Bavarijas Latviesu vestnesis, December 16, 1948

              s guvumus, v^n-.- •
u ^ f f dzīvei C =r
•s rokas slairt ^
kādam? T(-lu v=r
ka3:^īrsvir veido:?
kundze instinktīvi-ai
Pieskartos daia^^n
Mums t ^ atroSi:!:
ļauna. Viņa gribēja i ^ . '
M r nelaimi, bot atr^;^:
no^liesmas. Nobijā soē.
[riebumu, . viņai dord.ā,
Kundze apsviedās ka,
pka gaisa šai telpā, kati^
Na Bamas Lorupes kl-V
h^avejās; nesēji, kamOel
nak M
ptades telDām!
cas^sļi^ekš^^ sas'Uoa
- slaidu,. kalsnu, si.rmu
•=^3os visgarām melnā. Gai.
e bija turīga Rīgas nam.
^el pec: desmit gadiem
apprecējās ar mākfjlinie^
a to piedot. Vecāl-.i ar
n tad sastapās, bet arjcit>.
Tiieka.mājā notikč/ pavi»
odien vecā kundzr^ tomēr
^usi. Padzirdēju.si, ka
|aucis uz ār/.emēm kopa
viņai novēlās akmens no
3 paredzējums, ka lauli-limīga,
bija pievaldījies'
leit!" teica Gai^-aias kun-
•ātīgā sirsnībā. „Es jau
_ev būs grūti nākt pie
'ēļ spēru soli pirmā!" :
māt,;tu arvien esi gai-liaajā!"
meitu saskatījās, sir-
, pa|tai^nās mātes priek-kāsjtik
sīka un nožēb-
:s v^rdi viņu dzēla kā
lepnums neļāva tos vē-
•arklāva kundze saspiin-'
Jkuļus/kā pirms lēdena
a. Ārēji viņa vai'ēja vēl
.žimi_erīga. Mātes au^sl^
eredzet viņu sabrūkam
ļā tad tev tagad klājas?"
|ad" vecā kundze izi'unā-
U uzsvaru. Meita pirmo
teicami atvairīja. Mātei
ļas puses patika, viņa pat
lecājās —- mana daba,, —
tiekstne prasīja f^avu
—7
māt, dzīvojam, esam ve-vlrs?"
. Sirmā kundze
acīm zelta lorneti.
;a uz ārzemēm!"
atstāja Rīgā?"
s braukt. Mēs bēr-
:sim rudens piusē/.'*' Gai-dze
kļuva nepacietīga.
:Sanās kaitināja. Viņa
ejļošu - skatu darbnīcā un
^Savādi, tu^nevēlejies
aprotu! Bet kas tā par
;ra labākais \m pēdējais
, cer par to dabūt; Kiil-godalģu!"
gan mākslmiekiem nav
p veidot, kā cirst šos plik-
1 Un kā vispār pie tāda
ķelis, kāda baletēze. Iz-aļ"
la' piegāja statujai pavi-tilūkoja
no ivisām pusēm,
ķlepolās vijņa, „labi tre-s.
Vai tā' būtu tā pati.
ta;līdzir"'^:
ppēs jaunkundzei
pēc dai-ba mazu i^klai-tmēs!"
Garklāva m^^M
runa bija kā mocība
lur nebūtii nekas ^ i ^ '
ru iebilst? Es būtu iiel-ki
mana vīra māksliirii^^
hus. Lorupes jaunkuiidzi
fstu, viņa glīta un. laoi
ļeitene, arī apdāvināta.
sekos 4 numua:^)
ron
īreses biedrības 'icnerir
.^opas jaunā valde pir^'^
Lējusies šādi: prieK-šmeK^
ir-ka vietniece Zlinaid'i
itārs L. Švarcs, kasien?
biedrzinis Ģ. Saln^iis.
.ga biedru kartes izsutu
iem. kas iesūtīs t'^tog^^*
bu maksu par ISf^S-terim
K. Rabācam ..A.ai
cijā, Gincburgā. - ^
franču joslas
ievēlēts Vitauts Kaiv^'
•of P. Jiu-evičs, Kiaia
un R. Čaks. Līdzsine-
^rieksmeks pi-of.
.ienākumu kavēts, ikopa»
lāk heuziīēmās.
1
f
m
i
l i
• . •Cl
•i
\
LATVIA
Latviao Newspaper
PublUhed under EUCOM Givil
Affairi DivisioD Authorisation
Nuniber UNDP V96. Publisher
iDd Editor: Kārli? Rabācs,
np Camp Kleinkdtz near
GflQibttrg/D. Prlnter:>Schwab.
Vdlkibl." Gfinzburg/D„ Bgm.-
Landin.-Pl. ?. Circulation; 4000.
Published (hree tim^s w«ekly.
Editorial office: Gttnzburg/Do.
Oominikus-Zimmennatin-Str. 2
LATVIAN NEV^SPAPER
Nr. U4 0^9)
Ceturtdien, 1948. g. 16. dee.
Iznāk trīs reizes nedēļā.
Izdevējs: B . \ L K uldevuoui
Latviešu preses darbinieku sav*
darbības kopa. Atbildīgais re*
daktors: K . ,Rpbācs, redaktori:
L. Bērziņš, A\. Culītis, B. Ķī­selis,
A. Liepa, H. Aiinden*
bergs, A . Šniits. Adrese:i Giinz*
burg-Do.; red.: Dominikus»
Zimmermannstr. 2 (tālr. 50).
' apg.: Marktpl. 25 84).
BRAZĪLIJA SOLA
UZNEMl
15 000-30.000 DP
AR ĢIMENĒM
Brazīlija, kas tagad ratificējusi
IRO: statūtus, nākamajā finanču
gadā uzņems 15.000—30.000 DP ar
ģimenēm, apmeklējot Hanavas
nometni šajās dienās paskaidroja
prazilijas pārstāvja pie IRO. Že-nēvā,
ministra Helio Lobo, sekre­tārs
Okta 10 • Senze-Brodovics.
Brazīlijai v.lBvairāk' nepieciešami
lauksaimniecības un technisko
nozaru speciālisti. Pretēji citārn
komisijām, brazīliešu komisijas
darbošoties tieši nometnēs.
Ieceļotājus apsolīts izvietot ei­ropiešiem
piemērotos apstākļos —
Brazīlijas milzīgās territorijas
ziemeļos, galvenokārt Manešas un
Rio Grandas apgabalos. Tie atro­das
dienvidos no Rio de Zaneiro
un ir pitālu no ekvatora.
Oktavio Senze-Brodovics Ha­navas
DP nometnē apskatīja lat­viešu
virtuvi un dažus dzīvokļus.
Tad pat Hanavas nometiiē infor­mācijas
nolūkos ieradās arī divas
ASV kongresa locekles. d.
Komunisti Polija aprij sociāldemokrātus
oaigusi pastāvēt pēdējā sociāldemokrātu partija aiz
dzelzs aizkara
Trešdien beidza pastāvēt p'ēdējā sociāldemokrātu partija aiz dzelzs^
aizkara. Varšavas universitātes aulā notika „svinīga sanāksme", kufā
poļu sociāldemokrāti „vienbalsīģi*' nolēma apvienoties ar komunistiem.
Ar helu pompu rīkotajā dtoonstrācijā piedalījās 1500 delegātu un dau­dzi
pārstāvji no ārzemju komunismu partijām. Vakareiropas laikrakstu
pārstāvjiem ieeja universitāte bija' lieglta. Fabrikas svilpes un sirēnas
aicināja strādniekus pie radio skaļruņiem, pie kuriem viņiem vajadzēja
noklausīties oficiālās runas un „ap|Wenošanās" svinību norisi, kā arī
komunistu partijas ģenerālsekretāra Bieruta paskaidrojumus par „vieni-bas
partijas ideoloģisko pamatu".
Svinības Varšavas universitātē īs­tenībā'
bija poļu sociāldemokrātu
bēres, lai gan aulā neviens nebija
ieradies sēru tērpā. Ar sociāldemo­krātu
partiju mii-usi viena daļa ve­cās
Polijas. Savā lail^ā maršais piļ-sudskis
teica: „Es iekāpu vilcienā;
kas saucās Poļu sociāldemokrātu
partija un izkāpu stacijā, kur-as no­saukums'
bija Polijas brīvība". Brī­vību
poļi zaudēja jau 1939. gadā,, un
tagad arī vilciens apstājies, lai dotu
vietu citam, kas sauksies „Apvienotā
strādnieku partija".
Par poļu sociāldemokrātu apvieno-
1^- 45 DIVĪZIJAS U N 12.000 LIDMASlNlļ
GALVENIE PUNKTI ATLANTIKA' PAKTA SARUNĀS
Bez Briseles pakta dalībriieeēm neviena cita Eiropas valsts pagai­dām
nav uzaicināta uz sarunām par piedalīšanos Ziemeļatlantika paktā,
otrdien paskaidroja ASV valdības pārstāvis, kas pirmdien piedalījās Va­šingtonā
notiekošajās apspriedēs. Norvēģijas ārlietu. ministrs Lange *iz-'
teicies: viņam esot dibināts pamats pieņemt, ka tuvākajā nākotnē Nor­vēģijai
šāds aidnā jums vēl nenākšot, Lidzigi otrdien izteicās arī Dā­nijas
ārlietu ministrs Rasmusens. Kopenhāgena atjaunotas Zviedrijas,
Norvēģijas un Dānijas aizsardzības komisijas apspriedes. /Trīs aizsar­dzības
ministriem līdz februārim jāziņo savām valdībām par Skandinām
vijas kopīgas aizsardzības iespējām.Dānijas „aizsardzības apsvērumu
dēļ** uz pusi samazināta dāņu brigāde, kas pēc jaunās' vienošanās ar
Lielbritāniju vel līdz 1951. ģ. piedalīsies Vācijas okupācijā.,
Vašingtonas sarunās, kurās pieda-ns
ASV ārlietu ministrijas pārstrivji
im sešu tieši ieinteresēto valstu, Ka­nādas.
Lielbritānijas, Francijas, Beļ-
/iiias, Holandes -un Luksembureas
vēstnieki, par Damatu ir trīs dažādi
nakta projcl^'v ķo izstrādājušas ASV,.
Kanāda un Rietumeiropa's ūni jas jeb
Briseles pasta valstis. Pēdējo pro­jektu
ASV vēlas padarīt „stingrāku"
un apsver noteikumus par iespējamu
agresiju . ārpus - Eiropas pret kādu
pakta dalībnieci. Sai sakarībā norā­da
uz neoficiālām sarunām starp
ASV uiļi Lielbritaniiu par drošībās
sistēmas radīšanu Tālajos austrumos.
Galvenie noskaidrojamie punkti ir:
sarunu gaita, pakta dalībnieku sa­stāvs,
garantējamās palīdzības veids
un nakta ils^ums. īlevērojot saspīlēto
-Starptautisko stāvokli, diplomāti cen­tīsies
sarunas nobeigt iespējami drīTl,
lai to ātrāk Varētu iesniegt ASV
kongresam. Bez tam jā^nosaka ter­miņš:
pilnai konferencei, kur paktu
parakstīs. Principā piedalīšanos
paktā grib darīt iespējamu visām
valstīm; kas atbilst vispārējiem
priekšnosacījumiem. Pagaidām' gan
nma, bez minētajām septiņām, bi-ju.
si vienīgi par Itāliju, Iriļu, Islaridi.
Noivēģiju. Dāniju. Portugāli. Grie­ķiju
ui^ Turciju. Nepatiku radījis
Itālijas nesena'is mēģinājums saistīt
.?avu piedalīšanos ar kādām koncc-
?liōm itāļu- agrāko koloniju jautā-iumā.
Pēc 9merikaT;iu plāniem paredzētā
palīdzība aptvepot vismaz. 45 divīzi-h
apbniņošanu pakta dalībniecēm:
valstīm Eiropā, bez tam runā par
^2.000 lidmašīnu lielas gaisa flotes
izveidošanu. Vajadzīgās piegādes
paredzēts veikt- aizdošanas un nomas
^^"^UTTia ietvaros. Kamēr Eiropas vai-.
^"^Hs ieteic 50 gadus par pakta ter-
Pieskanoļot to Bri.seles pak­tam,,
tikām. ASV, cik vērojams, vēlas
Grieķu komunistus
sakaušot nākamgad
Vašin9:tonā ieradies ASV sūtnis
^^^ioķiļā, lai informētu valdību par
-avokli senajā hellēņu valstī. Preses
Pārstāvjiem viņš izteicās, ka Marko-armijā
vēl ir ap 23.000 vīru. Šb-
^^(^ valdības; karaspēks, iznīcinājis
^T^mēram 35.000 partizānu.. Sūtnis
^oma, ka nākamgad Atēnas iegūs
:^^^nī.^u uzvaru pār. komunistiem. Pēc
J'^^dības informācijas, šinīs, dienas,
'komunistiem atņemta svarīgā Kar-
.^icas. pilsēta Tesālijā. kiu:.bija ielau-
^'^^^^ios 1400 partizānu. 'BBC
šo laiku saniazināt uz 10 vai 15 ga­diem,
gan paredzot līguma automā­tiskas
atjaunošanas iespējas. Pakta
uzdevums būtu novērst stāvokli,
kāds jau bijis divos karos: ka ASV
tikai vairākus mēnešus pēc kara pie­teikšanas
spēj pilnā mērā iedarbināt
savu bnmošanās rūpniecību. Pēdē­j
ā s sarunās starp prezidentu Trume-nu
un ārlietu ministru Maršalu, kā
ziņo no Vašingtonas, esot izpaudies
uzskats, ka Eiropas problēma prasa
pat lielnku steidzamību nekā spie­dīgās
Āzijas nroblēmas. Praktiski
iespējamās Ziemeļatlantika pakta
dalībnieces valstis kā iedzīvotāju
skaita, tā saimniecības kapacitātes
zinā tālu pārspēj Padomju Savie­nību.
^ BBC, NZ, BB
šanos ar komunistiem' runāja jau
sen. Priekš tam Mikolaičika zemnie-.
ki ,,l?ibprātlgi pievienojās*' tautas
partijai, ko sauca par' Ļubļinas zem-nielai
partiju. Tos, kas nebija ar
mieru klausīt, pavēlēm, apcietināja,
vai. viņi vienkārši pazuda. Izkārtnes.
Cilvēka tiesību deltla-rācija
— krieviem
nepatīkams bumeraogs
dē.l vēļ palika demokrātiskā partija
unI darba partij a, bet Pol ijas :pol11is-kajā
dzīvē tām nav nel^ādas nozī-ņies.
Y Kā dadzis acīs komunistiem
visu laiku bija poļu sociāldemokrāti,
kas apvienošanās brīdī' skaita ap
800.000 biedru. Jau cara laikā so­ciāldemokrātu
partija cīnījās par
Polijas neatkarību. Daudzi tās biedri
ilgus gadus nosēdējuši' toreizējās
Kri(ļvijas cietumos, un liktenim lab-patikāst
ka viņi iepazinās arī ar sar­kano
ieslodzījumu vietām.
. /Polijas neatkarības laikā sociālde-niol^
ratu partija zaudēja daļu sava
prestiža, jo nebija pratusi pietiekami
eherģi.ski iestāties par agrāro refor­mu.
I Bet kad sākās otrs pasaules
karš, sociāldemokrāti atkal atjaunoja
seno cīņu-'par neatkarību, ko tagad
izbeidza „tautas demokrātija".. Priekš
tam >notika rūpīga tīrīšana partijas
rindās. Dažu biedru liktenis izveido­jies
tik traģisks, cik trāģksks tas var
būt cilvēkam, icas dzīvību sajūt p'ar
slogu. Tā, piemēram, vecu sociālde-nokratu
un arodbiedrību -ģenerāl­sekretāru
Antonu Zdanovski atbrī­voja
no apcietinājuma tilcai īsi
priekš nāves. Galīgi salauzts, sauca
viņš Iagonijā: ,,Nē. nē, es nekā ne­zinu!"
SociāldemokrateJanīna Pu-zak^
a pēc 12 dienu nepār! rauktas
pratināšanas izlēca pa policijas pre­zidija
logu. Viņas brāli, kas sžvā
laikā 'ieradās kopā ar citiem 16 po­liem
kā delegāts Maskavā, bet tur
tika apcietināts, pašreiz tiesā kaj^a
tribunāls. Bijušo ministru prezid'm-tUļ
Osubku-Muravski izslēdza no
partijas kopā ar sievu, jo pēc aus­trumu
labajiem paraugiem arī. poļi
.soda un atriebjas ģimenes pied^rī^^a-jiem.
•.
Vienīgi tagadējais. ministru prezi­dents
un partijas ģenerālsekretārs
(Beigas 5. Ipp.)
Komentējot Apvienoto Nāciju kop­sapulces
pieņemto cilvēka tiesību
deklarāciju, ko daļa ārzemju preses
vispār uzskata .par vienu^no nedau­dzajiem
UN sesijas panākumiem,
angļu liberālais „Manchester Guar^
dian" oponē otram presē dzirdētam
novērtējumam, ka deklarācija esot
teorētiska, praksē' neiedzīvināma un.
tai tādēļ nevarot piešķirt pārāk lielu
nozīmi.
:„Tas ir drošs solis šolaiku pasaulē,,
kur ^nevienas valsts valdība nevar
visiem saviem pavalstniekiem, ga­rantēt
visas deklarācijā minētās brī­vības
un tiesība.s," raksta liberāļu
laikraksts, norādot, ka deklarācija
arī esot krieviem ļoti nepatīkams
„bumerangs'-. Tur, kur komunisms
vēl cīnās pēc varas, krieviem dekla­rācija
liekas patīkama, bet tur, kur
komūnisms jau valda, tās panti vēr-šas
pret pašiem komunistiem. Tādē
ari padomju delegācija centās pēc
iespējas vispārināt sev patīkamos
pantus, bet pārējos "mēģināja / no­zīmē
pēc iespējas sašaurināt. BBC
Aicina likvidēt ro­bežas
starp Berlīnes
rietumu sektorient
Berlīnes lielvecākais Reuters
pirmdien ierosināja atmest trīs
rietumu sektoru robežas un no­dibināt
trīsvalstu komandantūru,
kas koDigi kārtotu visus militāra­jām
valdībām picKritīgos , jaulā--
jumus. bet visu 12 Riclumberlines
iecirkņu pārējā pārvalde paliktu
•centrālu vācu iestāžu rokas. Tā-atvieglotos
pilsētas pārvaldīšana»
un būiu panākama lielāka vienlī­dzība,
it īpaši pārtikas sadalē. Bez
tam Reuters prasīja rietumvācu
markas noteikšanu par vienīgo
maksāšanas līdzekli Rietumbc^rlī-nē.
Apvienojoties varētu uzlal:)ot
arī enerģijas piegādi.
t r ī s komandantu apspriede, ku­rā,
kā domā, bija paredzēts runāt
par kopīgās komandantūras dibi­nāšanu,'
pēc angļu un franču mili­tārās,
valdības pieprasījuma atlik­ta,
jo angļu un franču iestādes
jautājumu iepriekš gribot rūpīgi
apsvērt. : Amerikāņu sektora- ko­mandants'
pulkvedis Haulijs otr­dien
paskaidroja, ka runas |§ar
rietumu sektoru robežu likvidē-šanu
neatbilstot patiesībai. Prak­tiski
gan vienīgās īstās robežās,
kādas pastāvot Berlīnē, esot starp
krievu sektoai un pārējiem sek­toriem.
BBC, St
2
Vai Kmā organizēs jaunu valdību?
JAU RUNĀ PAB MARŠALA CANGKAIŠEKA ATKĀPŠANOS
iņas Pekingā un 50 km no Ns^jikingas
Kāds komunistu pārstāvis Honkongas raidītājā otrdien paziņoja, ka
maršals Cangkaiseks vairs nav Ķīnas valsts prezidents; pēc opozlcija^s
spiediena viņš esot atkāpies no sava amata. Nanklnga vēlāk šo paziņo­jumu
kategoriski atsauca, nosaucot to par komunistu izgudrojumu. Ķī­nas
galvaspilsētā otrdien no Šanghajas ieradās ERP pilnvarnieks Hof-mans,
lai satiktos ar maršalu Cangkaišeku. Vēl esot Šanghajā, preses
Cīņas pašreiz jau notiek Pekingas
priekšpilsētās.: Komunisti ieņēmuši
arī kādu lidlauku, kas atrodas 13
km no. pilsētas. , Pēc Honkongas in­formācijas,
komunistu patruļas pār­gājušas
Jan^gtsē upi. Nacionālā val­dība
turpretim ziņo, ka upes forsē­šana
nav izdevusies: lielgabaliaivas
TA IZCEĻOŠANU UZ ARGENTĪNU
TAS DARĪTS, LAI NOVĒRSTU IZCEĻOŠANU U Z „ K A U T K U R U Z E M I '
,.Par piemērotākām izvietošanas
zemēm latviešiem mēs uzskatām Eiŗ
ropā — Angliju un pa daļai Franr
ciju, — teikts rakstā — bet no aiz­jūras
zemēm — ASV un Kanādu.
Bet no līdzšinējiem piedzīvojumiem
redzam., ka nokļūšana šajās zemēs
ir saistīta ar diezgan lieliem grūtu-i
miem un pati izvietošanās virzās uz
prielvšu stipri gausi. Tādēļ nometņu
iedzīvotāji kļūst nepacietīgi un ^^ir
gatavi doties uz kaut kuru zemi, ja
vien tik tur ņem pretī, pat tropu ap­gabalus
neizslēdzot. Šis pēdējais ap­stāklis
spiež apsvērt jautājumu, uz
kādām aizjūras zemēm vēl varētu
doties, neriskējot nokļūt pārāk lie­los
grūtumos. •
Ja atzīstam par nepieciešamu pa­pildināt
izvietošanās zemju sarakstu,
tad no aizjūras zemēm .par vienu no
piemērotākajām ir jāatzīst Ar^^en-,
tīna. Vispirms' ir jāsaka, ka klima­tiskā
ziņā tā ir pilnā mērā noderI:iia(
eiropiešiem. Tās ziemeļu dala gan
piekļaujas tropu apgabalam,, bet tā
kā šai daļā ir kalni, tad an tur eiro­pieši
var atrast sev piemērotus kli­mata
apstākļus.
Argentina ir stipri taia zemo,, no
mums :tā atrpdas apmēram." tikpat
tālu kā Austrālija. Argentīnā ir
daudz auglīgas zemes, tur audzē lie­lus
daudzumus kviešu un citas la­bības,
kā arī loti daudz mājkustonu.
Lielāko iedzīvotāju skaitu Aro-entī-nai
devušas, šādas tautas: itālieši —
2.604.029 personas, spānieši —
1.78^295, franči - 226.894. krievi -
169^57, turki — 157.185, vādeši —
100.699, angļi — 64.426, šveicieši —
LGK amerikāņu joslas delegā­cija
3. decembra sēdē, kā jau zi­ņots,
pretēji līdzšinējam LCK un
LGP viedoklim atzinusi Argentīnu
par piemērotu izceļošanas zemi
u!n apņēmusies rīipēties, lai izceļo­šana
uz turieni neapsīktu. Kādi
motīvi delegāciju ierosinājuši uz
tādu lēmumu, tas lasāms šajā
rakstā, ko redakcijiai sniedz LCK
informācijas nozare ar virsrakstu
^Argentīna viena no'ieteicamām
izceļošanas zemēm".
37.017, portugalieši — 38.096. poļi
24.714, dāņi — 12.896. Hblandieši —
8.751 utt " Lielā pārsvarā, rir, latīņu
tautas, kuras arī p^eškiŗ zemei la­tīņu
tautrlm raksturīgo sadzh^es
stilu. Valsts valoda, ir spāņu valoda.
Argentīna gan ir .stingri katoliska
zeme,- bet tur ir reliģijas brīvība un
darbojas ai-ī luterāņu; un /pareizticī­go
draudze? un citu kristī.qo konfe-:
siju organizācijas. Ļoti stingi i ģi­menes
dzīves tikumi, laulību .šķir­šana
gadoties pavisam reti. Ļoti
augsta dzimstība, un tautas dabiskais-pieaug\
uns ir viens no augstākiem
pasaulē. Tautas kulturālais- līmenis
nav augsts — 19'^9. g. 16'''o no Ar­gentīnas
iedzīvotājiem bija analfa­bēti.
Tā kā Argentīnas valdība ir ar
mieru ielaist vismaz .10.000 latviešu,
tia'd mums ir pamats visā. nopietnībā
apsvērt emigrācijas vēlamību.-un iz­redzes
tiem, kas dosies uz šo zemi.
Līdz pat otram pasaules karam
Argentīna bija galvenā kārtā lauk­saimniecības
zeme, bet pa otra pa­saules
kara lailcu tā loti nopietni
strādājusi pie savas rūpniecības iz­veidošanas.
Lauksaimniecību veici­na
tas apstāklis, ka Argentīnai ir
un krastu apsardzības kuģi, nogrem-.
dējuši lielāko daļu d/onku. ar kupām
komunisti mēģināja pārcelties Jangt-sē
ziemeļu krastā. Pēc AP informā­cijas,
komunisti bez kādas cīņas ie­guvuši
svarīgo Tangšanas ogļrūpnie-clbas
apgabalu ziemeļaustrumos no
Tientsinas. AFP ziņo, ka komīJni.s1u~
vienības - atrodas vairs tikai 50 km
no Nankingas. • • (
Amerikāņu oficiālās aprindas aiz­vien
noteiktāk apgalvo; ka^Cangkai-šeka
kundzes misija Vašingtonā bei­gusies
.ar pilnīgu neveiksmi. ASV
uzskatot Ķīnu par zaudētu un tagad
galv(}no" vērību vēloties veltīt Rie­tumeiropas
aizsardzībai. Visai pesi­mistiski
.stāvokli novērtē arī ķīniešu
laikraksti. Nankingas pro.sc, piemē­ram,
apgalvo, ka Cangkaišeka kun­dze
ieradusies Vašingtonā ne tik
daudz lai saņemtu palīdzību, bet lai
loti daudz auglīgas zemes. Agrārā lūgtu 'Savienotās Valstis un varbūt
iekārta tomēr nav izdevīga ieceļo- arī Lielbritāniju uzņemties cīņas va-tājiem.
Argentīna ir^ tipi.ska liel­gruntniecību
zeme. kur atsevišķām
saimniecībām' pieder desmitiem tūk--
stošu hn lielas zemes platības. Val­dība
no valsts zemes fonda varot ko­lonistiem
piešķirt, tikai samērā, maz
auglīgas zemes.
Neskatoties uz lielo zemes platīb'';,
zemes cena tomēr ir stipri augsta.
Lai tiktu pie sav.is saimniecības,
nepieciešams jau krietni liels kapi­tāls.
No valsts zemes fonda.zemko­pības
rakstura, saimniecībām pīGŠķir
ap 100 ha,- bet lopkopības saimniecī­bām
2.500 ha katrai. Viena persorta
nevar. sev iegūt vairāk kā divas tā­das
zemes normas.
Pie tik lielu saimn'eclbu sistēmas
lauku iedzīvotāji dzīvo stipri izklai­dus,
kādēļ lauki ir ļoti reti apdzī­voti.
Lai veicinātu kolonistu drīzāku
asimilē.^anos, valdība ncpicīauj vie­nas
tautas ieceļotājiem, ierīkot lau­ku
saimniecības vienkopus, bet to?
nomet'ina izklaidus un jaukti ar citu
tautību kolonistiem. Argentīnā
diez<:aĶ parasto lauku saimniecību
nomāšana, ^pie kam nomā var da­būt
saimniecības' kā bez inventāra,
tā ari ar zemes īpašnieka inventāra."
(Beigas 2. ipp.)
dIbu pret komūnismu Austrumāzuā.^
Amerikāņiem tagc^d jāizšķiras vai nu
starp ,.koruptīvo Ķīnas valdību, vai
pilnīgu komunistu noteikšanu". ..Ti­mes"
domā, ka ASV vēl joprojāip
ir vēlēšanās palīdzēt Ķīnai, ia
vien zinātu, kā to darīt. Teii pašā
laikā amerikāņiem ir arī skaidrs, ka
kuQmintan^^s bankrotējis un ka tā
vietā jārada Ķīnā jaunn spējīga vaj-d
ī b c ' j . '
BBC oolītiskai.<*, komentalors'Kri.s-toiors
Dilks saka, ka Cangkaišek'žim
nav bijis illūzi]u par komunistiem
kā vienam otram Rietumeircpaļ/po-'
liiikim. Ķīnai jau kopš ilgiem ga­diem
nebija nekādu atelpas ;' brīža.
P^>c cīņarn ar japimif-m sekoja tikpat
'niknas cīnās, ar komunistiem,
kam šai oiy~o periodā Čangkaišeko
vienības zaudēja ne mazāk kā 2 mil-jnnus
vīru. Maršals pārvarej;.'"-' daudz
grūtumu, bet tik ļaunā .situāciļO viņš
vēl nekad nav atradies, pagaidām
abas naidīgās pasaules atdala j\ingTsē
une. bet nevar zināt, vni nēc dažām
dienjim tā vairs bās robeža.
Ķīnas valdībai nārmol korrupciju
un nc.--pē;ību. Uz p^jšu , maršalu
^:r.n:!ka'šeku tomōr .'iekrīt ne kripa­tas
no šiem apvainojumiem, jo viņž^
. fBeigas 5. Ipp.)