Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1947

              i »
LATVUA. IMI. 8. S9. deooUbil
i i » * . : »
gadam,
^^bsoldti ^ nē!"
i i i
i^ts", n® itoteldidgs, un tS PMI^
d}ā, vēl asāk nekā jebkur citur» ņo*
Htiskd attīstība ēai gadi vindjās m
to pašu tais» līniju — prom .no
pēckara illūžijām par kaaaOnisniu.
Domas par de GoUu m t gadā
krasi mainījās ne v i ^ Ftandiā, b^
ari aizjūras zemēs. VS pavasarf
ofidals ASV ārlietu ministrijas ie­rēdnis
brīdināja tomgr^v k)«^*is,
kas brauca uz I^rbiHi« ka da
Ir .,ekstrēms labais, kas fclttedfl^
toiSv ja tiks pie varas";
^ewsweek" zlijbja, 1^ tās
1as ārlietu mtoishijās vērtējuma
-ģenerālis gan. varbOt, nav vislabā*
? kažs vUs PraiMJijas sainmiecibas sa-
Ja cttvtoi vēsturi « I t e uasd*! «i^^bsoldti ļ Garais, drusku salikta^^^^^ to^
iļa^^oasi, tad gadi Wlttu Ool* Jf|." mēr no aam
j i i Itefe-'iste Wtn (^i<® li6wiļ tfn atkal Molotovs Ilgi un neat- cljie^^^
W ^ i^Uedes aiļmlš kiJ laidlgi atkārtoja: ,JIē!**;t^ pēdīgi kas neļauj pārsteigties, bet ari^ne^
tcAsi kā p^^Mos. tetofa dla- h&kāara klausuli, ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^l^^
gr^nisA n&tc^ iedmēt gadu, kaaiļ St^silins noraudsijās uz ®ivu ārUe- nās^^^^^^l^^^
^ gaUekts leņķS, Lauzti bfttu tnJtu ininlatru un bargi nojTOsl}a:mi*ā nekā miHtā^
^mif kufOi notikušas lietas» LKāfļiēc tu, biedri, vienreiz sacīji vērtējuši ^^^ž^^
ko .^iture mtlfigl piemin — Ucla$! ļ Jft?** sa^a savu īpašo draugu un M?- virs. kas spēj novērst k(»nunistu
k@i^iiro!a$ dabā vai cttv^u sabied- ļ „Ak," atmeta Mokrtam \3ernss 8tā\^ jo k^^ viņam kādreiz ieteica tikšimu pie^ v^^
riSMSĻ kas pārtrauc attfstflš® ritumu ļ pragļļja, vai es dzirdot, ko V63L5 man | asāk kontrolēt a^
lai J|?rtrza to pttnigl dtā gultnē, siiko,** vii?S attjildēja: .Nēl Ž
«ao*ā, ka nākamo i^iaudžtt skdl* I K^i^ Sī anekdota iespiešanas nu nianivishbākie ģeneralin^
f^klem nebOs jāpūlas iekalt ^Ivā ir ps^gājuši divpadsniit mteeši, Va- ir vēl dafi^^^^^^
pda ^itlis 1947/ jo aizgājušajos I rijtu likties, ka anekdots nav nekā sturfgas visam i ^^^^^ gadam. Viens
«^adOTit mēn^os nav noticis m ^ l m aktualitātes zaudējis, ..NēPteik- no tiem ir garais {^^^
kaa tāds, kas w t u apgrūtināt mūsutšana nav mazinājusies. Pārvērtība, jdeĢolls^^^^M^
l * i iu bteil galvas. Var M t ka m k m notikusi 19^. gadā; ari tovvii^^^^^^t
pdu i ^ s t l s žfdu tauta» vēstures mekl,ējōma Kremli, kur lllūzijas W- kā viņa paš^^
grimatii, pi^niinot lāmunnt sadalltlkam gan ķlniīiski izsvēpētas jau sea valstsvm
Bd^lmi, kSAit gan, gadam beidzo* I Pārvih<tlba ir meklējama detvonu I cīna par to vienveidīgo attīstību,
tW, n^ sdiiāms, k i io kreio valstsvim kabinetos. kas rak^urojtBi 1947/^ ^^g^^
iteiUmU^ arl'fedoto l^Vināt Vai gan pirms viena gada var^a saulē.^
Citādi 194t gads, Mdcas. viens no saadīt, ka ASV ārlietu ministrs Kad Janvār
ttem reidiem gadiem, kas, 1W ^ t l oHcifflā runā teUcs vārdus: ,JfCaŗa Francija, saskaņā^^^^^^^^a^
m^i^iil mlblem un Juc^cUgiem no^^lbdgSls ASV iedzīvotājiem bija liela publikas satv^rsnU,ievē^^^
lEtoi^'būtti vēmir^ diafraa- deialltm pret Padomju Savienību, tās valsts prfe^
nds l ^ ^ J ^ o i ^ ka gluil t a l ^ un tautui, armiju un vadītājiem. Bet šo- tad izrādījās, 1^
i t o s U M m Knya, dien šl w^āja piln!^ mainllusies." tas ari par de GoUu, lai gan ģe-
V^tē^MM paisonal, kas pasau-1 O^ļidrlz gribētos apgalvot, ka šais nerālis, sašutis par satversmi, kura,
ni^i^nEius Vi«>, tā te&t, pa no- divi telkumo», kurus ASV ārlietu'[pēc viņa domām, nepiešķīra prezi-
3 atdffigas caurumu, būtu ris-1 mlnlsitrs l^ršals pateica oficiālai dentam pietiekamas p^^
teikt, m kādu ko&rētu, mēroji ļ m A ^^Ams ' braukšanas uz āriletu ļ no poUtli^as darbības pilnie attei-vteljuliea
tel var apgal- mtoiiitm koaterend I^wiā, slēp^^^rd^^^^^ v
vrt, k i JW7. pasaules poJItika jfis» viss 1947. gada pditiskās domā- Kad rudenr^F
n^&ģmmiM m . t a t o l attīstībasļ&inasi attlstlbji» kodols. Ari otra pu^. valdību vadītājus, d
p i t t pameita afe; ^vl0 p n r<rfW 1947. gadā iemācijās sadt:^^ -^^^^^^
mŪgO^ te?t tomfe lŪOilJU un carfbttļN^ šis kustības piekritēji gandrīz visās
jpidgMo plAam r f t a ^ ^ Ir kāda sērīga dziesmiņa par^^l^
Hs^^^ aprUa dtoias ļ „Trolio kavalieru gaduV it daudz ļW
iOA^ kas gan ^iml@te§ m, drūms, mmjaiMfu. kas piedēvējuši pdlemļskaidrs. ka de Gdb^^ n
tel tonSr rSda Uelas asi tm ne- nosaidcumus. Ja kāds grib^ I pārējās vēlēšsehās f rancijā būs n©-^
ffprstesujias
ļa Sa?ieiubi |
Vietējo padoiuju velšanās plecāi
Padomju Savienības republikās
decembri piedalījušies turiet \m
prpc, pie kam ^ proc. balsu nodotas
par ,Jcomūnistu un bezi^eji^blo»
ku" Maskavā par bloku eš^ mlots
ppoc., pret to 0,36 proc. balsu,
iĢas tikai 117 balso^aas ilml*
tes. Maskavā vēlēšanās esot imk-lljuSles
99,99 proc balstiesigo,
..Daay Mail« ^liedz ONA ziņu, ka'
daudzās Padomju SaviepSbas daļis
esot Izcēlusies Ipata „pr^^t!baa
kustība", vidus^obdekiem un
niec^ nostājoties „qpozicl]l**
valdības 1943. g. dekr^ kas VH^
vidēja kopaudzināšanu. 3l esot p ^
mā šāda vdda „masu t^KiddJsK
kāda vi^ār Padomju Savi^olbl ma»^
nita k<^ meņševiku opošddjas ^
airēšanas divdesmitajos gados. VU
dusskolnieku demonstrācijas esot no^*^
ļj.^.*>.'
m m
•r • •-l.',-..-.rr""„-.\';;^ •-•.
I
m
/^^&tgl gaiamS/ataseOk^ p t ^ - | t ^ dot 1947. gadam vārdti, tad lai- a ^ ^
tikušas Maskavā, Ļe^gradā, Ķijevi
un citur. Izdalītas nelegālas šae^*^
lapas, publiskās vietās izlikti sauMl
un karikatūras ia«t kopaudbdnāšaaii
pretiniekiem. Iestādes tomēr lietu
neņemot nopietni, DM, BIC
izceļošanat
Vādjas amerikāņu joslā uz 1, de*
cembri dzīvoja pāviem 438.692 D l ;
ziņoja amerikāņu ^sdv^fiais šlll^
Pēc IRO sagatavošanas komisijas ado
pēdējās divās pri^cšsvētku -m»
dēlās notikusi dzīva DP izee|ošanaa
kustība. 15. decembri Bucbachā sati»
kas ap 900 DP, nākdami no Amber«
gas, liSlndienes, Stu^ries un dtlem
pulcēšanās ceiHriem, lai dotos d ^
bā uz Beļģiju. Sai grupā bija ail
i
ze- uo
Ite ^Mala Uatejā podttM un tas to pauļr MarSsda gadu.
I^tinotfeis @rf lātvlelu tilmdtni^'
knita gan, pareizākais būtu norūkt domā, kā viens no iemesliem kom^^^^^ wiiijis
luTi^ini... «a^t. Inictii rHrrtfjiiiAm^^^s^^^^ •«^ « ^ K M C cfon^^ ^^^^ pareozejusi uzņemt m jau»
So tad 1947, gads nesis mūsv pa-
^ ir vift$ vecgada v^uari m M
w m m m i^tft'katorijas, l^fidcot
Ittimdlnldctt JostSm, kas mēneiiL
mineSa š^autaā deā&7 Vai būtu
vMs atgādināt, ka 1947. gada felmii*
āri not^ca LCK un LCP prcisddlja
velēšana kad t&gad slftv priekšā
tfi pati ptoced(tea? Vai ^ batu
aitamm^ Mita, ka gs^ vNlū no
TOfRIlAs i^ļurūpes plifijiun IBp
aprilpl? Vai piemin» to^ ka nekad
agrik nebija tik dauds debatēts ^
sportli labo vai ļauno nostnil? Ba^,
tika» Ja» par palū lietām runājot, at-g^
ināsiTn, ka ari savā domā«
Sanā esam 12 m^ešos vlrztjuālei
pat to pašu taisno līniju prom no
UlūM}fim.un tuvāk skaudri heprU*
kamajal, bet nenoUedzamaital refili*
tātet. Mis iesākam gadu, karsti de*
. batjManil to, vai mums būtu
iālax^, mfe. isdt^dasam gadu, de*
fet^^
< v a i ^ i z e ^ M m ^ m ^ dalvlbas»
daa^ (|pl^ m eksietend. Kaiul
w A $aā ar pr^ēmu kāl
ar
n iM rīkotajiem streikiem un^^^^^^^n^^^ „ nUniMTtafi o t i tm
mieriem 1947. gada pēd^^
dSom*ātrai ^Ticoība^i. I^zrā^,jā^s,^^^^ 1^ ^p.r^^^e k^Ss.pvē t-k u ™ne dēlā dvieHvii āfesl^a
Ja ar notām 8 vald^
Polija. Novembri vi^^ slepus izb^h^pagidjena^h^
no zemes, par kuŗ^ brivibu WJa d- jevis w A^^
nljles visu lara laiku un kuip bi^Uj^riitiJ, ,uj^^^^^^^m^^
atgriezies briv{tfat gi.^ devās hjpn^^^^
uz Londom». J^glSfatu <teh«b^ jm A ^ . «ākoNis d ^ p6c ttua 10^
ārMii ministru Bemsu ncmiainlja
^ļls Retlets Maršals. 'Kmfz vta-ārtet^
intnlalru konferenci, ari 1947* I valrih^ dai:)dzinātald iemci^rikāņu flz^
gidi I s ^ a #agt^te moments poinitils, mfitora Vamlenbergs, ai-
Uļa i^s^ml^a āi4ietu mii^stru | dnSJa Jauno ministru ^iskalt i^gn>*
stgustmerikaņu ārlietu politiku^
Aflnerffeāņi mēnoSriiti^ ar v l ^ pusT , p ^
siatlenu pa^ulfi ,3ea^^ I ^audslļnāto Trumena doktrinu de-
^ Vm, ga^ pēdējā iisimiai|»«kra*ytt atbdstlSanal <^^^
I ^ d g ahekdotīt p®r tdefonii aa- l««ļi<^^ uakimdzēSanās^^^^^^^^^^M^^^^^
runu Krcmlt: Ismēm, bet kad 4. jūnijā ārlietu mi-un
M d i ^ sMēJa Siem. kādā runā aicināja
avantja
ar'
un
17
,Jtomfi, tu,'* norūca Staļins.,
Molotovs fioc3a klausuli un teica:
^Labdien, mister Bemss."
Trf viņš sačija: ,Jfēr
VIbeia;
Rietufl[ieixx>pas valstis sadarboties
savā jltatpa, lai ar ASV palīdzību
Bt)auni>tu savas karā sapostītās ze­mes,
visa pasaule roihēja Maršalā
plimu un Hdz gada l^igām Maršala
{plāns kļuva simbols rietumu uh
aujstmiļiKu pretešķibām, pār^anē-dams
un Ukdams gandrīz vai aiz^
mtet Trumena doktrinu.
Var teikt, ka vismaz ārigi tā die­na,
kad ASV iec€a9SL āriletu n>i'^
ni^tni pēc kārtas, un pie tam pirii^
n\x viSsturē šim amatam izraudzīja
profesjonāht karavīru, īstenībā ari
iesllkās tas jaunais |K>lItiskāsattI-
)stn>as posms, kas kļuva noteicējs vi-īsal
1947. gada ievirzei.
£<lropdeSl smējušies, ka Džordžs
Maršals noraidījis paaugstināšanu
pat miiiršalu tikai tāpēc, ka uzruna
maŗštib Maršals n^kanētu labi. Bet
1as nav tiesa. Sis virs jau bija sa-
SBiiedziB visaugisjtāko godu, ko ameri­kāņu
militārists var sasniegt. Kopā
«ir Eizc^nhaueru un Mi^cArturu, viij^
Ir viens no vienīgajiem trim ,,pfocu
,3ivaigjķļ!u** ģenerāļiem Savienotās
Valsis.
Pārņ^frmdams āriletu ministriju,
viņš ne vien pārveidoja politiku, M
ari tedmiku šai iestādē. \nņš nemīl
Dīgi nodoties sīkiem administracijas
jautājumiem. Ziņojumi jāizstrādā
tā, lai biķiršanos par vienu vai par
otru var atzīmēt, pievelkot krustiņu.
^xl ministrijā darbu viņš ..discipli­nējis".
Ik rftu sešos viņš izjāj pa^
^tai(^ bet jau pusastoņos ir darbā
uiQ ietros pec pusdienas to atkal
atetiij, Jo uzskata, ķa pēc trijiem
plcpusdlienā cilvēka domas vj^irs nāv
ai^īgaš. Tiem, kas dzļvē meklē
giradoksus, varētu atgādināt, ka
Rreml! Īstais darbs arvien sakas ti-k^
ai vēlu vakara un beMsas rita
m
ļal wz
i
a
nt
mrtmlen^ no Kārties izbrauc uje
ianvēd: Beļģija piedāvā DP
darbu pgļraktuvēs. Maršals kļūst
ASV ārlietu ministrs. Mikollil-
Uks protestē pret vēiēšanām^
Febroiri; CerčUs prasa^^^ D^ ie­laišanu
Anglijā. Norvēģija no^
raida padomju i»*aslbas Spic^ber-
Marti: Sākas āiOietu mk^
konference Maskavā. ASV pro<»
testē iMPetpadornju^^^^ri
rijā. Prestdents Trumens piepar^
šā ASV paUdzibu Turoljai un
Orieķljal MarSals lan Bevins
Maskavā pa^dro, ķaDP^ Ne­spiedu
kārtā nerepatriēs.
AprIlS: VlUaais Streto^ iero^
sina Uktunproi^tu pa^ 4(K^M0
D| ielaišanu ASV. ]>e GoUs no-di%
na franču tautas ūniju. Pir­mās
DP grupas ierodas Anglijā.
ASV konp^ss pii^dŗ 4(H> milj.
dolāru Grieķijai un 330 mUj.
Turcijai. Beidzias Ma^cavas kon­ference.
UN sāk fi^Ŗc^ M e ^
tinas pnrf>lēma.
MaUā: Sākas IRO
Jūniji: Aizb^^U n^-
nistru prezidents, \ Ķanāii^ 0i
vervēt meža strādni^us DP
vidū. ASV āriletu ministrs Mar*
šais aicina Biroim valstis m l i ^
boties..;
JŪlļUā: DP aprūpi pāuķon
IBO. I Lielvalstu konference par
Maršala plāim Parizē i$jf& ! ^
tidc 16 Maršala p ^
konf^nce, kurai piesakās arf
Cedioslovaķija, bet pietdkumu
atsaua KaŗS I^onēeijl LC?
rīkot tiešas vSēSimas.
Anglijas valdība iz­dod
dridconiskus taupības l&tt«
nms, bet ^ em j^rla^^ uz­ticību.
Bulgārijā notiesā uz nāvt
Petkovu In^a kļūst neatkarīga
un sactoās Pakistānā un 1^^
ar dtu Austrumeiropas ogļraktuvēm, 95
^ u jalstsvmra^ un citi speciālisti uz Ma* i^^^l^^^ un 50 uz Palestlnu, kam
darbotos tautu labā^. d tam 18. decembri
P^ptoē.^e DP strādnieku devās uz An^u
izdevie^. To ne«>ēja PetkovB,^^t^^ tnq)at daudz uz Holandi, bet 19.
spēja Maniu.J%^^ bija ,Marta diena" Vese-austrunijetopieSi^
tūkstotim pārvietoto personu,
giem vārdiem nav to ^s^ kurām 450 devās ©z Austrāliju,
gada vēsture ļ ^ d ^ uz Kanādu m 2Č0 uz AngUju. *
Varijut^ ka^^. j j e ^ ^ Tagad DP nometnēs uzturoties tā*
' ^ ^ ^ ' ' f lietuvieši, kas 1941. g., bailēs no nepiminēs^ 11^^^^^^^^^ iestādēm
^ l a p ā s j e ^ Vāciju, Nlmbergā
S f ^ ^ I ? ^ ^ ^ ^ paskaidroja „VblkĢdeutsd»
ta^^ attdatajā .^^c^^ agrākais nodaļas vadi*
Arf^^e, kas. ci^^^ Kllngāpcims prāvā pi^ kādu
ir nerināmle ka^^ tai vāstures pSvaMS^iestādl
IMTOCesā, kas 1947. ^g^^^^ ^ = 1 » parvaui^ W8i«ai.
ar Pilēipnf uŗi
ļ - i ' .
- M M
'Ml
l i
ieguva dīvaino iKM«v^cumu aug­stais
kar5"r Jo 1947. g j ^ nctoolc^
vēl būtu paķāstims^^^^^ Uader
MaģasBine^ a^ājiiins: ^ Stud^c^
lielo angļu koiiversādjas vārdnīcu
, Jkidclopedia Britannica** nesen
konstatēts, ka pinm^ izdevumā
1788. gadā 1^^^ atoam rakstīta® Čet­ras
rindas. Par mīlestību y§l 1814.
g^ izdevumā rakstītas i^ēcaa lappu­ses.
Jaunikajā, 1947. g. issdevi^,
mUtstlba
IRO un amemaņu
armiias svitku sari
kojumi DP birni^n
m^iftver liecas
Aleksan
Pēc lEO šagatavošimas k^nisijāa
ziņto, gatavošanās DP b|rini
dāvināšanai Ziemsvētkos noausi
n ^ vairs' nav I S ^ ^ / i * ^ ' ^ ^ " ^ ^ ^ ? ^
tet toties raksta a^^ Hdzeklu d^ IBO biJuSl
ii
asāko rimu tTN kf^)S8pulei.
Anglijā paziņo; ka at^siuks kara^
spScu no Palestinas.
pktobrir Pasludina kominfor-ma
nodibināšanu. ASV \m Pa-docnju
Savienība piekrīt Palesti-nas
dalīšanai. No Polijas Izb^
zeitnnieku partijas vadītājs Mi-koiaičlks.
Rumānijā tiesā Maniu.
Pašvaldību velēšanās Francijā
de Goilla ūnijia iegūst vatrākuma
Novmbri: Sākas v^
Sajaās, Sākas streiki un nemieri
Francijā un Italijl SJākas ārlietu
mlņistni kosifež^nee L^donā.
ll>ečrabrf: Jaui^ Sumana val­dība
Francijā saņem pilnvaras
un izbeidz streikus. Izjūk ārlietu
mLtii^ru konference I^omioi^
un folklori^cas
tācUas vakarā
li^uviešu, igauņu,
gad Jāizmanto ari ditl^^
gūisa^ av<^ pieoilrasi,
tautisM parMāla
fSmm apgstbalā ksitram DP te^
pūlējās sagidit pa s i ^ ^
Saseles app^balā notika b i m u ^ ^
kojims f^mmliBfis un eitiur. / V ^
hiģk n o ^ dāvanu vākiai^ 109
DPl»irnimMai^id^
Mlnchenē Haus Kunst zMlIvāca^^^^^^z^
DP Sieviešu apvimlbabija^^^^^^ I birm i^dāvi^^
1^ 3(K)i am^fikfii^ dānaa^ kas I apgabala komai^ii^
r Mincbenē, un d ^ ^ tām I Burgess rīkoja vīšanas
DP tautllm de^^
tautas t&t»B un 0 ^ ^ ^ ^ ^ ^
B^»^zaa* i jušās āri dažādas citas on
ar IRO, ziedot
di^atdd^lavu, I duaius,^^^!^^
ukraiņu un i»)}u ansao^ LatvieSuļtes. Asw£kgņu Sarkanais Kfusla
tautas dziesmas dziedi av^kt^ ielūdza, papildus citleta ^
AispurMkoipe, k l a v ^ imvadijifr-1 rl^undes^^
mus^^Sl^^^^^^^^^ Grav^ DoJu|ltates,^^^^^l^ un Mardid-ko|^
pi^dallj§a4 p ^ tlesu^^^^^n^
no M i n d i ^ latvis ^iU^intu bite paitdzi^
vidus. Ko^^^h^^^^^^^
pii rādīdami vairMcu nov^ki i jas vājad^ Ludvig^burgas 10*
n*as. ātri DP, sadartteāār vietējo I3R0
^Ne mazāk ietekmīgi Mjaari^^^p^^^
rejo dalībnieku tautas tērpi, džies- ar ieejas maksu: 5 stieņi saldumu
mas un dejai Gar 3^ sienām IltO galvenajā Štābā lleidefciert^
k a ^ taummi bija i^Uela novietne notika labdarības krikojums, kurp
ar mākdas priekšmeti^a,. no kxi-1 ienākumus izlietoja mantu lejHHcša-rtem
^ ū r a s aprorfclē^
iegādāties sev piemiņas, Pri^āie- tos apgfdmlos. Dažas v^^
sumi amerikāņu dārnām labi patika^^^m^ dā^ranas,
uia^ pēc tiem dalībnieki pie kafljfsļmēparn. Ambergas^^^i^^
kļIdu bridi pavadīja pārrunās. Aine-ļttis $(»pāra
riikāņu dāmas ierosināja šādu mī^\ ierēdnis Gaiitingā 53 saiiļ^us rotaļ-
^-*umu vēl atkārtot; Tāpēc 9, jan- Ue^ un p a^
f tai pašā vietā līdzīgs sariko- ir ceļā Amerikāņu joslas noifietnes
notiks miHtārās pārvaldes ie- ir, pavisam 78.^ DP bēm^i, un visaa
redņiem. - | akcijas nolūks bija gagādiat >«tr®m
>ien6ŠMii6s ^«T; ASV, s^
ric*JTatw
iSlpiktovIaga^
liPanilias^^^^^i^
vakiBlrā^ s^
Tas
^ašiiigtonas
Itopaikom^^
tie |Ģv^ ASV vēstcS^
I l & i ^ k a l
taĻpeiŗvji^
|s:npw§kt M viehcžatft^
aii t U T i »^
zeļ?. Am€jrikā]ļ^
I N i * )
mtoistrij$L/p^
aaiviik^^
josĶ kjai āt-^
t^^cASV^ētu m i ^
i^tertSbārļ
liii''
pil
vāri