Bavarijas Latviesu vestnesis, September 14, 1948

              •LA'n'IJA,1948.g.i4.septemb
Nr. 71i (180) 1948. g. 14,. septembrī;
Ar autora parakstu vai iniciāļiem pārak;
•tītajo» rakstos izteiktā» domas nav katrā
2iņā redakcijas domas.
CENAS UN
TIRGUS
Naudas ta^ad maz. Sevišķi bēdīgi,
tiem, kas nekā nepelnī.Bet arī DP
ar vislabāko gribu pilnīgi bez nau­das
iztikt nevar.
Satiekoties vai sarak.stoties ar pa­ziņām
nekad netiek piemirsts apjau-,
tātles: cik pie jums maksā tas un
ta5, vai var dabūt to un to? Un bie­ži
izrādaus, ka cenās un pašā mantas
iegūšanas iespējā .starpība dažādās
vietās Ir milzīga. Un ir ari tā, ka
bieži ir neiespējami pateikt, kur bei­dzas
legUais un kur - sākas melnais
tirgus. Piemēram, katrā pilsētā un
pilsētiņā ir maiņas veikali un mai­ņas
centrāles. Tas atļauj secināt, ka
maiof "^dmiecība būtu legāla un
praktiski un faktiski visur arī tiek
mainīts un tirgots.
l^et ko paredz noteikumi? Domā­ju,
nebūs daudzu, kas to zina.
Augļi, dārzeņi, zivis, putni un v i ­sādi
ikdienas patēriņa priekšmeti ir
brīvā tirdzniecībā, bet cenas, pat sa­mērā
tuva atstatuma pilsētās — loti
dažādas. Dažādas pat vienā un tanī
pat pilsētā. Tā, piemēram, Altetin-gas
apkārtnē olas par ^20 feniņiem
gabalā vair pirkt pie zemniekiem, cik
patīk, biJt par zosi tur maksā 20
markas, Citur olas maksā otrtik un
pat vairāk, bet zoss — uz pusi lētāk.
IņgolMatē Ir veikals, kur pircējs
var dabūt ne vairāk kā V-j kilo naglu
un tas mfliiksā DM 1,80 kilogramā. Ti­kai
soļus 20 tālāk ir otrs veikals,,kur
naglas pārdod neierobežoti, un cena
par kg Ir 70 feniņu. Man vajadzēja
pagatavot galdiņu un ķeblīšus. Ap­staigāju
kādas 3 zāģētavas, Lētākie
nemalu dēli bija par DM 1,98 m^*.
Nopirku iim pastāstīju kaimiņam. Bet
tas smejas. „Pr'i.skaties rakstāmlietu
lieltlrgotavā. Tur logā izlikti visla­bākās
kviiilitātes, glīti un akurāti
nostrādāti rasēšanas galdi un galdi­ņi.
^ Visstiprākie, skābarža koka
,75Xļ75 cm'lielie par DM 1,50 gabalā,
bet-mazie sākot no 50 feniņiem."
Augsburgā DP atņēma cūkas un
sivēnus kl nepieļaujamus mizu un
ēdiena atlikumu patērētājus. Bet ta­nī
pašā laikā man gadījās būt kād.ā
netālas apkārtnes lopu tirgū, kur bi­ja
savests ne mazāk par 500 sivēnu
un puscūču, kurus brīvi pārdeva ku­ram
katram un ko visi ari pirka, ne­vienam
nekādu atļauju neprasīja.
Turpat redzēju pārdodam labību un
arī to padeva kauču veselu vezumu.
To visu pastāstu tāipēc, ka mums
nav naudas un nav gandrīz nekādas
iespējas pie tās tikt, un ari tāpēc, lai,
grasi Izdodami, to vispirms trīs reizes
apgrozām pirkstos un pārdomājam,
vai labāk neatilikt atpakaļ makā. Ir
neatliekama vajadzība pētīt un pub­licēt
šejienes saimniecības noteiku­mus,
lerobiižojumus, paražas un cenas.
P r a k t i ķ i s
90 MINŪTES
SPĀNIJĀ
VĒSTULE LATVIJAI NO
GIBRALTĀRA
Angļu kuģis GharltGnSovereign.ar
725 DP 4. augustā atstāja Brēmer-hafenas
ostu un sāka braucienu uz
Austrāliju. Paslīdējām garām ku­ģiem:
pieblīvētajai Roterdamas ostai,
pelēkajam Lamanšas šaurumarn :ar
neskaitāmām' bākām un beidzot ie-.
kļuvām vētrainajāv Biskaja līcī. Ku-.
ģi valstīja 10 balles stipra vētra,' un
mūsu ļaudis pat neuzdrcšinājās sniegt
pal'dzību 12 jūdžu attālumā grim­st':'
njai franču frej^atci. Kad vētra
aprima, mūsu kuģim ar bojātām ma­šīnām
vajadzēja ievilkties Huelvas
ostā. Gibraltāra vietā nokļuvām ro­mantiska
spāņu zemes stūrī.
Ostā, kuras ieeju sarga Kristapa
Kolumba piemineklis,. • tikām īsi
pirms saules rieta. Pilsētas pano­rāma
atgādināja dekorācijas Bizē
operai Karmena, Pakalnā pacēlās
baitu namu rindas. Lēzeni jumti pēc
tveicīgās dienās it kā viegli uzelpo­ja.
Palmas visu šo .skatu papildinā­ja
lidz spāniskai pilnībai.. Netīrajā,
ostmalā mudžēja raibs pūlis ugu­nīgas
senjoritas, . Franko karavīri,
melnmataini jaunekļi, skrandaini
bērni un ēzeli. Šķiet, trūka vienīgi
diriģenta, lai oneras izrāde varētu
sākties. Mazā Huelvas o.sta ir tie­šām
ievērojams zemes gabaliņš. No
turienes pasaulē aizbrauca Kristaps
Kolumbs, bet dažus simtus gadu
vēlāk te noenkurojās vētrās dragāts
DP kuģis Gharlton Sovereign.
Pirmās sarunas ar spāņu robežsar­giem
bija sekmīgas. Piekrastes ap­gabalus
ar vienādu spēku pārvalda
ģenerālis Franko un amerikāņu ci­garete.
Mantkārīgs ierēdnis, 40
Chesterfield, un Spānijas krastā iz^
kāpa 2 latvieši — dzejnieks Teodors
Tomsons un es; Pavadonis, noplucis
muitas left^dnis, ne brīdi ^ neatstāja
mūs vienus. Tumšā gida modrās au­sis
vairākkārt saklausa aizdomīgus
solus. Tādās reizēs patvērumu mek­lējām
namu pagalmos, kuru smir­doņu
bija gan grūti paciest.
Pārkāpām maza krodziņa slieksni.
Mūs pārņēma drebu]!. ^Daudzi acu
pāri pārsteigti lūkojās ienācējo.s.
Pats krogus kā jau vi.si krogi —
galdi gar sienām, sakņupuši vīri pie
vīna kausiem un pārgalvīgas meite-neSrbet
telpas vidū ģitāras pavadī­bā
dejas taktī klonu dauzīja tumš­mataina
spāniete. Pie sienām ka­rājās
aprūsējuši zobeni. Krodzinieks
lauzītā angļu un franču "valodas
mistrojumā piedāvāja dzērienus. Pēc
10 minūšu tielēžanās vienojamies par
cenām: gilāze vīna pret 1 amerikāņu
cigareti. Saldais Malagas vīns tīka­mi
iežūžināja prātus un Vairs neli­kās
tik nepatīkami, kad atvadoties
neuzticīgi mūs atkal pavadīja mel­nas
spāniešu acis.
Dienu vēlāk kuģis pacēla enkuru,
un pāri silavenajam Trafalgara kau­jas
laukumam mēs devāmies tālāk
uz Gibraltāru.
Gibraltārā, augusta beigās.
Sp. K l .
gļ Mūrnieks - ASV
Venecuēlas valsts prezidents
Eirbpas ieceļotājus
apsveic
Mūsui līdzstrādnieka vēstule no Venecuēlas
Frainči interesējas par latviešu
dārzkopjiem
ARI VENECUĒLA IEVĀC ZIŅAS PAR TO PAŠU
Si gaida Sākumā notika dārzkoļpju
( ^ ā k s m e Hanavā, kurā vienojās
meklēt vieiliu tālākai,emigrācijai,' kur
uzņemtu bez vecumu ierobežoju­miem,
tūlīt ar visām ģimenēm un
'ur darbs būtu dār:^oplbā. Izrau-
'.ija arī kOļpēju lietu kārtotāju, sa-
\rniekufl im reģistrēja pašus dārz-vpjufl./
Tad sākās darba roku pie-ivāSana
malu malām. Vienā otrā
ietā atdūrās kā pret sienu; dārz-vopji
meklēja citā vietā un, piedzī­vojuši
tur to pašu, sāka atkal' no
gala. Pa vīdam pavīdēja ari viena
otra ieinteresēta atbilde ar pieprasl-jumiu
pēc tuvākiem paskaidrojumiem
lUn datiem. Atskaitot tālas aizjūras
zemes, laibu laiku tomēr ^šķita, ka
nls jāizšķiras par franču Maroku.
Irzko$)jos tai tomēr nebija pievil-
)as.
^a tam jizdevās ieinteresēt kādu
^ džu-binieku francūzi, kas savā
izes braucienā uzņēmās aiziet
"c saimniecības ministrijā, kuļ-ai
bija ral;stīts. Sis IRO darbinieks
.)rmē par sekojošo:
i^'rancijas lauksaimniecības minis-ijas
kabineta šefs Bors paskaidro-is,
ka par latviešu dārzkopj-u uz-
^)emšanu Francijā vairākkārt runāts
un tos būtu iespējams novietot Ro-nas
ielejā. Lielākās grupās lauk­saimniecības
ministrija dārzkopjus
varētu nometināt dārzsaimniecību
ierīkošanai uz nekultivētas zemes
Atlantijas piekrastē, ziemeļos no
Bordo, ap Nanti un pie St. Marle de
la Mērās. Šajos apgabalos Franci­jas
valdība gatava iesākumā palī­dzēt
arī ar līdzekļiem. Esat tikai
viens liels i.bet". — valdība baidos
ties, vai polītiskām situācijām un
latviešu stāvoklim mainoties, mūsu
dārzkopji gribēšot palikt Francijā.
'Francijā vispārīgi trūkstot cilvēku
lauksaimniecībā -un, ieceļotājiem sa­vus
pasākumus pametot, noteikti ne­būtu,
kas tos; pārņem un , turpina.
Pieminētie apgabali savā laikā pie­dāvāti
dārzsainmiecību ierīkošanai
arī holandiešiem, bet tie tos norai­dījuši
par nepiemērotiem.
Kabineta- šefs izteicies, ka pēc v i ­ņa
domām mūsu dārzkopjiem būtu
izdevīgāk pagaidām strādāt franču
dārzniecības par algotu darba spēku.
Lauksaimniecības ministrija to at­balstītu.
Esot dārz^imniecības, kur
vienkopus uzreiz varētu uzņemt pat
50 cilvēku lielas dārzkopju grupas.
• Dārzikopju grupas iniciatori tagad
lūguši kabineta šefu atļaut 3—4
dārzkopju pārstāvjiem iebraukt
Francijā un informēties par apstāk­ļiem
uz vietas.
Blakus šai akcijas norisei, par lat­viešu
organizētām dārzkopju gru­pām
Vāeijā sākusi interesēties ain
Venecuēlā, —fr.—rs.
No gaisa raugoties Venecuēlas pie­kraste
izjskatās vientuļa^ bet aina
krasi mainās, kad lidmašīna nolai-dusies
lidlaukā. Ja pa ceļam, citos
lidlaukos, lidmašīnu ' tiīlīt sagaidīja
apkalpe ar. kāpnēm, tad Venecuēlā
nācās labu bridi pagaidīt, kamēr
atbrīvojās kāpnes, jo šajā šķietami
vientuļajā lidlaukā katras piecas mi-:
nūtes paceļas vai -;nolaižas: kāda lid­mašīna.
. Venecuēla ir galvenais at­balsta
lidlauks viipām: lidmašīnāmi
kas uztur satiksmi'starp Ziemeļu un
Dienvidameriku. Bez tam, . tā kā
dzelzceļu un zemesceļi! tīkls Vene­cuēlā
vēl maz izveidots, larī. iekšējā
satiksme galvenokārt - īļ^vii pa .gaisu.
Lidlauks." . kur e'sam r nolaidums ies,
atrodas tropiskajā joslā, tikai 3 met­rus
virs jūras līmeņa pn pāris simts
kilometrus no ekjVātoi^a. Šo vietu
apzīmē par karstāko pasaulē, par
pasaules elli.. Un pa.tiesi, lidlaukā
valda labi sakurinātas pirts kars­tums
un mitrums. Arī tad, ja jūs
nepakustiniet ne muskuli, pāris mi­nūtēs
parādās sviedri: -Mēs apbrīno­jām
Venecuēlas polici.stus,l karavīrus
Un muitniekus, kas, cieši aizpogātās
uniformās, ādas jo.stam un plecu
siksnām nojozušics, i pilda savu pie­nākumu.
Pie tam tas nav karstums
parastajā nozīmē. Karstums, kas te
valdīja, liekas, nenāia no augšas, no
saules, bet izplatījās vienmērīgi no
visām pusēm un 'ietina cilvēkus, kā
vates segā. Liekas, karstumu izjuta
arī šejienieši, jo tie bija slapji no
galvas līdz kājām. ,
Tikai lidlaukā sākām 'i.saprast, ka
Eiropas DP sastāda tikai nelielu
dalu no visiem Vcnecuēl'as imigran­tiem.
Lidmašīna pēc lidmašīnas no­laižas
lidlaukā un atved arvien jau-nu.
s ieceļotāju.s gan po Itālijas, Fran­cijas,
gan no Ēģiptes. Lielākā daļa
ieceļotāju ierodas ar^ lidmašīnām.
Venecuēla patlaban izdod milzu
summas imigrācijas ļVelicināšanal un
visiem spēkiem mēģina atsvaidzināt
savas asiniis ar jauniem imigrantiem,
Valsts budžetā šogad atvēlēti 50
milj. dolāru imigraciijas vajadzībām,
pie tam šajā summā'neietilpst tiešie
aizdevumi Ieceļotājiem.ļi
Ieceļotāju tālākais ceļš po lidlauka
ved uz karantēnas nometnēm, kur
notiek vēlreizēja veselļtbas pārbau­de,
lai zinātu, vai ieceļotājs .piemē­rots
dzīvei tižppiskos apgabalos.
Tiem, kas gan citādi vļeseli. bet tro­piskai
joslai nav piemēroti, cenšas
sagādāt darbu mērenākās joslās,
virs 600 metru augstuma, kur gada
caurmēra temperatūra svārstās starp
19 un 25 grādiem pēc C.
īr vairākas tādas karantēnas no­metnes.
Ģimenes pa lielākai daļai
novieto El: Trompillo nometne, 160
km no Karakasas. Brauciens uz El
Trompillo ir neaizmirstams. Ceļš ved.
pāri piekrastes kalniem, l ī k u loču.
Pat 50 metru nav taisna,'ceļa gabala.
Vienā pusē atveras dziļa aiza, un
tikai, vietvietām gar ceļa malu ie­rakti
nelieli stabiņi, atzīmējot dzī­vības
un nāves robežu. Visi, ar ko
esmu runājis, apliecina, ka pat lid­mašīnā
vētras laikā' nav pārdzīvo­juši
tik baigus mirkļus, ;kā braucot
ceļa gabalu no lidlauka uz nometni.
Pa ceļu, kur labākie latviešu un vā­cu
šoferi brauktu arļ 5—10 km āt­rumu,
šejienes šoferi brauc 50—60
km stundā. . Pie tam pa' ceļam pie­tur
gandrīz vai pie katra krodziņa,
iemet pa glāzei rumaļ un bi^auc dzie­dādami
tālāk. Gods, kam gods —
katastrofas še tomēr ncļtiek reti.
E-l Tmmpil'lo nometne atrodas bur-nozarē
alsa^
aņiatņiekul^
; 'Amatnieku karaļi' ^ Amerikā- šod •
ir. mūrnieki,;.kuriem .Piedāva. 3 d^ļg^:
hdz 5 dolāriem, raksta Filadelfi'.
latviešu laikraksts ..Tālos Kra^ n
tisld džungļu vidu. Tā iekāi'tota bi- Augstas ir arī pulksteņtaisītāiu V
juša kafijas plantācijā. Dzīvojam gas. Amatnieku izpeļņa vispār l-t'
barakās, pa divām ģimenēm istabā, un nav zem 70 dolāriem^' ned"
Pēc personības dokumentu sa- Strādātāju caurmēra izpeļņa ^
ņemšanas, nometnes darba birojs statistiskās pārvaldes aprēķiniem ;^
katram ieceļotājam .piedāvā darbu 52 dolāri nedēlā. Nekvalificēts siv-j'
viņa uzdotajā specialitātē vai līdzī- nieks to gan nesaņem, jo fabr^v
gā piemērotā darbā. Pirmo darba likme nekvalificētam darba- spēkr '
piedāvājumu var noraidīt Tādā ga- ir 30—35 dolāri nedēlā. ^ ^^''^^
dījumā nometne izsniedz komandē- Lauksaimniecības "
jumu uz 4 dienam un katrs var do- o-pnHvT7 i-^trs ano-n)..i-ties
pats uz savu.roku meklēt darbu. ^^^^^^^^^^^ Pi,
Ja tas izdodas, tad paņem savas ^ ^ ļ - r l S ī ^ ' p l ^ ^
dzas.. bet ne saistības - valsti.
Katrs ieceļotājs bez parastajiem pei^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ algu. nekā ' dodas In '
sonibas dokumentiem saņem ve ^ ^^^^^ meS izēt ^
imigranta pasi. kas ir derīga vienu lielsaimniecības
gadu. Tik ilgi, kamēr ir imigranta
pase, valsts pienākums ir gādāt vai Mūsu tautieši ASV jau doma par
nu darbu, vai dot dzīvokli un uz- atbalstu jaunā imigrācijas likuma
turu. Jā pašam darbu nav izdevies praktiskai realizēšanai.. Filadelfijas
sameklēt, nometne piedāvā darbuļ baptistu draudze, kas līdz šim pia.§]
otrreiz. Šoreiz tas arī. jāpieņem vai atbalstījusi tautiešus Eiropāv nodibi>
nometne jāatstāj, zaudējot imigranta nājusi komisiju, kas reģistrē brīvās
tiesības.- Ja darba devējs pieņemto istabas^ un dzīvokļus un noskaidn)
imigrantu pēc laika atkal atlaiž, ļ darba iespējas,
•imigrāciļas departaments- rūpējas
par cita darba sagādi. Saprotams,
tikai tādā gadījumāj ja imigrants
nav izdarījis kādu pārkāpumu vai
uzdevis nepareizu specialitāti. \ Ve­necuēla
neprasa aroda apliecības, i z ­ņemot
medicīnisko personālu, bet
prasa zināšanas. Veltīgi tāpēc uz­doties
par speclāll.stu kādā nozarē,
ko nepārzina . . . . , . . , . . .
Nevienam neliek šķēršļus arī vi-P^^'P'^ iespiešanas mak.slas pastāvēja
šāda veida patstāvīgu uzņēmumu di- f^-Sudrojums ir ..bozpopira''
Bibliotēka vestes
kabatā
Kāds Budapeštas grāmatu iespie­dējs
apgalvo, ka viņam izdevies veikt'
svarīgāko atklājumu . grāmatniocib{i
inā.§anai un daudzos ' gadījumos Ul^™^^^^ Ar se-
.alsts pat sniedz materiālu pabalstu r^^^^ļ^ espležamas ierīces palid'/.Ibu
un aizdevumu. Saprotams. būtuMj-^^^^^^^^l^ m^^^^lj^- ka 320 lappu.^u
velti cerēt, ka pirmajā dienā pēc ie- P»^'^*^^"!^ grāmatas tekstu var .iespiest
ceļošanas'var aiziet'uz banku, sak, h ' ' ' ' ; ^ ' ' ^ ^ Violas
lūdzu, kungi, dodiet man 20.000 bo- f.^'ll^jf']^^^^ loksnes. Sada lapa
Ilvarus. Lai uzsāktu patstāvīgu uz-h\^^'^^^?^'"/^;:^^,^^ ^ar u'/nlnbat
pēmumu. vismaz dažus mēnešus jā-h^^^^l^i'^Mji tvertnite, kas mazāku par
lostrādā algotā darbā un jāpierāda Grāmatas cena biitu ap 10
spējas un zināšanas, kā arī jniepa- amcnkapu cenlu Tādu RrS-,
var
vcija.s
UES1 ULE5
REDAKCIJAI
— Uz; svēto .karu pret Krieviju sa­vus
tautiešus aicina amerikānis
Lars Deilijs. Viņš nodibi;nā)ji3,,Ame­rikas
kristīgo, akcijas partiju", un
tās programmas pirmais punkts ir
tūlītēja kara pieteikšana Padomju
Savienībai. I (A)
— Kādas nelielas Tīringijas pilsē­tas
domes sēdes proJ;Gkolā teikts, ka
visas partijas vienbalsīgi. noraidīju­šas
Moltkes ielas pārdēvēšanu Gētes
vārdā, pēdējā nenormālās intimā?
sļ')ej i
zl«tas a^'aiTstS^ļ'im ļmatu lasot, tekstu līdzĪLd filmai pro-
Villdības interesi par ieceļotājiem J^'^^, ripas --^ ekrāna",
pierādīja Venecuēlas val.sts p r e z i - ^ ^ ^ ^ ^ J ' , ' ^^
denta apciemoiums El Trompillo n o J ^^l''^^''"^-^'^"^'^ slidošanas alrumu var
metnē. Nepieteikts un negaidīts pre- P^^^' patil^as j^egulet. Mazā ripa le
zidcnts pēkšņi ieradās nometnē un l^f.^^» tāpatJca avīz
jau divas minūtes vēlāk' apstaigāja h^^'l^ turēt roka, kamēr projt;
barakas. Vairākas reizes prezidents P^^^^^ pievieno elektriskam vadam,
uzrunāja atsevišķo baraku iemītnio- Budapeštas grāmatu iospiedoļa Iz-kus'
un pēc inspekcijas teica uzrunu gudrojums, ja tas Izrādīsies dzīves
visiem imigrantiem. Venecuēla, uz- spējīgs, ļaus nēsāt bibliotēku vestes
svēra prezidents, nepazīst ne.^ rasu, kabatā. Piemēram, katrā lidmnšinS
ne tautību aizspriedumus, visi te irhasītkāres apmierināšanai vnh at
vienādi, nevienam nav nekādu rasties ve.sela bibliotēka, k: , .(bilstu
priekšrocību. | 5000—10.000 grāmatām.
Tajā pašā dienā nometnē ieradās
arī IRO pārstāvji un kā atvadu svei­cienu
izmaksāja katram imigrantam
10 dolāru,' t. i . 33 bolivarus. Ar šo
brīdi visas saistības ar IRO ir izbei­gušās.
Pašreiz mūsu dienas paiet bezdar­bībā
un stingrā dienas un nakts lai-ļ A i f r . A b e r s , Dešingā
ka ievērošana. Te, tropu apgabalā,
diena un nakts ir vienāda garuma — „NEPARASTA" KARTĪBA
12 stundas. Sešos no rīta pēkšņi j^^sen dzīvoju nometnē, kur
kļūst gaišs un sešos vakarā tik pat I .i^^j.^ot no zīdaina līdz sirmgalvim,
peksņi iestājas nakts. Vakara k r ē s - K a t r am septītam iemītniekam augst-
1as nav. Lielākā ieceļotāju daļa arī ^^^^i^^ diploms kabatā", kā to reiz
ceļas un iet gulēt līdz ar sauli. Sa- ^eica nometnes komandants. Bet mēs
protams, vēlāk, stājoties darbā, tas | ^^^kad netikām vaļā arī no „pozici-kļus
citadi. " Pagaidām mēs mēģi- j^s" un „op6zicijas". Allaž ķīvējā­mies
arī pār ^,strādājošiem'-: un -„ne-strādājošiem'^
Pirmos^. s
^,lordiem"j tie bija atbrīvoti no klau-;
šanā, jo; ,,nae;lnbs'*^^^;d^
strādātāji.';'
: Tad So nometni likvidēja. Mani un
vēl dažas latviešu ģimenes novietoja
nelielā nonietnēeitā vieta.:: Pārsvarā
te igauņi, bet ir arī lietuvieši lin poļi.
Pārvaldē visvairāk igauņi. Dzīvojam
mierīgi, bez' pozicija^
bez jebkMa kašķav Sāk^^^^
gluži neparasti.: Tāpēc reiz; apļauta-jos'nometnes-
vadībai, kā pie tādas
v^;r^v.Trt•V^>. r,r, > J ^ T l T O C Vo-r+ThOKC tik-»!-
nām pēc iespējas izvairīties no tro­pu
saules un mācāmies spāņu valo­du.
Jo, gribētos atkārtot simtām
reižu — bez valodas"jūs ar visām
citām zināšanām esiet tikai puscil-vēks.
Venecuēlā, augustā.
A. K l i š ā ns
dzīves dē (NZ)
I R O STARPTAUTISKS M E K L Ē ­Š
A N A S APVIENĪBA A R O L S E NA
M E K L Ē :
l l c l c n u JolKTusonu, dz. 18L)O. K ā r s a v a s pag.;
Jāni Voldemāru Kalniņu, dz." 1914. • Zaubes
pag,; Arnoldu Jāni K i l i , dz. 12, 7. 1928. Omu­ļ
o s ; Jāzepu • Ranuinovski, dz. ISPl., p. z.. 110
Pozencs.; Alfrēdu Rauguli, dz. 1911.; Vilhel­mu
Rndtki, dz. 29. 3. 1904.; Bmmu Radzeviču,
dz. 10 . 2. 1889. Tukumā; p. ' z. N'ismāras,
Mcklenburgā; Jozefu Radzeviču, dz. 13. 4.
1878. Krievijā, p. z. no V i s m ā r a s ; Alfrēdu
S ē r m ū k s l i ; ; Edmundu Tiltiņu, dz, 6. 6. 1906.,
p. z. no B e r l ī n e s ; Tamāru Varkali, dz. 30.
7. 1922., p. z. no Milcnhckas; Nikolaju Vasil-jcvu,
dz. 1913. Dagdas pag.; .M.^nfredu Vēzi,
r-, Ņujorkas Mičema - gada tirgū
sensācija šogad bija pasaules smagā­kais
un resnākais laulātais pāris —
austrālieši Bornijs un IJžoja. kas abi
kopā sver 468. kg. ļ Kontrasta, dēļ
svara; rekordistiem blakus bija no­stādīta
21 g. vecā Sdite Borlova, kas
ar -56 cm un 8 kg savukārt ir- mazā­kā
un vieglākā sieviete pasaule.
1 (NYTM)
— Kādā Dienvidbāden|es kultūras
ministra .rīkojumā par skolu abilū-riju
pārbaudījumu • norisi - teikts:
Abiturients rakstif. un . mutvārdu
pārbaudījuma laikā :uz! tualetes ie..-
pām vardoties tikai, kādas citas per­sonas
pavadībā un tikai tad, ja.izie­šanas
nepieciešamību, apliecina ar
dz. 24. 5. .1914. . Rīgā. p."z.. no Nirnbergas, ārsta apliecību,'' ' (NZ)
— Strīdoties ' ar mājas sētnieku,
īrnieks Frančesl^o . Romero Buenos
Airesā tā saniknojies, ka nošāvis sēt­nieku,
tā sievu un bērnu. Tad Ro­mero
iesteidzies savā dzīvoklī, noga­linājis
arī pats savu sievu, ievainojis
dēlu, aizdedzinājis dzīvokli un izda­rījis
p a ļ ā v ī b u . (DSp)
Viltojot pārtikas
kartīte nopelnījis
30 milj. marku
Hamburgas krimināilpolicija at­klājusi
pārtikas kartīšu viltotāju
bandu, ko vadījis krāsotāju amata
māceklis Reineke.. Modema spiestu­ve
bijusi iekārtota kādā izbumbotā
vasarnīcā. Apcietinātas -30 personas.
Reineke darbību sācis, jau 1945. ga­dā.
.Viņš pakāpeniski modernizējis
savu ,,iestādi:",• un pēdējā.,laikā ie­gādāta
pat elektriska., ātrspiede. Ap­lēsts,
ka kopš .1945. gada Reineke
„nopelnījis'.';.30 miljonu marku. '
Minchenē šinīs dienās uzieta: nau­das,
viltošanas . ierīce.:. Apcietinātas.
8 Dcrsonas. Materiāli jau bijuši sa­gatavoti
250.000 vācu marku metie­nam.
AZ. NZ
mierīgas sadzīves kārtības tik;
Un man atbildēja:
.,Darbu te dara tas, kas saņem al­gu.
Kas saņem algu. tas ir kalps, un
kalpam ir jāstrādā! Tāpēc,_ kamPi
jums nebūs algas, jums nebūs an jā­strādā.
Darba klausu un darba <^^-
žūru mums nav. Kartupeļ'is. mizo
saimnieces. Viņas mazgā an tŗaujcus
un padara visu citu, kas virtuve aa-rāms.
Par .kārtību un tīrību nemī­nē
rūpējas sanitārais Personals^
policija. Viņiem ir slotas un l'ipa^^
Produktus un malku saņem un
dala intendants ar saviem.pangi^f.
Kancelejai savi darbi. Arī tie
nav padarāmi ar spalvu un zīmui
vien . . . Opozīcijā pie muir^ var^i
būt tikai strādātāji, viņiem brižiei
darba tik daudz, ka bez palir^ein
tikt nav iespējams un, grib vai '
iāmeklē pašiem palīgi ko nevar
dabūt par velti. Ja kādam paŗ g
lgur ib stvraārd āta. ttePikatdiezīsv, ojjoie t:i r acpistki,a ^^. e -
ties. Davērtējiet mūsu sadzīvi
pasakiet man, kas jums šeit
un kas patīk." ^ .
Ilgi domāju. Jau mēnesi te dzivo^^
un vērtēju. Tagad U7jakstu to
zei, Man šķiet, ka te ir kaui
iekšā, no kā var ko mācīties.
0 ^ ' 3 r i j A U N AMERI
^ RiDka, kas līdz ķo- t
tļiiberts ^'P f"echoslo-
£ dažS?; d«^Xtos a t p a k a ļ
^ Londona ^as a
lu drauS'^'" ZiSi zemē. Ceru, u
^,fvērumu rf^ļiS Anglijā, Fvan-iā
un. ^'"f^ ās būs pārstāvēts p
komitejaS' '^^«mitejas nenodarbo-jas
eksilvaldī- ni'
tās uzdevums p
I : ^ St
vē
St
nā
k'^.MnS^anu bet tās uzdevuin*
būs pad"l''^lf;Jāiiem Mēs
S^akiM ?f-ZtiaTvisiem noti-
V nākotniV^lāniem, varu
i pas'federālisjn^m. -
%eltpress>-rajrp4|ā.laikā .sm^^^^^
ar Cechodovafeijas bij. ties-
' f minstru Dr.:št7auski par mi- Pr "l-Sea lomu Cechoslovakijas „a-iLTnotikumos.
• „Kopž pag. p ā
'^Kens teicis Dr.- Strauskis, die
i mudināja de.T»okratiskos mi- Da
S nepadoties komunistu spie- if
Jam Februārī viņš bija par de- ka
I u ar mums vienis pratis, un pec ok
!^ a«<āpšanās deklarēja, ka de- un
3 u nepieņems, bet dnzak pats Par
Sscs, nekā akceptēs komunistu mr
vold-ib u - JJaa viņi vveēilaaas ppuilssuoņņuu ^kaa-- atk
r teica man BcneSs 27. novembri, mū
es griezumos pie sokollem, leģionā- run
apolloi^u pie visas tautas, un „pi
viņi to dabūs. - Bet Bcnešs neapel- strā
ne pie viena un kapitulēja lai- vai
Ui kā mēs uzzinājām, viņa sli- Q
biju pie tā novedusi, ka viņš ^pļ^.
,vvSt; fHftnfi mnlnTi.q .savus, lē-i\
m
pūs
un
laiķ
musj
tele
miDa DljU pīt! itt nuvuuuoi, ixu V
vienā pažli dienā mainīja savus le-mm
tris un pat četras reizes.
Protams, tā nebija tikai slimība,
kas parn'llzeja prezidentb gribu: viņš
bija pacifists ' vārda labākā nozī-d
GW.i kā 1938. g., ar! 1948. gadā
viņS negribēja izolēt ssj-vu zemi si-
Pžir spieg
apdetināis Bisma
No Heidelbeiigas ziņo,']ka amerikā- neuz
?ii militārā titvsa piespriedusi, 6 mē- kļuv
nete cietuma Bismarksļ mazdēlam līdzs
Srafam Heinridiiam ton IļEinzīdelam, ju S
Itis bija apvaiņats'spiegošanā. Prā- jis P
VII pret grāfu, irtiesāja ļaiz slēgtām virsn
mm. Fon Ēimidels Ibija krievu
*āras pārvaldes orgāna .,Tāgli-fte
Rundschau" korespondents un
f sada maijā kradā's Vīsbāde-
»«apciemot savu māti. ļ Viņam bi-iiļidz
ari dokumenti par vajāšanu
«rezima laikā. Vēlāk,noskaldro-l^
h fon Einzīdels .ŗiekad nav at-ra^^
koncentrācijas .ļ nometnē.
.ļļmiosm viņš nodibinājis 51^*1''''^'^'" aizdomīgām
g am. Kad grāfu apcietināja. S r i f ' fP^se sacēla
Protestēja a:ix- padomju ^arboj
Z^^r^^^^^^ Rietu
5,Ma, mlS"^^ ameri?
i-^ea 3 - VāciincTol- nesta. ,
no^-'j'P^^Menfs. 1947 i , ' ' iestāžu
S vi: šāviņš
ami^'"^"^«»ci.: Bet kā ak ^
—• I ' kaTaspē
informā
izplaftiji
apGi«?tin
viņiem.::
ā r z e m ju
feanfii V
domju j
vPad
ņojus
atklāt
orgāni
ciecin
"Modils" a'prij
'^m\}^'^mā^i^^^^^ atzinās,
Parīzē be
ka 16 va
^^^nojusie
dalīšanu i
Paredz nn
gardus 87^
^-as lielai
nija ^ i
laru. Vāc
Pludinās 4
joslā 100
pagaidām
<^^ja un G