus bananus, bet,
krustojot kartupelu städus ar tomätu
städu, därzkopji izveidoju§i jaunu
augli, kas angliski nosaiikts par tö-pato,
„krustojot" ari kartupeja un
tomäta angljskos nosaukumus — po-tato
un tomato. Jaunais auglis äp-vienojot
kartupeja sterljieles saturu
ar tomäta teicamajäm ipa§Ibäm.
»Pedejais kliedziens" ir kvadrätai-nas
blas! Täs busot viegläk i^saino-jamas,
drogäkas pret sasisanu un do-
§ot iespeju izveidot dazus jaimus
trauku modelus . . . Cetrsturainäs
olas esot iegustamas, samazinot k a l -
lj:u saturu vistu baribä, tä kä olas ir
gandriz bez öaulas. Täs tad varot
pärklät ar cietinätäju vielu un ievie-tot
kubiskäs veidnes.
Pec daziem gadiem ari busot iespe-jams
katram nesät lldzi kabatä sal-dejumu
un nokost no tä pa gabali-i:
iam, it kä tas butu äokoläde. Tas
gan nebusot gluJi tik auksts kä t a -
gadejais saldejums, bet citädi tam
busot visas saldejuma ipasibas. Na-mamätes
driz varesot nolauzt ari ga-bali^
u ievärijuma, izäkidinät uderii
un iegut velamo daudzumu zemei?.u,
firzilj:u vai citas marmelädes, ar istu
garäu, kräsu un smarzu.
Ari sviestu gribot me^ät razöt
pulvera veidä. Vienkärsi izs^idinot
pulveri udeni, rastos lietosanai ga-tavs
s^i^ests. Pienu, savukärt, grib
izgatavot cietos kubos, lai to erti va-retu
pan^mt lidzi. Citronu. apelsinu,,
orarizu tin lidzigu aug}u audzetäji
patlaban meklejot iespeju tos ekspor-tet
zävetä veidä, saspiezot nomizotus
auglus plänäs pläksnes. Sis pläksni-tes
varetu grauzt, lidzigi zävetärii
plumem vai äboliem,. nezaudejot ne
svaigp auglu gärsu, ne aromatu.
Tädäm, luk, ,,pärtikas problemäm"
nododas zinätnieki, pec minetä läik-raksta
ziijäm. Bet vai pasreizejä
laikinetä lielai dajai cilveces pärtika
pati par sevi jau nav vislieläka prbb-nami
ap viiju. Käda si^viete aizgäja
garäm un smejäs: „Viri§ sauca 'Pe-
Mainsirava un ITdzsiravd
9
^Käds virs iegädäjäs elektrisko zul
un ielaida to udens tvertne savä
tabä. Zutis per4eja äurpu un ti
pa ba^einu, bet pec laiciija saimriie
ieveroja, ka zutis acim redzami n ^
jutas laimigs,
Viij§ apjautäjäs, vai zutis negri|
betu biedru. Tas, protams, velejj
biedru, un saimnieks iegädäjäs
otru elektrisko zuti, ko ielaida bai
seinä. Tomer pirmais joprojäm pö(
lika täds pats skumigs im gurdens.
„Kas \ä i r par^lietu?" prasijj
saimnieks.' ,,Tu gribeji biedru, es
to apgädäju, mi tu v^l arvien •
tikpat bedigs."
„Man loti i e l , saimniek," atbildejf
elektriskais zutis, „bet redzi — §iä|
ir maiijisträva, bet msln lidzsträva.1
• • . • . • <
Biezäis pauris
Amerikä^a K F. Keteringa domt
Krustvärdu mlkla
Basters Rotmens pastasta
zodu:
Käds izcils amerikä^u politi3j:is se-^
deja pie rakstämgalda. Viija priekää
bija vesels zuksnis papiru: priekäli-kumi
pasaules kärtibas laboSanai,
valstsviru, saimniecibas lietprateju,
partiju vaditäju, psichologu atzinumi
un ieteikumi. Istaba ienäca politil^a
mazä meiti^a, lai lugtu teti vakari-i;
iäs. Ne, vi^am vei neesot laika, vi^ä
atbildeja. Bet meitene uzmäcas te-vam
ar dazädiem bema:^ jautäju-miem.
Lai sagädätu tai kadu nodar-bibu,
tevs panema no galda laöarak-stu,
ku^rä bija attelota pasaules karte.
Vin§ pai;iema il^eres, sagrieza kairti
mazos gabaliiiQs uri teica meitai: J
„Täs ir pasaules dalas. Me^ini nu
täs atkal pareizi salikt kopä."
Berns panema avizes gabalinus un
aizgäja, bet jau pec desmit minutem
bija atpakaj:
„Redzi, tet, es pareizi saliku pa-sauli!"
^.•'•"v•.•r.:.::
;,Kä tad tev tas izdeväs tik ätrif*
jautaja tevs.
„Es zinäju, kA lapas \otra puse bija
cilveks. Un es domäju ~ ja cilveks
bus parei0 salikts, tad jau pasaulei
ari vajad^etu but pareizai."
Äto ti' npatsf s™ev /; Volters M^^^^^ aPJo^^ ^ p visu zeme.s lodi. ^v^ie^a ji
Sf n- S - v^T. w T-^-- vajadzigi gadi, lai visvienkärSäta
n ? n ^ .K^ V ^ h f i d i a i liktu izspiesties cauri ceturU
drusku talak prom. ,,Gribu biskvitus L^^^^^^ ^iezam cilveka^ galvaskau|
mazam, jaunam sunitim," vii?s pa- Lon^c* '
skaidroja pärdevejai. „Vai kadu
ipasu marku, ser?" Slavenäkais §ä-vejs
pasaiile mirkli apdomäjäs. „Uz
iesaiijojuma rakstits kaut kas par
Pepija biskvitiem," teica Volters M i ­tijs.
Vilja sievai vajadzeja but galä ar
matu sakärtoSanu pec piecpadsmit
minutem. MTtijs vareja pärliecinä-ties,
paraugoties pulkstenl. Vareja
gan gadities grutibas ar matu 2äve-
§anu.. Dazkärt tas gadijäs. Bet viiija
nemileja nonäkt .viesnicä pirmä. V i ­lja
gribeja, lai vin5 tur gaida viiju.
Viiji samekleja lielu ädas kreslu
priek§telpä pie loga un nolika galo-sas
un „Pepija biskvitus" blakus
kreslam uz gridas. Vin§ panema
veci^ iurnälu un iegrima sedekli.
„Vai Väcija var uzvaret pasauli ar
gaisa spekiem?"^ Volters Mitijs ska-tijäs
uz bumbvezu un izpostitu p i l ­setu
atteliem.
„Kanonäde sagrävusi jaunä
a ner\ms, ser," sacija serzants.
T - F " 4'' 5- 1 ^'
7— s lU
'S': WH
il
IV
i r
M . • »•
ii mr / l 0 26 27 28 d 29 r -j
Limeniski: 1. Cinitäji par kopi
Kapteinis IVLitijs palukojäs uz vipu 1 merljd. 7. Tas i r katram cilvekam. 94^
pia izjukusu matu starpu. „Lieciet Sardzes dalibnieki/11. Galvas rota.|
viiju gMtä," viijS vienaldzigi teica, 13. Komanda. 15. Izsauciens. 16. Viet-
„kopä ar citiem. Es lido§u viens." nieka värds. 17. Apgabals Italijä. 18.|
„Tas nav iespejams, ser," izbijies j Pilseta Eiropä. 20. Elements. 21. Pii-'
iesaucäs serzants. „Buinbvedeja va-1 seta Väcijä. 24. Kompozicijas. 25.-
diäanai vajadzigi vismaz divi, un ze- Sve§värdu prefikss (nozime: pa-i
nits pärvertis gaisu par elli. Starp j reiz—). 26. legufet. 29. Galvanotedmi-I
sejieni un Solje atrodas f on Riömana kä lietots §lj:idrums.
s !EfiiLrva1U^.^'if^h^^^^^ i S f
brendija?" Vin§ ieleja dzerienu ser- H-^' ' ^ •
zantani un pats sev. Kas tur dimdi J ^Jg^" J^^f ;^'=«^^,f i
näja kä perkons,: kauca ap baraku g^^^^J^^^ ^menkas V ^ B ^^
» c i ja kapteinis Mitijs. ..Baraka säk hj^^S^j^^^^ Jf^ J ^ ^ ^ ^ ^ ^
degt," sauca serzants. „Mes v i s l ' ^ ^ nosaukuma saismajun».,
dzivojam tikai vienreiz, serJant," tei­ca
Mitijs, viegli un nicigi smaidi-dams.
„Vai>nav tä?" Viijä ieleja vei
vienu brendiju un pacela gläzi. „Ne-kad
neesmu redzejis otru tik mieri-
28. Nots.
Limehiski: 1. Gandarijums. 8*
gu dzeräju, ser," sacija serzants. 1 Ota. 10. Näk. 11. No. 12. Raset. 14.:l
„Ludzu piedosanu, ser." Kapteinis Oma. 16. Räj. 17. Aka. ^9. Ribet.
Mitijs pieceläs un piestiprinäja pie 21. Aträk! 23. PP. 24. Ik. 25. Jaust.
jostas savu smago Vebleja-Vikersa 28. Melns. 30. Avs. 31. Abi. 33. Set.
automatisko pistoli. „Jums, ser, bus 34. Turki. 35. B i (bismuts). 36. INA.
jalido cetrdesmit kiloriietru pa elli," 38. Säk. 39. Estremadura.. — State-sacija
serzants. „Galu galä — kas niski: 1. Gonoreja. 2 Atomi. 3. Na
par to?" atbildeja Mitijs. Lielgabalu (natrijs). 4. Apart. 5.' Izejai 6. UN.
dunona pienemäs, kaut kur tarkalle- 7. Malka. 8. Sk. 13. Sa. 15. Abpus.
ja lozmeteji, un no talienes skaneja 17. Arkls. 18. Akustika. 20. Eps. 22.
jauno liesmu meteju vienmerigais Tie. 26. Avens. 27. Taure. 28. Mik-poketa-
poketa-poketa. Volters M i - la. 29. Nebar. 32. Br. (broms). 36. Ie.
tijs soloja uz barakas durvim. Viij§' 37. At. 38. Su
•LATVIJA, 1947. g. 30. septembd
Varbut, ka sis te atsvaidzinäs 1 pagriezäs pfret serzantu un pamäja: 7
tmimv" AnffAbaltiesas nrr^ku-I ("»irinl" ' ^^Hi^'.AÖ'V '
^ Si kräju- ir !
» J ^ g Ä a l d e s 22.
gun" ie-
—. „w np uzoeiöia- tei
iä^'^.f £ Snenti äo
«8iz#;*\^*izteikti viei
i^^SitSTesot dävokju
II
Arabi
vispärigu mo
i | Ä ädu kuiuj
1,6. ^
j i A D ä u p r ^ 3<^ö^am ap-lemtimu
atsaukt spe-m
Sdu ,^ewish
Ben Gurions. pa-
^ tijanok- ieshieguSas UN
pieprasljumu U2ajemt
• par Sdu
ierobeioSanu ar starp-
Edzekliem, \Arabu liga
mä. notikuäas kon-ka
visas arabu
saimniedsku un k u l -
Mkotu fam zemem, kas bal-labveHgtt
Palesiinas
atrlsinaSaniL
^o,.bi Damaskas tuvu-neapstiprinptam
ziijäm,
ar^u arrnija Palesti-pret
zidiem,- i r
Arabu nejiejas laik-el
Yself* aijö, ka UN
ipi^as aj^iojuma publi-
:ia?^3Uä' «vispärigu
* SMji ^ dienas tur
?S?patigie no läbanonas,
3?räo3j02danas un
ta ^odu^i^idu noprati-
»usi, ka\du izcelo-
«lesbnu veidnot Pädom-izoel
es(
Da\
neni
gan|
Pa(
tie
nie(
Jai
iec(
m
kä(
iebj
OS
Pal^
do]
dib
,P
fl
d
P
no
bra
•«InkpmisijaAus
*»iautajumä, be
»iu äaitas virb
RlotedS5°Aegtmieru
F*iae «^*^'^ötu jSatsauc
^.H^ * l ^ ' i a s siz-i^^^
otit ejuäi
kara.
ka
kri"
Ir
par
n ^
pie
tot