Bavarijas Latviesu vestnesis, October 26, 1948

              mm
H
1
i
ā
; \
m
m
m
S^tvijas mMuU biehicas vlrsval-
-r- māt, Sduirii Putniņa
, . f e n t , Kleiaieti, Kf* OCtoi*
uf|/Bbnad, Bayem) tedotais M ā f -
«I e V a ņ ģ e l i J 8 Jau ārējā atveidā
ir viens no patīkamākiem mū-trimdas
laika izdevumiem. Vien-ārsaļs
un glītais sakārtojums, bet
6. ie¥VS$i Ania Bēnd^a gfi^kās tānf
^ t e d t i a Mtm patteilbai un at^ņu
L, Rumaka latviešu grāmatnīcas
tvian Gamp, Mārzfeld ūber Moo-enbrunn,
Bayem) ģenerālkomisijā
autiešiem pieejamas apgāda „Grive"
mbergā iMotē Emm MUim
u grāmata , 3 i l a z i e d i " un Mm
stāgtu krājumg ^fi i r ž u
r u s t c e ļ o s " (autores 'izdevumā
an Nīrnbergāk Pirmajā 120 lappušu,
^ena 5 markas. Silgailes grāmatiņa
isti pabieza — 248 Ip., sīki burti,•ļoti
faudz iespieduma un korrektūras
evlžlbas (vai koirektūra j e l maz ir
ijļusi?) kļūdu un it kā labu un gai-u
domu naivu un nedabīgu fabulu
lāstā. Stāstā nPartizāni" Silgaile
praksta drosmīgus karavīrus, kuŗti
adonis simtiem savu biedru groziņā
iegādā I poļu aristokrātes dāvāto
rtiku (visiem pils iedzīvotājiem to
emaz nepamanot) un, protams, ša^
inas mīlestības val|os,,,Nēģeŗa mī­lestībā"
melnais karavīrs sānielas
altā meitenē un „atbrīvo" no gūs-ņu
nometnes tās draugu (neaiz-
^ t ari visus ^atbrīvošanas" do*^
Mmentus!)> ift^skatās. abu laimf^D
iešanā, ļaujas nošauties u t i Par
markām dabūjamo grāmatu^u atļa­usi
izdot UNRftA. V. B.
Kroātijas primāta processv ir tikai
jauns piemirs sistēmatllikai baznleas
vajāšanai, ko Izdara padomju težlms
un tam draudzīgās valdības Eiropas
austrumos. Pirms dažiem mēne§iem
parādījis pirmā' slikti ^ne pa*
reižtldgo baznīcas vajāšana Rietum-
Ukrainā; Kops 1945. g. aprīļa W ap­cietināti
visi pareizticīgo bīskapi!
Pržemislas'blskas^ un viņa palīgs,
Ļvovas metropolīts, Staņislavovas
mStropollts, Volinijas un Zemkovas
-gksarchs, Mukačovas un Pre$ovas bī­skapi.'
Divi no tiem ^Jeva^ cietuma
miruši. 500 Ļvovas garīdznieku bija tik
naivi, ka iesniedza apellāciju Molo-tovam.
Arī tie visi Ir apcietināti.
Daudzi jau ir sodīti Ļvovas seminā-tarektors
un visu pilsētas draudžu
vadītājas personas iemestas cietumā.
Žamborā kopš janvāra sodīts liels
skaits katoļu.
Ir zinaina Padomij[as valdības pa-'
ziņojums, ka Ukrainas pareizticīgo
baznīca pievienojusies Maskavas or­todoksālajam
(pareizticīgo) padomju
patriarchātamļ 1946. g. 16. martā
kasdlnālii Tis^rim ziņoja par tem**
ra metodēm, ļar kfidēm Padomljas
valdība piespļiež rutēņus izvēlēties
„atkrl§anu
ņa llnijaa^--
Maskavas
nK)Clbas.'' SardinHis
Imē nāvi/* ,
triarchāta izraudzītie
Iii Uķraifiā fr^^^^^
nu atkritēji vai komunistu bezdievji,
baznīcas lietas sveras. iPā
Biņ^oi^^ ir viei^ n<>
aktivēkeģiem - komunistu partijas
biedriem Maskavā.
js" bijis ļoti*aktīvs padomjubez-seķcijas
darbinieks. Ar prie­ku
jākonstatē/ k a par s^^^
un draudiem par atkritējiem kļu­vuši
tikai 5 proci pareiž^ pries­teru.
8 mēnešos Padomijas valdība
apcietinājusi 1500 rutēņu priesteru.
60 nošauti, to vidū arī metropolīts
Slipijs. NKVD galvenais miteklis
ierīkots Staņislavovas bīskapa mītnē.
Baltijas vāistīš vajāšanas turpinās.
Gandrīz visi Latvijas, Igaunijas un
Lietuvas bīskapi ir vai nu nošauti,
aizvesti* vai trimdā^ Katoļu baznkas
un skolas Battijai valstīs slēgtas,
liegtas; aff visas giHgis' sanāksmes.
Reliģiju aizliegts mācīt, ta aizstāta
ar ateisma Jc^mjām
iš Izšaušana us Sibīriju. Lie-blskapi
mond^
Latvijas, Rīgas vikārbīskaps monsi-'
ņo«t J f i J ^ Ŗancfins, Mogiļe^
chidiecēzes un Minskas diecēzes
apustuliskais administrators monsi-ņors
BoļeslaVs Šloskihs, l i ^ pašlaik
atrodas trimdā, enerģiski protestē
pret neģēlīgaj&n vajāšanām. iPēc
drošas informācijas no Londonas»
Krpātijā vien ir 15 koncentrācijas
nometņu, unl„OZNA" — Dienvidslā­vijas
r„GPU** ..likvidējusi" vismaz
200.000 personu. 100 JOO l ^ i i e ^ cie­tumā!
Patiesi, Vidusetropa pārdzīvo^ <^
tmis brīžus un^^^^^^^n^
pēc tiesas. I ^ e ert
tenebrarum.
.jL'ēpoaue*'Parīzē, 1946.^^^ģ^
13. oktobri
Jauhdibinātajā DP slimnīcā fta^
nhausenāi Lielhesenā, kUr uzņems
l^dz 500 sUmnieku, vēl vajadzīgi ārsti,
ļsirdīgās māsas un slimnieku kopējas,
tlabansliihnieas darbinieku vairā­kums,
ieskaitot ari firstus, ir latvieši.
Ieteicams larl eitiemiatviešu medicī-n;
is darbiniddem izmantot šejienes
h bās de^ba iespējas un pastāvīgs
d irba izdevībās. Slimnīcās direktors
fkļ franču firsts Pjērs Klemāns (Pierre
Clement), Vecākais ārsts — šveicietis
J^ms Sutermeisters. Eiektoru vē*
liānas Lielhesen^s nometnēs visu-ā
piedalās tiliai daļa tautiešu. DI*
bibrgē» piem., no 646 balsstiesīgiem
vēlētājiem balsojuši tikai 197 (3Ō
proc.!), kas ievēlējuši nometnes- bij.
kommidantu Valdi Mateusu un Dr.
T Ķislii Jau āinīs dienās šo nometni
paredzēts pārcelt uz DarmStati, lai
atprlvcAu telpas Jaunpienākošiem žī-m
PP (A. KalntņS). - Veteenbnrgas
ndmetnē Bavārijā no 89 tetvieSlem,
kās vecāki par 16 g.j pilnu darba lai*
strādā 79 proc vīriešu un 41 proc.
Sieviešu, nepilnu — 7 un « proc. Dar-
[jas 2 mēnešu §oferu kursi (li E u -
Millnas nometnes iat-
Ziemeļvicijā i^iVietott uz
i,Saules** un Spakenbergas latviešu
fi^metnim Ciēstachtā^ bet Raeebuf-nometnes
iatvie^ uz Bērnseni
Hambmrgu-Bergedorfu un GSš-itu
(MfirtlņS Kalve). — 2 i e m e |-
i r S c l J a s DP nometnēs atrodoša-es
latviešiem UNRRA's vienību
direktori ik nedēļu piesūta rīkoju­mos
par nepieciešamību iesaistīties
di^bā un ārt brtdlnljumus, kā par
izVairīlilftds foo diorba pienākuma jā^
r^hās ar izslēgšanu no DP viduj.
i^ilkst arī darba piedāvājumu«
uleSi" Spakenberga% Svarcenbe^
kas un Bēmsenas tautiešiem piedā­vāts
darbs Hamburgas Jaunuzbūvē.
Bōvuzņēmēja inž. Ozoliņa vadībā tur
Jau strādā kupls skaits tuvāko no­metņu
tautiešu. Gados jaunākiem
darbs piedāvāts Beŗgedorfas stikla
fabrikā un Lauenburgas ķieģelnīcā,
kas strādā aļīgļu vajadzībām. Darba
algu maksā i)ēc vācu sti^dnieķu lik­mēm,
piešķirot smagā darba strād-nieicu
devas un solbt nogādāt uz dar­bu
automašīnās. Darbam Hambur­gas
pastā pieprasīti 10 automeeha-niķu,
4 elektrotechnlķi un l metinā­tājs,
Utersenā 200 krāsotāju, angļu
armijas karavīru ^menēs — sievie­tes
p^r mājkalpotājām, UNRRA's
darbam Slēzvīgā-Holšteinā 7 medi­cīniski
virsnieki, 23 māsas, 15 lab^
klājlbas virsnieku, 4 administratoru
palīgi, 7 sekretāres, 11 sadales
virsniekii, 4 apgādes un transporta
virsnieki, 12 noliktavu pārziņi un 23
šoferi UNRRA's darbā iesaistāmiem
sola atalgojumu UŅRRA's algu
grupāhi un vēl 2 angļu mārciņas mē­nesī
īpašās zīmēs, ar kurām varēs
iepirkties kantīnēs. Samazinot no­metnes
iekšē'Gs darbos nlodarbinfito
skaitu (.,Saulē," piem., no 800 liz 180),
tautieši jo rosīgi cenšks iesaistīties
darbā ārpus nometnēm (Arvīds Jigli-
UBh ^ N. Maltas dārskopības školfis
audzēkņi, kaut ar! neatbrīvoti no
vispārējiem darba norīkojumiem,
līdztekus savednn mSeišanās darbam
FiHiachas nometnē Bavārijā ieko­puši
šejienes mazauglfgo zemi, pār­klājuši
to ar labākas zem^ kārtu,
apstādfjuii vai ar! sagatavbjušt da-iādiiln
kultūrām, kuras audzte nā­kamā
pavasari. F. non^tnes ko­miteja
ar nometnes vecāko atlūgusies
no amatiem. Komandants līdz Jau­nām
vēlēšanām nometnes vadību uz-
<tevis komp. J ^ . Porukam. N<»net-nes
komandants AngUJā pavadītā at­vaļinājumā
Londonā apmeklējis ari
Latvijas sūtni K. Zariņu un nodevis
lam FlSbsidiS notikušo dziesmusyēt-ku
fotoattēlus (Bd» Alalnis). — Vel
deai. Augšpfalcā. 257 tautieši (30.
sept balsstiesīgo bija 682) par elekto-riem
ievēlēja Daini Rudziti un lagr.
Am. Kopmanl* Vājo līdzdalību vē­lēšanās
var izsktšddrot ar vē^tāju iņ
formācijas? sapulci tw — Inž.
Jāņa Radziņa būvniecības kursa lek^
ciju cikla 1. grāmatu ,,B e t o n s u n
d z e l z b e t o n s " var pieprasīt A.
Broķāna un Dovana izdevniecībai,
Fliegerschule 6, Esslinģen/Neckaŗ,^
mbg, (inž. 1 Kāhriņš). — DP —
s t u d e n t i Vācijas universitātēs līdz
šim bija atbrīvoti noļ studiju mak­sas.
UNRRA tagad paziņo, ka ame­rikāņu
un franču joslā viņiem par
studijām būs jāmaksā. L U bij. rek­tors
prof. V. Burkevics paskaidro, ķa
vācu augstskolu hjiunānita takul-tātēs
studiju maksa semestrī ir 180
līdz 200 marku, medicīnas un tech-niskās
fakultātēs 200—300. No mak­sāšanas
pienākuma paliek atbrīvoti
vienīgi UŅRŖA's DP universitātes
studenti Minchenē.: Prof* V. Burke­vics
šajā sakarā izsakās: „Jattnāis
paziņojums daudziem mūsu studen­tiem
apgrīitinās studiju turpināšanu,
jo latviešiem trimdā nav fondu, no
tiŗiem studētiem vārētu izsniegt
stipendijas. Patlaban tas attiecas "už
aipm. 700 latviešu studentiei^
.vākā nākotnē no Eslingenas uz
B r a z ī l i j u Izbrauks pirmie lat-viešii
izceļotāji — 10 ģimeņu, kam
vajadzīgās formalitātes kārtojnSl
Brazīlijas latvieši — baptisti. Izce­ļošanai
uz A S V Virtembergas-Bā-denas
apgabalā ^re^strējušies ap 500
latviešu, kam i^erikā dzīvo radi Vai
arī pārvietošsftiās izdevumus segšot
kāda ASV labdarības organizācija^^
Ari Šo latviešu izceļošana iespējamā
tikaf už kārtējās kvotes konta, kā-dēf
tā^ var ieilgt 2 un pat vairāk ga­du.
^ A l ^ konsulāts StutģaJia jātam
lūgumu; pieņemšanu izceļošanai
trauds, pieņemot tos vienīgi no
kās dzimuši KrlevlJā^
sen sākusi darboties kādas ^^^a^
ņulabdarl^
bav kasļ gādāšot par t z ^ ^
katoļiem. Pār Eslingenas latviešu
koloniļas elektoriem ievēlēti A. Kā*
č^s, Pr. Igals, N. Šiliņš, J . Labsvlrs.
Ed. Laimlņš, J Arfijs, Z. Lan^ave
A. Odrls, J . Vinters, K. VIceps, A.
KUnklāvs, O. Ozols, Ķ Votonts un
V. Bastjānis, Par S. latviešu
mes ioc^ļiem 73,6 luŗoc. b a l s^
pēc grozāmiem kandidātu sarak^
ievērojat proporcionalitāti, 50 ievēlē­to
vidū ir arī L C K deleģfidjās vad;
ASV joslā A. Kacēns, kolonijas līdzS.
vecākais Ķ. Kalniņš, Saeimas bij,de^
putātt V: Bastjānis un Ed. Lalmiņš,
LCP loc. J.ļ A^
komp V. bāi/ziņš, Rīgas pils. slinm.
bij. dirl F. Eicens, sporta Instr. R .
Dekšenieks, ^ed. J . Porietis, Dr. T,
Staprāils % c. -~^^^E^^^
saimniecības kopas projektējamai
lauksāimniedbas skolai jaut reģistrē
audzēkņus, ļ Ir izredzes dao^ savu
lauksaimniecību. — Vlrtembergas-^
Bādenas apgabala latviešu komitejas
paplašinātās sēdes dalībnieki Iepa­zinās
āŗ Matmh^miM^^^ n^
darbnīcām, kur radiotechniķi sākuši
gatavot radioaparātus amerikāņu k a ­ravīriem
(J. Eaitums). -r- Vircburgā
iznākošā mēhefraksta ,,Ceļš" ātb. red.
V. Mežezers no žurnāla peļņas trim^^
das latviešu preses biedrībai ziedo­jis
600 marku. Biedrības valde zie­dotājam
pateicas.—- Latviešu perio-,
disko izdevumu redakcijām un grā­matu
izdevējieni^ atgādināms, ka no
katra izdevum i eksemplfii^
tāms latviešu trimdas preses archl-vamr
c/o ijTēvzem^^^
Cūnp,
Josiaā Baltijas iļ^ītīb^
aprūpes organizācijas centrālās pa­domes
latviešu pārstāvji prof. Dr. Ķ.
KundziņS un iHPof. Dr, A . Svābe no
Hides^rias DP nometnes nāiia
sche Quelle^
angļu Militārās valdības ierādītā at-
^išķi[ nanm
Kaim^^i^ igauņu un
Uetuviešu 1 ^ Turpat atradi-^
sies art angļu
1ās padonies birojs un darba telpas.
— U N R R A ' S vadības rīkojumā
Kas šoreiz vainigsf
Pēdējās nedēļās daudz rakstits un
runāts par latviešu organizāciju ©a-darbību
vai vismaz par to darbībai
saskaņošanu. Meklēti arī vainīgie
šādas sadarbības un saskaņošanai
hegribļēšanā vai kavē^nā. Apgalvo­jumi
par darba saskaņošanas lielo
nepieciešamību^) arī tagad vēl nespēj
un nevar izpausties ^kopējos darboa
Latviešu bēgļu Gehtrālās padomes
5.r sesijā Hanavā bija norunāts, ka
Latviešu bēgļu Centrālā komiteja un
Latvijas Centrālā padome pār mūsu
kopējām lielām iesniegs kopīgu
memorandu^^^^U^ Tā teksta apspriež
šac^ bija saruhāta^^. oktobri kādā
vietā amerikāņu joslā. Hidesenā pie
Detmoldas bija saņemts arī Latvijas
CP izstrādātais memoranda projekts.
Ar tā pārstrādājumu LCK* prezidija
2 locekļi norunātā laikā ieradās ie-priekMzlemtā
vietā. Citus memoran­da
pārrunātājus un eventuālos pa-fakstitājus
tie tur tomēr neatrāda
im nesagaidīja. Kāp^
iielhesēņā ^ņ^ins
savas devas na^^\^^
šaiīnMeciba^^
V l s b l ^ e iA 19. okt^ r^^^ val­dības
pārtikas-\m lauksaimniecības
daļu pārstāvjr Lielhesenā šodien pa,
ziņoja, ka jau no c^tobŗa beigām
pārtikas devas pārvietotām perso­nām,
kas dzīvo nometnēs Lielhesenlļ,
ņems no vācii saimniecības līdzek­ļiem.
DP pārtikas devu visas sastāv­daļas
nāks no vietējieni avotiem,
atskaitot vienīgi platiaban tik retās
vielas, kādas ir cukurs, šokolādē,
augļu sulas, oļu pulveris u.a Tās
turpinās ļ^egādfit^^^^i^
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ T^^^
dodast^
no šejienes uz Angliju do
100 baļiie& ,,pārwetofo^^^
sieviešu, kuras Anglis nodar
rbājsaimnl^cībā. UNRRVs jpār-fitāvis
norādīja, ka nākošie transr
porti uz Angliju dosies 19., 24. un
:27.:^-okt^:>:::iv;;v:;-
Nefvl(:;ork Herald Tribone, Parir
gas" nometni Ubekt apmeklJEja P S -
R S armijas sakara virsnieks, kas no­metnes
iemītnieku informācijas sa­pulcē
ar goda Vārdu ka
neziņot, kāpēc uz P^udb^JUBizbra
k\;^e latvieši nerakstot saviem pa^
in]Vādjā.m^^
tom...». , e. s. o. t, n•o ka.ļ-mu'r vušim^i ^ , .
viešu jāutfijURm,^^^^^v^ t ^ ( ^ j u Lat­vijā
re^I^domijā Vārētu nīļtikt v ī ­lēšanas^
kas bū^ līdzīgas Vādj
angļu joslā nupat n o t i k ^^
atbildēja, ka kiatrs latvietis, kas at^
griežoties un atrcniot Sev pietin
skaitu itonui biedru, | varot dibināt
savu d^oc^oatil^ partijiL ^iņē ga*
rantējot, kā i&v^a^
tiei^ nd4ū§<^ i a a v f i s ^ ^^
dari>a vietās un ^ v ^^
dāt Tuvākā l a i k i latvi<eitt no­metnes
V^āatig^išot^^ā^
badias un Mērcfekiaa nometnēm par Latvijā iznākošiem laikrakstiem m
obligātu ŗ^strēšanos iesaistīšanai tās apmeklē^ l ^ R S >rmii^^^^^^^
darbā^ļMn^ti^
brivot par 55 g. vecālnifi vīriešus uh
sievietesļ sievietes ar bērniem^ līdz 16
g. V., topošās mātes, studentus, kam
nepieciešama izglltibas turpināšana,
un perscmad, kuras I J N i ^ ^
atzinis par darba pilnīgi nespejīgāiii
(^Dienas Ziņas" Mērcfeldā). — ^ R i -
stāvis latvietis.^^^^ Ņ ka
krievu birojā l i b d ^ varot gan l e i ^
bet ārā i^tiekot^^^^^
transitn^ūnetnē p a t l a ^ ^^
iatviei^ un igauņi, k s ^ g a t^
turaukt Lībdsā nupat esot
i e r a d i i ^ mājUļ^rauc^ii^
. II
Vetonik© Strilerte
• Daugava
ismās tumšu tevi redzēju^
Ilgi vēros viļņu klājienā,
vā trauksmainā un «ēlā gājienā»
Daugava» i
Ritā ausmi tevi redzēju,
Gidsmas spārns tev pāri slīdēja,
D:iiļ5 ūn neizdibināms smaids tāvs
IjķptA Daugava. Ispidēja»
VetS gada vakars
{SJ turpinājums)
jRoAlai^ kundze! Jūs esat še! Kā
aievai piesējas, zem vīra
la," sauca birģermeistars, ;,mēs
malējām visās malās. Jums
c š ^ strīds: vai šampanieti drīkst
dzH^ tikai pusnaktī vai arī jau
'^v.agrak?^-;;ļ^;:^^^^
>,Ka$ par jautājumu? Saut taēu
Sn^dīt tikai tieši divpadsmitos^"* ie-iaucā^
Rozīnes kundse, uzmezdama
niknu skatienu vli^im^ kas acim r a -
4z6t bija šīs pāttun^ ierosinātājs.
„0, divpadsmitos mēs varam šaut
ar stiprākiem ieročiem nekā šampa­nieša
korķiem,** piezīmēja skaisti un
kareivīgā uniformā, kas pirmīt ru­nāja
par Jaunās Eiropas dzimšanu
un nešķīrās no pistoles pat viesībās.
„Dievā dēļ, atstājiet stlptos Iero­bus
vadonim, mums pietiks ar Šam­panieti.*'
Si nejauša saruna, bet varbūt ari
vienkāršais lēmums pagaidām vēl
nedzert žanii^aieti, dīvainā kārta uz­pūta
skumjas veco kungu pulciņam
pie konjaka gaidai
„Ar ilgošanos es ik nedēļas gaidu
jauno Gēbelsa ievadrakstu ,Das
Reich' slejās,** atzinās vecākais starp
viesiem — >,NSV** priekšnieks, «tas
lej balzāmu uz mūsu vātīm un vese­las
iris dienas es atkal ticu mūsu uz­varai/*
j
,vUn ko Jūs darāt nākošās četras
līdz jaunajam numuram?*' jautāja
gleznotājs.
„Cetras nākošās? Četras nākošās
dienas es ticu jaunajam ierocim."
„£smu to jau redzējis, — austru­mos,*'
teica Romāns, jau manāmi pie­sizdami
mēli» \
^,Nevar buti Kāds tas
jautājumi.
,,Tanks lur^^^^^^^g^ ģttierātoru,** ri­skēja
mākslinieks. Tas bija Ziemeļ-
Vācijā sen nolietots joks, bet lāga
švābi ieplēta acis un /sauca: „Ahā,
es teicu — es teicu, mēs brauksim
vēl uzbrukumā bez beņzīnai" ^
„Un atkal nāks lielu uzvaru gadiI**
citgļa kādu n e s ^ vadoņa r i i n u k a -
;reiyīg^UhiforHUL:.
\^]ka\ vadonisneteica, kādiem k a -
rogiem piederēs šīs uzvaras,'* nogau­dās
„NSV** virs, kas acīm redzot jau
bijļadiferis par daudz.
„Vadonis izteicās nepārprotami.. .**
• kāds'sauca,
«Ak, vad<mis teica arī nepārpirp-taml:
dodiet man desmit gadu laika
un jūs nepazīsit Vācijas pilsētas!**
Sekretāre, kas kopā ar birģermeis­taru
bija pienākusi konjaka galdam,
satvēra galvu,.
^^vīrus, ksm 4S. V-VI bija gūst
nometnē Neištatē, Hoišteinā, kopā ar
k^. V a l t e r u Kaķi, dz. IS. I L 6.
RIgi» par viņu lidSE tuvākas m. vecā­ki
^ T e n i s K a ķ i s : Latvian
C©^p> SeedosI b. S^vm (23)» di5S
^Mūziku! Mūziku!** sauca
meistars vm dārdošs valsis aprija ta­lkās
sarunas par politiku.
„LŪk, ka-dara ļauns piemērs,** aiz­rādīja
sekretāre, bet birs^atneistars
jau bija projān^
istabas istabā, līdz beidzot a t k^
skrējās ar sekretāri.
„Ko jūs meklējat?* viņa jautāja bez
smaida.
^ ? Es nekā nemeklēju. Es rau­gos,
vai viesiem kā netrūkst*' "
,,Jūs esat pUnīģl pārvērttes.^^^ V^^
tiesām ši ārzemniece jūs tāsatrauc,
Hanno?** viņa pienietināja zemā bal­sī
Bet Hanno viņā neklausīja
šoreiz.
^Burvīgā kundzef viņš sauca, bei­dzot
ieraudzījis Rozīni, „kur jūs b l -
jāt visu laiku pazudusi? Es jau taisī­jos
iet meklēt jūs dārzā. Vai nevēla­ties
iekost? Es jūs pavadīšu uz ēdam­istabu.
Vai drīkstu piedāvāt kausu
boles? Nē? Vai zināt ko? Dejot gan
ir aizliegts, bet mūsģka atļauta, un
kabinetā mēs varētu gluži netraucēti
un nemanīti i z g r i ^ vienu valsi, lē­nu
un šūpīgu kā Reinas viļņi.«/*
„Kā Reinas vijņi,** an^ās d ^
kundEOi aekodama viņam' kabinetā,
,,mQms birģ^ŗn:^^
romantisks.**
i,Av Ŗozīi^ kund£^
nekad es neesmu; bijis[ tiķ^etisks.
Ar jums, ar jums es butu ar mie­r
u . . . bēgt kaut vai ua Sveici.^
„Un to jūs man sakāt ffii^^
PSJ^eāar^ ^ •. ^ ; V
v,Kundze, neUedaņs, esmu i e i ^ i^
bet nebaidieties, vācieši; darām
muļķības tikai s k a i d ^^
^,iSsmu dzirdējuši, loķ daudz kas ti^
ds nolemts Mhidienes alus pagra­bos
; v : * * : : y ; ; ' - v :^
•,Tā i r jūsu vīra dzēlībal A l^
Minchenes alus laukam būs b i j ^ pā­rāk
vājš. Kundze, jūsu virs tā jūsmo
p4r Vāciju, par Svābijās oāzi,
ciet le, KonstancēJ** ^ •
gribat, lai man Nemetas kākslis tā­pat
kā jūsu sekretārei?*' -
,,Ak^ nepieinimet dlvQ&s, kam
gar mums xiav ne niazakās daļasl
Es jūs saprotu, kundze, no Dieva
puses, es negribu, lai jūsu burvīga­jam
kaklam notiktu kas ļauns. Bet
jūsu vīram es labprāt novēlētu savu
namu un ķiršu dārzus Reich^avā • • •
/ fTurpmāk beigas)
-