Bavarijas Latviesu vestnesis, October 26, 1948

              •Mi.
. MM
«'Īli
1^
BO, SABIEDRISKO LIETU MINISTRA BĒRZIŅA ATMIŅAI
1945. g.^kumā, jR-etējl aizliegumam, miiilstram A. Bērziņam izdo­das
izkļūt DO Berlīnes» Vlnš atrod patvērumu Jenas aplkartnē, Nansni-cas--
ciOTa.^.v/:
XXX vin
Pa dažādiem ceļiem nākM,Naus-nicā
mani aizsniedza ziņa, ka Drez-denē
notikšot kaut kāda latviešu sa­nāksme
„valdības izvēlēšanai". • Es
biju uzaicināts par „deputatu". Bez
paskaidrojumiem sapritons, ka uz
šo sanāksmi nebraucu un Aiz aicinā­jumu
neaii>ildēju. Kā v€^
dēju, ne': tikai, :|atyiesi, bet ari Dr.
Kleists norādījis uz šī pasākuma ne-nozīmīgumu.
Liekas, pats liktenis
bija gribējis pasargāt labi domājošōā
cilvēkus no šis |K)lUiskās kļūdas, jd
dienu pirms komitejas sanāksmes
Prezdeni gaisa uzlidojumos izposr
tīja. Bet ari tas nelīdzēja. Dažas
dienas vēlāk „valdības" 'taisītāji sa^
pulcējās Potsdāmā.
Pienāca aprīlis, Amerikār; v armi­ja,'
forsējot Reinu, strauji virzījās
uz priekša; Likās, •vēl dažas dienas
' un varēsim' .sveikt pirmās amerikāņu
vienības. Ņo Veimaras bēgošie Ges­tapo
vīri apmetās Birgelā.Amerikā­ņu
apstāšanās pie Eizenachas deva
tiem iespēju Birgelē uzkavēties. Da­ži
np^ viņiem ar kādu SS pulkvedi
priekšgalā organizēja ,;Bīrgeles aiz­sardzību".
Pie maza strautiņa zemē
iedzina vairākus resnus baļķus tā,
lai vidu varētu aizsprostot ar guļus
baļķiem. Šai ierīcei vajadzēja aiz-
Icavēt amerikāņu tanku virzīšanos..
Par sargiem bija pielikti daži pavi­sam
nobijušies folksstuŗmlsti," kam
prāts vairāk nesās uz mukšanu nekā
uz pretošanos: Vēl tanku sprosts ne­bija
pabeigts, kad ļaudis jau sprie­da,
cik ilga laika amerikāņiem vaja-*
dzēšot spi'osta pārvarēšanai? Atbilde-niecpadšmit
minūtes: ; 14; minūtes
smiešanai un 1 minūte šķēršļa no­vākšanai.
īstenībā pat vienas niinū-tes
nevajadzēja- jo, kad amerikāņi
tiivojās, neviena aizstāvja vairs- ņe^
virzienā uz austrumiem. Pavasara
saulē nodegušie smaidīgie un labi
ģērbtie karavīri mums, latviešu bēg­ļiem,
šķita kā cīnītāji par tik ilgi
apspiestām cilvēku un tautu tiesī­bām
un taisnību. Lildzi traucās lat­viešu
lin visu apspi^isto Austrumei­ropas
tautu
Posta gadi! Ar ciešanām tie pār­plūdinājuši
latviešu zemi, bez mēra,
bez gala. Un mēs vaicājam, kad būs
mūsu bēdu ceļš nostaigāts, kad va­rēsim
brīvi atgriezties mūsu senču
zemē? Drošu atbildi nevar pateikt
neviens. ;"'. ^
Ja arī prāts, laika zīmes pētot, ne­var
droši atbildēt, tad vēl paliek t i ­cība.
Ticība mūsu taisnībai. • Un ja
ticība Latvijai nezudīs, tad uzvarē­sim
arī gadus, lai reiz kopīgiem spē­kiem,
celtu jaunu Latviju. Skaistāku
kā jebkad! . Posts, . kas stāvēs aiz
mums, būs rādījis mums savu Lat­viju
pareizāk izprast un dziļāk mī­lēt.
A l f re ds B ē r z i ņ š
S i l v i j . a -Peide
Prieks saulainu ūdeņu šaltis
Un gaviles pāri man krita.
Te gājputni dzēra no rita,
Un nemiers vel aVotā niita.
sunu
Ap līgano spoguli; silti,
Pār dzelmiļ spožajā dienā
Vēl plīvuro mēness tilti. : ^
Daudz riļtiem debesīs mirdzot,
Es gribēju sevi jaust :
Dreb zibošu lāšu segā — ; V
Tā ēnu varēja paust.
Un augstu dzi'ed putni balti,
Un, spārnam raisījies liegs,
Viz dūnu vē((iekiis vilnī,.\'\
Un atnācis; rudens • un sniegs.
Knuts L e s i ņš
ŠO' legus
7
Kamēr amerikāņi kavējās pie Ei-zenadias
un Erfurtes un v iena daļa
Gestapo vīru rīkojās pa Bin-geli, otra
viņu daļa Birgelē un apkārtējos cie-
Tios vēl centās iznīcināt „Liēlvācijas
'enaidniekus". No ciema uz ciemu
•.ēdami, Gestapo viri pieprasīja cie­nu
vecākiem, lai tie, atkarībā no cie­na
lieluma, nosauc vienu vai vairākas
aizdomīgas personas, Nosauktos, pa
ielakai daļai poļu,, laukstrādniekus,
turpat uz ielas bez kādas runāšanas
Tošava. Nausnica bija mazs cie-ņi)
iš, tikai ar 13 saimniecībām. No-aujamo
„kvota" bija viena persona,
rīcma vecākais tomēr nevarēja ne­cienu
nosaukt. Bet Gestapo viri ne-
)ija atrunājami. Vai neesot kāds
nteliģents polis, pie kura citi poļi
griezušies pēc padoma. Jā, tāds esot
jan. Bet tas esot ļoti saticīgs un iz-
. >alidzī.gs jauneklis.; Ciema vecākā
ierunas un poļu jaunekļa saimnieka
ūgums' tomēr neko nepalīdzēja,
rurpat uz ciema beļa Gestapo besti-
^s nelaimīgo nonāvēja.
• Šie notikumi mūs ar Žuburu uz-'
fl-auca, jo abi taēu bijām koncentr-aieki.
Arī Žuburs bija pavadījis
Vienu gadu Salaspils nometnē. Ja nu
^dz Gestapo vīru ausim nonāk, ka
<i vi tādi i ļaudis ir tepat tuvumā, tad
ēķins varēja būt tikpat īss, kā ar
)oļu jaunekli. Prātojām par bēgša-lu
mežā, kad no Birgeles saņēmām
:itiu, ka Gestapo viri esot aizvāku-ies.
Tani pat dienā pa šoseju ga^-ām
^ausnicai SS vīru pavadībā uz aus-
Vruaniem dzina apmēram* 6000 vīru
lielu apcienāto kolonnu no Buchen-valdes
koncentrācijas nometnes. Ja
kāds no noguruma atpalika, SS vīri
to turpat ceļa malā nošāva. Ceļā
starp Jenu un Birgeli vai ik uz pāris
simts metriem šosejas grāvi varēja
redzēt kādu nošauto.
Pēc paris dienām pirmie amerikā­ņu
tanki izbrauca cauri Nausnica i
a prēmiju literatūrā, kas šo­gad
būšot 159.772 kronu (vairāk
nekā 44.000 dolāri), vislielākās iz­redzes
esot saņemt angļu rakstnie­kam
T. S. Ēliotam, kas dzimis ASV,
bet pārgājis britu pavalstniecībā,
ziņo AP. 60 gadu vecais rakstnieks
esot bijis nopietns kandidāts prēmi­jai
jau pagājušā gadā, kad komisija
beigās tomēr izšķīrās par francūzi
Andrē Zidu. Eliots Muvis sevišķi
populārs ar savām poēmām „Plašl
zeme" un esejām, kā arī ar lugu
„Slepkavība katedrālē". . Citi iespē­jamie
kandidāti Nobela prēmijai
esot itālietis Alberts Moravija un
franči Andrē Molro un Fransuā
Moriaks, tomēr neesot domājams, ka
prēmiju, divus gadus no vietas pie­spriestu
frančiem. Moravija, kura
noveles pazīstV ari;,,Latvijas"
lasītāji, esot populārs arī: Zviedrijā,
bet viņa. darbiem tomēr trūkstot
„ideālistiskas tendences", kas va­jadzīga
Nobela prēmijas iegūšanai.
18 Zviedru Akadēmijas iocekļiem.
jāizšķiras par Nobela prēmiias lau-retātu
4. novembrī. Tai pašā dienā
Zinātņu Al<:adēmija piešķirs premi-
; as fizikā un ķīmijā, kamēr Stokhol­mas
universitātes medicīnas fakul­tāte
izraudzīšot laureātu , medicīnā
28. oktobrī. Nobela miera prēmiju
piešķir komiteja, ko ieceļ Norvēģi­jas
parlaments.
NYHT
; Fišbachas nometnē Nora ^Drapče sarīkojusi
savu darbu izstādi. Plažā klāstā, redzamas
40; gleznas,, starp tām. daži / zimēļum
dabas, aina';-- norTcti, ^sadzīves - skati; ;Māks^
liniece, dzi». a kādu laiku Vircburgā, sirā*
• dāj'usi /sparl/;i : un a i z r a u t ī g i . , p r a p č e s glez­niecība
nemC'ģina ziibināt ; ar ārišķīgiem
em un apdares' virtuozitāti. Tai rūp
izsmalcihāta kraķu valoda, kas gleznieciski
reālā uztverē smalkjūtīgi tulko . tēlojamos
priekšmetus.. Vai tie būtu portretējamie cil­vēki,
. žanra norises, puķes vai apkārtnes
ainava, — visur jūtamas nobriedušas māks­linieciskas
personīijas siltais un apgarotais
•skatījums, kada būtiska saskare ar īstenību,
kas iegūst iekšējībās, skaņu, izvēršas glez-nieciska
vīzijā. Drapčcs gleztiieciskās vīzi­jas
ir liriskas un intimas.. Būdama a]xlāvi-nāta
portretiste, viņa savās tumšotās un klu­sinātās
krāsu gammās veŗ iejūtīgu tēlojamās,
personības raksturojumu. Tā, piem., Smllt-nieka
tēvā, kur monuŗnentālī tvertā stāvā jū­tams
dzīves smagums.; grūtsirdīgums *un
īpatS' trauslums izskan' Sm. jkdzes pusfigii-ras
portretā. Gleznieciski svaigi veidota ne-,
lielā latviešu meitenes ;galva un maigi, mo­dulēta
V. kundzes ģīpictne. Psīcholoģiskās
uztveres smalkums prof. Zicāna un Rutmaņu
matēs galvas zlmējunios.
t>rapČ68 pasaule iegrimst savdabīgā krēs-laiņlbā.
Delikātos krāsu akordos, : pustoņu
maigā vizmā te atmirdz ziedi: rozes, ceri­ņi,
saulenes, lilijas. Viens no labākiem vei­kumiem
~ lauku puķes baltā krūzē. Ari
Drapčes ainpvām piemīt savs dzejiskumsi
šarms. It īpaši raksturīgas te; novakiatres ai"
navas ar maigo gaismojumu un zilganoti za­ļajiem
krāsu sakopojumiem, kas dažreiz iegūst
apbrīnojamu dzidrumu un attiecību saskaņu.
Mainas ainavu ar upi, kokiem, kalniem pret
gaismu, šo aizplīvuroto atmosfairu Drapče
teicami izpratusi^ Tomēr tuvāk māksl.inieces
dotībām un ievirzei ir telpu iekšskati ar fi­gūrām.
Te valda klusums, īpats skumjums.
Tā, piem., garaiņu pietvaikotā mazgātuve pr,^-
rabā ar sieviešu stāviem. Labi tvertās bēg­ļu
ainās (krāsainie krīti) [)rap6e zīmīgi do­kumentējusi
mūsu svešniecības' gaitas. Viens
no labākajiem vdkurhierri, kur dzīves vides
un cilvēka raksturojums viengabalaini salie­dēti,
ir Vecmāmiņa trimdā. Masīvās formas,
tumšo krāsu teicamais noskaņojums, lauku­mu
sacere, meļancholiskā dvēseliskā jūtpņa,
— viss tas paceļ šo .dartm pāri' vienkāršam
dzīves notēlojumam, iegūstot dziļāku simbo­lisku
jēg-u.
• J ā n i s S i 1 i ņ š.
66 g UZ mu
Ar 75 t būru kuģi„El2a" Brazīlijas
ostā. Recifā'ieradušies 66 bēgļi cel
no Stokholmas uz Argentīnu. Viņi
paskaidrojuši, ka grib izvairīties no
komiānisma ekspansij as Eiropā. Ku­ģa
kapteini Arvi' Bērtiņu AP, kas
sniedz šo ziņu, dēvē par lietuvieti
citi: bē?li esot somi, vācieši, poļi, 6e-chi^
lietuvieši, igauni un ukraini.
DM
, Mika Valtarl romānu no somu
1939./40. gada kara Mēs ^nemirsim
nekad izdevis Grāmatu Dra\iga ap­gāds.
M. Vītoliņa vāks un ilustrā­cijas.
Laiks 4. burtnīca bērniem iznā­kusi.
Saturā A. A. Milna Lācīša Pū
brīnišķie piedzivojuinl
Varonīgais trusis
„Te nu patiesi nav vairs nekādas ļ alkstot. Viņš pielēca |>ie vasarnīcas
jēgas!" Maksis teica un piesita ar Te atkal bija puķu dobe .gar visu
pakaļkāju tā, ka sprosta klons no- sienmali „Kas tas tāds?" izbrīnā
putēja un mazie trusēni izbijušies ^čukstējās lefkojas,, bet pa apakšu
saskrēja siena midzenī. ; > „Labākie tik saldi smaržoja rezēdas, visnecila-»
gadi aiziet, un tu nekā nō pasaules kās puķes ar \^tīk:.māko smaržu;
nedabū redzēt" Taču Maksis nebija visai sentimen. 'W
,,ko tad tu īsti gribi redzēt?" tru- tāls: no smaržas nepaēdīsilViņu vail 4
sene mierīgi- bilda, iekozdama izlo- rāk saistij^rasamīcas siena un VĪN SI
bitās zirņu pākstis, ^mnieka vakan tuves kāpnes. Jā, te jau varētu
riņu pārpalikumu. \,Vai es tev ne- kaut ko uzsākt! Kādas skaistas alas
esīnu laba? -Vai burkānus un gurķa varētu dzīt gar ēkas pakšiem, kas
mizas nedabij? Vai bērni neaug?" paliktu kā nezūdīgs piemineklis
Maksis skumīgi pavaikstīja mīk- trušu cilts rosmei un darbī^umain!
stās lūpas un pārmija ausis, katru Bet tad vajadzētu vairāk laika . , "
savā virzienā. „Ekļ — tu nesaproti! Vispirms bija viss jāizpētī — ķur^uu
Dziļuma te nav, nekādā dziļuma ka; .Virtuves dūms arī 'bija maz^
nav šai mietpilsoniskajā ikdienā! liet" vaļā, Maksis uzlēca uz akŗnens
Nekur nevari ierakties, visur režģi pakāpiena un noslaistīja ausis, tru» • 'ļA
priekšā ....." Viņš nenopūtās, jo tru- šļem tas nozīmē pārdomas. Viņš ie-ši
nemēdz' nopūsties, bet pārlēca lēca virtuvē, dunas mazliet nočik-sprosta
otrā pusē un palūkojās pa stēja. Tai pašā brīdī- uz kāpnēm H
stiepļu režģi ārā pagalmā, kur rieta gaitenī, kas veda lejā no otrā stāva, 41
saules staros gozējās trīs četras vis- pamira satraukti soļi. Maksis sabi-tas
un no dienišķās lielīšanās mazliet jās un ielēca plīts kaktā. Nočaukstē- 'i
nogurušais gailis. • „Apnicis; man al- ja iekuram samestie papīri, nolobītu
'až redzēt šo vistpilsonisko sabiedrī- sīpolu mizas un čiekuri. :
bu, kas prot ' tikai pakasīt zemes Pa. kāpnēm, lejup slīdošais'tunišais 11
virspusi — un tad arī tikai ar vienu stāvs neziņā apstāj ās. Padusē viņam
^āju . . ." Maksis • norūca. • „Pat sau- bija liela kaste — radioaparāts. Oti^ ^
.es rietu tā; man sabojā ar savu klā- stāvs, kas patlaban gaitenī rīkojās
tieni!" / gar velosipēdu, arī sasprindzis iz-
Te Maksis pēkšņi apklusa, viņa slējās,
lūpas un ausis sakustējās gluži ātri: „Vai tu ko dzirdēji?" pii'mais čuk-viņš
bija pamanījis, ka sprosta durv- stēja.' • ; ; : ; :; ••
tinās palikusi sprauga, aizšaujamais „Laikam kāds ienāca , '
Ija aizcirties robam garām-. . . Tā „Sie tak izbraukuši ^ pirmais-liktenis
reizēm atbild uz mūsu vis- pārliecās pār kāpņu margām,
slēptākajāni vēlmēm. — Maksis ie- „Ko tur var zināt! — Esleicu—.
grūda galvu spraugā, durvtiņas pa- vajaga vēlāk."
vērās un, ne labu nakti ģimenei ne- „Vēlāk būs mēness — tad vēl ne*,
novēlējis, viņš bija laukā. Viņš iz- labāk ... . Vai logu attaisīji?"
slējās un pārskatīja pagalmu. Vistas „Viss kārtībā!"
un gailis noraudzījās viņā mazliet „Maksi, Maksi! Kur tas rezgalis
izbrīnījušies, it kā ar cienību. Mak- aizlldis?" pagalma atskanēja sētnie-;
sis nesveicināja šo sabiedrību, kuras ka balsS; ':y.s!-:.[. ; :
dzīves veidu neatzina; īsiem palecie- Stāvs kāpnēs satvēra ciešāk radio- ^f?^^ • niPpThaq
niem viņš devās gar jāņogu krū- aparātu un devās lejā, bet kā tas ^ S^l^inos • polītistca, saimnieciud
miem uz sakņu dārzu, kas bija no- mēdz dažkārt būt. ' ' ..'s:^;:;#r,.„::. i^nVō» m,
sprostots pret vistām ar ; skadriņu darīt ar pārlieku
žogu. Maksis nicīgi pasmaidīja: zienā paklupa, nobrāzās lejā — vir* ,^_n.,, , .
kaut vai šepat! ~ viņš ' nodomāja sū otrajam, kas turēja ;velosipēdu, liglrslarp ASV. Kanādu, LielDrr-un,
mazliet izrakņājis skadriņu pa- Velosipēds un abi vīri
matus, veikli izspraucās vienai star- priekšnamā garšlf
pai cauri. Brīdi viņš uzkavējās sa- blīkšķi. Maksis
Le Monde"
' in uzzinājis par jau-un
tālejošu ģeo-
- isnu ar ko ASV ārlietu
^^u^Hdz nākošai»: P
- lofbams DO ta, vai A»v
. 1) iegūt laiku Ber-gaisa
tiltu, noraidot
par izlīgumu un
, soiedienu ar UN
S55muditiāt nekomūnis-
* " v ā c i j . u . u z tālejošu
is leia, bet, kā tas ^ -po»^
at, ja grib kaut M - ^ ^ mŖ ' ^ ^ ^ ^
piesardzību, p a g r i e - ^ : » aizdevuma f nomas
ikstīt Ziemeļatlantika
D
n
E
%
pi
MM
V m
• • • • '"vsii
lātu dobē, iekozdams.\pāris. mīksto,.ļgās varonības :; paliekam — piesita ilļfeles pakta ' signatārvalstīm;
jauno lapiņu . . Bet īstenībā viņš kāju un iemetas . gaitenī, JMtisrnekomiimstiskās ^valstis^ E i -
nebija devies pasaulē ēsmas dēļ. „Velns — kas te! Žurkas!" viena; l«pliecinat,
Viņš bija paēdis. -^r' : .r
;. o+^^r. ^r.^r.^ i ™ w , - ™ ieaudās
• ,.Ei kāds .iekšā?" sētnieks' pa-; ff^stzistot, ka Eiropas savienoto
» ķad; visi vēra:v^^ ir ;tikai
Starp dārza krūmājiem mēļas ēnas.: Tuvojās stunda
trusi mēdz gulēt. ' Bet Maksis bija ļ izbrīnā nočukstēja. ';
īpatnis.; Viņa dvēselē bija kaut kas ļ:' Tad vasarnīca nodimdēja steidzi- ^
;|^|2; 7) aizlcavēt komunistu turpŗ-s
• Tālajos austru-iekļūšanu
komūriiš-ēties
par to lai vil—
les?^;Merau^^^^
tas ir drošsirdīgs, kas nebīstas, bet losipedū, kas viņam aoiukumā likos M '
-^^ķas bailes pārvar
bija. Viņs ienira helaia puķu dobe | policija, palīgā!" viņš; brē(?a, čamdī- -^-^
I
7- "
tlba
!
' - i'
- • '1
%;'sii
sme
.radi
nier
jaūi
Ir
gatc
prie
mes
nozī
vai
māli
.1
šu . . . Maksis mazliet satrūkās un
aizlēca ezim ar līkumu garām.
ne.tikai aizkavēt Pa-ižplešanos.
Aus-'
st. arp . dali jam:mlau1n iutitem- .^;;Tm 1 V • , , . bRuzvelta hipotēzes .galAīgi
kaut; kas nočakstēja: melns, purniņš, ku, bet sataustīja til^ai pagalam no* r'^')ļ^'^ •
mazliet šņaukādams, pavērsās viņam biedētā Makša ausis.
pretī, tad tūdaļ pazuda kamolā. Eža Tā nu zaf?li
lielskungs bija izgājis kārtējā vaka- notverts.. Viņš
ra pastaigā: un; Maksi' mskatīiisJanarātu un' velosinedu. Mājā trūka
drošības labad uzboza adatas. Viņš dažu sudraba dakšu un karošu, ko '; |
nebija bailīfjs,: tikai piesardzīgs.' Ko ļ zagļi > laikam bija paguvuši sabāzt ,
var i-, zināt! Pasaule tik .pilna netie-' kabatas. 'Mļ
Otrā dienā laikrakstos bija lasāms . . . . . 1 « . . . . •
rīcll:
došž
jamj
saga
Vēl^
mier
Pad
māki
atvil
jo ni
neliels gabaliņš ar virsrakstu „Va^ ^ : i | | |
Dobe bija mitra no rasas,: vēsa,
1 . 1 . . . . ; . ^ ; . 1 : ^ ^ • . . . . . . . -.. ^ r r - . . - ^ . r j ^ . . - - - ^ :;p|^,
ai
tai dienā pienesa vairaķ ; nekā pa­rasti.
Nē, viņš nemaz nelikās lenns,
ko sprosta norežģītais klons_ nepie-, kaut gan daudz cilvēku viņu cilāja
ļāva/ Bet ko nu raksi tumsā, kad | aiz. ausīm, glaudīja nelēko spalvu un.
nezini īsti,: kam, un nav nekādu teica: „Mīļais, drošsirdīgais; Maksi!";
šķēršļu priekšā. ; Maksis^ ka visas/slavenības, būtu | |
Maksis izlēca uz mauriņa.: Pretī bijis laimīgāks, ja viņu'liktu miera, ļ p
rēgojās tumša, liela divstāvu vasar- ^ V a i es . neteicu," trusene .viņu : | |
nīca. \ Maksis bija sētnieka trusis, strostēja, „ko tu pasaulē pieredzēsi? jgl
pat retajos, uzraudzībā pavadītajos Bailes un šausmas vien! Butu^ vis- | | '
brīvības brīžos viņš nebija bijis tiķ • maz dobēs ko labu Iekodis. Bet kur
tālu. ^Sirds pukstēja strauji, dēlcu i nu tādam dēkainim prāts?**
— •\
•i
i
tt'DiES SATIKSMES SPROSTS -
vZEtoUCA AR]
«Savienība jau tuvākijā n
• i i i
ar
D i Va s latv I es u Vie mbas L on d oiī as
padomes apspriežu sabrūk
,,tJVrVIJAS" ABONEMENTS.
pasOtinot laHcrakstu pa atseviSķiem ek­semplāriem
(līdz 3 eks. iesk,), maksā
DM 3.- mēnesi + DM 0,50 par piesū-tišanu;
pasu tinot koUeklivi vairāk par
3 eks. — DM 3.— mēnesi oar eksem*
plāru; pasu tinot uz ārzemēni un maksājot
Vācijā DM 3.-r mēoesi 4- DM 0,80 par
piesūtīšanu. Sludinājumi maksā DM 0,70
par viensiejīgns nonparellļe iespiedrindar.
aizņemto telpu. Darba meklēšanas sludi-nāiumi
par puscenu. ,
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naudas pārvedumi un korespondence adre­sējama:
^Latvijai' (13b) Gfiniburg/Do.,
Biirgermeister-Landmannplati 7.
Latvija iznāk tris reizes nedēlā - otr­dienās,
ceturtdienās un sestdienās.,
Šie veidojumi no melna satina un mežģīnēm ir pēdējais ,,modes klie-diiens"
Anglijā. Dīvainais darinājums saucas vakara kurpes un radīja
lielu ievērību kādā angļu apavu modes skatē. DSp
;Oktobra vidū sākās Londonas m^starsacik-stes
basketbolā, kur latvi.esi pērn ieguva 2.
' Vietu. Šo^ad Londonas latviešu sporta klubs
. s t a r t ē ar 2 vienībām. Vienas pamatsastāvā ir
(Anglijas . latv i eš u mc istara Gravesendas špē*
i lētāji,.bet otrajā darbojas Londonā džlvbjo-ļ
šie basketbolistu Londonas meistartitūla dē]
i vēl cīnās 4 angļu, 4 amerikāņu, 1 poļu un 1
i lietuviešu vienību. Sacīkstes notiek 2 . g ā -
' jienos. •
V. BEBRE AIZBRAUC ŪZ
Valkas sperta d-augi §ajās dienas atvadī­jās
no trimdas rekordistes diska mešanā Vel*
tas Bebres, k»s caur Ambergas emigrācijas
nevar
nav_gaiigi noor-centru
dosies uz Franciju. Vletēiās TMCAs
pr-ks Erv. Šmits atvadoties: sportistei' dāvāia ^ ^
disku, bet basketbolisti ziedus. V...:Bebre- pēc -m
tam vēl spēlēja Valkas VMGAs . baskt^bola
vienībā pret amerikāņu: joslas meistaru V i t t - J^
burgas VMGAs izlasi. Meistarvieniba bija tik M^-^aiia n^^;.^^ ajnimas
tuvu zaudējumam, ka vēl Hekad. Pulkstcflls f^e^^^^ ^^artigl i h t^
ŗadrja 2 minūtes līdz sscTkstes. beigtam,. tod; 2^ T_,^Si . inten-
SLUDINĀJUMI
IZNĀKUSI
J. AKUŖ GRĀMATA
:•; oVIRSAIŠA-GALV
Krājumā ir trimdā vēl nepublicēti ; s t ā s t i.
Cena D.M 2.--, bet atstviskiem pasūtināta'
jiem.pr-t;DM;;;2.20 iepriekšēju samaksu. - A i -
.kulpārdevējiem parastā atlaide; Apjiāda uzde­vuma
nsus pasūtinājumus izpilda Fr. Grīn-berga
grāmatnīca: (l3b} Miincheri, Heizog-
Rudolfstr. 49. : :. ; J / ; ' ' /
Bez tam iznākusi Gustava Celmiņa, vadītā
„Brīvā Latvija". Oktobra n-ra savurā: tia-
.cionālās Padomes ārpolitisJ<.if uzdevumi, Vai
būs-, t r e š a i s , pasaules karš, ;Patiesību ; pār. pk--
;testības kustību, • Spoki, Ārpolitiskais vē'nē-jumsutt.
Atsevišķs n-rs maksā D M I . - . (153)
pārdošanas
Minchenē,.: Bad-Kisingenā, Gizenē,' Bad-Nauheimā, Frank-fiortē
un. citur guviLšas lielu ie vērību' un devušas dailamatnie.-
Kiem_ iespēju novietot savus aarous tirgū plašā mērogi • : .;:•
Nākamā izstāde notiks laikā no 18. nov. līdz 6. dec. Bad-
Nauheima.
• • .' l i s t ā d e i pieņem: •
. ADAS • ;IZSTRADAJUMUŠ,; / M Ē T A L L P • , V ^ , ' .
KOKGRIEZl^MUS, SUDRABA^^^^.
ROKDARBUS.
: I . Uz^fkinām daiļamalniekus nodot savus darbus un iegūt tu­vāku
informāciju caur Latviešu dailamatnie.ku savienību Es-
;• lingenā;; Zollbetgstr. 1, vai pie;.izstāžu^rīkotajiem K. Baloža^ uii
I; Mamaņtova, Kleinkotz b. Giinzburg, Latvian DP Camp.
avai
^artnes. Rietumu
as,
nam, Ka vei nesau. ruj%3iw.,•jmmm
Otes līdz spcikstes beiga^^ p | | | | ^
izmantoja' pretinieC'u aizsardzības. ^^^^d^^^^^^'-^ izcīnīja 15-14 (3-7). uzvaru. Sacīkste:ietUpa||^|J^^^
v;rnhnrcn.c vM^Ae nr, vniVfK YMCAs buffl- ••i^mm^m^^ J*.^^gustekņierfi
; Vioi'^^^onu un fab^
.atrodas Pa-
Vircburgtis T M C A S un VaUcas YMCAS m'-^Mm^ HA^. ^l^Steknierfl
bu spēļu cikla. .Fufbom abi pretinieki
sību bcid?a .l-l-Vneiz/Iķirti.:: ^volejbolā^siev^c-tēra
uzvarēja Virclj«»tga 15-^5, 15-»» 'f&iM
vīriešiem pārākā bi^ft ar he1psbrukle51em Spr^ 0^,.
k\ un Baumanj pastiprinātā Valkas vitiilba, ,f|.y|
kas guva 15-3, 15-10 uzvaru. Basketbola
vīriešiem Valkas viesi vircburģieSI (RiDgs,
Lercbs, I. im F. Blicavl ttc) pieveica Pf^^
aiv Karlovski, S p r ^ Baumanl un KnpU
31-30 (21-15). Kopā ar repriekšējatn
stēm Vircburrā U - 5 pārābimu ^P^'^^^^^ll^Vērsto'
Vircburgas rkCAs gpoHisti, izcīnot sporta ;M^Cetrv ^ '^^^^^ fJ^^
. l ^ v ē l a , , V i r c b u r g a . ^ ^ ^ ^^
^^^•vi^snieku^.
Vērsto -SinoR^r;?^::^
y^ I nav Kf;,-.
noslē:
gand;
atbild
lis Be
Pmai