Bavarijas Latviesu vestnesis, October 23, 1948

              84 mW vidni fi^^
4Itiela^eši/lo skaitā ap 30 musu
U). kaŗļavira 23 izraidītie aizvesti
m Nērdlingenu un Dillingenu, Ba­vārijā,
kur nodoti vācu darba pār-
^ i l ^ j^elbā, V^6Wem ter^dmem
^tt^Sleta trOkit līd^eklUi Ui pa-
Hdz§tu toaldltiem materiāli un gā-dSiu'i^
r kbpfba» saites nepārtruk-
&AU az nometnēs vēl palikušiem
tautiešiem,. M. pilsētas centra un
Ealna r lometņu komitejas kopā ar
Latvijas Sļg^ķ^ torust^ pāfs»^^
nodibināja īpa^u komiteju, kas vāks
itdžeklui,^ ap^rbus Un produktus.
" Vlsptrmiraptaujāti visi izraidītie, tā
uzzinot viņu vajadzības un vēlēša*-
nit VkiruTm izraidīto bfetu priectģi
Haŗ Vācli^ kartīšu uxturō papildinā­jumu,
(laudzieŗn vajadzīga nauda,
bet liels kaf daļai feij. karavīru ne­pieciešamas
virsdrēbes un veļa.
Aprūpes
atbalstīt
tautiešu
komiteja izraidītos paredz
ik mēnesi, cik vien to atļaus
ziedojamās mantas. Dai^
nometnēs palikušie tautieši — strā­dātāji
apņēmušies ik v mēnesi nodot
aprūpes komitejas rīcībā saYu 1 ne­dēļas
uztura papilddevu. Atkarībā
no savai jamo uzturvielu daudzuma,
aprūpes komiteja centīsies izraidīto
uzturu kaloriju* ziņā ^tuvināt nomet­nēs
saņemamam daudzumam. Nau­das
pabalstus apģērba un apa\ļu ie­gādei
v^rēs izsniegt tiem. kamv tas
ir visnepieciešamāks (Ernesta Jarka)/
^ Billeiibuchas nometnes latviešu
draudzes pļaujas svētku atceres,
dievkalpojumā, ko vadīja ^ archi-bīskaps
prof. Dr. theol. T. Grīnbergs;
māc. Ziņģls īpaši atgādināja no no-
Tekstilrūpniecibal pfckaŗa dicnā3
lieli uz<teiwni Kara g^os vis^ fal-*
stīs tekitiliju i z g^V( ^ a bsja iā-
Saurināta ļī(^z minimam, ar! Ang­lijā
un AinerikS. Tagad tdistilrūp-ni
«!!bai, it sevišķi @i»>pi, i? knilsip
pienākļuni gidSt t@kstUijii auļjcw
mem cilvēku, kam pēdējos gados
tekstilražojumi gandffz nemaz nebija
pieejami. Karš cirtis rpbus an tek-stilstrādnieku
un speciālistu rindās.
A^ §!S ipūkums }§ai2pild@ ^ jau-niem
speciālistiem un strādniekiem.
6h roba aispildīianā sava loms ir
Reitlingenas tekstilinženieŗu skolai
Vīrtembergā. Tā ir vienīgā Sfida vei­da
atlikušā skola Visā Vācijā, jo
pārējās cietušas kara darbības laikā.
1. oktobrī še sākās mācības visās
nodaļās: vērptuveS' austuves, triko­tāžas,-
musturzlmēšanas un tekstilķji-mijaS'
Darbojas ar! technoloģijas un
^mijās laboratorijas un pats uzņē-mvsi^
— fabrifen, kas^ i^gS^āt^. vf*
sim — katrai iiod@}el atbllstoiām
mašīnām. Atsevišķās nodaļās šī mā­cības
iestāde sagatavo spedilistus
visdaiādikim t^stUrūpstieelliai no»
ssir^i: lakstilinž^dīsŗui, ledmiķus,
tekstilķīmiķus; uzņēmumu un nodaļu
vadītājus, musturzīmētājus, vērptu­ves,
austuves, trikotāžas,, lurāsošanas
un lialināšanas meistarus. Skola
ipastāy jau no 1855. g;
A's 589 vienība gādājusi, lai
šinī semestri uzņeni 10 proc.'^ ārzem­nieku.
Iepriekšējā semestrī še mā-djās
2 latvieši, bet tagad ]atvieSu
skaits palielfeājies uz 10. Ar to
nitinis ārzenmieku DP vidii ir lie-
Teķstprupņieciba Latvijā bija tre­šā
liel^ā rūpniecības nozare, kurā
labu speciālistu trūktmis bija jūtams
Vii iķvie^ UP^ēmumā. ^^āpēc tagad,
ķad s e v l ^ ieteicams mācīties prak­tiskus
arodus, kas dod izredzes uz
nodaitioiahos ne tikāl Latvijā, bet
asi avaittmi. jāizmanto ari BeitUn-ganā
gūstamās; madianāi iespējas.
1947. g. 15. martā Jaunus audzēkņus
uzņems vērptuves, austuves un tri­kotāžas
meiatarkursos.^ Tiemi kam
kādā no šīm nozarēm jau ir 2-r3
gadti prakse un interese mfieftiesi par
meistariem, ieteicams pieteikties [lai­kus,
vēlākais janvāri, Jo pieteikušos
skaits vienmēr vairākkārtīgi pār-snieds
uzņeman^o skaitu. Tekstilin^
ženieŗu un tekstiltechniķu nodaļās
jauns kurss sāksies 1947. g. 1. ok­tobri,
' Jāpieteicas aprīli—jūnijā.
Arnolds Bērziņš, Urbanstr. 33,
Reutlingen, Wttbg. (14b).
metnes izraidīto tautiešu likteni.
dzīvojošo
465 balss
zv.' adv.
«eldu. -
nometnēs
Bargai ziemai nākot, vairākiem no
tiem vēl nav savas mājvietas, — Par
S—chas tautiešu elektoriem. pieda­loties
55,6 proc. balsstiesīgo, ievēlēja
J. Miezīti un V. Grāveli (E. Auls). —
Par Alt^tingas apriņķī, Bavārijā,
latviešu elektonem 403 np
fiesīgiem Kelētingā ievelēja:
V. Ļarhbergu un red. N.
TrepSu. ļ- Mfldorfas latviešu kolo­nijā
pie Innas 53 proc. balsstiesīgo
par elekt^ru ievēlēja ^ļeik. E. Rein-
^Teiētingas „St. Paulusstift"
* zālē 13. okt» koncertēja
igauņu vijoļvirtuozs Huberts Auilrie-re;
ļkas spēlēja uz^Bavārijas valsts
fpaSumā atrodošās Stradivarija vi­joles
(j. Strautkaltts). ^}elnburg&8
(vorm wald) latviešu nometnēs
Augšp!ftlea no 820 latviežiem pēc DP
pārbaudeif par izraidāmiem atzīti 36,
to vidū 351 bij. karavīri. Oficiāli iz­raidīšana
vēl nav paziņota; kādēļ ar!
izraidāmie vēl var palikt nometnē
un iesniegt pārsūdzības ar UNRRA's
vienības ļiirektora vidutājību. Lat­viešus
jau i tijvākā laika no šejienes
pārcelt uz Veidenu, kur
Šim aizņemts nometnē pa­redzēts
pSijvietot ari visas' Marktred-vicas
un Veidenas UNRRA's apga­bali
vienības aprūpējamās pārējās
mazākās^ )P nometnes (Indriķis Kal-nllii^
Marktredvieā UNRRA's
vienības ^ radība izmēģinājās iesaistīt
darbā visus te atrodošos DP, bet iz­jās
poļu līdz
rādījās, ka vācieši pieprasa tikai
nekvalificētu darbaspēku akmeiļ^u
lauztuvēs, kaļķu raktuvēs un ķiir
ģeļu fabrikās, kur DP nodarbinātu
vācu meistaru un darba grupu ve^
cāko uzraudzībā. DP — sievietēm
organizē šūšanas un mākslas amat­niecības
darbnīcu, kas būs pakļautā
tieši UNRRAi.— M~cas tautiešus
pārsteidz apgabala komitejas pasi­vitāte
informācijas sniegšanā par
LCP un apgabala komitejas vēlēSa-.
nām. Priekš pāris m^ešiem apga­bala
komiteja piesūtīja kādu apkārt­rakstu,
pēc tam novada komitejas
priekšsēdis informēja par komiteju
priekšsēžu sanāksmi Hersbrukā un
tas ari bija viss (Valtera Zimltia). -4
Latviešu •bē^ļu Centrālās konitejas
delegācijas vadītājs A. K a c ē ns
12. okt. Eslinganā, Vīrtembergā, sa­sauca
delegācijas darbŖ^sēdi. Par to
viņš informē: „DelegāciJa atzina, ka
katrā Vācijas latviešu apgabalā būtu
jānoorganizē pa I arodskolai ar in­ternātu,
jo atsevišlMis latviešu
metnes šādas arodskolas un tārniie-pieciešamās
darbnīcai nesper iekār­tot.
Kamēr tas nav noticis, visās no­metņu
darbnīcās, kt|r jauniešus mā­ca
praktiskos arodos, jāgādā arī par
teorētiskām apmācībām lekcijās vai
priekšlasījumos. Delegācija lūgs
UNRRA's vadību Mannheimāļpapla-šināt
tās ļoti k b i iekārtotās paraug-darbnīcas,
lai tanīs arodu mācīšanos
varētu uzsākt lielāks skaits litvieŠu
jauniešu. Par tautiešu pārskološanos
praktiskiem arodiem tuvākā laikā
Minchenē spriedīs latviešu darba
lietu kārtotāju sanāksmē. Mūsu or­ganizāciju
un skolu sadarbības sa­skaņošanai
1. hov. Eslingenā sasauc
visas ASV joslas latviešu organi­zāciju
vadītāju un skolu pārstāvju
sanāksmi'' (J. Eaitums). — ,»Saule8"
gdmetni Gistadili ar greznām Šek­spīra
„Divpadsmitās nakts" 8 izrā­dēm
apciemoja Mērbekas latviešu
teātris. Tāpat 3 reizes izrādītā Blau­maņa
„No saldenās pudeles'* skatī­tā
jus zināmā mērā vīla^ jo ^Saules"
kaimiņu nometnes — Bēmsenas
amatieru tēlojumā luga bija pat rai­tāka.
Ar šīm izrādēm teātris tagad
apciemo ari latviešu nometnes Svar-cenbekā,
Altgai^gē, Volterdingenfi ilm
Ezerdemfi (Zēdorffi). — Pēc 4 mēne­šu
dirbīb^ liībekā ceļotāja gaitas
Z i e m e ļ V[ā c i j fi uzsācis UNRRA^s
cirks .,Baltica," kas radies latviešu
— Rīigas cirka bij. dir. Hugo Bērziņa
un riž. Kārļa Pētersona uzņēmībā.
CirkiJ artistu vidū ir vai vienīgi DP
— latvieši („2 Dorvardi" — Marija
un jA^leksandrs liosevl, manēžas
klaunp un ātrzīmētājs Kurmis, K.
Pēteršons ar saviem zirgiem un su-ņiemHjātniekiem),
igauņi, lietuvieši,
poļi, dienvidslāvi U.C. Girka orķestri,
kurā vairums latviešu mūziķu, vada
Rīgas radiofona klausītāju vecs pa­ziņa
Arnolds Komeliuss. Lībekā
cirka izrādes rīkoja celtnē, bet taga­dējā
tumajā ļietrmastu telti ar
sēdvietām 1500 skatītājiem. Pēc iz-rādēni
Gēstachtas DP nometnēm,
NeiStatē un Svarcenbekfi cirks de^
vies uz Ventdrfu ftamburgas no­malē,
I pēc kam apciemos Oldenburgu,
ViUielmshāfeņu, Brēmeni, Han-noveru
u. c. vietas (Mārtiņš Kalve).
— Daudzus tautiešus par latvisko
nostāju dzimtenē vācu okupācijas
varas pārstāvji atlaida no darba un
norīkoja darba pārvaldes rīcībā
resp. nosūtīšanai darbos uz Vāciju.
Lielas latviešu grupas nokļuva Vā­cijā
t, s. Tomsona im citu līdzīgu
akciju rezultātā. Tautieši, ]s:as par
šiem notikumiem var sniegt kādas
ziņas un kuru ricībā par ko būtu
materiāli, avīžu izgriezumi, lotogra^
fijas, atmiņu uzskicējumi m tml,
lūgti rakstīt un iesūtīt materiālus
Latviešu bēgļu dsdves arehīvam: DP
Camp, ,JFrische Quelle/* Hiddesen
bei Detmold, Lippe (J. Rasmiinis)* —
Lērtea latviešu nometnes sieviešu
kon^tejfi ievēlētas L. Am me, A.
Grundule, M, Ķegviņa, K. Kreile, £.
Stepa, £. Herbsta, M. Ben eŗe, M.
Puplakša un L. Puzireyska. Mājtu-ribas
kursus jau beiguši piimā da­lībnieču
grupa. Nometnes ārsts Dr.
Kazanckis vadā sanitāros kursus.
Rosīgi pārbūvē barakas, sadalot tās
mazākās istabiņās. Jau izbūvētas
40 jaunas dāvājamās un vairākas
sabiedriskās telpas. Darbojas foto*
grafu, drēbnieku un kurpnieku
darbnīcas. Jaunos spēkratu vadītā­jus
sagatavo Sof. Kļava. Ar 2. šķ.
autovadītāju apliecībām kursus bei­guši
90 latviešu. Teātra kopa iestudē
Blaumaņa „Trines grēki." Referātus
lasa māc G. Kņezs-Kņezinskis/ skol.
Ef. Oēģere. agr. Matisonsv Inž. Kor-manls,
Uesn. Prauliņš a c Skauti
un gaidas jau gatavo rotaļlietas ma­zāko
bērnu apdāvināšanai Ziem­svētkos.
Skautu pulciņu aizbrauku­šā
A. Veldzes vietā vada V; Mlllers
(R. Teivens). — Vācijas f r a n ēu
j o s l ā 2426 latvieSi tagad izkaisīti
^ 22 pilsētiņām un ciemiem. DP
nometnes ir tikai Veingartenā pie
Rāvensburgas, Reitā un Vurcachā,
bet lielākā daļa latviešu dzīvo pri­vāti,
visvairāk Rāvensburgas apriņ­ķi.
So latviešu elektoņi sanāksmē
liGP priekšsēdis senators P. S t ē r -
s t e notādīja, ka visu latviešu ori^-
nizāciju sadarbības problēma ^būtu
galīgi jāatrisina līdzšinējai Latviešu
bēgļu Centrālai padomei, kurai t^-
pēc būtu jāsanāk uz vēl vienu sesiju.
Fran6i joslā latviešiem gan Joti ie-teic
brīvprātīgi iesaisuties jebkurā
darbā, bet tam vēl nepiespiež. Daļa
latviešu jau strādā franču armijas
vajadztbām. Samērā daudzi iestā­jušies
ari franču armijas sardžu
ditoestāUNRRA šinī joslā par strā­dātājiem
ieskaita ari visus māk­sliniekus,
brīvo profesiju darbinie­kus
un privāti nodarbinātos — amat-niekus
u.c. iJp pārbaude gandriz
visā joslā jau ir pabeigta. Tā bija
visai taisnīga, jo DP tiesības atzītas
visiem latvieSiem, atskaitot dažus.
Te nav bijis ari mūsu bij. karavīru
īpašas „problēmas,** jo viņi no gūs­tekņu
nometnēm atbrivoti jau pag.
g. rudenī un tiem nav bijis šķēršļu
apmesties DP nometnēs. Latviešu
skautu un gaidu organizāciju ofi­ciāli
neatzīst, bet UNRRA's vienību
paspārnē tā darbojas netraucēti Arī
^,Litvtešu Viatņiii*'' izdev^ ua
galv^ļiis red^Btoii^^^ Bi^ijis^
saņēi^. šādu ; Aof^irgas Ro^el*
das ^^letnēs latvfe^ koiiit@fai 2d.
sept rakstu: „Saņēmām jūsu ziedo­jumu
— 1500 marku nometnes aptie­kas
ierīkošanai. Sakarā ar grūtībām
pilnvērtīgu zāļu sagādē vācu aptie»
kls komiteja tagad īssēM paāas no­metnes
apti^a^ ierikošanor Jūsu
zledojunoĢ tāpēc būs Uels atbalsts
tautiešu veselības veicināšanā un
dzīvā spēka saglabāšanā. — 2iJJpite,
komitejas priekšsēdis; un A. Zeiliņa»
medicīniski sanitārās daļas vadītāja."
latviešu YMCA. nevarēs darboties
patstāvīgi, bet gan kopā ar citu tau­tību
Dp. Joslas latviešu ^olu dir.
P. AiVars tagad pārrauga latviešu
iitniiazijas un 8 tautskolu dairbību.
Ar UNRRA's atbalstu visus stiidēt-gribētājus
uzņem Freiburgas un ļPī-bingenas
universitatēa (T« Silia). • —
— Slēzvigas latviešu jaunajā no­metnē
Gotorpas pilī kultūra^ ļaāļās
vadītāja pienākumus uzņēmies prot
S. Slaucītājs. Prof. A. Grotāna ra­dāmā
tautskolā un žimnazijā; ķas
Slēzvīgā sāka darboties jau^ļp^,
pieaudzis. skolēnu un skoTotliit
skaits. 22 skolotāji māca 36 bēpaus
B. Ģēģeres vadāmā bērnudājtā.
58 tautskolā un 424 ģinmazijl. sio-lēņu
kooperatīvu vada skolotājs ^R
Tūters, skolēnu jauktu kori skolo­tājs
V. Rundāns. Nometnē darbj)jas
angļu un vācu valodas, grāmatvedī­bas,
piensaimniecības un kooperāci-jas-
tirdzniecfbas kursi, dramatiskā
kopa un jaulcts koris diriģ. Argaļa
vadībā. JPar projektējamās taptas
augstskolas vadītāju paredz aicināt
prof. Eglīti. Lasītavu vadaVA. Stāks.
bet R. Heinridisons gādā. grāmatas
nometnes bibliotēkai. , Vakarien)
kļūstot garākiem, nometnes lielai
saimei regulāri rīkos priekšlasīju­mus.
Sporta dzīvi kārto YMCA*8
valdes loc. R Tūters. Svētrītos
YMCA pulcina tautiešus kopējā^
lūgšanās (V. Frelmanis).^ Mildia
Langenfelde un Valija Titova^ savā
latvieSu komponistu darbu un operu
āriju koncerta atlikumu Dīburgas
nometnē Lielhesenā nodeva nomet­nes
tauti^ešu aprūpējamo inūsu^ijc^
karavīru vajadzībSm (A.f K^). —
Zviedrijas konsuls Lfbekā J^ks pa­ziņojis
Baltijas tautu Jabklājības
AJirsnieka birojam, ka Zviedrijas ofi­ciālām
iestādēm nekas nav zināms par
darbaspēka meklēšanu zviedru rūp­nīcām,
uz ko pretendē jau 162 DP
Vācijā. Iebraukšanas vīzas Zviedri-:
jā dod tiem, kas var pierādīt savu
zviedru izcelšanos un kam Zviedrijā
dzīvo ļuvas pakāpes radinieki
tēvsv māte, māsas u. c Lūgumi adre­sējami
Zviedrijas ,3tatens Utlān-ningskomi
oission" Stokholmā, tuvā­kas
ziņas sniedz arī koiuiulāts Lībekā
(Eschenburgstr; 7). — Stokholmā 2
grāmatās iznācis publicista^Aŗtūira
Krodera atmiņu romāns „DegoSās
dienas," kurā aprakstīts laiks no
1905. g. revolūcijas līdz Latvijas
valsts nodibināšanai (»3igas Ziņas''
Lībekā),
)4lifcs^rs Pelēcis
Latģmes pamalei zilgumā, v
r sākas uri dumbri,
Vier^ m^
Zeltainaš^^
SaiH^ sļ piebērtas pļavas ^^^v^^^
^S^pijiu tāsis deģ^n^^
J^tģales debesis
leņu vietā.
I^itgales pamales siiguniā,
I4gfna b^
ļlen^^^ m^
^ dried s^dr zīle.
Sudraba sīlē viein klausīties
Zeltamu gunde^^ pļ&vā^
Piirkļi kā^^p^
(7. tiurpinājums)^^^^^^ V
ķrāsui^^ k^
^ taupīļ^ rīkojoties, varēta ap^
S%iOt^^y^^
; ,,AJPĪ buJUfMiu viii ļ4ei^
dit divdesn^t t^^ mana cienītā/-
atbilj^jģ i neistars, ,»bet es esmu kā­rumnieks
un^ mīlu apēst savu devu
vienā kunK)aiL*'
"^Kāds ja^atnes vadītājs, viens no
nedaudzajiem^ *kas bija ieradies
skaistajā, ļkā tauta dēvēja, „zelta fa,-
sānu" uniformā, steidzās partijas
biedrenei ;>alīgā:
^ ,.Bei. profesora kungs, vai Jūs šā­dā
veidā varat uzgleznot arī vsidoņa
:ģīmetni?":;'':;,^:;.-^
^Saprotanis, ^ vai mia-na
bieza krāsa nožūs," atteica glez­notā
js.peievērodams Rozīnes izmi-rtšās
zīmesV.V Bet, paldies Dievam,
partiju ļaudis nav raduši domāt un
uniformētais pāris atkāpās. Toties
ostas komaņdan^ uzlicis acenes, pē­tīja
gleznu; g^
tai ar degunu.
„Bet dzīvi taču nekā tamlīdriga
nav^ļ* viņi; nesapratsu
;,Jfi gan. patiesi, dzīvē nav nekā
tik št)ilgta un raiba,"^^^^p^ ari
,,(Huži dabīga. Tā
ga māksla," sauca Romāns Varošs,
„Vai tad jūs gribS^
ta rāmi negludinatas bikses un lieto­tus
dvieļus? Kā dzīvē? Paldies Die­vam,
ka mākslļas^
du nav un par kādām nevar nosap­ņot
i ! mūsu pelēkā, nolādētā, rie-
:Bars drusku apjūkat, dzirdēdams
tik asus vārdus; P^a tam skaistā imi-forma
bija attapusies, ka pirmītējā
Romāna atbildē slēpies kāds dzelo­nis,
un pārgāja uzbrukumā, lasīda­ma
kā no avīzes ievadraksta:
..Mākslinieka kungs! Nezaimojiet
mūsu dzīvi, mūsu ikdienu. Tā ir lie­la
un vēsļ;uriskd! Sajā pelēkajā un,
kā jūs izteicāties, riebīgajā, posta
pilnajā ikdienā dzimst jaun 9us Eiro­pas
brīnums..." ^
^Bet saprotams!*- Rozīnes kundze
metās starpā glābt vīru, „un Jiappy
end' vienmēr nāk visbīstamiķsgā^^^^^m
nejaukākajā brīdī!"
Bet Jau drīzi vien meistars Ro­māns
otrā zāles stiirli^
kultūra un māksla labāk zeļ un at-^
tīstās mazas valsts vienībās, pie dau­dziem
mazien) galmiem, neka vieno­tā,
no viena centra vadītā lelvalstī.
;JF»iexnēramJ kā Sillers varēja iz^
augt tik liels? "Viņš sarakstīja kaut
ko tik stipru, ka tas nepatilra Stut-gartas
valdniekam. Ko viņš darija?
Aizmuka uz Veimāru un rakstīja vēl
trakāk. Un jūs zināt, ja kādam ne-sadod
pa degunu, tad arī nekā laba
nevar wxakstit.^ tagad ^r- palai­diet
niutiFIensburgāuņGra(:ā-r-J
pair to notiesās."
Vecie Svābl mīlēja - savu Vīriem-bergu
i>ār visu; prūšus niciii āja, par
h'an^em smējās, bavāri^^
rupjus, sakšus slcppus.bet^^t^
ķākšļi izaugot jau taisni nepieldājīgi
lieli. Un tā kā iedzerlana [>a^^^^^^
nas aplūkošanas laiku liebūt nebija
mitējusies, tad visi smējās ]i,ā kuti­nāti.
Bet par nelaimi klaui sijās ari
jaunā paaudze — sekretāie. Viņa
pieskrēja namatēvam un čukstēja
pavisam aizelsusies:
«Tas cilvēks aģitē pret Lielvāciju.**
nAk, ko,*' atvaiirijās birģermeistars,
kas nupat bija iesācis Interesantu ļjājie^^
vārdu kauju ar Rozīnes kundzi. pohes koķetā pnriek
„Bet tās vir samaitājošas runas!" desmit mārkti zīmi.
tiepās seta^tāre^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^V
,,Tēvi taču viņi nesamaitās!"^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Rozīnes kundzes ausis bija ne vien neiedomājami lielās dzeramnaudas,^
labi veidotas, bet ari ļoti dzirdīgas, kalpone kaislīgi nosolījās glabāt
Gluži satraukta viņa devās pie vīra noslēpumu,
un čukstēja: . ^ ^ ^ Drebēdama no aukstuma, ar zos-
,,Romān. es tev aizUedzu dzert! Tu ^ i^^^m, kundze atgriezās
pilnīgi trako!" zālē
w . atvestas. Tag^d ej pie
vienpadsmitieni.te^^ čukstēja Rozīnes kundze
atteica meistars caur pudeļu žogu.
Rozīne iekoda lūpā un Izvijās no
pūļa.
Apmetuši šalli, viņa izsteidzās dār­zā.
Sniega nebija. Viegli sala. Viņji
atrāva dārza^ vārtiņus uz ielu* Pa
pilnīgi tukšo gatvi tuvojās kāds vīrs, [0^ P^^^^^^
stumdams piekrautus ratiņus. „Pelīt, uzmanies. Un neaizmirsti
„Se!" čukstēja kundze, ..klusāk!*' sameklēt airus."
Stūmējs iebrauca dārzā m^^^i^
ratiņus aii nosarmojušā dievkociņu ļ giemu saini."
dzīvžoga, netālu no laivu pavi^^
HTO jums sūta birģermeistara
Icungs/^ teica Rozīne, iespiezdama
sttoēja saujā dažas markās un^d^
rēs iegūtus cigārus. „Variet iet."
„Ka8 tas. Cienīta kundze?" jautāja
„*>.«^īt,, vai tu nevarētu pati, —
redzi, man neērti atstāt sabiedrību.
hesaaukstējiesv'
,,Roiriān, es Jau nolauzu^ v^^ na-
„Kāpēc Jānes, ja var ievelt?"
,,R<)mān, tu esi necilvēks!"
„Se iemet konjaciņu,%s d e r j^
uztraukumu un saaukstēšanos."
,JLiecies mierāl Vai z i n i e s
kalpone, kā par nelaimi pamanījusi ļ ^^^^^ un paHkšu pie birģermeista-darboSanos
pagalmā. . ra, viņš visņoaz prot pieklājīgāk apie-
Cst! Klusu! Mēs rīkojam mazu ^^^7^^^."
pārsteigumu birģermeistaram," ēuk- »»Valodzīt, ievel nu ari gleznu sai*
stēja Rozīnes kundze, mīlīgi aptveiS- Te ir liķieris^ ja tu negribi koa*
dama jaunlņo istabeni ap vidu.„Ne- Jaku.. Kontro! Istsl Kā smarioP
bilstiet nevienam ne vārda, nesabo-' ^(Turpinājums sekos)