Bavarijas Latviesu vestnesis, November 28, 1947

              P » it b e & Pēc ^i?f^ t,
[ļEi dl-
Tie
izdara
J^ejis grSinatas atrcKi^ ^''a «S
«un reazams c i S ^ J"^i^ b
^61- Viņa spārnu t « ^ ^ ^
rARU.
dārz-l
)leit§,
a SQŗ
i viņi
mūr-būvē.
4zpi-.
saģā-
LViem
JDAS
alau-,
;Na.
ireše
ižreiz
pie-ziņo
2 pa-
Mm
Mbija
V Vēl
P0H.
roto-piecr
ceļā
j cii-
,Pēc,dažu pētnieku domām
esotradusiesap JoTStl^ dp^ras klinti, SaseksI £^^^
paH, par 70 metru aussts T^^^J^
rakstītas veselas grāmgtaT^^^
Krustvārdu mikla
r • * • •* .,
m r- r-r r
10 - &i i •MM i -
? r u 15 r
ir r
ii- r
• _
2^
29]
l i
30
11
86-
84 B 35
S3 37 1
, Līmeniski: >2. Vācu fi2dķis.
- , ži^a /.rādītājs. 8. Skeleta daji
V61fs ^- Latvijas pagasts. 10. Auglis, li
;^§1§ ļ Amats. , 14. Vieta Rīgas Junnail
javas I i''-' KJrikus ' krusta uzraksts,
lēiitu Valsts Eiropā. 20. Žūst. - 21. Vl8#
tiiit. dziga; 23, Iegūst. 25. Tauta. 28. Ap»
W . I strādat.lauku. 30. Atkritums. 31. fe
)asi- 33. Latviešu komponists. 34. Kart^
/ * Upstālāenis. 35. Upe Indija. 38. M
.'šņuksftētv 37, Mazs. ^. ; ,
""^l Stateniski: L Ziede. 2. um
„VgVhnsth^ 3. Puķe, 4 ( »,
^T/\5: Dzīvnieki, 6, Vīrieža vārds., .Or^
£ .gani.^ li. Ne ar iekšieni saisti^^^
SS\ IbZeemlesi, pseprēscoīgnia, . 151.9 --RPoi}ta^s^ l^ie t^a.i riI J ,
Jlf Zivs, 23. Zivs. ^24. Spirta ražj
26.' Darba rīks. 27. Patiesas. 29. Ii
ļĶ\tātorisks valstsvīrs. 32..Dauza,
IEPRIEKŠĒJAS KRPSTVSilDil
ļ^H MIKI}AS ATRISINSJtMS
•liras -Līmeniski: 1. Suta, 4 Hepli^
tiimsipgre. 9. Ka. 10. Tume 12 j
i yVēēll k1 4. .ĀĀllaannttii.. 1ĪD6.. «VIA 28 Maži'
kails -Marss. 21. Svēte. M, Sal^ ^^^ļ
p 55 ^ 29., Korāļi. 34. 0™nsJ3. ^^^^^
' Nd (neodims), 35. W 36^^^^
37.Aste.-SteteiJsl^^
ma.. 3. Aģents. 4. P ^ ^ i 3 . 1i
6. Parīze. 7. Svaine. 1 1 J ^ , ^ i
io
iz-
{ tas
^lu
pēc
irto
\m
iihti.
6. Parīze. 1. ^^^^V bdS. « f
moza. 2a Rozīne, 22. vargi g
le. 25. Āksts. 27. Ar. 2 8 . ^
tjivas. 8i. Irbe,
LATVIJA
Latviaiia Newspaper
poDUsbed twice weekly.
AUtborUea by EUCOM UO.
Clvil M U i r s Divisioa I4>ili
july »947- AG 381 1 GEC-AGO
Etiiltorj Kārlis Ra-bācs.
Priiaier: ..Scbwābi-s€
iļ^ Volksblatt*' Gan?-
bnrg'Donau BQrgenn<»isrer
Landmainnplat? 7. Popa-lati
OD to be servea: 20.OOa
LATVIAN NEWSPAPER
Piektdien, m i . g. 28.
dienās. Udevējs: ULS
mdevnini L&tvie&a pmts
darb^Ueko sadarbības ka*
pa. AtbUdipiU reiSakim:
&. Babics, vletn. A.
f«aaEtori: Z. Bfirda, M.
CoUtis, B. Mindtabergs,
Smlts. Adrese: d&as^
burs'Doaao. JLatvUa*% —
Tftinial: apg* red. ^
necerēti ātri vicilO
Molotovs runa par „ demokrātisku" un
^imperiālistisku" mieru, bet Maršals jautā,
vai viņš pats tam ticot?
VACIESI GATAVOJAS BĒGT NO BERLĪNES
Padomjii ārlietu ministrs Molotovs arī savā pirmajā runā ārlietu mi­nistru
koiiferencē Londonā iesāka negaidīti asu uzbrukumu rietumu
valstīm, bet Maršala laipnība, Bevina ironija un Bido vēsā argumentācija
„atbmņoja" Molotovu un rezultātā vismaz pats konferences iesākums
kļuva nederēti sekmīgs. Pēc otrdienas vispārīgām atklāšanas runām,
ministri trešdien siapulcējās diskusijām par darba kārtību. Ministru
vietnieki nebija vienojušies par šo darba kārtību 6 nedēļas, ministri
runāja tiltai 2 stundas un vienojās par franču ierosināto priekšlikumu ~
vispirm? pavisam īsi pārrunāt Austrijas miera līguma Jautājumu, kā
to vēlējāsi rietumvalstis, bet tad nodot Austrijas Jautājuma sīkāku iztir-zāSanu
vietniekiem un paši ķerties pie Vācijas problēmas, ko pirmā
vietā gribēja apspriest padomju delegācija.
ASV, Lieflbritamjas, Francijas un
Padomju Savienības ārlietu ministru
konferencesi piekto sesiju atklāja
crtrdienas pēcpusdienā Lenčesteras
liama spoguļotā un^krēnna un zelta
krāsām gre?jiptā apspriežu zalē.
Apspriežu iielpā pirmais iesoļoja Mo­lotovs
un maršals Sokolovskis. Be-
Vins fomiāli atklāļa sēdi un novēlēja
sekmi^s .m;t saprašanos. To pašu
izteica cii, ministri. Jau pirmajā
sēdē Franci 1as ārlietu ministrs Bido*
iesniedza mlinēto kompromisa oriekš-
Hķumu par darba kārtību; Molotovs
to nrfraidija. •
Trešdienas sēdē sākās asumi, kuru
novēršanā, pēc vāai radio komen-
:tātora Kt^^era atzinuma, vislielākie
nopelni bijuši Maršalam, kas acTra
redzot apņēmies visiem Mobtova
uzbrukutniem atbildēt ar vislielāko
;inietf'u un laipnību.
TrešdiemiES sēdi vadīja Molotovs,'
Viņš iesākfi /ar plašu runu, kurā
prasīja centralizētu Vāciju, un apgal­voja,
ka Padomju Savienība ir ar
mieni nojaukt visus šķēršļus, ko cel
reakcionānļ's varas. Molotovs ap<?al-voja,
ka Padomju Savienība grib
slēgt ar Vilciju „demokratisku mie­ru"
un radīt ^emokratlsku Vāciju,
kamēr ASV un citns valstis ilgojo­ties
tikai ptjc „imperiālistislai miera*\
Sis runas Ipikā Molotovs piebilda, ka
viņam necfiot bijusi iesnēja iepriekš
iepazīstināt pārējās delegācijas ar
savas deklarācijas saturu. Maršals
uz to laipni atbildējis, ka an viņam
neesot bijiiisi šāda iespēja, Bevins
savā atbildi?s runā piezīmējis, ka Mo­lotovs
neesot teicis nekā jauna. ,;Mēs
jau sen zinām, ka visi * esam kara
noziedznieki un Padomja Savienībā
dzīvo tikai svētie," ironiski sacīja
Anglijas firlletu ministrs. Tikpat
ironiska esot bijusi visa viņa runa.
Bido, kura stāvokli visai aps;rūtina
nedrošie apstākli 'pašā Francijā
(streiku dēl Bido bijis spiests pat
grozīt paredzēto celojuma maršrutu
ar vilcienu un kuģi un lidot uz Lon­donu
lidmiašīnā), tomēr asi un loģis­ki
iztirzāja pretunas Molotova apgal­vojumos
un noslēgumā jautāja: „Kā
gan tas vispār Iespējams, — mums
pārmet, ka mēs, rietumnieki, gribot
novājināt Vāciju, un mums pārmet,
ka mēs, rlietumnleki, gribam padarīt
^Vāciju stipru, lai tā karotu mūsu
pusē?" Maršals īsļ deklarēja, ka ne­viena
delegācija tik loti nevēloties
patiesu mieru kā an:ienkāi?u delegā­cija.
. Molotovs gan runājot par rie­tumu
„imperiālismu" visos locīju­mos,
bet esot jāšaubās, vai Molotovs
pats tam ticot. "
Pēc tam, kad Maršals bija iestājies
par franču: kompromisa priekšlikuma
pieņemšanu darba kārtības atrisinā­šanai,
tiešillm ari panāca vienošanos.
Maršals jautāja, vai tiešām Padomju
Savienību varētu traucēt tas, ka ār­lietu
ministri 30 minūtes pārrunātu
Austrijas jautājumu, tad nodotu tā­lāko
iztirzl^anu vietniekiem, un tikai
pēc Vācijtis problēmu iztirzāšanas
atkal atgrieztos pie Austrijas, lai
vienotos par vietnieku izstrādātiem
konkrētiem priekšlikumiem? Visu to,
pēc Kēgera ziņām. Maršals pateicis
ārkārtīgi laipni un atturīgi, pilnīgi
izslzdamš Molotovam ieročus no ro­kām,
un kad pēc 2 stundām otras
dienas sēdi slēdza, darba kārtības
jautājums bija atrisināts.
Ministru darba kārtība būs šādai
1. Austrijas jautājuma īsa apskatīša­na.
(Vietniekiem pēc tam jātiek galā
ar šo jautājumu līdz nākošai otrdie­nai)
2. Vācijas miera līguma izstrā­dāšanas
procedūra un "Vācijas robežu
jautāļums. 3. Vācijas saimniecības
principi. 4. Valūtas un finanču jautā-jumi
un Vācijas politiskā nākotne. 5.
Demilitarizācija un atbruņošana. 6.
Tā saukiais Bemsa pakts pret Vāci­jas
bruņošanos nākošos 40 «rados, ko
garantētu četru valstu pakts.
„Nēwsweek", ziņojot nar ārlietu
ministru konferenci, vēsta, ka Ang­lijas
ārlietu ministrijas pārstāvis
Vilļems Strenffs jau dažas dienas
ninris amerikāņu dele<?āciļas iz­braukšanas
uz Eiropu sīki pārrunā­jis
kopīgu amerikāņu un angļu tak­tikas
saskaņošanu ar ASV ārlietu
ministra vietnieku Lovetu. Gandrīz
visos iautāVumos amorikāņi un an<?li
varējusi vienoties. Anālus mazliet
baida iespēja, ka Maršals varētu
atteikties ielaisties garlaicīgās deba­tes
ar krieviem par oroceduras jau­tā
jupiem un vienkārši pārtraukt
visu konferenci, kas zināmā mērā
varētu būt tiešais krievu noluks;
Kā amerikāni, tā angļi, ziņo
„Newsweek •* rūpīgi sagatavojušies
atsist krievu uzbrukumus par nepie-tielcamu
demilitārizāciļu rietumu
josl^^a. Tādam gadīiumam sagatavots
vesels kalns materiālu par krievu
rekrūtet?m un apmocītām vācu ar­mijām
feldmaršala Paulusa vadībā:
Sos materiālus vajadzības gadījumā
noīdas Molotovam priekšā.
(Beigas 4. Ipp,)"
I
p,iwiēs jums^:
palīdzēsim/
saka prezidenta
Trumēna personīgais
pilnvarotais
U. Kārusi Esiingena
„Mes jums palīdzēsim, un jau tas
vien, ka šodien esmu šeit, pierāda
ASV valdības Interesi DP lietu kār«
tošanā," teica prezidenta Trumena
personī'^ais plbivarotais U^o Kārusi,
kas ASV galvenā štāba Frankfurtē
DP virsnieka pulkveža Seidža un
Stutgartes militārā irarnizona koman­diera
pavadībā 23. novembrī ap.^
.meklēja Eslin.5?enas latviešu kt)lonl|u.
Viesi iepazinās ar mūsu tautiešu
dzīvi, apmeklējot arī latviešu DP
mitekļus. Amerikāņus par mūsu
vajadzībām un grūt'bām informēja
Eslineenas latviešu kolonijas vecā­kais
K.^ Kalniņš un* viņa palīgs J.
Aperāns.
- V
An Šveice veļas
uzņemt 2 0 0 DP
Berominsteres radio ziņo, ka Švei­ces
valdība nolēmusi iclnist no Vā­cijas
amerikāņu un franču joslas ik
pa 100 pārvietoto personu, kopā 200
sieviešu — slimo kopēju.
Eiropas sociālistu baias par komunistu
apvienošanās centieniem
Maršals Tito, kā Dienvidslāvijas
valdības delegācijas vadītājs, un
Bul<?ārijas valsts prezidents, šodien
Sofijā parakstīs abu valstu draudzī­bas
līdumu. Tito Sofijā paskaidro-iis,
ka pastāvot nod^)ms Izveidot
lielu, un spēcīgu slavu tautu apvie­nību,
ko nepētu salauzt nekādas
vētras. Dienvidslāvu valdības dele­gāciju
Sofijas stacijā savaldīja Bul­gārijas
ministru prezidents Dimi-trovs
ar savas valdības locekļiem.
Dienvidslāvijas valdība oficiāli T>a-zlnojusl,
ka neatzīst jauno UN Bal-kānu
komisiju, kas tikko ieradusi^
Salonikos.
Cechoslovakijā no valdības izstā­jies
līdzšinējais sociāldemokrātu
partijas vadātājs un ministru prezi­denta
vietnieks Fīriingcrs, kā arī
jaunievēlētais sociāldemokrātu par­tijas
priekšsēdis un līdzšinējais riip-niecības
ministrs LauSmans, Valsts
prezidents Benešs abu atkāpšanos
pieņēmis un niekritl^ to'atzst!\šanai
ar diviem citiem sociāldemokrātu
frakcijas locekļiem.
Rumānijas valdība uzdevusi pār-organiiēt
nacionālo liberāļu partiju,
ASV senāts noraida priekšlikumu
samazināt palīdzības apmērus Francijai,
Itālijai un Austrijai
ASV senāta kopš 21 novembra turpinājās debates peir Trumena
pieprasīto tūlītējo pati^i^u paļid^ibu Francijai, Itālijai un Austrijai
597 miljonu dolāru apmērā. Šodien paredzama nobalsošana par nesa­šaurināta
likumprojektu. Jo pēc ^debatēm ar 56 pret 30 balsīm norai­dīts
priekšlikums samazināt palīdzības summu iidz 489miljoniem do-^
laru.
Par likumprojekta steidzamu
pieņemšanu iestājās republikāņu
senators Vandenbergs, uzsverot, ka
valdība šo summu ieteikusi kā ne-pieciešamu
steidzamu palīdzību trim
Eiropas valstīm cīņā pret ziemas
salu, badu un draudošo tiranniiu
jauna komunisma veidā. Sitiranni-
Palcstlnas Žīdi liidz Dievu par
izdevitfu lēmumu UN
JAU SAGATAVO PĀRVALDI UN ARMIJU 2IDU VALSTIJ
' UN Palestīnas komisija, kufā piedalās pa vienam pārstāvim no
'katra.s UN dalībnieces valsts, vēl turpina apspriest Palesiīnas dalīša­nas
plānu. Komisijas pieņemto priekšlikumu Palcstlnas problcraas
atrisināšanai tad cels priclišā UN kopsapulcei, kuŗal Palestfna ir vie­nīgais
vēl neizlemtais šīs Besijas darba kārtības Jautāiums. Debates,
ka;s turpinājās ari vēl šodien, Ir ļoti dzīvas, un novērotāji šaubas, vai
Palestīnas dalīšanas plāns gīis ne pieciešamo balsu vairākumu, Jo arī
Grieķija un Filipīnas gatavojoties balsot pret So plāno.
Projekts paredz Palestīnu sadalīt
arābu un žīdu valstī, atstājat Jeru­zalemi
par neatkarīgu pilsētu ar
UN ieceltu gubernatoru, neatkarīgi
no tā, vai Jeruzalemi iedalītu arābu
vai žīdu valsts territorijā. Jau
Iepriekš noraidīts arābu priekšli­kums
par vienotas arābu valsts di­bināšanu
Palestīnā, ASV pārstāvis
Džonsons izteicās, ka bez chirurga
naža dalīšana nebūšot iespējama.
Mieru Palestīnā traucējot tiklab
žīdi, kā arābi. Anglijas pārstāvis
Kedogens atkārtoti paziņoja, ka
angļu karaspēks nedarīs nekā, lai
ar varu realizētu kādu atrisināju­mu,
kas nebūtu pieņemams abām
pusēm. Padomju pārstāvis Carap-kis
uzbruka Anglijai, ka tā bremzē­jot
Palestīnas jautājuma atrisināša­na
Pret Palestīnas dalīšanu asi
nostājās Ēģiptes delegāts un brīdi­nāja,
ka pēc Sā(5a plāna pieņemša­nas
„neviena vara pasaulē nevarēs
aizkavēt asiņu izliešanu". Ja Pa­lestīnā
plūdīšot arābu asinis, tad
arābu valstīs plūdīšot žīdu asinis.
„Jewish Agencv" politiskās daļas
vadītāja Maiersone Jeruzalemē pa­ziņojusi,
ka šī žīdu organizācija jau
rekrūtējot jaunus vīriešusļ un sie­vietes
valsts dienestam jaundibinā­majā
žīdu valstī. No tiem vairāki
desmiti tūkstošu jaunu vīriešu ga­tavi
vajadzības gadījumā stāties
žīdu armijas ricībā. Zīdi cerot, ka
visas pārmaiņas paiešot mierīgi, bet
esot pilnīgi sagatavoti visām i^pe-jām
un varot, Ja vajadzīgs, paši
aizstāvēt sevi. sākumā neprasot UN
aizsardzību. Tāpat; pēc Maiersones
domām, žīdu valsts valdība tiktu
galā arī ar pagrīdnieku — Stcma
grupias un „Irgun Zval Leumi" —
pretestību, kas ir asā opozīcijā pret
Palestīnas dalīšanu un prasa visu
Palestīnu žīdiem^ Arābiem žīdu
vaisllī dotu pilsoņu tiesības, un žīdi
tādā gadījumā sagaidītu, ka tādas
pašas tiesības būs žīdiem arābu
valsitī.
..T'he New Torte Herald Tribune"
korespondents Tcmers ziņo no Je­ruzalemes,
ka žīdu organizācijām
esot izstrādāts savs plāns savas žī­du
valsts proklamēšanai Palestīnā
arī tai gadījumā, ja Palestīnas da­līšanas
plānu UN nepieņemtu-
Kopisapulce plāna pieņemšanai va-jaga
divu tre^šdaļu balsu vairākuma.
Zīdu valsti izsludinātu pēc tam, kad
angļa karaspēks, izpaliekot UN lē­mumam,
būtu Izvākts no Palestī­nas.
Bet ari tai gadījumā esot pa­redzēts
žīdu valstī ietilpināt tikai to:
Palestīnas dalu, kas paredzēta žī­diem
UN Palestīnas komisijas
priekšlikumā, pārējo terrltoriju at­stājot
arābu pārvaldīšanā, ļ Gaidot
Paleistīnas jautājuma izšķiršanu,
visi žīdu rabīni Palestīnā aicināja
savas draudzes šonedēļ lūgt Dievu
par žīdiem labvēlīgu problēmas
atrisinājumu Leksaksesā.
l>nfHT, BBC
ja iedarbojoties ne vien ar nežēlīgu
soiodienu uz satelītiem, bet arī ar
iekšēnera apvērsumiem un sabotā-žu
citās zemēs, kur apmācītas mi-noritiītes
gādā par chaosu, kas sek­mē
komunistu uzvani. Palīdzība
Eiropai tomēr neesot uzskatāma ne
nar kādu „saimnieciskā kara pie­teikumu",
kamēr vien Padomju Sa­vienība
to par tādu nenataisa, aiz­rādīja
Vandonberss. ieteicot austru­mu
un rietumu tirdzniecības atjau­nošanu
Eiropā.
Stiori līdzīgi senātā izteicās Otrs
prezidenta padomdevējs ārlietu
laukā, demokrātu senāitors Konelijs.
Bez steidzamas palīdzvbas, kāda no
minētām trim valstīm varētu krist
par upuri komunisma propagandai,
un tādā ^radījumā b"»5ot andraudē-tas
arī ASV. Palīdzības nlānu at­balsta,
arī agrākais amerikāņu vēst­nieks
Ma.sk āvā Bullits. bez tam
ieteicot snierrt tikpat efektīvu pa-līd^.
HDU arī Ķīnai, sevišķi kara ma-:
teriālos. Jo citādi stāvoklis Ķīnā
līdz pavasarim varētu izvērsties par
katastrofu. Pāve.«?ts Pijs XII īpAšā
radiorunā amerikāņu tautai izteicis
pateicību par tās nalīdzības pro­grammu
Eiropas tautām šln! ziemā.
Tautas pārstāvju nama komltcia
ārzemju pal'dzībai ieteikusi, ka Et-roTias
vaht!s atmakjm ASV par
sniegto palīdzību dolāru vietā va­rētu
dot arī dažu svarīeu izejmate­riālu
veidā, kas ie.fifi,nami Eiropas
valstu koloniju ap?Tabalos. Sī pati
komisija Ierosinājusi, laJ bez pārti­kas
uji degvielām uz Eironu nosū­tītu
ari dažus „pamudlnāSanās
līdzekļus", piemēram, apavus un
tabakas preces, kas veicinātu pro­dukcijas
coBanos Eironā. Palīdzības
akciļas pārraudzīšanai būtu izrau­gāma
abu partiju sastādīta ārzem­ju
jaunuzbūves pārvalde, kas savus
uzdevumus veiktu kopā ar tieši pre­zidentam
atbildīgu ārzemju palīdzī­bas
padomi.
Pēc likumprojekta pieņemšanas
senātā tomēr vel būs atsevišķi jāiz­lemj
lidzpkļu atvēlē.5ana pieņemta
likuma iedzīvināšanai. Tas atka­rājas
lielā mērā no senātt)ra
Bridžsa vadītās .senāta līdzekļu at­vēlēšanas
komisijas. Brid^ iztei­cies,
ka steidzama palīdzība Fran­cijai,
Itālijai un Auslnjai varētu
radīt ASV nopietnu pārtikas tnl-kumu,
novedot amerikāņu tautu pie
pārtikas racionēžanas. Bridžs ir no­teikts
palīdzības plānu pretinieks.
imrr. BBC
kas nesen pai- priekšsēdi ievēlēja at­kāpušos
āriietu"ministru Tatare^u.
Pēc ši valdības^ paziņojuma Tatares-ku
no partijas vadītāja amata attei­cies.
Uz Rumāniju atpakaļ Idldojls
karalis Mich'^els, kas kopā ar kara-lieni-
mStl Helēnu piedalījās kroņ-princeses
Elizabetes laulību svinībās
Londonā.
, Poļu zenmieku vadītājs Mikolai-'
ēiks, konā ar diviem tu vākiem UdE*
strādniekiem, lidmašīnā no Ajoglijas
ieradies ASV. Paredzams, ka viņi
tur apspriedīsies ar citu Austrum­eiropas
; valstu zemnieku trimdas
vadītājiem un tā sauktās n^aļās In^
ternaclonāles" >- opozicionāro zem­nieku
partiju organizācijas vadī­tājiem.
Izmeklēšanā^ par poļu zetzi-nieku
partijas laikraksta jauni re­daktora
Batareviča un viņa ^ģimenei
riāvl Varšavas tuvumā noskaidrojies,
ka nav notikusi slepkavība, bet vi­sa
ģlmena saindējusies ar deggād,
jo dzīvokļa virtuvē atra.^ atv^
gāzes krāni.
Vīnes sociāldemokrātu un ārzem­ju
diplomētu aprindās sagaidot pa­stiprinātu
komunistu spiedienu
Austrumeiropā, ar nolūku panākt
„vienoto strādnieku partiju"^ nodi­bināšanu,
apvienojoties s^āUstiem
nr komunistiem, ziņo „ThcNWYork
Herald TribuneT* korespondenti^
Frcidins, Koļifūnlstl iesniegšot at­tiecīgus
priekšlikumus starptautis­kajai
soclālistii konferencei, kas ^«
kas šodien AnWrpenē. Sagaida to­mēr,
ka Rietumeiropas sodfilJstl
pretosies partiju apvienošanas o&i^
tioniem.
• Komunistu un sociālistu sakausē-šanas
process patlaban uz laiku
apturēts Ungārijā un Cechoslovaki­jā.
^Ungāru sociālisti pēc pēdējām
vēlēšanām gandrīz izslēdza >avus
komunistiski noskaņotos vadītājus
un līdz šim noraidījuši visus apvie­nošanas
mēģinājumus. Ari Cecho­slovakijā
sociāldemokrāti par parti­jas
priekšsēdi f līdzšinējā FIrllngera
vietā, kas stāvēja tuvu komunistiem,
ievēlējuši citti — Laušmani, kas
deklarējis, ka ir noteikti pret par­tiju
sakausēšanu— vai sociāldemo­krātu
atkāpšanos no savas politis­kās
platformas.^
Ungārijas komunistu vadītājs un
ministru prezidenta vietnieks Ra­kāsi
gan brīdinājis, ka Ungārija ne­varot
atļauties tādu „luk9U**, kā di­vas
strādnieku partijas. Aizbēgušais
sociālists Peiere pirms vēlēšanām
pārmeta savai partijai, ka tfi CĢOt
instruments komunistu rokās. Ru­mānijā,
kur sociālisti apvienošanas
plāniem Jau piekrituši, viņu veco
vadītāju Petre^ku, kas bija pret ap­vienošanos,
šonedēļ tiesās kara tle-
,sā, it kā par cenzūras noteikumu
pārkāpšanu. Petresku ari lieciaftja
Manlu prāvā. Daudzi sociālisti bai­dās,
ko komunistiem simpatizējošie
sociālisti varētu^^ēc Antveŗpcnes
sanāksmes sasaukt īpašu Austrum­eiropas
sociālistu konferenci. Tas
nozīmētu Eiropas sociālistu sašķel­šanos
divās nometnēs.
Japānas komunistu partija saņē­musi
aicinājumu piedalīties Āzijas
komlnforma dibināšanā. bet to
noraidījusi līdz tam laikam, Iekams
uz Azlju neattiecināšot kaut ko
Udzigu Maršala plānam.
NYKT, SBC
Ierēdņu
ģenerālstreiks
komijā
I Somijā trcšd[ex/ pēkšņi Izcēliei
valsts darbinieku ģenerālstreiks,
kurā piedalās pāri par 40.000 darbi­nieku.
Lidz ar to Somija nogriezta
no ārpasaules, jo nedarbojas tele­grāfs,
telefons un radio, tāpat
pārtraukta valsts dzelzceļu^tlksi^.
Streikotāji prasa 25VQ algu paaugsit^
rīajumu.;- ž ^ • ••'A;'' • •