Bavarijas Latviesu vestnesis, October 23, 1948

              LAITIJA, 1948. g. 23. oktobri
Nŗ. 92 (19€) 1948. g. 23. oktobri
4f Btitora paraksS vai Iniciāļiem parak-etltajos
hikjtofi izteiktās 4oauia &av katrā
C94dbei^tis doms. .
Pēc latvkžu daita rotu koman­dieru
apspriedes, kuŗā nolēma ie-sp^
u robežās no rotas dalībnieku
iēnriaksām radīt paM fondu
mūsu invalidu aprūpei, pabalstos iz­maksātās
summas liecina par atzis-
VĒSTULE LATVIJAI NO ITĀLIJAS
11. oktobri pl. 15 uz Austrāliju
"aizbrauca izceļotā)! ņoAugsburgas,
Artibergas, Ludvigsburgas im Buch-bachas
emigrācijas centra. Braucēji
bija sapulcināti Augsburgā,.un tran­sports
izrādījās teicami noorganizēts.
Pasažieru vagonos, kur ir vietas 82
cilvēkiem, ;novietoja tikai 50 _brau­cēju.
^ 500 „austrāli€šu" : vidū. bija
ari dažas mājkalpotājas, kas devās
uz Kanādu. Kādā Minchenes bla­kus
stacijā no vilciena atkabināja
. apsildīšanas vagonu. Sākās salšana.
Vislabāk jutās tie, kam bija biezāki
apģērbi vai segas. Sievietēm visēr-
:,lilļi^--: : jaSlA
t a r n u d a r b a v ī r u atsaucību un: paš- tāk^ ir garajās biksēs. Sasniedzot
^ f8tf7ti1f,7 . TL atv? soen . wGo . (/ki ™cm« «ia>n- «dv^, -nodl Cilvēkiem ame^n.k^a^ņ^u
A. Reke) apņēmusies 7 i^skrinetn- Ig.^gj^ • '
d^ lem Ska;t^ra^m? nm^ē»ne!s^i ?IMzmSak.s5ā^t DM feīis.p..o rtuf^ ,. . be^z^ ^am^e rikāņielamtv pieaš'-i
30.-. 7132. Lab. Serv. Co. (koman- S n i e t e ILlS^^ S
iiffli«OTas,_ Augspurgas un K^empTenes .^^^ ^ Itālijas - Austriias robe-lajona
dzivoiošiem^T mvali^^^^^^ atslēdza visu laiku aizslēgtās
Izsniegusi 331 pac. tabakas. A u g u . s t a : '„
rkdots DIVI 1660.-, 20 pae. cigaretes 7.^^°™,.°}^^^?- >'y«qes Alpiem pa
*„^r,\rL w w+i^ K , . T liekot talak aiz mugiiras, krasi mai-
^ 4 ^ ' ^ i ^ ^ ^ ^ ^ nljās klimats un, ainavas. Ralijā vēl
/par -salžanu
t i
Pusdienas pārtraukums. Mēs sē- ļ „Kaŗu gan vairs nevajadzētu «ve­dam
piesaulltē un mielojamies ar cāis īrs rāmi saka. .^JVfenpa^^^
;5viestmaizēm. Neviens no mums nav. kāj'ā Eiropā krita dēls.".;:
(izi.mis šajā zemē. Irs Kanādā iece- „Karš nav labs. Bet tāds stāvoklia
i pēc drēbēm. Par segu maksā ļ lojis jau pirms 40 gadiem, es tikai kā pašreiz ari vairs ilgi nevar tuS
1000, t i k s im 1500', virskreklu 250 pārgājušā mdenu JJiu'aim^^^ polis, pin aties. Mans brālis pagājušā ksi^
Hiu utt- Vīnogas maksā 80-^130, to- sk(Dts un;, vāci^^
māti 70: uīJ lapeisīni^: ^ r^^^^;^
mā. Par
maksā 150-
zandalītes'
rām,; bet ,s
. Augj
L termosa
ju; bez grūtumiebi;
m
un
r - . . . pastāvēša-
Uz Dženovu-brauksim šodien.. Os-Irakstu, ;;kas • stiepjas :pari;: visai/.p^^
tāv-mūs gaida tvaikoni
ilgi
nāju ar .kadu- vīru, - kas:
dzīvojis Tallina. Pālestīnā
esot nedešamfe, kāpēc viņš \
atpakaļ^.Uz IgauMju,,:^"^- \,
• Turinā,4 oktobrī. •;:^
A1 b e r t s P r i e d i t is
kā zināitis
n,^a^..jc^^p^^^uLu: vit^iiu -vesTuii., W' ari arip^-^ļ. parizē iro-
[m rakstīis vairākas: reizes b e t - ^ l»
^ .ildes.:vairs^nenāft:-;-
francūzis, ar laip^ pāri. ,,Ko viiii rakstīs? Tur'iet kbi Ja ^^^J ^^a<^C
Viņš d z ^ i š e i t : „ N u par to,^^^^^
ierunājas' ukrainis. : ; i ; . ļ:Esmu
Tam runājot, mums. piebiedrojies atb
lunos
:us uz
to
l i i i ' .
Ml
DM 895:-
pac. tabakas. 8850. Lab. Serv. Co., . neva:1ad7ēia skumt
paSpaMdzIbas komiteja priekšsēža V. ..^^'^> "^ļ^-. "f.^
iJRm.vi»ris»»ar s, uvand īMibiyāer.īm wi.jnI«ng»^»erno;Alaist„a tr.e.a=sj,(^oX n«sa dzl- sl,at^um n dTasu„ „rsm„m„aia„sg 1_ajp„sr„ e m6ua^šm^satasc i]maŠ uV*s^ „a„i zve-
.vro^jioAsMieom» , 35 iIiniwv„ao(U(3d4-ivm.v, rota oaiu,mguVcs4ta5 . ds. U Z cTauār ileakldāersto tnao mdievtsntāiv:āur pkuisp,pfeiilu-toiMtoājusi
DMļOO.- un septembri ^'^^^MB^^^
nM Tiio srtR') ToW o«mf PA l^as un cllvgiki tc nonSk maza He- SJ««git«!tlLthD^ifāJt^ ^oSdTJSuzlu;īZ^sv^ioii joo^aaš rroA -sDD • MMII nB ^^vs8.R^a4^l^4 i^'di^—uS^s ^se^^p teS•m•.Tb^ ntīL «kkp^^āaa ar^mtšīaibniāduakTs ,uO e ltdlg.ī otuēTdļ.v aāitteiaNetduse: . v tTtieieklnepks bao ūsn sie zkvkāriiāz™ epmnnJles^eatzkt,aii nlnvsē+auot
gaoda ^elzs un divstāvu koka gultiņas.
; I Izvēlaties^
tās sardze vai novietojiet uz tās kā­du
priekšmetu. Vīriešiem un. sievie­tēm,
i r atsevišķas istabas, precētiem
ļaudīm savas. Tad dodaties pēc. rokas
bagāžas un noliekat to uz gultas. Pēc
tam saorganizējat 10 cilvēku : g ^
un ejat saņemt katram 4 izdilušas
vācu armijas .segas. Pēc tam tāpat
pa 10 kopā saņemat gultas maisus.
Pasniedzat dienvidslāvam, kas dala
Sakarā ar L!bd<aslatvie5uģimna-I^ 4 cigaretes, par tātn
zijas slēgšanu, 117. DPACCs'a ko- dabūsiet 10 ja^inus maisus ar svai-mmidieris
Mi*. R. Tortipsons bija sa- glom s aM
saucis-bērinu vēcāku sapulci, lad pār- Iet, tad ņemat tos paši līdz. Kad esat
runātu radušos situāciju un infor- . atpūtušies, dodaties uz galveno bi-mStu
par zonālo iestāžu nodomiem roju izņemt uztura kartīti, tad pie
DP skolu politikai — Nometņu sko- ārsta paviršai apskatei Ar to jūsu
1as turpmāk paredzētas tikai ber- saistības nometnē nokārtotas. Pie
nierti līdz 12 gadu vecumam. Kas laika apziniet, kuŗā blokā novietoju-
Vēlas IžgilttļDU turpināt vidējās/*tnā-| šies jūsu paziņas. Nevienā birojā ne-clbas
iestādes, tiem atliek iestāties viens to vēlāk nepateiks. Te jums
vai nu vācu skolās, vai ari apvieno- vajadzīga arī karote uņ trauks kafi-
Cāfi apgabala ģim:nazijās.;L^ tikai bļo-tm
lietuviešiem tāda ģimnāzija no- diņu virai. No rītiem dod kafiju,
dilbināta N6ištatē. ' kurā vairāk piena neka kafijas, pus-cr.
u^4r<xR A^i 4.- -1 dienās makaronu viru ar papriku un
M v ^ 1^gadu v e . \ ^ ^ ^ ^ ^ ^ Par kārtību nomet-cuma
bemi nav vel beiguši tautsko-' ^ ^
tiecas uz padomju.režīnm un ļaužu ļnādu,pi komunistu re^^^^^l^ āizvi^ņ V r-izsūtīšanu
spaidu .darbos tev ^ vel žīms,:; es .nekad nebūtu ^ - š ^ bra\i^ v - ^ ' f ! ^ ^ -iļc
dauxiz kb var pastāstīt ši^ cis:(šisvīi^ dzīvojis p^^ -'^^^^ komandants g
; Visi pievēršas;:maņ. vV • : saules kara ŗPcļiiai pievienotā Ukrai. '•mr^M
,,Vai 'tado t^^^
Angļi ņotfeakiia.pgaivo,^^^k pārve- ļ slikti?" jautā skots. • : y kurpes
dīsņo>Vāci5as uz Angliju: Viš^^ zābakus,^ kas tikās.': Toreiz:
britu: salās ļupdarbinātotiešpslu^ par masu kape-^^ļš^
niekus/kam jāu agrāk; dots šāds;so-:|^ Bet tagad Krievija:tf
lījums, no IX)ndonas ziņo sūtnis K. vijā' pirms:un pēc okupācijas, bet tik vairs apspiesto un nabadzīgo.
Zariņš. .Atjaunos arī DP strādhiēloi bieži; t pašus: jautājumus' pēc p a - 1 : ;,,Ko tad tu nebrauc^ atpakaļ?" po»^^^^^^i^
joslā
I,.. *7>A7^\ r^^^L^i^ S x^!^ nē Hav ko runāti kārtības nav. J
l ^ V . ^ f ^ o ^ - ^ " " " ^ ^ Ž^^^^^J^s itālis, rio rīta kaf ļu lejot, iebāž jūsu
kurn limem, ta>a nemaz nevar ie- L^tura kaHīti ^avā knH^+a t^H fa.
Stāties . T ā l ā k vecāki izteica bažas
par nadonaio ^s,1k kdiu turpmā-^k1 o Tli1kt4e-.r ^,^I .^n-o^z^ī^m^e„^, ^k^^a jums jan:a k ta•i dien
a a v v i ^ D P skolai. .Paturama gan iS^"^" - ' ^'tv ™
mStes valoda ka mācību valoda; bet :iz-^emuma _visu. Ik .uz
jāmāca:^ vienīgi 'pasaules vēstoeJ «ga^āuzmanasno krapsai^s,^^
ieografija. litMa^Angiljas •: un
domindju sa^tversme titt. Uz to Mr. w^ - 1 ° - ' i I ^ '
TVmjpsons paskaidroja,, ta» š a i mācī- \ļP J° " ^ " ^ ^ '"^^
• ar komunis-tale
«ksu^lVtiiJr as«:8a^p°v' :l'e^ņ' 'ī*b^a•l
transportus! U Z Ahgliju. .Sūtnis . i n - ļ r i s ; dienām; e ^ ^ >:; ^^: v ^'^^
formē, ka Eiropas ; brīvprātīgajiem^ tiem pašiem, ; vajadzēs^^^^^^
strādniekiem'Anglijā vislielākosgrū-^^^j^^ r
tumius sagādā stingra,:saistība ,ņo- \ . „Nav ; vis labi," skota vSpriedums .Valodā: murminādains par p l ^ ^ 'J|P^ Snižf jāiztīra rietumu
;eiktā darbā. Mūsu ļaudis tomēr pa- ir viss, „bet: tagad Jenkiji^ i r ņēmiišl tiem, ceļas- ;augšā: aiziet s :, f^^ no-, iašistiskierri un
cāpeniski nd|ļ grūta ^stāvokļa, izkļūst' -'-v^-^ nr.^ l. ^ i.a i . ^ - ^ •'..^«Miicija'v ^ / .=_xi^-.
Pirmie prakses tiesības ieguva
ārsti. Ari ārsti,i kas kara apstākļu
ieradušies Anļglipā pirms :i9i^^^ g>
4.: augusta,:vv^rēs sMdāt:slimnu^
Sūtniecība rūpējusies arī citu pro­fesiju
labāi, bet rezultāti vēl Jāgaida.
LCK inf. noz.
dē
vēlā
. ,,Kol?::Kāds,domā pte^^ • ^ ^
viju? Tagad, kad visas slavu tautas ļ iwf^um
i r apvienojušāsi; 1^
tad redzēs! . . ."ukrainis
tas valodās.
ias slavu tautas ; „Britu zeme?" nu arī francūzim ir $f|^* Kntikova iesniegumu,
i tikai mēģina, kaut kas ko teikt. „īstie kanādieši ir '-^m^h^ skaidri liecina par
•ainis atkal me- indiāi^i un tūlīt pēc viņiem nākam - i ^ ! ' ^ g atļaut brivas,
mēs, franči. Mana
vairāk kā 200 gadu."
1 .a
vēlēšanas." Kad pa-ceturtdien
.nolasīia
dāt,": saka mūsu priekšstrādnieks.
vecais īrs. SUenamies kājās m ^f^^^^^'^^ oiom ni^ A^vh^ '.-fBovs apgalvo, ka;„vaciesu
• ^ % T l e t i i i n u sektoros nav demo-
^ : -S|ģEa«; Maģistrāts vienbalsīgi
... o-^lfeo velēšanas, tomēt sarikot t i -
„Pietiek runāts! Jāsāk 0cal stri- %^
ejam pie darba,
Toronto, oktoJDrL ...
tes gadā paturēs līdzšinējo prog-ratmniu.
Uz aizrādījumu, ka Nei-ftates
ģimnaz^ atestāts nodrošinās
tiesības iestāties tmiversitātē, no
laitviešu puses tika izteiktas šaubas
par augstākās iziglltfbas iegūšanas
ar naudu nozust, itāļi sevišķi
Šveices laikraļksts ,,Die Tat" rak­sta,
ka pēdējos mēnešos un nedēļās
zīmīga esot lielu padomju karaspēka
daļu atrašanās Vācijā. Padomju
joslā pašreiz atrodoties 30 krievu di­vīzijas
ar 350.000 vīriem pirmklasī­gā
apbruņojumā. Sis daud2?ums vai­rākkārt
pārsniedzot:'to skaitu, kāds
nepieciešams parasto okupācijas uz­devumu
veikšanai, l
Atsevišlcd vienību izvietošanā, sā-ka
„Die Tat", spiež domāt, ka krie­viem
padomā kāds īpašs nolūks. Ve­selas
armiju' grupas esot koncentrē­tas
dziļumā 'arī aiz dzelzs aizkara,
sevišķi pie Baltijas' jūras, izveidojot
noteiktu līniju: pret Meklenburgas
ziemeļiem un ziemeļrietumiem un
Pomerāniju. Pēc krievu \denību
priekš grupu Izvietojuma varot seci­nāt
šādus krievu virzienu mērķus —
pāri Elbas lejap galam uz Hambur-gu
un Ziemeļjūru un uz Slezvigu-
Holšteinu ar ĶOes kanāli.
Es^ zīmīgi, saka „Die Tat", ; ka
krievi Vācijā ļesot stacionējuši arī
flotes vienības, apmēram 60.000 vī­rus.
Bez tam pē^ēj ā laikā esot no­vērota
sevišld rosīga krievu darbība
Ijas jūras rietumu daļā. Paš-
Domu apmaiņa, disputi esot vese-
:
Iespējām nākotne, jo lietuvjeiu skolu ^ veicinot nro^resu
Inspektoram angļu joslā Dr.Sernai-?^^ V n -u
:tlm nesen kādi apspriedē paskai^^
lots. ka torvmāk DP būcj l W fQ IP- , ^' Anglija, un viņa sievasbrālis,
kas tur pašlaik studē, studijas jācen-^
ias steidzami pabei^^^
versitātes jāizstājas, pretējā gadīju­mā
draud DP statūta zaudēšana.
Iemesls: visiem DP jāgatavojas izce-ļc^
anai, bet neviena zeme nevēlas
initeliģehdL Mr. Tompsons atbildēja,
ka šādu norādījumu DPGCs*a vel
neesot, tādēļ viņš par tiem nekā ne­varot
izteikties.
vecāku jautājumu, vai tiem,
ķas neiestāsies ne vācu skolās; ne
apgabala felmnarljā, ļaus papildināt
2lnS5anas privātos kursos, sekoja
atbilde, ka tas nebūšot liegts, taču
Šādiem kursiem nav tiesību izdot
kādu apliecību.
Kopš 1944. g. rudens Zviedrijā uz­turējies
jūrnieks Roberts Platais.
Viņš dabūjis mechaniķa vietu uz
zviedru tvaikoņa „koster". Kā
Latvju Ziņas Stokholmā vēstī. Plato
80. septembri Daricigas ostā aresta
iusi poļu policija. Nav noskaidrots
vai Platais arestēts pilsētā, vai ar
aizvests no kuģa un vispār kādos
apsftfikļos arestēšana notikusi. Kā
hlj. Latvijas pilsonim, Ratajara bi-iiBt
iūodbta iviedārti ārzemnieku pase.
reizību un neatlaic^ās. Neatlaidās arī
sievasbrālis, un tā/ abi vienoties ..ne­varēja.
Beigās strīdā uzvarēja Bilsi,
apklusinādams pretinieku. Tagad
Bilam Hudzonam jāatbild tiesā par
slepkavību.
, Patlaban Parīzē turpinās debates
par atbruņošanos. Višiņsķis domā,
ka pārējiem vajadzētu atbruņoties.
Bet ari angļu lēdija Batsrfīlda grib
veicināt mieru, radot īpašu miera
karogu un šai nolūkā ieteic sarīkot
sacensību visas pasaules skolas bēr­nu
starpā,, lai iegūtu piemērotāko
zīmējumu. Atbruņošanās tnmēr no­rit
ļoti gausi un prasa daudzus ga­dus.
,\\-'-:^-',-:':[^
- Piemērs tam ir gadījums ar A n -
•džeras: pilsoni Žanu Pokrē, Franci­jā,
kas jau četrus gadus bija ļoti
neapmierināts ar savu gultas mat­raci.
Gulēšanu traucēja kāds bum­bulis.
Beidzot Žans uzšķērda mat­raci
un ati*ada tajā noslēptu vēl ne-sprāgušu
vācu mīnu. Sinī gadījumā
atbruņošanās problēmas atrisināša­na
aizkavējās veselus četrus gadus.
eiz tur notiekot lieli flotes uņ gaisa
•peku manevri jūras šaoorumu for­sēšanai.
Pēdējā krievu riciba sevis-,|
pji nervozitāti radījusi Dānijā.- Pad.
Savienības rīcībā pašreiz esot' 200
110 latvieM
..:.v'i|:itou sektoros 5. decembrī. .
•:;':||^dien ;j«domJu iestādes : at-
,-, -iījiiilas 5o personas, kas bija ap-
^,: .pias^ par. IpretkomiMstiskai^
-:^%lradiaiīi Potsda^^ lauku-Ūdeņu
produkcija pēdējā laikā: esot ^^^^^ kuras priekšsēdis i r sūtnis f|a^P
vēl palielinājušies-par 40 proc Pa- Pie Vatikāna monsiņors J. Camanis» •j§m
domju zemūdeņu būves un operā- informē LCK, ka Itālijā pašreiz dzi- • q
ciju centrs atrodoties Baltijas jūras tikai ļ 10 latviešu. . Noslēgtas 20 ^
telpā, sevišķi Rīgā un Kaļiningradā ^^ulibas,: pie kam 16 gadījumos lat- c0
(KaralauGos); Krievu-ri
liels skaite technisku un stratēģisku ^^^^ ^ ^^^^ ^ laulībās: vīrs un sie-vācu
padomdevēju starp tiem ari va. ir latvieši. Daudz mūsu tautiešu g|
admirālis Salvechters. ^ ^ Itālijas izceļojuši uz Argentīnu
un citām zemēm. ,v---.:^-
^"^'"^it^^J^.:"!^}^ I-atviJas Sūtni. Itall:ā prot Dr. .. >
Dr. Mikenburga.
. policija savā
sava!
tramļ
abas'
orgai
jā,
spiesļ
(lasi:!
nb>>ll
pān^
lērriul
Indon
'ūī'im^^Z^l'^- SP^^ke Pēc miisu Sūtniecības lik- :[h^m^m
, j .v;oxc,>a j privāta persona. Sūtnis tomēr jau o . . -.rfe^
militāras ierices, -izbūvējot li:dlau- i^^Ķŗ'^m^mm^ . ^ 1 i ' r . i pagandas darbu. Viņs sarakstījis n ^^fjm\mm ?nr» .a^\•^^^ kus, iekārtojot lielas matermlu no- lļ^^^^_ brošūras un publicējis '^Sl^i^.^ ^
^r^M"^^'"^rakstus presē par Latviju un vai-Ž
^ ' Ž S f n^/rfo^^? ^'^^°.^'*^^,?f™ stlm aiz dzelzs aizkara. So darbu / 'ģ ^ SSe^'^^^a^SS^IS P-^^ Sp^^^^ joprojām turr^a.:
piekraste 3—5 km dziļumā esot eva- ^omā
kuēta. Tallinā pēdējā laikā esot P^^s
novietotas lielas kājnieku un tanku»
Hietumeiro-spēku
^ arī kongress-am
vairākuma,
personas tomēr
Tai pašā laikā notiek jauna brii-ņošanās.
Pēc Maskavas ziņām, se­višķi
daudz kara kūdītāju esot Sa­vienotajās
Valstīs. Apliecina to ga­dījums
Springfīldaj Masačuzetas
štatā, kur policija kādu dienu ie­vēroja
un sāka tvarstīt suni, kas
skrēja pa • ielu ar revolveri zobos.
Lopiņš bija kritis par upuri kādam
kara kūdītājam.
f
Pasaulē tomēr i r ari jaukākas lie­tas
nekā strīdi un bruņošanās. Vēl
šur tur sastopami cilvēki, kas pelna
cilvēces labdaru vārdu. Viens šāds
labdaris visā klusībā I darbojas filmu
pilsētā Holivudā. Viņš slepus uzma­na
satiksmes policistus, kas tvarsta
automobilistus ~ satiksmes notei-kiunu
pārkāpējus, kuri neatļauti ilgi
atstāj savas mašīnas publiskās me­tās.
Sai nolūkā policisti mēdz uz
atstāto automobiļu riepām izdarīt
laika atzīmes ar kintu, .Tad ierodas
minētais labdaris un policistu atzī­mes
ar slapju lupatu nodzēš.
Pēkšņa labdarības jūtu uzplūdu­mā
Portlendas ielu' dzelzceļa vadī­tājs
E. E. Bartonu Ikādā karstā: die­nā
palūkojās uz vaeonā svīstošajiem
pasažieriem. apt\|rō.ja, vagonu un tu­vākajā
kioskā izpirka katram pasa­žierim
pa porcijai saldējuma.
: Tā ir . rīcība, kas ne sapņos ne­ienāktu
prātā Losandželo?as mios-niekam
Edvartam Renertam. Tiesa'
viņam piesprieda sodu par to. ka
viņš; bija apki'āplls sa^als pircējus
svara zinā, pagriezdams pret s-va-svaru
kausu elektriskā vontiiātora
gaisa strāvu un tā palielinādams
kati'a biistēka 4\iara par 3S'4 imcēm.
vienības, Pēmavā izbūvēti divi lieli
lidlauki un ierīkots raķešu vilciens.
Pie Kaunas izbūvētas četras apakš­zemes
degvielu noliktavas un Aus-trumlietuvā
pie Viļņas un Lidas bei­dzot
būvēt līdz 'šim stiprākos krievu
gaisa aizsardzības punktus.
VESl Ultl
REDAKCIJAI
A, A i z a n c i a , Kemptenē
ĪSTENĪBA UN NERVI
«|j^as>savienoto^ valstu
' aizsar-
Briseles pakta
f ^esot sā-E.
Treimanis Latvijas 19. oktobra .mmm^^^mp:^a par 1i1x--
numurā pukojas, ka l a i k r ā ^ vēs- j i Mk
tidami par to, kas notiek pasaulē :|;g#pirniaw Kiinot ari
un ko lēmuši vai teikuši politiķi, -j'/Cf^a dolaL^^ ' proti,
bojājot tautiešiem nervus. Viņam ' 'T'J^afe
IZCEĻOŠANAI uz ASV amerikāņuI f^"^^- Klausoties V.:f
joslā darbosies 7 speciālas misijas, P^. P^^' Bet tur nav vainīgas ne ^.;;^55^pg^
Plānots, ka oktobri uz AJSV izceļosP^^^^',^^ radio kas no savas ^-;:.farBi^f^^^^
1600 cilvēku kuriem izbraukšanas P^, neuzgudro. Viss tas, kas ,
dokumenti izkārtoti jau iepriekš pie P,f ?^ P^^^» jau gadiem ilgi -j^ gjj^^/konttien-amerikāņu
konsuliem. Novembri "un !?i!e:^^^!^^.J!J^ .'^J^.fl^J^ ^:;1>^^m2^ui
Vispiri
uz to,
jābaļstļ
bet amļ
piekrisļ
sēd ķaļ
kāds aļ
varētuļ
tārs noļ
tu; zināl
nūtēm.'
:^ibējuļ
didātūr
štāba^
da.'sevi^
gomeriji
sauszer
tie Tas!
nešļ
:Stridieitļ
dibināšal
priekšu,
admirāliļ
Pieņēnau
pavēlnie
.neiespē;j
V^ngliii
^viisiVbro
'pigas ar
valstīm.
decembrī aizbrauks 4200, janvāri,
februārī un martā ^^100, aprill, mai­jā
un jūnijā 8600 dlvēku mēnesī,
bet, sākot ar jūliju, katru mēnesi
10.000 DP.
ilgojas pēc miera, drošības, tiesībām . 'X/^
un brīvības. . ^ .;;|
Es domāju, ka avīzes un raxiio da- "'f^^^,
rītu slikti, ja tādos apstākļos par to ^ , ,
neko nesacītu. Vai tas būtu pareizi, ^;;.;|51^:
^SUs Priekš-.
tikiidzt
jan-ja
rakstītu^ ka starp rietumiem. ^
" RĪGAS FILMA aicina mūsu orga- ļ austrumiem valda laba , saprašanās,
nizācijas un nometnes savlaicīgi zi- k a Berlīnē nav nekādu domstarpību,
ņot par' paredzētiem ievērojamākiem ka par atomenerģijas kontroli pa*
kultūrvēsturiskiem notikumiem, lai nākta, vienošanās, ka neviena vara
tos varētu filmēt. Adrese: inž. A, nepastiprina savus bruņotos fipekus,
Jekste (Rīgas Filma),- (21a) Blom-Un ka valstsvīri, diplomāti vai ka-berg,
Lippe. ravadoņi visi apgalvo, ka nekādu
kara draudu nav? Bet viņi saka
ASV pilsone Gina Marija CapelU taisni pretējo.
(24 Garver Street, Cambridge, Mass., Atceros, ka abi Latvijas okuj
U. S. A.) interesējas par dažādu tau- arī to vien teica: „Tik labi un jau-tu^
v'ēsturi un lūdz arī latviešus pie- ki, kā tagad vēl nekad nav bijis.**
sūtīt viņai materiālus un ziņas — Viņi tak s^rī savā ziņā centās nebo-tautisko
deju aprakstus, notis, tau- jāt' cilvēkiem nervus.
tLsko deju tērpu a l ^ s utt. LCK Labāk īstenība, lai ari tā bojātu
mformāclīas nozare aicina tautiešus nervus, nekā miglas pūšana, kUT^
luguiiiu atbalstīt, ^ i tik un tā reia kkJ^
>1 -! • m
li
kā j.vi.unT;go„
li savie-s
Všef^
53tois, ka-
•ošo-s
virs-
• fSfiri]S|,!^eriķ§i^
:Palikšdt
y^išLdzitļ
•vāji
lu koļ
izsaki
^zot aiznļ
vajadzīgs,
apvienoji
.polītikas
;^:.:^it5^e(io|
^^aizmirstl
puse