Bavarijas Latviesu vestnesis, November 6, 1948

              .8»
•taiilli
boiii
« i i
t i l l i i
I"" •"Valsti
« l i
'"•V'
n cliil •m
•Ipiil
^•••^iSii
ACULIECINIEKA STĀSTS PAR LIEPĀJAS PĒDĒJO DIENNAKTI
Iepriekšējo nakti, vēl pēdējā bridi gan ar labu, gan draudi^n mēģi-nādams
pierunāt pazīstamu zvejnieku slepus doties pāri jūrai uz Zvied­riju,
raksta autors Liepājā bezpalīdzīgs sagaida 8. maija rītu.
1946. gada 8. maija rits Liepājā
" biija, saulains un gaišs. Ar to, pašu
draugu, kas iepriekšējā vakarā bija
ar pistoM. draudējis zvejniekam, bi­jām
jau pie kāda paziņas, kas ari
jau ilgi meklēja iespējas izkļūt uz
Zviedriju. Viņš sēdēja istabā kopā
ar sievu. Abi saģērbušies vislabā­kajās
drānās, tieši tā, i t ' k ā gatavo­tos
tūlīt doties uz lielām viesībām.
^ ^,Ka3 tad nu?*^ mēs brīnīja^
,,Kur jūs tā sap6sušies?'V V
„Gaidām lielo mirkli/'
'„Kādu lielo mirklis
,^ad mūs atbrīvos. Kad beidzot
sitis brīvības stunda." ;
„Vai tad i r kāda iespēja?" — Vēl
nebiju' izteicis jautājumu līdz galam,
kad jau kaklā aizķērās itin kā ku­moss.
Namatēvs sāji nosmaidija un māk­sloti
iesmējās. - v
„Staļins mūs ; atbrīvos. Vai tad
nedzirdat viņa soļus?" .
Tiešām, šai brīdī šķita, ka viss
nams sāktu drebēt. Varena; motoru
rūkoņa apņēma Liepāju un nākošā
brīdi viss ^ķlta pārveršāmies eliižķī-ģā
smēdē, kur sīkākiem ūn lielākiem
veseriem klaudzināja, klaudzināja,
klaudzināja.
Paziņas sieva, kas visu laiku bija
sēdējusi krēslā • neparasti taisni
atslietu muguru un sastingušu smai­du
ap lūpām, piepeši piecēlās, klusi
piegāja pie gultas, iemetās uz mutes
spilvenā un sāka" šņukstēt.
Namatēvs lūkoja izlikties vēl
jautrāks. Viņš sāka skaļi un demon-strātīvi
smieties, bet šie smiekli iz­skanēja
tik neīsti un tukši, ka pēc
brīža., tikko, atvadījušies, jau atkž"
atradāmies uz ielas. • r ,
; „Nav nekādu iespēju! Skaidrs, ka
nav vairs itin nekādu iespēju!" :
Bet nākošā mirklī mums bija jā­domā
par ^.pavisam citām, lietām.
Nevarētu teikt, ka liepājnieki ne­būtu
pieraduši pie gaisa uzbrukur
• miem, kaut arī saprotams,^ četrmo-torīģus
amerikāņu supercietokšņi
tur neviens nebija redzējis. Toties
liepājnieki bijā pieradināti pie
pēkšņiem, pilnīgi negaidītiem, zemuz-
, lidojumiem, un tikai reti gadījās, ka
trauksmes sirēnas būtu atskanēju­šas
pirms bumbu nokrišanās. Fronte
visu garo ziemu atradās tikai ne­pilnus
trīsdesmit kilorņetrus ņo pil-
' sētas, centra, jūra bij^ piesniedzama
ar roku. Dienās, kad mākoņi peldēja
zemu virs pilsētas, bieži vien gadī­jās,
ka piepeši turpat virs namu
jumtiem izšāvās četri vai pieci krie­vu
kaujas lidaparāti, nokaisīja sīk
bumbu krusu un izšāva ložmetēju
, šaltis, un atkal pazuda mākoņos, ie-kām
zenitartilerlsti paguva izšaut
vienu šāvienu. • ļ
pēdējam vīram, bet ne vārda par
kapitulāciju pēe nedaudz stundām.
Laikam neviens nezina un nekad
ari neuzzinās, ko vācu virspavēl­nieks
Sija domājis, sacerēdams un
nosūtīdams radiofonam šo uzsauku­mu,
kuru gan nekad nenolasīja.
Vispārējā sajukumā, kas bija pār­ņēmis
arī radiofonu, raksts nonācis
kāda latviešu darbinieka rokās un
aizceļojis tie^i uz papirkurvi.
Blakus minot, šis vācu virspavēl­nieks
bija tas pats vīrs, kas kādu
nedēļu pirms tam bija noraidījis lū­gumu
atļaut pasludināt Latvijas pa­gaidu
valdību. Grupa virsnieku un
sabiedrisku darbinieku Kurzemē —
tā stāstīja informētas personas i — bi­ja
vienojušies dibināt pagaidu val­dību,
lai glābtu, kas vēl glābjams.
Bija panākta vienošanās par šādas
valdības sastāvu, un izraudzītās per­sonas-
devās uz virspavēlnieka štābu
ar apmēram šādu priekšlikumu: —
Latvieši dibina pagaidu valdību ar
uzdevumu deklarēt pasaulei, ka ne­atkarīgā
Latvija joprojām pastāv,
un aizstāvēs boļševiku neieņemto
Latvijas territōriju, lūdzot rietum­valstu
palīdzību. Vācu spēkiem pa­gaidu
valdība piedāvātu izdevību
Kā piltns.(Jzelteniem spārniem
Uz takas tu nolaidies klusa,
Un noliecās kļava dumjās —
Lai laba, lai laba tev dusa
Un aizturēja mežs elpu,
Zāle mēma drebēja sērās.
Kā smiltis birdinot lapas
Bērzs tevī satumsis vērās.
HUMORESKA
Pret debesim ēnoja zari —
Tūkstoš pelēku krustu —
Bija tā, it kā nāvi lēnām,
Starp kol|iem staigājot justu.
(1. turpinājums)
. Oskars pieņēma nopietnu sejas iz­teiksmi
un nodomāja: eka ieskrēju
sprukās! Jo par tādu vīru viņš ne­varēja
pasacīt nekā, pat ne to, vai
tas ir lipīgs, vai nav. Droši vien, ne­bija,
Vismaz, Rogas' uztverē nē. Ta­ču
to vien sacīt būtu pārāk vien­kārši.
Oskars nolēma izvairīties no
palikt un cīnīties kopā ar latviešiem ļ tiešas atbildes ar Rogas jautājuma
pret boļševikiem kā latviešu algot- parodiju.
ņiem. Virspavēlnieks — tā apgal- „Nekas tik sevišķs," viņš teica,
vx)ja liepājnieki — esot uzņēmis lat- ^^un pārāk slavisks." (To . Oskars
viešu pārstāvjus laipni, bet vispirms nosprieda pēc uzvārda). „Bet kas
atbildējis, ka jautājums . jāapsver, jvims ko iebilst pret drusku senti-bet
pēc tam paziņojis, ka priekšliku-ļ menta? Tur taču ir jūtas, tur ir ro-mu
nevar pieņemt. Viņam, lūk,, mantika!"
vairs neesot iespējams sazināties ar /^^Ak, šī vācu ro- ^ ,
savu augstāko priekšniecību. Hit- mantika!" Rogas
lers tai laikā jau bija sadedzis, bet balsī dzirdēja vieg-
Dēnics vairs nebija sasniedzams. \\^ nicināšanu.
Kurzemes virspavēlnieks īsti prū- Vācieši ir labā-siskā
garā t^pēc bija izšķīries, ka. romantiķi,"
viņš uz šāvu galvu nekā ; nevarot Oskars apgalvoja,
atļaut, un>- ja nevar atļaut, tad „Ipaši literatūrā."
jāaizliecļz. Viņš tāpēc draudējis ap- „Man patīk
spiest ar varu katru mēģinājumu iz- franču romantika,
sludināt Latvijas pagaidu valdību. Tajā ir kaut kas,
Bet šis jautājums patiesībā ir te- ko nemaz nevar
mats, par kuru plašāk un pamati- definēt, — ko
gāk būtu jārunā informētākām per- franči apzīmē ar
sonām. Atgriezīšos pie chacļtiskās 8. ļ vārdu ,,pittores-maija
priekšpusdienas. ' ,
(Turpinājums sekos)
„GALMA GLEZNOTAJĀ" PIRMIZRĀDE ESLINGENAS TlEATRl
Ir pieņemts par aksiomu, ka Anšiavs Eglī-tis
i r asprāta, paradoksu un pārsteiguma mo­mentu
meistars. Varbūt tādēļ, vērojot iz­šķērdību,
ar kādif šai ziņā var lepoties, jaunā
luga, mēs šo izšķērdību uzņemam kā obli­gātu
nodevu. Ir pieņemts par likumu^ ka Ēg-lltis
ir • apdares virtuozs, rūpīgs slīpētājs.
Varbūt tadēl viņa izmeklēto izteiksmi, stila
smalkumus uzņemam kā pašas par sevi sa­protamas
vērtības; Mēs nejūtamies pārsteigti.
Mēs esam tikai gandarīti, redzot Anšlavu
Eglīti atkal' pakāpušos augstāk Olimpā. Bet
mēs neesam paraduši apbrīnot Eglīti ro­mantiķi
«un dzejnieku; tādēļ „Galma glez­notāja"
dialogos mazliet negaidītas, pat pār-steidzējas
. šķiet - tur nereti apslēptās siltās,
dvēselīgās ieskaņas, kas Eglīša skatuves
Mūzā pirmo reizi iedzirkstas tik dzidri un
suverēni. Egltša izteiksmes' vēriens ar r ā ­vienu
kļuvis bagātāks, plašāks, krāsaināks.
Tas ir izraisījis tālejošas konsekvences un
tieši šis apstāklis iezīmē Eglīša jaunā ska­tuves
darba lielo jēgu.
Autors } pats kādā sarunā i,Galma glez­notāju"
nodēvēja par „technisku -variāciju
par dotu tēmu". Tas i r ļoti pieticīgi teikts.
Patiesībā aiz šl apzīmējuma slēpās liela
vēriena skatuves darbs ar stipru intensitātes
lādiņu, komplicētu apakštoni un zīmīgu,
dziļu problēmatiļcu. Vērīgākam skatītājam
nepaliks apslāpts, ka Eglītis „Galma glez­notājā"
patiesībā risina Džokondas smaida
problēmu, paver pats savā īpatnējā skātī-jumā
kādu: Leonardo da VinČi dzīves epi-zodu,
piešķirot tam traģisku i.ojausmu par
kādu neatvairāmu un liktenīgu nozīmību.
Darbs ir sekmējies un jauno masku ko­mēdiju
par spīti tās ^vieglprātīgajam" apakš-tjtulam
varam vainagot par saturīgāko un arī
labāko Eglīža lugu.
Anšiavs Eglītis ir savā ziņā laimes bērns:
viņu cieni ļoti- plašas aprindas — visi, kam
vien to neliedz kādi principiāli iebildumi. Pa­tiesi
; parastais skatītājs Smiesies par gro
Taču šai pēdēja priekšpusdiena
arī di'ošākie liepājnieki sāka pie- _
. «s;aarrda7zifiJgi i rraaiuituipe^s Pgaarr <s5ieipnnaflmm , Rtsuimmi- ^^^^^^ laiudān npoanraādko;Ekgsāiilšāam vasritouņāic; ijāimzm, eklkēātdākāsa
bas • nekrita tikpat kā nemaz. Bet gaume radīs baudu Uterāriskuļās asprātībās.
que\'
Nu ir atkal ne­gals,
Oskars do­māja.
Sazina, kas
tais tāds par „pit-toresque".
Tā ir,
kad ielaižas apla­mās
valodās. Lai­kam
taču viņš vēl
valsttt
āttds
II
as
nodots UN
..nie^i^^^:Lsrtim Ivetām Pa­ne
•miqes meiuv^*^--
augstākā mērā varam saukt par n o t i k u m u. . . . . -
Par notikumu mūsu trimdas ikdienas dzīvē nebija iSta lonna, _
un par uzvaru Eglīša cīņa par mākslu. lai U Z S ā k t u jaunu pazīšanos. Taču
Ir darīts; daudz, lai uzvedumā panāktu un jāturpina vien bija, kas sākts. Jā-sasniegtu
maksimumu. ^_Inscenējums ir nece- vismaz pamazām pārsviesties
reti grezns, sakot ar tērpiem un beidzot ar v^»^ _
dekorācijām. Dekoratoram prof. J. Kugam UZ tUVakam lietam.
uzslava ji^enākas sevišķi . p a r 3 e t ko jūs sakāt par latvlešu ro-smalki
kolorēto, saskaņas bagāto pils zāles J' ^ . , 1 • D , ' ™ ; ; . , o r v,
veidojumu. Reži^jd K. Veica izveidbjiimā, ir mantiku?" viņs jautaļa. „Piemeram,
veikli, attapīgi un lietpratīgi veikta. Var par miāSU paŠU Skalbi?"
rasties vienīgi jautājums, vai viens otrs „brl- ļ , , , . . « -phrrci
vāks" paņēmiens komēdijā par renesanses jJ^i t aS man IT ļOll taVS, rw)ga
laikmetu i r stiliski vietā. teica daudz vienkāršākā balsi, tā ka
, Pēc rindas samērā neizdevīgu veidolu, ka- OskarS ledomajās: varbŪt ViSS ie-ralisku
tēlojumu Leonardo lomā sniedz Ja- hrip]?Qpiai<5 hiia flkai lai izliktos nis Lejiņš. Sevišķi tur, kur mākslinieks prot PneKsejais Dija Iiicai, lai izmaob
iztikt pavisam bez patosa, viņa tēlojums ir par gUdru un StriĢetOS/
monumentāli cildens un apgarots. Labākais Cp^i^ln* v i ņ a mTlnmq nrpf dabu
Lejiņa tēlojums trimdā. - Irma Graudiņa M^^eviSĶl vma milums prei Gdou
Beatrisi sniedza raksturīgā piesātinātā pa- un VISU radlbU,' Roga turpmaja.
cēiurnā, vaidnieciski lepnu un spīvu, brīžiem Tiošām?" Oskars likās drusku
varbūt gan jau par mata tiesu ietiekdamās .
traģēdijas!sfairas..— Kārlis VeicsTrančesko ļ pārsteigts,
lomā ir diezgan grūtā pozicijā, jo spiests ļ « Pncro conTia
ampluā. Tādēļ Koga sacīja
Dzintars Freimanis
Apkārt tika laista vāze ar abo-iem.
Roga un Oskars katrs paņēma
šāva ložmetēju kārtas ielās visur,
kur ieraudzīja kādus gājējus. Šķita,
ka šī nervu behdētājva rotaļa nemaz
beigties.
aja un ieKšejo norišu piestrāvotajā pa­saulē,
kas atklājas aiz Leonardo, Beatričes un
hercoga dialogiem. ^
Komēdijas užbīive ir slavējama. Gan jā­piemetina,
ka salīdzinot ar oriģinālredakciju,
pēdējā versijā pieņemtie papildinājumi, (piem.
.,H.T . y , y - • Viando lomā) lugas stingrajam kalumam ir
Neviens nešaubījās, ka ši pedeja nedaudz kaitējuši. gaisa uzbrukuma mērķis ir radīt j Varbūt ka tas skan mazlietiņ patētiski, bet
chaosu kapitulācijai nolemtā pUsētā. ^glīža „Galma gleznotāja" pirmizrādi vis-
Bet chaoss būtu bijis pietiekami
spēlēt, tā sakot, pret savu
viņa tēls" gan višcauri interesanti konstruēts,
paliek lielo tiesu tomēr tikai ārēji marķēts,
dziļāk neatbalstīts. — Arī Hermīne Kopear , , , _ _ _
Madonnas Floras lomu nav sevišķi tuvos ra- pa Vienam. Saruna bndi pārtrūka,
dos. Šī loma prasa jo spēcīgu pilnasinību, Oskars ar patiku vēroja. kā viņas
? l ^ - ! w ! P ^ ^ f i^cf' ^ ^ š - f ^"^^an^«i fealtie zobi plēsa ābola sulīgos sānus,
tikai daļeji. — Augusts Mitrevics riskantajai ^ . — , . v . , ,
bakalaura Vitando lomai viscaur bija atra- ka Skaneja Vien. PatS Viņs lem del-dis
meistarisku puantējumu, decenti izturētā dēļa SavējO, līdz atdūrās izlodātā
līnijā. — No Reiņa Birzgaļa nelielās Gŗa- L^p^,ļ3 Tnm^n fprnn cfalvifip 5Irip1pia
ciado lomas ivisvairāk palicis atmiņā skats [f^^J ^ ^'^'l gaiViņa SĶ.Gieja
pirmajā cēlienā: perfekts tēla raksturošanas lauka pa vaļejO kodumu. Oskars pa-un
aktiera; smalkdarba paraugs. - Kas at- hem'a pelnu traucinu un ar nolauztu
tiecas uz V. Streipa, citādi izturēti un reljcn r i ^ i i , TMipļrfVorpia aimla ļ r a i -
veidoto hercoga lomu, tad šķiet, ka tā glabā ļ^^? K ā t u ieiiCKSĶGre.ļa augia Kai^
sevī daudz'plašāku, aktīvāku' psīcholoģisku tekli tiir. To viņs dan.ļa uzmanīgi,
bazi, bagātākas izteiksmes iespējas . kā tas, izlikdamies, ka nopurina tikai sēklas,
kādas, tai šoreiz uz skatuves piešķirtas. Si nnvprnii^ ka rln75m Hā-loma,
šķiet, bija jāveido, izejot no noveioj s Ra oazam^ aa
paša teiciena: „Eš > būtu slikts valdnieks, ja mam, ieraugot lidzigUS dzivmekus,
nesaprastu tik vienkāršas lietas." Pašreizējā pāri^ ēstgriba. Lai izstumtaiS
nostādījumā rodas ietekme, ka hercogs nedzK^^^ O^kar^ I n k n i a vinu
pārredz notikumus ap sevi,: nedz saprot šīs " ^ ^ ^ U^Kars iUKOja Viņu
„vienkāršās lietas". - 'Labi t to pasu katu klusam nospiest.
Ozols (majbrdoms:Bruto) un Jānis' Ncimanis fr» fnmpr n a m a n ī t a Vai»"
(Baldassare); tāpat jāatzīmē arī Mirdza ."^^^.^ JOmer P_amanua .A^ai.
Meikerte,vAnce Rozīte (gaim lesaucas, ,.ko .lus darāt!" Pirms
Marta Sala (Liciska). : lOskars paguva vēl ko izdarīt vai pa-
Pirmizrāde Eslingenas, teātrī bija pārpil-.^t^^^ Saudzīgi sanēma apdrau-dīta
un guva nedalītu atsaucību, I nārqpH7n ar <:mnn im i7Q+PiH7n
gās vairākkārt izsauca gan tēlotājus, reži- 7' parseaza ar saulu.un izsjeiaza
• ^\ lōū\xū rcr-
E<l^\S^kais Hktenis Sti]3^''^t nasaules sirdsapzi-t
h ^ ī ^ e s memoran-
^•^\'.Sf bīskaps Ran
' i P ^ ^ ^ -i^ no Igaunijas
R- ^^f^ufmno Lietuvas
^^vmciin, franču
S^^^ ovts La Croix" tu-
^ ^^S^ Baltijas valstu .e;
'vLmn Savienība un
^i^^f i2 tražēdija krievu un
ufiPU tautu ā. Laikraksts J i-neizP?i!:- '.
^h^kad velti megmats Balti-jUiumu
ierosināt UN
35 va
soru un, dekoratoru, gan arī autoru.
• -v^. -...vV., p āT.zi.ņ.i-liels
arī bez tā;
Ap pulksten desmitiem priekš­pusdienā
kāds bija iedomājies atvērt
Liepājas cietumus. Izlaida tos, kas
bioa apcietināti pār aizdomām vai
par mēģinājumu bēgt uz Zviedriju'.
Un tādu bija vairāki simti. To vidū
:bija arī viens no pazīstamiem Rīgas
izdevējiem, kas ilgu laiku. Zviedri-m
laivu, gaidīdams/ bija slapstijies
pa Ēdoles mežiem, kamēr tur viņu,
dažas dzejnieceis un dažus māksli­niekus
aplaupīja un burtiski izģērba
Kurzemes komunistiskie .partizāni—-
Sarkanā bulta. Pēc tara izdevējs ap­metās
Ventspilī, bet. kādu dienu sa­ņēma
vācu iestāžii uzaicinājumu ie­rasties
Liepājā. Vācieši izteikuši iz­brīnu,
ka izdevējs vēl nav devies už
I Vāciju, bet joprojām uzturas Kur­zemē,:'
Pirmajā dienā ar viņu ru­nājusi
laipni uri. draudzīgi. Otrā
dienā viņam iedoti dokumenti, ka
visām vācu armijas, un dvīlām ie­stādēm
jāpalīdz šim cilvēkam, tik­līdz
viņš izteiktu; vēlēšanos doties uz
Vāciju. Vakarā izdevējs smiedamies
rādīja draugiem ļdepājā šos papī­rus,
un teica, ka nākošā dienā vēl
jāizeODt atvadīties no vācu kungiem:
No šīs atvadīšanās 'vizītes viņš vairs
arī neatgriezās im nosēdēja' cietumā
līdz 8. maija priekšpusdienai. Tikai
pateicoties laimīgam gadījumam,
viņš tagad ir brīva krastā.
Tai pašā chaotiskajā 8. maija
priekšpusdienā, gandrīz taī pašā
stundā, kad atvēra cietumus, Lie­pājas
radiofons saņēma virspavēl­nieka
uzsaukumu, noraidīšanai vi­sām
kaŗasp^a vienībām. Dzsauku-mā
bija frāzes pai- turēšanos līdz
Paziņoju visiem saviem draugiem, ka'mana
adrese tagad i r : Sao Paulo, Caixa Postai
3172, Brasil-South America. (169)
Fēlikss Grants
LATVJU FILATĒLISTU
Siik&T& ar Latvijas neatkarības 30 gadu dienu,
"••.'•••izdod/- ;.• .•
PASTMARKU - PIEMIŅAS BLOKU.
Cena: DM 2, -.
^ 1948. g. 23. oktobrī pēkšņi no mums š ķ ī r ā s mans mīļais dzīvesbiedrs
un tētiņš
^^^^^^ N
dzirav 1885. g. 18. jūlijā, apglabāts 27. okt. Sengvardenas kapos.
Negaidi mani, dzimtene mīļā,
Negaidi mani, es nenākšu vairs I
blakus istabā. Atkal atgriezusies, :vi-ņā
paskaidroja: ^ , ; ;;
:,.Izliku pa ibgu zālītē Tāds/ rnāzs,
mīksts, apaļš radījumiņš. Es nevaru
paciest, ķa tādu nospiež."^^;:
Oskararn nācās atzīt; ka^ argu­ments:
loti vienk ars s^Kn^^ lai
iustu preti;gumu pret šo: radiļumu,
Pasūtināļumus lūdz adresei; ,3altia*'ļ ^ ^ i T i patiesi nebiia gandrīz nekādu
seRfetārara ;,P. Zibergam: (13b) ;Westheim bei citu ir»ašību, kā Vien pieminētās
Augsburg, V. Rehlingenstr. ;58.^>.^.: ip^^^^l^ ^ ^^^^^ ^^^^^^
biitnu un:to dalu, kās^ taisni šo; ie­meslu
dēļ lieka un patīka-
.rna5.V:•;^•;^••^"o'^.
Apinērani tā Oskars Rogai arī pa­teica.
Bet nu viņā pēkšņi kluvāVtāda
.ka vēsa un neuzticīga. Gan Oskars
raudzīja amizēt im izklaidēt — pa­nākumi
; bija niecīgi. Gitu •tāds: ap­stāklis,
varbūt/ butu atsaldējis. Ne
liā (Oskar 11. Vinā^ interesē un iniēat-laidība;
kaninājās ^jb;: vairāk: Nu.
vi^sniaz. mājup pavadīt Ro^
Oskars īgni sabāza rokas mftt*»i
kabatās un, soļiem tukšajā S
klaudzot, kapa mājup. ^
» » **
^Turpmākajās dienās Oskars i£m«.
gmajas savus pārbaudītos,
labiem atzītos paņēmienus: zvann»
Rogai pa tālruni, virzīja sarunaTu!
ikdienas gaļlaicību, ko labi Tai^
nomainīt interesanti vakari
te nelaimīgs, te bargs, te atkali^
cīgs, vilināja. Rogu vārdu slazda
lai viņa izteiktu solījumus par ks
diem nemaz nebija domājusi' un rt
kojās vēl šā un tā. Taču nekādģ
gala viņš nenokļuva. Vai Roga tie!
šām bija par biklu vai varbūt, yM
^ kaut k§ bija
noskaņojis sev ne*
labvēlīgi, vai ari '
viņa tīšu ;;p^§tu
gribēja to kaiti­nāt?
SādinezinS
Oskars pamazām
būtu krietni vien V
noliesējis, ja kā.:^
du: dienu Hoga
pēkšņi ;: nebūtu
piezvanījusi pati;
Oskaru tas
tīkami pārsteidza
Taču vvēl lielāks^
viņa pārsteigums
kļuva, kad viņ§:
uzzināja, •kādēļ
Rpga^^ ; zvanījļisi
Tas bija pavisam
.savdabīgs iemesls.
r^;i^k, viņiem Ite
^ā parkā esot zos­tēviņš,
: visas -ģ^^^^^
tnenes un jo sevišķi
mazāko bērnu"mīlulis. Nemaz neesot
bargs, klausot, kad saucot, ēdot no
rokas. Vārdā viņam esot Kon!ū.
cijs. Bet-nu esot nolemts viņu pār­vērst
cepetī. Taču mājā neesot ne­viena
paša, kas apņemtos veikt Si
nolūka ^ sasniegšanai nepieciešamo
asiņaino darbu — nokaut Konfūciju.
Tad nu viņai iešāvies prātā, vai ne- i
varētu Konfūciju viegli un bez sā-^'
pērn noindēt. Zināms, tikai tā, lai
tas nekļijlu kaitīgs ēšanai. Tā kā
Oskars studējot farmāciju; tad, var-;
biit, •drīkstētu šajā lietā lūgt viņa.,
padomu.
Padoms tiešām bija dārgs, ne nu
Konfūcija dēl, ko gluži labi varētu/
Ieteikt aiznest pie miesnieka, bet
gan paša Oskara dēlr Gadījumu.:
vajadzēja izmantot. Padomājis, Os­kars
picdāvājāsjndi sameklēt un, lai;
viss noritētu kā; nākas, pats to
pasniegt: un novērot tās iedarbību.:
Rogu šāds lēmums, kā- likās, ieprie--
cināja, un Oskars sarunāja braukt
uz Meža parku tajā pat vakara. 1
No tramvaja izkāpis, Oskars drīz
iesoļoja mierīgā, klusā ielā, kuru:
apņēma augstu priežu salka, patī­kami
spirdzinādama dzirdi pēc pjl-sētas
kņadas; Rpgas vecāku māju
ietvēra kupls dārzs. O.skaram vārti­ņus
verot, no krūmiqm izspurdza
trīs, četri bērni, mirkli noskatījās
nācējā un pazuda. Drīz tie atkal pa­rādījās,
vezdami Rogu. Viņa bija .Itālis De Golls visvairāk Dār-pavasarīgā
tērpa, kas labi saskaneia ;ļ^;yuip^,... rT^^Jr^T^^^
•ar cerinfem gar celiņa malu, smai-dīga,
drusku tā kā vainīga'^un J^ffcfe
laipna. Pēc apsveicināšanās un isas
pačalošanas izrādījās, ka labi to­mēr
bniu, ja bēdīgo notikumu iz­kārtotu
tūlīt, Oskars pievienojās, un
Roga kļuva nopietna un klusu ciešot
aizveda vinu uz šķūnīti dārza otra
tad
es
ce Tas, ko mēdz, satikt
;;reāloolitiku, izrādījies ^stip-l^
ļ^ par taisnību un tiesi-
% autors Fransuā Rusels
,:.da, ka, ja ari neizdotos Bal-laistu
jautāļumu tuvāka
;;,tnē nokārtot labvēlīgi. 7t;
U būtu-iāveltī visas ^ul
m atbalstīšanai un j a -
.'•aHovinu izvietošanas jauta-
^mļ, Baltieši būtu nometināmi
zemēs, kur jau atrodas,
pnekšā pietiekami prāvas viņu.,
s'iiežu grupas, piemēram. ASV,
[idbritanijā un tās dominijās un
iat'nūlmerikā.
Kā raksta „Latvju Ziņas" Sivr-
Hliri, bīskaps / Rancāns 18. no­vembri
runās par Latviju 15—20..
ainiltes garā uzrunā Parīzes > r a -
fliofonā.v , • Ņ',^ . .:\. '
I Dziļās sērās ;
' sieva lia meitiņa
1948. g. 23. oktobri pēkšņi; no mums š ķ i r ā s : Mūsu
• d a r b a ' • b i e d r ^ • . : ,/;•'• •;y:-. /-
lajs JFeldrņ is
dzirn. 1885. g, 18. J ^ j ā , apglabāts 27. oktobrī Sengvardraā
Sengvafdenas Kārļa Skalbes ģimnāzijas
paidagogu saime un darbinieki'
^ — L-^- •« - . / j ;
t
: . * Mūsu mīļais
Aleksandrs Kārlis Alksnis
dzim. 1911. g, 15. maijā Rīgā, miris 1948. g. 19. oktobrī! Hallcinā, Austrijā, kre-māti2ēta
1948, g. 22. oktobrī Žalcburgā. -
Augšā aiz zvaigznēm,
Tur tiksies reiz mīļi
Tie, kas šeit pasaulē šķīrušies bij.
Sieva, bērni iin sievasmāte Austrijā,
Jmāša, brālis un svaine' Vācijā
%evi ļāva. Bet Dar taksTti ^an ne^ri-bēia
ne dzirdēt: ter>at aiz stūra esot
autobuss, tas aizvizināšot, kā nākas.
Autobuss patlaban tieši taisīiās
braukt, kad viņi piesteidzās. Ap
T^latformu sadrūzmējās bars nokavē-iušos
pasažieru, Roga iejuka tajos,
konduktors daudz negaidīia, un
I Oskars palika uz ielas, pat lā?a ne­atvadījies.
Sajūta bija tāda, kā kad
nupat būtu taisījies dzert tasi labas
kafijas, bet ta — bauc! — apgāzusies
un izlijusi, pie kam kanna arī tukšā.
Autobuss rūkdams attālinājās. Visam
nar kuplinājumu galvā vēl ieska­nējās
kādreiz Atpūtā lasīts
smiekla pantiņš:
M^iels puisis skrien kā skautinš
Bet noķerams nav autiņš
Ar kuru aizbrauc viņa r
. Zuzanna Zospediņa 1"
iz-
DE GOLLA UZV
PAD
SAVIENOTĀS VALSTIS APBRt
Svētdien Francijā notika repu
inies noteikumiem tas ir divpakā
Māzija 103.500 elektoru, kas svēt
Wns. Pēc AFP informācijas, ie
«laDe Golla franču tautas apvie
k Spdālisti ieguvusi 47, radikāls
IS to, Bido kristīgā tautas apvi
¥ par 51 pārstāvi, ko vēlēs
alzSras apgabalos.
mm
m
Iflf
puse.
(Turpmāk beigas)
Ch tonikā |fc«m!ni5šu klusums
Mītiskās aprindas Parīzē iz-
Fl": fr^ču/ tautas apvie-ļļojra-
daudzi citu partiju
*W,_lai protestētu pret komō-ļ
t a n e p rīcību, kas ar strei-
Mārtiņa Zīverta viesošanās Ang- 'Iļ
lijā paredzēta decembrī. Rakstniekfl J
no Stokholmas Anglijā ieradīsies ar >||
savu drāmas ansambli un ar Kāds» |
kura nav izrādēm apmeklēs ari la*
viešu nometnes.
Aīdas Niedras 25 gadu rakstnied-bas
darbam velftu pēcpusdienu ar ; |
pašas rakstnieces piedalīšanos n^o |
-jubu n.ol'^^^^ svētdienā
7. novembrī pl. 15 Fišbachā, Bavari- J^ij.-'^auu magoņu vnin.:;'^'^
jas baltu filologu kopa. Paredzēti J. v3 i ^ l s Džordžs
Bičoļa un Z. Lazdas referāti un ^'^^
rakstnieces darbu lasījumi. ,
Prof. J. Medinš šajās dienās at­stāj
-Vāciju. Viņš dodas uz Zviedri- i
Lībekas latviešu teātris pārvieto- "m
jies uz Grēveni.
ju/kur paliks uz pastāvīgu.dzīvi- ^^tājf ^^"^j^J
% un piēcaa ml.
.XATVIJAS" ABONEMENT&
pasOtinot laikrakstu ,pa als«vl5ķļ«Bi *
semplāriem (līdi 3 eks iesMv ""i?
DM 3.- mēnesi + DM 0,50 .jar
tīšanu; pasuHnot kollektīvi vairāK ŗ
3 eks. - DM 3 . - mēne?! oar eksem­plāru;
pasūtinot uz ārzemēni
Vācijā DM 3 . - mēnesi + DM
piesūtīšanu. Sludinājumi mak.sā DWJJ'*
par vienslejigas nonpareille iespi»"?^!
aizņemto telpu. Darba meklēšaflM » ^
nājumi par puscenu. „
Abonementa pieteikumi, sludina)^
naudas oārvedumi 'un korespondeoc»
sējama „Latviiai' (I3b) Giinrbttr«/D»"
Biirjrerm«ister-Landraannp1at2 ^
Latvija iznāk trīs reizes nedēļa r » "
dienās, ceturtdienās un sestdienās.
>2^9>n, divi *^^ās