1947-11-28-04 |
Previous | 4 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i
ir
1c>
@1
UlTVUA*i947.g.28.iiov<
Tor^zs atgriezies un draud
S^viAiii FraiicUi Jomrojim Ir neskaidrs nn nepārskatāms, f Vietām
streiki Izbeidzas, vtetām i^kas no janna. Jani^ Fr^djas valdība
a^^riednsies ar arodbiediibu vadītājiem nn slepeni kabineta sēdēļ»
kuras rezultāti vēl nav dnāmi, apspriedusies par algu paaugsUniKanu.
Domā, ka Sumaņa valdība būs ar Meru garantēt mintaālo algu paaugstināšanu*
bet par to prains, lai izbeidz streiku^ un turpmāk arodbiedrībās
garantēt aizklātu nobalsošanu^ izSķIroties par s^ikiem« Jau-nais
da;rba ministrs sociālists Majersi deklarijs» ka valdība ^ņēmušies
nodrošināt tiesības strā^t", Sl frāze , kļuvusi Jauns sauklis visiem
antikomfinistiem, kas apvaino komflnistiskās arodbiedrības par varmācīgu
strādnieku piei^piešanu streikot Art Jaunais n ^ s t r u prezidents Su-mans
aicinājis strādniekus ne^treikot Jo streikus rīkojot ārvalstu ro-kasimifilf
kuru vienigsds mērķis esot; radīt ehaosn Francijā»
Par spīti tam nakti no treSdienas
uz ceturtdienu arodblediibas no-ialdIjuSas.
valdības priekšlikumus
par minimālo algu paaugstināšanu.
Koiņūnliļti atkal prasījuiši ģenerāl-streiku*
, Trešdien m ceturtdien , Parīzē
Pistiu iznēsājuši, karavīri, jo, kamēr
telefona un telegrāfa darbinieki
turpinājusi darbu, pastnieki pievienojošies
sti;eikam. Kopš nedēļas sā-kiuna
paralizētas gandrīz visas
Francijas ostas. Streikam plevieno-ostas
strādnieki Havrā,.Nantē,
toeinā, Bordto \m Alžirā. MarseļS
liatlkuldS jaunas sadursmes. Policija
lietojusi ieročus tih asaru gāzes.
Francijas iekšlietu ministrija. izraidījusi
uz Padomju Savienību 19
krievu emigrantus, kas rīkojuši
tračus emigrantu vidū Parīzē. Izraidītie
gan ir „vecie" krievu emigranti,
bet tādi, kas pēdējā laikā
esot kļuvuši paklausīgi padomju
aģentiem*
Francijas komunistu līderis To-rezs,
par kuru bija izplatījušās baumas,
ka viņš Maskavā apcietināts^
atgriezies un 60.000 cilvēku masu
sapulcē paziņojis, ka, jk de Oolls
uzdrošinātos sagrābt varu Francijā,
tad kDmtmlsti ^celsies, visi kā viens
un ar varu un ieročiem pretosies''.
BBC, NYHT
ītalija stāvoklis nedaudz uzlabojies, bet
siialiQpi$toles melnā tirgū kļuvušas divas
reizes
•ļfls^ģrfgais nodcaņojums . Itālijā
lie^llia, ka nemieri sāk atslābt, bet
J^ro^im - gan Dienviditalijā, gan
paiā Romā uzliesmo atsevišķas sadursmes.
Kalabrijā notikuši Ihci*
denti pie monarchlstu klubiem, kam
uzbrukuši, kreisie, Romā sprāgusi
mm.
Jauna
rakstnieku kopa
Ap latviešu preses biedrību trimdā
līdz šim bija organizējušies angļu
un imerikSņu joslas rakstnieki un
liirpllistt* 20. novmbŗa sanāksmē
Freiburgi ari franču joslas latvleSu
raksfe^ darbinieki vlehoJuSies pisir
bledrīlt^as atde^višķ^s Joslas kopai iz-'
veidošanu. ' Par kopas priekšnieku
Ievīlēta prot Or. phil P: Jurevičs,
par i)riekšnieka vietn. Ilona Lēdmane,
bet vaW8 Kllŗa Zāle, R. Caks.un
T, snis,, Kopa$ miteklis atradinies
Freiburil (Schllerbergstr. 8), Sa-nlkunl
vienojS3 ari par rakstnieku
dienu un priekšlasījumu . rīkošanu
Joslas latviešu nometnēs. Rakstnieku
dienās aicināti visi joslas rakstnieki
un dzejnieki.
bumba pie komunistu avīzes redak-djas.
Nevienu gan neievainoja, bet
sapulcējās daudz ļaužu, kas radīja
nekārtlbs^s.
Itāļu republikāņi un neatkarīgie
sociālisti ar Saragati priekšgalā
izteikušies, ka ar zināmiem nosacījumiem
> varētu leptātles de Gasperi
valdība. Kreiso srclāllstu vadītājs
Neni piedraudējis ar ģenerālstreiku
visā Itālijā, ja Saragati piedaUSotles
Milānā 1>ie daudziem dzīvokļiem,
kuru iemītniekus uzskata par fašistiem,
pielipinātas komunistu proklamācijas.
Romas policija bija saņēmusi
ziņas, ka turienes komunisti
gatavo uzbrukumu ap 17.000 pilsētas
Iedzīvotāju, par ķuriom apgalvo,
ka tie esot faSistl "
„New Vork Herald Trlbune" ziņo,
ka pēdējo divu nedēļu laikā nekārtības
novērotas vismaz 104 Itālijas
pilsētās, Izdemolēti vismaz 180 pret-komūnistiski
klubi. Nogalinātas 26
personas un vismaz 160 nopietni
ievainotas.
Interesantu komentāru par vispārējo
ainu Itālijā sniedz Romas 11-
berā
bera
u laikraksts „Elsbrgimento U -
AIMNIECIBAS
PULSS
ASV laukstrādnieku algas turpina
pieaugt, sasniedzot caurmērā 97,60
dot mēnesī pie brīya uztura un dzī-viAļa,
kais ir 7 proc. augstāk kā gadu
iiprieki, bet 4 reizes vairāk kā pirms
pasaules kāra. ^ Ogļu kopraJa rietumu
okupicijaa Joslās Vācijā.sa?
mlegvļsi eksporta nolīgumā parecUē-tli5'
S80.00a.t dienā un daļa produk-otJaa
(Sl proe.)' jfisāk nodot eksportam.
^ Krievu Joslā 7ā proc. no vi-sleņi
nodokļiem izlieto reparācijām
un okupācijas iedevumu segSanai, —
Sintētl^o degvielu ražoSana krievu
Josll aarukual par 40 proc ^ Anglija
eksportē preces par apm, 100
mllj» mārc. mēnesi, kas Ir pēckara
rekords un ari 1938. g, izdevumu
vērtību.Pārsniedz par 14 proc —
Kafijas patēriņš Baropā ir tikai 50
proe. no Pirmskara da-ud^uma. —
Austrālija .piedāvā Anglijai 75 milj.
buSeļu (27,a kg) kvieiu. -«"^oec—'
e**, kas ziņo, ka pēdējo divu
nedēļu laikā mašīnpistoles melnā
tirgū kļuvuSas divreiz dārgākas
Pirms divām nedēļām labu maSln-
! pistoli varēja melnā tirgū pirkt par
apmēram 12.800 lirām, tagad tāds
pats ierocis maksā'27,000 liru. Ieročus
pērk ne tikai ļaudis, kas grib
radīt nemierus, bet ari daudzi pilsoņi,
kas grib aizsargāties.
BBC, .NYHT
Auto, kas lido
Kāds tvaikoņa Is^udrotāja Fulto-na
pēctecis nolaidies La Gardijas
lidlaukā pie Ņujorkas mazā lidojošā
autompbUI, bet trīs un pusminūti
vēlāk, noņēmis propelleru un spārnus,
ar to paSu maSinu aizbraucis
pa lielceļu, '
Roberts Edisons Fultons (viņS attāls
rads arī slavenajam izgudrotājam
Edisonam) i5i;gudroJi3 mazu alumīnija
maSinu, kas ir auto un Hd^
mašīnas krustojums. Gaisā tas lido
ar 240 km ātrumu stundā, bet pa
zemes ceļiem var braukt 1100 km,
nepapildinot benzīna krājumu.
NYT
LATVIJAS APGSDS IZNĀKUSI
A. Bmnbēra «
F I Z I KA
' I daļa
' (Vidusskolu I, ūn II. klases kurss)
Ievads. Ķermeņu īpašības. Mechanikas pamatjēdzieni. Siltums.
Skaņa.
Cena RM. i5,—
n
n
2.50
5,-
2,50
4 , -
VEli K E A J I J M Ā :
Luža Bērziņa pasaka bērniem Laimīgais Ansis . . . RM.
Viļā Plūdoņa pasaka bērniem E:?^ kaāooiņš . . . .
Abas grāmatas illustrējis Ansis Bērziņš
Luža Bērziņa Draudzes dzlesmiļis
Rūtas Skujiņas dzejoļi Putnd. iUustrējis A. Slldegs
Dr. A. Dargevica Rok^grāmat^^ veselības kopšanai
K . Skalbes Stāsti un tēlojumi, Skaras izdev
LatvUas skatt un dzejas, SkaraiE; izdev.
V , Rogas un St' Cīruļa:Ābece, illustr. A. Sildegs . . .
Grāmatas vairumā pasūtinSmas: Verlag «Latvija", (13b) Gūnz
burg/Do., Būrgermelster-Landmann-Platz 7.
Mazumā pieprasīt visu nometņu grāmatnīcās un pie kolpcMiiieriem. |
4,50
3,80
6,-
ziņas par
LCP vēlēšanām
avanja
liCP vēlēšanās 22. un 23. nov. Bavārijas
apgabalā galīgie rezultāti
vēl nav zināmi Pēc līdzšinējās informācijas
1, iecirknī (Minchenē),
kur, paredzams, būs vajadzīgais
kvorums, visvairāk balsu ir līdzSl-nējam
LC;;K delegācijas vadītājam
amerikāņu Joslā adv, A. Reinam.
Tālāk ar apmēram vienādu balsu
skaitu seko V. Lambergs, A. Lan-gins
un K . Krūklītis. Tā kā katrā
iecirknī Bavārijā ievēlami 3 LCP
locekļi, tad nav ^ēl. zināms, kas no
pēdējiem trim iekļOs jaunajā LCP
sastāvā. Vismazākā aktivitāte bijusi
2. iecirknī (SvābiJā), kur kvoruma
trūkuma dēļ vēlēšanas vajadzēs ri-kot
otrreiz. Sevišķi maz balsotāju
bijis Hochfeldas lielajā nometnē
Augsburgā. levērojiams balsu vairākums
šajā iecirknī ir prof. A. Svā-bem,
otrajā vietā ievirzīts K . Iiejas-meiers,
bet pēc tamTīlmanis, Paeg-le,
Raudupe uc. 3. iecirknī (Nim-bergā)
par LCP locekļiem ievēlēti
komponists J. Porulrs, māc J. Turks
un J. Venners, pie kam lielākais
balsu skaits ir J.. Porukam. Sajā
iecirknī nenoiskaidi'otas ziņas tikai
par apmēram 150 vēlētājiem, bet tie
rezultātu grozīt vairs nevar. Līdz
redakcijas slēgšanai vēl nebija zināma
vēlēšanu norise 4 iecirkni (Virc-burgā).
Lejassaksijas apgabals bija sadalīts
4 vēlēšanu iecirkņos. Vienā no
tiem par LCP locekļiem ievēlēti
zvēr. adv. E. Liepii;iS un 2. Jansons.
Arv. B.
Mūsu zemīte bijusi mazdrusciņ
pašķība jau kopš tiem laikiem, kad
Ādamu izskrīnēja no ' paradīzes.
Pirms pus gada viens vissavienības
zinātnieks ziņoja, ka tā ass, ap kuru
viss griežas^, nc^ķiebusies vēl drusku
vairāk. Nav zināms, vai viņš sodīts
par novirzīšanos no ģenerālā» līnijas,
bet liekas gan, ka nošķiebšanās
bijumi tikai pats sālcums,
' Mans iBtabas bieiirs Mets Metums
aizvakar atnāca no pārtikas nolikta^
vas, izbēra nedēļas devu no kabatas
un traģiski sacīja: „Sķērsām!"
„ K a s — šķērsām?" es jautāju, bet,
kad Metums traģisld noskaņots, viņš
kļūst tikpat nerunīgs kā LCf* kandidāti
vēlēšanu kampaņas laikā.
Apjautājos citiem, un citi apliecināja,
ka — latviski runājot — nupat
ir gan viss galīgi šķērsāmu Visa
pasaulīte.
Pārdomāju un ni^an atausa gaisma
— tad tāpēc meteoroloģiskie ziņo-,
jumi vairs nesaskan^ Lc«igaiilendā
pat gadījies, ka meteroloģidca biroja
darbinieki pareģoj\iSi saidalnu svētdienu,
paŽl devušies piknikā ^m --ni
pirmo reiz ^5 gidu laikā tiešām
bijis saulains laika*
Iemesls saprotams. Meteorologi
visvairāk rēķinā j a i a ŗ to, kas noti '
zemes galos — ziemeļpolā un dienvidpolā,
kā tur top gaiss maisīts, ķā
rodas cikloni un linticikloni un kā
uzplūst un lic^lūa* auk^
Gaisa masas — aiprotams, jo meteorologiem
ar citām masām nav
darīSanas. Par tļām rūpējas starptautiskās
arodbi^irlbu iederādj as
izpildftomiteja.
Bet, ja nu vias šķēršānri, tad
skaidrs, ka ne zieimeļpols, ne dienvidpols
vairs nav pasaules gali un
tur nevar ari gaisxi maisīt.
Gaisu tagad maisa pavisam citās
vietās — austrumpolā xm rietum-polā.
Ja meteorologi pasekotu, kā
tur kustas masas, 1;ad arī pareizi pareģotu,
kas notiks.
Piemēram: lielais, ļoti kars;ta un
augsta spiediena gaisa masas no
austriimpola novērotas virzāmies
pāri Balkāniem uz Itāliju un Franciju.
Sagaidāms, ka tās ajivien vairāk novirzīsies
uz I^ndpnas pusi.^^^^^^ No rie-tumpola
pāri okeianam virzās ļoti
vēsas, zemspiediena gaisa masas —
ari uz Londonu. Abu ciklonu sastapšanās
Rezultātā tuvākās dienās
un nedēļās Londonā draud izveidoties
mazs lokāls orkāns ar centru
virs Lenkestaras pils un tendenci
novirzīties uz Vidiiseiropu, it sevišķi
Vāciju \m Austriju. Vācijā gaidāmas
ievērojamas temperatūras
svārstības. Iespējami nokriiiņi arī
virs DP nometnēnl Nav izslēgti zemes
nobrukumi'un zemes pļaisāšana
gar Blbas līniju.
. Redzēsim, vai šis gaidāmā laika
zīlējums nepiepildīsies labāk par to
meteorologu ziņojumiem, kas joprojām
meklē maksimumus un inini^
mumus ziemeļpolā un dienvidpolā.
Dīpīts L.,
mcdems meteorologs
(Turpinājums no 1. Ipp.)
Amerikāņi un angļi gan vēl līdz
konferences sākumam neesot vie-noJuiSies
par to, kādai nākotne vajadzētu
būt Vācijas organizācijai.
Amerikāņi vairāk sveras uz ne pārāk
stipri centralizētas vācu valstiņu
federācijas pusi, kamēr angļi atzīst
centralizētu valdību par piemērotāku.
Domas dalās ari Vācijas
austrumrobežu jautājumā. Angļi grib
būt reālistiski iļn atzīst tagadējās
Vācijas un Polijas robežas, Jo domā,
ka bez kara tās nevarētu vairs grozīt
ASV ārlietu ministrija, turpretim,
nolēmusi stingri pastāvēt uz to,
kas teikts Potsdamas nolīgumā un
ko savā Stutgartes tunā atkārtojis
Bēmss, ka „apgabali, kas nododami
Polijai, nosakāmi tikai, kad galīgā
veidā izlems Vācijas miem līgumu."
ASV tagad ieteikšot splbiālas sabiedroto
komisijas iecelšanu šīs robežas
noteikšanai.
Volters Lipmans plašā rakstā „New
York Herald Tribune" atkārtoti bri-dina,,
nepacietīgos cilvēkus, kas tagad
vēlas, lai četru lielo kroference
ātri izrādītos neveiksmīga, tā ka
varētu dibināt atsevišķu Rletumvā*
ciju". Viņš atzīst, k% ārlietu ministru
izredzes uz vienošanos ir ļoti niecīgas,
bet nedrīkstot aizmirst, ki
„iemak8as ir ļ6ti augstas". Tie, kas
iedomājoties, ka spētu pārvaldīt atsevišķu
Rietumvfidju un uzlabot stāvokli
Rietumeiropā par spīti plaisas
padziļināšanai ar Padomju Savienību,
rūgti raldoties. Lipmans brīdina,
ka šķelšanās sekas būtu ļoti nepatīkamas
kaut vai tīri financtfilā plāksnē.
Vislabākā gadījumā Rietumvā-cija
varētu pati sevi apgādāt 1982.
gadā.
Rūpes par konferences iznākumu
tomēr vislielākās pašā Vādjā. Vācu
žurnālisti, i^olītlķl uņ pat priesteri
stāsta saviem tautiešiem, ka Vācijas
viemrtības Jautājumā pulkstenis rā(ļa
„piecas minūtes pirms pusnakts".
Visu. vācu politisko partiju līderi
vienprātīgi atzīst, ka šoreiz izšķiršanos
vairs nedrīkst atlikt Krievu l i cencētais
Berlīnes laikraksts „Neues
Peutschland" ziņo, ka amerikāņu
Joslā, tuvu padomju joslas robežai,
ceļlšot nometnes, lai uzņemtu 2-^
miljonu vācu bēgļu, kas. paredzams,
došoties pāri Joslu robežai, ja Londonas
konference izjuktu. '„New
Yoik Herald Tribune", 8o ziņu atstāstot,
piebilst, ka neveiksme Londonā
neapšaubāmi nozīmētu daudzu vāciešu
bēgšanu no Berlīnes uz rietumiem.
Berlīnes laikraksti ievieto-jīiSi
arī Reutera ziņu, ka Molotovs,
Berlīne udcavēdamies, esot pārrunājis
iespēj amību atsaukt padomju
pārstāvjus no sabiedroto kontrol-padomes.
Vācieši domā, ka neveiksme
Londonā nozīmētu šīs četru sabiedroto
iestādes galu un baidās,
ka amerikāņi varētu pamest Berlīni,
kais galu 'galā ir dzpi krii
okupācijas Josll Ģenerāļa I
atkārtotie apgalvojumi, ka tas
notiks, nespēj vācieSus nomiei
Tie, kas strādājuši amerikāņu
angļu ndlitārās valdībās, baidās
krievu represijām, ja tie pārņi
visu pilsētu. Visās: katoļu U
svētdien notikuši speciāli aizl
lai Londonas konference 8^
Visvairāk šīs bailes izmanto
djas komunistu partija, kas, pēc ri<
ņām no Frankfurtes, publicēju
manifesitu un aicina visus cīnītie
pret „tumsa8 un reakcijas spSciem'
kas gribot pretoties „vlenotal d
kratiskai Vācijas republikai". _
nifests, pēc „New Yoik Herald W
bune" domām, ir pirmā zalve pro
gandas viesuļugunij pret am^i
okupāci ļ as politiku. Komunisti
apgalvo, ka pretojas tikai JaunaJ
amerilcSiņu militārās valdībar
komunisma propagandai, bet
skaklrs, ka viņu mērķi daudz tāl
Komunisti, apgalvodami, ka
vienīgie cīnās par vienotu Vā
cenšas, novelt neveiksmju vateu
amerikāņiem. Esot iespējams,
ar šādu aizbildināšanos pamal _
„VisvādJas * valdības** hodibināSii
padomju joslā, ja Londonas ko\
rence izjuktu. Patiesībā gan pad
Ju Joslā dzīvo tikai 17.800.000 vfi
šu, bet rietumu Joslās vairāk n
45 miljoni.
Kā „New Vork Herald Tribi
tā „New Vork Titņes** atzīst,
amerikāņu ievadītai pretkomūn
propagandai Vācijā neesot pie
ma spara līdzekļu' trūkuma
Krievu licencētie laikraksti
pludinot rietumu vJoslas, kamēr ri
tumu laikraksti padomju jodā
lasītājiem nenonākot Padomju J
las sociālistu vienības partijas va
tāji Pīks un Grotevols saaidnlj
konferenci Berlīnē, kas izstrādi!
vācu prasības uni iesniegšot m
randu ārlietu ministriem Lend
Beneluksa valstis — Beļģija, H
lande un Luksemburga — sav
prasības jau paziņojiišaii. levēroj
to, ka tās no Vāeijas Uzbrukumi
tik daudz cietušas, šīs valstis pra
tiesības piedalīties sarunās-par v
djas miera līgumu. Viņas atz
ka Vācijas saimniecība ir avar
faktors visai Eiropai^ bet. gri'
garantijas, ka Vācija nekad v
tām neuzbruks. Tāpēc, vajagot liiļ
temacionēllzēt Rūras apgabalu
ilgstoši turpināt cltU svarīgu
niecības apgabaJu okupāciju.
No Londonas vēl ziņo, ka
ārlietu ministrs trešdien ēdis pusdl
nas Vinstona CerčUa mājās. Par
kas runāts, pagaidām ziņu nav. B
jušais ASV viceprezidents He
Volless atkārtdi paziņojis, ka,
viņa domām, Trumena un Staļ
personīga satikšanās un apspri
nāa esot „absoiati nepieciešama"..
BBC NVHT
%V8P ^^^^^la rs4»5l§©ei»4L^ -4^'
« 1 ^ ^ mm
" "'tafSv IranSu tauta |J-
* Sis B^s pie $ms m
2 ^ S Saunot mieru m m-
Sjais mm We<^f« vai-ļg
id^u, un ng otrai Buae? ŖSI ne.
,-1.
s. kas no
Anglijas ikdiena.
VESniLB MTVUAI NO ANCOi^
Katrā Aņglij€« pilsētā ir daudz dC"
Jas Icdīālu* Ari va^
nēs pastāv klubi ar „pilnām bu£e#
tēm". Selt piektdienās cēļS pavisam
īss līdi ,,dzīves augstākam^^^^^^^)^
Sieviešu uzvešanās Anglijā daudz
brīvāka, nekā bijām raduši redzēt
Vācijā. Mums neparasti/ ka^^V^
strādā rdrilurbus un auklē bērnus.
Viņi pelna arī maizi
bolu un suņu skriešanās sacīkšu totalizatoros.
Strādnieku bērni, tāpat
kā Vācijā, aug uz ielas.
Ir koncerti, bet tie vāji apmeklēti.
Programmas gaumīgas. Ieejas
tēm augstas cenas. Aiī no
koncertu publika prasa no māķsli-nieka,
kaut vai piedevās, kaut ko
no ielas mūzikas. Lielā cieņā ir amerikāņu
kriminālfUrnas, bet filmas
par dzīves dziļākām problēmām ne.
Jaunāa iilmļas gandrīz visas Iŗ krā-
^SāS," ••O:-'^^:^-^-
Caiirmēra anglis ikdienā
vienkāršā tērpā. Nekā tamlīdzīga,
ko kādreiz redzējām Rīgas modes
žurnālos un bulvāros.: Katram anglim
ir lietus mētelis, spilgti brūnas
žamša kurpes un spilgtu krāsu kakla
saites. Pašreizējā Anglijas saimnieciskā
krize atrāvusi labākās teksti-
Ujas vietžjam tirgum, tādēļ seviš0
labas kvaRtātes audumus ražo tikai
eksportam. Apģērbu šūšana ilgst
gandrīz gadu. Visumā tekstilpreču
izvēle nav liela. Gatavie apģērbi
mūsu augumiem parasti par maziem.
Veikalu logi piebāzti precēm. Pārdošanā
tomēr visu šo preSu nav. Atbraucējiem
tādēļ šeit liekās paradīzes
pārpilnība. Labu vīrieša virskreklu,
piemēram, tādā pilsētā kā
Hallā, gruU dabūt, tUpat arī labas
dāmu zeķes. Ir liela cenu starpTb
starp gatavām precēm un materiāliem.
Cetrlampiņu radio aparāta daļas
maksā ap 7 mārc, bet tāds pats
gatavs aparāts tuvu pie 18 mārc. Pilsētās
dzīva satiksme; daudz auto,
motocikletu un divriteņu. Daudz
pārbūvētu kara mašīnu. Reklāmas
apžilbina ne tikai acis, bet arī prā-
Ji».
ļļoveinbra iS^uml no ftuminijp
ptdija Sveica ^ Wkrak9t^
teli 4s .O^^Vf" \m Briseles „ta
t%S)it kpi^sgoāantu īvesu
tote Siri Itikl tx<X^ tŗīgar^
šoi ptipkkalpojūmu'gu^išanu fefi^
^sabiedroto izlūkošanas iestādei.
Pec ierasaiļas ParlzB Franks sniedza
itklljumui paŗ pulkvedi
Aleksandm P^tresku, kas bija Juliu
tienesis, ^ • /
Kvasnedftlais pirms liībniu prāvas
"I Bukāreatas ļaiteaksti snie-tu.
Nepārzlnādjftml angļu tirgu,
reklāmām sprli^žot, bieži vien i
pirksim, bet dārgi niaksāslm. '
no ķā paši angļi aAsakās.^^^
dažkārt vācu kara gūstekņu
mītnēs. Līdzās mūsu prie
dzīves un darba apstākļiem,
saņēmuši arr to 1 ^
jaunumus uzņem lēni,
nmms šie vārdi vēl
bležL Dzīve Helajās 20-40
barakās nav nekāda ērtā arī tad,
vēders nekā n ē p i ^ . Barakas W
krāsns, nbktiŗas uz vi^
Wwumu iin
stiepjas auklu tīkls sali^p^^^
un zeķu žāvēšanai. Kā(is var bC^
gaiss šādā izgarojumu pilnajā .
to lai jņrlei katrs i)at8.^^B^
beles ir daži krēsli, gultas,
--mūsu koferi, Paēduši gan
nostrādājušies arī.
Kā (l2avo angļu strādnieks?'
viņa istaba gresaiojas tādām pat ml
belēm, bet vēl ir arī kamtņsv'
gan nereti trūkst ogļu. Tāda istal
nedēļā maksā no 17—25 SIL Ja '
visas ēdiena reizes mājās, tad māki
35-^0 šil. Angļu strādniekā int<
ses neisniedzas tālāk par darbu
tur iegūstatniem labumiem. Sabie^^
riskās lietas viņam tālas. Tādf
nebrimslmies, ka caurmēra
strādnieks no savas valodas 415.(
vārdiem ikdienā izlieto tikai ap 1<
—1200. Seit es stāstu par caurmļ
angļu vecākāSļ paaudzes strādnit
Protams, visur > ir arī izņēmumi.
Kā jūtas mūsiu tautiešu iidaisval^
rtoiis? Nospiež h o i ^^
kuras mēs tā c^erējām izkļūt, tfil
atalgojums dara bažas par
aprūpi, ja tie nebūtu darba spējlj
Bet algas ir tādas, ka, pat visu mf
taupīgi dzīvojot, tomēr maz
izrauties uz augšu. Ja mēs nevari
kārtot savu darbu tā, kā to gril
tad, la! kādi diplomi būtu mūsu kabatā,
še mums būs grūti iesakņotl^
Hallā, novembrī.
V o l d e m ā r s K ā r k l i ņi
i
va-
I
mm
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 28, 1947 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1947-11-28 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari471128 |
Description
| Title | 1947-11-28-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
i
ir
1c>
@1
UlTVUA*i947.g.28.iiov<
Tor^zs atgriezies un draud
S^viAiii FraiicUi Jomrojim Ir neskaidrs nn nepārskatāms, f Vietām
streiki Izbeidzas, vtetām i^kas no janna. Jani^ Fr^djas valdība
a^^riednsies ar arodbiediibu vadītājiem nn slepeni kabineta sēdēļ»
kuras rezultāti vēl nav dnāmi, apspriedusies par algu paaugsUniKanu.
Domā, ka Sumaņa valdība būs ar Meru garantēt mintaālo algu paaugstināšanu*
bet par to prains, lai izbeidz streiku^ un turpmāk arodbiedrībās
garantēt aizklātu nobalsošanu^ izSķIroties par s^ikiem« Jau-nais
da;rba ministrs sociālists Majersi deklarijs» ka valdība ^ņēmušies
nodrošināt tiesības strā^t", Sl frāze , kļuvusi Jauns sauklis visiem
antikomfinistiem, kas apvaino komflnistiskās arodbiedrības par varmācīgu
strādnieku piei^piešanu streikot Art Jaunais n ^ s t r u prezidents Su-mans
aicinājis strādniekus ne^treikot Jo streikus rīkojot ārvalstu ro-kasimifilf
kuru vienigsds mērķis esot; radīt ehaosn Francijā»
Par spīti tam nakti no treSdienas
uz ceturtdienu arodblediibas no-ialdIjuSas.
valdības priekšlikumus
par minimālo algu paaugstināšanu.
Koiņūnliļti atkal prasījuiši ģenerāl-streiku*
, Trešdien m ceturtdien , Parīzē
Pistiu iznēsājuši, karavīri, jo, kamēr
telefona un telegrāfa darbinieki
turpinājusi darbu, pastnieki pievienojošies
sti;eikam. Kopš nedēļas sā-kiuna
paralizētas gandrīz visas
Francijas ostas. Streikam plevieno-ostas
strādnieki Havrā,.Nantē,
toeinā, Bordto \m Alžirā. MarseļS
liatlkuldS jaunas sadursmes. Policija
lietojusi ieročus tih asaru gāzes.
Francijas iekšlietu ministrija. izraidījusi
uz Padomju Savienību 19
krievu emigrantus, kas rīkojuši
tračus emigrantu vidū Parīzē. Izraidītie
gan ir „vecie" krievu emigranti,
bet tādi, kas pēdējā laikā
esot kļuvuši paklausīgi padomju
aģentiem*
Francijas komunistu līderis To-rezs,
par kuru bija izplatījušās baumas,
ka viņš Maskavā apcietināts^
atgriezies un 60.000 cilvēku masu
sapulcē paziņojis, ka, jk de Oolls
uzdrošinātos sagrābt varu Francijā,
tad kDmtmlsti ^celsies, visi kā viens
un ar varu un ieročiem pretosies''.
BBC, NYHT
ītalija stāvoklis nedaudz uzlabojies, bet
siialiQpi$toles melnā tirgū kļuvušas divas
reizes
•ļfls^ģrfgais nodcaņojums . Itālijā
lie^llia, ka nemieri sāk atslābt, bet
J^ro^im - gan Dienviditalijā, gan
paiā Romā uzliesmo atsevišķas sadursmes.
Kalabrijā notikuši Ihci*
denti pie monarchlstu klubiem, kam
uzbrukuši, kreisie, Romā sprāgusi
mm.
Jauna
rakstnieku kopa
Ap latviešu preses biedrību trimdā
līdz šim bija organizējušies angļu
un imerikSņu joslas rakstnieki un
liirpllistt* 20. novmbŗa sanāksmē
Freiburgi ari franču joslas latvleSu
raksfe^ darbinieki vlehoJuSies pisir
bledrīlt^as atde^višķ^s Joslas kopai iz-'
veidošanu. ' Par kopas priekšnieku
Ievīlēta prot Or. phil P: Jurevičs,
par i)riekšnieka vietn. Ilona Lēdmane,
bet vaW8 Kllŗa Zāle, R. Caks.un
T, snis,, Kopa$ miteklis atradinies
Freiburil (Schllerbergstr. 8), Sa-nlkunl
vienojS3 ari par rakstnieku
dienu un priekšlasījumu . rīkošanu
Joslas latviešu nometnēs. Rakstnieku
dienās aicināti visi joslas rakstnieki
un dzejnieki.
bumba pie komunistu avīzes redak-djas.
Nevienu gan neievainoja, bet
sapulcējās daudz ļaužu, kas radīja
nekārtlbs^s.
Itāļu republikāņi un neatkarīgie
sociālisti ar Saragati priekšgalā
izteikušies, ka ar zināmiem nosacījumiem
> varētu leptātles de Gasperi
valdība. Kreiso srclāllstu vadītājs
Neni piedraudējis ar ģenerālstreiku
visā Itālijā, ja Saragati piedaUSotles
Milānā 1>ie daudziem dzīvokļiem,
kuru iemītniekus uzskata par fašistiem,
pielipinātas komunistu proklamācijas.
Romas policija bija saņēmusi
ziņas, ka turienes komunisti
gatavo uzbrukumu ap 17.000 pilsētas
Iedzīvotāju, par ķuriom apgalvo,
ka tie esot faSistl "
„New Vork Herald Trlbune" ziņo,
ka pēdējo divu nedēļu laikā nekārtības
novērotas vismaz 104 Itālijas
pilsētās, Izdemolēti vismaz 180 pret-komūnistiski
klubi. Nogalinātas 26
personas un vismaz 160 nopietni
ievainotas.
Interesantu komentāru par vispārējo
ainu Itālijā sniedz Romas 11-
berā
bera
u laikraksts „Elsbrgimento U -
AIMNIECIBAS
PULSS
ASV laukstrādnieku algas turpina
pieaugt, sasniedzot caurmērā 97,60
dot mēnesī pie brīya uztura un dzī-viAļa,
kais ir 7 proc. augstāk kā gadu
iiprieki, bet 4 reizes vairāk kā pirms
pasaules kāra. ^ Ogļu kopraJa rietumu
okupicijaa Joslās Vācijā.sa?
mlegvļsi eksporta nolīgumā parecUē-tli5'
S80.00a.t dienā un daļa produk-otJaa
(Sl proe.)' jfisāk nodot eksportam.
^ Krievu Joslā 7ā proc. no vi-sleņi
nodokļiem izlieto reparācijām
un okupācijas iedevumu segSanai, —
Sintētl^o degvielu ražoSana krievu
Josll aarukual par 40 proc ^ Anglija
eksportē preces par apm, 100
mllj» mārc. mēnesi, kas Ir pēckara
rekords un ari 1938. g, izdevumu
vērtību.Pārsniedz par 14 proc —
Kafijas patēriņš Baropā ir tikai 50
proe. no Pirmskara da-ud^uma. —
Austrālija .piedāvā Anglijai 75 milj.
buSeļu (27,a kg) kvieiu. -«"^oec—'
e**, kas ziņo, ka pēdējo divu
nedēļu laikā mašīnpistoles melnā
tirgū kļuvuSas divreiz dārgākas
Pirms divām nedēļām labu maSln-
! pistoli varēja melnā tirgū pirkt par
apmēram 12.800 lirām, tagad tāds
pats ierocis maksā'27,000 liru. Ieročus
pērk ne tikai ļaudis, kas grib
radīt nemierus, bet ari daudzi pilsoņi,
kas grib aizsargāties.
BBC, .NYHT
Auto, kas lido
Kāds tvaikoņa Is^udrotāja Fulto-na
pēctecis nolaidies La Gardijas
lidlaukā pie Ņujorkas mazā lidojošā
autompbUI, bet trīs un pusminūti
vēlāk, noņēmis propelleru un spārnus,
ar to paSu maSinu aizbraucis
pa lielceļu, '
Roberts Edisons Fultons (viņS attāls
rads arī slavenajam izgudrotājam
Edisonam) i5i;gudroJi3 mazu alumīnija
maSinu, kas ir auto un Hd^
mašīnas krustojums. Gaisā tas lido
ar 240 km ātrumu stundā, bet pa
zemes ceļiem var braukt 1100 km,
nepapildinot benzīna krājumu.
NYT
LATVIJAS APGSDS IZNĀKUSI
A. Bmnbēra «
F I Z I KA
' I daļa
' (Vidusskolu I, ūn II. klases kurss)
Ievads. Ķermeņu īpašības. Mechanikas pamatjēdzieni. Siltums.
Skaņa.
Cena RM. i5,—
n
n
2.50
5,-
2,50
4 , -
VEli K E A J I J M Ā :
Luža Bērziņa pasaka bērniem Laimīgais Ansis . . . RM.
Viļā Plūdoņa pasaka bērniem E:?^ kaāooiņš . . . .
Abas grāmatas illustrējis Ansis Bērziņš
Luža Bērziņa Draudzes dzlesmiļis
Rūtas Skujiņas dzejoļi Putnd. iUustrējis A. Slldegs
Dr. A. Dargevica Rok^grāmat^^ veselības kopšanai
K . Skalbes Stāsti un tēlojumi, Skaras izdev
LatvUas skatt un dzejas, SkaraiE; izdev.
V , Rogas un St' Cīruļa:Ābece, illustr. A. Sildegs . . .
Grāmatas vairumā pasūtinSmas: Verlag «Latvija", (13b) Gūnz
burg/Do., Būrgermelster-Landmann-Platz 7.
Mazumā pieprasīt visu nometņu grāmatnīcās un pie kolpcMiiieriem. |
4,50
3,80
6,-
ziņas par
LCP vēlēšanām
avanja
liCP vēlēšanās 22. un 23. nov. Bavārijas
apgabalā galīgie rezultāti
vēl nav zināmi Pēc līdzšinējās informācijas
1, iecirknī (Minchenē),
kur, paredzams, būs vajadzīgais
kvorums, visvairāk balsu ir līdzSl-nējam
LC;;K delegācijas vadītājam
amerikāņu Joslā adv, A. Reinam.
Tālāk ar apmēram vienādu balsu
skaitu seko V. Lambergs, A. Lan-gins
un K . Krūklītis. Tā kā katrā
iecirknī Bavārijā ievēlami 3 LCP
locekļi, tad nav ^ēl. zināms, kas no
pēdējiem trim iekļOs jaunajā LCP
sastāvā. Vismazākā aktivitāte bijusi
2. iecirknī (SvābiJā), kur kvoruma
trūkuma dēļ vēlēšanas vajadzēs ri-kot
otrreiz. Sevišķi maz balsotāju
bijis Hochfeldas lielajā nometnē
Augsburgā. levērojiams balsu vairākums
šajā iecirknī ir prof. A. Svā-bem,
otrajā vietā ievirzīts K . Iiejas-meiers,
bet pēc tamTīlmanis, Paeg-le,
Raudupe uc. 3. iecirknī (Nim-bergā)
par LCP locekļiem ievēlēti
komponists J. Porulrs, māc J. Turks
un J. Venners, pie kam lielākais
balsu skaits ir J.. Porukam. Sajā
iecirknī nenoiskaidi'otas ziņas tikai
par apmēram 150 vēlētājiem, bet tie
rezultātu grozīt vairs nevar. Līdz
redakcijas slēgšanai vēl nebija zināma
vēlēšanu norise 4 iecirkni (Virc-burgā).
Lejassaksijas apgabals bija sadalīts
4 vēlēšanu iecirkņos. Vienā no
tiem par LCP locekļiem ievēlēti
zvēr. adv. E. Liepii;iS un 2. Jansons.
Arv. B.
Mūsu zemīte bijusi mazdrusciņ
pašķība jau kopš tiem laikiem, kad
Ādamu izskrīnēja no ' paradīzes.
Pirms pus gada viens vissavienības
zinātnieks ziņoja, ka tā ass, ap kuru
viss griežas^, nc^ķiebusies vēl drusku
vairāk. Nav zināms, vai viņš sodīts
par novirzīšanos no ģenerālā» līnijas,
bet liekas gan, ka nošķiebšanās
bijumi tikai pats sālcums,
' Mans iBtabas bieiirs Mets Metums
aizvakar atnāca no pārtikas nolikta^
vas, izbēra nedēļas devu no kabatas
un traģiski sacīja: „Sķērsām!"
„ K a s — šķērsām?" es jautāju, bet,
kad Metums traģisld noskaņots, viņš
kļūst tikpat nerunīgs kā LCf* kandidāti
vēlēšanu kampaņas laikā.
Apjautājos citiem, un citi apliecināja,
ka — latviski runājot — nupat
ir gan viss galīgi šķērsāmu Visa
pasaulīte.
Pārdomāju un ni^an atausa gaisma
— tad tāpēc meteoroloģiskie ziņo-,
jumi vairs nesaskan^ Lc«igaiilendā
pat gadījies, ka meteroloģidca biroja
darbinieki pareģoj\iSi saidalnu svētdienu,
paŽl devušies piknikā ^m --ni
pirmo reiz ^5 gidu laikā tiešām
bijis saulains laika*
Iemesls saprotams. Meteorologi
visvairāk rēķinā j a i a ŗ to, kas noti '
zemes galos — ziemeļpolā un dienvidpolā,
kā tur top gaiss maisīts, ķā
rodas cikloni un linticikloni un kā
uzplūst un lic^lūa* auk^
Gaisa masas — aiprotams, jo meteorologiem
ar citām masām nav
darīSanas. Par tļām rūpējas starptautiskās
arodbi^irlbu iederādj as
izpildftomiteja.
Bet, ja nu vias šķēršānri, tad
skaidrs, ka ne zieimeļpols, ne dienvidpols
vairs nav pasaules gali un
tur nevar ari gaisxi maisīt.
Gaisu tagad maisa pavisam citās
vietās — austrumpolā xm rietum-polā.
Ja meteorologi pasekotu, kā
tur kustas masas, 1;ad arī pareizi pareģotu,
kas notiks.
Piemēram: lielais, ļoti kars;ta un
augsta spiediena gaisa masas no
austriimpola novērotas virzāmies
pāri Balkāniem uz Itāliju un Franciju.
Sagaidāms, ka tās ajivien vairāk novirzīsies
uz I^ndpnas pusi.^^^^^^ No rie-tumpola
pāri okeianam virzās ļoti
vēsas, zemspiediena gaisa masas —
ari uz Londonu. Abu ciklonu sastapšanās
Rezultātā tuvākās dienās
un nedēļās Londonā draud izveidoties
mazs lokāls orkāns ar centru
virs Lenkestaras pils un tendenci
novirzīties uz Vidiiseiropu, it sevišķi
Vāciju \m Austriju. Vācijā gaidāmas
ievērojamas temperatūras
svārstības. Iespējami nokriiiņi arī
virs DP nometnēnl Nav izslēgti zemes
nobrukumi'un zemes pļaisāšana
gar Blbas līniju.
. Redzēsim, vai šis gaidāmā laika
zīlējums nepiepildīsies labāk par to
meteorologu ziņojumiem, kas joprojām
meklē maksimumus un inini^
mumus ziemeļpolā un dienvidpolā.
Dīpīts L.,
mcdems meteorologs
(Turpinājums no 1. Ipp.)
Amerikāņi un angļi gan vēl līdz
konferences sākumam neesot vie-noJuiSies
par to, kādai nākotne vajadzētu
būt Vācijas organizācijai.
Amerikāņi vairāk sveras uz ne pārāk
stipri centralizētas vācu valstiņu
federācijas pusi, kamēr angļi atzīst
centralizētu valdību par piemērotāku.
Domas dalās ari Vācijas
austrumrobežu jautājumā. Angļi grib
būt reālistiski iļn atzīst tagadējās
Vācijas un Polijas robežas, Jo domā,
ka bez kara tās nevarētu vairs grozīt
ASV ārlietu ministrija, turpretim,
nolēmusi stingri pastāvēt uz to,
kas teikts Potsdamas nolīgumā un
ko savā Stutgartes tunā atkārtojis
Bēmss, ka „apgabali, kas nododami
Polijai, nosakāmi tikai, kad galīgā
veidā izlems Vācijas miem līgumu."
ASV tagad ieteikšot splbiālas sabiedroto
komisijas iecelšanu šīs robežas
noteikšanai.
Volters Lipmans plašā rakstā „New
York Herald Tribune" atkārtoti bri-dina,,
nepacietīgos cilvēkus, kas tagad
vēlas, lai četru lielo kroference
ātri izrādītos neveiksmīga, tā ka
varētu dibināt atsevišķu Rletumvā*
ciju". Viņš atzīst, k% ārlietu ministru
izredzes uz vienošanos ir ļoti niecīgas,
bet nedrīkstot aizmirst, ki
„iemak8as ir ļ6ti augstas". Tie, kas
iedomājoties, ka spētu pārvaldīt atsevišķu
Rietumvfidju un uzlabot stāvokli
Rietumeiropā par spīti plaisas
padziļināšanai ar Padomju Savienību,
rūgti raldoties. Lipmans brīdina,
ka šķelšanās sekas būtu ļoti nepatīkamas
kaut vai tīri financtfilā plāksnē.
Vislabākā gadījumā Rietumvā-cija
varētu pati sevi apgādāt 1982.
gadā.
Rūpes par konferences iznākumu
tomēr vislielākās pašā Vādjā. Vācu
žurnālisti, i^olītlķl uņ pat priesteri
stāsta saviem tautiešiem, ka Vācijas
viemrtības Jautājumā pulkstenis rā(ļa
„piecas minūtes pirms pusnakts".
Visu. vācu politisko partiju līderi
vienprātīgi atzīst, ka šoreiz izšķiršanos
vairs nedrīkst atlikt Krievu l i cencētais
Berlīnes laikraksts „Neues
Peutschland" ziņo, ka amerikāņu
Joslā, tuvu padomju joslas robežai,
ceļlšot nometnes, lai uzņemtu 2-^
miljonu vācu bēgļu, kas. paredzams,
došoties pāri Joslu robežai, ja Londonas
konference izjuktu. '„New
Yoik Herald Tribune", 8o ziņu atstāstot,
piebilst, ka neveiksme Londonā
neapšaubāmi nozīmētu daudzu vāciešu
bēgšanu no Berlīnes uz rietumiem.
Berlīnes laikraksti ievieto-jīiSi
arī Reutera ziņu, ka Molotovs,
Berlīne udcavēdamies, esot pārrunājis
iespēj amību atsaukt padomju
pārstāvjus no sabiedroto kontrol-padomes.
Vācieši domā, ka neveiksme
Londonā nozīmētu šīs četru sabiedroto
iestādes galu un baidās,
ka amerikāņi varētu pamest Berlīni,
kais galu 'galā ir dzpi krii
okupācijas Josll Ģenerāļa I
atkārtotie apgalvojumi, ka tas
notiks, nespēj vācieSus nomiei
Tie, kas strādājuši amerikāņu
angļu ndlitārās valdībās, baidās
krievu represijām, ja tie pārņi
visu pilsētu. Visās: katoļu U
svētdien notikuši speciāli aizl
lai Londonas konference 8^
Visvairāk šīs bailes izmanto
djas komunistu partija, kas, pēc ri<
ņām no Frankfurtes, publicēju
manifesitu un aicina visus cīnītie
pret „tumsa8 un reakcijas spSciem'
kas gribot pretoties „vlenotal d
kratiskai Vācijas republikai". _
nifests, pēc „New Yoik Herald W
bune" domām, ir pirmā zalve pro
gandas viesuļugunij pret am^i
okupāci ļ as politiku. Komunisti
apgalvo, ka pretojas tikai JaunaJ
amerilcSiņu militārās valdībar
komunisma propagandai, bet
skaklrs, ka viņu mērķi daudz tāl
Komunisti, apgalvodami, ka
vienīgie cīnās par vienotu Vā
cenšas, novelt neveiksmju vateu
amerikāņiem. Esot iespējams,
ar šādu aizbildināšanos pamal _
„VisvādJas * valdības** hodibināSii
padomju joslā, ja Londonas ko\
rence izjuktu. Patiesībā gan pad
Ju Joslā dzīvo tikai 17.800.000 vfi
šu, bet rietumu Joslās vairāk n
45 miljoni.
Kā „New Vork Herald Tribi
tā „New Vork Titņes** atzīst,
amerikāņu ievadītai pretkomūn
propagandai Vācijā neesot pie
ma spara līdzekļu' trūkuma
Krievu licencētie laikraksti
pludinot rietumu vJoslas, kamēr ri
tumu laikraksti padomju jodā
lasītājiem nenonākot Padomju J
las sociālistu vienības partijas va
tāji Pīks un Grotevols saaidnlj
konferenci Berlīnē, kas izstrādi!
vācu prasības uni iesniegšot m
randu ārlietu ministriem Lend
Beneluksa valstis — Beļģija, H
lande un Luksemburga — sav
prasības jau paziņojiišaii. levēroj
to, ka tās no Vāeijas Uzbrukumi
tik daudz cietušas, šīs valstis pra
tiesības piedalīties sarunās-par v
djas miera līgumu. Viņas atz
ka Vācijas saimniecība ir avar
faktors visai Eiropai^ bet. gri'
garantijas, ka Vācija nekad v
tām neuzbruks. Tāpēc, vajagot liiļ
temacionēllzēt Rūras apgabalu
ilgstoši turpināt cltU svarīgu
niecības apgabaJu okupāciju.
No Londonas vēl ziņo, ka
ārlietu ministrs trešdien ēdis pusdl
nas Vinstona CerčUa mājās. Par
kas runāts, pagaidām ziņu nav. B
jušais ASV viceprezidents He
Volless atkārtdi paziņojis, ka,
viņa domām, Trumena un Staļ
personīga satikšanās un apspri
nāa esot „absoiati nepieciešama"..
BBC NVHT
%V8P ^^^^^la rs4»5l§©ei»4L^ -4^'
« 1 ^ ^ mm
" "'tafSv IranSu tauta |J-
* Sis B^s pie $ms m
2 ^ S Saunot mieru m m-
Sjais mm We<^f« vai-ļg
id^u, un ng otrai Buae? ŖSI ne.
,-1.
s. kas no
Anglijas ikdiena.
VESniLB MTVUAI NO ANCOi^
Katrā Aņglij€« pilsētā ir daudz dC"
Jas Icdīālu* Ari va^
nēs pastāv klubi ar „pilnām bu£e#
tēm". Selt piektdienās cēļS pavisam
īss līdi ,,dzīves augstākam^^^^^^^)^
Sieviešu uzvešanās Anglijā daudz
brīvāka, nekā bijām raduši redzēt
Vācijā. Mums neparasti/ ka^^V^
strādā rdrilurbus un auklē bērnus.
Viņi pelna arī maizi
bolu un suņu skriešanās sacīkšu totalizatoros.
Strādnieku bērni, tāpat
kā Vācijā, aug uz ielas.
Ir koncerti, bet tie vāji apmeklēti.
Programmas gaumīgas. Ieejas
tēm augstas cenas. Aiī no
koncertu publika prasa no māķsli-nieka,
kaut vai piedevās, kaut ko
no ielas mūzikas. Lielā cieņā ir amerikāņu
kriminālfUrnas, bet filmas
par dzīves dziļākām problēmām ne.
Jaunāa iilmļas gandrīz visas Iŗ krā-
^SāS," ••O:-'^^:^-^-
Caiirmēra anglis ikdienā
vienkāršā tērpā. Nekā tamlīdzīga,
ko kādreiz redzējām Rīgas modes
žurnālos un bulvāros.: Katram anglim
ir lietus mētelis, spilgti brūnas
žamša kurpes un spilgtu krāsu kakla
saites. Pašreizējā Anglijas saimnieciskā
krize atrāvusi labākās teksti-
Ujas vietžjam tirgum, tādēļ seviš0
labas kvaRtātes audumus ražo tikai
eksportam. Apģērbu šūšana ilgst
gandrīz gadu. Visumā tekstilpreču
izvēle nav liela. Gatavie apģērbi
mūsu augumiem parasti par maziem.
Veikalu logi piebāzti precēm. Pārdošanā
tomēr visu šo preSu nav. Atbraucējiem
tādēļ šeit liekās paradīzes
pārpilnība. Labu vīrieša virskreklu,
piemēram, tādā pilsētā kā
Hallā, gruU dabūt, tUpat arī labas
dāmu zeķes. Ir liela cenu starpTb
starp gatavām precēm un materiāliem.
Cetrlampiņu radio aparāta daļas
maksā ap 7 mārc, bet tāds pats
gatavs aparāts tuvu pie 18 mārc. Pilsētās
dzīva satiksme; daudz auto,
motocikletu un divriteņu. Daudz
pārbūvētu kara mašīnu. Reklāmas
apžilbina ne tikai acis, bet arī prā-
Ji».
ļļoveinbra iS^uml no ftuminijp
ptdija Sveica ^ Wkrak9t^
teli 4s .O^^Vf" \m Briseles „ta
t%S)it kpi^sgoāantu īvesu
tote Siri Itikl tx |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-11-28-04
