Bavarijas Latviesu vestnesis, September 14, 1948

              I Si^> 1^48. g, 14. <
-ASV
aŗaļi Amorikā &o<y,.-
Tiem piedāvā 3 ,ļ ''•'•^
sestdienās mak,s
ņ, raksta Filacļ,.i(i;r
PUlksteņtalMuļr,,-
u Izpeļņa Vispār l;;;:
70 _doiariem ne,j
urmera ^
rvaldes aprēķiniem :
a. Nekvalificēts &\r.:;
r.e_saņem, ļo (;.brV",
icetam darba .spr-v.',
a. rn
ļclbas nazaro ai-;,,,
apgabalā citādas Ķ'n,
m dzīvokļa lauksaioi,:
ap 90 dolāru nv^^Z
;Pec- lauk.strādnic.ki.',n
r^Grot,^ka amorii:;.
ļā fabrikas par vismj.,
i i" -
nekā dodas
•r viss mechanizōu un
pnnlecibas.
p ASV jau doma%:j,
jmigrācijas likurna
rtlzesanai. Filadelfijai:
[itiesus Eiropā, nodib!..
|u, kas reģistrē brivav
'vokļusun noskaidro
I
•; ••••
eka vestes
abatā
eštas grāmatu iespie...
;a viņam izdevies veikt
ājumu - grāmatniocibri
ās nīākslas pa-;tāvi^^a'.
ums ir ,.bpzpapircf'
llofana lapām, Ar se-»
imās: ierīcos palid'/.ibu
.nācis, ka 320 JappiLšu
as tekstu var iesniesi;
fas ,100X70 cm liola'j
nes, ^āda lapa .sv^i
[us un to var uz^^labal
i:nītē, kas mazāka par
tas cena būtu ap 10
cā-ņu centu. Tādu grā­bstu
līdzīgi filmai Dro­gas
ripas — „ekrāna"',
imu tāpat kā cellofanii
dēšanas . ātrumu var
Ēgulēt. • Maza ripa le^^
[ķo tāpat kā avīzi var
ā, kamēr projekcijas
elektriskam vadam.
grāmatu iospiodōia Iz-tas
izrādīsies dzivea
esat bibliotēku vostes
.eram, katrā lidm:>^m5
ierināsanai vvēs al-blbliotēka,
k^ ^bilstu
amatam.
i i
VĪSI ULES
REDAKCIJAI
s, Dešingā
ksTA" KĀRTĪBA
-fizivaju nometnē, kur
Cdaina līdz sirmga!\'ii:i,
.*im iemītniekam aui^^i"
|s kabatā", kā^ to roiz
ļs komandants. Bet mi s
n vaļā ari no ,,i?oi\^-
;icijas''. Alla?-
^strādājošiem" un ..n.'-
Pirmos saucam P-'^
bija atbrīvoti no klau­nos*
» darbus danja nit-lietnl
likvidēja. Man
^ dēšu ģimenes navie
\ ē - c i t ā vietā. Pan^va
irarllietuvic^^vJiP ^
Srāk: igauņi, :^^^;^om.
ozicljas un opozi )^'-
kašķa. Sākumā IJ;
H Tānēc re 2 apjauu
^ vad^ī?bKani7, ikcaā 1p^^i='e tā„d|^; V
īves kārtības
dēja: . ,
^ara tas. kas sanoj^ | '
naigu, tas ir kalP^'^^,,,
strādā! Tapec. ;
klaušu un darba
,av, KartupeVf ^^,.,^5
iņas mazgā ^'l^^^
?u citu, kas vutu^^ ^
'rtību un tiriba ņ ^
anitarais P^^^^^^v
. ^ i r slotas un UPv^^^
i malku saviem ^n^,,,
ar saviem
vi darbi A^\;V,,uli
i ar spalvu u.^
dātāji, viņ^ni br^
dz, ka ,,,1^^^^^^^
ejams un, ŗ^'^^^^tv^^
m palīga' r
iti. Ja ^^ŗ^Sw
j^TVIJA, 1948. g. 14. septembri
i,e tk amsū jsuuin ?s ^S'nepi"'^
iPt ka tc u
s
ANGLIJA, F R A N C I J A U N A M E R I K A DIBINĀS C E C H O S L O V A ^U
K O M I T E J A S
j)ŗ Hubei-ts Kipka, kas līdz ko-mun'stu
apvēfsumam bija Cechcslo-vakijas
ārējās tirdzniecības ministrs,
nirms dažām dienām ieradies Lon­donā
lai pēc tam dotos atpakaļ uz
Parīzi ko viņš kopā ar ģimeni iz­vēlējies
par savu pagaidu dzīves
vietu. Sarunā ar preses pārstāvjiem
ļjij. čechu ministrs izteicies:
^ Londonā satikos ar saviem ang­ļu
draugiem un č-echu bēgļiem, kas
oatverumu raduši šai zemē. Ceru,
ka'dažu nedēļu laikā Anglijā, Fran­cijā
un Amerikā nodibināsies čechu
komitejas,", kurās būs pārstāvētas
visas grupas. Komitejas nenodarbo-resar
jautājumiem, kam kāds sa­kars
ar Cechoslovakijas: eksilvaldī-bas
dibināšanu, bet tās uzdevums
bus padziļināt attieksmes ar Cecho­slovakijas
iedzīvotājiem. IVIēs in­formēsim
rietumus par visiem noti­kumiem
Cecho'slovakijā. Runājot
par mūsu nākotnes plāniem, varu
teikt, ka musu darbs būs veltīts V i -
duaelropas fcderālismam. —
;Wcltpress" tajā pašā laikā sniedz
sarunu ar Cechoslovakijas bij.-ties­lietu
ministru Dr. Strauski" par mi­rušā
Beneša lomu Cechoslovakijas
februāra notikumos, „Kopš pag.
•gada rudens, teicis Dr. Strauskis,
Benešs mudināja demokrātiskos mi­nistrus
"nepadoties komunistu spie­dienam.
Februārī viņš bija par de-
" misiju ar mums vienis pratis, un pec
ļmū5U atkāpšanās deklarēja, ka de-
-jnisiju nepieņems, bet drīzāk pats
atkāpsies, nekā akceptēs komunistu
vadību. — Ja viņi vēlas pilsoņu ka-ŗit.,
teica man Benešs 27. novembrī,
-'es griezīšos pie sokoliem, leģionā­riem,
apcllēšu pie visas tautas, un
viiji to dabūs. — Bet Benešs neapcl-leja
ne pie viena un kapitulēja lai­k
i tol, ku mēs uzzinājām, viņa sli­mība
bija pie tā novedusi, ka viņš
vienā ,pašā dienā mainīja savus lē­mumus
trīs un pat četras reizes.
Protams, tā nebija tikai slimība,
kas paralizēja prezidenta gribu: viņš
biļa pacifists ši -vārda labākā nozī­me;.
Gluži kā 1938. g., arī 1948. gadā
Viņš negribēja Izolēt savu zemi si­tuācijā,
kad uz spēles stāv pasaules
miers. Bez tam Dr. Benešs ticē;a
miera ceļā radītam līdzsvaram starp
austrumiem un rietumiem." . .
, Dr. Strauskis Benešu pavadījis arī
ceļojumā uz Maskavu, Par to Dr,
Strauskis izteicies: ..Mūs visus ielū­dza
dinejā pie Staļina. ' Vi^inskis.
kas bija. mans galda biedrs/tulkoja
vārdu pa vārdam Staļina runu fran­ciski.
Kādā vietā Staļins apgalvoja
un apsolīja, ka Pad. Savienībai nav
nekādu vēlēšanos, lai kāda slavu .nā­cija
kopētu Pad.- Savienību., Taisni
pretēji, slaviskās solidaritātes uzde­vumos
ietilpstot palīdzēt ikvienai
slavu nācijai izpildīt savus uzdevu­mus,
kā viņa to atrod par labāku. —
Pasaule mums šajā ziņā netic, teica
Staļins un pavisam mierīgā balsī
griezās pie Beneša: — „ B e t mums
vēl ticat jūs.." Beneša reakcija uz
Staļina, piezīrni bijusi sirsnīga- atru­nāšanās.
. • • '
SAGAIDĀMA TERRORA
PASTIPRINĀŠANA
Cechu komunistu laikraksts „Kudc
Prāvo" ziņo,.- ka drošības iestādes
atklājušas" reakcionāro elementu
plānu, pēc kuļ-a Beneša-apbedīšanas
dienā plānots valsts a,pvērsums.
Daudzās vietās Cechoslovakijā izpla­tītas
skrejlcipas, kurās mudināts ne­kavējoties
uzsākt ģenerālstreiku,
okupēt birojus, fabrikas un iestādes
un apcietināt vadītājus komunistus.
Partija, pēc laikrakista : apgalvoju­miem,
projektētos nemierus laikā
atklājusi un likvidējusi. Cechu ko­munistu
partijas ģenerālsekretārs,
runādams Prāgas radiofonā par
„plānoto apvērsumu", paziņoja, ka
strādnieki prasa „stingrus sodus"
vainīgajiem.
- Bijušo' valsts prezidentu Benešu
apbedīja vpiektdienas rītā Sezimovo
. Ustu parkā, piedaloties tuvākajiem
ģimenes locekļiem, diplomātu kor­pusam,
valdības locekļiem, sokolu
un bijušo karavīru pārstāvjiem.'Ne­laiķa
atraitne Hanna līdz šim saņē­musi
vairāk nekā 5580 līdzjūtības
telegrammu. BBC
Septembri no
yācijas aizbrauks
9000 DP
ņi0 nacim atus
I IRO IM OK->I.\CUA
Uz aizjūras zemēm septembri aiz­brauks
ao 9000 OP. vairāk nekā jū­lijā,
kad bija TOOO izcoļulāju. Vis-
\7airāk aizbraucēju ir uz Kanādu —-
4\100. Turpinās arī gaisa transporti
uz Venec'.ēlj. SL-ntombrī uz turieni
āofio< 1000 DR 31. augustā dažās
DP iM)rn"tnēs nie Frankfurtes iera­dās
-f.vSV dDi^ibas pārvaldes darbi­nieks
N. E. Sviccr^. Viņa apmek-lē'ums
n'ii;':a s a k a r ā ar gaidāmo iž-
Cfl-a^an'iis akciju uz ASV.
I No air:eril;ānu jo.^las lā'n.OOO darba
'snēif?ai:'i-m DP pa.sreiz nodarbināti
63.3i;>6. htri 7.95'^ i-mmeklē nārskok)-
šanās kurdus. 2193 DP strādā vācu
sailnniccib'j.
Mincnenē nc^en ieradās ASV me-
50 franču policistu ar izcilām va­lodu
zināšanām un lielāks skaits de­tektīvu
būs to 3000 pcrs-onu vidū.
kas sa.stādis UN ģenerālsekretāra
Trigves LI darbinieku štābu kārtējās
UN sesijas laikā, kas sāksiies Parīzē
21. septembrī. LI jau tagad ir aug-
.stākai's noteicējs par UN rīcībā ^no­doto
starptautisko territoriju ap Sājo
pili. kui-as zelta atslēgu viņam ne­sen
simboliski nodeva svinīgā cere­monijā.
Pa to laiku, kamēr Parīzē visu sa­gatavo
delegātu un viesu uzņeniša-nai,
57 nāciju valdības izrauga savas
delegācijas UN kopsapulcei. Nupat
Vašingtonā paziņots, ka ASV 71 per­sonas
delegāciju vadīs ārlietu mi­nistrs
Maršals, Tajā piedalīsies arī
Djuija ārpolitiskais padomdevējs
DcOilless, ASV . p a s t ā v ī g a i s delegāts
d i c ī n a s a p v ī T i u b a s prezidents Dr. M. ļ di.Q^jļ3ag padomē Ostins, Elionora
Fi.šbcins un ar IRO darbiniekiem Ruzvclte, kas vada saimniecības un
apspriedās PP ārstu jautājuma, sociālās padomes cilvēku tiesību ko-
Amorikānu jo.^ias DP vidū ir 1461 p-^ļsļju^ Angļu delegāciju vadīs
diplomēt-^ ār.^ts. 509 zobārsti un zobu ļ .^^,11^1^' ministrs Bevins, bet vēlāk
Iccimiki un 1548 slimnieku kopēji.
DAŽOS VĀRDOS
Mek Nīls. Delegācijā būs arī virs-prokur0rs
Sok ross, pastāvī ga is par-,
stāvis U N Kedogens un ārlietu vice-ministrs
MēJ'ū.
Sesija, paredzams, ilgs līdz de­cembrim,
jo -darba kārtībā jau tagad
Mes atro.lain.es 1 ela. nd j^^r^mi to vidū atomoner-prieksa,
kas varDuthuslclaU neka '^^J p^j^^^.^^^
^T' o . ' n n ' V ' f ^ ,w?n;..ni,V^i, iaunu bicdru Uzņemšana, veto tie.si-yc.
sts 500 Ualu katoļi, organizāciju J informācija., brīvība,
.,aume.^.em ^^^^dien. V ena dm<^ I . kopsapulces vēl sa-tija
un viena valsts pazūd pec otras ^.^-.iK,. n . r i ™ , .o
naktssarsu
būs ap •500.
un
to
Par
apcietināts
spiegošanu
Bismarka mazdēls
No HeidelbeTgas ziņo, ka amerikā­ņu
militārā tie^a piespriedusi G mē­nešus
cietuma Bismarka, mazdēlam
grāfam Heinricbam fon Einzidelam,
kas bija apvaina^ts .spiegošanā, Prā­vu
pret grāfu irtiesāja aiz slēgtām
durvīm. Fon Ēinzidels bija krievu
militārās pārvaldes orgāna „Tāgli-dīc
Rundschau" korespondents un
1948. gada maijā ieradās VLsbāde-n
§ apciemot savu māti. Viņam bi­ja
līdz arī .dokumerifJ par vajāšanu
naci režīma laikā. Vēlāk noskaidro­jas,
ka, fon Einzīdels .nekad nav at­radies
koncentrācijas nometnē.
Amerikāņu joslā viņš nodibinājis
sakarus ar daudzām aizdomīgām
personām;. Kad grāfu apcietināja,
krievu licencētā vācu pTcse sacēla
lielu brēku. Protestēja ari padomju
Iestādes.
1942. gadā kaut kur Krievijas
frontes aizmugurē Udeta ;znlcinā-
% eskadriļa godināja savu jaunā­ko
bruņinieka kt^usta kavalieri. Tas
% 21 gadu vecais virsleitnants
.?rā_fs Heinrichs fon Einzīdels. Viņu
vēlāk iecēla par eskadriļas koman­dēja
adjutantu. Pie Staļingradas
grāfu sagūstīja. Bet drīzi vien vmu
Meklēja „Brīvās Vācijas nacionā­las
komitejas" uzdevumā . ģenerāļa
on Zeidlica pilnvarnieks. Pēc kāda
laika grāfs Einzīdels jau bija šīs
komitejas viceprezidents. 1947. ga-aa
viņ5 parādījām Berlīnē un vēlē-as_
studēt jurisptudenci. Bet kā ak-
^^^^ armijas virsnieku Einzidelu
wKrokodils'' aprij
savu redaktoru
. Stutgartes raidītājs zino, ka krievu
komunistu partijas centrālkomiteja
'^^usi padomju satīriskā žurnāla
j^okodil"^ galveno redaktoru par
L^^^ viņš. nav pratis iznīcināt
: '^vu pilsoņu kapitālistisko domā-padarīt
žurn
i::
neuzņēma universitātei Tad viņš
Icļuva' par ,,Tāgliche Rundschau"
līdzstrādnieku. .Ir ziņas, ka Padom­ju
Savienībā grāfs fom Einzīdels bi­jis
Paulusa .armijas štāba augstāks
virsnieks. AZ
Krievu joslā
atklāta (I spiegu
nāks dro.šrbas padome.
Francijas valdība UN sanāksmei
atvēlējusi tuvu pie 3 miljoniem do­lāru,
lielāko daļu — Sajo pils pār-un'to
vietā nāk diktatūras. Vienīgi
kristīgā baznīca spēj gHābt cilvēci
10ļ bojā ejas.
Uaidarabadā pirmdien iesoļojis
Indijas karaspēks. Nizamam p i e s ū t i - . , , .
inui,ci^ nu{c, 1 ^,nn-,,^^nrn.iMrc izstādei, un to uz.skata par vienu no
taja nota Indijas generaluuDcrnators | , -r
paskaiCļirojis,. ka
nevail tikt galā ar komunistiem un, . ^_ . , , •r.-.p^i.. +A.,«V • . pie Senas, ar skatu uz Eifeļa torni
būvei. Pili cēla 1937. g. pasaules
ka Haidarabada pati | skaļstākajām modernā j;tila_ celtnēm
pasaule, Pils. atrodas jauka nogāze
muhamedāņu dumpiniekiem un no , , . r^- . v...,
dibināt valstī kārtibu. . °^lff . " P " ; ^'^.'^ '«^i'fl'l' ^^^.J'Z
2o], miljonu dolāru lielu kreditu '<^M.rtojies tcalris ar 3000 vie am un
iaunu turbo bumbvežu un iznidnā- ««i^'V™'- Tagad tos Parce] iz.-
tājA icMādei • steidzami pieprasījis I buvejot eka starpstavu un 350 mazu
ASV aviācijas virspavēlnieks.
Da/.ādu .uzraugu,
r/iunsdzēsēiu vien
Vida no Lēksaksesas līdzi atvestie
UN ,detektīvi. Lai novērstu tādus
pārsteigumus, kā kāda savādnieka
.uzlidojumu" UN namam Ņujorkā,
apkārtnē novietos vairākas mazka-libra
zenītbatīrijas.
Saeaida. ka dole^ļāti, darbinieki,;
žurnālisti, un viesi sesijas lail'.a Pa­rīzē
izdos ap 6 miljonu dolāru. To
saņem.sanai gatavojar- Parīzes vies-:
nīcas.-kurām kopā ir 45.000 da/."du^
cenu kategoriju istabu. Sesijas p_vo-:
grammā,par franču valdības atvēlē­tajiem
līdzekļiem paredzēts sarll-ot:
dineju Vcrsaļā UN delegātiem, kā
arī medības, bez tam balli onevā
3000 U N darbiniekioim UN rlcibi
nodos 75 automobiļus.
• Delegātu restorānā pusdienas
maksās 1,50—1,75 dolāru, kas ir sa­mērā
lēti, salīdzinot ai' Parīzes ^ce­nām.
Tur varēs pusdienot arī žur­nālisti,
bet delegātiem būs .'pieejam.^
žurnālistu bārs. Cita restorānā UN
darbinieki varēs dabūt 3000 porcijas
pusdienu dienā par 50-60 centieih.
„Unēzijas" tabakas veikalā būs da-';
'būjamas cigaretes no visām valstīm;
pasaulē. Bez spiestuves izbūvēta ari.
klīnika, kas piemērota pat bērnu
dzemdībām. 25()0 telefona aparātu
sistēmu, kas atbilst 50.000 iedzīvotā­ju
pilsētas tālruņu tīklam, apkalpos
32 telefonistes — valodnieces.
Divpadsmit kaibīnēs strādās tulki,
kas tulkos sēžu gaitu konferences
„darba" valodās — angļu un fran­ču,
kā arī trīs „oficiālajās" — spāņu,
adevu un ķīniešu. Klausītāji var_^
sēdēm sekot, uzmaucot galuā^"radio
uztvērējus un ieslēdzot tos/uz vēla­mo
valodu.: Ar šiem galvas radiote-efoniem.
v a r ē s brīvi kustēties/^dcH;
;ies uz bāru vai pie telefopa, nezau­dējot
ne vārda no sēžu gaitas.
N, NZ, AZ
ASV aviācijas atbalsta
ļX?rsonāls ārzemēs pēdējā gadā pa­lielināts
par 35,000. Neskaitot Ang­lijā
stacionēto supercietokšņu un
Berlliļcs „gaisa tilta" personālu, bā­zēs
tagad atrodas 130.000 vīru,
' Šveices neitralitāti eventuāla kon­flikta
,gadi jumā deklarēja ārlietu
ministrs kādā runā Bornē.
apiņ
tāi^.
kubveida biroju. Pils pārveidošana
punktu I i^-niaksās ap 836 miljonus franku,
ēram piecas reizes vairāk nekā
būve. No agrākās..celtnes pŗak-pahek
tikai ārējās fasādes.:
Ihternacionālajā .' territorij^. ^ bez
pils ietilpst arī apkārtējie dārzi, te­rases
un ielas, un Ūnija' jeb^ „Unē-zija".
Ar četrarpus hektāriem :ter-ritorijas
tā ir mazākā neatkarīgā
'^'24'miljo\7i'"dolaru izjnaksājis ASV h''^^'^^^^^^ V^sm]ē. Tajā varēs iekļūt
r^aisa \ransports uz Berlīni." ^^^^^^ atļaujām, kādas būs vienīgi
20 kritušus dienvidslāvus Grieķi­sesijas
delegātiem, . U N technisko
jas territorijā apskatījusi UN Bal-
Ikānu komisija.. Nopratināts arī
kāds gūsteknis, kas izteicies, ka sa­ņēmis
pavēli izdzīt no Dienvidslā­vijas
grieķu iebrucējus".
darbinieku štābam un žurnālistiem.
P
gad
ānu Dardaneļu slēgšanai kara
jumā, pēc ,.Newsweek" ziņām,
Ankarā izstrādājušas ASV, Anglijas
dn Turcijas militārās iestādes.
mm ļ t
o r g a r i i z a c i ļa
u par „ci-
..^^ i'^.roci". Redaktors neesot vel-ļ^'^
pietiekamu uzmanību arī kapi-
^^^^sko zomju ,,netikumu graizi-
^.^ļ!ļ??^^ties uz Maskavas asajiem frteT^ ^ ^^^'^^ izmeklētām
Stali ""^'^^^ mēģinājis ,.paklanīties"
_ imani. Sakarā ar Dienvidslavi-
^^otes dienu, Belgrades radio
:;;f^,^nosauca Staļinu par ,.cilveces
^ ^^"^^"^tāju". Dienvidslāvijas
•'omi.^^?,^ ^^udz mācījusies no pa-
^^^iem r^icucijiem piedzīvoju-
^ slavas pilnajam tradici-
^unas beisā<^ Titn atzinās,
Zani Dienvidslāvijā ..nebūtu
ja nebūtu' Staļingradas'".
St, Reutei'.
Padomju militārās iestādes pazi-i}
ojušas, ka Vācijas krievu joslā esot
at iv 1 ā t a p 0 līt i sk a p retp a d o m j u s p i e g u
organizācija. Par piederību tai ap-ciecināti
15 vāciešu. Grupa esot
darbojusies Veimārā, Erfurtē, Jenā
u n c i t ās 'T Ir i n 2 i j o s p i 1 s ē t ā s, b e z s n i e -
goi^anas izdarot arī citas nelegālas
operācijas.
. Spiegu .srupa, tālāk teikts krievu
paziņojumā, esot sadarbojusies ar
Riotumvācijas sociāldemokrātu par-^
tiju, bet viens no apcietinātajiem,
kāds Barl^mans. esot bijis angļu un
amerikāņu izlūkošanas iCvStāžu die­nestā.
Viņš vairālckārt ceļojis no
sociāldemokrātu partijas galvenā
štāba Hanoverā. uz padomju joslu
un atpakaļ ar anglu un amerikāņu
iestāžu spcciālatļaujām. I<ij;ievu jos­lā
viņš sastādījis ,.reakcionāras gru­pas",
kuvu dalībniekiem uzdots ie­vākt
zinas par padomju okupācijas
karaspēka stiprumu un citu slepenu
informāciju. Bez tam Barkmans esot
izplatījis oretpadomju hterātūru. "Kā
apcietinātie izteikušies,. Barkmans
viņiem paskaidrojis, ka ..zināmām
ārzemju izlūkošanas iestādēm'' stei­dzami
vajagot informāciju par poli­tisko
un saimniecības stāvokli pa-^
domju joslā. Apcietinātos tiesāšot
padomju kara tiesa. AZ
Rietumvācija
saņems 514'miljonu
dolāru
Pēc ilgākām apspriedēm, sestdien
Parīzē beidzot publicēts paziņojums,
ka 16 valstu saimniecības padome
vienojusies par ASV palīdzības sa­dalīšanu
1949. gadā. I\larš:;]a plāns
paredz nodot Eiropas valstīm 4 mil­jardus
875 miljonus dolāru. : Sum­mas
dioiako^.daļu. saņem Lielbritā­nija
— 1 miljardu 263 .miljonus do­lāru.
Vāciias apvienotajā josla ie­aru,
bet franču
'ijumam
plūdinās 414 .miiļ, do
joslā 100. mi4j. dolāru. Sada
pabaidām, nav pievienojusies Tur­cija
un Grieķija.. . .BBC
Ķdmūnisms^^^^^^^^j^
^ {Turpinājums no 1.' Ippi): v .
Komunisti cietuši neveiksmes Ita-
Aplenkuma stāvoklis izsludināts ļ lijā, Francijā un Grieķija un' zina,
piecās Burmas provincēs. ka ar tīri politiskiem' manevriem
„Bombardēt" Padom.ļu Savienību viņiem vairs nav izredžu iegūt vēl
ar milzīgu daudzumu skrejlapu ie- jaunas valstis. Tālāka ekspansija
teicis I nelaiķa prezidenta Ruzvelta iespējama tikai ar militāru varu
vecākais dēls DžōmSs; Bet komunistiem arī jāzina, ka sa-iSIilziu
ugunsgrēks plosās Amster- kāve nozīmētu viņu režīma galu, un
dāmas -uslā. Saded7is 1,7 milj. kg sakāve, raugoties' tālākā pērspektl-
Svif^sta un 5 milļ. olu. vā, viņiem ir droša, kaut arī vīni ar
Bijušais Buh,''irijas cars Ferdi- savu 4 miljonu armiju sajustu kār-nands
I, kas nēc pirmā pasaules ļ dinājumu sagrābt Eiropu.
-Šādos, apstākļos, mobeidz savu
rakstu lords Vansitarts,^^:; s^^^^
jādara trl^ lietas: p
.jai jāpastiprina sava: aizsardzībā ui
savas ialianses,: cytrk jārīkojas
istingrāki pret savu.,,piel<to kolonnu"
un, treškārt,'ijāizhetO/S
j a s , - l a i .palielinātu: Ķreniļa^^.;^
muš slavu- valstīs. :§ād]. ķ(>mbinēta
rīcība vairāk pari jebkādiem- papīr
noļigumiem^ nosvērtu^ svarus par i la^
bu mieram,; DM
kara bija spiests atteikties no troņa,
miris savā Koburgas pilī 87 gadu
vecumā.
Skolēnus padomju joslā,. kam būs
r^epictiekama atzīme krievu valodā,
turiMTiūl: vairs nonārcels uz nākošo
klasi,' ziņo angļu licencētais ,,Tele-graf":
Siāma piedzimuši dvīnīši — 2
meitenīl'?s, kir^u" mup/iras saaugušas
^.knpā Dvīni.Hi veselības stāvoklis
ibbs.
Ķb rādīja pirmie angļu-amerikāņu manevri
' Aiļnerikāņu ..Nev.^ York Herald
Ti'ibunc" korc.'^pondents par pirma-iji^
em ang^u un anicrikāņu kopīgajiem
manevriem pie Grāfenvēras, ameri­kāņu
joslā, raksta, ka eksperiments
esot teicami izdevies, jo pierādījis,
ka angļu un amerikāņu bruņotie
.^'pēki kaujas apstākļos spēj sadarbo­ties
..kā roka un cimds". Tam varot
būt lif la nozīme nākotnē. Tagad
plānotā sadarbība ejot daudz tālāk
pār kppīeo augstāko vadību pēdējā
kara laikā.. Korespondents manev­rus
.saista arī ar kopīgām ģenerāi-štābļii
apspriedēm Londonā un plā­niem
par ASV garantijām Rietum­eiropas
ūnijai. Manevru komandie­ri.^
ģenerālleiinants Hībners un citi
ausstāki amerikāņu virsnieki esot
sajusnhināti par anglu karavīriem.
, TAi pašā dienā angļu ..Daiiv Mail"
sniedz AP ziņojumu ar manevru no­vēl
^ēiumir no :.niiJitārā''viedokļa.Tie:
esot Picrād:-uši. ka ameri^vāņu spēki
Vācijā Dilļīsi bezspēcīgi pret stip­rāka
Ienaidnieka uzbrukumu no
:austrumiem..:;.Divīzi:!a;\ ; k
^iāturas •-iļroti.ni^.^^^
;ta nkū.;art i i ērīj as' un:. aviā cl j as^ atbal­stu
satriekta jau pēc divu dienu
„cīņas'\ Galvenā štāba komunikē
atzinis,'ka divīzijas vienības bijušas
ļoti dezorganizētas un 18. kājnieku
pulks pēc īsas cīņas galīgi izšķaidīts
Divi bataljoni sasisti, bet trešais
drusku turējies, pateicoties 800, vīru
helai angļu vienībai, kas nav bijus
ar mieru nedz atkāpties, nedz ļauties
ieslēgties.
Pēc ,New York HeraM' Tribime
ziņām, „uzbrucēji", kurus marķējis
zonas policijas pulks, bijuši tērpti
formās kas stipri atgādinājušas
krievu drožības dienesta uniformas.
• NYI-IT, DM
IDENS NEMIERA AR
ČERČILU
^ ^Politiskās aprindas Londonā^ izsa­kās.'
ka ^konservatīvo partijā izvei­dojies
ta saucamo ,jauno" 'bloks,
kas nav vienis pratis ar Cerčila līdz­šinējo
politiku. Jauno vadonis ii
bijušais ārlietu ministrs Idens. Cer-čilam
pārmet, ka viņš vairāk rūpē-
.ias par savu popularitāti un nevi
oar partijas interesēm. Ar to esot
izskaidrojama arī kon.servāt:vo nar-tijas
sakāve 1945. gada vēlēšanām'
AZ
Latviešu s a c h i s t i un
lietuviešu b a s k e t ­bolisti
sekmīgi s a c e n ­šas
ar vāciešienri
• • •.". -••. • •' '\ '••. •••• •• • • —^
Jau 3 gadus latviešu šachistiem ii
ievērojama loma he vien Oldenbui'-
gas pilsētā, bet arī plašā tās apkārt- i
nē. Nupat Lērā, Holandes robežar
tuvumā, beidzās Oldenburgas - V i l -
helmshāf^cnas mei.starsaclk.stes. Uz«
varēja mūsu tautieti.s A. Liepnieks.
nezaudējot neVienu /partiju. Blaku:
turnīrā 1. v. ieguva 20 g. v. latvieši
ģimnāzists H. Lambe'rts, bet jailinat- •
nes grupā A. Menģplis ierindojās ^
vietā. Augsburgā tajā pašā laik;
jauku panākumu izcīnīja lietuvieši
basketbola izlase. . Vācu publika
plašie izreklamētajā sarīkojumā lie­tuvieši
10. sept.- pārspēja Dienvidvā-cijas
sastādīto vienību 44—2
(19—9); ' Lietuvieši gan spēlēja vā
jāk nekā parasti, tomēr arī tad uz
varēja ļoti pārliecinoši. .„Schv^ābi
sche Landeszeitung" par. sacensīb'
raksta: „Basketball — ganz gross!
Uzvarētājiem visvairāk punktu^;(ir-r
ieguva Z.Puzinauskas. : Bija^ 150 :
skatītāju.
ZVIEDRIJAS LATVIEŠU JAUNI
MEISTARI VIEGLATLĒTIKĀ
110 m barjērkrēļicns 16,2 sekundēs — š'
Artura Graudiria rezultāts bija labākais s:
sniegums Zviedrijas latviešu otrajās meista;
sacīkstēs vieglatlētikā 4. un 5. scpt. Stoi
hpimā. 100 m uzvarēja A. Verners 11,8 sek
200 m O. Liniņš 24,0 sek.; 400 tn A. Zvc
nieks 54,5 seķ.; 800 m A. Zvejnieks 2:0^1
min.; 1500 m R. Špllts 4:40 7 min.; 3000 i
A. Zvejnieks; 200 m barj. A. Graudinft'-29..
sek.; 4X100 m Stokholmas LSB / (Reneslāci'
Brūns, Splīts, Liniņš) 48,6 seĶ; tāllēkši
nā ,0, Liniņ.-^ 6,24 m; augstlēk^anā Terin
1,05 m; kārtslēkšanā E. - KrastiOž 2,90 m
trīssoļlēkšanā A. Graudiņš 12,32 ms-lod
Tēriņš 11,69 m;" diskā. Sinka 37,96 m u
šķēpā R. gpllts 44,38 m. Labākās aekme
guva Stokholmas LSB atlēti. Pirmo 3 viet
it-guvēji sxiņēma māksi. N. Strunkes zīmētu
.diplomus, bet. speciālas, balvas Graudiņšj: Lv
niņš, Tēriņš un Zvejnieks. Nenotika sieviei^-.
sacensības, jo nebija dalībnieču. 18. un 11^
sept. Stokholmā risināsies baltiešu meistar
sacīkstes vieglatlētikā, futbolā, volejbolā u'
tenisā. Piedalīsies ari daži paļl un somi,
A. Gr.
Vācu basketbola vienība SV. Prag Stutt
gart 17. sept. izbrauks' sacīkšu . tuniejā u
Cirichi, Bemi un Lozanu. Vienību pavadi:
treneris mūsu tautietis B. Budkevičs, kas uz
aicināts ari par treneri Vācijas basketbok
meistarsacīkstēs 3.- un 4. okt Getinģenā.
10 pilsētu basketbola sacīkstēs Odesā kui
piedalījās visi PSRS labākie basketbolisti, uz^
vareļa Tbilisi vienība, bet 2, v. ieguva Rīga
J a u n s t r i m d a s r e ­k
o r d s d i s k a m e i a na
y. BEBRE - m
Valkas nometnes meistarsacīk­stēs
vieglatlētikā Vdta Bebre
meta «disku 34,24 m, kas ir. jauns
trimdas rekords. Līdzšinējais re­kords
bija 32,70" m. To sakliedza
Ņma Konce, kas tagad jau, ir Ka-
Velita Bebre ļoti citigi tre­nē
ias un vairākkārt pārsniegusi
pa: 35 m tālumu.-Jāj?aida,/ķa tik­ko
rpāljzōto trimdas rekoi-du ,vfa>a
vēl .^jgad.spes labot;
A. L l ē r u m s.