Bavarijas Latviesu vestnesis, January 21, 1947

              me
Äuthorizecl by ~ Lizenz —
Izdoäanas at]auja: ICI>-
OMBG :: Atbildlgais redak-.
tcfrs - Editor in-Chief:
Karlit Rabäcs, Tietnieks:
Aleksandrs Liepä, redakci-
Jas sekretärs: Maksis CuU-tisi
reiaktori: Andrejs Ru«
dzis (Alinchene), Harijs Min-denb^
rgs (Esiingenä)/ Ar­nold^
Smits (sports), Zlgurds
Bärc& (techniskais iekärto*
^ jmiis)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 5 (12)
Otrdien, 1947. g. 21.1
Iznäk otroienäs un piektdi«-
näs I2devejs; Bavärijas
apgäbala latvieSu kooiite|as
uzdjevamä ; LätvieStt - pVesies
darbiniektt sadarbibas kQpa<!
Redskcija: GQnzburg/D., ^ilr-genn^
ter-lÄödniÄim-Pl, 7,
t 92 :« Printed by Sehwfib
Volksblatt, Gttnzbtttg/Doa;,
BUrgerm. - Laadmann-^L 7:i
Metiens « Oircalation: 4060
H. M.
pasatdes kristlgäm tautäm
VISPASAULES BAZNICU APVIENlBA lECELUSI P A S T Ä V I G U D E L E -
G Ä C U U PIE B A L T U A S T A U T U PAOOMES
EsBngenä 16. janväri notika Bal-1 Bez motiväcijas nometnes jäatstäj
tljas tautu baznicu padomes sede, sievietem ar t maziem bSrniem, sa-piedaloti^
s latvieäu, igau^u un lie- rautas tiek ^menes saites, bezizejas
tuvleäu ev. lut/baznicas, pareizticigo, j apstäkjos no cilveki, kas pali-baptistu
un metodistu draudiu pät- kuäi bez lidzekliem.
stävjiem. Padomes sedi vadlja Lat- pg^ejo 6 gadu laikä Baltijas tau-
^^^L ®tr }^^' baznic^s ardiibiskaps tas pärcietu§as nepelnitas ciesanas.
Dr. T : Grmbergsi Ka viesis piedah- Gru^^ täs'izturet turpmäk.
Jas Virtembergaä apgäbala NamOT^^ griezamies pie visas pasaules
Ä Ä f ^ ^ ^ 4 . ^ P ^ ^ raacitajs kristigajäm tautam ar'lugumu pa-
C G. Safnits Vispasaules baznicu iidzet. Mes jautäjam: kur paUek
apvieniba lecelusi macitaju Safnitu h värdi par kristlgäs mäcibas
par savu pastayigo delegatu pie Bal- demokratijas principi?"
tijas tautu baznicu padomes, un | \
yii?§ uztures kontaktu ar baltieäu
garigäs dzjves vaditäjiem. Parru-jxäs
C. G. Safnits aptvepäi intere-sejas
par baltieäu draudzu vajadzi-bäm
trimdä un, iepazinies ar lat-yieäu
kulturäliem sasniegumiem,
apzimeja tos par apbrino§anas ver-tiem.
„Jus neesat aizmirsti," teica C. G.
Safnjts, „visas pasaules luteräi;^i
ludz par jums Dievu un stradä jQsu
labä. Nezaudejiet ticibu, cinoties
par kristietlbu. Vispasaules baznicu
apvieniba jums palidzes, jo tä velas,
lai baltieäu tautas' moräliski nepa-grimtu.
Vispasaules baznicu dzives
Yöditaji 4)altie§us, nov§rteju§i par
'strädigiem Un godigiem." .
Parskata par apvienibas lldzäinejo
darbu präv. J. Ifullitis zii;ioja,*ka
Vispasaules baznicu apvieniba sas
gädäjiisi papiru latviesu reli^ska
laikraksta , iespiesanai, bibelem tm
parejäi, bazrikas literälurai. Baltie§u
draudzes sai;iemu§as ari riiateriälu
fitbstlstUj trtikumä npnäkuäo mäci*-
täju pabalstiem.
Padomes sede piei^ema memoran-du,
ko nosutis Vispasaules baznicu
apyienibäi, Memoranda padome
grieia? ar aicinäjumu pie visas pä^
saules kristigajiem palidzet smagus I Varsavas ziriojai ka veleäanu rezul-parbaudljumus
piedziypjuääm Bal-1 täti pagaidai^i dtsot zinämi tikai par
"iijais tautäm... ' - 118 no. Varaavaa 183 velläanu tedrk-
,JViäsu stäyöklis kluvis tra^isks," piem. jNo apm. 30.000 tajos nodota*
teikts.memoranda. „UNRRA vairäk- jäm balsim vairäk nekä 20.000 nodo-kart
dekiarejusi, ka nevienu pirvie-1 tas par valdibas bloku. Zeninieku
toto personu pret täs gribu nere- partija ieguvusi ap 5000 balsu, bet
patries. Perfejä laikä^ stävoklis gro- pärejäs nodotas par sikäkäm parti-
. Äijies. Päri;ikas, ap^erbu un apavu jäm. Galvenä vele§anu komisija z i -
apgäd§ DP atrpdas daudz sliktäkä pojusi, ka svetdienas vakarä veleäa-stävokli
nekä väcie§i. Lai pastip- nas nobeigtas visa Poliiä. Nodots
rinätu, repatriäciju, baltiesus auk- esot ap 12 milj. balsu. 'Amerikä^u
iStä ziemas laikä pärvieto no vienas radio sabiedriba CBS esot ziriojusi,
vietas uz otru. Sevisljii smagi §is ka.Mikolaiöiks lugsot rietumu val-oiesanas
izjut sievietes ar maziem stis veleäanas Polijä neatzit, jo gan-berniem.
Jäcies ari cilvekiem, kas driz visos velesanu iecirki;ios esot
hitieriskä repimä laikä bij nekärtibas.
centräcijas nometnes. . Pasu pedgjo faktu vakar vakarä
kad säkäs skriningi, mes do- apstiprinäja Londonas BBC. Miko-mäjäm,
ka to noluks no DP vidus laiöiks memorändos ASV, AngHjai
iastumt nevelamas personas. Pagä- PSRS, Jaltas liguma parakstitä-ju
§ä gadä notikuäas trls un tagad pam, pieptasijis velesanas neatzit, jo
säkusies ceturtä pärbaude. Mes ne- täs nav ^atbildusas Jaltas noliguma
gribam domät, ka täds ir lidzeklis, praslbäm. Ja täs butu noritejusas
lai,atbrivotos no pärvietotäm per-IPiMgi brivi un pareizi,.v^a zem-
Rletumvalstu
vienosanas par
DP izce|osanu
Stutg^rtes raiditäjs vakar va­karä
zirioja no Londonas, ka Ang-lijasi
Francijas un ASV pärstävju
Starpa panäkta vienosanas par
pärvietoto personu izcejosanu no
Väcijas trls rietumu okupäcijas
josläm. Sarunas §ini jautäjumä
esot uzsäktas jau pirms vairä-kiem
menesiem. NolTgums ie-priekä
vei jäapstiprinot visu tris
valstu valdibäm.
V I N S E N T S O R I O L S - C E T U R T Ä 8 R E P U B L I K AS
P R E Z I D E N T S
L
MIKOLAICIKS PROTESTE MEMORÄNDOS 3 VALSTiM
Par svetdienvisä Polijä notiku-
§ajäm vispärejäm velesanäm Stut^
gartes radio vakar sniedza no po­ju
valdibas pärstävjiem iegutu
infomiäeiju, ka veleianas norite­jusas
piimgä miera un kärtibas
atmosfairä. Neieverojot atsevi§-
Ijius incidentus, policijas modriba
un iedzxvotäju apzimba palidze-jusl
saglabat vispäreju mieru im
kärtibu velesanu gaitä. Ärzemju
preses korespondenti, tä paskaid-rots
— noverojot velesanas, ap-meklejuM
velesanu lokälus Var-savä
un proviiice un sarunäju§ies
ar dazädu partiju pärstävjiem, to
vidu ari ar IVIikolaiöika zemnleku
parttjas locekHem. ledzivotäju
piedaliäanäs yeleSanäs bijusi^ 1^^^^
rpsiga iin svetdien lidz pl. 12 die-nä
jau sasniegusi 60 proc. ho bals-tiesigo
veletäju skaita. .
Vakara. Stutgartes raiditäjs. rio
16. janväris Francijai §ogad bija | vienu no ligumsledzejiem^^^
divkärt nozimlga diena. Pecpusdie- pazii3«)jumä p^^^^^
nä Frandjjas parlaments abu kameru ka jaunais savienibasligums^ s^
kopsede leyeleja sociälistu Vinsentu dzams saska^a • ar XJl^ chartas: 52. .
Oriolu par Francijas ceturtäs repub- pantti, kas Mdus:re|ionälus'pakti^
likas prezidentu. Kad jaunais prezi- piejauj.
dents karogotos ratos, jätnieku gvar- Londonas diplomätu aprindäs- do-des
pavadits, deväs no Versalas uz mä, ka liguma nosl^^
savu jauno rezidenci Elizejas pili> v i - fran^u täutai drosibas sajutu pret
ijam blakus sedeja 74 gadus vecs jebkufu täläku Väcijas agresyii. Sa»
viDB, vii;ia kollega, partijas-^biedrs un da cieSa pakta trukuinu: ar Ahglij
paäreizejais valdibas galva — Le- uzskata par svarigäko iemeslu iam,
ons Blums, tikko pärradies no Lon- ka Francija pec pirmä pasaules kafa
donas ar visdrizäkä läikä nosledzama jut§s vihisies. Bevins paredzamö
Frandjas - Anglijas savienibas II- gumu apzimejls par ,,loti IgbU
gima norunu kabatä. Sl^y^^^
ir > vertigs mantojums, ko aizejoSä tistit täläk- Konservätivä ' »Daily
Bluma pagaidu valdiba atstäj jauna- Telegraph**^ dömä, ka franiu komö*-
jai valdibai, i Täs • sastädisanu Oriols nistt izteiksies pret paktu; jo tie vien-uzdevis
sociäUstam Polara Ramadje. I mer biju§i pret yarbiiteju Ä e t t^
Ramadje vakar izteicäs, ka cerot eiit)pas Blöku. ,,1^^
sastädit tädu koallcijas kabinetUj vienoäanos apsveikSot abpus Lamaa-nieku
partija butu varejusi iegutl?^?"^ piekritis ari.Nacionälä sapulce.Uas kanälim. »Yorkshire Post" äaka,
vairäkumu. ^^^^ partiju pärstavji, izoemot tau- ka principiälä vienoäanäs biju^i pa-
Par v§lesanu norisi BBC vei zii:io, republikä^us jeb katoju tautas näkta'jau pirms Bluma apmeklSju-ka
Polijas valdiba vakar izteikusi P^^^^i^» savu piekri§anu Jau devu- ma Londöä. »Daily Herald" u i*
apmierinäjumu pär vele§anu prieks- ^^s- Sagaida, ka to dos ari MRP. syer, ka Jaunais pakts niö8fcar<>t vie-zlmigu,-
mierigu un kärtigu norisi. 1^^,^,^ ^^^r,.^^^L.r. ,,^T • nigi Fra0dj'u.un Angliju, b ^ stipri-
Reakcionäru bandas gan centuääs M ^ ^ ^ S PREZIDENTS UN JATOA näs>ticibu ari valstls. PeQ
radit nemierus, bet, vi^u pasäkumi VALDlBA ,,Times" Parizes korespondenta do-likyideti.
Kädä bumbu uzbrukumä oriolu parlaments ieveleja jau pir- Ä,^^^^^^ 3^ i J i Ä^ ^'^f^^^y^^^S^.f P mä velesanu gäjienä ar 452 balsim P^^^^^^.^f^^^^^^^
Piedaliäanas veleäanas bijusi Jotil^^^ 333 ^^^.j ^omunisti velesanu h ' ^ . ^ ^ ^ ^ " ' ! ^ yestnieku Parizg Bpgo-dziva
un
90 proc
m daios ieckkoos päriyegusi ^^^^,3 V/tä nolema balsot par Oriolu. ^ pI!J^«f^Sf Pär zem•nJlekj}u ^p'a^rt^iju'^ i°zt^eitc^ot ^alt?ti^e-^1 ^ .^Cie?t^r a"s'L '^b^a^l^s^is^ ^b ija nodotas ari par ^e- Francijai neÄpiecl/eäaLgm*^ ÄK^rie^T^ ^ ciba, kas vei lieläka nekä 12:1. SlSrS^Ä^^^^^ Zäraspraslbäs. tä.
spnäm. Sis nemitigäs pärbäudes sa-gädäjusas
baltie§iem lielas cieäanas.
Latviesu sportisti
celä uz Sveici
Latviesi ir labi draugi un krietni
skauti
» V- -i.-,.- Eslingenä 18. un 19. janväri notika
Ar lielam grutibam noorgamzets amerikäpu un franöu joslas latvieäu
latwesu,izlasesbokseyu^^^ un gaidu vaditäju sanäksme.
Musu sportisti Stugis Tregers, KIu- Garigajä aktä archibiskaps prof. T.
80ys, Holmanis, ,Smits, Severinass, Orinbk^ runäja par uzticama drauga
»^ezitis un Ozolciems no sapulcesa-Lozjn,;, norädot, ka skautisms grib io
nas vietas Augsburga cejä deyäs va- draudzibu veicinät visas pasaules tae-kar;
Latviesi sacentisies ar Ciridies rogä/ Archibiskaps aicinäja skautus
poksa kluba vienibu, kupas sastävä ieverot vinu lielä vadona Beden-Paula
Ip tris Sveices 1946. g. meistari. '
H. M.
Täläk BBC zi„o ka galigos vae-l^^^j ^^^g^^ B^vlmsiem. ^^pnmemm.Z^ZTJST^^' risku. atsv«.
Sanu rezultatus lidz 31. janvanm ^zjedot marselözu. Oriols -deväs uz- ^maties lio Kremja.
pärbau(Häot re^onälas veleäanu ko- Uerbt prezidenta teläru. Celä uz EU- Nedejas laikr^sts, „New States-mlsijas,
kuräs zemnieku partija ne-Ugjas pili parizieäi apsveica pröcesiju man and Nation" izsakäs. ka Londo-esot
pärstäveta. Ärzemju preses :fco- saucieniem- Lai dzivo prezldentsl pas vienoäanäs varot nozin\et stävok-f^
spondenti -_novSrotäji Uai dzivo iPraScijal" Pie savas j a u - l a uzlaboäaaos Elrop| Kpnservatt-ka
helaka 4ala veleäanu lecirkiju rSzidences Oriols kopa ar Blumu yais. ..Spectätor" tagad saredz daudz
nebijis ne kabuju, nedz aizsegsienu, gj^ gvardes goda ierlndu ua, » a s vai^iitibas Fmnajas^c^ar-a
ka nebljis lespejams sa^abat ve- ^^^^f^^^^^ ^tskanotT simbollski no- bibai ar Angliju un _ A S V VSci a.
Igsaqu slepenibu. Varaava svetdle-' ' i- . r
nas vakail Irzemju preses pärstäv­jiem
liegts but klät pie balsu skaiti-äanas
Rädä veleäanu iecirkni 31 Ja7 prädentiem Ä i r ä ^ ^ legona 1 «äsku stabiUtäti. .
zunialistl pec balsu nodoäanas laika ygi^^^^ Va§ingtonas diplomätiskajts aprin-beigam
izraiditi no veleäanu lokala. ceturtäs republikas prezidents ir däs paskaidrots. ka ASV valdiba uz-
Kad mvi protestejuäi, tie ijoraiditi gg studejis tiesUetas, ari f i - skatot par teicämu ikvieöu faktu,
pie galvenas velesanu komisijas,^ bet h^j^ofiju, un ir tautsaimiiiecibas zi- kas tuvinätu A n ^ u un Frandju.
an ta atjauju palikt pie balsu skai- ^oktors. Jau agros studenta Daä s^nätori abji valstu saviöiibu
tiäanas nav devusi. ^^^^^ ^^^^ piedaläs poli- apzimeja par . A o ^ u soli." '
LONDONÄ APSPRIEZ AUSTRIJAS tiskä un sabiedriskä dzive. 1914, g. PaääFrancijä sociälistu un tautas'
P R O B L E M U pirmo reizi tevSIets parlameritä, viijä I republikäpu politlljä neslepa savu
Ärliefai mini<;tru nilnvSrotte T on- politisko karjeru un 1930. g. apmierinätibu, par panäkto ylenotia-
^««^ «lun^i^fn^^^V^!»^?^^ pirmäs Bluma valdibas laikä ir f i - nos. Sociälistu ärUetu liötprat^s Sb-
.m^JS»L S Ä n t ^ Ä A n 7 Uanöu ministrs, veläk tieslletu mi- lomons Grumbachs ^izteicäs. ka ik-wif<
fS?.^Sf il >is^^^^ 1940- 6- vi"^ vif"s « ° 80 Viena ääda abu .valstu vi^oofenä»
S L Sf^^^^^^ P° • deputätiem, kas Visi balso'pret ipa- var vienigi sekmgt saimnieciskl» m
A n c S Z «fSs^n» n«r'np" ^äm pilnvaräm Petena valdibai. politiskas kärtibas radiäahu • Eiropä.
S S u un suvSlnu^^^^^^ Austot PP^^^^"^^ ^^^"^'^ yi'?^ Visas Francijai draudzigäs un >a-foo^
nKo5« ^nlt^ L ^ ^ r ^ t ^ S t n i pec atbrivoäanas, bQdams vei polici- biedrotäs valstls, seviä^fi Padotnju
AusMiL LräSe lieirS u^^^^ uzraudzibä, pievieÄojas pretesti- Savieniba tajä varot saskatit jauiiu
dtri?ifÄs a S ? i z vilzvkaKSsainaa «n^o^ ^A^^U^^S maäi»n^ä"^ ^a^i^d^je "g ° uz L^on d5o^n**u^. ^" P^e'c^ K^om önisti pret p"a'k^tu' ^no ssttioppriontätä «aUoa«i-.
•' • ' Francijas atbrivoäanas vii^§ i r De- gan, rezervetL FranCu - aa^\x ab-golla
valdibas loceklis. 1 tadte, ko komumstt v i s ^
Tisa Iranöukreisä prese Oriola ie- nespgäot^^p^^^
veleianu apsveic kä .jMelu demokra-1 jas jaunuzbuveis plähus. Tautdl ce^
tijas uzvaru," kura leverojami pali- pu^ikä^u vaditäjs Moriss SOtQans,
dzejuSl komunisti. Merenä virziena apsveicot vienoäatios^ izteicä certbu,
un konservätiväs avizes ir atturiga- t a Paktani sekoS prsOttisk^
kas, kaut ari neliedz visu atzinibw atrisinätu abu valstu galveiiäs kopi«
„Esmu loti priecigs, ka varu but Oriola personai. Londonas ärUetu 1 gäglro^jignja^
jusu saime", pecpusdienas darba sede ministrija Oriola ievelgäanu sUti ap-| yäg^as jautäjumos. Sociälistu .^Le
teica Amerikas skautu pärstävis. „Ju- sveic. „Times" izsakäs, ka Oriols le- popvdaire" vienoäanos apzimS par
fos äodien kä saväs mäjäs. Neilgajä miesojot jaunäs Frandjas garu, reize jigij, Francijas pahäkutpu un sodä-laikä,
apbraukdams nometnes, esmu gan pieminot apstäkli, ka valsts pre- ngty partijas triumifu.
ieguvis dkudz draugus. Turpmäk I zidenta varas kompetences ir visaij ^jskavas radiofons ofidälo ziw
BBC;
Minchenes UNRRAs
universitatei jaatstai ielpas
testamentä teiktös värdus, ka istais
cel§ laimi gut ir sniegt laimi citiem.
Sanaksmi atkläja Dienvidyäcii%s lat^
viesu skautu prieksnieks V. Kletnieks,
bet täi dalibniekus personigi apsveica
gejienes UNRRAs direktois Pinczon
,du Seis, ko iini5 dienäs Daugavas
Vacu muzeja telpas, kuräs lidz §im skautu novads Eslingenä iecelis par
darbojäs UNRRAs universitäte, pec pir^o latvieSu goda skautu Väcijä.
amerikäQu iestäzu rlkojuma nek^ve- Virtembergas. Bädenes ' skolu priekä-
30ties jäatbrivo. .Telpas nodos Ba^ L^eks E. Nagobads'skautus sveica ar
yanjas izglitibas un kulta mmistri- vär^diem - ,,Kräjiet vertibas, augiet
l ^ ^ x T ^ ^ ^ ^ ' ^ ^ ^ ^ Heli garä un vienmer svetus turiet
DENAs zi^ojumä par. telpu nodo§a- g^vas dzimtenes krastus". Eslingenas
nu, radiäoties iespeja Väcu muzeja kolonijas vecäkais K. Kalnii?§ pätei
bibhoteku „darit pieejamu plasäm cäs par paäaizliedzigo darbu, ko skau
iedzivotäju aprindäm" un iegut mä- g^idu vaditäji veiku§i, latvie§u
cibu telpas Minchjpnes techniskajai jaunatnes audzinS§anä.
Ar rakstu sanäksmi sveica Ungärl-
' jas .biju§ais skautu viceprezidents
UNRRAs universitäte Minchene O, Selkejs, kas savä laikä viesojies
darbojas jau ilgäku laiku ar piecäm pie musu skautiem Latvijä, un Latvi-fakultätem,
un täs 146 mäcibas speku jas skautu organizäcijas prezideiitaien.
vidu ir 26 lätvieäi. Ari imiversitätes Gopera dzives biedre. Kpnference
prorektors. ir latvietis —prof. P. piedalijäs ari ASV skautu pärstävis
Krumi^s. Universitäte mäcijäs 2168 Ibijs; kas i^radies Väcijä lai iepa:titos
studenti no 24 näcijäm, bet to skaits ar DP skautu dzivi. Ibijs jau apmek-drosibas
pärbaaizu un gruto mate-llejis 25 DP nometnes, kur darbojäs
riälo apstäkju dej samazinäjies lidz skauti. Pec mene§a Ibijs atgriezisies
1600. Ari latvieäu studentu skÄits America un par redzeto 2ii;io$ skautu
sarucis no vairäk nekä 200 lidz 149. i galvenä §tabä.
censaties izveidot cieSäku sadarbibuj sauras»^
ar pärejo nacij^DP skautiem, ASV
skautu organizäcijapulesiesuzturet
ciesu kontaktu ari är latvie§u. skau­tiem.
Es vienmer uz^atisu latvieSus
NOSLEDZIES PAKTU TRIS-STtJRIS
kops avilkumu sriiedza bez komentä*
riem. Bet iepriekS „Pravda" Maska*
vas radiofona pär^emtä rakstä; pär«
meta Bevinam, ka VIQS ^tstajis no-n
^ i n t f Ihl^Tn^^n^^^^^^^^^ ^^^^^ I Tulit pec Francija^ jaunäs valdibas 1 värtä anglu - padomju savstarpejäs
par loti labiem draugiem un J^^^tnieml ^^^-^.^^^-^ atjaunosies sarunas par paliizibas paktu. Anglu arlietumi-sKautiem.
Francijas un Anglijas starpä visdri-jnistrljas pärstävis uz to paskaidroja,
Pec atgneSanäs Amerika Ibijs soli- ^akä laikä nosledzamo savienibas ka Anglija savu ligumu ar Padomju
jies publicet rakstus par DP skautu principiälä vienoäa- Savienibu uzskata par piina iti^rä
dzivi un Baltijas tautu likteni. ^ L^^s panäkta BlOma sarunäs»Londona speKä eso§u. ' ; |
'Sanäksmes darba s§de pärrunäja ar Etliju un Bevinu. Lcrds Vansitarts kädä runä kriti-jautäjumu
par latvieäu skautu piedali- Reutera diplomätiskais korespon- „milzigo un ilgstoSo pretang}u
sanos vispasaules miera diamborejä, dents §o vienoäanos uzskata par vie- propagandas kapa gäjienu, ko ofidäll
kas §ovasar notiks Parize, kur pulce- nu no svarigäkiem lemumiem abu ktbalsta un sekme ne vien Maskavas
sies 60000 skautu no visäm pasaules valstu vesture. Ja sarunas sekme- k ^ ^ F ^ ^^.^^^ ^^^^ ^^^^^j^ p^^^
valstlm. Nölema sastädit un sagata- sies ta, kä to sagaida, tad jaunä sa-h^.^^^^^^ Ja Padomju Savieniba ho-vot
latvie§u izlases skautu vienibu. vieniba no^egs to pecka^a Pak^ vgi.si;os'no Sis kudi§anas kampaijias,
Tuväka näkotne iecels ari reprezen-l tristuri, kas savieno Austrumu un r^^^ L varetu darit bez kädiem
täcijas vienibas vadibu. — Sogad] Rietumeiropu. Pärejie divi ir; 1942. T ^Jg-^^^-^j^^ pasaule varStu ie-aprili
paies 30 gadi no pirmäs latvie§u g. maija anglu - padomju savieniba r ^ j ^ j^^gj^j^jj^j optlmistiskäku no-skautu
vienibas dibinääanas un vasara un 1944. g. decembra franöu - pa- J Maskavas konfer^nd vipS
25 gadi kopS pastäv gäidu organizä- domju savieniba. raugbties labäm ceribäm, bet savas
cija. Abas atceres dienas muso skauti pec Reutera korespondenta do- cerSas tomer nekäpiiibt päräk aug-atzim
§s ar plaääkiera sariko}umiem. mäm, pakts lidzinääoties abiem pä- stu. Eiropas savienoto ^m^^^^^
Turpmäk pie atsevi§käm skautu rejiem »»trisstiy-a" paktiem. PedejosnaSana pätlaban v^lneesot reälo ie-vienibäm
organizSs ari ipa§as pado-lir klauzulas, ku^räs^a
mes ar skautu veqäku un skolotäju ap^emas: rikpties kopigi miera uz- valstis ar visu savu ener^Jas pär-piedali
§anos. Padomes sniegs skautu tureSanai, dot militäru palidzibu ga- palikumu nolamäjöt Rietumeiropu.
vienibam morälu un 'materiälu atbal-ldijumäy ja atkal draudetu Väcijas Visvairäk izrediu uz Austrumeiropas
stu. — Sanäksmes läikä notika vairäki agresija, sadarboties UN . ietvafos, darudzigäku pieeju kontlnenta rje-priekSlasijumi
un sarikojumi. Notika sniegt savötarpeju saimniecisku pali- tumu dalai^buäot tad, ja pedejä pa­ari
mazskautu un guntiiju vadTtäj^ dzibu> kä ari nepiedalities savieni- rädi^ot. ka tai i r paSai savi u:jsk^
sanaksmo. H.M* |bäs vai koalicijäs, kas verstas pret| un s^va politika.