Bavarijas Latviesu vestnesis, September 14, 1948

              I
^to, viņa rnāti '^^^^^
ara." v. ..
tukšas, neviens >•
kādu laiku n^ ^ ^f
man tikai žēl i S " ' " '
iS;.reklama veikalam £
vispār rāvāt? Vai ^
māņticība?'' •^^'^'^
.gau2i: vienkārva^ i i ^ : ;:
•aux: pagalma, rn^s
^nvi^s^tiepjam'audeklus
^ a ^ i s n i t ā d a p a t i ^,
u Man pat liekas, vai
U) noskatījies, likdainš
E^^iekiivu krāsniņu..un
gļuzi .laba garastāvokli
iš.saka, „liekiet.to kun^
^ nelaiķim neiznāca
iņu pieminēdami:'' pAc
;em.vinš piesarkst; aka^
K u , ; kas gul turpat .ui^
.am uznāk ma^svaļsirdi-p
ā k i sakot, liein)aobri-
[, pagājušā nedēļa es iz-tadu
lietu kādā viļf'u
friziera sēdēdams, mv-
^prātā: paga, paga. tži ir
F noderēt. Iegāju japiinu
ļatitles. Viens tāds kdka
|ism pagadījās. Nopirku
ļtiem. Es pat nedom.!;ju,
ļkaut kurienes atvelts,
ŗks tādu var iztaisit..;'
bārtraucu, .,;iā7;ina 'tafu
ļērl, vajadzīgs pit-inerDl:|
iriicsna:pielaiziis,„var-to
atveduši mb.HalSin-ļjās,
droši vien kaut kur
?d,unte5 tādus du(Jiem.
iS;ir gluži jauns
idiešu' jūrnieks Bol-
^nnēģiniēt 'viņu: satHi!
labi, ka -veikalā tkls
it kas, par ko, parunlīt,
un'.^varbūt kāds" ar
ipēi'k. Jo,: redziet, tādi.
' m a s k a s , pērles: un
kā reizēm atnes nel;i!i'
jau, tiem ir sa\a tīki.'-
as natdek,; tad ne jau
būtu: kādi pesteļi
ļdēļ,. ka-, tie, ka;>rv!ņu^
ļdz būt tādi savādi Cli-
, ļaudis ar slimiioi
ļji, pašbiedētājies.. tā-
C:^r kas tūlīt saskrien
auto kādanv nobraiic
cilvēks. neskries skali-gribēs
redzēt- nelaiiui,
dzēt. 'Bet ir'tādi, kiJ-dzīgs.:
.Un ir tā'li, ku-as
tādas' apburtas iie-
: ar viņiem laiku . pa
: kas' .'notiek, tad sie
;t- slavu, pievllii^ot ci-us..
Tāds cilvēks bija
I U jau redzējāt.ar tiem
l i d tad/kad bijānv
* teica: — Ja^', ^^^^^
iks tās blēņošanās pa
Išu 'ki:ajā otru seriļu.
.u bagāta cilvēks! it!
)agātTba - nelainK.»
negi'ibēju dot, pa^^-
māk •beigas)
iMirdza Griķe arv^i-
Ks: oktobra sākunia
Ividfranciju,; kur viņa
i N.:Daimbergam..K3
lā bija izaicināta -..^
darbu kāda koncei:^
toratorijā.; ^
'iba 1. burtnīca i^ii^.
i ' F C i e l ^ ^ ^
iio V Biunbēra ^?*''
Bastjāņa;
B. Kalniņa Kl. ^
ļumēs uc: raksti.P^'
Ijautājuniiem.
I Dzeni :no Svoiucs^}|^
S. A .,
hsības pf'^'^
ļusnick btr. _
dienu laiK--^.'
dienai.
/ ; L A T V IA
Utvian Newspaper
P«hll5hed under EUCOM Civil
Ss DivisioD AuthorisatioD
. i,!r UNDP 196. Publisher
. ^ ? E d i t o r : Kārli. Rabācs,
ffp Camp KleinkStz near
rnn7bur2/D. Priuter: „Schwāb.
Srlal Office: GQn2b^g/Do.
Oominikus-ZimniermaTm-Str. 2.
Nr. 75 (180)
dirdien, 1948. g. 14. sept.
Iznāk trīs reizes nedēļā^
Izdevējs: BALK uzdevuma
Latviešu preses darbinieku sa-
^ darbības kopa. Atbildīgais rer
daktors: K. Rabācs: viefti. A .
Uepa, redaktori: Z. Bārda.
M. Culitis. H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese: Giinzburg-
D o . ; red.: Dominikus-Zimmer-mannstr.
2 (tālr. 50), : apg.:
Marktpl. 25 (t. 84), spiest:
Bgm.-Landmann.-Pl. 7 iU 92)
ums
Vašingtonā
pec .info^i^ā^^j^^ no Vašingtonas,
pagājušās: nedēļas beigās tur valdi-
. ists porLti.<5ks • augstspriegums.
Piektdien: notika ievērojamāko re-oublikaņu
konference, kufā pieda-ļjjgs
kandidāts vaĪsts prezidenta
amatam Djuijs, senāta ārlietu ko-fnisijas
priekšsēdis Vandonbcrgs un
Fosters Dalless, Pēc apspriedes
Vandenbergs nolasīja, presei paskai-diDJumu,
ka republikāņu uzvaras
^'adijutnā ASV nevienā pasaules da­li
neatteiksies no saviem pienaku-
Iniem cīnīties' par brīvību. .Dau­dzas
ārvalstis', ir maldīgās domās;'
teica Vandenbergs, „ka vēlē.šanu
ciņa novirzijusi Savienoto Valstu
• uzmanību.: no : ārpolitiskām problē­mām.
Sait. ziņā ainer ik āņu nācija ir
pilnigl,vienota. Nebūs nekādu strī­du,
ja vajadzē.s stāties pretī agresi-
'jai,":/-:;
:Vandenbergs runāja visu tris kon­ferences
dalībnieku vārdā un pasvī­troja,.'
ka viņa dc darētās 1"-f's
(los :ari Djuījs,, ja to ievelēs.
: Vašingtonas politisko aprindu
,,Neviens vairs nemetina laizverl acis kara
briesmu 'priekšā''
„Ja pārsvaru negiis gudrība un saprāts, tad iespējams, ka trešā pa­saules
kara briesmīgā katastrofa var gāzties pār mums jau tuvākajos
pāris mēnešos", raksta angļu nedeļi^s laikraksts „NewReview", uzsve­rot,
ka Anglijā šobrīd neviens vairsi nemēģinot aizvērt acis kara bries­mu
priekšā. Ar šo citātu vācu lail^ļrieksts .DieAbendzeitung*' ziņojumā
no Londonas eenšas ilustrēt pesimistisko noskaņojumu Aiiglijā; kādu
esot radījuši notikumi Berlīnē un brīdinātāji preses komentāri par neno­teiktajām
izredzēm četru valstu-^ tālāiīajās sarunās ,,Die Abendzeitung"
piezīmē, ka „Nevv Review'V iznāk tai pašā apgādā* kas izdod Anglijas
valdības partijas noteicēju laikralfstu „baily Heraid".
pr.'c
mam, VandeiiberHa •: de aracija
7jļne; ka. republikāni /oprojām ut-balsta..
prezidenta Trumena lidzši-n^
vo ārpolitiku..
/Feldmaršals Montgomerijs, runā­dams,
par : „nopietnām briesmām",,
paud].s-. oficiālo viedokli, tālāk teikts
ziriojumā, un ,reizē retcicis valdības
komisijai paātrināt ieroču produk­ciju,
.,lai Anglija būtu gatava kal-'ai
varbūtībai^'. Raksturīgi esot ari v ! i -
rāku simtu angļu un amerikāņu
bumbvežu manevru' ..uzbrukumi"
Londonai un citām pilsētā'm un sva­rīgiem
centriem. Anglija tagad' kļu­vusi
par amerikāņu 9;aisa spēku gal­veno
atbalsta pun!:tu. Akadēmiskas
diskusi jas p a r . to.: vai Anglijai mili­tāri-
Diesliesies ASV, vai ne, kļuvu­šas
liekas, jo problēma jau atrisinā­ta.
Anr^lijas vidutājas luma starp
Svarīgas politiskas konferences
Vašingtonā turpina iās ari sestdien.
Ārlietu ministrs Maršals, divi stun­das
apspriedās ar senāta ārlietu ko­misijas
priekšsēdi' Vancienben.\u par
podejiem notikumiem. Berlīnē. Par
iim. apspriedēm. pagaidām nav pub­licēts
:7v?kāds ; p a s k a i d r o j u m s . P tc
t.ain: č; :'::tu ministru Baltajā namā
divi rc: apmeklēja britu vēst­nieks.
I^ēc otrās vizītes preses pār­stāvjiem
viņš paskaidroja, ka pāri'u-nātas
Berlīnes problēmas un līdzši­nējās
Maskavās apspriedes.
B BC
A S V un Padomju Savienību .esot
ikvidēta ar saimniecības atkarību
no duhira,'
Tālāk citēts konaVaistiskais ,.DaJiy.
Worker"', kas oar gaisa, manevriem
rakstīja, ka ,,šī gatavo.'^anās jaunam
kai'am 'ar amerikāņu piedalīšanos"
eS' ^1 radījusi An 9 lijas i d zi v ot āj š
lie.l-j nemieru. Citas Londonas -avī­zes
iz^^'aka gluži pretējus, uzskatus:
ia vispār panākta kāda nomierinā­šana
tad tādu radījuši tieši aviāci­jas
manevri, demobilizācijas palēni­na
?ana un citas pazīmes no kurām
var secināt, ka x^ng]i^a neiet pret ira
varbniējam briesmu laikmetam akla
un nesmv^itavota. Fakts, ka ameri­kāņu
bumbvežu• formācijas paliku­šas
An^li'ā, radījis drošības :>aj;ūt-u,
un to uzskatot par pierādījumu, ka
ASV nepieciešamības gadījumā ga­tavas
tūlļīl iejaukties un palīdzēt,
kaut arī -nebūtu parakstīts formāls
militāras savienības līgums.
Pēc ļ.,New York Times" inlormā-oijas,
Londonā pa?,ājušo piektdien
ņ01 ikusi slēpena • apspriede :par At-lantijas
militāro paktu", kam jāaiz-sargai
Pietuineiropas valstis eventu-,
ā^la kara gadījumā. Apspriede de­vusi
labus panākumus. Agresijas
gadījumā.; ASV, Kanāda, Lielbritāni­ja.
Francija,. Beļģija, Holande un
Luksemburt^a cīnīšoties kopīgi. Va-jad'zi'bali
radoties, aizsardzības plānu
varēs iedzīvināt ļoti īsā laikā. ..Sun-ilav
Times" angļu viedokli raksturo
vārdiem: ..Mēs visi ceram, ka mieru
varēs sai-:ļlabāt. bet mums ļoti no-'
. pietņi ļ jāsagatav^Ojas kaļ'a. iespēja-mīt)
ai'' AZ
Neierobežotas piln­varas
amerikāņu
aviācijas virspavēl­niekam
Eiropā
Amerikāņu gaisa spēku virspa­vēlniekam
Eiropā, ģenerālim
Kertisam LeiTiejam, kā ziņo A F P
Aģentūra, Vašingtonas valdība
dev\isi neierobežotas pilnvai^as,
kas viņam, ievērojot pēdējās, pa­domju
prasības par gaisa satik­smes
kontroli starp Berlīni un
Vācijas .rietumjoslām, dod tiesī­bas
jebkurai rīcībai, ko viņš.at­zītu
par nepieciešamu.
Pirms tam amerikāņu iestādes*
Berlīnē piektdien noraidīja jaunu
padomju mēģinājumu, apgrūtināt
gaisa satiksmi ar bloķēto Berlīni.
K r i e v u iestādes oficiāli bija pie­prasījušas
sniegt tām sīkas ie­priekšējas
ziņas par katru lidoju­mu
uz Berlīni, kas esot vajadzī­gas
gaisa satiksmes drošībai.
Amerikāņu atbildē norādīts, ka
drošības noteikumi pietiekami.
Padomju pieprasījuma īstais ho-lūks,
acīm' redzot, esot kontrolēt
amerikāņu 'lidojumus uz Berlīni. •
K r i e v u gaisa manevri telpā
starp Berlīni un rietumjoslām,
kas kopš 9. septembra pastiprinā­jās,
pēc oficiāliem amerikāņu pa­skaidrojumiem,
nopietni neap­draudot
gaisa koridoru, tomēr
angļu un amerikāņu lidotāji brī­dināti
ievērot vislielāko pie.sar-dzību.
Ģenerālis Lemejs pa­skaidrojis,
ka gaiša koridorā no­vēroti
krievu gaisa baloni un i z -
. nicinātāju eskadriļas. BBC, NZ
/ i
4f vācu gūstekni
vietas Parīze
[ieiļa:un
SEPTIIVU NEDĒĻU L A I K Ā CETURTS VALBĪBA FRANČU.^
Pēc 7 nedēļu politiskās krizes Francijā, pagājušo sestdien radikāļsociāiists
Anri Kejs beidzot varēja iesniegt valsts prezidentam Orioiam sava ka­bineta
sarakstu. Sociālistiem ir pieci portfeļi, to a starpā arī svarīj^ais
iekšlietu ministra, katoļu tautas partijai 5, šīs partijas priekšsēdis Šu-inms
ir ārlietu ministrs, un radikālsociālistiem 3. Vienu ministru dod
Ijļbas .vidus partijas. Anri Kejs vadīs arī finanēu un tieslietu resorus.
Vaidibā ir 3 bij. rninistru prezidenti. Par jauno ministru kabinetu na-cionalsapuice
balsos šodien. Ministru prezidents Kejs parlamentā iegu­vis
uzticību ar 351 balsi, pret balsojot 19t3 un atturoties 47 deputātiem;
Valdību neatbalsta komīinisti un degoUīsti.
. ^^f'ai'izes prese jauno Francijas v a l -
:• Jibu•iizi;iem visumā atturīgi. Spciā-ļi^
1u ,4,e,^P^^^^ raksta, ka Ke-pT\
izredzes. nacionālsapulcē esot
j^^s. . Bet: sociālistu^ -ministri ne-ļi^^^^^^^^^
gadījumā aizjriirst
:^^^t'adnieku dntereses. Svarīgākās
P^'oblēmas. jaunajai valdībai' būs
valsts aizsardzība un financu jautā-
. ,?^^tu prese valdības krizes atrisi-
Rašanu Francijā komentē skeptiski.
Telegraph'^ domā, ka Orio-
•'^r,tomē^^^ vajadzēs atlaist
, Mamentu. Tādos apstākļos ģen.erā-
.•j'^ De.:^ nebūs daudz jāpū-lai
pārņemtu varu. Plašākā
^^^^TO^^ politisko k r i z i ap-laikraksts
„Bcrncr
b stabilitātes Francijā
:^^^' leaomājama arī stabilitāte vēl
^^^^'ajā Eiropā; Nav nozīmes, ja
^^^•^cu valdība, ierosina sasaukt E i -
parlamentu, bet nevar parādīt
, ^, , pašas zemē. Pēc .'.Vorkshire
ļ^t': ieskatiem ir tikai viena izeja:
.:;;-:^]u nodibināt kopīgu fronti prot
.ļļj^^^nmistiem im pasargāt Franciju '^^B^^^^^ "^^i^Tl izsludināt jaunas
, . p o l ī t i s k ā s partijas cīnās
j^^^jaimo valdību, streiku kustība
tālāk. : Jādomā, ka tuvākās
pieņemties, jo kā
a^edV ^^''^ ^^i^trolētā., tā Vari': kristīgā
paal^'f'?^"!^'^^^^ pieprasījusi
. 3QAQ^\?'^^^^āt^^,^,^^^^^^ al^as • par
• ninn n-iēnesī. Masu de-
^nM.racyas;šodien notikušas Bor-novērstu
• nekāi'tfbas Parīzē.
kopš piektdienas vakara visas. svarī­gākās
vietas pilsētā okupējusi poli­cija
un nacionālg\*arde. Stipri spēki
apsarga valsts prezidenta pili un
pilnīgi noslēdz pieejas Flīzejas lau­kiem.
:
.. Pa to laiku ģenerālis De Golls; uz­sācis
pieteikto • aģitācijas kampaņu.
Piektdien viņš jau runāja Aviņjonā
un . Oraiiā, .prasot atlaist, nacionāl-sapulci
un sarīkot jaunas vēlēšanas^
Tulonā De Gollā klausījās 8000 c i l ­vēku.
Komunisti tai pašā laikā kā­dā
citā pilsētas vietā rīkoja pret-sapulcī,
bet tur ieradās tikai 1000
klausītāju. ERP pilnvarniekam Hof-manam
piektdien preses konferencē
Vašingtonā žurnālisti jautāja.:, vai
Francija saņemtu • ASV: palīdzību, ja
tur nodibinātos^ komunistisks: režīms.
..Nē.'' atbildēja Hofmans. ..Francila
nesaņemtu....palīdzību •arī'^tādā'^
jumā. ja tur būtu fašistisks režīms".
De Golla nākšanu pie varas A S V to­mēr
neuzskatītu par fašismu:
B BC
115 policiiai
BERLĪNES KOMUNISTU DEMONSTRĀCIJĀ RUNĀ KRIEVU
' ' I ĢENER.lLIS
I Ipec angļu licencētā Berlīnes laikraksta „Telegraf" ziņām, 13. sep-teribri
no Padomju Savienības atgriežoties 500t) agrākās vācu ZeidJica
arniļijas karavīru, kas apmācīti īpašās padomju „pārskološanas nomet­nes"
un tikšot pārņemti krievu joslas policijas dienestā. Firstenvaldes
čauiilaides nometnē jau viss esot sagatavots pārnācC'ju uzņemšanai. Tai
pašā laikā padomju joslas policijā pabeigtas plašas tīrīšanas, izņemot
no tās visus sociāldemokrātus un nepietiekami uzticamus SED biedrus.
Turpmāk esot paredzēts apbruņot austrumu joslas policistus ar ložme­tējiem
un granātu metējiem un no vietot vienības kazarmās. Branden-bur,^
ai vien esot paredzēti trīs bataljoni ar 300 vīriem katrā.
:^ED rīkotā demonstrācija krievu
sektorā svētdien pagāja bez starp­gadījumiem.
Jau agrāk paredzētās
fišisma upuru piemiņas s\nnības
komunisti gribēja izvērst par ..ie­spaidīgu
pretdemonstrāciju" Berlī­nes
demokrātisko partiju piektdienas
minifestāc^jaī Republikas' laukumā,
kur piedalīiās 250.000 cilvēku. SĒD
demonstrācijā svētdien piedalījās ap
100.000, • kaut gan ar vilcieniem . un
automobiļiem demostrantus pieveda
pat no krievu joslas. Kā B B C ko-retlpondents
ziņo, .berlīnieši demon­strācijā
izturējušies vienaldzīgi un
ātri izklīduši. Ielās bijuši redzami
daudzļ krievu militārpolicistu, Sa-pulctē,
kuŗas- sa ukl is . bij a ,Pa r m i e-r.
Li. pret kai'a kūdītājiem!",..piedalījās
arī angļu, poļu, padomju, franču un
dienvidslāvu delegācijas. Kāds krie­vu
|ģenerālis runā izteicās, ka aine-
' r i k ā ņ U ļ kapitālisti gatavojot jaunu
karu, un rietumvalstis mēģinot.savo:s
sektoros' Berlīnē. sagatavot zemi fa -
'sismam. '
Ģenerālis Klejs sestdien preses
konferencē izteicās, ka ar masu de­monstrācijām
Berlīnes problēmu at-lisināt
nevarēs. Tādēļ ari amerikā­ņu
militārā valdība aizliegusi savā
sektorā visas sapulces un' demon­strācijas
gar krievu sektora piero­bežu.
: Pēc krievu: licencētās preses ap­galvojuma,
naktī pirms' piektdienas
demonstrācijas 30 angļu smago auto­mobiļu
esot izveduši no. reichstaga
ēkas, kuras priekšā otrā dienā no­t
i k a demokrātisko partiju masu: .sa­nāksme,
daudz .vieglo un smago lož­metēju
munīciju,: kā: arī lielu skaitu
angļu militārpolicistu. '
BBC, AZ
ATJAUNO SARUNA5
MASKAVĀ
Gaidāms Bevina ziņojums
apakšnamā par Berlīnes
problēmu
BBC korespondents svētdien no
Maskavas ziņoja, ka pirmdienas va­kara
vai otrdien gaidāma eetru val­stu
sarunu atjaunošana Kremlī. Jau­nās
instrukcijas rietumvalstu pār­stāvjiem
Maskavā, kā domā, galīgi
izstrādātas trīs valstu „Vācijas kor,
misijas** apspriedē Londonā svētdie-nas
rītā. ^ai jautājumā apspriedes
ar lietpratējiem bija arī ASV ārlietu i
ministram Maršalam, un svētdien/
ar lidmašīnu Vašingtonā ieradās
ASV Atlanti^jas okeāna flotes virs­pavēlnieks
admirālis Konelijs, lai ap­spriestos
ar flotes ministrijas vadī- j
bu. Bez tam svētdien ar lidmašīnu 1
Maskavā ieradās franču militārgu- ļ
bernātora ģenerāļa Keniga polītis- ļ
kais padomnieks Sedu, lai apspries­tos
ar franču vēstnieku Maskavā.
Stāvokli, Berlīnē piektdien ap­sprieda
angļu ministru kabiiu^ta sc-dē.
pēc ilgākas slimiba.š pirmo reizi
piedaloties arī ministru prezidenlam
Ftlijam. Ārlietu ministrs Bevins sē-
|-dē ziņoja par sarunu apstāšanos iin
turienes .politiskā stāvokļa ^paslilcti-nāsanos.
Plašāks Bevina b/uiojunis :'
gaidāms šonedēļ pirmajā apakšnama
sēdē pēc vasaras brīvdienām.' Parc^- V
dzams, ka aia aizsardzības ministrs .
Aleksandi's ziņos' par britu bruņoto :
spēku stāvokli un domobiliziicijas .
gaitu. Kā zināvius, valdība nolēmusi
demobilizāciju palēnināt ūn pagai'i-nāt
kara dienestu no viena gada līdz ,•:
18 mēnešiem.
Kā liecina ziņojumi no Londonas
un preses komentāri, ri<^tumvalstu
galvaspilsētās nekāds optimisnis par
.sarunu varbūtējo iznākumu nav vē- \
rojaras. " T a i pašā laikā dažādi citi
apstākļi liecina par A S V un Anglijas .
stingrāku apņēmību, uzsākot par
jaunu sarunas ar Kremli. -^..Sundav
Times" komentātors Skutētors , a i - :
zīst. ka krievi nekad nav vēļ^crfušies^
ī.stu saprašanos Berlīnes, jautājumā, :
bet tikai gribot iegūt laiku ^īn no­vilcināt
krīzi dīdz ziemai, kdd daika
apstākļi traucētu Berlīnes apgādi.
,„Observer" ierosina gluži ko jaunu
— lai nebūtu ..uz varu jāatbild ar :
varu", atliekot jautājumu, nodot to •
U N un nodibināt U N mandātu pār •
Berlīni;
.,New York Herald Tribune" izsa-;.
kās, ka cēloņi pagājušās nedēļas va- :
ras aktu sērijai varot būt meklējami' .
krievu plānos, izmantot radītos nc-:
mierus Berlīnē par ieganstu, lai r i e - ;
tumu sektoros liktu iesoļo4, padomju-karaspēkam.
, Daudzi riO(tnmnielii:
domājot, .ka sarunu , atjaunošana.:
Maskava tūlīt mazinātu s\ispīlēju- •
mu. Bet arī par sarunu pārcelšanu-uz
Berlīni savā laikā domāja, ka, pēc :
principiālas vienošanās Maskavā,. :
vairs palikuši izlemjami tikai tccb-niski
jautājumi, un tomēr tie, kaš;
tā domāja, pievīlās.
Kāds amerikāņu diplomāts, kas
pavadījis _ atvaļinājumu Merānā;
Šveicē, turienes laikraksta „Dcr :
Standpunkt" redaktoram izteicies, kā •
kritiskākais saspīlējumu periods crsot
gaidāms laikā no septem-bra līdz
janvārim. .Ja šis periods paietu bez;
sadur.smes, tad varbūt, varbūt, mie-f
••1 •• -I.
ru vēl varētu
trīs gadus.
saglabāt divus
BBC, AZ, N Z ,
idz
St
laapiur
VAI ARI DEMOKRĀTIJA ATRADĪSIES NĀVES GULTS
Piy30MJU FLOTES 3IANEVRI
B.ALTIJAS JŪR.Ā
Reuters ziņo, ka Bornholmas ie­dzīvotāji
pagājušās nedēļas beigās
novērojuši., salas .tuvumā
domju, kara .flotei
ietilouši: vieglie un
leiu . pa-formāciju.
Tajā
smasīe iznīcinā­tāji
un smagie kreiseri, vDāiiu -flotes
aprindās paskaidro, ka eskadi^as pa­rādīšanās
. Bornholmas . tuvumā lai^
kam izskaidi^ojama ar padomju
te^ mai-ievriem. .-AZ
f l G -
his aienas japanaK
, tas, ko nevarēja
'2 ^ados
^ Vakaiļ Parīzē sākās ārlietu miīīistru
padomes ļapspriedes par Itālijas kolo­nijām.
Saspīlētā politiskā stāvok­ļa
dēļ Bevīns savā vietā - pilnvarojis
valsts ministru Meknīlu. bet Mar­šals-—
ļASV vē.stnieku-Londonā Dag-lesu.
Molotovu, kas sākumā bija ar
mieru braukt . uz Parīzi, aizstāj v i -
ceministrs Višinskis. Itālijas bijušo
koloniju, l:kt'-nls jāatrisina trīs die­nās
— līd" septembrim. Pretējā
gadījumā jautājumu nodos UN
pilnsapialoei. Ai Itālijas kolonijām
nesekmīgi nedarbojās ārlietu mi­nistra
vietnieki Londonā 2 gadus.
BBC
Notikumi Berlīnē pārpilnībā pie­rāda
to, kam vairs nekāda pierādī­juma
nevajaga, proti, ka-Staļins tik­pat
maz vēlas patiesu sapi'ašanos
kā to vēlējās Hitlers. — secina pa­zīstamais
angļu politiķis lords V a n -
sitarts .laikrakstā „Daily M a i l " , at­gādinādams
nacistu maksimu, ka
tie. kas vēlas tikt piekrāpti, nedrīkst
ļaunoties, ja šo velēšanos apmieri­na.
Pareizāk tagad būtu atsaukt spe-ciālvēstnieku'
Robertsu no Maska­vas
un sarunas pārtraukt ..Mēs
teicām, ka - neielaidīsimies sarunās
zem ' spiediena," saka Vansitarts,
..bet tomēr darām to jau kopš nedē­ļām".
Pēc dažu domām, — ,saka Vansi­tarts
— tāda ricība mūs tuvinātu
karam, bet ,.Kremļa gangsteri tā
kā tā domā rīkot k a m : tad. kad tas
viņiem būs izdevīgi, gluži tāpat, kā
to darīja Hitlers". Stingra, spēka
atbalstīta, nostāja briesmas ' nevis
palielinātu, bet mazinātu; • Karš ar
nacismu bija neizbēgams.' tādēļ ka
šī sis.tēnia vēlējas valdīt pasauli, uņ-tas
citādā ceļā nav :panākams .Ko­leru
tomēr varēja apstādināt, , pie­mēram,
1936. g. Rcinzemē. Tāpat
komūriksms, -ja to neapturēs, šī paša
iemesla dēl radīs tns pašus rezul­tātus.
Jautājums ta^ad iŗ, vai ko­munismu
iespējam.s apstādināt lai­kā.-
Un šis laiks būtu t a g a d , ci­tādi
demokrātija atradīsies uz nā­ves
gultas. Jebkāda turpmāka rie­tumu
svārstīšanās radītu zernes no­gruvumu
pāJi visai Eiropai un Āzi­jai.
Tālāk autors asi uzbrūk apakšna­ma
grupām, kas strādājot Staļina
labā, kavēdamas " A n g l i j a s militāro
aliansi ar Rietumeiropu. Kara gadī­jumā
padomju satelītvalstu arrniļas
gan nevarētu droši izmantot (jfcn^^
.sīvai rietumos, .jo tad notiktu rr^-za
dezertēšana; tās varētu izmanir^l lī­kai
aizmugurē un arī no, bez ri
jo komunistu 30 gadu terror.^ r ; ^ d : i ^:
neapmierinātiL)u pat paš'j I-^odsmlu
Savienībā. Tomēr nedibinot- 'y'-\'.-
misms būtu, rēķināties ;jr ntv'/O'.f'U
pretestības kustību 'krievu aizn-iū"
1
gure.
(Beigas 3. ipp.)