Bavarijas Latviesu vestnesis, September 16, 1948

              ]
ko
be
pa
tip
ro;
lie
pr
Ml-žā
ko
ni. ,
šir.
Tl^
ūc ^,,
sa ,
ITV i
vi­jai
pe
m
m
bi
ntrl
te
m
t§
n<
W
kt
It .
« i :
b
K
• i •
•daili
f
k
n
P
n
īSi-mm.
Iii
•••illl
;|||ļ;||
• :^yv^l3••
' V'S.f "-'iv.'
Nr. 76 (18i) g. 16/ septembri
Ar tamc» parikm^' 'vvi hlciiU paraž-ttHam
rakstt» i^teiicti*• doitias naiv katra
l i i i ^ ' redaktijas domas.
au vai nebraukt?
FclzstraGlnieka vēstule par tropisko zem
Kad jaunlaiku zihātnes un filo.zo-lijas,
reformatorā ^^^I^ bijano-briedusl
skaidra apziņa par vajadzī­bu
pārbaudīt visus valdošos uzska­tus,
viņš ^ paredzējai ķa šr uzdevuma
veikšana viņam grasis ilgāku laiku,
jo nav nieka lie^nonāiLt pie skaid­rām
atziijUm psur svarīgākām pasau­les
lietām: Bet kā dzīvot, kā iztitrē-ties,
pie kādieiti principiem turēties
līdz tam laikam, kamēr nonāk iļdz
šāidai skaidrībai? Pēc pārdamas, par
vadītājiem prineipiem viņš pieņēTTia
tris: 1. Kamēr ar pilnīgu skaidrību
nav atrasti pareizāki un kbaķliztu-;
rēšanās likumi, — sekot tiem atzinu­miem,
kufus pieriemuši cilvēki, kas
tanī zemē, kurā jādzīvo, atzīti par
viskrietnākiem un gudrākiem; gadu
siinteņi«>m pārbaudītos principos rn(>-
Velī' • nebūt vismaz liela da|a patiesi-bas.
2: Kad reiz pēc pamatīgas pār-domaf
notikusi izšķiršanās pa; viena;
ceļa i'eS^nu, tad konsekventi turēties
pie tā,,bet. nešaudīties uz divām'pu-,
sēm, un neatstāt, to, vismaz,: k^rmrr:
vāiiļadzlba '10 dant nav uzaustisi.kā
pilnīgi neatvairāma uri; clrosa pārlie-ciba.
, 3/;; Mēģināt vairāk pārveidot
wevi, savas vēlēšanās uņ iekāres ne-Āā
pasaules gaitu, kas,lielāko tiesu
nav mūsu varā. . • y' .
Par ^k vienu no šiem trim vbāi
svarīgiem izturēšanās likumierh ;bfitu
daudz kas sakāms, bet šinī brīdr pa-kstvēsimies
tikai pie otrā. Dekarts te
aicina vieglprātīgi nemainīt savus
Uzskatus, bet bījt konsekventam, va­rētu
arī teikt — palikt iiztidgam sev
un saviem ideāliem. Tiekdamies pa-mtatot
visu p^c iespējas vienkāršāki
un «skaidrāki, viņš ari šo savu iet^i-ktimu
pamato ar lidzibu ņo praktis­kās
pieredzes. Ja esam nomaldīju­šies
mežā un nezinam īstā ceļa, sa­ka
viņi, tomēr visdrīzāk tiksim>no
meža ārā, ja nešaubīgi turpināsim
iet reiz Iesāktā virzienā; turpretim
cerības izkļūt už ceļa bus 'vismazā­kās,
. ja mētāsimies uz visie*m. pusēm
un visos virzienos, ,
Kā; bieži daudziem šķieti^mi tīri
praktiskiem priekšrakstiem, ia aŗi
:;;im ir ļoti dziļas sak
Uzticība vienmēr tiki^i uzlūkota
par augstu tikumu, un to vienmēr
ir apstarojis vērtības mirdzums: Ka
uzticība draugam vai biedraiņ, vai
mīlestības partnerim, vai savai tau­tai
un tēvzemei nav tikai derīgs, un
tāpēc cienīgs sociāls institūts, bet
bieži kaut kas daudz vairāk, uz to
norāda jau tas, ķa to bieži apdveš It
kā svētuma bijība un tā kļūst par
visaugstāko sasniegumu. Izšķirīgais
te nav tas, ka tā nereti prasa aplie­cinājumu,
prasa sevis ķilā īikšanu,
prasa sevis upurēšanu, — bet ka
te — īstas, patiesas, dziļas uzticības
gadījumā, — notiek izlaušanās no
ikdienišķā, dzīves seklo vērtību
sprosta kādā īstāka, dziļākā, varbūt,
abiiolūtās esmes sfairā.
Lai butupatiesiuzticigs kādai: lie­tai
līdz galam, tā ir dziļi jāiemīl,
bel; tā iemīlēt var tikai,: ja cauri
konkrētai lietai- vai personai saskata
k atrt: ko izcili dz i ļu un nesalīdzin ā-ml
vērtīgu, kas ir: jau it kā absolū­tās
esmes atspulgs, un satur sevi mū­žības
dvesmu. Ja' tā kaut kas ir * no-ticis,
kaut ari tikai bezgala īsa
mirkli, t^d notikušais vairs nav iznī­cināms
vai atceļams, vai atsaucams.
Pāri • banālām konkrētām parādībām
tad notiek: saistīšanās esmes dzilu-
— • atrakstiet kā^^ Veiiecuēlā • īsti
ir, lai .mēs zinātu,- braukt vai ne­braukt,*'
man teica daudzi draugi un
paziņas atvadoties.
' Dotie solījumi jāpilda, kaut arī tas
ir grūti. Ar: jzcejosenu galu gala ir
tāpat liā ar precēšanos — pašam jā-izš:
ķlias un pašam, arī jāatlodld par
savu lēmumu. Taipžc gribu j^vitrot,
ka'negrrbu nevienu ne pierunāt, ne
atrunāt. Cilvēki ir :tik dažādi, .ķa
tas, kas vienam ir labs, otram ir
slikts,, kas vienam ŗatlk, otru: atbai­da;
TSpēG^^t^^
tīvs,: kas tikai attēlo redzēto, bet at­turas
no jebkāda sprieduma. ^
. Pirmkārt — Venecuēla ir • tropisk a
zeme,; un katrs, kam ģeogrāfijas zi-hāšanas'
nav pilnīgi ^ aizmirsušās, zi­nās,
ko tas nozīmē. Bet: tajā pašā
laikā jāzina^ ka. liela. Venecuēlas
dala' i r augstiene ar kalniem,: kuru
virsotnes sniedzas pāri 4000. m. Tā­pēc
ari klimatiski Venecuēla Iedalās
5 joslās—tropiskajā no 0---6OO m virs
jūras, mērenajā no 600—1800 m,
un vēsajā: — ^rs 1800: metriem.: Teo-rētiskI
tā tad: būtu iespējāms' •izvēlē­ties,
kādā:.:ioslā.- dzīvot.^ P
piem., vēsajā: joslā būtu^ r ^
sams pat;kažoks un ziemas cepure,
dzīvojot mēreria jā - josiiā;-ieceļotājs
jūtas;'kā pavasari ,>Latvijā vai Vā-'
ci jā, bet tropiskajā : joslā; zemāķ^par
600 metriem, katrā solī jūt .ekvatora
tmrumu! Nelaime tfķai • tā, - ķa: visi.
eiropieši: cenšas-novietotieļs: pēc. ie­spējas
augstāk, tāpēc darba uņ: dzī­vokļu
atrašanas iespējas vēsajā joslā
tikpat kā nav, mērena jā jau saistītas
:ar lielākiem vai mazākiem grūtumiem
un - vieglas ir tikai troīpiskajā: j-oslā.
.Tas pats ar dzīvēs dārdzību un
..darba / algām. Karriēr :• tropiskajā
joslā darbu var dabūt viegli, darba
algas ir ļoti augstas, dzivoķļus viegli
dabūt un maksa par tiem: maza, t ā ­pat
produktu cenas minimālas, tik­mēr-
mērenā joslā; jau darbā algas
krīt, bet; dzīves dārdzība ceļas. Vē­sajā
joslā darba praktiski nav; nekā­da,
jo šis apgabals pieder iikaf :bā-gātmekiem
; un : izpriecai, tur nav
gandrīz nekādas rūpnie^^as, tirdz­niecības
vai lauksaimniecības.
; §0. Iemeslu, dēļ ieceļotājiem jāsa­duras
. ar klimata: grūtibām^; Jau-,
niem ieceļotājiem; -sākumā gribas
palikt mērenajā- joslā^ kaut ari iz­peļņa,
tur mazāka,: bet jau pēc gada
daudzi dodas uz tropiskiem apgaba­liem,
lai nopelnītu vairāk, lai varētu
iekrāt.;—. Daudz balta iekārtojusies
:ā, ka paši strādā; tropiskajos apga­balos,
bet ģimenes - dzīvo mērenajā
joslā. Zinu arī kādu;latviešu ģime-ni,
kās ; ieceļojusi Venecuēlā pirms
f?:āda, tai: mērenā joslā nav izdevies
dabūt darbu un; bijis jāpaliek tro­piskajā
apgabalā. Tagad tai piedā­vāts
darbs mērenajā V joslā, pie tam
galvaspilsētā,-bet viņi piedāvājuņiu
noraidījuši^ jb. gada!laikā iekrājušt
6000 bolivarusuri; nopirkusi mājiņu.
Saprotams, tas ;varObūt/arī izņē­muma
gadījums, kur cilvēki ir pie­mēroti
tropu joslai, bet katrā ziņā
tas ir rakstui^īgs gadījums.
Būtu lieki sākt uzskaitit.. visas
profesijas sacensības kārtībā, kurās
te labas izredzes, jo viss atkarīgs no
cilvēka paša. itamēr viens atslēdz­nieks-
var sisties ar strūkumu, otram,
tajā pašā laikā iebraukušajam, jau
var būt pašam sava darbnīca. Se
tajadzīgi visu. profesiju speciālisti,
kam acis vaļā. kas prot saskatīt ie­spējas
un kam ir arī pietiekamī
enerģijas un i uzņēmības šis iespējas
realizēt.
Venecuēla ir bagāta un» primitīva
zeme. Bagātību tā ieguvusi ar savu
•naftu un 'citiem izrakteņiem, -bagātī­ba
tai nākusi bez- sevišķām JDūlēiTL
Un tas bijis Venecuēlas posts. Pār­steigti
no lielajām summām, ko Sa-
'. vienotās Valstis maksāja par naftu
un zeltu, venecuēlieši aizmirsa no­darboties
ar' savas zemes modernizē^
; sanu, ar rūpniecības izveidošanu.
Ne Ūkai Savienotās Valstis, arī
Anglija, Zviedrija un citas zemes
centās pie^ādāļ Venecuēlai rūpniecī­bas
ražojumus saņemot samaksu
^naitā. Šodien Venecuēlā velti me
lēsiefe lielākas fabrikas, kas ražotu
.vietējam tirgum. Viss nāk no Sa­vienotām
Valstīm, Anglijas, Zviedri­jas
vai Šveices. Var dabūt vislabā­kās
mantas, bet visas tās ir ārzemju
ražojums. Tikai pēdējos gados Ve­necuēlas
valdība aptvērusi savu at­karību
no. pasaules, tirgus un, apzi­noties
savu bagātību, uzsākusi. akci­ju,
lai radītujsavb 'amatniecību un
rūpniecību, lai yismaz pa daļai vie­tējie
ražojumi spētu konkurēt ar im­portētajiem.
*;
mos, un te tad dzimst dziļā un svētā
uzticība ildz galam. Kas ir tikai sa­prātīgi
konsekvents uņ turas pie; i|o-rurias,
tas tāpēc vēl nav uzticīgs vis­pilnīgākā
nozīmē, bet gan tas, kas
attiecību izprot kā: daļu ho sevis
kas ir dziļumā saistīts pie tā. kc
viņš reiz darīja un kb mīlēja un no
kā viņš vairs nav atdalāms; Būt uz­ticīgam
tāpēc nozīmē ne tikai palikt
pālam sev, bet būt pašam sev un
reize vēl daudz vairāk — būt iegu-vuiiam
dalību dziļākā ^smē, ha ku­ras
vairs neviens nevar atteikties
jo tās iegūšana ir cilvēka dziļāko
ilgu piepildījums. Nodevība, neuzti­cība
tāpēc tad āri i r cilvēku visdzi
ļāk iznicinošais grēks: nodevējs pa­zudina
un iznicina pats sevi, jo^ša^
rauj sāites^kas to turēja virs :nees-mes
un bezjēdzības bezdibeņa.
Uzticības pagrimšana un nonieci­nāšana,
visās dzīves:' sfairās: ^ : gan
draudzībā,; laulībāļ gan eitās^: saista
bās, tad ari mērī mūsu laikmeta vul­garitāti
ūn seklību. Cilvēki ir prie-vcigi
atzīt sevi par dzīvniekiem,-ku-
• y\.\& nekas būti&lcs;neatdāla no pārē­jās
dabas. Saknēs, ne:;ar ko nesais-
;titiem,' viņiem viss kļūst aizstājams
un izmaināms: sievā, draugs, tautie­tis,
dzimtene. Neredzot neko caur
konkrēto taustāmo lietu sienai,. pai
augstākiem ideāliem: kļūst antīkās
mēl3eles; elektriskais ledtis skapis, -
• un viss tas ir ^ ižma Inā ms ufi' tik pat
labi, un varbūt vēl labāki, dabūjams
citur, kā šeit. Bet, ka viss tas nav
vērts .viena • rokas; spiediena.: ko doc
draugs^ vai Jāņu dziesmas atbalss
.ko. atšalc dzimtenes meži, — to cii-
Te varētu jautāt, jā, kāpēc tad
Venecuēlas komisijas Eiropā meklē
un • pieņem: tikai noteiktu «nozaru
speciālistus, bet ne rūpniekus un uz­ņēmējus?
'Tāpēc, ka Venecuēla ne­vēlas
ne direktorus, ne baņķierus.
Ļaudīm, ko Venecuēla. vēlas redzēt,
ir jābūt gataviem;' sākt no pašas
apakšas. Šajā ziņā Venecuēla- ir
līdzīga citām imigrācijas zemēm un
vēlas cilvēkus, kas ar mieru strādāt
visvienkāršāko darbu un dzīvot vis­vienkāršākos
apstākļos; Bet neviens
neliek šķēršļ^os/ ja. elektrom-ontieris
kādu dienu ' ^rib atvērt . pats savu
darbnīcu, ja i fotogrāfs atver savu
ateljē un pelnī varbūt tik pat daudz
kā direktors,
. Venecuēla būvēļ ceļus un mājas,
ceļ darbnīcas, fabrikas un spēksta­cijas.
Visi, kas prot un grib strādāt,
var atrast darbu visās nozarēs, bet
eiropiešiem grūti pat iedomāties dzīvi
visprimitivākajos apstākļos, pie tam
nedrīkst aizŗ|nirst ^ arī . karstumu.
Karstums nav tāds,' ka. to eiropieši
nevarētu izturēt, bet tiem, kam kar­stums
vispār nepatīk, labāk šurp
nebraukt.; no .karstuma te nekur ne-'
var izbēi^.
Eiropā daudz dzirdēju runājam
par visdažādākām tropu slimībām.
Nen'olied'zami, še. ir: ļoti daudz sli­mību,.
ar kurām -mums līdz šim nav
bijusi r^.e^kāda saskare, tāpat še ir
daudz .\risdažādāko kukaiņu; kuru
kodieni rada . sarkanus īzsitumus,
kas niezv Ielejās un lielo upju un
purvu Etpgabalos ir . ari malārijas
moskīti. Taču Venecuēlas. valdība
jau koj3š ilgāka Taika uzsākusi plašu
un orgaitizētu slimību apkarošanas
akciju. Jāatzīmē ari, ka Venecuēlā
ir svarīga tā profesija, ko uzdod pēc
ierašanās šeit, nevis tā, kas uzdota
Venecuēlas misijai Vācijā. Intere­santi,
ka, pienL, no mūsu transporta
32 viriesaem, Ambei^gā 30 bija uzde­vušies
par .lauksaLmniekiem, jo tiem
izceļošanā deva priekšroku; Atbrau­cot
šeit un par jaanu reģistrējoties
darba birojā, bija palikuši vairs ti­kai
4 lauksaimnieki. Visi pārējie iz­rādījās
inženieri, ār:>ti,' techniķi utt
Saprotams, Venecuēlas valdība ie­interesēta
arī lauksaimniecības, bet
sevišķi lopkopības veicināšanā un
modernizēšanā. Lauksaimniekiem
sniedz atbalstu. Organizētām lauk-
. saimnieku grupām 6—10 ģimeņu lie­lumā
valsts dod par brīvu zemi
lauksaiminiecības pdederumus un
mašīnas un ari aizdevumus naudā
Sākuma, kamēr saimniecības nedoc
nekādus ienākumus, valsts maksā
dienas algu 8 bolivāru apmēi^ā. Pēc
viena gada izmēģinājuma šīs kol-iektīvāis
saimniecības sadala atse-*
višķās saimniecībās.
• Venecuēlā nav gandrīz mekādu
darba aizsardzības likumu. Abas
puses var katrā laikā darbu uzteikt
Darba algas un noteikumi stipri da­žādi,
im atkarīgi no visdažādākiem
apstākļiem. Tropiskās joslās atal­gojums
ir augsts, mērenās zemāks.
Atalgojuma augstums atkarīgs arī
no firmas. Amerikāņu firmas maksā
augstāku atalgojumu nekā vietējās,
bet tās arī ir izvēlīgākas darbinieku
ziņā, tās arī labprāt dod ziemeļnie­kiem
priekšroku. Patlaban labākās
darba izredzes šķiet ir elektrofcechr
niķiem un telefona mechaniķiem.
Paredzams, ka tuvākā laikā atvēr­sies
jaunas darba• iespējas ceļu būv­niecībā.
Nekādu izredžu nav tiem,
kas nav speciālisti. Nekvalificētu
darba strādnieku te ir vairāk nekā
vajadzīgs. Ir ieceļojuši arī ļoti
daudz itāļu un franču, kas apmieri­nās
ar tik zemām algām, ka vien­kāršā
darbā ar viņiem nav iespē­jams
konkurēt.
Venecuēlā, septembri. '
A. K1 i š ā n s
Izredzes arī ģimenes
cilvēkiem
No Latviešu biedrības Toronto Ed
Saraps mums ziņo: „Pirmos sešos
šīgada mēnešos Kanādā ielaisti
18.886 bēgli no Eiropas. 1947. gadā
ieceļošana vēl vilkās lēni un tikai
kādiem 12.000 izdevās. ietilU Kanādā.
Tā tad līdz šim Kanādā ieceļojusi
30.000 bēgļu. Visvairāk ielaisti poļV
otrā vietā žīdi. bet trešā lietuv^ši'
Latviešiem ieceļošana vilkušies/gau- ;i
sāk.;;;;•:.''•;•;"^-^--.V;:^ ;.:;:^:;;;-'-^v;:;::;:•:^•; l,;,-;;'^;--
Līdz šim Kanādā ielaisti galvēfe)-~-i
kārt vieninieki. Tagad liekas, ka arī ^
ģimenēm sāks_ pavērties ieceļošanas^!
iespējas. Kanādas valdība, vēroda- 1
ma, ka bēgļi ātri piemērojās šejienes '
apstākļiem, nodomājusi sākt vēl pla- ' ^^K^i^ «pļ-edni šāktt imigrācijas akciju, pārceļot - ^W D^U^Z viņš
bēgļus uz Kanādu lielākās grupās/ - i f , n^ār*i^Z;ļ, -^^ -p^iši
un ar visām ģimenēm. ' ' 'V|i^di«' ievākt infor-
No Kalifornijas ASV ziņo, ka gu- i vC'c^^^5l%teili^
bernātors Vorens iecēlis 12 vīru ko- /||; ja velesaļ^ ..J+n Inrī ^ara.
misiju, kuvai uzdots rūpēties par DP 'i?^-"'^tflrvai
uzņemšanu. Komisija sameklēs DP;.
darba devējus savā štatā. To paSu;
sola ari Minesotas gubernators Jong-dāls.
Arī tur speciāla komisija veiC;
priekšdarbus DP uzņemšanai; Abos
štatos liela loma bēgļu uzņemšanā
ir luterāņu baznīcas - organizācijai,
kas reģistrē darba devējus un novie'
tos bēgļus darbā pēc viņu prbfesi
jām."
^ ^ ^ ^^
' nekas
• %^:2īiss noslēpums,
. . . . . .
Kuģa bojāšanās dēļ, pēdējam DP
transportam uz Austrāliju 24 dienas
vajadzēja pavadīt Gibraltārā. Seko^
jot turienes;; YMCAs aicinājumam,
baltieši 30, augustā rīkoja savu tau­tas
deju vakaru. Skatītāju vidū" bija
daudz britu armijas virsnieku. Lat­viešu
grupa sevišķu ievērību izpel­nījās
ar Sudmaliņām, ko vajadzēja
atkārtot. ; Sarīkojuma, nobeigumā
majors Harnūtons: Baltijas tautām
novēiēja saulainas dienas.
40 gadu pastāvēšanas jubileju svi­nēja
Gibraltāras Vskauti, Jubilejas
sarīkojumā piedalījās arī baltieši un
ukraiņi. Latviešu skautus pārstā­vēja
Kaseles vienības rovers Ķerpe.
Pie kopēja ugunskura latviešu pār­stāvis
stāstīja par Baltijas'ērkšķu
ceļu un lūdza gibraltāriešus; neaiz­mirst
tos skautus, kas palikuši bez
dzimtenes; ; ; S p; K1.
Tautieši/
grāmatu, nošu, fotogrāfiju komplektu apgādlātāji un. autori, no­guldiet
savu darbu paraugus
Dienvidamerikas latviešu kultūras avchīva
Sao Paulā, Brazilijā! Sūtījumus, adresējiet: GonsuladodaLe-tonia
(kultūras archīvs), Sao Paulo,Rua Lib^ro Badaro, 94, 2.0
andar, Os Ešiados Unidos do Brasil, nododot tos ikkurā pasta
iestādē! Tā jūs līdzēsiet pasargāt mūsu kulitūras vērtības no iz­nīcības
draudiem.
Ko darīt, ar kara laika bāreņiem?
vēki,. šķiet, nezina, un t ā paliek bez­gala;;
nabagi, pārspēti ar skaistām
mēbelēm :un ;pilniem /galdiem un
džesa mūzikas rīboņas.' Un te nevar
;Pat' teikt,•; ka ' laimīgi: garā- nabagie,
jo tieši šie cilvēki domā .sevi par: se­višķi^
gudriem, ~ ;un arī pasaule - tos
tur par tādien.
Bet simtreiz, laimīgāki tad vientie­sīgie,
kas. mīl ; ķ a u t ko tāpēcC ka tie
citādi nevar, tāpēc,: ka tie jauš aiz
iemīļotā kādas bezgalīgas gaismas:
mļŗdz^imu. kas tus neatvairāmi '.pie­velk.;
Jo tiešām, īsta un tāpēc;neap-robežōti
uzticīgā mīlestība satur se­vī,
kā jau. Platons: mācīja, it kā mū­žības
Solījumu: Tā tad arī saprotama
runa^; un dziesma: par mūžīgo Uat-
;viju:; kas skeptiķiem šķiet naiva;.';Tie
nesaprot, ka:te^aizLatvijas;idčālai^
saskatīts; cilvēcības'un taisnības sap­ņu.
V'piepiIdījums.;kuriem : tad ;arr; šī
tēla;,;veidā;.tick solīta mūžīga -uzti
ba. Un kamēr;::šī; uzticība' būs :sveta:
tik ;jl^i;:arī mūsu.ideāls- n e d z ī s . '
i;. ,;;.^..-••:,;;
„New York Times" ievadrakstā iz­saka
sašutumu un .izbrīnu par ASV,
Lielbritānijas, Holandes un Brazīli­jas
delegātu ierosinājumu UN saim­niecības
un sociālajā padomē, kas ie­teic
visus bez piederīgiem palikušus
bērnus, kas jaunāki par 16 gadiem,
no Eiropasi rpP nometnēm nosūtīt
atpakaļ uz izcelšanās zemēm. Anali­zējot
jēdzienu i „bērniļ bez piederī­giem",
laikraksts konstatē, ka tie ir
vai nu žīdu kara bāreņi un koncen­trācijas
nometnes pārdzīvojuši jau­nieši,
bieži vien pēdējie savas ģime­nes
pārstāvji, vai arī bērni no Bal­tijas
un Balkānu valstīm, kam bez
vēsts pazuduši! vecāki vai kas kļu­vuši
bāreņi.
Šādu ierosinājumu '„New York Ti­mes"
nosauc par naivu un nepieņe^
mamu, kas nekādi nepelni, .ka to
sauktu par bāreņu problēmas „atri-sinājumu".
• Ta vietā šiem jaunie­šiem
vajadzētu ļaut pašiem izšķirties
par nākotni, jo kara laika pieredze
tos ātrāk nobriedinājusi, bet par
jaunākajiem bāreņiem pēc labākās
apziņas varētu rūpēties IRO. Bez
tam ASV .valdībai būtu jāpaaugstina
tagadējais 16 gadu vecuma cenzs ie^
laižamiem bērniem līdz. 18 gadiem,
jo šie bāreņi nav vainīgi, ka, no­metnēs
gaidot nāciju lēmumus, viņi
kļuvuši dažus gadus vecāki. Bez tam
visām nācijām beidzot vajadzētu at­vērt
sirdis un durvis, lai DP problē­mu
reiz atrisinātu pavisaan,
NYT
A o Berzinž —
Latvijas konsuls ;
Ņufaundlande
Sūtnis K. Zariņš par. Latvijas kon*/
sulu Ņufaundlande iecēlis bij. Slo­kas
cellulozas fabrikas direktoru
Aleksandru Bērziņu.^ Viņa adrese:
Bowater's Nev^foundland Pulp and
Paper Mills Ltd., Corner Brook,
Newfoundland.
S i i i m ā būtu
un slimo ar
Icā viņa
tipiski
iiStarp
atrodas
•'i;arivinam piemit.
• :|!vWr stāvokli totiesr-
• H ir,vēl '^rucigak
Lietuviešu aktivitāte
• & nies paši, jo_ īpasu
viņam .nav, reizēm ir
./tta/ka ar DP (tai. mus te
• Cpazist) jāapietas piesadzi-jau
pašu ļaudis. I Daudz
par koloniālo dienestu,
ļ'|is tajā bijis; avīzēs lasījis,
, 'li'i'acijā dzīvo uz vina maksāto
' ^' Iļfees, Lielajos smagās rūp-fļiKtoviņa
no'stāja netieši
fķjri arodbiedrības Arī vie-
Dieva delf riesaukļsim to
iSI|5*eliguJ^:::Tp.:^^^
^ķm ir savu mazu sensāciju
Ļ h noziedzību cļironikā
Pirms diviem gadiem lietuviešu
trimdinieki nodibināja; Lietuvas at»
jaunošanas komisiju, kuras darbS^
norit daudzās sekcijās. Lietuvieši
atzinuši^ ka trimdas laiks jāizmanto^
arī pārdomātu projektu izstrādāša».
nai tam gadījumam, kad Lietuva at*
kal kļūs brīva. No komisijas nožK
mīgākām sekcijām minamas: jauhuz»
būves, tirdzniecības, rūpniecības/ ,
finanču, sociālā un vēl citas. Nesea , r| 5ir parejie pazūd,
notika komisijas kopsēde, kas ilgai "i'f-^* ierēdņi, kas
^^r. ^: . - redz ejam ne
m
vai' šis
tu. G
DM
vilka
farmāc
-dijums.
sociālās
kas ār
mediķa
mācītu
strādā
eksāme
farmace
kām.
Kur-nevaini
vakance
centētas
ko dom
rikas vā
kārtotāj
iestudej
ka jā mu
lepni, iei
„veikala
kūkumu,
bā starp
rektoru;.
nāla. S
šis ir V
laiž dar
spaidu, ļ
tātes da
dzīvokli.
Gadījā
damies
uzvalkie
Viņš tom
mis, mak
vi'enu m'
par>^esti
jies, sāka
Papīrus
šanas, k
tības arī
ses tūda'.
ir testilķ
viss, gada
krietni p
viņam bij
Tie bij
meri. G
ka netrūk
dījumu.
AR
Katrai
ir četras
n(j) tām -
darba mi
trīs dienas. tā un pat
':|id(itu nelietību plašļ apraK:-
ļii lvi ārzemnieki izpļ'fikušies
r-Kiamskaidrojušiets ti&'ā, tad
:':ļr>ga(liiuins paliek katra at-ārzem-tfā'nā-
DP zvejnickti gaitās
i pretējās iedab as; ang-
|p.las;gfiiti;:izpētām^
Pie tam, droši vien; vai-
Baltljas jūrā a$) dāņu sadām ua'- .\|fa|ps. Maizes pelnītājs
Vācijas krastu sākusies makrēļu .,ļf MVācijas savu sievu un\ma-zveja,
zveja kopa ar vācu zvejme» Nelaime tikai ka dzwok.
kiem kbrauc jūrā ari vairāki Ķīles darba v i e W d i ļ d e s -
latviesu nometnes iemītnieki. Zvej- : f i Tuv^ dzīvokWar at-nieku
^ amatieru skaits īpaši pa^ .'4i-3rb/d.rhn9 ri..!^^^^
no darba vācu un angļu pasākumos. , l i i l i f i ^ ^ ^^
'-Vakaros, kad zvejnielS atgriežas no-. ;:-CS^^^^^^^^F^k^^
metnē, dzird jautājumus: „Cik ta4' ^IĶZ^V'^ ^P^^"
maksā makrēle?" „Marku," atbiM;/{|.^
zvejnieki. Cnvēkl zivis izrauj ar .\;H;! .Vi^^^ ^^^^ otrā g^^
skubu, jo makrēles ^pagatavošana .' ;fi\.,ļ. .^^ ^^^^ā, jautāja:
neprasa tauku piedevu ne cepot, ne \iZ^?^^,lacumirklī;nav.
vārot. Visgaržīgākas tās. tomēr žā-i
vētas.
, ,cf,.»»i nedēļu kā Ai^Hiā.
i!^r Un dari &
Nometnē daži lietuvieši iegādāju­šies
tīklu un vajadzīgās aittļaujlas, lai
jveju sāktu patstāvīgi.
O. A.
pienākumu panjēma
un no tā,
!^6metņu
dzīve
Ap DM 5013 atlikums palika tbc
slimo bij. karavīru Iārstēšanai Hunt-lozena
siimnīcā no koncerta, kurā
Oldenburga^ Mežotļiļks nometnē bez
atlīdzības piedalīja P. Brīvkalne.
J. Kalējs. H. Pakule. B. Klaips, F.
Maizīte-Kalēja un Br. Skulte. Arī
militārā valdība koncertu atbrīvoja
no parastās sarīkijurnu nodevas; kā­da
noteikta OMenburgas" apgabala
nometnēm. ļ ,
LATVIEŠU kultūras diena Kopen­hāgenā
notiks 18. novembrī. Tad pat
atklās pieminekli. Dānijā mirušajiem
tautiešiem. Šajā pasākumā ar iespē­jamo
atbalstu piedalās arī Dānijas
latviešu YMCA. kurai' ir 4 nodaļas
..Kopenhagei>ā^^: ArlDeršā.- Tiited:3
un Jonstrupā. Par Dānijas latviešu
YMCAs centrālās valdes priekšsēdi
ievēlēts prāv. A. Grosbachs.
LATVIEŠU studentu centrālās sa­vienības
kongress im Latvijas
universitātes /.i9. gada dienas atceres
svinības notikts no 25.-27. sept. Hei-delbergā.
Delegātiem un viesiem jā­reģistrējas
Hauptstr. 231 27. -un
28. sept. LU 29. gada dienas atceri
rīko ari Baltijas universitāte Pine-bergā.
KEMPTENES latviešu komitejā
par priekšsēdi ievēlēts Paulis Dam-bekalns,
bet par komitejas locekļiem
J. Perlbadis, V. Švāns, H. Bergs un
P. Pētersons. Vēlēšanās piedalījās
vairāk par 73^/0 balstiesīgo tautiešu.
Bija divi kandidātu saraksti.
Pārvedot mums naudu pa pastu,
neaizmirstiet uz pārveduma talona
otra pusē atzīmēt^ par ko Jūs
m a k s ā j a t .
VESl ULES
REDAKCIJAI
; * f e i V 5 ^ ; , : \ v 5 ^ ^2 visiem
taaŗi
citādi
zelta
siŗsnī-iarba
vieta
|- «asaiias oāze un
J^» stāds neiznīks
m
D. SrailtnLeks, Fižbadiā
KA PALĪDZĒT
8 ^ ^2 PRIEKŠU
Tlem, kam nav darba, pat ^ 'ļ^'^Vk^ļ:
vislielāko taupību saimniekojot, •' ļV «lan v^^^' '^i' «et
,^alvas" nauda izgājusi.' Tie pie sa-';;/yi«™nisiri7,i5^„"?™«
vām ,.normālpatērētāju" devām klāj ;• '-X*«evar j^g^ , - r
kaut ko piepirkt nevar un noleraŗr:.#CaveK^\l5^?
lēnai dzīvības vilkšanai. Visgrūtāk. .;ii''V.W.to'i?« kaut cik
'.izslēgts,. 10 arī
ir slimiem, veciem, ģimenēm ar bēr*^;,
niem. Kā lid2»ties?
Anglijā,
Lasīju, ka Latvieiu centrālā pad.o * /-^'S' • tm^es to mli^glro ilļaetnvai e-me
aicinājusi nometnēs tā izkārttt, ••;/ti|S?'^'»ēr,us!vai!si^^!r
lai katrā ģimenē ar bērniem būtu l^iJ>mēr a-'<,irn+r
kāds nodarbinātais, bet ne tā, kā da; "'fajiiši apkārt
žā Vietā tagad, kad vienā ^•^.^"^--^^B.pa^^^JatrSī
strādā un atalgojumus saņem vau
ki — vīrs, sieva, pieauguši bērni, bet
citā neviens. Te būtu acīs paturaim
arī vecāki cilvēki, kas gan nespēj
vairs i «^ikt smagus darbus, bet nere»
ti sekmīgi var l2$);tldīt kādus uzde­vumus
nometnē.
Sos noteikumus nometnēm tad nu
arī vajadzētu sākt realizēt, jo tie at­zīstami
par pareiziem.
Otrs veids butu pašpalīdzība,
vispirms gan darbs, un tikai ^ tad
pa.špalidzība. Bet katrā ziņā arī kāds
vispārējs pašpalīdzības veids Ja*
reāli 2,'.^.
UZ
^^D§^• T / ' W ' k-^aass
•I ^jautājas.!
biedrības;
daudz, ma
Anglijā rie
būs pavis
varbūt, ,va
īijašām izr
Arodbiē
sargs,, to e
dēvēt .ari
darba. sp§k
piekritušas
tījušās .ai^
ja klusībāī
simpātisku
kāršp strā
ras, diemže
tā jumos, k
ju. Tur ir c
savas solid
augstas vir
kā acuraug
ku rokām'i
zāģis var b
vat piedra
svešinieku
nākamā rei
pašu. Pa s
ārzemnieku
Jautās, k
Ja arī arod
gā klusēšan
tu labvēlīb
paliek tika
centra lielo
ziņā atseviš
parasti
1^ ateiega.-
lokālie strei
ar plašu, atb
Ko tad ga
ribas satga?
ka tikai soii
^ani ir blst
J^ivdesmitajo
kas toreiz u
peciski ruin
kus. Pavisa
nozīmību tag
jau ielaisti. '
Pārrunājot
alas sainmiec
ļm-nekur di
tvēruši sasta
oam. Ar lab
2^^^s sti-āda
par maz. Vai
. ^ ^ e k l ^ „ a r ī
Pai" mums iri
valdības? Tas
^^zultātā simt:
3?s sākums
''^'kt. pateici