Bavarijas Latviesu vestnesis, November 25, 1948

              Nŗ. 1W (20|) 1948. g. 25- novembri
e^\n rtiSum iateiktii 4oflm nav katŗl
PROF. P. JUREVICA RAKSTS
' vim
ļf 8^ mm M m toti^T^^, lī ma­zāk
vļapgŗigi jirQblēm§ f^v apti-mismu
un pesimismu, cife mtājļ^ms,
kurai no sim dzīves attiecībām, ir
litugfiijl, iprie^ct, piem.,
par mūsu fttgri§ž^«^ dzimtenē, mū­su
valsts ^immi^m un
iid^iai^m jautājuim^m. F.migvPcii^§
Bftiā likumā bijfe pl^iJi izplatīts m^?i
pamatots 9irtimtana par ]oti driju
visu muau n^lilmiu labvēlīgu noicar-jumu,
T^gad, pav pārsvarā,
č^mm pl^SJ iāk JipWUie3 skepti­cisms
un pesimisms. |r ļavdis,
kaa to u?8kst» it kg p?ir labu tgni,
m li^Whu dzive9 gudrību, p^r
skftidŗlh ur^d^illik tvorāja pŗāt^ ap-liecibu,
iam^r optimiamu mēģina
noitg^i^ k§ P^doS^inoa illu^jām, kā
sekošanu ne tik daudz skmdr» prāta
^jtiinumi^m, Qili; vēlējumiem un
ietagm.
Novērtējot iU daJSdSa dzīves at­tiecība
», Jāiegaumē, ka mūsu konk­rēti
gadījumā tSs īsti paat^v dažā-
4oi «llējumos par nākotni. No tS
ted tWto larlet, ka tam pavisam
ma» sakara ar zinātni un vl^par ar
leģl^kl vai Pat matemātiski pierāda
miem apgalvojuiniem. Ja zinātne v§l
maz apScIga pat materiālās dabas sa-relķMm
parādību paredjtēSana
(plem,, pat laika pared?:ēSanā), tad tā
pilnīgi nevarīga bezgala sarežģīto
cilvēka kopdzīves notikumu apleSa-nl.
Ja nu par spīti tam cilvēki to­mēr
domā par nākotni un mēģina to
kaut cik paredz&t un iedomāties (un
kfi domātājas būtnes tie citādi ne­var
dzīvot), tad visi Sie paredzēju­mi,
kuriem no prāta viedokļa vien­mēr
paliek tikai varbūtībai rak­stura,
dibinās ne vien prātā, bet pil­nīgi'
neizbēgami vienmēr arī jūtās,
grlbējumos, noskaiŗiojumos, nojautās
utt, — un tas neattiecas tikai uz op­timismu,
bet ari uz pesimismu un
skepticismu. Bez. šaubām, spriedu­mi
nedrīkst būt, kg saka, pilnīgi „no
gaisa grābti", — tiem jābalstās kā­dos
reāli vērojamos fuktos, — bet
'šādu faktu, mūs interesējošā gadīju­ma,
paSlalk, šķiet, gan ir vairāk op­timismam
kā pesimismam,
OalvenS mūsu cerība ir ap­stāklī,
ka pasaules un it sevišķi Ei-
' rppas stāvoklis Ir tāds, ka to nekādā
zlņS nevar uzlūkot par kaut ko kaut
vai tikai aptuveni nostabilizētu. To
nebūtu iespējams nostabilizēt šādā
veidā p^t 1a rietumi savā miera gribā
ietu U2 izlīgšanu, ,uz kompromisu, uz
izpatikšanu ; austrumiem, —: vien­kārši
tāpēc, ka Eiropa acumirklīgā
stāvoklī 'nav dzīves spējīga, nespēj
sevi uzturēt un varēs, pēc vii^as Mar­šala
palīdzības, pastāvēt tikai kā ne­pārtraukti
atbalstāms invalids. Arī
pasaule nevar normāli eksistēt bez
Eiropas un bez tās gandrīz ceturtda-^
ļas no zemes lodes, kas atrodas l)oi-
Sevlsma varā vai tā ietekmē. Bez
tam komunisma ekppansijastiek^es
vairs nav apslapējamas un boļševi­ki
labprātīgi vairs nav iekapselēja-mi
tania robežas, kādās tie turējps
starp abiem kariem, — tāpat kā
rieksta dīglis, kas pārplēsis Čaulu,
Vairs nav iespiežams tanī atpakaļ
bex speciālas c^rur^skas opei^āci-jaa,
Cerfiiis, kura padomi galu galā
allaž, par spīti pirmām sašutumam,
tiek iepildīti, Sādu operāciju jau ne-tieSi
arī pieprasījis, un gatavošanās
M% to jaU arī notiek strauja tempā.
Ir absolūti droši tātad, ka pasaulē
un speciāli tās ģeogrāfiskā sadalī­jumā
būs vēl ļoti lielai pārmaiņas,
— un Rs pārmainās mums var nākt
tikai par hbu, Jo nekag sliktālfs par
to. kā tagad Jatvležu tautai nmm
nevar notikt
, Rot kāda mums drošība, var Jau-tfļt
pesimisti, ka pārmaiņas risināsies
- tlda veidā, kā mēs to vēlamies? Va
ķgmūnisms nav jau laidis pārak dzi'
as saknes visās ^emēs, vai daurlzas
lauta^ jau nav to pārāk saindētas
vai demokrātijas nav pārāk gļēvas
neizšķirīgas, uz noteiktu un saska­ņotu;
rīcību nespējīgas? Tā sprieda
savā laika ar^ Hitlers un pārrēķinā
j|s, Izrādās, ka briesmu priekšā de
mokratijas spēj apvienoties un arī
enerģiski rīkoties, un tas jau lielā
mērā ir noticis. Kcmūrusti gialu gaLi
vi§ur ir tiJi;ai niecīga minoritāte un
to skaits daudzās ?;emēs kļūst vien­mēr
vēl ma?āks: tie var pastāvēt
tikai tur, kur tos atbalsta ar
durkļiem. Cerības uz pārmaiņām,
kas nāks mīļms par labu, ir tātad
viss kas, bet tikai ne lētticība sovi^
^uģestēšana ar to, ko pa^ vōiamips
Ja nu tomēr vieni vairāk tiecas
uz optimismu, citi uz pesimismu, ta'd
tas īsti atkarīgs no dažādu irracio-nālu
faktoru līdzdalības spriedumos,
pte kam lielāka to Udzdalīķii ir
VĒSTULĒ LATVIJAI ŅO MN^OA^ VIDIENES
Beidzot ņu; atkaļ,esmu sasniedzis
:^āda dzīves posma' gala punktu —
Kanādag vidienes farmu — un es uz-!-
droiipos domāt, ka manis ir i?-;
nācis gluži kārtīgs laukstrādnieks.
Vai š^i bipotezei pi^vienotosļ arī
mans saimnieks, to, protams, Qs ne­zinu,
jo • tik intīmas sarunas mums
Vēl nav bijušai, bet pozitīvi jau Jā­vērtē
tas, ka nav ne mazākā norādī-ļuma
par pretējo. Un tā, pats sev
atestāciju izrakstījis, es varu sākt.
Pirms aizbraucu no lĒiropas, izlasī­ju
visu iespējamo literatūru par
nādu. Šo grāmatu un brošūru autori,
bez šaubām, Ir ļoti cienījami vīri un
turīgam ceļotājam ar viņu aniegta-jām
ziņām, droši vien, pilnīgi pie­tiek.
Bet, skatoties no laukstrād­nieka
viedokļa, viņu kapitālajos dar^
bos tomēr trūkst dažu ļoti svarīgu
nodaļu, tās mums būs jāuzraksta pa^
Šiem tiešās studijās. IJn nevar
sūdzēties, materiāli krājas. ^
Jūras brauciens līdz Kanādai ilga
deviņas dienas. Bija daudz aizgr|bē-ju
Jūrassiimības skatu. Haiifaksā
mūs sagaidīja Vētra un Brilts. Mēs,
neliela ieceļotāju grņpfiļ, drjz vien
jau sģdējim vilciena, ar ku^m brau­cām
divi dienas un nebūt vēl neti­kām
līd?5 šīs milzu zen^es otrai ma­la}.
K^dS stapija mani gaidīja saim­nieks,
kurš bija atbraucis pretim
lepnā limuzīni.
Kāds mans draugs, kuŗS aizbrauca
darbos uz Angliju, reiz man rakstīja:
„Cik labi tiem, kaa vēl nekur nav
braukuši, tie var vēl visādļ izsapņo
ties." Šajā ziņā es nebiju nekāds iz­ņēmums^
Protams, Vācija, Kanādas
komisija es reģistrējos kā laukstrād­nieks.
Pašos sirds dziļumos-es tomēr
mazliet cerēju,'ka jau sakumā izdo­sies
iegrozīties citādi, Man mutē ir
laba angļu mēle, biju arī dzirdējis,
ka manas profesijas cilvēki še tie­kot
meklēti. Bet piedzīvojumi drīz
vien rādija, ka Kanādas Ierēdni pret
šādiem kungiem ir stingri nocietinā­juši
savas sirdis.
Tagad dzīvoju netālu no kādas
Pilsētiņas, apvidū, kas stipri atgā­dina
Vidzemes augstieni. Manam
saimniekam ir tuvu pie 100 ha un
krietnu daļu no šīs platības viņš pa­vasarī
apstādījis ar kāpostiem. Es
nedrīkstu kurnēt, .liktenis pret mani
bijis žēlīgs, kāposti nav lāgā pade­vušies.
Bet tos, kas ir izauguši, es
cērtu un vedu, cērtu un vedu. Dienu
pēc dienas un nedēļu pēc nedēļas,
'Katru, kas ēd kāpostus, es tagad uz­skatu
par savu ienaidnieku. Es ari
nekādi nevaru saprast, kāpēc cllvēla
še ēd kāpostus un ne apelsīnus. Lai­kam
jau tādēļ,, lai man sariebtu.
'Bet būtu maldīgi domāt, ka kā­posti
ir mana. vienīgā nodarbošanās
resp. mans vienīgais nepatikšanu
avots. Mums kūtī ir 25. slaucamas
govis, teļi, cūkasj zirgi. Gk)vis pats
saimnieks slauc ar elektrisko mašļ-nu,
bet citādi kūts \ŗ pilpīgi nodota
manā pārziņā. Es tagad nākšu klajā
ar atklājumu, no . kviŗa viens otr$
mūsu lauksaimniecības speciālists
dabūs trieku: visā saimniecībā mē
esam tikai divi darba spēki — saim­nieks
un es. Kāda dāma mums pa­gatavo
ēst, bet par citiem darbiem
nelntereagļas. Un visjocīgākais šajā
lietā ir tas, ka mēs tiekam galā.
Pasi DP pašus
1 miljonu apjirbu
IIiQ iekārtotajās šūšanas darbnī­cās
pašreiz nodarbināti 4QD0 DP.
Četros nākamajos" mēnešos no IKO
iepirktiem materiāliem paredzēts pa­gatavot
1 mU;onu apģērbu gabalus,
ļ'l. novembrī jaima IRO d^irbnlca at­vērta
Ingolštfi;-?. 130 dažādM tautību
DP ingolštatē ar 10Q šujamma^ingm
pagatavo veļu. IRO
Jā, es.saku stāstīt par kūti. Ir
gluži nēiedomāfāmi, ko tāda govs
var apēst un kas pēc tam no tās nāk
laukā. Esi grūžu pa lūku no augšas
lejā timotiņu un ar vagoneti izvedu
ir" ^us. Lai no ,gotiņām izvilinātu
VL. , āk piena, ^kūtī iekārtots radio
aparāts. Tā pavisam vaļsirdīgi sa­kot,
mans saimniek^ ir traks izstrā­dātājs.
Ja viņš sacenstos ar pašu
sīkstāko pirm.skaŗa vidzemnieku, tad
būtu iiels jautājums, kurš uzvarētu.
Gribot negribot man jāturas līdz un
jāturas no 6,30 līdz 21,30. Jāatzīstas,
šajā laikā' gan trīs reizes kārtīgi ie­ēdām.
Salīdzinot 'ar darba dienām,
svētdienas! ir krietni^ vieglāļ^as, tad
tikai jāapaara kūts darbi, ķo var
veilīt 6—B stuiidas, Bez tam, katra
ceturtā svētdiena man ir piinfgi
brīva. Par ,viau, to es saņemu 5Q do­lārus
mēnesī. Ir izteiktas doma^, ka
tas neesot daudz. Varbūt, baumām
ķieži vi^n Ir savs pamats.
Protams, es 'nevaru iet uz darbn
pārvaldi un sākt cilāt punktus
paragrafiļ^.' Ļoti iespējams, ķa ma.,
pat atļautu nļaipīt saimnieku — tā­di
gadījumi Ir bijuši. Bet es nu esmu
nolēmis turēties tepat. Kāpēc? Visn
su studenti un
studiju iespējas
ārpus Vācijas
šīgada sākumā pie saviem radinie*
kiem uz ASV aizbrauca Vircburgas
latviešu medicīnas studente Elza
Rence. Vina tagad uzņemta Bostonas
universitātē ar valsts stipendiju. Ie­stājoties
vajadzējis izturēt pārbau­dījumus.
Izsniegtas grāmatiņas ar
jautājumiem, kuriem dotas 4 vai
5 atbildes. Pareizā atbilde jāņa^vitrp.
Ē. Rence ieteic mācīties angļu valo­du
un nolikt pēc ' iespējas vairāk
eksāmenu vācu ^augstskolās, jo Vā-eijā
ieskaitītos pārbaudījumus atzīst
arī amerikāņi. Latviešu profesors P.
Krūmiņš uzsācis darbu Qhaijo stāta
universitātē.
Austrālijas latviešu akadēmiskā
saime saņēmusi Brisbenes univcrsi
samai
DP žurnālisti
viesosies Parīze
: Starptautiskā |1 brīvo žurnālistu
kongresā, kas notiek Pavl?ē sestdien
un fivētdieh Pēc trimdas poļu žur­nālistu
i ierosiļKājuma organizēties
kopējā apvienībā, piedalīsies arī
aicināti DP žurnālistu pārstāvji no
Vācijas. Latviešu žurnālistus pār­stāvēs
mūsu laikraksta red. A., Lie­pa,
igauņus — „Eesti Post" red.
Raudzepsļ lietuviešus .„Ziburiai"
red. Vitenas. i
pirms, jūtos apmierināts, ka esmu
laiikā no Vācijas. Otrkārt — man
Vāpijā palika piederīgie un, mainot
saimnieKU, var rasties kavējumi to
Pārvešanai. Tfeškārt, jaunais saim­nieks
var izrādīties vēl. dūšīgāks
strādātājs.. Ceturtkārt, gribu uzturēt
mūsu reputāciju un uz tās pamata
sagādāt še darbu vairākiem pazi­ņām-
l ^ n piektkārt, pēc gada, kad
būs beidzies tagadējais līgums, es
iegūšu putna ibrīvību un tiesību strā­dāt
konkurences cīņā.
^Es bieži saņemii vēstules no Ang­lijas
un map rodas vēlēšanās salīdisi-nāt
turienes iuh šejienes apstākļus.
Laukstrādnieka darbs nav viegls ne­kur,
arī Angljjā ne, bet Anglijā tas
ir vieglāks nekā Kanādā. Tam pretī
stāv še normētais un tur nenormē­tais
līguma laiks. Eiropas brīvprātī­gajiem
strādniekiem piedāvātajos ie­braukšana^
noteiknunos Anglijā nav
nekā tāda, kas viņiem dotu pamatu
secināt, ka pēci' 12 mēnešu beigām
viņi būs tiesļgi pieņemt d^rbu pēc
viņu pašu izvēle^. Tātad, cels līdz
putna brīi^īliai Anglijā: ir gauss un
nenoteikti garš. Bet atkal, arī tam
stāv pretim savs bet. ^ Ja mani Ang­lijas
draugi sūdzas par džungļiem,
tad tas npzīmē,ļk'a viņiem līdz tuvē­jai
piestātnei jābrauc ar bušu veselu
pusstundu. Se turpretim var iekul­ties
arī tādā vietā, līdz kurienei pa­tiesi
gulbim trīs gadi ko skriet. Šie
nu ir tikai paši galvenie punkti un
visu salīdzināt' un 'skaitīt punktus
par un pret vaļrētu turpināt ilgi. Un
?ala rezultāts man liktos Šāds: no­gaidīšanas
periodam Anglija būtu ie­teicamāka,
turpretim, ja jāceļ jauna
O.nve visai atlikušajai mūža daļai,
tad Kanādas iespējas ir lielākas.
Diemžēl, vārti, kas ved uz. abām ze­mēm,
ir pārāļ^i šauri..
Kanādā, 'novembra sākumā.
Ed. G.
"tātps atbildi par studiju iespējām
latviešiem. Universitāte 'ārzemniekus
principā uzņem, bet tikai tad, ja at­sevišķās
fakultātēs ir brīvas vietas.
Ārzemju studentiem jābūt izturēju
šiem Pārbaudījumus, kas ļidzvērtigi
ļesitāju Pārbaudījumiem Austrālijas
iiniversitātēs/ Pārēļieni jaeksāminē-jas
pēc Kvīnslendes universitātes
pārbaudījumu prasībām, Ārzemnie­ki,
kas, dzīvo Kvinsļendē, turienes
universitātē var iestāties i par neklā-^
tienes studentiem mākslas, komere-zinātņu
un tieslietu fakultātē, studi­ju
maksa Austrālijā nav sevišķi aug­sta.
Tieslietu studijas 4 gados maksā
J56 mārc, bet ? gadi medicīnas fa--
kiUtātē 328 mārciņas, Austrālijas lat­viešu
studentu pārstāvji, Ritenis,
Strautiņš im Bubis, pašrei? vāc zie­dojumus,
lai Ziemsvētkos ar sainī­šiem
atcerētos musu studentus Vā-pijā.
Holandē studē tikai 4 latvieši. Aiz­vadītajā
vasarā ražas novākšanas
darbos Holandē piedalījās Vācijas
latviešu studenti V. Gabrušs ar dzī­vesbiedri
un P. Matisons. Ļoti grū­tos
apstākļos un par mazu atalgoju­mu
viņi strādāja Valcherēnasļ salā,
pienvidholandē. Ražas novākšanā
bija iesaistīti dažādu zemju 250 stu*^
denti. Pēc darbiem latvieši dažas
dienas pavadīja Holandes studentu
atpūtas namā Osterbekā.
Austrijāstudē 24 latvieši: Vīnē 6,
Gracā 7 un Insbruķā IL Vīnē šogad
studijas beigs M. Radziņa, B. Zel-mene
un E. Valtere. Daži turienes
studenti domā izceļot, tāpēc nākotnē
Vīnes augstskolās vairs neviena lat­vieša
nebūs. Patīkami, ķa Austrijas
studiju biedriem netrūkst intereses
par mūsu tautiešu centienieni' un
Latviju, Studentu praktiskā dzīve
gan rit smagā darbā un rūpēs par
eksistenci. Zalcburgas mūzikas
augstskolu, kur ārzemniekiem ir div­kārša
mācību maksa, beigušas 2 lat-.
vietes — masas Karīna un Ingrīda
Gutbergas.
No Kanādas ziņo, ka latviešiem ti­kai
retos gadījumos izdosies studijas
kādā no Kanādas 25 universitātēm
savienot ar ikdiena? darba grūtu­miem.
Pralvtjski studijas var sākt ti­kai
pēc līgumā pared?:ētā 1 darba ga­da.
Sākumā" jāapmierinās ar dažā­diem
vakara kursiem. Vēl atliek
neklātienes,studiju iespējas.
— S '
nometnes
BALTIJAS TAUTU CK PSRSTAVir
AP§PSIEDP HAJ,i^VA
Baltijas tautu CK pārstāvju ap­spriedē
20. novembrī Hanavā kur
no Latviešu CK piedalījās vice^
priekšsēdis L. Rozentāls un kance­lejas
priekšnieks J. Venners, pīajļ
pārrunāja jautā jumu, par darbiiļip.
ku algu samazinājumu ^ nometnes
Baltiešu CK priekšsēži tuvākajās
dienās apmeklēs amerikāņu armijas
un IRO vadību, lai noskaidrotu, kā*
dēļ šie samazinājumi notikuši, kādas
ir turpmākās darba izredzes nomet­nēs
un vai paredzamas iespējas sa­meklēt
darbu ārpus nometnēm, JĢ
tālākas em.igrācijas gausās mv'm
dēļ daudzi nometņu iemītnieki no-nākuši
bci^ejas stāvoklī.'
Nolēma noskaidrot nekārtības
transltnomotnēs, lai pēc tam lūgtu
tās novērst. Sanāksmes dalībnj^.
vel apmainījās ar informāciju tāiā*:
kās-emigrācijas jautājumā un pār-:
runāja Baltijas tautu pārstāvju dar­bību
Parīzē UN pilnsapulces laiki.
Nometņu
tieši pesimistos. Te vislielāko lomu
nervu nojietājumam un nogurumam,
Ugai trimdai, vitalitātes pa­vājināšanai,
personīgām neveik­smēm;
bieži arī egoistīga koncentrē­šanās
vienīgi uz sevi, īsti sirsnīgas
labā gribēšanas trūkums, kam tāds
pesimisms var dot šķietamu attaisno­jumu
(ak, tikpat nekas labs nevar
iznākt, tālab nav nemaz vērts par
kopējām lietām interesēties!). Daž­reiz
liela loma arī vēl gribai koķe­tēt
ai' savu it kā neatkarīgāku sprie­dumu,
ar savu pacelšanos pāri it kā
vēlējumu suģestētām illūzijām, lai
tad tā baudītu it kā savu stāvēšanu
pāri masai.. Patiesībā tomēr pesi­misms
ir tāpat irracionālu faktoru
noteikts, un bieži vēl taustāmākā un
naivākā veidā.
Optimismam katrā ziņā ir cēlāks
un humānāks raksturs, Mūsu gadī­jumā
tas balstās saaugumā ar savu
tautu, ar līdzdzīvošanu tai un tās i l ­gam.
—- tas ir. tātad simnatiias iz­pausme.
Kā allaž slmpatiļa resp.
mīlestība, tas ir redzīgāks kā
vienaldzība, tas sameklē un sarGdz
visu, kas vien varētu nākt par h.b'j
tās priekšmetam, un tāpēc tad arī
skatās drošāk nākotnei acis.
Tā es tad, domāju, ka arī mums
ir pamats 'ar paļāvību skatīties uz
nākotni, un iespējams, ka pagrie­ziens
mūsu (likteņo3 vairs nav tik
tālu. Ja Eļropaīvēlvionmērnest^āvētu
eventuālas boļševisma' invāzijas
briesmās, tad īsti nebūtu ieteicams
atstāt to, jo tiesām, lai dzīvotu rgrūtu
dzīvi, nav Vērts braukt no Eiropas
prom, —' tā|du var mi tepat dzīvot.
Pašreiz nu gan, kā jau teikts, te
svarīgi arī vēl citi apstākli, — bet
iespējams, ka Ja vēl paiet kāds
pusgads, ka tad Eiropa nostiprinās
tik tālu, ka • arī kara iedarbības
briesmas iklūst mazākas. Bet te nu
katram ijāizškiŗps poc savas pārliecī­bas,
jo, kā jau teikts, nākotnes no­tikumu
paredzēšanā nav ('rosības.
: Galvenais 'tomēr, kas vel jāievēro,
ir tas, ka cilvēku nākotne nol^ādā
ziņā nav gluži fatāli noteikta, bet to
vienmēr ' zināmā mērā veido vini
ļmSi, — un te tad arī' mums jādara
ko spējam. D^udz gan tas nav, bet
tomēr kaut ko arī mēs varamv iin
proti: turēties kopā arī svešai nē,
^aj^labāi savu lalviskumiu audzei arī
bemus kā lat\-icšu>' un būt vien­mēr
un /.-OS ap.sulk^os optiiPi.liom.
t. i. ticēt Latvijai un dot sev ciešu
solījumu pie pirmās iespējas atgriez­ties
pie tā« Prof P. J n r e v i c s
JAUNI MEKLĒ­JUMI
VĒŽA
DZIEDNIECĪBĀ
Cīņa pret vēzi un tam radniecīgām
kaitēm turpinās neatlaidīgi, Nule
speciālistu aprindās lielu ' interesi
radījis Ņujorkas dziednieku Dr. Ble­ķa
un Dr. Kleinera mēģinājums vēzi
..nobadināt'V pamatojotiesiiz novē­rojumu,
ka vēža šūnas barojas it se­višķi
ar cieti un cukuru. Minētie
dziednieki izgatavojuši trīs ķīmiskus
preparātus, kas cietes un cukura uz­ņemšanu
vēzī aizkavējot. Pacienti,
kas tos lietājaši, drīz jutušies labāk,
un vēža audzēji redzami samazināju­šies.
Pilnīgā izdziedēšana tomēr vēl
nevienā gadījumāaiav panākta, ko
minētie speciālisti izskaidro ar to. ka
vinu mēģinājumi vēl pārāk jauni im
nepilnīgi.
Lielu ievērību pašreiz radījis arī
kāds gadījums, kur studiju nolūkam
dzīvs glabāts vēža audzējs neaptve-
1 • . >. dzīve
STARPTAUTISKAJĀ sieviešu l | ,
stādē Ņujorkā kopējā stendā pied$i-lījās
arī latvieši un igauņi. Latvļeži^
izstādīja galvengkārt Rietumvāgij^
PF nometnes ražotos daiļamatniecī­bas
darbus. Novietni veidoja pēc
arcb. E. Hermanovska projekta, bet
Latvijas ģerboni stiklā bija gleznojis
R. Kronbergs. Stenda vadītāju M.
Grūbi apbalvoja ar sudraba medaļu.
MINCHENES daiļamatniecības sa­lons
J. Mamantova, K. Baloža un
gleznotāja K. Griķa iekārtpjumā Bad
Nauheimā atklāja lielu daiļamatnie­cības
un gleznu skati. Izstādīts pāri
par 700 daiļamatniecības priekšmetu,
ko devušas amerikāņu joslas visas
daiļamatnieku kopas. Arī skate
redzamie 60 audekli iespaidīgi re­prezentē
latviešu trimdas glezniecī­bu.
Izstādes atklāšanā ieradās daudz
amerikāņu armijas, ASV emigrācijas
k'omisiju un IRO pārstāvji.
VESJ ULES
ŗama iemesla dē
Vēlāk izrādījies,
pēkšņi .,nomiiris".
ka ši audzēja kul­tūru
gadījies barot ar tādas pacien­tes
asinīm, kas nesen bija lietājusi
podofilinu, lai iznicinātu uz rokas
dilba uzmetušās kārpas. Podofiļīns
ir dažu naktsskašu un bebŗukārklirAu
sugas augu sakņu preparāts. Sīs
saknes medicīnā lietā jau gadusim-tcņiem,
un senatnē .pagāniskie rle-tumciropie.
M tās iesaukuši par alrau-nām,_
ar kurām vēl viduslaikos sais­tījušas
dažādas burvības.
Tagad izrādījies, ka podofiļīns de­rīgs
ne tikai dažādu papilamu un
kārpu apkarošanai, bet katrā zinā
iznīcina vēža audzf-jus žurkām Ir
gan jāpiemin, ka bijuši jau citi ga­dījumi,
kur ar kādu prepaidlu dzīv-nioVi
včži sekmīgi iznīcināti, kamēr
cilvēku vēzi tie nav ietekmējuši.
Y.
REDAKCIJAI
A, B r ī v n i e k s , Hamburgā
PļVAS NEAIZMIRSTAMAS
AINAS
Pirmā aina:
Svinīgi uzkopta,zāle. Ļaudis svšt-ķu
drēbēs. Uz skatuves zilā |on^,
starmešu apgaismots, ^ liels, krāšņi
mirdzošs Latvijas ģerbonis. Runas:
par dienu pirms trīsdesmit ,gadi?m.
par tautas brīvību, par latvieša ne­salaužamo
gara speķu, par viņa
tūru. viņa tautisko B,ļziw, kas ne­zudīs
nekad, un tādēļ tauta dzīvos
miĀžļgļ!
Otrā aina:
Tāi pati zāle pēc dažām stundām.
Kāda brīnumaina pārvēraanāsl Brī*
numaina? — Varētu jau vēl nebrī­nīties
par briesmīgo troksnij kas pat
diviem sēdētājiem pie vientuļa gal­diņa
liek savā starpā aakliegties tā,
it kā tie stāvētu zem milžu bumb-veža
rūcošā propellera. Varētu ne­brīnīties,
jo skaļrunis taču ir tāpēc,
lai tas būtu skaļš, vācu džesam ir
samaksāts, lai tas spēlē, un brīvības
svētkos brīv katram Pacelt balsi.
V^ētu ari nebrīnīties par tukšajam
pudelēm zem galdiņiem, jo i^tam
latviešu cilvēkam ir plašs vērien?.
Varētu nebrīnīties par tiem, kas lem
pieceļas un smagi un nikni blenž
viens otrā, mētādami vārdus, Iļ^^
gaisā nosvelpj dūres. Vēl priekš m-žām
stundām taču dziedāja par va­roņu
garu! Varēftu art nebŗimW^
par vājprātīgo baram līdzīgo klejo­tāju
masu, kas lokās un raustas ta,
kā neviens tārps vēl nav raustijjeSj
kaut arī to mauktu uz vissl^udr^Ka
makšķeres, aka. Jo latvieši taču al­laž
bijuši'jaunu Iruku apliecmataji-
Lūk, pat kāda sirma vecenīte (Pie­dodiet,
gribēju teikt dāma!), az^i-tenu
puķi plānajos matos iesprau­dusi,
griežas un virpuļo līdz.,
svētku gais un vīna spiirs ir V^)^
pilnīgi atjaunojuši. Par to visu/va­rētu
vēl nobrīnīties. Bet, kad nļ^
cilvēks bcid/.ot redz un piedzīvo, Ka
uz t ā s ' p a š a s zilās skatuves, ^em
starmešu apgaismotā, lielā, krasņ
mirdzošā Latvijas ģerboņa kāds dī­vaini
i/ģōrbjes pāris, džesam gaudo­jot,
dejo deju, kas vairs nav neKas
cits, kā līdz pēdējam satracmata
kratīšanās un raustīšanār — ]ā,^ta
^an nāk mirklis, kur tu, cilvēks, juti,
ka stāvi brīnuma un neizprotamas
norises priekšā.
Jo tu taču nevari un nevan s a ­prast,
vai tad tiešām latvieša Qve-scle
ir nonākuši līdz tādai bezgau­mības
pakāpei. Vai tiešām tā sevi
savieno tādus nret.«status?
DIENĀS NOF
i - ^ n kod ari vācu.h
0^^^i% presē ai^ie
fi^nSSi Stāvoklis
W*^^rneskato caur
i i i
. ii
i i
m
W
m
Ww
S«r«^,JSTlruini un gani
P^^^^ve^ToTnpdedzin--
p^nazSm vien ^^^^^
8 K apritikī,
« « S i S v o t S J u 1947
^^lidllal vainu deportē
^ S ^ ^ t S l i e l ā ^ c o t i e s
Sietiekamas ban
i tas V daudzos gadifu
Sooliju nosūtītas ne vie
S f t B s ; bet nojauktas a
^ derīgais materiāls ai
tm un-tfami atjaunoti tlmmm satiksmes
LelSkai daļai atjauno tikai
lo8 stāvus. Poļu Jaunienac
Sis.pem lidzt govis un ^
K pagasti novieto tuksajo
voklos. bet no pamestajām me
Svo trušu būda^ Satiksm
Sll Breslavā un citas liel
« 9 tikai pa daļai ^atia
Saimniecības dzīve an pec tri
dieni vSl vienmēr paralizēta
Ikalos pSrkaml vienīgi alkoho
diJrienl un tabakas preces, jo t
valsts monopols, viss pārējais
gSdajfiS/Par ļoti augstām spek
vSmcenām.^^ x
No Pomerānijas un Silēzijas v
iii izraidīti, atskaitot oelračus
\ lavas rajonā un tekstilstrādn
ReihenbadiS un Landshutā/
1)881 ka kalnrūpniecībā pies
\m nodarbina ap 20.000 yā
kufu darba apstākļi līdzinās Za
tSna raktuvēm. Mazliet desa
^rhs Ir tekstllstrādniekiem. B
•inelei?aH dzīvojot ap 5000 vā
hs saplūduši šeit, cerēdami I
i'espledu evakuācijai vai ari ti
dzikfidam transportam uz Rie
i/Sdlu, Trebnicas apriņķi, kur
dzīvoja apmēram .40.000 vācies
gad palikuši tikailS, bez tam 40-
1 slimu, kas nav spējīgi pā
lies.
Sileziļas un Pomerānijas kolb
dļii poļi uzsākuŽi tikai 1947. g.
M m vietas atļāva palikt tā
idežlem, kas prata poliski, j
sevi deklarē ja par poliem. Vēlā
niēr ari viņus izsūtīja. Silēzijā
itos ieradās/pilsētnieki no Cen
Pla«s5.. nPrirrmaaajjaā llaaiiRkāa ttiiee iizzvvaaii
Jebklda darba, piesavinoties
^^"^ gadu laikā tā pa
m JB »lrt!g§kais. Uz lauksalmn
fJ«P?aballem pārvietoja laudl
Sn.Polilas, kas atrodas'a^
H^i Ja^atnācējiem
ka agrākie ieceļotāji
JŗpolUM visu derīgo jau pi
h f i ; V £ i » 4 r t ^ Visu. 1
^ 2 ' s t r ā d ā
w ek
0f
«r. ^ ^estorSi^^ ^ ^ ^^
1 VP8''lvot.«"^^''kiemes