Bavarijas Latviesu vestnesis, December 21, 1948

              P ē t e r i s Aigars K l ā r a Zaļie •
; : ^ ; i (Beigas); ^
^et kas notilts ar mani? Kas es
bū5u tev Rīgā!"
būsi inans modelis, mana ie­dvesmotāja.
Veidošu tevi dažādos
veidos. Tavs ķermenis kļūs nemir-
^;KO tas ITdz, ja Ifenifienis top ne­mirstīgs,
bet dvēsele iet bojā. Ko
līdzēs nemirstība, ja tavas mīlestības
inan nebūs?"
„Viņa bfts. Viņai tikaiVir neikdie­nišķa
krāsa un neparasta gaisotne.
Es tevi mīlu tāpat kā mūsu mīlestī­bas
pirmajās dienās. Tici man, bet
mīlestība nevar aizpildīt manu dzīvi
pilnīgi. Lūk, klausies, esmu ievēlēts
paŗ klases vadītāju Mākslas akadē-dljfi.
Iedomājies, mani kādreiz titu­lēs
profesors Teodors Garklāvs. Es
būju kalsns, vientulīgs uri sirms, ma­ni
daudzinās un skaudīs, un tas viss
būs tavs nopelns. Bet ko tur darīt?
Vai kādam vara grozīt dziyības
gaitu?** c: V^v:.-^:^
JBrauc, mans draugs, tava verdzer
ne tev sekos! Vīns ir izdzerts, ķirši
noziedējusi, atraiime skrien uz bez­dibeni"
„Daina, saproti, es nevaru citādi.
Tu nedusmojies?" Viņš glaudīja vi­ņas
plecus, kur vēl ēnojās skūpstu
Jau ābeļu galotnes dzelteni sārtas,
Šķiet — sāpēs gallējot zied.
, . . . , . V . i IDreb lapas ķā dvēsele nīcības skārta.
„Labi mamiņ, es lesu, lesut" Pui- U^.g steidzīgi elso: „Būs drīz tava
sēns aizskrēja, palēkdamies uz vlei-e ^ UkJĻ^Ui
nas
kārtaP
G^kiiva kundze dungodima pie- P^^^ ^'"^ margodams riet.
cēlās. Viņa pārlasīja jēlreiz tele- blāzmainā lapotnē raupaini
grammu — vairāk nebija, — „iera-'
tev ticu, ml
vu mieru un nem
^Greizsirdība ir sinitreiz bargāka
par dusmām."
„Tu greizsirdīga, Bet uz ko, kam-
^ n liekas, ka pasaulē ir kāda
sieviete ko tu mlU vairāk par nita-ri,
vairāk kā savu mākslu. Es he!4-
nUf kas ta ir, bet man sapņos rādās
imd^ seja, J! sejti mani pazudinās!"
„Nidcl Daina, tādas sievietes nav.
Tu nwmi pārproti Pvotams, es at­griezīšos
savā mājā, bet tamdēļ tev
n®vāj^ga tapt greizsirdīgai/*
^Varbūt tomēr mazliet, Ogles tik
l«ti nenodzlest, sevišķi, ja tās klāj
^ 0 pelniem nekad liesmas nelz^
lēks, nekad!"
ais! Dod man sa-eru
un dari mani
ļaimīgvi. Man nav pasaulē cita cil­vēka,
kam varētu uzticēties!"
„Tici man, tld tu esi mana māk-^
sla un mana dzīv^.*^
,,Es ticēšu tev, bet ja tu manu ti­cību
nelietīgi valkSsiv tad var no­tikt
nelaime. Sls Ūdens kritums jau
ilgi mahl pavedinoši valdzina. Kādu
diemi e's varu tev kļūt neuzticīga un
atdoties baltajam vatsivīkšņainajam
atvairām
v,Bērns, nepiesauc nelaimi". Tēl­niekam
pārskrēja šermuļi pār mu­guru.
Kaut kas jādara, lai izbeigtos
SI liga. ViņS saņēmās, noskūpstīja
Ddnai Lopupel pieri un teica klusi:
^Tātad rīt brauksim?"
,^aut vai Sodieii, mīļais draugs,
tava verdzene tev sekos!"
Divi cilvēki roku rokā aizgāja pa
kalna nogāzi.
- - ^
„Māt, māmuliņ,telegramma," no
gaiteņa kabinetā ieskrēja gaišma­tains
puisēns skautu tērpā. Kabine­ta
krēslainibā Garklāva kundze lasī­ja
KlōbUnda vāciskotos ķīniešu dzej­niekus.
Pie sienām smagos logatos
ziedēja modernistu gleznas. Tumšos
ozola plauktos vizēja grāmatu zel­tītie
sējumi. Te nebija ne vēsts no
bohēmiskās nekārtības. Sī telpa ar
mierīgumu un ēAainību, ko sniedza
smagie aizkari, drīzāk atgādināja
baznīcu.
Garklāva kundze steidzīgi aizvēra
grāmatu. Sirds strauji sita, apziņā
vidēja cerības un nemiers. Tele­gramma
bija datēta vakardien Var­šavu.
ieradīšos rīt Teodors Gaŗklāvš."
Puisēns mēmi vēroja mātes sejas
izteiksmi. Pamanījis tur smaidu,
viņš piekļāvās mātei pie pleca:
„Vai tētiņS? ViņS atgriezies!'*
^Atgriezīsies dēls. Atgriezīsies. Esi
čakls un godīgs. Ja tētiņš vaicā, kā
klājas, nesaki, ka mamma bieži rau­dāja,
kamēr viņš nebija mājā. Saki,
ka tu gaidīji viņu . . ka mēs visi
gaidījām . . ." / '
,„Vai viņš atvedīs ko labu!"
„Protams, mans bērns, viņš atve­dis.
Ūn ja ViņS ari nekā neatvestu,
^rī tad būš labi, jo viņš ir labs!"
Māte nomutēja dēlu.. „Ej pasaki ta­vai
māsai Ainai, lai viņa uzpoSas."
zan.
d^ps rlt^-^t;: Skopiem g^^^ pasaknēs atplaukdams spēks;
vārdiem pietika. Ak -Dievs, cik cil- vejs mākoņus pametis, iekaucas
vekam maz vajaga, lai justu laimes ' , ^ . • g^vi
Wātieņi._^Kundze-palūk^ Un piepeši lapas kā cīruļu bari' '
uzsmaidīja to ^^^^^
un devas virtuvē pasutmat pusdie-' ^ ^
nas ēdienus, kas virām vislabāk
gairniēja. Jstabenel vajadzēja stei­dzīgi
vēlrdz uzpost (fzivokli, noslau-1 tiem " kundze ' pacēla purpuraina
cit putekļus, izpurināt grīdsegas. Par burģundieša glāzi. " V '
visām lietām vajadzēja atnest jaū- Jaunais amats nebūtu bez jaunā
nākos laikrakstus, atvēsināt burgun- darba, un par to jāpateicas Lorupes
dieti un iekurināt vannu. jaunkundzei. Kas es būtu bez šī mo-
Kamēr Garklāva mājās, kā svēt- dēļa, bez šl paklausībā un verdziski
kus gaidot, čaklas rokas posa un padevīgā modeļa?" Viņa bp.lslletrl-spodrināja,
kundze vairākkārt ap- sejās skumjas,, bet tās 'aizdzina vīns,
svēra, kādu seju rādīt atbraucējam. „Kamdēl neaicināji Dainas jauh-
Nebija viegli aizmirst pazemojumus, kundzi pusdienās?" Vaicāja kundze
apklusināt greizsirdības' dzirnakrne- lolojot viltīgu prieku. - . .
ņus, kas maļ viņas sirdi;, jau kuro ne- ^^Bija sagurusi rio ceļa, vēloties at-dēļu.
Aizvainotais pašlepnums līda patu!" tēlnieks teica, nolaidis acis.
kā zalktis laukā no paslēptuves un viņž jutās neērti,
prasīja gandarījumu. Bet gandarīt „Pavisam piemirsu; Šodien bija
nozīmētu zemiskoties. To viņa ne- preses fotogrāfs, vēlas mūsu ģimenes
gribēja un nespēja. Viņa netaujās studiju." Ko tu saki?" Sievā manīja
ne vārda, izliksies laipna un savai- viņa samulsumu, tamdēļ mainīja sa­dīga.
* , runas virzienu.
Pa starpām neaizmirsa, ka jāpasa- „Vai nav vienalga, kur ievieto mū­ka
mātei pa tālnmi jaunā vēsts. Teo- su uzņēmumu.] Lai nāk," teica tēl-dors,
pretēji viņas pareģojumiem, nieks 'un ļāva šķīvī pa trešai kārtai
I šodien atgriezīsies. ^ likt ēsmu.
,,Es gan tavā vietā, meit, viņam Daina Lorupe . gaidīja : Garklāfei
to nepiedotu!" sausi teica Gaigalas piezvanām jau otro nedēļu, bet viņš
kundze. savukārt gaidīja ierodamies
„Atceries leģendu par pazudušo darbnīcā. Tā šķiroties^ bija norunāts,
dēlu," atbildēja meitai mātei. „Uz Viņš taču gribēja strādāt. Daina ie-redzēšanoš!"
tiepīgi klusēja un sāpēs gaidīja, To-
Spēcigi noskanēja durvju zvans, vakar pārnālaiM vēlu no operas, vi-
Garķllva kundze ?teidzās ielaist Vi- ņa atvēra jaunāko illustrēto žurnā-ņa
tik labi pazina šo ; zvanu. Pāri ļu. Pirmajā lappusē bija foto —
slieksnim kāp^ jauneklīgs, vēlīgs, „Tēlnieks Garklāvs ar kundzi Ievu
dienvidus saulē brūni iededzis vīrle- un bērniem Vii^tartu un Ainu, Tel­tis.
Viņš sasveicinoties noliecās sie- niekam par darbu Mūžīgā jaunība
vai pie rokas un 40 skūpstīja. Des-ļ piešķirta godalga",
mlt gadu vecais dēls un astoņus ga-
. 21.decembn
lidmasm
L A T V I E Š U L I T E R A T E M Ā J K A L P O T Ā J A S G A I T Ā S K A N Ā DĀ
Mājkalpotājas darbs svešās ze­mēs
Ir viens no flepateicfgākiem.
Tā iznākums vislielākā mērā at­karīgs
ne vien no darba darītajā
pūlēm un darba gribas, bet īpaši
no darba devēja rakstura un at­tieksmju
veida ar padotajiem. Tā­pēc
Ir iļmenes, kur vieni un tie
pasi mājkalpotāji nodzīvo gadiem
un ir apmierināti, un ir mājas,
kur kalpotāji mainās ik mēnesi.
Sniedzot literates Leonijas Ozol-kalnes
stāsta par mājkalpotājas
darbu Vankuverā, ar to nav gri­bēts
dot mājkalpotāju darba vēr­tējumu
Kanādā vispār, bet radīt,
ka ari šajā «emē ir tiklab tādi gB-dījurai,
kur Apmierināts darba de­vējs
un darba ņēmējs, kā arī pre­tēji.
Ozolkalnes stāstījums bez
tam paver ieskatu Kanādas māj­saimniecības
īpatnībās.
Ar drebošu sirdi ik viena jauna
kalpone gaida savus jaunos saimnie*
kus un zīlē nākotni. Kādi tie izska­tīsies,
ko teiks, kāds būs pirmais
iespaids.'
Lejā,pie durvīm piebrauc mašīna
pēc mašīnas un aizvizina jaunos
strādniekus. Līdz šejienei, Vankuve-rai
pie Klusā okeāna, mēs^atbraucām
tikai 5 latvietes, pārējās izvietoja pa
ceļam, gan tuvāk, gan tālāk. Pulkste­ni^
rāda jau. divi pēc pusdienas,
sam palikušas vairs tikai divas lat­vietes
un tad . . . pēkšņi sauc manu
vārdu. Durvis atveras un manā
priekšā ir brillots kungs, pie galda
ministrijas ierēdne un vēl kāda ma*
za' melnmataina .dāma, „Cik nēsim- fp^z pusdienai af vlsara četrām^]
patiska!" caur smadzenēm aizzibeņo
dus vecā meita Aina apkampa tēVu
un rakstā nomutēja. Tikšanās idille
bija pilnīga.
atpūties?" vaicāja Garklāva
kundze, kad ceļotājs bija viesistabā.
,pa dalai. Dīkdienība;n^v manā
gaumē!: Dainai bija solītā, ka parā­dīšu
kalnus, bet pati zini, ka neviens
cilvēks ar salātiem vien nevar mē­nesi
baroties. Apnīk. Darbs mana
labākā atpūta. Liekas, tikai neapdā­vinātie
meklē iespaidus citur Mūsu
pašu zeme un cilvēki var dot gan ie­rosmes^
un iedvesmas," _
„Bet nav ļauni, ja bauda svaigā-ļļ
kus vējus, rodas^salīdzihājuma iespē- s
jas^ rutīna, cilvēks tik ātri neierūsē g
un nenoveco!" kimdze vēlīgi un at-11
skabargaini tērzēja. _
Tēlnieks paraudzījās vaicājoSi^ betļg
tālāk nedibināja siev^ garastāvokli. 1
Pikta nebija, atriebīga arī nē! K a l - |i
pone nāca un vēstīja, ka vanna ; ir _
' i i
(fiiiiiiiiiiijiiiiiiim niiiiiiiiiiiiiiiiii
^enolcavējiet Iegādāties
vēl pirnisfZiemsvētkiem
Knuta Ļ e s l ņa
noveles un humoreskas
i :
Cena DM 5.50.
J ā ņ a k i r d a ē ja
stāļstus un noveles
'.) Cena DM 4.—.
LATVIJAS Ai»GĀDS • i
Ulllillllllllll
Pēc peldes, sēžot pie pusdienu gal- ^. , , . . A - , -
da kopā ar sievu un bērniem, viņš /Sirds dziķ lesapejas. Acis saskrē-
Jutāsatkāl kā mājās. Tikko hobeig
tais ceļojums likās ka sens sapnis, ^u^lu^ smalkas drazas un iekrita
kādā romānā lasīts vai filmā noska-U^^^ ^''^'^^ J^^^'- ^ads ^^iz-tīts.
Pašam likās tā savādi, kā vārē- smiekls! Te cilvēks ^a^^^ mīlestības
jis kādu brīdi domāt, ka mīl Dainu M^^^ P^^^ bet tur ģimenes uzņe-
Lorupi. Tas bija ziedu putenis, šī "1^^» gaviles. Daina labu bridi asa-meitenenevši?
aizpildīt viņa dzīvi. F^,"^ slacīja ispilvenu, elsojot ka
Vai viņa spētu piedot viņam šādu P^™- Viņas apziņa brieda kads iz-ceļojumu
ārzemēs ar citu sievieti? "ļfJS^ nodoms^ Tad viņa strauji pie-
Nē nekad. Sis ceļojums bija nepie- Skata bya madonni^ks^spo-ciešams
kā piedūmotā istabā svaigs ^ ^ - ^ ^ ^ P^P^^^:.
ffaiss. h ^ . TiPhn vifiii «nri,v V3/ie +iirJ "Mans mīļals," • baleteze rakstij
drebošu roku, saraustītiem burtiem.
„Šī ir pēdējā reize, kad tevi tā uz­runāju.
Piedod manu atklātību. Zi­nu,
mēs nesaderam kopā, bet atteik-Ģirta
Salnā stāstu Taifūns izdevis
J. Kadiļa apgāds ar Leonīda Ozo­liņa
vāka zīmējumu. Tas pats ap­gāds
izdevis ari J. Kadila esejas un
apceres Rakstnieki un grāmatas, Rū­tas
Skujiņas bērnu grāmatu ar Rei­ņa
Blrzgaļa zīmējumiem Kas var
gadīties un Latviešu gada grāmatu
1^49. gadam.
Pr. Zāllša Vispārīgo vēsturi pa­matskolas
7. klasei izdevis J. Mi-ķelsona
apgāds Vircburgā.
Jāņa Cīruļa Dziesmu pūriņu ar
33 • dziesmām pamalsl^olai izdevis
OteKroUa apgāds* Augsburgā, An­nas
iela 16. Cena DM 2.50.
gaiss, bet neba visu gadu-kāds tiu*a
logus atvērtus.
Nekas tik ātri neapnīk kā pārlie­cīgs
maigums im daiļas formas.
MāMairl^^
Panesam kaut kas ^^v^^^^
yiņ5 to sajuta, pirmo mzi^ nešaubīgi U izmisusi. Tu dzīvosi savai māk.,
jua._ Domnas skrēja zibemgi Daina L^^ ^ ^t2S^f^ ar vienu nodaļu ka ^i^os labi, ihah nav tik daudz spēju,
nunn intn^^ais ^z^f^^' ? ka kailus glāstus ^ mūžīgā pakrēslī uz skatuves
n n . S ' ^ ' l . - ' ^ ' T - M^!^1^3a unL,^gs ^j^gg ķermeni Tupada-neatoda.
Daina Lorupe^bija vmam ^j^j^e^iŗs^jg^^^g^^^^^
n n ^ i ^ ^ ^ ^ vai neprāti pie-l
i ' r ^ T c H^i -^^^^ taisnība toreiz, ^^^^^ Neļaunojies, ka apbēdinu, bet
S ^ c ^ K I r l^J'ļ^ y^^^^ navkopā gājuši? Notikušais ir tikai
^^^S^c^^J^' ^^ ^ ^'i? ^'^^ ^ tēlotāji raud.
S c ^ f ^ ^ J ^ ^ P^^?^ ti-^^^^ Manā sirdī nav nicināšanas, mēs
1^^.^ g^J^^^^ bijām tādi, kādi spējām būt; Citu
^^trauceja sievas balss: ^nestIba paaugstina, citu pazudina
vvai negaršo, pasniegšu citu?** man lemta pazušana. Pielūdzu Tevī
^Pateicos, ļoti, tikai jāatdzesina. sav>i sapni, Tu kjuvimans liktenis.
Sagatavots ļoti labi. • Nekur ārzemēs Skūpstu pēdējo reizi. Varaviksnainā
neesmu-vt-ik; garšīgu cepeti baudījis!" straume aicina. Kad šīs rindas la-
-Zini, Teodor, pčc divām nedēļām sīsi, manis vairs nebūs!
atklāj izstādi. Kabineta ir ielūgumi / ; / , Dama Lorupe."
un ari paziņojums, ka tu ievēlēts Norakstījusi vēstuli, vina iekrita
Mākslas akadēmijā par klases vadi- atpakaļ gultā un cauri asarām vēl-tājū.^'
' • . : ^ ' reiz skatīja savu nodzīvoto,' bet neuz­vel
es būšu nekļūdīga profesora Izstādes atklāšanas rītā tēlnieks
kundze!" saiīēma šo vēstuli. Viņš sabruka
.^Sieviete parasti daudz ātrāk pie- krēslā • un murmināja kā transā . —
Inikojas jauniem apstākļiem, vien- varaviksnainā "straume, varavlks-
^Ij^^a.^uz ļauno vai labo pusi, kā mēs, nainā straume . , . Viņa acīs bija
"^^^^^^^" baisma, šķiet, raudzītos mūžības spo-
„Tad sadzersim uz jaunajiem ama- ļgulī.
zas un plata ūdens strūkla to ap^
skalo Pa mazu lūciņu no kārbas^
mazliet beru 2depju pulveri. Mašīna
griezās 10 minūtes, pēc tam pati ak.^-
stajas. Tad pagriežu pogu vēlreiz/un
uzberu atkal ziepes. Tagad maŠIna
griežas 30 minūtes,^ kurās veļa liek
berzta, skalota un nospiesta, io Md^
mašīna apstājas, ņemu ārā baltu,'siitu
veļu. Tāda pati Ierīce if žāvēšanai
atkal ar pogas griezienu, bet te jā­skatās
pēc veļas biezuma; ja
frotē atudumu, tiem vajaga gandrīz
stundu laika.
Manu kungu divstāvu mājā ir sep-tinas
istabas un divas vannas is^bas^
Ģimenē ir divi puikas: 13 un 8 g. v i
un 2 suņi. Mana darba diena sškai
ceturksni pirms astoņiem no rltr^
Vispirms man jāizspiež bērniemf^
kundzei un pašai sev anelsinu sula,
kas obligāta ik rītu. Kungs jai{\:r
projām septiņos un ēd pats ;^a.i^ ko
uz ātro. Bērni paši oz savu rplcuW
tos izmeklē pieliekamos un dažu rītu
man tiem jāuzcep arī olas. M^n pa­šai
atļauts ēst, ko vēlos, un pisiftita*
vot, kas patīk un kad. Pieliekamie un
ledus skapji ir pilni ar visādiem- pro­duktiem.
Ik rītus sakopju bērnu istabas, ku*
ŗas ir turpat augšā, kur mana un
mana vannas istaba, pridas visas
pārklātas tepiķiem. Tās tīra tā: ir
tāda asa saru slotiņa garā nātā, ar
to aizslauka gružus,^ tad ar mHc \vx
dziju slotu noslauka^^ putekļus. Tas
iet viegli un ātri.
Pirmdienās ar putekļu sūcēju jā­iztīra
divas dzīvojamās un ēdamā
taba. Arī tas nav grūti, un ») Š>s
daru, veļu mazgājot, pa staroUilklem.
5s 1 3 .
„patslabst^5_, osta Tan
ofensīva^
K
Ķīnā
4 ^pnemtaFL attāluma. ^ T
kon
iot t
1
1
1 Pen'^PLS Scietināiumus,
•m
m
.azSņ..no^ež:«o:
dafeolei'
zbruk^?
?ad apsti
pilsētu^
doma.
Jaunais saimnieks iepazīdamies
caut ko runā, un es saku, ka nebīstos
darba, bet gan svešās valodas, kuļU
neprotu.
„Jūs runājat vāciski?" s^ko jautā*
jum^.
,,Jā.".-. • . • •
„Tad vigs ir kārtībā " Un m^s vi$i
trīs ^Jam ārā, lejā, kur gaida lepn§
pelēks limuzīns. Jaunais §efs runā
bez pārtraukuma, laipnā, skaidrā vS*
cu valodā un stāsta, ka ieceļojis
nirms desmit gadiem, b^got no Hit­lera
režīma, no Vīnes, bet tagad, jū­toties
laimīgs. Mazā kundze šo to
piebalso,
Man jautā, vai neesmu nogurusi
un, ja vēlos, melni tūdaļ iepazīstinās
ar pilsētu-un atpakaļ ceļā paņems
manu bagāžu, jo dieina ir sevišķi
skaista Un saulaina. Un pie tam
svētdiena. Lai gan nogurusi ,estnu
līdz nāvei, trīs nedēļas nepārtraukti
pavadot ceļā, tomēr ziņkāre ņem
virsr6ku lin mēs braucām.
Pilsēta ir tikai 50 g. veca, skaistos
kalnos, kūru pakājē nepārtraukti
veidojas jaunā pilsēta. Tā ir divu
jūras līču un vienas upes malā. Pāri
līčiem divi skaisti tilti. Pilsētas da-ļa,
kurā es tagad dzīvoju, celta tikai
pirms 3 gadiem.. Tā ir dārzu pilsēta
ar savrupmājām. Pats pilsētas centrs
nav liels, tur ir tikai veikali un ie­stādes^
un augstākais nams ir pilsē­tas
viesnīca — 24 stāvi. Iedzīvotāju
ap pusmiljona. Klimats silts un zie­mā
ir. vairāk lietus kā sniega, bet
dažreiz migla esot tāda, ka pat savas
rokas un kājas nevarot saredzēt.
Pēc noteikumiem pirmās divas die­nas
man atpūtai. Šīs dienas es tie­šām
būtu nogulējusi galvu nepaceļot,
jo brauciens ir prasījis daudz. Bet
es šeit neesmu braukusi uz izstādi,
bet uz darbu un tāpēc: man ir jāiz­tur!
Atsakos no atpūtas, jo domāju,
ka nevilsies tas, kas nodomājis no­pietni
strādāt. Vieglu dienu cerētā­jiem
iet grūti visur, un es atceros to
jauno latviešu meiču no mūsu tran­sporta,
kas ar sekmēm mācījusies
glezniecību un centās sevi ceļā parā­dīt.
Viņas darbus uzteica arī ameri­kāņi,
bet augstākais ko viņai še pie­dāvāja
bija kalpones vieta kādā
Kanl^as gleznotāju ģimenē. Bet par
nelaimi šī ģimene nav domājusi iz­rakstīt
sev no Eiropas mākslas ama­tieri,
bet kalponi. Un, kā dzird, lai­mīgas
nejūtoties abas puses.
Mana pirmā darba diena ir pirm^
diena un tā te ir veļas diena. Sa­vācu
veselu kaudzi veļas un domāju,
nupat mana mugura lieksies!
Noejam lejā, pagraba telpā, kas ir
modemi iekārtota. Plaša, gaiša, ar
daudziem blakus kambariem. Tel­pas
vidū plats, apaļš kubls, kuram
priekšā dzelzs sētiņā neliels motors.
No kubla uz visām pusēm iet resnas
•caurules. Izrādās, tā ir ^.ļas motora
apkure un pa caurulēm siltais gaiss
izplūst pa visu māju. Dzīvokļa ko­ridorā
ir termometrs,' kas apkuri au­tomātiski
ieslēdz, līdz ko temperatū­ra
krīt Ne pelni jāgrābj, ne malka
jāskalda, un visa māja ir vienmērīgi
silta. Pēc noteikta laika pilsētas uz­ņēmuma
mašīna piebrauc un piepil­da
eļļas rezervuāru. Vāra ar gāzi:
tīri, ērti, droši..
Un tad nu pie darba! . . . Sagru­pēju
balto un tumio veļu atsevišķi.
Tepat ir tāda kā uz gala apgāzta;
tabām un veļu esmu kSrtlb^i. pēc»
pusdienā ar putekļu sūcēju ēdam*
istabā uzņemu druskas un tad nāk
vakariņu.laiks. Vakariņas $d pl. 8.
Tā ir lielākā ēdajtiā reize, jo tad
visa ģimene ir kopā.
Citas dienas divas dzīvojamās un
ēdamā istaba i^av jātīra, jp reizi ne­dēļā
nāk kopēja, kas to izdara pa*
matīgi. Savu un kunga istabas kun­dze
kopj pati. Otrdiena ir veļas glu­dināšanai.
Ari šeit ir mašīna, kufā
laiž mftro veļu iekšā un glīta un glu­da
tā kūpēdama iznāk Sr8. Protams,
pletķrekll jāgludina ar parasto glu-dokU.
Trešdienās pamatīgāk jāsatīra pul»
ku istabas. ^ Reizi mēnesī grīdas vas-»
ko un ar elektrisko suku spodrina.
Ceturtdiena ir mana brtvdlona,
piektdien jāiztīra virtuve un ledus
skapis, sestdien ēdamistabā Jāpār­maina
galdauti un salvļetes un'galds
Jāklāj 5 personām, jo tad viena fran
cūziete nāk uz pusdienām un ar!
pats namatēvs Ir pusdienās. Katra
otrā svētdiena brīva. ^
Manas vēstules kungs nogādā liz'
pastu bez manām\markām. Garāžā
ir divas mašīnas, un, ja man ko va?
jaga, tad mani aizved un pārved.
Bez tam man dod tramvaja biļetes,
ja es kur vēlētos^braukt Man māca
ēst skābu krējumu ar zemeņu ievā­rījumu,
kas garšojot lieliski, bet ma­ni
kungi to nedara aiz.bailēm aptau­koties.
Vispār, no aptaukošanās te
visi bēg kā no spitālības. Reiz pus­dienās,
kad kundze skaistajam cu^
kas šķiņķim apgrieza visus treknu­mus,
uti gribēja tos mest atkritumos,
es tos pievācu, teicot taisīt sainīti un
sūtīt uz Eiropu, kur mūsējie būtu
priecīgi to saņemt. Nē; teica kundze,
mēs jums dosim ko sūtīt un vakarā,
k'ad pārnāca kungs, arī tam tas tika
stāstīts un viņš man teica, ka .nāko­šā
svētdienā viņš pats manā klātienē
sataisīs sainīti. Šokolādi, kuru biju
nopirkusi sūtīšanai nometnes bēr­niem,
viņš nelika klāt: lai paliekot
man pašai, lika visu savu un tā sa­taisīja
divus lielus saiņus. Bet šo­kolādi
es nņsūtīju nākamā brīvā die­nā
atsevišķi
Tādi laipnības parādījumi notiek
bieži Man iegādāja radio aparātu,
bet citreiz aizveda uz veikalu, lai iz­vēlos,
ko sev gribu. Izvēlējos garas
gumijas botes par 4,07, tad man no­pirka
arī melnu kleitu, kura jāvelk
pēcpusdienās. Tad notika nelaime ar
zobu, no kura nokrita kape. Mani
aizveda pie zobu ārsta, uzlika kapi
atpakaļ un samaksāja 3 doL, bet tos
no algas neatvilka. Alga man ir 40
dol. mēnesī.*»
Vankuverā^ decembrī.-
Leonija Ozolkalna
GODĪGUMS
Naiakas pilsētas iedzīvotāji, 46 km 00 Ņu­jorkas,
nekad nav lepojušies ar to, ka viņu
pilsētas vārds būtu sevišķi slavens, bet ^ta­gad
izplatījusies ziņa, ka Naiaka ir „godigaka
pilsēta pasaulē" vai 'vismaz A S V . - Iemesls
SādS. •: : /
Kādam Naiakas pilsonim, velkot ņo kabatas
māfas atslēga», izkrita vaļīgi salocīts naudas
Žūksnitis. vējš sagrāba banknotes, un vkna
mirkli 70 dolāru Mja v ē j i Nelaimīgais;gafl
skrēja pa ielu, tvarstīdams naudu, bet vīram
neizdevās saķert nevienu pašu banknoti. .
• Drīz vien visas pazuduSās naudaszīmes vi«
ņam tomēr atkal bija rokā - atradēji tās at»
nesa un atdeva, netrūka nevienas paSas.
DOTS
un emaljēta kaste, ku$as vidu
Šķīvja lielumā apaļas stikla durvti-ņas.
Sauso veļu salieķu mašīnā, a. z-taisu
durvis,-pagriežu mazu poga, un
mazina sāk rūkt. Veļa iekšpusē grle-
Kāds Ccchoslovaķijas ministru prezidenta
Gotvalda kundzes paziņa teicis: j,Mēs šova­kar
iesim uz Figaro kazā^ operā, vai jūs an
tur būsit?"
„Es nevarēšu," atbildējusi premjera kundze,
„mans virs • ir tik nevaļīgs. Bet mēs katrā
liņā aizsūtīsim apaveikļuaf teiegram»»-*
tnlers: tuvākā naK
sajaida. kajf" 3 ^ šeit.
formacm^ pasētu
P«™^' k Su amedkānu
f'tvācamo vidū atrodas
• Zo emv'^mtu. kas
Im neapskaužams, t^a
S ad '^kžit^s apdraudēta
da īsta panika, l^uri^e
S a Iftvidēt savus ^T)a§u-
Sua^^tāt. Vietas satiks ^
Smās pārdotas jau menes
priekšu. - _
. BBC ziņo, ka pēdējā bridi
Can<^kaišeka nodoms nodibtn
kabinetu. Ministru prezide^^
Sunfu ievadītas sarunas izra
nesekmī'^as. Pēdēļā laika ^
kļuvis kuomintanf^a revoluci
novirziens, ko vada maršals .
feps pārstāviiem viņš i:^tei
pec Can*aišeka atkanš^nās
nodibināt koalici1?.<^ valdību
mūnistienfi, kas dotu zemei
/Ka §^^s ap^alvoiums namat
/ cba komunistu ziņu af'entūra
' nā Ķina" vadītaia, deklarāčila
CaTt??kai.?eku nenotiks nekad
nas-pST kompromisa mieru,
/tas varētu panākt vienTd
/ mnkm revolucionāro nov
\ hmīņ\M žurnalisti^-aDcer
' fisko stāvokli Kmā, norād
\ļ;CBn?kaišeka valdība neiutīsi
ari Hfenkongā, Uz kurien
dzēfe •pārēsties, ja Nankin(?a
Kvarrtimc^as provincē operē
ram 50.000 p^artizānu, kas b
nem, mazākas pilsētas. Valdī
Mlirn izvēloti'es Honkongu
aktivitāte tikai pastiprinātos,
. mūnisti metinātu iefiltrēt
speķus. Vairākos amerikān
rakstos norādīts, ka, kefmūnis
a<?rākierii\. laikiem, ta'frad:
lēt un pārvaldot ari Ķīn
Dilsētās. / A^rāk viņiem
sagatavotu-ierēdņu. Bet pēc
dertgr'okupācijas, komunisti
tāda visu nacionālās Ķīnas
nieku štatu. Vaditāļos 'poste
likti savi cilvēki; bet pārējās
cijas pilda.: a,^rākie ierēdni, -
valadzībai rodoties, var 'pārc
• i ^i^am pilsētām. BBC gt
KaiTter Beļģijas karalis Le L?A'\l^ ^zīvo trimdā u
^^'^^^^ viņa nākot i'S'^^^ Beļģijā-pilda
S Antuāns Meii
ndernas toāfs un- B e l^l
' Visi I i",^'^^ P'^ sevis iaut
ni, BelžljLlll'f."^* "Es, Leo
«^S|e?1?^^'^« ^'"^^^ Sari
Holandieši jau v
pavoties bigša
'"^^'"^ Jau. t
ias karalis .."«