1948-10-23-05 |
Previous | 5 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Mr. 8S (89)
-Edttorial Offlce: HoM Convlkt, DUlingen/Doatii, Bayero (ISb)
©§&S Idtter-iB.C^ef: ?iktors B a 11k i J t s
Imik divi reisei Ded^ - Published twlce i week
Latvijas Centrālās
padomes Daskaidroļums
laikā itklatibi sāk isplatl-ztņ&
s pa? tniisa sfitņn K. Z a r i ņa
Qti Dr. M. Via 11 e r a domstarpl-
«iml^tvijafi satversmes Jautājumos.
, Sis sfltņa domstarpības Var radīt
neskaidrības luī pārpratjomus ari
^iģrāeiJS esoSd latviešu vidfi. Lat*
tUas Centrāli padome tidē| ar šo
imikaidro, ka ļ strīdīgo Jautājamu
l^tvUas Centrāli padome atrisfaiā-
Jusl Jau 1943. g ^ ā . Latvijas Centrālās
padomes 19^3. gada 13. augustā
pieņemtajā platformā tas ieteikts se-
•.Latvijas republikas nākamo
valsts iekārta noteiks brivi un
demokrātiski vēlēta Saeima, kuras
asdevubs bfis pārstrādāt satversmi
on darboties ns šādas Jaunās sa-
^ersmes pan ata. Līdz tam laikam
ir spēki lldzS nejā im. gada Latvijas
republikai satversme. Latvijas
republil;ā ir spēkā visi likumi,
kais išdoti lidz 1984. g. IS. maijam.
No likumiem, kas izdoti laikā
no 1934. g 15. maUa līdz 1940.
M' IT. JOniJain, ir spēkā tie» kas
nerunā pretiia Latvijas republikas
satversmes demokrātiskiem
principiem.''
K kā 1940. g. n. maija pilnvaras
iiiiņlem !L Zarlham iin Dr. A. BII-Manim
Šiem principiem pretim ne-mhĶ
tad pret km ari «nevar but
nekādu iebildum^.
- Latvijas Centrālās padomes uzdevumā,
V a l d e m ā
Ā d o l f s Ķ
\
rs B a s t j ā h is
l i ve
^ t u r s Tilmanis
Pārbaudes
Pedēj ā laikā«niūsu prātus satrauc
©Ifiērikāņu un aj*! angļu Joslā izj-darāmās
pārbaudes. Sis pārbaudes
nepieciešamas un pat vēlamas, lai
reiz Izbeigtu pāŗrnetumus. ka mūsu
vidū slēpjas . visādi ..nacisti un fašisti."
No šī viedokļa pārbaudes' varam
tikai apsveikt. Vislabāk mēs
^an paši spriestu un lemtu, kas no
mūsu vidus izstumjami. Bet vai mēs
to spējam šajos apstākļos, kad atrodamies
zināma beztiesiguma un
atkarības stāvokl
liem ir vajadzīgās
Visi mēs esam
piemeklēti un. kā
vai mums pa-autoritātes?
vienādas nelaimes
parasti tādos brl-ios,
esam arī zināmā mērā mīkstsirdīgi.
Ja nu arī l:āds tā īsti neatbilstu
pašreizējām prasībām DP tiesību
atzīšanai, va varētu viņu tik
amagi p:?rneklēt un izstumt no sava
vidus? Neatrodamies tādos apstākļos,
lai varētu taisnu tiesu spriest
par katrai atsevišķa rīcību.
Ja šādas iespējas nav mums paliem,
tad vēl grptālc tas veicams cilvēkiem,
kas mūsu apstākļus un gaitas
pazīst vēl mazāk. Ar to varam
izskaidrot pārbaužu norisi, vairāk uz
formāliem pamātie ii, bet mazāk vē-^
ribas veltījot katt d atsevišķa pārbaudāmā
stāvoklinr pēc būtībai Tāpēc
arī redzam, kaļ atsevišķos gadījumos
pie pilnīgi' vienādiem apstākļiem
viens patur
otram tās atņem.
Daudzie okupantu varas pakļautības
un nomāktības gadi mūs^ padarījuši
nedrošus, un tādi mSs esam vēl
joprojām. Mēs sapj-otam, ka pie tik
lielas pārbaudāmo DP masas nevar
prasīt iedziļināSanōi r katrā atsevišķā
lietā un apstākļos ŗēc dziļākās būtības.
No DP vidus z^tuņitajiem dotas
apellācijas tiesības. Pārbaudes
i^dītājas personas spliecinājušas, ka
katram, kam ir tiesības uz palikšanu
DP tagadējā kopībā^ tās arī at-
Jtās, kaut arī pirmajās pārbaudēs
tās atņemtas. Cerēsim, ka tas tā arī
(Beigas 3. lappusē)
DilUngenā. trddi^. 1946. g. 23. oktobri
18. okt. (AP). - 4 valstu
komisija publicē oficiālu komunikē:
.,Zemākminētiem kara noziedzniekiem,
kurus Starptautiskais militārais
tribunāls NImbergā notiesāja
ļ. oktobri, šodien izpildīta nāves sods
mūsu klfitbūtē. Tie; bija Joachims
fon Ribentrops, Vilhelms Keitels,
Emsts Kaltenbrunners, Alfrēds Ro-zenbergs,
Hanss Franks, Vilhelms
Friks. Jūlijs Streichers, Fricis Zau-kels.
Alfrēds Jodls un Arturs Seiss-
Inkvarts. Hermanis Vilhelms Gē-rings
1946. g. 15. oktobrī pĻ 22.45 izdarīja
pašnāvību. Bavārijas ministru
prezidents Dr.Hēgners uni Nimbergas
galvenais prokurors Dr. Leisners
bija klāt nāves soda izpildīšanā, pārstāvēdami
vācu tautu, un viņiem rādīts
HermaņaGēringa līķis." Komunikē
parakstījusi 4 valstu komisija
galveno kara noziedznieku aizturēšanai,
Nīrnbergā. 1946. g. 16. oktobri.
NImbergS, 16. okt. (INS). — Bijušam
reichsmaršalam Hermanim
Gēringam izdevās izbēgt Sabiedroto
tiesas karātavām, vēlu vakarvakarā
izdarot pašnāvību savā cietuma kamerā.
Tas notika īsu laiku pirms pakāra
nacistņ vadības pārējos 10 vīru.
Par spīti tam, ka amerikāņu drošības
sardze vēroja ikvienu viņa kustību,
nacistu kroņprincis pratās iebāzt
,mutē^ sakošļāt un norit rjankalija
kapsulu. Nav zināms, kā viņš uzminējis
tuvojošos nāves soda brīdi
un vārējis pie sevis paslēpt indi.
Bijušam ārlietu ministram Joaehi-mam
fon Itibentropam kāpjot pirmajam
uz karātavām Gēringa vietā, atlikušos
10 notiesāto nacistu pakāra
vienu pēc otra elektrislcām spuldzēm
spoži apgaismotā, šķūnim līdzīgā mazā
vingrotava, kas izbūvēta vienā nō
Ņīrnbergas pilsētas cietuma pagalmiem.
Vēl priekš 3 dienām amerikāņu
saiŗdzes karavīri tanī bija spēlējuši
basketbolu. Nāves sodu izpildīšana
Ribentropam un pārējiem i l ga
apmēram pusotras stundas. Nacistu
kādreiz uzstājīgais diplomātijas
krāpnieks iegāja nāves soda izpildīšanas
zālē Šotīt pLļl.ll. Lūka atvērās
pl. 1.16, bet par mirušu viņu atzina
pl. 1.30. Pēdējais pa 13 biedinošiem
koka pakāpieniem uz vienu no
abām karātavām, kuras izlietoja nāves
sodu izpildīšanai. Uzkāpa Austrijas
nodevējs un-^nacistu „gauleiters"
Holandē Arturs /Seissļlnkvarts, kas
nāves kritienu uzsāka pl. 2:44.05 un
par mirušu bija atzīts pl. 2.57. Nāves
sodu izpildīšanu vēroja neliela grupa
amerikāņu, angļu, franču un krievu
virsnieku.
Visi 10 nacistu līderi pirms nāves
centās izrādīt savu drosmi. Gandrīz
visi bija ārkārtīgi spītīgi, daži drūmi
savaldīgi, bet citi lūdzās Visvarenā
žēlsirdību. Atskaitot pagānu partijas
teorētiķi Alfrēdu Rozenbergu, v i si
uz karātavām teica pēdējos atvad-vārdus,
kas gandrīz visiem bija nacionālistiski
novēlējumi Vācijas nākamai
labklājībaii un dižiļmam. Vie^
nīgais, kas pieminēja Hitleru, bija
Jūlijs Streichers. Ķad šim žīdu ridi-tājam
noprasīja viņa vārdu, tas pilnā
balsi atbļāva: „Heil HitleriV IRiben-trppu,
kad tas iegāja pa nāyes kameras
durvīm, apžilbināja spožās
elektriskās spuldzes. Kam&r viņam
noņēma rokas dzelžus un sasēja rokas
ar virvi, viņš aizvēra acis. Tad
viņš tās atvēra un lēni skatījās apkārt,
cieši sakniebis lūpas Vaicāts
pēc vārda, viņš gandrjz kliedza:
,.Joachim von Ribbentrop." Neizrādīdams
vilcināšanos, viņš kāpa pa
karātavu kāpnēm starp 2 sargiem.
Kad viņu uz karātavu platformas
pagrieza apkārt, likās, ka viņš sakož
zob'iis, bet galvu viņš turēja paceltu
tikpat izaicinoši kā agrāk. Viņa pēdējos
vārdos klausītāji tomēr piiedzī-voja
pārsteigumu, jo viņš sacīja:
„Dievs, sargi Vāciju!" Tad viņš piebilda:
.,Vai es varu vēl kaut ko
teikt?** Tulks pamāja ar galvu un nacistu
bijušais diplomātiskais dai-mons,
kas ar Krieviju noslēdza neuzbrukšanas
paktu, tā izsaucot sašutumu
pasaulē, sacīja: „Mana pēdējā
vēlēšanās ir, lai Vācija īsteno savu
vienību un lai starp austrumien un
rietumiem panāktu saprašanos. Pasaulei
es' novēlu mieru." Viņš tad
apgriezās, lai skatītos melni tērptā
amerikāņu protestantu mācītāļl^kas
stāvēja viņam blakun, un teica lūgšanas
vārdus. Bendes palīgs — ame-rikāriu
seržants tad uzmeta viņam
uz galvas melnu maisu, bende uzmauca
pāri galvai un apkārt viņa
kaklait) cilpu, to izlīdzināja, pakāpās
atpakaļ un nospieda rokturi, kas at-ver
i^ku.
Ribentropu uz karātavām nomainīja
prūšu militārisma simbols feld-maršalrVilhelms
Keitels. Viņš bija
pirmais militārais līderis, kam izpilda
nāves sodu pēc Sabiedroto starptautiskā
likuma. Keitels ienāca nāves
arēnā pl.i 1.18, tikai 2 minūtes pēc
tam, kad zem Ribentropa atvērās lūka
un tam vēl joprojām karājoties.
Keitels nevarēja redzēt bijušo ārlietu
ministru, kura ķermeni slēpa pirmās
kalrātavas un kura virve arvien
vēl bija, taisni izstiepta. Keitels neizskatījās
tik sasprindzināts, kāds bija
Ribentrops. Viņš tiu-ēja galvu augstu,
kamēr sasēja tā rokas, un gāja
Izslējies militāri taisns līdz otru ka-t-
ātavu pakājei, sargiem abās pusēs
saturot viņa rokas. Vaicāts pēc vārda,
viņš strupi atbildēja: „Wilhelm
Keitel." Pa kāpnēm viņš kāpa tā,
it kā dotos uz parādes tribini. lai
vērotu Vācijas armiju. Kad viņu uz
platformas pagrieza apkārt, viņš raudzījās
bārā ar lepnā prūšu virsnieka
tradicionālo augstprātību. Vaicāts
vai Viņaijn būtu kas sakāms, viņš lūkojās
tieši uz priekšu un sacīja: Visvarenais
Dievs! Apžēlojies par vācu
tautu! Divi miljoni vācu karavīru
atdevuši savas dzīvības par tēviju
Es tagad sekoju saviem dēliem." Tad
paceldams balsi, viņš sauca: ,,Visu
IR0 budieU saniažinajuiiis
apcēiļij^^^^^^^ DP
par Vfidju!" MeUii uniformā tērp-f , f ^ ^ ^ T-u^^
tais viņa ķermenis ar spalgu trokmi f ^ virspavēlniecības ,.G5«
krita lejup pl 1.20. Streich«s, kāp- Pārstāvji šodien izteicās, ka
dams pa kāpnēm, sauca: „Ui^ tagad Starptautiskās palīdzības organlzāci-dodamies
pie Dieva." Amerikāņu ar- — (International Relief dr-mijas
seržants — bende, kas izpildi- ganlzatlonj paredzētā gada budžets
Jis Jau pfirl par 200 nāves sodu. pie samazinājums uz 451.000.000 dol. sa-koka
margām saturēja virvi. Iekal- triecU visus plānus pārviētotoļ^perso-sušām
un naida piteām acīm Strel- L u plašai nometlnfiSariai uz dzivi ci-chers
paskatījās lejup uz Ueclnie- Uuviet Jau 1947. gadā. Ar šādu lldzek- l^Lf't''^^ ^'^'^''^f' 'il: W piešķīrumu organizācijai, kas aiz-nmfest.
1946/' Purims ir .idu svētki. 1^^ UNRRA's organizāciju, pēc ..G 5*'
kurus svin martā. Amerikāņu virs- " j .
nieks, kas stāvēja vistuvāk i ^ o - «dmlnistrātlvā virsnieka
tam. sacija tulkiem:-..Noprasiet jim r'"^**" AlekSa SkvadrlUt (Squadrll-viram.
vai viņS v61a« teikt kādlupe- domām, ..laikam nepietiks cilvēku
dējos vārdus." Kad tulks lo pārtul- «turēSanal nometnēs, nemar nerunā-koja,
Streichers sauca: ..Kādu dienu Jot par viņu nometlnfiSanu uzdzīvi cl-jūs
pakārs bolševUd." Kad pāri vi-' tuviet." SkvadriUi norādīja, ka ASV
ņa galvai Jau gatavojās uzmaukt joslās Austrijā. Vācijā un Italljā Ir
melno maisu, viņš sacīja: .,Ēa esmu apm. 1.000.000 DP. Viņš sacīja: ..Ar
ar Dievu." Kad maiss jau bija uz budžetu, kas gadā dod uz personu
galvas un to izlīdzināja vēl dzirdēja kaur^ērfi 150 dol.. 1947. gadS^iebOa
Strelchera apslāpētu basi sakām: ^^^^^j^g^-^^ ^^^^^
„Adele, mana dārgā sieva.'* Sini brīdī ; . . , « „
ar skalu troksni atvērās lūka. h^^^^"" ^^'^^^"^ ^"^^^
zinfijumu pag. nedēļas beigās Izdarl-
Nlmbergā, 16. okt (AP). - Bru- ^ saimnieciskā koml-nota
eskorta pavadībā 2i' slēgtas sma- p^J*» kas apņēmusies ,,samazināt iz-gās
automašīnas lorīt pl. 5.30 no devumus Hdz minlma'm." Paredzēts,
Nīn>bergas cietuma izveda pašnāv- ka IRO aizstās UNŖRA's organizā-nieka
Hermaņa Gēringa un viņa 10 ciju vēl pirms 1947. g. 1. Jūnija. „Mē8
pakārto biedru līķus. Kur tos aiz- esam ārkārtīgi vīlušies par šo UN
ved, tam JāpaUek noslēpumā. Viņu tendenci paturēt DP nometnēs, nevis
kapa vietas būs b«t vārdiertL Jādo-L^g^g^ ^^^^^^^^ problēmu ar
mašīS. '^"^ I ^^i-^^'^ sameklēšanu," s^I-Ja
„G 5" pārstāvis, pieminēdanriS,
ivīmbergā, 16. okt. (AP). - Krievu I ^^4^ problēmas sakarā ar no-korespondenti
~ ,,Pravdas • maj. Te- UnetināSanu uz dzīvi cituviet nāka^^
mins un ,,TASS" kpt Vladirtiirov^^^ mam gadam dod maz cerību. Viņš
Šodien atteicās dalīties ar citu nāciju pieminēja Trumena plānu, ko ie-presi
savos aprakstos par Ņīrnbergas gniegs ASV kongtesa nākamā sesijā»
tiāves sodu izpildīšanu. Tie izteicās, kā „vienīgo šinī gadā ^ atlikušo čeka
ar viņiem neesot labi apgājušies, ^-jbu plašu apjomu nometināšanai uz
tomēr liedzās paskaidrot ko tuvāka ^^j^j SkvadrilU paskaidro-korespondenti
asi kritizēs ameri- neizmantojamās imigrā-āņu
armijas vienību, kas atbildīga ^^^^^ (piemērļsoji. Vācijas) pār^
par Hermaņa Crēringa pašnāvību/ ļ vietotām per '\ i
ļThe Stais and Stripes
Gēringa kameras vēlākā pārmeklēšanā
.,atrasta saplēsta aploksne, uz
kuras ar zīmuli rakstīts: Gērings,
Tanī bija 3 ar zīmuU rakstītas zīmītes
un mazs trauciņš, kas pagata-
Noskaidros ieceļošanai^
iespējas Francijā
Priekš dažiem mēnešiem franču
vots no patronas." Zīmiti,ikas bija okupācijas iestādes latviešiem Aus-
Nlmbergā, 16. bkt
adresēta cietuma komandantam, ne- trlJā norādīja, ka tiem paveras iec^'
kavējoties nodeva tulkiem.
DP tiesības, bet
Minchenē, 14. okt. — Atgriezdamies
Bavārijā pirmoreiz pēc Eiropas
atstāšanas, kad viņš bija kļuvis ASV
armijas štāba šefs, ģen^DvaitsEi-zenhauers
šodien ģen. Maknamija
pa vadībā ieradās Minchenē, kur nekavējoties
inspicēja fi^merikāņu ka^
ŗaspēka vienības un ASV Militārās
valdības darbību, apnheklēja Bavārijas
eksporta skati un iepazinās ar
DP dzīvi Minchenes apkārtnes nometnēs.
Nei-Freimanes DP nometnē
virs ieejas bija; lasāms apsveikums
angļu valodā: „Welcome General
Eisenhower." 2100 ilāņ DP sajūsmā
aplaudēja ASV štāba šefam un amerikāņu
militāriem policistiem un .pašu
DP pblidjai tikai ar grūtībām Itos
izdevās atturēt no pārliekas uzmākšanās.
DP bērni žīdu žargonā dziedāja
„ A n i ^ a " un apveltīja Elzen-haueru
ai* ziedu pušķiem. Tikpat
sirsnīgi viņu apsveica nometnē „SS
Kaserne DP Center;" kur mīt vairāku
tautību 6100 DP. Pēc pamatīgas
inspekcijas, ģen. Eizenhauerara dodoties
tālāk uz Tegernzēju, DP no
viņa atvadījās ar saucieniem „Urrā
lielajam amerikāņu komandierim!"
Par sava tagadējā Eiropas brauciena
pirmo apmeklējamu DP iestādījumos
Eizenhauers sacīja: ^Salīdzinājumā
[ošanas iespēja Francijas dienviddaļā,
kur tos nodarbinātu lauksaim-Ģēringam[
niecībā. To apstiprināja arī sūtnis^
pašnāvības mēģinājums izdevās 17 j ; Feldmanis Šveicē, raksturojot šā-mēnešu
pēc HeinrichaHimmleradu ieceļošanas iespēju FraņGljā par
paši^āvības, kas tāpat bija izdarīta ar samērā reālu un atbalstāmu. Lat-ciankāliju,
un tikai nepilnu gadu pēc viešu bēgļu Centrālā padomē šis jau-nacištu
darba šefa Roberta īLejapaS- tājums pārrunāts tās 5. sesijā Hana-nāvības
viņa Ņīrnbergas kamerā, kur vā, kad jautājuma pilnīgāk^ noskaid-viņS
pakārās uz saplēsta dvieļa strē- rošana bija uzdota Austrijas latviešu
melēm. Kad Gērings. nokļuvis Sa- apgabala komitejai,
biedroto gūstā pafevg. maijā, .f^ija Šinīs di(^nās pabeigti pirnsle ncple-alzturēts
Mondorfā, .pie viņa Jau to- ciešamie priekšdarbi ši nopietnā jau-reiz
atrada lidzigu kapsulu, kas bijatājuma noskaidrošanai pa.šā Francl-paslēpta
kafijas bundžā. ja. AT saņemto iebraukšanas atļauju
The Stars and Stripes Ajistrijas latviešu apgabala komitejas
loceklis P.Priedītis Jau tuvākā
laikā no Austrijas izbrauks uz Franciju.
Vispirms viņš dosies uz Parīzi
pie sūtņa O. Grosvalda. sazinoties ar
to par darba un ieceļošanas iespējām
Francijā lielākam skaitam latviešu
bēģju, pēc tam apbraukās Dien-vidfrancijsĶ
departanventus,
pazītos ār apstāktiem franču lauk-s^
dmniecfbās, kurās eventuāli varētu
n(>darbināt latviešus, un pārbaudītu
ziņu pareizību par- zināma skaita
lauksaimniecību pārņemļanu tieši
latviešu ieceļotāju īpašumā.
Ēvalds Freivalds
nes aokārtnē
ar gadu iepriekš apstākli, lidcas, ir
pavisam labi."
The Stars and Stripes
Berlīnes latvieši lūdz
palīdzību
Berlīnes amerikāņu joslā atrodošās
DP nometnes latviešu pārstāvis telegrāfiski
ziņojis Latviešu bēgļu Centrālai
komitejai, ka šo DP nometni
Berlīnē-Cēlendorfā likvidē un ka tanī
atrodošies ap 300 latviešu lūciz
palīdzību pārvietoties uz amerikāņu
vai angļu joslu Rietumvācijā. LCK
to tagad lūgusi UNRRA's vadībai
Arolsenā, J. Rkitums
Radus un paziņas m. Ludvigs
Dombrovskis; Ŗote Str. 30, Got-tingen
(20). ,3644
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 23, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-10-23 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481023 |
Description
| Title | 1948-10-23-05 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Mr. 8S (89) -Edttorial Offlce: HoM Convlkt, DUlingen/Doatii, Bayero (ISb) ©§&S Idtter-iB.C^ef: ?iktors B a 11k i J t s Imik divi reisei Ded^ - Published twlce i week Latvijas Centrālās padomes Daskaidroļums laikā itklatibi sāk isplatl-ztņ& s pa? tniisa sfitņn K. Z a r i ņa Qti Dr. M. Via 11 e r a domstarpl- «iml^tvijafi satversmes Jautājumos. , Sis sfltņa domstarpības Var radīt neskaidrības luī pārpratjomus ari ^iģrāeiJS esoSd latviešu vidfi. Lat* tUas Centrāli padome tidē| ar šo imikaidro, ka ļ strīdīgo Jautājamu l^tvUas Centrāli padome atrisfaiā- Jusl Jau 1943. g ^ ā . Latvijas Centrālās padomes 19^3. gada 13. augustā pieņemtajā platformā tas ieteikts se- •.Latvijas republikas nākamo valsts iekārta noteiks brivi un demokrātiski vēlēta Saeima, kuras asdevubs bfis pārstrādāt satversmi on darboties ns šādas Jaunās sa- ^ersmes pan ata. Līdz tam laikam ir spēki lldzS nejā im. gada Latvijas republikai satversme. Latvijas republil;ā ir spēkā visi likumi, kais išdoti lidz 1984. g. IS. maijam. No likumiem, kas izdoti laikā no 1934. g 15. maUa līdz 1940. M' IT. JOniJain, ir spēkā tie» kas nerunā pretiia Latvijas republikas satversmes demokrātiskiem principiem.'' K kā 1940. g. n. maija pilnvaras iiiiņlem !L Zarlham iin Dr. A. BII-Manim Šiem principiem pretim ne-mhĶ tad pret km ari «nevar but nekādu iebildum^. - Latvijas Centrālās padomes uzdevumā, V a l d e m ā Ā d o l f s Ķ \ rs B a s t j ā h is l i ve ^ t u r s Tilmanis Pārbaudes Pedēj ā laikā«niūsu prātus satrauc ©Ifiērikāņu un aj*! angļu Joslā izj-darāmās pārbaudes. Sis pārbaudes nepieciešamas un pat vēlamas, lai reiz Izbeigtu pāŗrnetumus. ka mūsu vidū slēpjas . visādi ..nacisti un fašisti." No šī viedokļa pārbaudes' varam tikai apsveikt. Vislabāk mēs ^an paši spriestu un lemtu, kas no mūsu vidus izstumjami. Bet vai mēs to spējam šajos apstākļos, kad atrodamies zināma beztiesiguma un atkarības stāvokl liem ir vajadzīgās Visi mēs esam piemeklēti un. kā vai mums pa-autoritātes? vienādas nelaimes parasti tādos brl-ios, esam arī zināmā mērā mīkstsirdīgi. Ja nu arī l:āds tā īsti neatbilstu pašreizējām prasībām DP tiesību atzīšanai, va varētu viņu tik amagi p:?rneklēt un izstumt no sava vidus? Neatrodamies tādos apstākļos, lai varētu taisnu tiesu spriest par katrai atsevišķa rīcību. Ja šādas iespējas nav mums paliem, tad vēl grptālc tas veicams cilvēkiem, kas mūsu apstākļus un gaitas pazīst vēl mazāk. Ar to varam izskaidrot pārbaužu norisi, vairāk uz formāliem pamātie ii, bet mazāk vē-^ ribas veltījot katt d atsevišķa pārbaudāmā stāvoklinr pēc būtībai Tāpēc arī redzam, kaļ atsevišķos gadījumos pie pilnīgi' vienādiem apstākļiem viens patur otram tās atņem. Daudzie okupantu varas pakļautības un nomāktības gadi mūs^ padarījuši nedrošus, un tādi mSs esam vēl joprojām. Mēs sapj-otam, ka pie tik lielas pārbaudāmo DP masas nevar prasīt iedziļināSanōi r katrā atsevišķā lietā un apstākļos ŗēc dziļākās būtības. No DP vidus z^tuņitajiem dotas apellācijas tiesības. Pārbaudes i^dītājas personas spliecinājušas, ka katram, kam ir tiesības uz palikšanu DP tagadējā kopībā^ tās arī at- Jtās, kaut arī pirmajās pārbaudēs tās atņemtas. Cerēsim, ka tas tā arī (Beigas 3. lappusē) DilUngenā. trddi^. 1946. g. 23. oktobri 18. okt. (AP). - 4 valstu komisija publicē oficiālu komunikē: .,Zemākminētiem kara noziedzniekiem, kurus Starptautiskais militārais tribunāls NImbergā notiesāja ļ. oktobri, šodien izpildīta nāves sods mūsu klfitbūtē. Tie; bija Joachims fon Ribentrops, Vilhelms Keitels, Emsts Kaltenbrunners, Alfrēds Ro-zenbergs, Hanss Franks, Vilhelms Friks. Jūlijs Streichers, Fricis Zau-kels. Alfrēds Jodls un Arturs Seiss- Inkvarts. Hermanis Vilhelms Gē-rings 1946. g. 15. oktobrī pĻ 22.45 izdarīja pašnāvību. Bavārijas ministru prezidents Dr.Hēgners uni Nimbergas galvenais prokurors Dr. Leisners bija klāt nāves soda izpildīšanā, pārstāvēdami vācu tautu, un viņiem rādīts HermaņaGēringa līķis." Komunikē parakstījusi 4 valstu komisija galveno kara noziedznieku aizturēšanai, Nīrnbergā. 1946. g. 16. oktobri. NImbergS, 16. okt. (INS). — Bijušam reichsmaršalam Hermanim Gēringam izdevās izbēgt Sabiedroto tiesas karātavām, vēlu vakarvakarā izdarot pašnāvību savā cietuma kamerā. Tas notika īsu laiku pirms pakāra nacistņ vadības pārējos 10 vīru. Par spīti tam, ka amerikāņu drošības sardze vēroja ikvienu viņa kustību, nacistu kroņprincis pratās iebāzt ,mutē^ sakošļāt un norit rjankalija kapsulu. Nav zināms, kā viņš uzminējis tuvojošos nāves soda brīdi un vārējis pie sevis paslēpt indi. Bijušam ārlietu ministram Joaehi-mam fon Itibentropam kāpjot pirmajam uz karātavām Gēringa vietā, atlikušos 10 notiesāto nacistu pakāra vienu pēc otra elektrislcām spuldzēm spoži apgaismotā, šķūnim līdzīgā mazā vingrotava, kas izbūvēta vienā nō Ņīrnbergas pilsētas cietuma pagalmiem. Vēl priekš 3 dienām amerikāņu saiŗdzes karavīri tanī bija spēlējuši basketbolu. Nāves sodu izpildīšana Ribentropam un pārējiem i l ga apmēram pusotras stundas. Nacistu kādreiz uzstājīgais diplomātijas krāpnieks iegāja nāves soda izpildīšanas zālē Šotīt pLļl.ll. Lūka atvērās pl. 1.16, bet par mirušu viņu atzina pl. 1.30. Pēdējais pa 13 biedinošiem koka pakāpieniem uz vienu no abām karātavām, kuras izlietoja nāves sodu izpildīšanai. Uzkāpa Austrijas nodevējs un-^nacistu „gauleiters" Holandē Arturs /Seissļlnkvarts, kas nāves kritienu uzsāka pl. 2:44.05 un par mirušu bija atzīts pl. 2.57. Nāves sodu izpildīšanu vēroja neliela grupa amerikāņu, angļu, franču un krievu virsnieku. Visi 10 nacistu līderi pirms nāves centās izrādīt savu drosmi. Gandrīz visi bija ārkārtīgi spītīgi, daži drūmi savaldīgi, bet citi lūdzās Visvarenā žēlsirdību. Atskaitot pagānu partijas teorētiķi Alfrēdu Rozenbergu, v i si uz karātavām teica pēdējos atvad-vārdus, kas gandrīz visiem bija nacionālistiski novēlējumi Vācijas nākamai labklājībaii un dižiļmam. Vie^ nīgais, kas pieminēja Hitleru, bija Jūlijs Streichers. Ķad šim žīdu ridi-tājam noprasīja viņa vārdu, tas pilnā balsi atbļāva: „Heil HitleriV IRiben-trppu, kad tas iegāja pa nāyes kameras durvīm, apžilbināja spožās elektriskās spuldzes. Kam&r viņam noņēma rokas dzelžus un sasēja rokas ar virvi, viņš aizvēra acis. Tad viņš tās atvēra un lēni skatījās apkārt, cieši sakniebis lūpas Vaicāts pēc vārda, viņš gandrjz kliedza: ,.Joachim von Ribbentrop." Neizrādīdams vilcināšanos, viņš kāpa pa karātavu kāpnēm starp 2 sargiem. Kad viņu uz karātavu platformas pagrieza apkārt, likās, ka viņš sakož zob'iis, bet galvu viņš turēja paceltu tikpat izaicinoši kā agrāk. Viņa pēdējos vārdos klausītāji tomēr piiedzī-voja pārsteigumu, jo viņš sacīja: „Dievs, sargi Vāciju!" Tad viņš piebilda: .,Vai es varu vēl kaut ko teikt?** Tulks pamāja ar galvu un nacistu bijušais diplomātiskais dai-mons, kas ar Krieviju noslēdza neuzbrukšanas paktu, tā izsaucot sašutumu pasaulē, sacīja: „Mana pēdējā vēlēšanās ir, lai Vācija īsteno savu vienību un lai starp austrumien un rietumiem panāktu saprašanos. Pasaulei es' novēlu mieru." Viņš tad apgriezās, lai skatītos melni tērptā amerikāņu protestantu mācītāļl^kas stāvēja viņam blakun, un teica lūgšanas vārdus. Bendes palīgs — ame-rikāriu seržants tad uzmeta viņam uz galvas melnu maisu, bende uzmauca pāri galvai un apkārt viņa kaklait) cilpu, to izlīdzināja, pakāpās atpakaļ un nospieda rokturi, kas at-ver i^ku. Ribentropu uz karātavām nomainīja prūšu militārisma simbols feld-maršalrVilhelms Keitels. Viņš bija pirmais militārais līderis, kam izpilda nāves sodu pēc Sabiedroto starptautiskā likuma. Keitels ienāca nāves arēnā pl.i 1.18, tikai 2 minūtes pēc tam, kad zem Ribentropa atvērās lūka un tam vēl joprojām karājoties. Keitels nevarēja redzēt bijušo ārlietu ministru, kura ķermeni slēpa pirmās kalrātavas un kura virve arvien vēl bija, taisni izstiepta. Keitels neizskatījās tik sasprindzināts, kāds bija Ribentrops. Viņš tiu-ēja galvu augstu, kamēr sasēja tā rokas, un gāja Izslējies militāri taisns līdz otru ka-t- ātavu pakājei, sargiem abās pusēs saturot viņa rokas. Vaicāts pēc vārda, viņš strupi atbildēja: „Wilhelm Keitel." Pa kāpnēm viņš kāpa tā, it kā dotos uz parādes tribini. lai vērotu Vācijas armiju. Kad viņu uz platformas pagrieza apkārt, viņš raudzījās bārā ar lepnā prūšu virsnieka tradicionālo augstprātību. Vaicāts vai Viņaijn būtu kas sakāms, viņš lūkojās tieši uz priekšu un sacīja: Visvarenais Dievs! Apžēlojies par vācu tautu! Divi miljoni vācu karavīru atdevuši savas dzīvības par tēviju Es tagad sekoju saviem dēliem." Tad paceldams balsi, viņš sauca: ,,Visu IR0 budieU saniažinajuiiis apcēiļij^^^^^^^ DP par Vfidju!" MeUii uniformā tērp-f , f ^ ^ ^ T-u^^ tais viņa ķermenis ar spalgu trokmi f ^ virspavēlniecības ,.G5« krita lejup pl 1.20. Streich«s, kāp- Pārstāvji šodien izteicās, ka dams pa kāpnēm, sauca: „Ui^ tagad Starptautiskās palīdzības organlzāci-dodamies pie Dieva." Amerikāņu ar- — (International Relief dr-mijas seržants — bende, kas izpildi- ganlzatlonj paredzētā gada budžets Jis Jau pfirl par 200 nāves sodu. pie samazinājums uz 451.000.000 dol. sa-koka margām saturēja virvi. Iekal- triecU visus plānus pārviētotoļ^perso-sušām un naida piteām acīm Strel- L u plašai nometlnfiSariai uz dzivi ci-chers paskatījās lejup uz Ueclnie- Uuviet Jau 1947. gadā. Ar šādu lldzek- l^Lf't''^^ ^'^'^''^f' 'il: W piešķīrumu organizācijai, kas aiz-nmfest. 1946/' Purims ir .idu svētki. 1^^ UNRRA's organizāciju, pēc ..G 5*' kurus svin martā. Amerikāņu virs- " j . nieks, kas stāvēja vistuvāk i ^ o - «dmlnistrātlvā virsnieka tam. sacija tulkiem:-..Noprasiet jim r'"^**" AlekSa SkvadrlUt (Squadrll-viram. vai viņS v61a« teikt kādlupe- domām, ..laikam nepietiks cilvēku dējos vārdus." Kad tulks lo pārtul- «turēSanal nometnēs, nemar nerunā-koja, Streichers sauca: ..Kādu dienu Jot par viņu nometlnfiSanu uzdzīvi cl-jūs pakārs bolševUd." Kad pāri vi-' tuviet." SkvadriUi norādīja, ka ASV ņa galvai Jau gatavojās uzmaukt joslās Austrijā. Vācijā un Italljā Ir melno maisu, viņš sacīja: .,Ēa esmu apm. 1.000.000 DP. Viņš sacīja: ..Ar ar Dievu." Kad maiss jau bija uz budžetu, kas gadā dod uz personu galvas un to izlīdzināja vēl dzirdēja kaur^ērfi 150 dol.. 1947. gadS^iebOa Strelchera apslāpētu basi sakām: ^^^^^j^g^-^^ ^^^^^ „Adele, mana dārgā sieva.'* Sini brīdī ; . . , « „ ar skalu troksni atvērās lūka. h^^^^"" ^^'^^^"^ ^"^^^ zinfijumu pag. nedēļas beigās Izdarl- Nlmbergā, 16. okt (AP). - Bru- ^ saimnieciskā koml-nota eskorta pavadībā 2i' slēgtas sma- p^J*» kas apņēmusies ,,samazināt iz-gās automašīnas lorīt pl. 5.30 no devumus Hdz minlma'm." Paredzēts, Nīn>bergas cietuma izveda pašnāv- ka IRO aizstās UNŖRA's organizā-nieka Hermaņa Gēringa un viņa 10 ciju vēl pirms 1947. g. 1. Jūnija. „Mē8 pakārto biedru līķus. Kur tos aiz- esam ārkārtīgi vīlušies par šo UN ved, tam JāpaUek noslēpumā. Viņu tendenci paturēt DP nometnēs, nevis kapa vietas būs b«t vārdiertL Jādo-L^g^g^ ^^^^^^^^ problēmu ar mašīS. '^"^ I ^^i-^^'^ sameklēšanu," s^I-Ja „G 5" pārstāvis, pieminēdanriS, ivīmbergā, 16. okt. (AP). - Krievu I ^^4^ problēmas sakarā ar no-korespondenti ~ ,,Pravdas • maj. Te- UnetināSanu uz dzīvi cituviet nāka^^ mins un ,,TASS" kpt Vladirtiirov^^^ mam gadam dod maz cerību. Viņš Šodien atteicās dalīties ar citu nāciju pieminēja Trumena plānu, ko ie-presi savos aprakstos par Ņīrnbergas gniegs ASV kongtesa nākamā sesijā» tiāves sodu izpildīšanu. Tie izteicās, kā „vienīgo šinī gadā ^ atlikušo čeka ar viņiem neesot labi apgājušies, ^-jbu plašu apjomu nometināšanai uz tomēr liedzās paskaidrot ko tuvāka ^^j^j SkvadrilU paskaidro-korespondenti asi kritizēs ameri- neizmantojamās imigrā-āņu armijas vienību, kas atbildīga ^^^^^ (piemērļsoji. Vācijas) pār^ par Hermaņa Crēringa pašnāvību/ ļ vietotām per '\ i ļThe Stais and Stripes Gēringa kameras vēlākā pārmeklēšanā .,atrasta saplēsta aploksne, uz kuras ar zīmuli rakstīts: Gērings, Tanī bija 3 ar zīmuU rakstītas zīmītes un mazs trauciņš, kas pagata- Noskaidros ieceļošanai^ iespējas Francijā Priekš dažiem mēnešiem franču vots no patronas." Zīmiti,ikas bija okupācijas iestādes latviešiem Aus- Nlmbergā, 16. bkt adresēta cietuma komandantam, ne- trlJā norādīja, ka tiem paveras iec^' kavējoties nodeva tulkiem. DP tiesības, bet Minchenē, 14. okt. — Atgriezdamies Bavārijā pirmoreiz pēc Eiropas atstāšanas, kad viņš bija kļuvis ASV armijas štāba šefs, ģen^DvaitsEi-zenhauers šodien ģen. Maknamija pa vadībā ieradās Minchenē, kur nekavējoties inspicēja fi^merikāņu ka^ ŗaspēka vienības un ASV Militārās valdības darbību, apnheklēja Bavārijas eksporta skati un iepazinās ar DP dzīvi Minchenes apkārtnes nometnēs. Nei-Freimanes DP nometnē virs ieejas bija; lasāms apsveikums angļu valodā: „Welcome General Eisenhower." 2100 ilāņ DP sajūsmā aplaudēja ASV štāba šefam un amerikāņu militāriem policistiem un .pašu DP pblidjai tikai ar grūtībām Itos izdevās atturēt no pārliekas uzmākšanās. DP bērni žīdu žargonā dziedāja „ A n i ^ a " un apveltīja Elzen-haueru ai* ziedu pušķiem. Tikpat sirsnīgi viņu apsveica nometnē „SS Kaserne DP Center;" kur mīt vairāku tautību 6100 DP. Pēc pamatīgas inspekcijas, ģen. Eizenhauerara dodoties tālāk uz Tegernzēju, DP no viņa atvadījās ar saucieniem „Urrā lielajam amerikāņu komandierim!" Par sava tagadējā Eiropas brauciena pirmo apmeklējamu DP iestādījumos Eizenhauers sacīja: ^Salīdzinājumā [ošanas iespēja Francijas dienviddaļā, kur tos nodarbinātu lauksaim-Ģēringam[ niecībā. To apstiprināja arī sūtnis^ pašnāvības mēģinājums izdevās 17 j ; Feldmanis Šveicē, raksturojot šā-mēnešu pēc HeinrichaHimmleradu ieceļošanas iespēju FraņGljā par paši^āvības, kas tāpat bija izdarīta ar samērā reālu un atbalstāmu. Lat-ciankāliju, un tikai nepilnu gadu pēc viešu bēgļu Centrālā padomē šis jau-nacištu darba šefa Roberta īLejapaS- tājums pārrunāts tās 5. sesijā Hana-nāvības viņa Ņīrnbergas kamerā, kur vā, kad jautājuma pilnīgāk^ noskaid-viņS pakārās uz saplēsta dvieļa strē- rošana bija uzdota Austrijas latviešu melēm. Kad Gērings. nokļuvis Sa- apgabala komitejai, biedroto gūstā pafevg. maijā, .f^ija Šinīs di(^nās pabeigti pirnsle ncple-alzturēts Mondorfā, .pie viņa Jau to- ciešamie priekšdarbi ši nopietnā jau-reiz atrada lidzigu kapsulu, kas bijatājuma noskaidrošanai pa.šā Francl-paslēpta kafijas bundžā. ja. AT saņemto iebraukšanas atļauju The Stars and Stripes Ajistrijas latviešu apgabala komitejas loceklis P.Priedītis Jau tuvākā laikā no Austrijas izbrauks uz Franciju. Vispirms viņš dosies uz Parīzi pie sūtņa O. Grosvalda. sazinoties ar to par darba un ieceļošanas iespējām Francijā lielākam skaitam latviešu bēģju, pēc tam apbraukās Dien-vidfrancijsĶ departanventus, pazītos ār apstāktiem franču lauk-s^ dmniecfbās, kurās eventuāli varētu n(>darbināt latviešus, un pārbaudītu ziņu pareizību par- zināma skaita lauksaimniecību pārņemļanu tieši latviešu ieceļotāju īpašumā. Ēvalds Freivalds nes aokārtnē ar gadu iepriekš apstākli, lidcas, ir pavisam labi." The Stars and Stripes Berlīnes latvieši lūdz palīdzību Berlīnes amerikāņu joslā atrodošās DP nometnes latviešu pārstāvis telegrāfiski ziņojis Latviešu bēgļu Centrālai komitejai, ka šo DP nometni Berlīnē-Cēlendorfā likvidē un ka tanī atrodošies ap 300 latviešu lūciz palīdzību pārvietoties uz amerikāņu vai angļu joslu Rietumvācijā. LCK to tagad lūgusi UNRRA's vadībai Arolsenā, J. Rkitums Radus un paziņas m. Ludvigs Dombrovskis; Ŗote Str. 30, Got-tingen (20). ,3644 |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-10-23-05
