Bavarijas Latviesu vestnesis, October 26, 1948

              TVUA. 1948. 8.
1 J^T"^
pa maniem
' ^ ' ^ Viru p ^ ^ i
^^dzētu karogus ^ v ^
ij)enu ar
jauna partija! Ks^J^
ps U2 bridi a?
;etiišķlgi. ^"taa ,
lleži mīdījās I » viena-,^ -«^ tr£
i r am nevarēja manīt izet
levienam negribējās S
«ļune vairākkārt pask^l^^
j a u smaidīja un sālu ij.^
;Ot,.Orupamaptecefe
;ta tevs,;bet^,kā jOrfe
jiat jau paspējāt zinSt?
Itaism brmums."
Ta_4r gluži vienkārša lie.
cilvēkam, jau seri'ir paga.
P ^ ' spēks un sk^^
pieņemas visādas citas ma^
ba oza, skatīšanās citu
b m un lūpām, vai tas ne.
V tami, tādus saldus nosle-ādi
pēdējā: laikā glabājās;
r "un . macānlešu karstajās
ar jau noglabāt pārak i i . :
du vienmēr gril^as ziest uz
;ālca$ rikas . . « .
jūs visu^ t^^^
LUkt visus atpakaļ baznicā'
)u pārrunāt no jauna;'
.zās. ,,Kā lai ļaudatiittk
jās visai passļalei par i^^.
Sie tam, k a d viņi neka ļau.;
[darījuši un nav to pelni-
• • ' • . ,'' • •. •• •
no jauna? : Nu, paprasiet
tmu, varbūt,: tas ' i r ar mle-
1 nē., P a r to, ka jūs salcS't,
vēl neesat izdai'īiuši, tad
ēl paspēsit kaut ko izdarīt,
r šodien drusku pašmiksti-
;āda gadījumā pa daļai es
avansā . . bet pa da-
1
to, k a jū<5 jau vakar gai-
JlaTnās macāniešus . .
ffli vīri nopūtās tā, ka visu
^ ^ r i sakustējās. "
li t i k smagi. Vēl ;jau ļaa-a
r t i ja nav zaudējusi :un.
Lvnav uzvarējusi. Tad nij
es — tā kā ar to mm-
« bija tā, ka .zirgs bija
bet tā piesišana . mača-;
.grēks l a i skaitās uz pusēm...
L jūs visi tomēr tik ļoti .;
m taisnību. ,Labif lai Jel!
lamāju laudāņiešus,, bet .
^ētdienā dabūs maoaniesi
i u porciju. Ar niieru?'V
Bvesta ' sirmajām i uzacim
fccoja vēl ķēnišķīgāk.:
baliecās Orupam pie aus3
iJai
ļ tā, tad varēs iztikt:"
raucot, Orups aplika roku
l i t a i ap pleciem un, glas-bgones
viņas zīda lakata
i ko? Es kā parunājos, pa-
• to .veco Vasaru, man ap
| a tā viegli, viegli . . . Tas
ins īsts, Dieva cilvēks - ^
taisnīgs?'
brīža; •
unumu?" ... „„
i tāds?" viņa vaicāja, no-u
pieceldama. :
svētdienā lamās maca-ļņa
pats pateica." , . .
i i l k a atpakaļ par pien no
akatiņu im mugui'U^at
nāk. Bēdu rievas ap
ļgka izdzist un seja a t « .
ļs dzīvais galžums, kas w .
dienas spožu«iiņ'iy';
[tālumos-ap :lielceHv..i
I krāsoti un "lazgah J
sta gan s v » ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^
aiks i r nostaHes.um
ps teica. ^V.n«\*'|lla.
^domā,: bŗauksini
ļiglta. • , iTn gfci
ukslm?. Protams Ka
;sim. Visi, visUaua^
)nips runāja axn
savu cieto rolcu
ies u2 sievas
roku
plecs
solisti V^ e r « a ^ ^ ^ „,
K i k o v s saņemu>i
esoties noveonbīa . .
operā. ,;
burtnīca i2na^"f Karo­las
I. lLeimar>^*' V D?il'
Ebe^ E. Ķezberes,
5. Jirgensona,vi'
ļic darbiem-tatvLan
Newspaper
pubiished uiider E U G O M C i v i l -
A f f a i n Divisiot) AuthartsatioD
Namber UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārli? Rabāc^.
DP Carap Kleink5i2 near
Gfin2lnirg/D Printer.; „Scbwab.
V o l k s b l . " GQnzburj{/D.. Bgm.-
Landm.-P1. 7. Circi:!at|on : 4000.
Ptiblisbed three fimt^s wetkly.
Edliorlal (Tfilce: Gfinztmrg/Do.
Donilniku8-Ziŗnmerma'.n-*^tr. 2 l A T V I A N N E W S P A P ER
Nr, 92 (198)
Otrdien, 194S. g. 26. okt
l2Tiāk trh Ttixt9 n«<tē|&.
Ud9vē)s: BALK osdenimā
Latviešu preses darbtnielni ea-darblb&
s kopa. Atbildigait re-daktors:
K. ftatScs. TietiL A.
Liepa, redaktori: SL Bārda,
ftt CuUti», H. Mindenbergs,
A. Smita. Adrese t Gtozbuŗg-
I>o.; red.: D(ml^nik^^8-Zimme^
mannstr. 2 (tālr. 50), ap«.:
MarktpL 25 (t M), 8piwt:
Bjnn -Landmano.-PL 1 (t 82)
AR D Z E L ZS LAUŽŅIEM
' K POLICIJAI
Sti-eIķSr kas Francija turpinās j trīs nedēļas, aizvien vairāk atgā­dina
pilsoņu kai^i/V^ garas sēties piektdien atļāvusi
policijai nnkaŗaspe lietot ieročus, ja uzbriīk nemier-nlekl.
Visa policija atrodas trauksmes stāvokli. Žandarmērijas un 1948.
gada rekru.si, kas nesen tika^^^^^ mājās, atkal iesaukti. Ikvienu āi-T
zemniekur kas piedans bez kavēšanās izraidīs no
ļFYancijas. Departamentu pref^^^ visas sanāksmes,
kaat tām a n būtu privāts raksturs.
Politiskās aprm Parī/iē izsakās,
ka jaunie valdības rīkojumi IM^^
..tādiem,' ķo; paiņi<;tL izd-'3d; izņēmuma
stāvokļa.iaikā.:Franču lai aiz­vien,
biežāk lieto vārdu ^revolūcija''
un „p{lsoņu Isarš". ..Ārlietu m.iriistrlr
jai tiivu stāvošais . v X e :M infor­mācijai
par ^stļ-eildem. licies • zīm\^
virsrakstu ;,;Sacelyanas".^ Pa to l a i ku
.stāvoklis vi.sā .valsti turpina vairāk
un vairāk saasināties.. Pagājušās ne­dēļas
beigās valdība deva rīkojuniu
steidzaTni aivest .1 idma,'^īn ās karaspe-
. ka vienības no Ziemeļafrikas, kas
novietotas Sant. Etjēņas rajona. K a ­mēr
sociālisti un". ''nekomūnistU'lvās
v.arodbiedrības aic 1 na- st radni.-^lais dar-bus
atkal at^^nkt,' komunisti; :det:)n-
TCjusi, ka kalnraci;: cīnīsies a r i tāda
. gadījuma, 'ja valdība ,,samazinps v i -
' nu dio.na.s devās ' līdz vienam . kar-
:iupelim'\- Uņ.rTarijas ; ' arodbiedrības
apsolljušas stvoi k'nt ri j i om 9000 dol aru
: Holli pabalstu, • bet Ccchoslovaki ja^
40:000'doJaru.^;/-
Franču' komunisti visiem .•Ildzei :-
ļipm , pūlas radīt ta ucamos. slm-
.nrtiju- strejlats.' A r pasaules a.rod-biedrību;
āpviv-nībn;^ .starpniecību-' tie
.uzaicinaju.'^i. britu,; ī.m . ^ametikiāņu
kalnračus ,un ostas str.ā'dnielciis nedot
Francijai oi\ 1 o,s i m ;nei el ā det 1 ā.s k n-i^
os, ; Divus; „r.ibertv-' kuģus.;.ar: dg-
- lēm no A S V Francijas.d;-^tas\ strād­nieki
jau atteicas .izlātlet t;a; Pa
proklamējot 24 st n n du^ ^ st re ik i.i. D a u -
dzos oglraktuvju.• rajoivg.juidrī-^.
katru - dienu notiek- sa(iurs]nes..;Tā
Eetlriā, .Ziemeļfranciju. lU^OiiO; Strei­kotāju
ar akmeņiem un .dzelzs lauz.-
. ņiem; uzbrukusi' ptflicijai. -Grand
Kambē sinaj^i ;ievai.iuylļ āO renuljli-
: 'kinislcās Ŗvardes locekļi. Kuno i-ak-tuve.
strāidnieki aizdedzinājusi: Uelus
benzina .krājumus." ;
Nemieru centrs i r Sant Etjēnas ap-
.eabals; sadursmes, te notiek gandrīz
bez pārtraukuma dienu un nakti.
Kad kavaspēk^ un policijas stāvoklis
kļuva sevišķi draudīgs, tie bija
spiesti lietot m.ašlnpistolea Si paša
ap.c^abala Monso railctu^ē 3000 strād­nieki
uzbruka policijai, kas bija
okupējusi šachtas. Pēc īsas cīņas po^
l i c i s t i bija āfbruņoti. Tie metās bēgt,
pametot nemierniekiem smagos aur
tomobiļus, bruņu cepures un gāz-mai?
kas. Vienu pulkvedi un 70 po­licijas
ierēdņus kalnrači sagūstīja un
paturēja par: ķīlniekiem Pēc papild­spēku
saņemšanas, likum,īgās varas
pārstāvji mēģināja par jaimu ieņemt
raktuves. Bet pa to l a i ku no kaimi^
ņu: api;ŗabal1em arī strādniekiem pie­steidzās
palīgi, kas policiju ielenca
un atkal atbruņoja. Parīzē saņemta
informācija,, ka kalnrači saņem aši
ieročus un nolēmuši pretoties visiem
līdzekļiem.
Lionas apkārtnē policija un kaŗa-spēlvS
no 25 ogļraktuvem svētdien
okupēja 13, atbrīvojot, a r i lielu daļu
ķīlnieku. Kādā šacbtā apcietināti
25 strādnieki, pie k u r i em atrasti ie-n
;ei. S 1 1 k u deļ līdz šim Fraucijas
saimniecība jmr zaudējumi 3 miljoni
tonnu ogļu. Valdība tāpēc nolēma
steidzami iepiliet 1 milj. t ogļu'ASV
un Li('lbritanļ;ia, .^edzot izdf^vumus
no r'īlP suminām, kas bija paredzēr
tas uzturlīdzekļu un kokvilnas ie-i^
fīdei
Visi ārzemju laikrakstu pārstāvji
no Parīzw-> ziņo. ka stāvoklis Fran­cijā
kļuvis tie.''ām kritisks. J a valdī­bai
iļeizdosies gūt virsi-olcu. Maršala
plāna palīdzība var i.zrādlties veltīga
ati citām Rietumeiropas valstīm
Bez tanvsavu nozīmi zaudēs ar
(Beigas 3. Ipp.)
PAREĢO JAUNUS PLĪSUMUS
D I E N V I D S L Ā V I J A P Ā R V I E T O TA>;KI1 V I E N I B A S U Z R U I M A N I J AS
-•;-.V:PIEROBEŽIJ
Itāļu izlūkošanas dienests ziņo no Triestas, ka kāds Dienvidslāvijas
tanku pulks, kas b i ja staciohēts Italijas pierobežā; pēdējās dienās at
vilkts. Domā, ka tas nosūtīts uz Rumānijas pierobežu. Beķrade tā vietā
atsūtījusi speciālas slepenās policijas vienības, kas stingri kontrolē ro
bežpārgājējus. Romā saņemta informācija, ka Maskava devusi rīkoju
niu visiem dienvidslāvu virsniekiem, kas „pārskolo.!i:šies" Padomju Sa
atstāt Itālijas pierobežu un doties uz Bosniju,
;I^šrelzēiQ situāciju. Dlen^^^
raksturo-kāds ,.D.āily Mali"iespiests
^ t s , ; Patiesībā tā k;^^^^
, pazistamo amerikāņu ; vēst-umieku
P^oriu Gmiteru, ķai^.^p^^^
saules ķaŗavpulDlicējis Savienotajās
;yalstīs. populāro grāmatu; ;,Elŗopa no
iekšpuses". G-unters. tikko atgriezies
mēneša ilga .ceļojuma pa tām
valstīin, kas atrodas aiz dzelzs aiz-
;^3xā,; AmerOcāņu; vēsturnieks dotnā,
neviens padoriijii satelīts šobrīd
:^^v : spējīgs.; sākt ^ karu. To nevēlās
Maskava; Visa: tās Kdzšinējā po-litLka
ir vai l iu blef.ošana, vai a i i i z -
"devīgu apstākļu izmantoš^^
Guriters saticies un mnā^
. ^ trieciens
. Piedzīvojis visā: savas - varas ; laikā.
• konflikta;; dēļ ..Padoniju-- Savie-
[•^oa nekādos apstākļos nevar sākt
' f >^^, -jo tagad-. pilnīgi at^egt-s tās
:'--^isais. flanks. Var: j au ticēt dien-
. .^ļaslaviem, kā :tie: k
•PļJse,: bet ;to; laikam neīdaņs arī pats
-^aļins. Tīto esot nnierīgs ņn neiz-
-.^^'^ .^^kādu nervozitāti. Tikpat mie-
.:^§air arī visa viiia apkāiiTie.: G
• : y ^āties^ Dienvidslāviju
r!!^!^_.sakt karu. ,Neiespējanis,.pēc
domām^ i r a r i atentāts pret
PAR U N PRET
Baltijas valstu
atbrīvošanu
•„Daily Mail" ievietotā vēstulē
lasītājs Franci^eks Grabovskis ko­mentē
, Vinstona Cereila neseno
runu, kuļ'ā: viņš prasīja krievu
Izvāk^anos no 11 Austrumeiropas
galvaspilsētām. Uzskaitījis šīs
pilsētas: Rīga, Kauna, Tallina,
Varšaia, Bukaresta, Budapešta,
Sofija, Belgrade, ;Prāga, Vīne un
Berlīne, vēstules autors tālāk
raksta: .,Sādā veidā Cerčils iztei­cis
trīs Baltijas valstu — Igauni-jasj;
Latvijas un Lietuvas — cēlo
atbrīvošanas ideju,, un mēs varam
uz to novēlēt tikai Dieva palīgu.
Bet tai pašā nmā Cerčils arī
dekļlarēja prasību, lai k r i e v i at­iet
aiz ^Kerzona līnijas, un, tātad,
atbalsta baltas vienošanos. No
jauna atzīdams Jaltas nolīgumu,
Cerčils atkal izsvītro savu .cēlsir­dīgo
Baltijas "valstu neatkarības
ideju, jo tādā- gadījumā; Baltijas
vabijis paliek Padomju; Savienī­bas
aŗnektētā territorljā".
I „Lai atjaunotu Baltijas valstis,"
tālāk; raksta Grabovslds, ,,Jaltas
noilgums jāanulē, jo tas i r tikpat
noziedzīgs kā RIbentropa un M o -
lotova pakts. Jaltā Huzvrjlts. un
Cerčils pieņēma tos pašus Staļina
priekšlikumus,, kādus viņš . jau
bija izteicis 1939. g. Rib>entrbpam,
|tas ir, — Polijas sadalīšanu. Nav
.starpības, vai Āzijas robeža, kā
to' izteica Cerčils, tagad . i r pie
Elbas, v a i art kādus simts kilo-metrlis
aiz^ Varšavas! L a i nodro­šinātu
nriieru un organizētu Eiro­pu,!
I K r i e v i j a i jāatkāpjas-aiz D v i -
nas un Dņepras. Bet to tā ne­kad
brīvprātīgi nedarīs." DTyI
Pirmais DP izceļotāju transports u?
ASV atstājis Brēmcrshafčnas ostu
A r to aizbrauca tikai 36 latvieši
21. oktobri Bremershafenas ostu atstāja tvaikonis „Gen. Black" ar
815 izceļotājiem uz A S V . Sis i r pirmais D P transports u i Savienotajām
Valstīm, kas sagatavots jauna D P likurna ietvaros un ta ceļa mērķis i r
Ņujorka. A r pirmo transportu aizbrauca 33 latvieši, pa ģimenei no B a i -
rei>s, Kleinkecas, Regensburgas, Mildorfas, Dinkelsbnes.^^^^^^^S
EsUngenas, Hanavas un Neistates nometnēm. Ar ,.Gen. Black" uz A S V
pārv'eda ari 63 D P bāreņus (to vidū 3 latvieši)^ kurus aprūpē Eleonoras
Rūzveltes vadītā organizācija Gommittee for the Gare of Euŗopean
GhLidreiL
Pirmā transporta sagatavošanas darbus vadīja D P ieceļošanas komi­sijas
vadītājs Uģo Kārusi, kas Brēmenē uzturējās no 16.—21. oktobrim
un kas transportu sabaidīs ari Ņujorkā. transports m
Brēmenes paredzēts 8. novembri uz Bostonu.
Tīto. Saimnieciskās sankcijas pa
nāktu tikai to, ka Belgrade-aizvien
'Vairāk nosvērtos rietumu pusē/
' Par spīti., vrsam .tam; Tito : tomēr
labāk vēlētos būt draugos ar Padom­ju
Savienību nekā ar Lielbritāniju
un ASV. Tuvoties Belgradei vaja­dzētu
loti uzmanī.eļ, Visas ' pazīmes
tomēr liecina. inteVvijas beigās pa­teicis
Gunters, ka: nav gaidāma ne­kāda
izlīgšana Tito un Staļina
starpā.
: Italu laikraksta „Corriere della
Sera" Vašingtonas, korespondents
raksta, ka A S V ārlietu ministrija
tikai pašā pēdējā laikā aptvērusi,,
kas par- varenu trumpi rietumiem
var izrādīties konflikts Dierrvddslavi-jas
un Padomju Savienības starpā.
Vajag vienīgi izmantot tos centrifū-,
galos spēkus,, kas parādījusies aus-trmnos;
Laikam tāpēc uz Belgradi
arī -nosūtīts viens no spējīgākajiem
amerikāņu diplomātiem, Austrum­eiropas
daļas vadītājs Tomsons. Viņš
domā, k a sagaidāmi ari tālāki plī­sumi
dzelzs aizkarā.. Amerikāņu z i ­ņu
dienests pie tam ieguvis skaid­rus
pierādījumus, k a Tito jau kopš
laba laika pārtraucis grieķu nemier­nieku
vadoņa ģenerāla Mark osa .at­balstīšanu
' BBC.iDM
Tuvojas bridis,
kad Eiropā varu
atgūs tautas velētas
valdības, saka ^ene-
II rālis Klejs
„Eiropa Ir ceļā uz saimniecisko
'stabilitāti, un atgriešanās pie tās
lepnajām Eiropas nācijām dos ie­spēju
pareizi novērtēt un aizstāvēt
ķavu brīvību," intervijā presei V a -
.šingtonā pagājušajā nedēļā paskaid­roja
iģenerālls Klcjs. „kad šī stabili­tāte
būs atjaunota, tad neviena v?tl-dībai
vairs nevarēs uzspiest Eiropas
tauŗtām savu gribu, un visā konti­nentā
valdības, kas pārstāv tikai
mazākumu un pārņēmušas varu, pa-līdzcŗt
spiedienam no ārienes, vienu
pēc otras aizstās tautas vēlētas val­dības.
Tikai tad, „kad būs pienācis
šis bridis," teica ģenerālis Klejs,
„būs nodrošināts miers, . . . u n šis
brīdis ātri tuvojas."
Vakar .Parīzē sanāca . apspriedē
piecu. Briseles pakta valstu ārlietu
ņiinistri, l a i pārrunātu Ritumeiropas
ūnijas ' paplašināšanu par Atlantijas
īpaktu, piesaistot tajā A S V ūn K a ­nādu.
I Plānotās savienībās projektu,
ārlietu ministriem iesnieguši piecu
V al st u . diplomātiskie parstārji V a -
šingtonā, paredzot ^apspriedes" par
kopīgu rīcību, ja vienai no pakta
valstīņi uzbruktu kāda ārvalsts. P a ­redzams,
ka = ārlietu ;ministri runās
ari par A S V vēlēšanos savienībā, ja
iespējams, ietilpināt Skandināvijas
valstis. Šajā sakarībā minēta arī
Itālija Domā. ka Bevins paziņos
b'ritu domtniju ministru prezidentu
konferences " lēmumu, atbalstīt Rie­tumeiropas;
ūniju, un ka pārrunās
arī P'iropas parlamenta un Eii^opas
federācijas jautājuTnu. -Anglija .šai.
jautājuuiā ir atturīga, bet Francija
un Belģ:ia ierosināšot sasaukt no
piecu valsta^ parlamentu pārstāvjiem.
Eifopas pagaidu parlamentu, Eiropas
federācijas statūtu .izstrādāšanai .un.
galī.jfā Eiropas parlamenta izveido-,
-šanai. '
Parīzē • \'akar pēc pusdienas ap­spriedes
par Berlīnes jautājumu at­jaunoja
DiT»šības padome. Darba
kārtībā bija padomes sešu neitrālo
valstu kompromisa priekšlikums.;
kuram trīs rielumvalslu pārstāvji
'jau bija principā pievienojušies.
BBC, Nz :
Izceļotājus no dažādajām pulcina-^
šanas vietām Brēmenē uztver emig­rācijas
noinetne, kas ietver 4 namu
blokus. Katrs izceļotājs: tur saņem
2 vilnas segas, galvas maisiņu - ar
pārvelkamo, bet sievietes ar bērniem
arī palagu. Sievietēm ar bērniem
telpas atsevišķā blokā, kur tuvinie­ki
tās var apmeklēt no p l 8—13 un
no pl. 15-—20. Ēdienu, kas salīdzinot
ar pamatnometnēm i r labāks, ; i z ­sniedz
3 reizes dienā-, bet bērniem
četras reizes. No ārpuses nometnē
drīkst ienest tikai tādus produktus,
kas ;ietverti blīvā oriģinālsaiņojumā.
Nometnē darbojas kantine, frizēta­va,
kino im angļu valodas kursi.
Līdzņemamās bagāžas svars no­teikts
175 mārc, uz personu (110
mārc. lielās balgāžas un 65 mārc. r o ­kas
bagāžai, kurai jābūt vienā sainī.)
Par bagāžas glabāšanu jāmaksā 1
marka par saini. Bagāžā var būt
viss,. kas domāt5" personīgām, va'a-^
dzibām. Tikai jāiegaurnēv ka mui-.
tas ierēdņi var pra^iļt „pierādījumu",
Ica mantas domātas pej-sonīnā.m va-.
.ļadzlb??'m, piemēram, esot bijuši ga­dījumi,
kod l"oloapaj-āt4j īpa.^nieku
pārbauda, vai viņš ar aparātu prot
apieties.
Nometnes per.^onāls — āi'sts. kal­potāji
un telpu aptirītāji ir vācieši
Firmā :transpoita aizbraiikšanas
dienas- priekšvakarā 20. oktobri no­metnē
bija īpašs sarīkojums, kurā
katras tautības pārstāvji demon.strē-ja
savas dziesmas, dejas un citus
priekšnesumus. A, K .
Angļu joslas DP pār-vieto
uz rietumiem
Angļu joslā turpinās nometņu pār­vietošana,
izvietojot DP no jdslas
austrumu malas tālāk uz rietumiem^
BCP latviešu pārstāvības sēdē z i ­ņoja
A.-Trapāns, bet J . Miezis infor­mēja,
ka LIbekas latviešu slimnīcu
no Sarkanā Krusta ēkas pāi/ccļ uz
Lībekas pilsētas slimnīcu. Latviešu
slimnīcai zināma pastāvība, paliks
arī turpmāk, bet personāls/samazi­nāts
no 96 uz.46 cilvēkiem.VGlik^^ta-—
tes tbc sanatoriju pārceļ uz kādu
Hanoveras apgabala sanatori.tu, bet
Klaustāļes invalidu namu uz Bed-burgu.
.Ang]u leslades paziņojušas..^
ka invalidu namā" var uzņemt tikai
amputētos.. Oldenburgas tcchnikums.
pārvietots uz Verdeņu un iekļauts,
par nodaļu" ioslas arodskolā.
BCP latviešu pārstāvis un L CK
viceririt-k.šsēdis J . Miezis kopā ar
L C K vicepri'-^kšsēdi V. Janumu un
L C K saimniecības noz vad. J .
Niedru apmeklēja latviešu sardžu
un darba vienības un- vairākas no­metnes,
L C K ievad'ju.^) akciju, lai
A'imenes novietotu vinu darba vienf-bās:
nodarbināto .piederv<70 tuvumā.
Ar ang^u,iestāžu pretirianākšanu da­žās
Vietās ģimenes varēs dzīvot ari
privāti.
Rūzvelta kundze UN trešajā gada­dienā
apmeklē DP nometnes
Sestdien un svētdien visā pasaulē
atzīmēja trešo gadadienu^ kopš San­francisko
. ratificēta Apvienoto Nāci­ju
charta.. Parjzēi Šajo pils lielajā
zālē. sestdien uznmu teica U N p i l n ­sapulces
prezidents,' Austrālijas ār­lietu
ministrs Dr. Ivets. Svētdien v i ­sā
Lielbritānijā notika svinīgi pa-teiclb)
as dievkalpojumi, bet vakarā
īsu radio uzrunu; teica EtlijS: Mar^
šais Cangkaišeks U N chartas' rati­ficēšanas
dienu Izsludinājis par svēt­kiem
visā valstī Padomju Savienī­bā
nekādi oficiāli atceres akti nav
notikuši. Vienīgi Staļins publicējis
„Pravdā" īsu notici, k a U N var. kļūt
par ievērojamu starptautisku fakto­ru,
ja tai izdosies „likvidēt savstar-pētu
neuzticību".
. Vašingtonā sestdien n m u teica b i ­jušais
ārlietu ministns Kardels Hels,:
ko prezidents Rūzvelts sauca par
Apvienoto Nāciju tēvu. ,,Viss atka-rā,
jas no Padomju Savienības," • de­klarēja
Hels. ,,Ja tā- vēlēsies ,'^;a-prasties
un iet kopē.iu ceļu, tad pa­saulē
varēs nodrošināt ilg.stošū-mieru."
Stutgartē U N chartas' ratificēšanas
dienā bijā ieradusies nelaiķa prezi­denta
Rūzvelta dzīvesbiedre Eleono­ra,
Vācu 'ārstes viņā uzrunāja valsts
operas telpās, un vēlāH. viņa apmeklē­ja
trīs nometnes Stutgartes apkārtne,
to starpā žīdu .un ukraiņu. ; U k r a i pu
bērni pasniedza Rūzvelta kundzei
puķes un nodziedāja dažas dziesmas.
Nometnes vadība bija sarīkojusi ne­l
i e lu darbu skati. Pi-eses konferencē
Rūzvelta kundze izteicās, ka D P un
bēgļi jāizvieto pēc ispējas ātri, jo i i u -
metnēs nevar būt paliekama dzīve.
Svētdienas \ pēcpuisdienā Rūzvelta
kundze aizlidoja atkal uz Parīzi,
B B C , St
Slepena Maskavas pavēle par Berlīni
K R I E V I GRIB S A U K T P I E ATBILDĪBAS BERLĪNES A M A T ­VĪRUS
P A R „KAŖA KŪDĪŠANU"
Berlīnē publicēti noteikumi 5. de­cembri
paredzamajām pašvaldības
vēlēšanām. Vēl nav zināms, vai vē­lēšanas
notiks arī krievu sektorā.
K r i e v u sektora komandanta viet­nieks
pulkvedis Jelizarovs Berlīnes
deputātu vecākā vietniekam Šreibe-r
am piesūtītā : vēstulē apsūdz depu­tātu
vecāko Zūru., pilsētas-lielvecākā
vietnieku Frīdensburgu, sociāldemo­krātu
priekšsēdi ^NeiiTtani un •vēl trīs
pāi-^^^aldes amatpersonas par ,,kaŗa
kūdītājiem". 9. septem.bra pretkomū-nistiska-
iā demonstrācijā viņi esot tei­kuši
,.fašistiskas un militāristi.skas
runas". Jeļizarova sūdzību vakar
bija paredzēts apspriest ārkārtējā
pilsētas parlamenta s^āksmē angļi;ii
sektorā.
Berlīnes blokādes sekas nepatīka­mi
sākot sajust arī paši krievi, iztei­cās
ģenerāļa Kleja saimnieciskais
padomdevējs Vilkinsons, jo krievu
joslas rūpniecībai trūkstot rietumu
izejvielu. Tādēļ komunisti tagad
koncentrējot piepūli citā virzienā,
galvenokārt' uz Rūras apgsfbalu, lai
tur radītu .strādniekos nemierus uai
-mudinātu kalnračus uz streikiem.
L a i sagatavotu lidotāju rezerves
gaisa tilta vaiadzībām ziemai, pēc
..Nevv'b'wc-ok" zinām, kādā aviācijas
bāzt M o n t u h d ; - . 'latā esot iekārtota
" (beigas 3. Ipp.)
;;.;:A