Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1948

              %4m
fļSI
i t
i i i
^' ' i i
l i i i
Iii
Rietumeiropas ūnijas sauszemes
spēku ^ virspavēlnieks franču ģene­rālis
de Latrs de Tasirii, pēc Reutera
ziņām, pirnLs Ziemsvētkiem, kopā ar
franču, britu, amerikāņu, holandie­šu
un beļģu virsnicrkiem, inspicējis
militārās ierīces, ^'^usl:^
gadījumā esot izmēģināti vairāki
jauni franču ieŗi^fc.
Francijas riaclonālsapulcē atvēlēja
40 miljonu dolāru Rietumeiropas
ūnijas pastāvīgās aizsardzības komi­sijas
galvenā mitekļa iekārtošanai
Fonteneblo pilī pie Parīzes. Izdevu­mus
vēlāk sadalīs starp atsevišķa­jām
ūnijas dalībniecēm' valstīm.
Kad franču komunisti nacionālsa-pulcē
cēla asu protestu pret, šo lē­mumu,
vairāki valdības locekļi, to
A S V prezidenta mudinājums un brīdi-rājums
Maskavai
Daži padomju valdības locekļi izrādot nopietnu vēlēšanos un pūles
panākt saprašanos un attieksmju uzlabošanu ar Aļ5V, — pirmdienas v a ­karā
Vašing:tonā paskaidroja prezidents Trumens. Šo padomju valsts­vīru
vārdus Trumens neminēja, un viņa presēt» sekretārs pēc tam pa­skaidroja,
ka prezidents to ari nedomājot darīt. Tai pašā laikā Trumens
norādīja, ka Padomju Savienība aizkavējot mieŗlīg^umu izstrādāšanu,
liegdamās pildīt starptautiskus nolīgumus, piemēram, Jaltas un Potsda-mas
vienošanos. „Krievu tauta ir l^ela tauta, un es esmu pārliecināts,
ka mums domstarpību nemaz nebūtu, ja tautai Padomju Savienībā
butu iidzrunāšana," piezīmēja ASV prezidents. , ,
ŠieTrumenapaskaidrojumi, saistot tos vēl arlamerikāņu armijas ministra
Rojala tanī pašā dienā Berlīnē sniegto interviju, liek domāt, ka: A SV
prezidents varbūt plāno jaunu ,.miera ofensīvu'V pi^ kkm tā, liekas,
vairs, nebūtu dibināta uz tālāku piekāpību Maskavas priekšā, bet uz
stingru nostāju. Vašingtonas komentātori šos paskaidrojumus saista ar
neseno Trumena izteicienu, ka Staļins esot polTtbirojd gūsteknis.
Amerikāņu prezidenta izteikumus-par
krievu. tautas nebrīvību un ne^
vidū āri aizsardzības ministrs Ra-ļ spēju, līdzrunāt padomju polUikas
madjl, atstāja zāli
Kņadas aizsardzības ministrs otr­dien
paziņoja, ka izstrādāts jauns
Kanādas aizsardzības plāns- Ar A SV
notiekot sarunas par kāda jauna
amerikāņu turboiznicinātāju tipa
d Kanādā. BBG,DM
veidošanā uzskatāmi ilustrē armijas
ministra Roj ala: pirmdionas intervi­jā
sniegtās ziņas par padomju kon­centrācijas
un piespiedu darba nomet­nēs
ieslodzīto skaitu. Pēc visdrošā­kajiem
slepeniem: ziņojumiem. • kas
esot savākti pēc Rolala paša piepra-sījiuna,
šajās nometnēs patlaban at-
PĀRTRAUKT SAIMNIECISKĀS ATTIEKSMES AR
„TAUTAS DEMOKRĀTIJĀM"
Pēc ilgāka laika pirmdien Tīto teica runu dienvidslāvu parlamentā,
ievadot debates par 1949. gada budžetu; Šī runa ir viena no nozīmīgā­kajām,
kāda jebkad dzirdēta no Dienvidslāvijas maršala. „Ja Austrum-eiropas
valstis nepildīs ar Dienvids lavij parakstītos līgumus," teica
Tito» ,;tad mēs bplm spiesti savus ražojumus novietot Rietiuneiropas
tirgos. Kominforms uii daži austrumu komunistu vadoņi ieinteresēti,"
turpināja tālāk Tito, „saņemt no Dienvidslāvijas vienīgi lauksaim-niecibas
produktus un rūpniecības izejvielas, jo pati rūpniecība esot
pietiekami labi attīstīta viņu valstīs. Bet nevienam nav tiesību apspiest
mūsa vēlēšanos pašu mājās organiizētsma^^^ rūpniecību, lai paceltu
dienvidslāvu tautas dzīves^ standartu.**
Runas turpinājumā Tito norādīla,-žēlojamā stāvoklī atrodas Padomju
ka pagājušais gads bijis visģŗūtā- Savienības satelitvalstis. Nerunājot
kais^ jo kominf orms mēģina ja „no-spiest'*
Dienvidslāvijas saimniecību.
Dažas valstis, kas saucoties dienvid-slavii
draugi, itiēģinōt to darīt arī
tagad nevis tānēc, ka Belgrade būtu
kļuvusi kaDitālistiska, bet ^aņtādē^^^^^
nemaz par kaut kādu politisku pat­stāvību,
ar! saimnieciskā ziņā tām
pilnīgi jāpaklauias Maskavas vēl­mēm
un norādījumiem. „Tautas
demokrātijas" pat nedrīkst ražot tā­das
preces, kas noderētu pašām un
ka Dienvidslāvija organizēiot savā vaŗētū celt pašu tautas dzīves stan-zemē
sociālismu. Beigās Tito aizrā- ļ dartu- Viss eksports tām jāpieska-dlja
uz Dienvidslāvu tirdzniecības Iņo vienīgi Padomju Savienības v a -
attieksmēm ^ar rietumiem, kas ļjadzlbām. Ja tas nenotiek; tad ..brā-rodoties
13 miljoni cilvēku, neskaitot
kara gūstekņus. No tiem. 9 miljoni
esot krievu ļ un 2 miljoni no Vācijas
izsūtīto, bpt pārējie 2 miljoni sastā­doties
no poļiem, Ičechiem un citu
Austrumeiropas tautu piederīgiem.
Internēto vidū ; esot arī daudz sie­viešu
un bērnu., Minētie skaitļi at­tiecoties
uz nometnēm tikai pašā
Padomju Savienībā.
Tālāk Rojals minēja, k a patlaban
Vašingtonā apsverot iespēju ameri­kāņu
bruiiotd spēku pastiprināšanai
Eiropā. Viņš gan pats neesot' šo
domu ierosinājis, bet to ļoti aizstā­vot
Rietumeiropas valstis- Nav z i ­nāms,
kurā vietā Eiropā eventuālos
pastiprinājumus stacionētu. , Ameri-
:^āņu spēkus Vācijā Rojalsuzskatot
par pietiekamiem. >
R-ojala paskai|drojumi rada zināmu
fonu prezidenta Iļrumena izteiku­miem,
kuros var saskatīt reizē mā­jienu
Maskavas ,,mērenākā" novir­ziena
pārstāvjiem turpināt sapraša-
(Beigas 7. Ipp.)
Gatavs p'ans
Rietumeiropas
aizsardzībai gaisā
Rietumeiropas ūnijas gaisa spē­ku
virspavēlniekam, britu aviā­cijas
maršalam Robam iesniegts
apstiorināšanai plāns, kas paredz
apgādāt Franciju. Beļģiju un Ho­landi
ar angļu lidmašīnām Rie­tumeiropas
aizsardzības vajadzī­bām,
ziņo A P no autoritatīviem
avotiem. Rietumeiropas ; gaisa
aizsardzīl^as plāni esot pavirzīju­šies
uz priekšu daudz tālāk, nekā
to varot domāt. IVlaršalam Ro-bam.
iesniegtais projekts;., pare­dzot,
jau jaunā gada sākumā no­dot
minētaiām trīs valstīm „zi-nāmu
skaitu" ,,IV[eteor" un
,,Vampire" tipa ^turboiznīcinātāiu;
būvēt tādus arī' franču un beļģu
fabrikās, kā arī reorganizēt B r i -
ļ seles pakta valstu gaisa spēkus
pēc britu aviācijas parauga. Līdz
1949. g. beigām Francija, Beļģija
un Holande būšot'apgādāta kā ar
turboiznīcinātājiem, tā arī vidē­jiem
bumbvežieju, kamēr britu
aviācijā' izveidošot 'spēcīgus stra­tēģisko
tāllidoj urnu turbobumb-vežu
snēkus, kas sadarbosies ar
amerikāņu aviāciju.
Kā tālāk ziņo, Rietumeiropas
.ūnijas gaisa aizsardzības plāni
esot pietiekami elastīgi, lai ta­jos
iekļautu ari Skandināvijas
valstu aviāciju, ja tās iekļautos
paredzētajā Ziemelatlantlka pak­tā.
Zviedrijai jau i r „Vampire"
" izjiīcinātāji, tādus gādājot arī
Norvēģija, un Šveice pasūtinājusi
75. ,,Vampiriem" i r viens turbo-motors,
četri 20 mm lielgabali
un 850 km ātrums stimdā, bet.
„Meteoriem" divi motori, Četri
lielgabali un tie spēj vest divas
0.5 t bumbas, bet daži vel asto*
ņus 45 kg raķešu šāviņus.„Mer
teoru" ātrums ir ap 940 km
stundā. DM
• ^ATTTiJA, 19^8. g. 30. decembri'
Staļins gatavo­joties
,,pēdējai
kaujai^^ pēc
15-20 tfadiem
;^::OFI€IOZi^^
Staļins ir pārliecināts, ka .Vpēdējā
kauja'' starp Padoinj u Savienību iln
ASV_ ir neizbēgama, paļ: spīti visiem
oficiālajiem apUecinājunuem, ļka
austruiņi vurētu sadzīvot miermīlīgi,
tāds kopsavilkumā ir svanĶākais
konstatējams, kas izteikts ASV ār­lietu
ministrijas; oficioza „Foreign
Affairs" rakstā Staļins un revolū­cija'*,
ko publicēs janvāra numurā,
bet kas atzīts par t ik svarīgu, ka
citi laikraksti jau iepriekš pa daļai
citē tā svarīgākas vietas.
Raksta autors, kb • uzskata ' par
kompetentu šais :)autāiumos, salī­dzina
to,: ko Staļins teicis samnās un
intervijās ar rietumu' pāi^tāvjiem. ar
to, ko viņš pēdējos gados rakstījis i n
runājLS ,.iekšējam padomju patēr.i^
ņam". Plašā analizē, kas aizņem/40
žurnāla lappuses, beidzas ar šācļiem
secināiumiom: . -
StaUns, būdams padomju politikas
un taktikas vadītājs, nekad nav
metis domu par pasaules revolūciju
un nekad arī nav atmetis domu, ka
Padomju Savienībai. jābūt. aktīvai
citu valstu revolucionāro snēku va*.
dītājai Viņu cīņā pret kapitālismu.^
vStaļins sarunās un intervi iās i' ar .
tādiem rietumvalstu pāMāvjiem kā
Haroldu Stasenū, Roju Hovardu.no
Hovarda 1 aikŗakstu tresta; Haroldu
Kingu no Reutera aģentūras, H. G-Velsu
un, citiem, vienmēr gan apgal-voiis,
ka karš: starp rietumiem un
austrumiem nebūt nav neizbēgams,
bet, izņemot vienu gadījumu,: viņš.
tomēr nekad nav izteicies tā, lai vi -
ņa apgalvojumi būtu tieša, pretruna
teoriiai par pasaulē.s. revolūcilu un
komunisma cīņu prot kapitālismu.
Šo vienīgo ; izņēmumu var uzskatīt
par taktisku manevi'u. ;
Staļins arī pašlaik-projektē pa-doniju
rūpniecības ekspansiju tSdā
veidā, kas ,.neatkarīgi no citiem an-stākļiem
liecina par to, ka pēdēļo
kauju neizcīnīs agrāk kā nēc 15 vai
20 gadiem". Staļins tagad esot no­nācis
pie pārliecības, ka A S V vēl no-
Otrdienas rīta Kairā atentātā nogalināts Ēģiptes ministru prezidents ļ stiprinās savu „kapitālistisko iekar-
Nokrasijs Pašai Iznākot no iekšlietu ministrijas, vmu ar sešiem, no ne- tu" un piedzīvos vairākus „labklāji-liela
attāluma raidītiem revolvera šāvieniem nonāvēja jauns medicīnas bas gadus", bet tad tomēr, kaut ari
students, kādas ekstrēmistu organizācijas loceklis, kas bija iekļuvis m i - vēlāk nekā kādreiz pareģots, piedzīs
nistrijas namā^ pārģērbies par policistu. Pēc atentāta šāvējs mēģināja vos arī smagu krizi, kas ievadīs īs*
izdarīt pašnāvību, bet viņu apcietināja. Šis ir jau otrs gadījums tēno komunisma cīņu pret kapitālis-triju
gadu laikā, kad Ēģipte atentāta dēl zaudē valdības galvu; Par mu. Uz šo laiku padomju rūnniecī-jauno
ministru prezidentu otrdien izraudzīts Nokraš^a Pašas dibinātās bai vajagot sasniegt maksimālās r a -
ītiska slepkavība Kairā
ATENTĀTA NONĀVĒTS ĒĢIPTES MINISTRU PREZIDENTS
NOKRA§IJS PAŠA
sādu partijas liloceklis Ibrahims Abduls Hamids Paša. žotspējas. NYHT
dibinātas uz ,,vienlīdzības princi­piem".
Kominforma boikotu asi k r i ­tizēja
arī Dienvidslāvijas šairnnie-cfbas
komisijas priekšsēdis.
Nule teiktā Tito runa apliecina to,
ko Rietumeiropa sagaidīja jau priekš
laba laika» Saimniecības dzīves
s>peeiālistiem bija skaidrs, k a Dien-viddavija^
ievērojot kominiorma
boikotu, nevarēs realizēt savu četr-gades
plānu, kas paredzēja smagās
un kalnrūpniecības jaunuzbūvi. L a i
to panāktu, dienvidslāviem par visu
.vairāk bija vajadzīgas mašīnas. Bet
tās varēja paņemt vai nu no P a ­domju
Savienības, vai Cechoslova-kijas.
Kad kominforms, pēc Maska­vas
rīkojuma, sāka boikotēt Dien­vidslāviju,
Tito vaiadzēja izšķirties
— vai nu samierināties ar to, kas ne­tiek
un cīņu uzdot, vai arī meklēt
izlīdzinājumu ar rietumiem. Tito
izšķīrās par pēdējo. UP ziņo, ka
Dienvidslāvijas. un Lielbritānijas
starpā jau parakstīts tirdzniecības
līgums par preču apmaiņu 15 m i l ­jonu
mārciņu sterliņu apmērā. Briti
dienvidslāviem dos lielus daudzumus
tekstilpreču, naftu un benzīnu, bet
saņems būvmateriālus un pārtikas
līdzekļus. BelCTadē domā, ka jau šis
līgums Tito stāvokli ievērojami no­stiprinājis.
;
Tito runā i r veļ kāda cita intere­santa
puante, kas liecina, cik no­līga"
sadarbība tūdaļ zūd. Tāpēc
kā skumja ironija skan kāds anek-dots,
kas cirkulē Varšavā:
Ārzemnieks jautā polim: ..Kāda
ir Polijas saimnieciskā sadarbība ar
Padomju Savienību?" ' — „Lieliska,**
atbild polis, „mēs krieviem dodam
savas tekstilijas im par to viņi pa­ņem
mūsu ogles."
BBC, M
4 t n •»
ivakiļa jau
^nacionalizē*^ bikses
Pirmdien Prāgā notika visu p r i -
vātdbvokju kontrole,' lai konstatētu
pārtikas krājumus un apģērbu dau­dzumu.
Kontroli veica īpašas komi­sijas.
Ja kaut kur atrada, ka pār­tikas
krājumi un apģērbi pārsniedz
atļauto daudzumu, tos tūdaļ konfis-cēja.
Uz laukiem šādas kontroles,
jau notikušas visu decembri, pie kam
tur komisijas pavadīja bruņoti tau­tas
miliči,
BBC
Atentātam, kā noprotams, i r poli­tiski
iemesli, jo uzbrucējs Abduls
Mahmuds Asams u: biedrs ekstrēmā
nacionālistu organizācijā „Musulma-ņu
brālība", ^kas i r krasā opozīcijā
pret tagadējās Ēģiptes valdības po­litiku.
Organizāciju pēc vairākiem
spridzekļu atent'ātiem Kairas veika­lu
kvartālā nesen aizliedza. „Mu-sulmaņu
brālība" valdībai pārmeta
enerģijas trūkumu, nacionālā politi­kā;
tā neesot pietiekami enerģiski
cīnījusies par Sudānas pievienošanu
Ēģiptei un esot atbildīga arī par ne­veiksmīgo
kara gājienu Palestīnā.
Pēc uzbrucēja apcietināšanas,
iekšlietu ministrijas namam noril^oja
stipru policij as sardzi. Par notiku­mu
nekavējoties paziņoja karalim
Farukam, kas izteica līdzjūtību No-krašija
Pašas ģimenei. Ministru k a ­binets
tūlīt sanāca- ārkārtējā sēdē.
Oficiālā "valdības paskaidrojumā i z ­teikta
dziļa nožēla par smago zau­dējumu,
kāds ēģiptiešu tautai bijis
jāpiedzīvo tieši tai laikā, kad vis­vairāk
būtu vajadzīgs izcilā valsts­vīra
patiesais patribtisms: un politi­ķa
spējas. Ēģiptes karalis, valdība
un atentāta upura ģimene saņēma
daudz līdzjūtības apliecinājumu ari
piedeva nodomu
no ārzemēm. Viens no pirmajiem
savu nožēlu un sašutumu par slep­kavību
izteica britu ārlietu ministrs
Bevins.
Nokrašijs Paša bija loti iemīļots
ēģiptiešu tautā kā brīvības un neat­karības
aizstāvis, un arī ārzemēs
viņu uzskatīia par izcilu politiķi u n ļ ļj
valstsvīru. Kāds vadītājs ēģiptiešu ^ .«^»T, r « » * T T r « » X7s^r
Dolītikis pēc atentāta izteicās: ,.No- BUDAPEŠTA APCIETINĀTI VĒL
krašijs Paša bija mans politiskais 14 IEVĒROJAMI KATOĻU
pretinieks, het neapšaubāmi izcila DARBINIEKI
nersonība un viens no lielākajiem ^, . , , ,
Ēģiptes ministru prezidentiem." otrdien Budapesta publicēts otrs
Gluži pretēji domāja Izraēlas pār-h^^^ru iekšlietu m^mstrijas komu-stāvis:
„Kā redzams, Nokrašijs P a - ^^^^^ piedēvē Zi^.Mnsvetkos āp­ša
arī Kairā bijis tikpat maz" iemī- ^^^^^^^^^3^^ kardi^vālim IVLmcenti
ļots kā pie mums." jaunus noziegumus. . Bez „spiegosa-nas
un valsts nodevības", kas ir ko-
Noslenkavotais ēģiptiešu valdības niūnistu parastie apvainojumi, kar-galva
bija 60 gadu vecs. Viņš m i - dinālis esot vienojies ar Austrijas
nistru prezidenta amatu ar nelielu troņa pretendentu Habsburgu dinas-pārtraukumu
pildīja kopš 1945. g- fļias princi Oto trešā ņasaulos kara
marta, kad to pāmēma pēc toreizējā gradījumā atjaunot Viduseiropā ka-nremjēra
Achm.eda Pašas nogalina- ralvalsti amerikāņu - protektorātā.
šanas. Sava priekšgājēja valdībā gadus nodomus atbalstījuši ari un-
Nokrašijs Paša pildīja finanču m i - ^gru rojālisti. Ungāru slepenpoli-nistra
posteni. Gadu vēlāk viņš at- cija vienošanās dokumentu norak-kāpās,
bet 1946. g. decembrī atkal • - . . . . . . iv/r:^,,^^*;
č angl
Pēc apspriedes, ar jauno valdību;
pirmdien maršals Cangkuišeks pub-l
i c ^ i a proklamāciju pilsētu un pro­vinču
pārvaldēm, kurā paziņots; ka
valdība cīnīsies ar komunistiem līdz
galīgai uzvarai. Pārvaldēm uzdots
pamudināt tautu pretoties komunis­tiem
un atbalstīt valdību. Ministru
prezidenta vietnieks un ārlietu m i -
nistrs savukārt pā^aidrojis, ka na­cionālā
Ķīna cīnās par ideoloģiskiem
motīviem, demokrātiju un savas tau­tas
tiesībām.
Kāda cita ziņa turpretim liecina,
ka Cangkaišeka kundze jau lūgusi
prezidentam Trumenam savai ģime­nei
patvēruma tiesības Savienotajās
Valstīs.. Viņa interesējusies arī par
kāda nama pirkšanu. BBC
uzņēmās valdības sastādīšanu. V i ­ņam
bija. svarīga loma sarunās ar
Lielbritāniju, kas beidzās ar britu
karaspēka izvākšanu no Kairas un
Aleksandri!as uz Suecas kanāla ap-
^abalu. KoDš vairāk desmit gadiem
Nokrašijs Paša pildīta iekšlietu, f i ­nanču,
satiksmes ministra, Ēģiptes
miliir^rgubern-ltora un citus valsts
^ienākumus, bet 1947. g. pārstāvēja
savu valsti Drošības padomē. Nokra­šijs
Paša, bija viena no vadītājām
personībām.vafdu partijā. Bet pirms
10 gadiem, kad v i ^ u , konflikta dēļ
ar vafdu vadītāju, izslēdza no par­tijas,
viņš nodibināja jaunu — sādu
Paitiju. BBC, B, Bt
Hindu farmeris izmaksā algu saviem strādni >.m^ kas pieder „neaizka-ramo*'
kastai; lai neaptraipītos, saimMeks naudu viņiem iemet rokās.
Jaunā Indijas satversme izbeidz „neai/skaramo" pāriju, šķiras diskrimi­nāciju,
iedzīvinot senu Gandija mērķi
LCP velēšanas V i r -
temberga — Badene
Par L C P locekļiem Virtembergā-
Bādenē ievēlēti K. Kalniņš (ar 2186
balsīm). V. Skaistlauks (1597) un J .
•anums (1573). Kandidātos paliek
J. Labsvīrs (1355). J . Vinters (1076)
un K. Balodis (707). K Kalniņam
'-m V. Skaistlauliam visvairāk balsu
bMa EslinJ^cnā. bet V. Janumam
vi^nheimā, Kari^rPē un Srlenbuchā.
i^slingenā niodal-iās 60 proc. vēlō-
''••u, Felbachā 48 5 nroc, Karlsrūē
}1 proc. A'Tanheimā 38 proc, un S i -
lenbuchā 28 proc. H. M .
•li
Beidzot viej
pcc
stus „atradusi'^ kardināla Mincenti
nils pagrabā, kur tie bijuši aprakti.
Ārzemju laikrakstu pārstāvii ziņo,
ka Budaneštā apcietināts vēl firsts
Pauls Esterhazi un katoļu ūniias
sekretārs Dr. Nodžs, kā arī 12 citi
katoļu darbinieki.
Karaļvalsts lieta komunistiem
vairs nav jauna: jau 1948. gada va­sarā
padomju raidītāji ziņoja, atsau­coties
U2 dienvidslāvu avotiem, paf
Dienvidvācijas karaļvalsts radīšanu,
kurā ietuptu katoliskā Bavāriia un
Austrija, Toreiz tika apgalvots, ka
vienošanās par šāda projekta ^reali­zēšanu
panā'lrta arī ar amerikāņiem,
Acīm redzot, ungāru komūrustiskle
varasvīri toreizel0 ziņu no jauna uz-si-
ldītuši un piedēvējuši to kārdina-'
1im Mincentl-
Ziņa par Ungārijas katoļu baznī­cas
galvas apcietināšanu radījusi
lielu sašutumu visā pasaulē, nerunā­jot
nemaz par Ungāriju, kur divas
trešdaļas iedzīvotāju ir katoļi.^ Lai
gan apstākļu pazinēji rēķinājās, ka
kardināli var sagaidīt visļaunākais,
neviens tomēr nedomāja, k a ķomu-ni.
5li viņu apcietinās tieši ZicmS'/ēt-kos.
Tomēr tā nav pirmā reize, kad
kardināli Minoenti vajā t0tālitāra.s
varas: jau 1944. gada novembrī viņu
aocietināja gestapo- Vatikāna ofi­ciālais
viedoldis vēl nav deklarēts,
pāvestam tuvu stāvošas aprindas
domā, ka Mincenti izsūtīs uz Sibi-
(Beigas 7. ippO
rrn APSVEIC»
L statūta P^^ projekts, ^
5 ^ ^ £ \ ^ r o i d , ka
i #e P^^S^vl reaKCija.
ļ
1 ml
m vel nav i ^
Sūras a"^^'" v-^c; iau vai?»^
a Sā B.ūras k
»r!5'"u-c nā^-stāvēlas katra
AS^^pluka valstis katm
^*-?'';,„n dz vācu valdibi
Vācijai; t^-^^V^fg/ēs okupraci:.)
rffi nebaudīs balss
rūpniecība, vad^^^
Francija, Ta vieta tr ^^^^ kontroles nodaļa. Pakap^
Trumens gataļ
; ^ i e r a ofensj
^ (Turpinājmns no 6. , l i
nās centienus un bridinājuļ
līgumu nepildīšana nevar
I lies bezgalie[i. Padomnu :
i ' pēc kara ieguvusi sev dauc
neka tas paredzēts Jaltas
dāmas norunās. Tur, kā žii
Baltijai -valstu jautājums n
skatīts par jau „nokartotu*\
piekrita tā ^tālākai kā
pēc kara. ^ ~
Armijas ministrs savā
arī atsau<ra "Ziņ^v^ par\ it kj
-mam pārmainām amer\kā!?t
vēlhiecibā Eiropā V un (
vēsthieka Maskavā Bedela
stāSanos ģenerāļa Kleja v i
jalaiju par K3eja nodomu
jftekis neesot zināms. Šāda
^sSka cirkulēt pēc kāda ^
amerikāņu žurnālista > Drļ
izteikuma par iespējamu
Kleja nomainīšanu.
Kojals, pēc amerikātjLU
spēku 'lnst)lclšanas dažādi
EiropS, 30. decembri dodļā
uz ASV. Amerikāņu art
rāli Eiropā viņS. apzimelā
stu. No, demobilizējamie'
ŗiem turpmākam dienestā
piesakoties IB proc, kami
iejā gadā tādu bijis tikai 1
Ari ASV armija^ ģen
priekšnieka vietnieks gene
Hns pirm^ svētkiem Pra-"
teicas, kā ASV bruņotie s
- s^agatavojušies gadījumam,
_iingtonas' valdība nolemtu
atlantika pakta ietvaros
litaru atbalstu Rietumei
jai. Par pakta sarunām šm
paredzēts informēt amerikā
resa vadītājas personas v
notilj:tu galīga izikirsanās r
atgrieš
žingtona ģenerālis Kollins
izteicas, ka iepriekS kongr
ārlietu ministrijai vH mx
dazi politiski Jautalumi,
Msenajas sarunās Ēiropi
nu Montgomeriju uil
Paziftojum
Tnļ^s' «decembri febei
^ nodoto v S '
CCG BAOn . ^i^sseldorf
o U h e ' i m ' r '
^^trane^ŗ^ ^- ŗ ^ a«uurreežaīTur ^