Bavarijas Latviesu vestnesis, January 16, 1948

              m
Pienāk ^ '
tams;ir viriešu vai
attcal' atskanēja ""S^-*
Jautājums. '^^^^
; • ^undzit," mierīgā
retu interesēt, i^Jl
tamu?« '.'^^'"«otiiiK
Nepiemērotu s/„ J
Viemicas istabā lid? , '
turpinājās trokSņaiT^Tki^''«
aŗ dūru gSanu galdā u j t i f
ņakas Bet kaimiņš blS^.
nevarēja aizmigt. Vir<! S ^
tad P^klauvējrple'^^i^^
^u spēlmaņi necēla, ne S 5?'
?lta stiprāk. A t k a l ^ S^
un_T§l. Tad pēkSņi S,^'
spamaņlem iebrēcās-
„Vai jūs tur blakus naliVd.
rIga.vM.ne?! Atradis^aCvi
WWes'pie sienāmr
Skolotājs VUItim prasiia. M
Noass ņēmis.savā šķirsti ml
viem .dzīvniekiem katm i"
feVīps atbildēja: „St
ļneOoējatai U€tei p i j r t ^
Jaunā kundze apskatīja mn»
djīVoikU un nevarēja izSkirtļa
1*^ patikšot vīram.
.padomājiet labi, kundze"
dzlTOkļa saimnieks, „ka JajM»
daudz vlegHk daWt jaunu «nii
ļjauhu d^voklil"
- . . ^ rtTi'Mi M ^ H J
« 1
Ļlmeniskir 1. Sausa z31e. 1
„ ja darba rīks. 8. Augļi, i
iešu rakstnieks. 10. Dīvains.
Ue, ļ l Pas. 14. Kontinents,
em^ts. 19. Izsauciens. 20.
i. Cilvēces nelaime. 26. Cepumi
,:t, savlt, 28. B ^ t a ; tīkama.»
toSt 80, Termins karSu spSf
^ecav''-.
Siatenitek Audums. 2,1
iprfigums. 3. Dzēriens, i
ļfcnvidvācljā. 5. Dzīvnieks. 6.
VllIS^'d^^ 13. Sievietes
i. I^icas. 16. Jautājunis. 18.
hisajā okeānā. 20. Būvaf
r A t k r i t u a . 21
§.25. Minerāls/
IBPKIEKSGJAS KBUStT
MfltoAS ATIUSINSJBM8
iMmenlski: 1. Uzacis 6. S|i
iet n ; s k i t i . 12. m s . 13. ^
Nāsis. 16. Ilona. 17. Es. 1^
21. Abo. 23. Stabila,
•oricijs). 27. Tartu. 28.
ālis. 31. Osas. 32. Lelle.^
Asas. 35. īkstis. -
Upenes. 2. Zilas. 3. Alkš.^*,
I t ō . māla. 7. Tirole. ^^^A
Tisa. l i . Spīdola. 15. St8bu|.
d. 20. Štrēla. 22. Trīsas. £ f
Afāk ?5. Apogs. 26. Svatt
la. 29. Asēt. 33. Ek!
Apa^
Ir i
7)195J2,1927,1936
Atstarpe
L A T V UA
LatvlaiB New8pap«r
Autborizea t>y EUCOM UO.
CivU Mt&in Divisioo. 14-tti
jQly 1947, \Q U'l 1 GEC-AGO.
Editor: liārUs Ba-bāca.
Prllnu^i: v,8cbwābl-scheit
Vollt{8il>latr' oatui-bar
g'Dona u BQrgerm«lster
Landmjlnnplat» 7. Popu-
(atloo to bt> f«nred: 10.000
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 4 (109)
janv.
I«afil( oimteaās ao piekt>
iitdevumfi LatvleSu preses
darbloTelso sadarbtto ko*
pau AtbUdlfais r^dak oi^:
K. Rablca. vietu. A. tiepA.
reda&toH: Z. Bārda,
CoUtis. B. latndenbētffs,/
A. Smlts. Adrese: oani.
burg^Dooao. ^ t v l j a * V -
Tālfuņlt ^ g , rvd. ^
Lidz 1952. gadam atombumba būšot
ari citam valstīm — —
V A L D Ī B A UaSVAKĒJUSI J P I B M O GAJI£NU" P A R I V I A R S A L A P L A N U
Kaut g;an debates ASV kongresā vēl turpinos, Vašingtonas infor­mētās
apiindissrpēc BBC zināmi uzskatot, ka valdība >,pirttio gājienu
par MarSalla plānu Jau uzvarējusi*-, Jo esot paredzams^ ka kongress ap­stiprinās
pinndieņ 15 plāna mēneSiem pieprasīto summu. 6.8 miljardu
dolam» be^i grpzifjiuniem. Reizē ar apspriedēm par Maršala plānu kon­gress
ozklaudlijis ari A S y budžeta p r o j e k t u nākamani Haimņicclbas ga-
^ f l i ^ ; iio lC!Sīilleda;ts prezidents Tnimeiis. Bez tam nolasīts ziņojums par
nepleelešaniu ASV gaisa aizsardzības Ktiprināšanu, ko sarakstījuši spe­ciāla
prezi^eaita Iecelta ekspertu k o m i i ^
Komisija atzinusi, k a A SV nāķo-
§os divi gados nepieciešami jālzdbd
12 miljardi dolāru savas gaisti a i z -
aardzībaB ^ stl^i-inžiiSanai, bet līdz
1952, . gadam. |āpabeidz ASV gai ^
spēku izveidošana, lai tie varētu at­vairīt
iespējamus lielākus uzbruku­mus
ar atomieročiem. Prieidlikumā
iet<»ikts Jau šogad triskāršot sum-mas,
kas budžetā paredzētas gaisa
aizsardzības stiprinā.4anai. Esot jār
pārveido ASV aviācija gan mi litāra
zinā, gan pro<iukciļas plānos, gan ari
satācsmes, p^ftniectbas un kontroles
laidos.-:';;., •
Žlņi)iuniā teiktai, ka ASV jāpār­kārto
aizsai-dizaba uz jauniem straiē-
)S;iskiem principieni, vislielālvo
vērību veltot gaisa spēkiem. Esot
neattalsnojamis risks dibināt aiz­sardzības
plānus uz pieijēmumuv ka
arī citām valstīm līdz 1952 g. bei­gām
nebūs lielāki daudzumi atom­ieroču.
Komisija fļtan piekrītot ie-balstu
dzīvokļu sagādē. Pielaižama
esot' vispārējā kara dien<?sta likuma
pieņemšana, gaļaii nvcionēžāha un
veselas viricnes citu saiiriniecisku l i ­kumprojektu
pl(iņern5ana, kamēr pai"
neticamu Tafts ar Martinu uzskata
Stretona likujna, pretlliido^as ; l i ­kuma
un vēl dažu projektu pieņem­šanu
5ini kōuj^resa sesijā. ;
Eeulcra aģentūra ziņu iio Vajsing-tonas,
ka informētas aprindas sa-gaīda
saimnicci.sku grūtību sāksaņos
ASV Šai pavasai-ī, ja kongress lai­kus
tās nenovērsīšot. Kad: debates
par Maršala plānu šīgada: marta bū­šot
• sasniegušas^ kulmināciju, tad
ASV droši vien būšot jārēķinājas
šādiem apstākļiem: i . l.ielbritanijai
tāpat ari Fi-ancijai urt Itālijai, h«-
maz nebūšot. dojaru; krājumu, 2; pa­šā
ASV pret puvaSaŗi būšot jutanis
zināms pārtikas preču, it sevišķi gar
1as trtikums, 3.^sāksies vispārīga ce-nu
celšanās, visvairāk pārtikai
(Beigas 5. Ipp.)
vērojamo militāru lletpratēju uzska- ļ 4. strādnieki prasīšot lieiaka$ algas
tam, ka jauna kara izcelšanās nav ar to savukārt ierosinot jaunu cenu
giddāma tlkniēr, kamēr ASV būšot visus
•monopols atomierj>čū z^ apstākļus novērst ar ātru ur
tad. kad šis ntonopols būšpt ļmēŗļtttecīgu rīcību inflācijas apka-lauzts,
ASV būšot nepieciešami tik rošanai, spekulāci^^^^^
stipri gaisa spēki^ liai tie varētu^ a i - a r Maršala plāna apsprie-vairit
visus gaisa iiizbrukumus viņu ļšanu.
tenltorijai. /
Ziņojumu kopīgi izgādājuši 151
aviācijas ekspei^ts, kas starp citu ie-teic
pastiprināt ASV gaisa floti» lai
tai būtu 18.000 lidmašīnu 1952. g.
beigās. Pieprasīts pusmiljards do-
IļOru hovecojuišu liciraašīņu atvieto-Šanai,
kā ari pr^isīt^i!, lai pieņem no­teiktus
lidmašīnu produkcijas pte-nus'
nākošiem 5 gadiem^ Intensiv/āk
nekā līdz Šim esot jāturpina pētīša­nas;
darbs, visvaii'ak- lielu ātrumu
sasniegšanai» un visiem pētījunuem
esot jāļcļūst militāri sargātiem noslē­pumiem.
Budžeta projeiUs, . ko prezidents
Trumens iesniedzis kongresam, pa­redz
nākošajam sainmlecības gadam
44,5 miljardu dolāru ienākumus ūn
• 0
Jaungada pirmajā pieņemšanā V a ­šingtonas
Baltajā namā pie prezi­denta
Trumena ieradās 66 valstu
diplomātiskie pārstāvji, to vidū Lat­vijas
sūtnis ASV Dr. A. Bīlmanis
un Lietuvas sūtnis 2adeikis ar kun­dzēm
Baltiešu ierašanās dēļ PSRS
pārstāvji pieņemšanu boikotēja.
,.The Washington Post" raksta, .ka
sūtais Bīlmanis diplomātu sabiedrībā
pēdējā laikā bijis reti redzams.
Brazīlijas prese visai plaši atzīmē un
kpmmentē Latvijas parlamentārit?^
šu neseno iesmejjujnu Ui^.kurS pra­sīta-
Baltijas valstu neatkarības at­jaunošana.
Kāds brazilieĀu laik­raksts
raksta: „B^ltuas valstu apel-icija
nedrīkst palikt neatbildēta, Jā
tas notiks, tad jājaittāv' vai Atlantijas
deklarācijai i r kāda praktiska nozī­me.
«1
..Ar interesi: un siin]>atijaij jūtam
lasīju jū»u iesniegumu. Lūdzu ticēt,
ka IRO un es pejvsbnīgi rūpīgi ap­svēršu
visus iesniegumā ininētos
priekšlikumus, lai gūtu tiem labvē­līgu
atrisina junni/' Tā 6. jaņvāii
raksta IŖQ ģenerāldirektors ^
Taks. atbildot Baltijas tautu sieviešu
padomes iesniegumam,; ko bija pa­rakstījuši
35.000 baltieši Vācijā. Ie­sniegumā
lūgts darba un tālākas iz­ceļošanas
gadījumā nešķirt ģimenes,
rūpētiesļari pār daUdzbēŗnu^
invalidu tm vecāku cllvēicu izceļoša­nu,
]aut izceļot kopīgi lielākām gru­pām,
lai tās pašas varētu aprūpēt
savus darba nespējīgos/ ķiiltūrālāš
aprūpes nepieciešamībai ļaut iz­braukt
a i l gartdzrilekiemiih kultū­ras
darbiniekiefn un virzīt baltiešus
ui tādām zemēm, kiu: piemērots k
mats.'^-v:--''-^•••;.••;::-;-V^^ v-;:,\:-H.U.
iHlllilliililllliiilllilIllH^^ illliyiOllH{llHilil(l(lil(li(lll!ll!!il!lliil
89,7 j n i l j a r du doto^^^ izdevumu.^ le-^jl^^^^ zināmā mērā satrauc rie-pazistmot
kongresu ar šo projektu, ^^^^^^^^^^ polītiķus - esot radušās
Trumens norādījis, ka A SV vajadze- k^^^^j^^^ ekstrēmisti 10kT>šot
tu ^izdot Vel daudz vairāk naudas ^^^^^^^p^^g^īnā iespējami ^audz
" ^ " ^ " ^ . ^ ^ ^ j a kongress komunistu.: Sī iemesla dēļ j au esot
nepi^mtii_^ Maršala plānu/ Tagad^^^^n^^ šķelšanās pašu žīdu vadībā.
S^S^^^^u"^^^^,'izdevumiem pa- Rietumvalstu polītiķi Jeruzalemē,
redzeU kopa 1,25 mdja^^ dolāru Vašingtonā un Londonā ar lielu i n -
be ārvalstu a^ bij: amerikāņu
dolāru,^ to vidu 4 iniljardi^ \^^^^^ pagūm rudeni parādi-jaunuzbuvei,
,^mai, Filipīnām utt Melnā jūrā .ar Panamas karogu
M miljardi ^M^^^
n ^ r ! i "īnl^^^t^^'f tam atsevišķi Crescent- un ..Pi^n York". Tie ilgu
pare^ēti ^674 minoru atompetniēci- j^j^^g^tavoti, lai vestu lielu skaitu
bai.Vk.parigos nodokļus Tru^^^
wdzej^ ^samam^^^
A w ^•'ļ-'"^^^^ ^"^^am un protestiem,
ASV pilsoņu nodokļus ^par 4a c b l ^ k ^ ^ u ^ ^uģu Izbraukšana aUikta,
«a^vas, bet toties ;^paredzeU ue beidzot decembrī devuSies ceļā ar
Hdmienakmm^no^^^^n^^^
rus ^ems no uzņēmēju pelņas-^^^^^^^^^^^^^^^^^^J^ mūs apturēt".
Liekas, ka vislielāko pretestīlau Palestinas ūdeņos tomēr abus k d -
kongress un senāts izrādīs Uelajiem ģus, kas gri izlauzties cauri blo-izdevumiem
ārvalstu atbalstīšanai, kādei, sagaidīja vismaz septiņi ang-kautarī
grūti pateilct, kādi būs re- lu kara kuģi, to vidū divi kreiseri,
zultāti, kad jautājunm nobalsos. un tad notika brīnums — pirmoreiz
Tā republikiinu partijas nozaroju- ,,Palestirias jūras kara" vēsturē ga-ma
viedolcli, ko pārstāv senators dījās, ka žīdu kuģi padevās pavisam
Tafts, labi ralssturo Tafta un viņa labprātīgi un pat paziņoja, ka paši
partijas biedra Martina pareģoj^uni saviem spēkiem dosies uz Kipru^ ktir
par Šai kongresa sesijā sagaidāmiem atrodas žīdu intemēšanas nometnes,
nkiimdošanas rezultātiem. Pēc abu J^ewsweek" tagad sakās izpētījis,
«omām, Maršala plāna jautājumā ka savādā rīcība izskaidrojama ar
! l ^ ^ ^ ^ esot a-mātora Vanden- tiešām pavēlēm no .,Jewish Agency",
i>erga aizstāvētajam projektam, kas kas nolēmusi vairāk neatbalstīt ne-visiunā
atbilst valdības ieteiktajam legālu iecelcļšanu Palestīnā. Sl ie­mānām,
kamēi: Tafts ir par drastis- muma dēļ līo valdes izstājies tās
kiem programmas ierobežojumiem jatmākais lopeklis bij. poļu armijas
ļ un Jim^nu ai)dbr^^^^^ sa- karavīrs MošēŠnē, kas pēdējā^^^^^M^
gaidīt arl^pieprasīto 30 miljonu do- bijis žīdu armijas „Haganah" vadl-
Actr^—^^^^"^ ..Amerikas balsij" — tājs un personīgi organizējis abu nu-
ASV ārzemju propaisandas raidīju- neto kuģu ekspedīciju no Balkāniem.
^^^P* Viņš visu laiku pieprasījis vēl aktī-
Par ticamu Tafts uzskata Havajas vāk veicināt žīdip nelegālo ieceļoša-^
uzņemšanu par ASV štatu, minimā- nu svētā zemē/un prasījis arī. lai
10 algu^ paaugstināš^mu no 40 līdz [žīdu organizācijas uztur cietākus sa-
65 centiem stiimdā un valdības at- [ k a m ar Padomju Saviealbu. K ad
fiettimu u
ORGANIZĒ PALESTINAS PAGAIDU VALDĪBU — VAI B U A NODOMS
IEVEST PALESTlNAk6Mt)NlSTUAĢI^^
VIENOTIES PAŖ POLICIJAS SP^ UN RIČIBA
jrewishAgency" pārstāvji pažiņoJuM INS, ka Hdzjanvāfā beigām
cer noorganizēt pagaidu valdību Palestinas zīdu valstu. Būšot 15 minis­triju
un sākuma budžets 8 milj. dolāru apmērām valdības miteklis lai­kam
būšot Telaviva. Vairāki angļuun arābu Ierēdņi jau esot paziņojuši,
ķa labprāt stātos žīdu valdības dienestā.
,.Newsweek" ziņo par jaunu para- pāi'ējie valdes locekļi viņu
sojuši, viņš pag. gada pēdējās dienās
ņd valdēs izštāji^is, vēl pēdējā sēdē
asi pārmezdams amerikāņiem un
angļiem, ka ttē žīdiis ,jiodpdot".
Pēc .,Newsweek" ziņām, tie ,,Je-wish
Agency" valdes locekļi, kas
pretojušies abu kuģu ielaiSanai Pa­lestīnā,
esot atidrtūšl, ka uz tiem ap­zinīgi
bijuši novietoti komunistu
aģenti. Oficiāli gan visus bēgļus
pārbaudot žīdu aģentūras Rumānijā,
bet esot zināms, ka pagājušā vasarā
arī šais aģentūrās notikušas. „tīFiša-nas"
un vairs nedarbojoties neviens,
kaš nebūtu; komunists. •
Tagad esot jājautā, vai ^Je^ish
Agencv vadītājiem būšot pietiekami
daudz autoritātes, l a i pakļautu s<*v
militāro organizādju.,Hagahah", kas
praktiski kontrolē žīdu imigrantu
ieplūšanu ;Pal«5tīnā; Neesot VQ airf
gluži skaidrs, vai rietumvalstīm lab^
vēlīgi no^aņotaiš novirziens pašā
,.Jewish AgeAcy" valdībā ilgi palik­šot
pie varas. Radiālais spārns mdr
nētā Snē iradībā apgalvojot, ka paš­laik
nee^tīstjjis laiks, lai tīri h u ­manitāru
ai^ērumu dēļ pirmām
kārtām atrisinātu to ž;īdu stāvokli,
kas atrodas DP nometnēs. Viņi do^
īTiĶ ka vispirms esot jādnās par
Palestinas Hkteņa nodrošinādami un
šo cīņu sekmīgi varot veikt tikai
fiziski spēcīgi u n labi apbruņoti žīdu
jaunekļi, kādi gan esot atrodami Pa­domju
Savienībā tm tās; ze­mēs,
bei ne ASV, Anglijā vai to DP
nometnēs Vācijā.
Snē izstāšaiiās no valdes pierādot
tikai < tb. ka domstarpības, kās v,Je-wish
Ageric?^' aprindās pastāvējušas
jau Ogu laiku, tagad ; sāk atklāti
pausties uz āru. Esot paredzams, ka
ri valitāte starp žīd i cm, kas draudzīg
rietumieni, un tiem. kas di'āudzig
austrumiem, arvien \*alrobgdes
(Beigas 5. Ipp.)
jjs vadītāju PeČu būs vispirmā
ā jāmēģina vienoties p ^
c<&s laiku. Vakar bija paredzēta arī
Francijas , saihmiecībļaš ^ mļlnistra
V^laiera un Anglijas saimniecības un
finahēu ministra Krlpsa apiiprledo
mt abu vaMū
nianēuiaūtājumleniv starp c i
par franka un Mrčlņas kuršu.
Vīnē esot paredzēts sasaukt
listislto partiju koiiferenci Maršala
plāna jautājumā, pas^^roji^ vScu
sociāldemolgratu vadīti||s^ī^
chers pēc atgrieSanās/4io staŗptali-tlskās
sociālistu konferences
vlgas^ komisijas sēdes/ Londotļāv
ari i^ot bijis svarīgākais sē^eslē-mums.
Vīne esot paredzēji ari
balstlesļga vācu paŗstāvļa piē&il^^
un f l -
u, ari
sbclfi-
Vienošanās par jaunas 16 valstu
konferences sasaukšanu
RIETUMVAI^TU ŪNUA - CIŅA8 U D Z E K L I S PRET MARŠALA
PLĀNA SAfi^OTAŽU
Šveices un Anglijas radiofoni trešdien sii^oja, ka aijāti slepeni kcH
manlstu plāni Vācijas saimiideclbas gTaušanai on IVIaTfiala plāna li^iboUft-'
Šai. Plāni atķlāU no atrastiem Nepērtiem doktinienticiii, kas sa^c^itles
nprotdkols M " un ^protokols Ŗ" P I Š ^ galveni realizēšana ozddjia V i -
eUa« kpmūnisileiņ. solot tiem īrisas Eiropas konaliiīistii un ķ<uni&
atbalstu un vajadzīgos iid2ek|wk A n g l i s ārlietu arinistrija^^ aprindas
uzskata, ka neesot pamata nepi^ņeiiii šos protokdim par^^^a^
Bērominstei^s ; radio sniedza: kā­das
fi*anēu aģentūra» ziņu. ka rlķb-jumu
par Vācijas jauņuzbūves sa-botēšanu
vācu komūniisti saņēinuši
no Belgrades ķominforma, kas devis
rīkojumu visiem Eiropas komu­nistiem
saskaņot darbību. Vācu ko­munisti
tomēr esot brīdināti no at-klātas
iiiterveTicijas, I^ndon
ditāja Berlīnes korespondents ziņoja,
ka ..protokolā M " vācu komunistiem
apsv lits Padomju Savienības un kp-minfoi-
ma atbalsts un tiem uzdots
izjaukt Maršala plariareāM
Vācijas, rietuniu joslās, 1^ kā vācu
komūnīsti kom i nformā neieti Ip.^, tad
tiem esot pašiem jācenšas pēc notel-cējām
vietām Vācijas-^^ihianiecībā,
,.Protokolā R" esot runa par K u ­ras
apgabala saimniecību. Tiir esot
jārīko sti*eiki un i^atiksmes traucēju­mi:
Visās arodbiedrībās, kui*.komu­nisti
env vel nepieder vadība, tiem
jāieglīstot noteicējas vietasriJ^^
tojot saviem noliikiem arī vācu so-dāldemokrsitus.
Vācu komūnlstrem
uzdots sabotēt svarīgākās dzelzceļa
līnijas un bojāt satiksmes līdzekļus,
lai apgrūtinātu transportu^
Par akcijas vadītājiem esot ie­celti
trīs komiņforma aģenti. Tiem
pakļauti seši sakarnieki, kas ar kur­ieni
palīdzību uzturēto sakanis ar
grupām. Aģentiem jāsakūda vācu
strādnieki, l a i tie pieprasītu ūn pa­nāktu
tautas nobalsošanu par V5ci-jas
apvienošanu. Demonstrācijās uz­dot?;
piedabūt arr sociāldemokrātus,
protokolos esot norāditsv ka ; de-
I cembHs, janvāris un februāris uz­skatāmi
par sagatavošanās pos^
ai martā panāktu vispārēju ģe-nerālstreiku.
'
Anglijas un Francijas starpā pa­nākta
principiāla vienošanās par
jaimas 16 valstu konferences; sa­saukšanu
Maršala plāna jautājyimā;
- pasķaidrojis^ ang]ū ārlietumi-nistrijas;
pārstāvis. Pārējās ,vaistls
uz ; apspriedi aicināšot Angli jā un
Francija. Francijas ārlietu ministri­jā
paskaidrota, ka konferences sa­nākšanas
laiks vēl neesot noteikts^
Tuvākām pārrunām šinī jautājumā
ūz; Londorm devies ārlietu miniistri-^
jās saimniecības nodaļas vadītājs
Alfāns, kam ierunās ar Anglijas ār­lietu
inirīistrijas saimniecības ņi^ia-
- D a i l v Mail" ,<^^^
re;f>poudēuts ziņo, ka Anglijai esot
nddoinājusi uzņemtiei^^ v^^
tuimeiropas kā sainiuieciskas vienī­bas
tt^pmikā organizēšanā. E
ģaildāins, ka ārlietu minstrs Bcvins
grkzišosties pie Piidomju ŠAvienī-bas
ar pēdējo aicinājumu^ sā iarbo-ties
ar rlotunM^ ^
ba; - tagad sajūtot, ka, ūzf;ieiriotins
šādu iniciatīvu Bietumeiwpa:^ trā-kotnes
veidošanā, tā l>^!šotļ pilnī­gu
lēboristu partijas vairākuma.a^^^^^
balstu, pirms Londona:» koritoren-cējr
sabrūk lunavaldlbaKšŠda
jjārtijas atbalsta trūcis.
žlttrādnioku valdības atbiil^titaju
vienā- dala esot izpaudusies doma,
ka; pasteidzinātai Rletumēiropfis
saimnieciskai apvienošanai ļ jābūt
s l i e l c s n i m u z varbūtēju politisku
Rietumeiropas Qniju uz fodera^Iviem
pajfriatlemv Sāda ūnļja varētu būt
vienīgais veids, kā; atsist Pa^oniju
Savienības un Austrumeiropas ko­munistu
bloka gaidāmos uzbruku­mus
Haršaia plānam. Bevins aici­nājumu
Padomju Savienībai, domā­jams.
Izteikšot nākamnedēļ, apakš­nama
ārlietu debaSu laikā/Diirvis
Padomj ū Savienībai esot atstātas atr
vēlētas, ralcsta,j:)ailyMs^
mātišķais korespondents^ betkRie^^
tūrneiropas organizēšanas darbam
neļaušot ciest neveiksmi tikai; tādēj,
ka ķHevi atsakās sadarboties.
^ ^ ^ ^
Frahcijas
Komunistu deputāti Francijas na­cionālajā
šaptiJcē trešdienas pēc­pusdienā
protestēdami slēgtā ierin­dā
atstāja zāli, kad Nacionālās" sa­pulces
prezidija vēlēšanās korfjūiņisti
neieguva nevienu no pie­ciem
prieklsēža vietn ieku ppsteņleni
Par nacion alās sapulces prezidentu
ar 317 no 541 balsīm, balsojot pre­tim
174 komunistiem, atkal ievēlēja
radikālsodālistu Erip,^^^^^^^^ pi-ezi-denta
pirmo vietnieku ievēlēja so­ciālistu
Lazēnu. Ari republikas pa­domē
par Šh sesijas priekšsēdi le^
vēlēja līdzšinēja MŖP pārstāvi Mo^
nerviju. "••;
Pirmais tracis nacionālajā sapulcē
izcēlās jau otrdien, kad par pri(*kS-seža
pirmā vietnieka kandidātu^^i^^^
nē Ja komūrdstu Salā. Sedi vadīja
vecākais demitāts komunists Kā-šēns.
kas vērsās pret A S V m kri­tizēja
valdības sairnniecibās politiku,
No kreisā spārna piekrišanas un l a ­bā
spārna protesta saucieniem Izcē­lās
tāds trokaiis* ka daļā
atstāja zāli.
Agrākais ministru prezidents sch»
ciālists Leons Blūms sociālistu laik^
"ākstā ..Populaire" izteicies, ka Ang-iVias
un Francijai F!3ri53 vēl pastā­vot
nopietnas domstarpības, kaut
gan par Maršala plānu abas vailstis
pilnīgi vienprātīgas. Varbūtējas
grūtības nākotnē varētu radīt ne
Maršala plāns, bet doinstat^i^^
Vādjas un tās ņiierlīgiima jautāju­mā.
Vādcšu aktīvo vai pasivp daļu
Eiropas saimniecībā ņevarbt ņbteikt,^
iekams nav skaidrības, Arai bus vie- >
na, divas vai trīs VaGlias/lcndaS^'būii
vācni rotežas, kāda atļautā pŗoduķ-
[ja un • d k no t i s aizies::'rcr>ar^ci-.'^
jāfltt;;'- -_^;V•;;;:;':•• ^
2 ^ par ®^ešfe gruj^^ piāgaidu
biroja nodibtoiŽanos, socialist^^
āpi,rienojoUea ar M R P cīņai pret ga-^
lejām k r e i ^m un labām partijām,
pailu dibinātāju partiju prese ūz-
• s
ņēmusi ar lielu sajūsmu; ^c- n • r-.
taa loreto spārna^ te
noraidoši KoniQni4ū^^,H^
raiiista. ka ,,kalns esot dzom iejis
peli^, bet galēji labais ,.Epk>n^
jatiinopolltl^o koalīciju ņos$w
, . t r ^ o f a i m i jeb zelta vidū^
^ģēdiiiu".,'--;:"^-''-^^-^-/^-- ;.--:-.;-"; i i . - -
V
l^domju arodbiedribu ; avīze
,/nrud" publicējusi ārzemj
kbipespohdentu vēstuli, kuļrā prc^
testēts pret franiki ziņu a^nturas
A F P Ma^avas korespondenta ZePa
SfflfņpemaiāatlaiāahiL Aģentūra \ iņu
atlaida par to, ka viņi, atklāta vēstu­lē
franču komunistu crfganam ,jau-mianite"
vkritzēja Francijas valdība
Aģentūra uzdevusi saviem ārzeoajū
korespondentiem atturēties lo jei>-
kā<ias ieja:ui{;£anēs polemikas.
BBC. NVHf