Bavarijas Latviesu vestnesis, October 26, 1948

              Nr. 93 (198) 1948. g. 26 oktc^ii
Ai* autora parakstu vai iniciāļiem parak-
BHtajos rakstos izteiktās domas liav katrā
ziņā redakcijas domas.
pareģo
KRITISKAIS POSMS NO VĒLĒ-^
SANAM LĪDZ 20. JANVĀRIM
26, oktobrī
LATVIJA, 1948. 2,.
msi-iļijsļši •biinl
ti
||.:
i
... pipaii
<Jiiii|
liliti
Nākošā otrdienā ASV velēs prezi-.
dehtu.. Bet vēl pagājušā nedēļa visi
ziņotāji vienprātīgi apliecināja,; ka
ASV nav manāms īsts vēlēšanu
noskaņojums, ,^Daily Mair pastāvi^
gai s līdzstrādnieks Ņujorkā rakstīj a:
„Es vēlētos, kaut varētu ziņot, ka
vēlēšanu kampaņa atdzīvojas. Bet tā
neatdzīvojas. Ja jūs tagad ierastos
Ņujorkā, jūs pat neuzminētu, ka
esat atbraukuši ļoti! svarīgu vēlēša­nu
priekšvakarā. Rudens saulē redz
tikai pavisam nedaudzus vēlēšanu
plakātus. Ļaudis interesējas par ^ ci-tām
lietām. Jauni veikali, jauni res­torāni,
jauni kantori veŗ savas dur­vis,
ielu slaucītāji pīpē dgārus un
aizbrauc no darba jaunos Sevrole-tos;
Plimutos un Fordos. Amerikāņi
piepeši vairs nerunā tik daudz par
ka|*ū, bet atsākuši priecāties par: sa­vu
bagātību un savas valsts vare-
:nību."
ŠiS pagrieziens amerikāņu noska­ņojumā,
liekas, jāpazīst, ļai saprastu
i'em^slu^, kamdēļ Djuijam ir lielā­kās,
vai — kā daži apgalvo — pil­nīgi
drošas izredzes kļūt par ASV
prezidentu. „New- York Herald Tri-bune"
Eiropas izdevuma Ņujorkas
korespondents, uzsver, ka Djuijs iz­vēlējies
pareizāko aģitācijas taktiku.
Viņš visās runās izsaka drošas cerī­bas
un paļāvību nākotnei, kamēr
Trumens nesekmīgi cenšoties savās
runās kritizēt republikānisko kong­resu
un uz tā rēķina izcelt savas
priekšrocības. Amerikāņu tauta, dzī­vodama
pārticībā -un labklājībā,
vienkārši negribot nekā zināt par to,
ka pretinieks varētu būt guvis pa­nākumus
vai ienaidnieks būtu tuvu.
Paļāvība vienmēr iedarbojoties uz
amerikāņu vēlētājiem' laļDāk nekā
kritika vm brīdinājumi.
Djuijs esot. pilnīgi pārņēmis sava
lielā sāncenša Ruzvelta taktiku, kas
visās vēlēšanās uzvarējis ;galvenam
kārtām, ar smaidu un priecīgiem
vārdiem. Vel jo vairāk amerikāņi
vēloties dzirdēt paļāvīgas runas tad,
kad viņi sirds dziļumos noraizēju­šies.
Neesot tikai sagadīšanās, ka
pēdējo mēnešu ,,best selleri" (vis­vairāk
pārdotās grāmatas) saucoties:
„Kā izbeigt raizēšanos im sākt dzī­vot"
un ,,Miers mūsu prātā". Un
Djuijs, lūk, savās vēlēšanu runās
jūsmojot par skaisto Amerikas dabu,
sakot mūsu nākotne ir mūsu pašu
rokās," un „ja tik mēs stāvēsim ple­cu
pie pleca, tad nākotne nodroši­nāta".
Kāds angļu ķomentitors ar
zināmu rūgtumu saka: „Par spīti
daudzajām runām, Djuijs patiesībā
nav pateicis neko citu, kā to, ka
. viņ5 tic labiem tikumiem,; mājas
svētumam, Alīsel brīnumzemē •; im
dļBsmit baušļiem. Tā ir vērtīga ticī-ta,
bet neziii, vai ar to pietiks." :
Amerikāņu komentātori atzīst, ka
Trumens vēlēšanu runās gan sapul­cinot
vairāk klausītāju^ bet visi, iz-ņemot
pašu Trumenu, esot vienis
pratis i>ar to, ka Djuijs tomēr uzva­rēs.
Runām šoreiz neesot tik lielas
nozīmes kā citkārt, jo vispār vēlē­šanu
kampaņas gausums esot iz-fikaldrojams
ar to, ka abi kandidāti
amerikāņiem jau pārāk labi pa-zfistaml.
Trumens vērots prezidenta
amatā jau trīs gadu, bet bjuijs jau
asto^jius gadus pūlējies kļūt par pre­zidenta
Viņš gan joprojām esot sa­mērā
jauns cilvēks, bet viņa vārds
itki kā novecojis.
Pai* spīti šai j^priekšvēlēšanu le-tarģijai",
tomēr visi nopietni vēro­tāji
atzīst, ka šī gada velēšanas var
būt- svarīgākas nekā jebkad. Daudzi
ir norūpējušies par bjuija puslīdz
drošajām izredzēm uzvarēt he^ds tā­pēc,
ka viņiem būtu iebildumi pret
• Trumena nomainīšanu, bet tāpēc, ka
Djuijla uzvara praktiski pārtrauktu
valsts dzīvi kritiskā posmā;. Ja
Djuijs 2. novembra vēlēšanās uzva­rēs,
tad ASV īstenībā būs bez no­teiktas
vadības līdz 20. janvārirn,
kad [, jaunais prezidents pārņems
amatu. Ciniski Trumena pretinielu
gan sakot, ka ASV bijušas bez pre-
: zidenta jau vairāk neka trīs gadus,
bet nevienam, kaut cik nopietnam
vērtētajam nav noslēpjams, ka divi
nākošie mēne^ var. kļūt visai bīsta­mi.
Ārlietu ministrs Maršals un citi.
kabineta ministri tad gan vēl skai­tīsies
amatos, bet praktiski viņi j au
„saiņos koferus**. Bez tam joprojām
par Djutja īstajiem nolūkiem nav
zināms nekas cits, kā vien tas, ko
viņš jau pieteicis — proti: „Vislie­lākā,
bargākā tīrīšanas operācija,
kādu ASV jebkad pieredzējušas".
A. Lp.
NEIBURGAS PĀRSKOLOSANĀS
CENTRA PIRMĀS DARBA
SEKMES
Kopš 4 mēnešiem Neiburgā sāka
darboties IRO parskološanās centrs,
kas nupat beidza pirmo dai'ba pos­mu
uņ izlaida pirmos apmācītos
mūrniekus, šuvējas, sedliniekus. un
tekstilkrāsotājus. Darbību sākot
centram trūka gan inventāra, gan
darba rīku un palīglīdzekļu, kas
tagad radīti gan pašiem kursantiem
pagatavojot, gan- iepērkot par lī­dzekļiem,
kas gūti 1 aižot tirgū kur­santu
ražojumus.; -. •
Pārskološanas centrs novietots, bij.
kazarmju blokos, dzīves apstākļi
labi, telpas gaišas; kursanti saņem
nodarbināto uzturu. Nodarbības no­tiek
no pl. 8,30 līdz pl. 17, ar 1;5
stundu pusdienas pārtraukumu. Ofi­ciālā
mācību valoda — vācu, bet iz­līdzas
arī -ar citām mēlēm. Katrā no­zarē
bez tiešajām aroda apmācībām
arī valodu kursi 3 stundas nedēlā •—-
angļu vai spāņu. Pašlaik centrā mā­cās
ap 250 dažādu tautību DP; ie­sākumā
kursantu lielākā daļa bija
latvieši, tagad vairākums ' ukraiņu.
Gados jaunākajam audzēknim ir 15
gadu, bet vecākais tuvojas sešdes­mitiem.-
\ -^-^ •f.••
. Pirmo kursu izlaidums bija savie­nots
ār j aun apmācīto amatnieku iz­strādājumu
• skati. Tur bija redzami
gan šuvēju darinājumi, gan jauno
sedlinieku darinātās somas, gan
mūrnieku veiksmes paraugi. Pie
mūrnieku darbiem plakāts vēstīja:
„Sākumā mun^ bija 6000 ķieģeļu,
bet apmācību laikā: izlietots 600.000
ķieģeļu". Tā tad .-katrs ķieģelis kur­santu
rokās . apgrozījies vismaz 100
reizes. Par kursantu veiksmi liecina
arī tas, ka divas beidzējas. — M'.
Zeltiņa un 0. Konovčikova — pa­likušas
turpat pārskološanas centra
darbnīcās par ihstriaktrisēm. Daži
kursus beigušie, atgriezušies savās
nometnēs, j au sākuši arī patstāvīgi
nodarboties, tā nodrpšinot savu zinā­šanu
augļus. ; - • ;
• Daudz Neiburgas • pārskološanas
centra izveidošanā pūlējies centra
direktors A. Linde un inspektors E.
Paegle. Viņu enerģija un neatlaidī­ba
ļāvusi atrisināt dažu. labu „cietu
riekstu*' centra noorganizēšanā.
Darbs gājis plašumā un .tagad, bez
jau minētiem, centrā darbojas arī
elektro un radio techniķu, namdaru,
atslēdznieku, auto mechaniķu un
kurpnieku kursi, bet paredzēti : arī
angļu valodās tulku, stenografu un
mašīnrakstītāju kursi. A. Bu.
ometņu
PIRMO vispārīgo latviešu dziesmu
svētku 75 gadu atceres sarīkojumā
7. novembrī; Rotveilā piedalīaes Ba-benhauzenas,
Eslingenas, Meminge-nas
un. Vurcachas koris ar 150 dzie­dātājiem.
Virsdiriģenti būs • J. Dū-miņš,
J.- Austrums ūn T. Hstere.: Jau
6. novemlJrī notiks rakstnieku stun­da
ar franču joslā dzīvojošo literātu
piedalīšanos, bet vakarā „Jaunsāim-nieka
līgavas" izrāde. 7. novembra
priekšpusdienā katoļu un . luterāņu
dievkalpojumos' piedalīsies arī kop-koris.:
Pēc tam mūžeju apskate. Tu­vākā
Informācija Rotveiias YMCAs
birojā: PDR (Hotel Sonne), Neutor-str.
6. Sarīkojums sola izvērsties
par franču joslas latviešu ievēroja­mu
kultūras notikumu.
AUSTRĀLIJA miris 30 g. v. lat­vietis
Miervaldis Indriksons, kas no
Vācijas aizbrauca ar pirmo transpor­tu.
Nelaiķis strādāja uz Dierivid-austrālijas
dzelzceļiem pie Navakor-tes.
Viņš. miris pēc negadījuma, pa-kļūstot
zem vagonetes, kas kritusi
no augsta dambja.
VALKAS nometnes Skrundas 19.
skautu un 54. gaiduv vienība 17.; okt.
ar dievkalpojumu, svētku aktu un
plašu darba skati, kur, sevišķi izcē­lās
guntiņu un gaidu rūpīgi veiktie
rokdarbi, atcerējās savu 3 gadu
darbu. Skautu vienību vada Kursas
apgabala priekšnieks Kārlis Stunda,
bet gaidas sportiste Elfrīda Can-ka.
Gaidu vienībā pašreiz 70 un
skautu rindās 76 locekļi.: :r
NOMETNES; ;k?(s vēlas noorganizēt p,ulk-steņtaisītāju
darbnīcas, var pieprasīt" lietpra­tējus
Esiingenā. Turienes pārskološanas cent­ra
pulksten taisītāju darbnīcā ^ zeļļu., pārbaudi
izturējuši 12 mācekļi. Jauno pulksteņtaisitāju
vidiā ir arī 6 invalidi.
AIZBRAIjCĒJAS ATVADVĀRDI
PALICĒJIEM
ifoties no Eiropas,' ardievu vie­tā
gribētos katram teikt mīļu pal­dies
par kopā vadīto laiku. Šķirša­nās
nolīdzina visus asumus im pē­dējais
siltais vārds lai būtu: uz
redzēšanos!
Lai cik grūta bija nometņu dzīve,
mēs tomēr tur bij ām lielāks kodols:
Kā bites i imēs tināmies kamolā, jo
mūs vienoja mūsu. valoda. Un arī kā
bites mēs, protams, cits citu dzēlām,
ja kļuvām . pārāk cieši . saspiesti
Lai neaizmirstam vienu: pa mikro-skoķīiskam
pilieham bites «sanes savu
saldo bagātību. Tā lai nepagurstam
nekad vienam mērķim, pacietībā un
srl^stumā lieli kļūt. Jo lielums krā­jas
ho mazuma.
Bija rūgti dažbrīd, pārāk rūgti, bet
tagad par visu to varu tikai pasmai­dīt.
Jo. kad mana dvēsele kā aiz­šauta
bezdelīga neatrada sev vietu,
es pametu ļDiijušās dienas un pie­vieno
j os aizceļotājiem,• Ne jau laimi
meklēt, bet patvērumu. Un tā kuģis
,.Samaria",' izbraucot 21. oktobrī no
Kukshafenas ostas ar daudziem; ci­tiem,
izmetīs mani Kanādas krastā.
Un tāpēc gribas teikt: paliec; svei­cināta
zenie. kurai manas dzimte­nes
jūra glaužas klāt! Esi sveikts,
Eiropas krasts uņ mana atgriešanās
stunda! •; •
, Paldies visiem tiem, kas stāvējuši
pie „jaunās kanādietes" šūpuļa! Pal­dies
labajai saimniecei Emmai par
gardajām pusdienām.; Bet par visu
— paldies jaukajam Oldenburgas
mācītāj ani Svalbem par jaukajiem
atvadu vārdierņ nometnes baznīciņā.
Tas bija gaidīti un laikā', un dažai la­bai
sirdij ilgi skanēs atmiņā kā
mierinātāja balss no tālas, pagātnes,
no dzimtenes un māj as. Sirds kļuva
tik pilna gaišu, labu domu im klusi
maiga mierinājuma.
Un tā 'ar dzimteni sirdi aizejam
svešumā. V''. ;
Gronā, oktobri,
L e o n i j a O z o l k a l na
3Ō^^^^ to^ divās stundās
TEIKSMAINA ZIVS, kO^^^ ĀĶI BEZ ATSKABARGAS UN
BEZ ĒSMAS; L M APGĀDĀTO AR 80 M I U . APGRO-
' : ZtJUMU GADA
Tikai nedaudziem zināms, ka pa­gājušā
gadā Kaiifornijas tunas ziv­ju
zvejnieki. pirmo reiz vēsturē ie­guva
lielāku lomu nekā slavenie
Aļaskas lašu zvejnieki. Nedaudz ga-dos
tunas zveja un apstrādāšana iz­vērtusies
par ;Vienu no ienesīgākām
Amerikas rilpniēcibas nozarēm ar 80
milj, dolāru apgrozījumu gadā.
Kamēr zinātnieki vēl brīnās par
to, kur šī zivs īsti radusies, kur tā
nārsto un pa' kādiem ceļiem klīst
okeānā, tunu , zvejnieki ziņa, ka vi­ņu
laime un naudas maki nodroši­nāti,
ja vien izdodas ar zvejas ku­ģiem
uziet pietiekami lielus ļoti
straujo zivju barus, ko nevar noķert
tīklos, bet tikai makšķerēt ar īp^-
tiem bezatskabargas āķiem^ . kam
ēsmas vietā ir tikai spožu putnā
spalvu greznojums. •
Tunu zvejnieki dodas jiōrā ar ve-
.selām sardīņu Un citii sīku zivtiņu
kravām. Sīkās zivis nelieto ēsmai
parastā nozīmē, bet tikai tunu baru
pievilināšanai. Tunu zvejnieku ku­ģīši
Vispirms dodas uz; Dienvidame­rikas,
piekrasti, sazvejo sardīnes.
Tad viņi brauc tālāk Klusā okeānā,
visbiežāk virzienā uz Galapagoss
salām, ceļā uzmanīgi mērī jūras
dziļumu un kaisa okeānā sīkās ziv­tiņas.
Ja sīkās zivis, gadās; izmest
tiinu bara tuvumā (šie jūras klaido­ņi
vienmēr peld tikai baros), ^ tad
drīz vis bars sāk riņķot ap kuģi,
arvien straujāk un straujāk, satra-cināSjSakuļ
jūru putās, un tad tver
\dsu, ko vien pasviež — ieskaitot āķi
bez ēsmas.• /'
Kad šis iDrīdis pienācis, visa kuģa
apkalpe dodas uz zemām ;metalla
platformām, kas nostiprinātas gar
kuģa pakaļgalu. Kuģis viļņos . šū­pojas,.
un Vīri uz platformām bieži,
ļīdz; kaklam iegrimst ūdenī. Nevie­nam
nav laļkā domāt par ko citu kā
vienīgi, par zivju mešanu uz klāja.
Tiklīdz tunā' pieķeras āķim, .auklas
turētājam jāsviež zivs pāri galvai uz
kuģa klāju; zivs, atsizdamās pret
dēliem, izinet bezatskabargaino āķi
no mutes, un' zvejniekam; tikpat ātri
jāmet aukla uņtāķis atpakaļ ūde­nī
— lai tādā pkt ritmā mestu uz
Emigrantu pirmie soļi Venecuēla
Mūsu LĪDZSTRĀDNIEKA VĒSTULE
papīrierii gan jūs neko heie^ūsit !v
vajadzīgas zināšanas; pie taiii \1
labas zināšanas. Zinu kādu latviMi
kas, gan šoferis būdams, bet nekn
daudz no motoriem neprazdams
bija uzdevies par- automechamki bS
jau pēc divām dienām darbu'biia
zaudējis. Sapņi par augstām speciā!
listu algām jāaizmirst. Un- viņš u
laimīgs, ka dabūja vienkārša strad
nieka darbu ziepju fabrikā pie eti'
ķešu līmēšanas ; uz ziepju ka^t^m"
Viņš pelna 10 boL dienā un .S
vam .1 kg ziepju nedēlā. 10 bor jr
caurmēra alga, ko ieceļotāji Vene­cuēlā,
pelna.
Patlaban lielākais pieprasījuma
Venecuēlā ir pēc elektroinstallāto.
riem, bet atkal labiem amata
pratējiem. Tos visvairāk, pieprasa
darbam interiorā, t i. tālu zemes
iekšienē, kur valsts patlaban izdara
plašus, elektrofikācijas darbus, iet
var dabūt ^ darbu arī - tuvāk centram.
Kādā amerikāņu installācijas firmS
Valensijā patlaban strādā 6 latviešu
instajlātori, saņemot no 10 līdz 20
bol. dienā. Jāpiezīmē, ka 20 bol; sa^
ņem tikai; divi, bet pārējie strādā
par 10 un 1.2 bol., dienā. Algas gan
pakāpeniski paaugstina, atkarībā no
nostrādātā . laika, bet nekādos fari-,
tastiskos augstumos tās nepaceļas, 10
bol. dienā ir alga, ar ko 4 cilvēku
ģimene var iztikt. .EJs saku ^ a.
t i k t , bet ne vairāk. Par šādu algu
jūs varat samaksāt dzīvokli un uz^
turu, bet nevarat iegādāties gandrīz
nekā jauna, varbūt, izņemot ne­daudzus
sīkumus. Bet ieceļotājam,
kas ieradies ar pāris ceļa somāmi
ir vajadzīgs loti daudz. : ^
Darba apstākļi ir visai īpati, bet
arī loti dažādi, atkarībā no darba
Nevejā. Ir darba vietas, kur jāštrā-ā,
galvu nepaceļot, ir atk^il vietas,
kur priekšstrādnieks vai meistars
eiropiešu : strādnieku darba .. tempu
vairākas reizes diena • cenšas pama­zināt
un norāda ,,Poco a poco!" —
pamazām. pamazām!
Te pastāv arī slimo kasu sistēma.
Strādniekam, kas ir apdrošināts t s.
Segura sociafl, atvelk no algas 2,5^/o,
bet tad viņam un ģimenes iocdcļiem
medicīniska palīdzība ir brīva, ie
skaitot arī medikamentus. Šis āpV
drošināšanas veids gan nav obligāti
visos Venecuēlas štatos. Galvaspil­sētas
štatā tas ir obligāts visiem, uz­ņēmumiem,
citur tikai atsevišķām
rūpniecības nozarēm, .un cļtur atkal
ir pilnīgi brīvprātīgs.
Valensijā, • oktobrī.
•^:-V • A. K l i š ā n š '.
Par daudzu imigrantu sapņiem un
gaisa pilīm rakstīšu kādā citā vēs­tulē.
Šoreiz, gribu stāstīt par tiem,
kas noņēmuši rožainās brilles un,
atmetuši cerības 6 mēnešu laikā kļūt
miljonāri, ķeras pie pirmā daudz­maz
piemērotā darba, lai ar savām
rokām un muskuļu spēku nopelnītu
pirmos bolivarus.
Ir pavisam dabīgi, ka, lai dzīvotu,
ir jāstrādā, un jāpelna. Savā zemē
darbu dabūt nav grūti. Tur jums ir:
ne iikai draugi un paziņas, bet gal­venais
— jums ir valoda, kuļ'ā jūs
varat brīvi saprasties. Imigrantiem
visa tā ti'ūkst. Nonākušiem svešā
zemē, viņiem nav ne draugu, ne pa­ziņu,
ne valodas zināšanu. Un tikai
te ļoti daudzi atmostas un spiesti at-
•zīt, ka valoda tomēr ir svarīgāka
nekā viņi, Vācijā dzīvodami, bija
domājuši, vn ka tik vienkārši ar tās
iemācīšanos šeit arī nav.
Venecuēlas imigrācijas institūts
iespēju robežās gādā ieceļotājiem
darbu viņu profesijās vai radniecī­gās
nozarēs. Taču visi cenšas pēc
iespējas darbu sagādāt paši. Šim
nolūkam no imigrantu nometnes var
dabūt atvaļinājumu un braukt, kur
vien patīk pa visu Venecuēlu un iz­meklēties,
. kā saka, pēc sirds pati­kas.
Tas viss akan jauki, tikai nav
jāaizmirst, ka praktiski šī braukša­na
ir ļoti ierobežota tāpēc, ka trūkst
naudas, ar ko samaksāt ceļu.
Vācijā par Venecuēlu domāja, ka
tā ir tāda pusmežoņu zeme, kur bal­tais
ieceļotājs jau ar to vien var
kļūt bagāts, ka viņš baltais. Kas ar
šādām domām Venecuēlā ieradās,
smagi vīlās un vairākas nedēļas bija
kā no laivas izsviests.
Ir tiesa, Venecuēla neprasa papī­rus,
bet ir labi, ja juihs tādi ir. Ar,
SA
CELŠANOS SA
lEPRI
- j t ī c k a s rīcibaš dēļ
valdības enerjiio^Te^iieSsv L LsnP '^?p-iektā
m m
mi i
m
licst
^ an^enk^ņ^ . neciešamu. Līdz
^ « S t u piere- 3V^^
>r-uS kamēr Savienoto
t»^^Sties uz armiju, at-
Balss informē, ka Kore-i^'^'^
isi oadomju oficiāla n-
^,i»e*« ''l^cs izsrnleiU5i savu
17. oktobri tā
Po""^"- Amerikāņu «'"'"i'^sntāvii turpretim neva-
^ķstu f [5f"^Lgdi^ nemierus,
'ti. Si konstatēt neKaaus .g
^l"f.,!vini atradusies mmetaja •1f/s3žanās sākās tikai,to
';i**'„prf TASam šāda psrska-
1 S S . bieži^-^āatce- -I Sutv i saeimas vēlēšanu re-
••ļt«i\tviiā kas Berlīnē bija zi-
•3* āenibā vēliiebija nemaz
•Si rtri sākušies ari Fraiidjas In-
ISunistiimindi^^^^
VKSTULE- NO .AUSTRĀLIJAS
' Tvaikoms ,.Charlton Sovereign'\
kam ceļā gadījās dažādas klizmas,
un to dēļ veselu mēnesi vajadzēja
atpūsties arī •Gibraltārā,: beidzot no­kļuvis
Austrālijā, un dīpīši izkāpuši-krastā.
^
Braucot pa Vidusjūru, uz kuģa
pēkšņiizziņoja trauksmi. Izrādījās,
ka kāds lietuvietis iekritis jūrā. Lai.-,
me, ka jūra bija mierīga un puisis
prata peldēt. Kuki apstādina]a. kaut
tas bija paslīdējis ' jau . kādus 300
metrus slīcējam garām. Izmestos
glābšanas apļus viņš neredzēja, bet
20 .minūtes pilnā apģērbā tomēr.. no­turējās
virs ūdens.'/ Lietuvieti Aus­trālijā
gaida bargs sods par pārgal­vību,
vingrojot.ilereibušā stāvoklī uz
kuģa klāja reliņiem. • \-: • •' : ;
Ēģiptes .tuvumā sastapām daudz
sabiedroto karakuģu vienību; . Tik
•lieli.sks skats vēl nebija redzēts. Lie­kas,
kādi. ,vien kuģi .iŗ pasaulē, tie
tur arī bija.i
Melburnā, oktobrī.
S p. K1.
klāja nākošo tunu. Parasti šāda me­šana
turpinās pusotras vai divas
stundas, tad tunu bars kuģi atstāj.
Parastais divu stundu loms — ap
30 tonnu, par ko Kalifomijas konser­vu
fabrikas maksā 9000 dolāru. Tā
ir alga par divu stundu dēkainu
makšķerēšanu.
Klusajā okeānā ir dažādas tunu
sugas, un ir tunas, kas sver 20—30
kg katra. Tās zvejnieki sauc par
„divu vīru tunām". Stāvot uz plat­formas
plecu pie pleca, zvejnieki sa­stiprina
divas auklas pie viena āķa,
lai, tā teikt, „četrrocīgi" spētu iz­mest
milzeņus, no viļņiem uz klāja.
Tunas, kas sver vairāk par 30 kg,
spēj izmest trīs vīri. Dažreiz gadās
pat tunas, kas sver vairāk par 50
^g. Tās tad ar mokām var pieveikt
četri vīri. Vienā uņ tai pašā barā
parasti peld gandrīz tikai vienāda
lieluma zivis. " >;
Zvejošana saistīta ari ar bries­mām
Ja lOŌ kg milzeņa aste lēcie­nā
skar zvejnieka galvu, tad var ga­dīties,
ka šis vīrs vairs dienas gais­mu
neredz. Vispār zvejnieki apgal­vo,
ka ar spēku vien tuna nav pie­veicama
— j āiemācās izmantot pašas
zivs skrējiena spars, lai izsviestu 1o
uz klāja. • Otrs iemesls, kādēļ me­tienam
jābūt straujam un jānotiek
tieši īstajā momentā, ir tas, tiklīdz
tuna pagūst ar āķi mutē apgriezties,
tā ierauj visstiprāko vīru jūrā.
Kaut ari šāda zveja rūpniecības
vajadzībām iesākās takai pirms pā­ris
desmit gadiem, tagad tunu Kali­fomijas
piekrastes tuvumā tikpat
kā nevar sastapt. Zvejnieki jau do­das
2000 jūdžu uz dienvidiem. Pē­dējos'gados
būvētie . vismodernākie
tunu zvejas kuģi ar ierīcēm 500 t
zivju iesaldēšanai: maksā ap pusmil­jonu
dolāru.. Vairums tunu zvejas
kuģu pieder kooperatīviem vai, pa­reizāk
sakot, pašu zvejnieku sadar­bības
kopām. Kuģa apgādāšana un
izrīkošana braucienam izmaksā ap
7500 .āolaru, bet sekmīgu apkalpes
vīru caurmēra peļņa ir 8—9000 do­lāru
gadā.
Tunu zveja no sporta par rūpnie-ckiku.
nodarbību kļuvusi tikai pēdē--
jos gadu desmitos. Visvairāk par to
jāpateicas kādam jaimam jūras
makškerēšanas sporta entuzia stam,
kas apmeklēja KaJifomijas piekrasti
priekš 30 gadiem. Viņam tik ļoti ie­patikās
tunu zveja ar āki, ka viņš
pierunāja savu tēvu ierīkot : tunu
konservu fabriku. Viņš to varēja,
jo tēvs bija bagāts konservu .fabri­kants.
. Pagāja diezgan ilgs laiks,
kamēr tunu konservi iešuva pircēju,
atzīšanu, bet kad tam bija pāri, tad
bija situsi lielā stunda Kalifomijas
piekrastes zveiniekiem. 1947, gadā
četras lielas . konservu fabrikas jau
pārdeva 5 milj. kārbu tunu konser­vu..
S. E. P.
m
-4
M mmm Mahes Pilsētu, ;tbru-ļļi%
dju3.iložāv^i^f--"
m
i
'3- w
•i
%
iļ
m
īuias katlu
Berlīnē
.5?
Kaieļs
filDOlmU ĢENERĀĻA KOTIKOVA
PROTESTS
JRZEMJTJ ZURNĀUSTU
SKATĪJUMS
lākus maršalam Sokolovskim ār-iffliiii
un vācu laikrakstu slejās pē-i
laikā aizvienj biežāk parādās
in ženerāla Kotikova vārds. Kopš
uiis nedarbojas sabiedroto kontrol-imļ
Kotikovs ir tas, kas „diri-
|| uzbrukumus maģistrātam,' riko
4 strā^iielcu demonstrācijas, ie-ilz
angļiem un amerikāņiem pro-
Kāds noziedznieks, ko Indianapolisa p5c 38
gadu cietuma soda izciešanas izlaida no _flp«
cietināļuma, pāris dienas, nodzīvojis brīvībā,
konstatēja, ka tāda dzīve izrtāk pārāk dārga , . ,
un pieprasīja, lai .viijam ļauj atgriezties ^,brī- SSls Un ItvU Sevi dēVēt pat" \yisas
vā maize". Viņu Inj^umu •noraidīļa. (AFP) | | ļ feta koinaildantu
Divi angļu kosmētikas fabriVānti paSreIr 'fiļ|l . . , *
strīdas par kāda Šveices inženiep/izg«droļU'/;;j|3 ^^alļSKotikoVS atšķiraS nO pa-ma
patenti - Šķidrumu, kas, uzziests uz kril/ -"m ļļjģ padomiu vir<OTl<^ln/ fina Por^n
tīm, acumirklī sacietē un tādā.veidā M y . V^^^ "pa. GaŗO,
krūšttirus. Minētais Šveices inženieris ciļv^'^^^g!!™'^^
ci aplaimojis vēl āri ar citiem izgudroļti' ",?>i3
mierii: „Istabas mušu nonāvēšanas maSInu" .;|
un trauksmes ierīci, kias aizkavS Cdens pUļ
šanu par mazgājamās vannas malSm. (PRD)
„Ātbrivojief ostu no kuģiem. Iebraucu jii^.-^§^
radloteleļ
matu, zilo acu,
Atombumba uz klāja,", šādu radlotelegrafiski .
pārraidītu ziņu saņēma Montē Karlo prefekts ||
un uztraucies nezināja, ko iesākt. Bīstanft'
jam kuģim izstītīja pretim policiju, kas sŗ 'm
stapa izpriecas jachtUj^ kufas īpašnieks atti' «
nās, ka saderējis ar kadu apkalpes locekli par u
minētā satura telegrammu. Vinnētos ļwO yg^_^
dolārus viTiam par policijas rupju maldinās»'
nu bija jāiemaksā Montē Karlo policijas ka^j -m^
savienība, jo
a^ekalkulēta par v i ^ o -
f t ņ e i l BBC politiskais
Kādas Āfrikas iezemiešu cilts Pārstāv J . ļT^^?^^
Francijas koloniju pārvaldē Parīzē ?aņein Ut Viff^eru: ^ «^pidu
mēnesi 92.000 franku ģimenes piemaksu» ,)o
m"i?s viņam ir harēms ar 10• sievSm op |ļ
bērnu. (^^'
VE51 ULĒj
REDAKCIJAI
..^^.^S^clešbadu. Bet tai
*7Z:Ir^ Kad vēlāk
mm
stlm
m
J. B l a ž ē v i č s , Heilbronna
PALĪDZIET MUMS
Heilbronnas tbc slimnīcā iarstējas
89 latviešu slinmieki no dažādim ^
nometnēm un apgabaliem D:sive, KS
jau slimnīcā, ir ļoti pelēcīga im mes
^ "lietu. Viņu,'pfo-nieks
sarakstās
»profesom Pikāru
jūtamies vientuļi im izjūtam ganfU; j-Ji,.^ Pfofesors Ausu^o -on -
pagurumu. Bargā likteņa un iVf' \ ŗ » 17 gadi^^^*
balnTākti, ilgojamies pēc draudd- ' 4>^m^i^^ J^tosfairas
ga mierinātāja vārda, kas liktujdj- .>B jAraucis S A ^ t^
mirst mūsu dzīves traģ^mu nASi^ ,-Ma mtsms ^7^^^^^^"
dis pildītu ar siltām
Tādām vajadzībām
Terfbu jūtiiņ. • ^4>o, 7 ^
visuzticamākais: • riStP^^ā ir
trūkst. Mūsu grāmatu galdā, to^ r^^^S'Jas ir\,!!35^^'^^^
izveidošanu uzsāku pirms „-.SI^ 't^ābijisļjjfnūža gados,
lielākai daļai ir tikai veci izdevu* -.jĶM pas'a«iT'^ ^ apbrau-mi,
kas jau izlasīti, bet jaunu gra- .gS ka' ^ g s jt„^_
matu iegādei mums nav līdzekļa noriZ^. n§;.-
Izmantodams gadījumu, 'izsaku ; "«doinato — P^^"
_. rsnigu pateicību Grāmatu
apgādam, „Latvijas" redakcijai
sirsnīgu pateicību Grāmatu Drauga toļuj^sdiegt metru
apgādam „Sauksme", kas ar savu Iz- -'su ],e ^ •
devumu piesūtīšanu mūsu gar^^ v4 ļj» briin;j,aj}><i2 interesē
avotu dara bagātāku. Varbūt arī at .;j||tj^ valrģij iJ^f ^auna un
grāmatu aogādi un tautieti varētu • .«i^iļ'^jionstrujt^rsanas balona
mums izlīdzēt līdzīgā veidā. Sutiju- /^^faJāJujnJ^, ?P^ālojau-mus
lūdzu adresēt J. Blažēvi^n,. jk * apn,^^^^
DP Hospital A II Z. 190, Hell- ^,.ProfesoS
bronn a. N. '-a*^>n^_^ P^fejais tajās
lespe-e
un
k
b
k
v
1
B
F
g
B