1948-11-25-06 |
Previous | 6 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
|SB''Si • iii
mm
'''''li
mmmmmm .. 4-
•m
• . : | | •
I i i
^^v;:;^.-^ Iii-' :•
, i s f r li
- i i i - - #
• l i ••••It
iii'
i i
•111 \m ;•/;*:
i i -
KĀDĒĻ VĀCIEŠI NEIEŅĒMA MASKAVU (2)
1
1941. gada septembra pēdējās dienās
Staļins Kremli pieņēma lordu
Bīverbruku un Everalu Herimenu.
Viņi pārsprieda - iespējas un veidu,
kā visātrāk un iedarbīgāk palīdzēt
Padomju Savienībai.
'"^taļina smagnējais stāvs bija saT
liekts, viņa seja bāla un pārguruši.
Iekšēja nemiera dzīts, viņš staigāja
Sūrp .un turp, reizēm izskatījās "it kā
sagatavojies lēcienam un nepārtraukti
smēķēja. Kad Herimens. pieminēja/
kādus kara materālus Savienotās
Valstis tūlīt varētu piegādāt
Padomju Savienībai, Staļins it kā atdzīvojās
un izsaucās: '
„Tagad mēs k^i^i uzvarēsim!" •
Šie vārdi ncps; ;^sam neizteica stāvokļa
nopietnību», un briesmas, kas
^ Padomju Savienībai draudēja. Daudz
' skaidrāk;Staļins tās izpauda vārdos,
kurus viņš vēlāk pateica prezidenta
Ruzvelta pilnvarotām Harijam Hopr
kin.sam, domādams par britu vienību
iesaistīšanu cīņās Ukrainas
fronte. Sarunu laikā ar BīverļDruku
un Herirņehu Staļins vēl cerēja, ka
Hitlers pavēlēs savam armijām apstāties,
ierakties un sabaidīt ziemu.
Ja aiņ tas nenotiktu, tad; visļaunākajā
gadījumā viņi rēķinājās, ka Hitlers
ziemas priekšvakarā Ineuzbruks
Maskavai.
„Tur lejā ir vietas diezgan," Staļins
teica, domādams 1 par Ukrainu.
„tur vācieši var skriet līdz nāvei.
Tur viņiem jāskrien līdz nāvei!"
Tikai trīs dienas vēlāk šīs/cerības
sabruka līdzīgi kāršu namiņam vācu
oktobra ofensīvas triecienā. Vēl nedēļu
vēlāk •— 9. oktobrī — Kremļa
varasvīriem bija skaidrs, ka no mat-
Jala Timošenko komandētās armijas
atlikušas • tikai nožēlojamas ^ paliekas
un ka starp Maskavu un uzbrucējām
vācu vienībām .praktiski vairs nav
nekā, kas spētu tās apturēt. ;
; Saiskri^feliās dienās F^taļins bija
iededzies Jmži' .tādā pašā varas un
uzvaras gribā • kā Hitlers. Viņš bija
iededzies saglabāt komunisma ideju
un komunistisko valsti. Viņam tikai
nebija Hitlera illūziju, viņš bija
auksts, praktisks aprēķinātājs un
apsvēra visas iespējas un varbūtības.
Kopīga ar Hitleru viņam bija
vienīgi īpašīljia nerēķināties ar cilvēku
dzīvībām un likteņiem, bet
pārvērst tos par instrumentiem savas,
iecerētās pasaulēs kārtības īstenošanai.
, mmm.-
„Maskaya pazaudēta,'ja nenotiek
kāds birinums," 9. oktobrī paskaidroja
Staļins, drūms stāvēdams pie kartes
un apsvērdams stāvokli. Viņa
balss bija piesmakuši., ,,Tagad jūs
saprotat, kāpēc mēs divdesmit gadus
esam smagi strādājuši. Es zināju, ka
ķaŗš nāks, vienalga, vai tas būtu
Hitlers, vāi kāds cits. Bet ja arī Mas- \
kava kristu, pirms Maskava krīt, mēs
to izpostīsim, kā to darīja cars Aleksandrs,
un atkal uzcelsim, kad ienaidnieks
būs sakauts. Šodien mēs
varam Maskavu pazaudēt. Pirms desmit
gadiem mēs to vēl nevarējām."
Viņš uzsita ar smagu roku uz kartes
un sāka soļot šurp un turp.
„yiņi izposta pusi no tā, pie kā
mēs divdesmit gadus esam strādājuši,"
naida pilnā balsī Staļins izdvesa,
,,bet viņi maldās! Lai Hitlers
ņem Maskavu! Ja ziema nāk par
Vēlu, lai Maskavu glābtu, tā nāks
pietiekami agri, lai Maskavu atgūtu."
Tai pašā dienā — 9. oktobrī. — Staļins
pavēlēja lielāko daļu Sarkanās
armijas Tālo austrumu vienību, kas
nodrošināja robežu pret varbūtēju japāņu
uzbrukumu no Ķīnas, • nekavējoties
pārsviest uz , Maskavas telpu,
izmantojot visas iespējamās lokomotīves
un neievērojot nekādus • dzelzceļa
noteikumus attiecībā par ātrumu
un piesardzību. Jebkāda cita
veida transporti bija jāpārtrauc im
ceļš no Sibīrijas jāatbrīvo. Robežas
ar japāņu okupētajiem apgabaliem
palika vāji apsargātas, lai arī Staļins
zināja, ka Vācija jau kopš jūlija
nopūlējās pārliecināt Japānu iestāties
karā pret Padomju Savienību.
Staļina pavēle izpauda ne vien viņa
personīgo atbildīgo izšķiršanos, bet
ai'ī stāvokļa ārkārtīgo nopietnību,
vienības, kas atradās apmāčī-nīja
.ģenerālis Zukovs, kas skaitījās
virspavēlnieks Maskavas telpā un
bija apveltīts visaugstākām pilnvarām.
9. oktobra vakarā Zukovs tomēr
vēl bija ģenerālis bez armijas. Rēķinājās,
kas Tāla austrumu vienības,
kas bija kauju neskartas un turklāt
sagatavotas ^ ziemas karam, vislabākā
gadījumā Maskavas telpā varētu ieraksties
desmit līdz četrpadsmit dienu
laikā. Vācu tanku' armijām — kā
pieredze mācīja — vajadzēja būt āt-lākām.
•
Tiešām, vācu uzbrukums turpinājās
kā apmācībās. Padomju armija ielenkumos
pie Brjanskas un Vjazmas,
gan pēc smagām kaujām, pazaudēja
atkal 600.000 gūstekņu. Vāciešiem
cels uz Maskavu likās brīvs. 14. oktobrī
pēc 320 km pārbrauciena Maskavai
uzbrucējas vācu . armiju grupas
ziemeļu spārna tanku spēki ar
joni iebruka Kaļiņinā. Tverā frontes
vidus sektorā ģenerālfeldmaršala
Klūges komandētās 4. armijas, priekš-grupas
18. oktobrī sasniedza Možais-ķu,
bet dienvidus spārnā ģenerālpulkveža
Gudēriāna tanku armija pa
Orlas-Tulas šoseju lauzās Maskavas
•virzienā. Oktobra vidū šķita, ka vācu
ofensīva pret Maskavu vairs nav
apturama. ' ' •
Hitlers, kas savā mītnē ik dienas
kartēs atzīmēja armiju veiktos attālumus,
bija pārliecināts, ka Maskava
ir viņa rokās. T V
„Būtu es klausījis saviem ģenerāļiem,"
sauca viņš 15. oktobrī . un
novilka ar roku pār karti abās pusēs
Maskavai un līdz Urāliem, ,,šī kara
]ielā - izdevība būtu nokavēta. Kungiem
(ģenerāļiem — red.) beidzot reiz
būtu jāievēro: tautas neuzvar karus
ar rēķināšanu, bet ar nojautu un
drosmi. Šai ziņā viņi piedzīvos jaunu
piemēru- — lielāku kā visus līdz
šim. Ja Maskava krīt, pasaule nodrebēs
tā, kā līdz šim nekad nav
drebējusi. Un pasaule pieder mums."
Turpinājumā
„PĀNIKA PADOMJU
GALVASPIĻSJĒTĀ**
LATVIJA, 1948. g. 25. novembri
• • • • • : . ; • ; : • • • • -^i ' ' ••;•. .•;• •• ; , ••;:•;-;.•••••,• , \ - '
Par mums un vieglatlētiku visā
pasaulē
RAKSTS AR DAUDZ SKAITĻIEM
Mūsu -1948. g. labā^-ais lodes grūdējs Noldis
MiUers.
(H. Berga šaržs).
„Ci':i dzivo no maizes un tabakas, bet viņam
pietiek ar skaitļiem/' par latviešu sporta
statistiķi B. Cečinu reiz teica kāds viņa
draugs. Cečins lietu ņem tiešām no sirds.
Anglijas vieglatlētikas savienības .oficiozs
„Atleth" solījis_ publicēt viņa statistiķu par
1948. gada labākajiem :vieglailēr.iem_ pasaule,
bet vācu žurnālā ,,Ski-Bob-Eis'* šajās dienās
parādīsies pasaules pēckara labāko ātrslidotāju
saraksts 6. Cečina. sakc/pojumā.- Aizbraucot
no dzimtenes, viņam g^n gājis zudumā
daudz datu. Tos statistiķis tagad mēģina krāt
no jauna.
• *
1948. g. vieglatlētikas _ sezona beigusies.
Sniedzam latviešu vieglatlētu aizvadītās vasaras
"labākos sasniegumus B, Cečina sakārto-,
jumā: 100 ni Priednieks > l l j 2 ; . 200 m Sališs
23,9; 400 m Teteris 52,8; 800 m Teteris 1:58,0;
1000 m Teteris 2:36,4; 1500 m Upenieks
4:13,3; 3000 m Upenieks 9:10,2; 5000 m Ram-ma
17:54,9; 4X100 m Zviedrijas latvieši 47,5;
110 m barj. Graudiņš 16,2; 200 m barj. Upenieks
28,3; 400; m barj. Upenieks 60,1; desmit-cīņā
J. Plīsis 5593 . p.; augstlek§anā_ Galviņš
1,82; kārtslēkšanā Danoss 3,40; tallēkšanā
\
Bukarestā, Parīzē, Bagdadē, šaipus
uh viņpus „dzelzs aizkara", rindās
pie veikaliem, kafejnīcās vai uz ielu
stūra, visur. sajauktajā šolaiku
pasaulē, kur ļaudis uz brīdi satiekas
savās ikdienas gaitās, tie labprāt
pārmij kādu vārdu un cenšas padarīt
sev sūro dzīvi ciešamāku ar kādu
joku. „Time" sakopojis savu korespondentu
dažādāsi pilsētās noklausītas
sarunas un anekdotus. Dažus no
tiem sniedzam izvilkumā.
Bukarestā , rumāņi uz laiku aizmirst
„neuzvaramās sarkanās armijas"
varenību, uzklausot stāstu par
pēdējo amerikāņu lidojošo supersu-persupercietoksni,
Tas ir tik liels, ka
pilots, saklapsīj iš aizmugurē aizdomīgu
troksni, aizsūta ziņnesi ar motociklu
izpētīt trokšņa cēloņus. ,,Ak,
tur tikai lejas klājā notiek futbola
sacīkste," skan ziņojums. Drīz sākas
jauns tracis. ,,Peldbaseina telpā sumina
polo : turnīra uzvarētājus."
Beidzot negants blīkšķis. „Šoreiz
zēni ir ļoti. nikni, sēr," ziņo sakarnieks.
„kāda: krievu lidmašīna gribēja
mūs kaitināt, ielidoja pa logu,
bet nogāzās basketbola laukumā."
SLUDINĀJUMI
ZIEMSVĒTKU DĀVANA
lielā izvēlē Nameja, Daugmales, Saules, Muciņu,
Rucavas uc aproces, gredzeni, saktas,
auskari uc rotas, '•' kā arī dzint. krelles un
sudr. cigarešu etvijas. Katalogs bez maksas.
KONSTANTĪNS TUMILS-TUMILOVICS,
Manriheim, Lettenlager, Nebenius Str. 9. (222)
Av Kalnaj
07a) Mannheim, Nebeniusstrasse .9,
J pMEDIŅA, E. U N y. DSRZIŅU
uc
solo un latviešu tautas dziesmas,
kā arī latvi^u pastmarkas.
(208)
DIVI BRASI SKOTIJAS OGĻRACI, kuru
Skotijas vējos atsalušās un lietū izmirkušās
sirdis spēj atkausēt un izžāvēt tikai mīlas
liesma, vēhs iepazīties ar tautietēm līdz 25
g- nop. prec. npl. Atbilde garantēta katrai^
Vēlams vēstules ar fotogranjū. Vēstules adresēt
Imantam un Pēterim. P. Dudelis: Mi-ners
Hostel Armadale, North Street, W.
Lothian, England. ; (223)
LATVIETĒM VISS PAlSAULĒ!
• Lūdzam steidzīgu latviešu sieviešu invāziju!
Pretējā gadījumā mums draud bezno-teikumu
kapitulācija iedzimto jaunavām. . Četri
mūsu draugi jau sagūstīti. Mēs trīs (dzīvu
sievu atraitņi) izmisīgi vēl mēģirfām turēties
pie latviskās kopības. ' Palīdzat! Rakstāt no:
pietnā precību nolūkā Jaunākajam (25 g.),
Vidējam (31 g.). Vecākajam (47 g.): Brasus,
Mincrs Hostel Huncoat Accrington, Lancs,
(225)
llllllllll lllllllllll m
ATĪ šāda „storija" nāk no Buka-restas,
un par to apgalvo, ka tā esot
patiesa. , Kādam amerikāņu diplomātam
radās vajadzība satikt augstu
rumāņu amatvīru stingri apsargātajā
iekšlietu' ministrijā.; Pēc vairākiem
nesekmīgiem .mēģinājumiem amerikānim
beidzot arī izdcļdas iekļūt namā,
un, tiekot laimīgi garām neskaitāmiem
sargiem un kontrolēm, viņš
beidzot nonāk īstajā stāvā. Tur ir tikai
divas durvis. Pie abām stāv
smagi bruņoti slepenās policijas posteņi.
Amerikāņu diplomāts parāda
savus dokumentus pirmajam sargam.
Tas neuzticīgi aplūko papīrus un to
īpašnieku, tad pazūd aiz durvīm.
Amerikānis gaida, gaida. Pēkšņi
sargs pie otrām durvīm, vērīgi palūkojies
augšup un lejup pa gaiteni,
metas pie izbiedētā • diplomāta, aizsmakušā
balsī čukstus noprasīdams:
„Kad tad amerikāņi ieradīsies?" ;
i M;AKSLINIEM^^^^^
I ; ;• : DAI^JAMATNIEKI ?x V
I ROKDARBU KOPAS!
1 TORŌNTO LATVIEŠU mākslas sa-
= lons un grāmatnīca I. Batraks & V. _
= Ziediņš pieņem komisija gleznas, tau- =
= tas tērpus, rokdarbus, v lelles, _ baltos =
= darbus, . visus koka izstrādājumus, =
^ gredzenus, saktas, ādas un keramikas =
= izstrādājumus. =
^ ^lōrēķināšanās nekavējoties pēc; =
^ eksponātu pārdošanas. Tuvāka • infor- s
= formācija pēc adreses: 287 PALMER- =
= STON AVE ļ TORONTO, ONTARIO, =
i CANADAJ (226) =
iilllllllll liillllllllljllllllllljllllilltlllllllllllllilil
bās vai formēšanā neokupētajos V i dus-
und Dienvidkrievijas apgabalos,
arī 9. oktobrī saņēma pavēli tūlīt
doties Maskavas virzienā; neatkarīgi
no ta, kā šīs vienības bija sa-saigatavotas
un apbruņotas. Dažas die-das
vēlāk maršalu Timošenko nomai-
.JiATVIJAS" ABONEMENTS.
pwū«ndt laikrakstu pa atsevišķiem «k-semplāriem
(līdz 3 eks. lesk.), dakšā
DM 3.— mēnesi 4- DM 0,50 par piesūtīšanu;
pasu tinot kollektivi vairāk par
3 eks. — DM 3.— mēnesi oar eksemplāru;
pasOtinot uz ārzemēm un maksājot
Vācijā DM 3.- mēnesī DM 0,80 par
piesūtīšana. Sludinājumi maksā DM 0,70
par viensleflsas nonoareille lespiedrindas
aizņemto telpu. Dart« meklēšanas slndi-nāļumi
par puscenu.
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naudas pārvedami un korespondence adresējama:
Latvijai" (13b) GQnzburg/Do.,
Bfirjfrermcister-Landmannplatz 7.
Latvija iznāk trīs reizes nedēlā - otrdienā
», cetortdienās on sestdienās.
Iznācis
WŅA PURAPUĶĶS
:< : SAVS KAkTiŅSv SAVS^
STŪRĪTIS ZEMES
J. Soikāna illustrācijas. Cena DM 4,50, at-atkalpārdev.
atlaide. Pasūtināma: Gross-
Bandelsgesellschah „TurIba", (20a) Liibeek,
Hartengrube 25/27. (224)
IRO' STARPTAUTISKAIS MEKLĒŠANAS
DIENESTS/. AROLSENA, V
. ; "I MEKLĒ:
Hariju Anderspnu, • dz. 21. 3. 1923, Ventspilī,
pēdējās ziņas no Ansbachas. . Alfrēdu
Gāzi, dz. 14. 3. 1925. Kuldīgā, p. z. no
Zviedrijas. Zigfrīdu Hausmani, dz. 27. 8.
1919. Latvijā, p. z.: no Kurzemes, Juliānu Ernestīni
Jakobsonik, dz. 20. 7. 1905. Rīgā, p. z.
no Vācijas. Vikitoru Libcku, dz. 29. 12. 1924.,
Rīgā^ p. z. no Brēmenes. Kārli Lorenci, dz.
27. D. 1915. Rīgā. Aleksandru Martinsonu, dz.
8. 5. 1909. Sausne>as pag., p. z. no Cechoslo-vakijas.
Vilhelmu Michailovu, 32 g. v., dzimis
Rīgā. Tāli PomervL Teodoru Prikuli,
45 g. V . , p. z. no Dancigas. Pēteri Šņeideru,
dz. 1909. Engures pag. Ellu Secmani, dz.-
1883. Rīgā, p. 2 . no Berlīnes. Arturu Arvīdu
Vītolu, dz. 1914. Krievijā, p. z. no .•Vangažiem.
Almu Vismani, d. 1. 12. 1907. Valkā,
p. z. no Luneburgas. Saru Zacharipu, 25 g.
V . , dz, Simferopole, p. z. no Rīgas; Samuelu
Zacharinu, 54 Ig. V., dž, Daugavpilī, p. z. no
Rīgas. Freidu Zacharinu, 51 g. v., dz. Vil-komirā,
p. z. np Rīgas. Mirdzu Maiju Jumiķi,
dz. 13. 5, 1919. Zemgalē, p.. z. no Ofcnba-chas;
Abi Jungmani, 60 g. v./ p. z. no Rīgas;
Josefu Jungmani, 39 g. v., p. z. no Rīgas;
Leo Jungmani, 42 g. v., p. z. no Rīgas;
Otomāru Lāci-, dz. 26. 5. 1909. Rīgā; Edgaru
Laivu, p. z, no Rīgas; Zani Miezi, dz. 1908.
Jelgavā; E'llu Miķelšoni, dz. 1909. Parmā,
p. z. no Halles/Saales: Eduardu Putriņu, dz.
20. 4. 1941; Prāgā; Gvido Svembergu,
Budapeštā, kur Kremļa ēna aug. ar
katru dienu lielāka un tumšāka, apgrozībā
ir stāsts par diviem strād-r
niekiem — Erno un Lajošu, kas iŗ
sava veida ungāru Brencis un Žvingulis.
Abi pārrunā, vai dzīve. „tautas
republikā*- ir labāka nekā agrākās
dienās.
„Noteikti labāka,** apgalvo Erno.
• „Kāpēc?" grib zināt Lajošs.
„Nu redzi," izskaidro Erno, :,,agrāk
tu, cilvēks, dzīvoji aukstā, netīrā dzīvoklī,
brokastīs ieēdi pāris maizes
garozas, tad sali uz ielas, gaidīdams
•tramvaju. Pēc sūras darba dienas tu
atgriezies mājās ūn atkal visu naki
sali. Tagad ir pavisam xitādi. Šefa
auto tevi aizved uz darbu silta, tīra:
birojā, un pēc beigta darba šefs tevi
atksi mašīnā pāriem līdzi uz savu
grezno dzīvokli.. Tur tu ieēd: karbonādi,
iedzer sarkanvīnu un, pēc ta--
ses kafijas ar liķieri pie kamīna,
giilsties mīkstos pēļos tīrā gultā šefa
guļamistabā."' •
,,Ko] un tev gadās tādas lietas?!**
brīnās Lajošs..- ^ '
,,Ņeesi nu muļķis,*' atbild Erno, „es
runāju" par savu meitu." ';; * * *
Beidzot divu franču saruna bārā:
Pirmais: Ja krievi iebruktu Francijā,
Trumens nomestu savu atombumbu
Maskavā, nevis Parīzē.
Otrais: Cest ?a. Vad krievi mus
visus deportētu uz Krieviju, tāpat kā
tp darīja vācieši.
Pirmais: C'est ^a. Tad visi krievi
nāks šurp un dzīvos Francijā.
Otrais: C'est Ģa. Tad vislabākais
būtu izskaidrot Trumenām, lai viņš
nemet savu atombumbia Maskavā.
Pirmais: C'est Ģa: Tad, ja viņš to
nemetis, uz Maskavu, krievi mūs nesūtīs
uz Krieviju.
Otrais: G'est Ģā: Tad" Trumenam
patiesībā nevajaga atombumbas.
Pirmais:^ C'est Ģa. Kas tad mums
būtu ko bē^āt?
Otrais: G'est Ģā. Iedzersim vēl
vienu. ', /
Pirmais: C'est ga. Aiziet! m\ T .
KrusiN/ārdu mlk^^
Mūsu 1948. gada labāko' vieglatlētu v dū re.
prezentēt, sportisii, kas tagad dzīvo vL f
Zviedrija, Anglija, Beļģijā un Cllē
Sieviešu sacensības pārstāv, tikai Vācijas un
Austrijas atletes: 60 m Buka 8,0; 100 m fil^
13,0; 200 m Bebre 28,8; 80 m ba/j ?J^l
14,8; 4X60 m Fulda 32,0; 4X100
54.9; lāllēkšanā Ringenberga 5,29 ^ugstlēk.
sana Ringenberga 1,48; šķēpā Riekstiņafosf
lode Ringenberga-11,53; diskā Bebre 34!24'
piecciņā Ringenberga 232 p. šķēpa meiēia
Mundrite .Riekstiņa, kas ir rekordista S
dzemeka radiniece, domā par izceļošanu uz
Cih. B Cečins zina informēt, ka Lavīze
Puce-Aldzere dzimtene pieccīņā šogad sasnit
gusi 234 p,, paliekot tikai 1 p. a i z ^ R n gS
gas oficiāla Latvijas rekorda. Pūces-AldzerL
rezultāti atsevišķās disciplīnās: 100 m IsT
Ja_ jau par skaitļiem, tad par skaitļieml
„ i r i 3 lielie V - pasaules visu laiku I O K S U :.
1238 p. .(lodē 17,68 m 1948. g. ); 3 K^si
līni (Itālija) 1232 p. (diskā 55,33 m.
Pasaules rekordists Korneliuss Varm«rdam
nule beidzis; savus maģistra eksāmenus Stc^
lorda universitātē. Diplomdarbā sportists
rakstījis. par teoriju un praksi kārtslēkšanā.
Pasaules rekordistam, lodes grūšanā Carlim
Fanvāilera tikko izdarīta muguras skriemeļu
operācija. Tā pārciesta sekmīgi, un sportists
nākamajā pavasari atkal cer atjaunot treni^
rius. ^ Savas slavas kalngalā pašreiz ir itālis
Adolfo Konsolīni - vecais un atkal ari jau*
nais pasaules rekordists diska mešanā. , la
alto 11 nome d'Italia per la bravoura di Con-solim",
lepni saka itāļi; : „Konsolīni lielais •
sasniejgums liek tālu skanēt Itālijas vārdam"
Romas kafejnīca „Sport-Borghett:" ir itāli
slavenāko sportistu satikšanās vieta. Kafej- '
nīcas saimnieks šajās dienās lika galdā' 100 :
pudeļu sava vislabākā liķiera. Ieradās daudz
izcilu sportistu - futbolists Piola, 400 m
skrējējs Sidi, auto braucējs Parufi uc sporta
pasaulē pazīstami vīri. Augstā sabiedrība
godināja 1,86 m garo un 90 kg ^smago pasaules
rekordistu Konsolīni,- kas šodien ir Vvlcna
no vispopulārākajiem, cilvēkiem Itālijā.
Vēl. pāris jaunumu. Franču vieglatlētikas
eksperts Pauls Dupo žurnālā „L*Ēquipe" publicē
Eiropas 1948. g. labākās vieglatlētikas
nācijas: 1. Zviedrija 76,5 p., 2. Francija 32
p., 3. Cechpslovakija 15,5, bet pēc tam seki»
PSRS un Somija ar 15 p. - Jānim Stendic-niekam
atkal radies jauns konkurents: dien»
vidslavs Vujačičs sezonas nobeigumā metii
šķēpu 70,86 m. — Zviedrijā atklāta jauna •
afēra par amatierisma noteikumu pārkāpšanu.
Profesionālismā apvainoti Londonas olimpisko
spēļu trīs uzvarētāji: Sjestrands (3000 m
šķēršļu: sķrējieM), Eriksons (1500 m) un AI-dens
(trīssoļlēkšanā). — Mūsu sportistiem
var interesēt, ka vācu slavenais Vieglatlēti*
kas treneris Jozefs Vaicers atkal atjaunojis /
1933.. ģv aizliegtā žurnāla „Start und Ziel" i ^ f
došanu. Vaicera padomi vienmēr bijuši cieņa. \
A rn. Sm»
Ari
jļavokli Kina parļ
kritisku ,
divu'dienygg'minis:
i "^''SLU Vašingtona pa|«
^.-S'rSžurnāHstujauta^u^
fjrS-I «Smālts apMsparršieadlse sa atrte Picŗ.
*; „ ka ari Ķīnas vēstnie
'jfvalstis Velingtons J
' ^ ^ S d l S m e n u steidza
•^"TiaSam Cangkaišfl
^^ruSs a prezidentu Kū
^. 'dsv galva viņu uzmu
ii
. Vai T
ySS)Kjis Ķiņai^^^M jeālu
.^tnieks^iiepaskaidrojļs
askis aprindas Vašingtona izsaK
S i ā ^ Valstis:;savu palīd
ļSieliriāt.vienīgi tāda
S^ja Cangkaišeks „radikali p
i " valdību. LIdzšinejie_ p
S U i rāda, ka amerikāņu leŗ
aniunici.ia,-kas nosūtīti u2 Ķi
JllelSkal daļai krifaši komunii
^a'Stāvoklis Tālajos \austrurr
to- rūpes Savienota]ām .Valst?
kina ne vien lielie Ņujorkas
. bet; arī provirices la
Igaunis Antons Rādiks sacīkstē Ņujorkā
zaudēja amerikāņu vidējā svara, bokserim
Raftam Zanelli 5. gājienā ar knock-out. Za»
nelli pie tam bija 5 kg vi<^glāks nekā RSdIks.
Zviedrijas futbola vieaiba, kas uzvarēja
Londonas, olimpisko spSļu turnīrā, zaudētu
katrai Argentīnas 3. 5tgas amatieru izlasei,
saka kāds argentīnieš,ti futbola žurnālists tm -
piebilst, ka Eiropas vienībām, lai tās gūtu
sekmes, 1950. g. pasaules meistarsacīkstēs
Rio de Žaneiro, jāspēlē 4 vai 5 klases labāk ,
nekā zviedriem Londonā. Tas ir bargs sprie-diims.
Briseles sporta laikraksta ,,Les Sports"
daktoram ir tizvārds, kas latviešiem laikam
nebūs mazāk grūti izrunājams kā angļiem
mūsu Stend2eniek9, proti — Ickx.
raksti. ' Teksašās štatā iespiest
>niig News*^ raksta, \ ka ameiV
p-p^idzības atņemšana nozīm
visas Āzijas .zaudēšanu... „G1<
.,_I)einocrat", kas iznāk; St. Lu
m konstatē, ka • „yienīgais glabiņs
jpama Ņankingās valdības re
pizacija", : ,
Pa to laiku komunistu ofens
^turpinās, ar neatslābstošu s
% Reuters ziņo, ka cīņu ^smag
inķts, tagad .pārsviedies: uz
.3;-.,Ti^nsinas Neizcēla ilnij
Nia, komunistu caurrāviena dē
ludēta •, biļušā' Ķihas;' kara
ļivaspūsēta P!ekinģa. 'Ziemeļu s
a virspavēlnieks. ģenerālis Fut
BOt nolēmis no turienes evakuēt
w galveno mītni. • BBG, AZ, G
Pārvedot mums naudu pa
neaizmirstiet uz pārveduma talona
otrā pusē atžtmeW P a r k o j u s
maksāiat;;-ii^'
Dziļās sērās paziņojam, ka mūsu mīļais vīrs^ tētiņš, brālis un radinieks
Arnolds
dzim. 1907. g, 6. decembrī Vecgulbenes „Porameros", miris traģiskā nā^'ē 1948. g.
7, novembrī. Guldīts svešā zemē, Volterdingenas kapsētā pie Soitavas.
Mīlestība nekad
nebeidzas . . «
Viņu piemin '
sieva, dēliņš, māsa un radinieki,
Mūsu uzticīgais draugs un goda vīrs
Arnblds Pōrhmete
Mēs ciešam un cietīsim,
bet mūsu uzticību Latvijai — nesalauzīs!
I 2 . 3 4 6
7 ; •>«.<•
š ļ9 10 i i
12
IT"
T f <
i.<ji\ J
15
17
fā ®
20
23
•
24
25 w. _
B ļ 27 • 28 •
1945. g. 6. augustā uz Japānas pil; K
sētu Hirošimu eksplodēja pirmā
atombumba, nogalinot 80.000, bet
par invalidiem padarot 40.000 cilvēku.
Kad briesmas bija pāri, drīz parādījās
atombumbu slimību pazi-.
mes: visi 'KLirošimas iedzīvotāji, kas
bija palikuši dzīvi, bija noguruši m
nespēja Veikt nekādu darbu. Vipi
pazaudēja atmiņu, visiem jauna*
kāļiem vīriešiem izkrita mati, turpretim
tie, kas jau bija sirmi, nepiedzīvoja
nekādas kaites. Ārsti pret
šīm pasaules vēstures jaunākajām
slimībām bija pilnīgi bezspēcīgL
• : Arvien vairāk bija dzirdamas bau-\
mas, ka grūtās sievietes dzemdēšot
nedzīvus vai kroplus bērnus. Amerikāņi
lika ārstu -komisijām izmeklēt
visas sievietes, kas kjiis mātes. Pe-dējā
laikā noskaidrots^ kāvisiem
,,atomu bērniem'*, kas tagad ir gadu
vai divus gadus veci, nav .manāmi
nekādi veselības traucējumi
dzīves norisei ārsti' sekos di^
iekšlietu ministriia
materiāluši kas liecina,
li komunisti ir ļoti^j^
mm jutas pilnīgi droši jm*^
PMamo uzvaru nākotnē. Vini pH
sagatavojuši savas nākamās v M
izpildot savu pienākumu, mira traģiskā nāvē 1948. g. 7, noven\brī, okupētās Vācijas'
angļu joslā.
Nekad viņu neaizmirsīs
C.M.VV.S. 465. posteņa vīri.
I
Līmeniski: 2. Ģētes varone. 7. Slavens
šacha meistars.:_8. Augs. 9. Zivis. 12. Miza.
13. Nereāls redzējums. 16. Sacīkšu vieta;, 17.
Latviešu sporta biedrība. 18. Valsts Āzijā.
19. Koks. 23. Servēt. 25.' Latviešu gleznotājs..
2G. Valdnieki. 27. Taupīt. 28.. Putns.
Stateniski: 1. Pilsēta Latvijā. 2. Koki. 3.
Darba rīki. 4. Vīrieša vārds. 5. Upe Ēģiptē.
6. Līksmākie svētki. 10. Sievietes vārds. 11.
KonFirmēts. 14. Ievākt' ražu.' 15. Smeldz. 17.
Ieroča sastāvdaļa. 20. Augi. 21. Putns. 22.
Sten. .24, Naudas vienība.
Uz Hirošimu devušies : zinātnieki
no visām pasaules malām, lai studē;
tu pilsētas: attīstību pēc drausmīga
uzbrukumā. Kā par brīnumu, Hiro-šimā
.pamodusies milzīga dzīvot gn*
ba un tā kļuvusi par Tālo.austrumu
lielāko baraku, pilsētu. Japāņu ārsU
kopā ar amerikāņu kollēgām nesen .
izdeva' ziņojumu, ka pilsētā vaii^ '
nav atomu slimību un tādēļ W
mierīgi var atgriezties. Pašreiz B -
rošimā jau dzīvo 250:000 . ^ ^ ^
tirdzniecība zel, amatniekiem,.dārDa
pilnas rokās. ASV valdība gan nav
nodevusi ne dolāra pilsētas uzbūvei,
tomēr: pa kaut kādiem aplinkus .ceļiem
Hirošimai. pieplūst financiaia
palīdzība. Pilsētas jaunuzbūves dzinējspēks
ir 40g. v. pilsētas gaiva
Sinco Hamals, ^kas agrāk bijis fanātisks
militārists, bet tagad kļuvis
dedzīgs cīnītājs par mieru.; .
Hirošimas pilsēta kādu nelieiu
druDu kvartālu- izsludinājusi Pf
pieminekli, un šīs drupas ir
dīgākais piemineklis pasaulē
.ko ieguvusi iekšli^
. stādījis komunistu p
ģenerālsekretārs Firnbergs. 1
'^^u ministra Helmera p ē c n i e^
^^am,^pēe: UP informācij .
i * r a r i neesot-^^a^^^^
*^ so S ^^^^^^^^^
le-Metu
r
)šin|
oi
ers
aE!
vkh,.„ ? . par Ssvrn^^
AP i
iestājusies aii
AZ
mm
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 25, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-11-25 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481125 |
Description
| Title | 1948-11-25-06 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
|SB''Si • iii
mm
'''''li
mmmmmm .. 4-
•m
• . : | | •
I i i
^^v;:;^.-^ Iii-' :•
, i s f r li
- i i i - - #
• l i ••••It
iii'
i i
•111 \m ;•/;*:
i i -
KĀDĒĻ VĀCIEŠI NEIEŅĒMA MASKAVU (2)
1
1941. gada septembra pēdējās dienās
Staļins Kremli pieņēma lordu
Bīverbruku un Everalu Herimenu.
Viņi pārsprieda - iespējas un veidu,
kā visātrāk un iedarbīgāk palīdzēt
Padomju Savienībai.
'"^taļina smagnējais stāvs bija saT
liekts, viņa seja bāla un pārguruši.
Iekšēja nemiera dzīts, viņš staigāja
Sūrp .un turp, reizēm izskatījās "it kā
sagatavojies lēcienam un nepārtraukti
smēķēja. Kad Herimens. pieminēja/
kādus kara materālus Savienotās
Valstis tūlīt varētu piegādāt
Padomju Savienībai, Staļins it kā atdzīvojās
un izsaucās: '
„Tagad mēs k^i^i uzvarēsim!" •
Šie vārdi ncps; ;^sam neizteica stāvokļa
nopietnību», un briesmas, kas
^ Padomju Savienībai draudēja. Daudz
' skaidrāk;Staļins tās izpauda vārdos,
kurus viņš vēlāk pateica prezidenta
Ruzvelta pilnvarotām Harijam Hopr
kin.sam, domādams par britu vienību
iesaistīšanu cīņās Ukrainas
fronte. Sarunu laikā ar BīverļDruku
un Herirņehu Staļins vēl cerēja, ka
Hitlers pavēlēs savam armijām apstāties,
ierakties un sabaidīt ziemu.
Ja aiņ tas nenotiktu, tad; visļaunākajā
gadījumā viņi rēķinājās, ka Hitlers
ziemas priekšvakarā Ineuzbruks
Maskavai.
„Tur lejā ir vietas diezgan," Staļins
teica, domādams 1 par Ukrainu.
„tur vācieši var skriet līdz nāvei.
Tur viņiem jāskrien līdz nāvei!"
Tikai trīs dienas vēlāk šīs/cerības
sabruka līdzīgi kāršu namiņam vācu
oktobra ofensīvas triecienā. Vēl nedēļu
vēlāk •— 9. oktobrī — Kremļa
varasvīriem bija skaidrs, ka no mat-
Jala Timošenko komandētās armijas
atlikušas • tikai nožēlojamas ^ paliekas
un ka starp Maskavu un uzbrucējām
vācu vienībām .praktiski vairs nav
nekā, kas spētu tās apturēt. ;
; Saiskri^feliās dienās F^taļins bija
iededzies Jmži' .tādā pašā varas un
uzvaras gribā • kā Hitlers. Viņš bija
iededzies saglabāt komunisma ideju
un komunistisko valsti. Viņam tikai
nebija Hitlera illūziju, viņš bija
auksts, praktisks aprēķinātājs un
apsvēra visas iespējas un varbūtības.
Kopīga ar Hitleru viņam bija
vienīgi īpašīljia nerēķināties ar cilvēku
dzīvībām un likteņiem, bet
pārvērst tos par instrumentiem savas,
iecerētās pasaulēs kārtības īstenošanai.
, mmm.-
„Maskaya pazaudēta,'ja nenotiek
kāds birinums," 9. oktobrī paskaidroja
Staļins, drūms stāvēdams pie kartes
un apsvērdams stāvokli. Viņa
balss bija piesmakuši., ,,Tagad jūs
saprotat, kāpēc mēs divdesmit gadus
esam smagi strādājuši. Es zināju, ka
ķaŗš nāks, vienalga, vai tas būtu
Hitlers, vāi kāds cits. Bet ja arī Mas- \
kava kristu, pirms Maskava krīt, mēs
to izpostīsim, kā to darīja cars Aleksandrs,
un atkal uzcelsim, kad ienaidnieks
būs sakauts. Šodien mēs
varam Maskavu pazaudēt. Pirms desmit
gadiem mēs to vēl nevarējām."
Viņš uzsita ar smagu roku uz kartes
un sāka soļot šurp un turp.
„yiņi izposta pusi no tā, pie kā
mēs divdesmit gadus esam strādājuši,"
naida pilnā balsī Staļins izdvesa,
,,bet viņi maldās! Lai Hitlers
ņem Maskavu! Ja ziema nāk par
Vēlu, lai Maskavu glābtu, tā nāks
pietiekami agri, lai Maskavu atgūtu."
Tai pašā dienā — 9. oktobrī. — Staļins
pavēlēja lielāko daļu Sarkanās
armijas Tālo austrumu vienību, kas
nodrošināja robežu pret varbūtēju japāņu
uzbrukumu no Ķīnas, • nekavējoties
pārsviest uz , Maskavas telpu,
izmantojot visas iespējamās lokomotīves
un neievērojot nekādus • dzelzceļa
noteikumus attiecībā par ātrumu
un piesardzību. Jebkāda cita
veida transporti bija jāpārtrauc im
ceļš no Sibīrijas jāatbrīvo. Robežas
ar japāņu okupētajiem apgabaliem
palika vāji apsargātas, lai arī Staļins
zināja, ka Vācija jau kopš jūlija
nopūlējās pārliecināt Japānu iestāties
karā pret Padomju Savienību.
Staļina pavēle izpauda ne vien viņa
personīgo atbildīgo izšķiršanos, bet
ai'ī stāvokļa ārkārtīgo nopietnību,
vienības, kas atradās apmāčī-nīja
.ģenerālis Zukovs, kas skaitījās
virspavēlnieks Maskavas telpā un
bija apveltīts visaugstākām pilnvarām.
9. oktobra vakarā Zukovs tomēr
vēl bija ģenerālis bez armijas. Rēķinājās,
kas Tāla austrumu vienības,
kas bija kauju neskartas un turklāt
sagatavotas ^ ziemas karam, vislabākā
gadījumā Maskavas telpā varētu ieraksties
desmit līdz četrpadsmit dienu
laikā. Vācu tanku' armijām — kā
pieredze mācīja — vajadzēja būt āt-lākām.
•
Tiešām, vācu uzbrukums turpinājās
kā apmācībās. Padomju armija ielenkumos
pie Brjanskas un Vjazmas,
gan pēc smagām kaujām, pazaudēja
atkal 600.000 gūstekņu. Vāciešiem
cels uz Maskavu likās brīvs. 14. oktobrī
pēc 320 km pārbrauciena Maskavai
uzbrucējas vācu . armiju grupas
ziemeļu spārna tanku spēki ar
joni iebruka Kaļiņinā. Tverā frontes
vidus sektorā ģenerālfeldmaršala
Klūges komandētās 4. armijas, priekš-grupas
18. oktobrī sasniedza Možais-ķu,
bet dienvidus spārnā ģenerālpulkveža
Gudēriāna tanku armija pa
Orlas-Tulas šoseju lauzās Maskavas
•virzienā. Oktobra vidū šķita, ka vācu
ofensīva pret Maskavu vairs nav
apturama. ' ' •
Hitlers, kas savā mītnē ik dienas
kartēs atzīmēja armiju veiktos attālumus,
bija pārliecināts, ka Maskava
ir viņa rokās. T V
„Būtu es klausījis saviem ģenerāļiem,"
sauca viņš 15. oktobrī . un
novilka ar roku pār karti abās pusēs
Maskavai un līdz Urāliem, ,,šī kara
]ielā - izdevība būtu nokavēta. Kungiem
(ģenerāļiem — red.) beidzot reiz
būtu jāievēro: tautas neuzvar karus
ar rēķināšanu, bet ar nojautu un
drosmi. Šai ziņā viņi piedzīvos jaunu
piemēru- — lielāku kā visus līdz
šim. Ja Maskava krīt, pasaule nodrebēs
tā, kā līdz šim nekad nav
drebējusi. Un pasaule pieder mums."
Turpinājumā
„PĀNIKA PADOMJU
GALVASPIĻSJĒTĀ**
LATVIJA, 1948. g. 25. novembri
• • • • • : . ; • ; : • • • • -^i ' ' ••;•. .•;• •• ; , ••;:•;-;.•••••,• , \ - '
Par mums un vieglatlētiku visā
pasaulē
RAKSTS AR DAUDZ SKAITĻIEM
Mūsu -1948. g. labā^-ais lodes grūdējs Noldis
MiUers.
(H. Berga šaržs).
„Ci':i dzivo no maizes un tabakas, bet viņam
pietiek ar skaitļiem/' par latviešu sporta
statistiķi B. Cečinu reiz teica kāds viņa
draugs. Cečins lietu ņem tiešām no sirds.
Anglijas vieglatlētikas savienības .oficiozs
„Atleth" solījis_ publicēt viņa statistiķu par
1948. gada labākajiem :vieglailēr.iem_ pasaule,
bet vācu žurnālā ,,Ski-Bob-Eis'* šajās dienās
parādīsies pasaules pēckara labāko ātrslidotāju
saraksts 6. Cečina. sakc/pojumā.- Aizbraucot
no dzimtenes, viņam g^n gājis zudumā
daudz datu. Tos statistiķis tagad mēģina krāt
no jauna.
• *
1948. g. vieglatlētikas _ sezona beigusies.
Sniedzam latviešu vieglatlētu aizvadītās vasaras
"labākos sasniegumus B, Cečina sakārto-,
jumā: 100 ni Priednieks > l l j 2 ; . 200 m Sališs
23,9; 400 m Teteris 52,8; 800 m Teteris 1:58,0;
1000 m Teteris 2:36,4; 1500 m Upenieks
4:13,3; 3000 m Upenieks 9:10,2; 5000 m Ram-ma
17:54,9; 4X100 m Zviedrijas latvieši 47,5;
110 m barj. Graudiņš 16,2; 200 m barj. Upenieks
28,3; 400; m barj. Upenieks 60,1; desmit-cīņā
J. Plīsis 5593 . p.; augstlek§anā_ Galviņš
1,82; kārtslēkšanā Danoss 3,40; tallēkšanā
\
Bukarestā, Parīzē, Bagdadē, šaipus
uh viņpus „dzelzs aizkara", rindās
pie veikaliem, kafejnīcās vai uz ielu
stūra, visur. sajauktajā šolaiku
pasaulē, kur ļaudis uz brīdi satiekas
savās ikdienas gaitās, tie labprāt
pārmij kādu vārdu un cenšas padarīt
sev sūro dzīvi ciešamāku ar kādu
joku. „Time" sakopojis savu korespondentu
dažādāsi pilsētās noklausītas
sarunas un anekdotus. Dažus no
tiem sniedzam izvilkumā.
Bukarestā , rumāņi uz laiku aizmirst
„neuzvaramās sarkanās armijas"
varenību, uzklausot stāstu par
pēdējo amerikāņu lidojošo supersu-persupercietoksni,
Tas ir tik liels, ka
pilots, saklapsīj iš aizmugurē aizdomīgu
troksni, aizsūta ziņnesi ar motociklu
izpētīt trokšņa cēloņus. ,,Ak,
tur tikai lejas klājā notiek futbola
sacīkste," skan ziņojums. Drīz sākas
jauns tracis. ,,Peldbaseina telpā sumina
polo : turnīra uzvarētājus."
Beidzot negants blīkšķis. „Šoreiz
zēni ir ļoti. nikni, sēr," ziņo sakarnieks.
„kāda: krievu lidmašīna gribēja
mūs kaitināt, ielidoja pa logu,
bet nogāzās basketbola laukumā."
SLUDINĀJUMI
ZIEMSVĒTKU DĀVANA
lielā izvēlē Nameja, Daugmales, Saules, Muciņu,
Rucavas uc aproces, gredzeni, saktas,
auskari uc rotas, '•' kā arī dzint. krelles un
sudr. cigarešu etvijas. Katalogs bez maksas.
KONSTANTĪNS TUMILS-TUMILOVICS,
Manriheim, Lettenlager, Nebenius Str. 9. (222)
Av Kalnaj
07a) Mannheim, Nebeniusstrasse .9,
J pMEDIŅA, E. U N y. DSRZIŅU
uc
solo un latviešu tautas dziesmas,
kā arī latvi^u pastmarkas.
(208)
DIVI BRASI SKOTIJAS OGĻRACI, kuru
Skotijas vējos atsalušās un lietū izmirkušās
sirdis spēj atkausēt un izžāvēt tikai mīlas
liesma, vēhs iepazīties ar tautietēm līdz 25
g- nop. prec. npl. Atbilde garantēta katrai^
Vēlams vēstules ar fotogranjū. Vēstules adresēt
Imantam un Pēterim. P. Dudelis: Mi-ners
Hostel Armadale, North Street, W.
Lothian, England. ; (223)
LATVIETĒM VISS PAlSAULĒ!
• Lūdzam steidzīgu latviešu sieviešu invāziju!
Pretējā gadījumā mums draud bezno-teikumu
kapitulācija iedzimto jaunavām. . Četri
mūsu draugi jau sagūstīti. Mēs trīs (dzīvu
sievu atraitņi) izmisīgi vēl mēģirfām turēties
pie latviskās kopības. ' Palīdzat! Rakstāt no:
pietnā precību nolūkā Jaunākajam (25 g.),
Vidējam (31 g.). Vecākajam (47 g.): Brasus,
Mincrs Hostel Huncoat Accrington, Lancs,
(225)
llllllllll lllllllllll m
ATĪ šāda „storija" nāk no Buka-restas,
un par to apgalvo, ka tā esot
patiesa. , Kādam amerikāņu diplomātam
radās vajadzība satikt augstu
rumāņu amatvīru stingri apsargātajā
iekšlietu' ministrijā.; Pēc vairākiem
nesekmīgiem .mēģinājumiem amerikānim
beidzot arī izdcļdas iekļūt namā,
un, tiekot laimīgi garām neskaitāmiem
sargiem un kontrolēm, viņš
beidzot nonāk īstajā stāvā. Tur ir tikai
divas durvis. Pie abām stāv
smagi bruņoti slepenās policijas posteņi.
Amerikāņu diplomāts parāda
savus dokumentus pirmajam sargam.
Tas neuzticīgi aplūko papīrus un to
īpašnieku, tad pazūd aiz durvīm.
Amerikānis gaida, gaida. Pēkšņi
sargs pie otrām durvīm, vērīgi palūkojies
augšup un lejup pa gaiteni,
metas pie izbiedētā • diplomāta, aizsmakušā
balsī čukstus noprasīdams:
„Kad tad amerikāņi ieradīsies?" ;
i M;AKSLINIEM^^^^^
I ; ;• : DAI^JAMATNIEKI ?x V
I ROKDARBU KOPAS!
1 TORŌNTO LATVIEŠU mākslas sa-
= lons un grāmatnīca I. Batraks & V. _
= Ziediņš pieņem komisija gleznas, tau- =
= tas tērpus, rokdarbus, v lelles, _ baltos =
= darbus, . visus koka izstrādājumus, =
^ gredzenus, saktas, ādas un keramikas =
= izstrādājumus. =
^ ^lōrēķināšanās nekavējoties pēc; =
^ eksponātu pārdošanas. Tuvāka • infor- s
= formācija pēc adreses: 287 PALMER- =
= STON AVE ļ TORONTO, ONTARIO, =
i CANADAJ (226) =
iilllllllll liillllllllljllllllllljllllilltlllllllllllllilil
bās vai formēšanā neokupētajos V i dus-
und Dienvidkrievijas apgabalos,
arī 9. oktobrī saņēma pavēli tūlīt
doties Maskavas virzienā; neatkarīgi
no ta, kā šīs vienības bija sa-saigatavotas
un apbruņotas. Dažas die-das
vēlāk maršalu Timošenko nomai-
.JiATVIJAS" ABONEMENTS.
pwū«ndt laikrakstu pa atsevišķiem «k-semplāriem
(līdz 3 eks. lesk.), dakšā
DM 3.— mēnesi 4- DM 0,50 par piesūtīšanu;
pasu tinot kollektivi vairāk par
3 eks. — DM 3.— mēnesi oar eksemplāru;
pasOtinot uz ārzemēm un maksājot
Vācijā DM 3.- mēnesī DM 0,80 par
piesūtīšana. Sludinājumi maksā DM 0,70
par viensleflsas nonoareille lespiedrindas
aizņemto telpu. Dart« meklēšanas slndi-nāļumi
par puscenu.
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naudas pārvedami un korespondence adresējama:
Latvijai" (13b) GQnzburg/Do.,
Bfirjfrermcister-Landmannplatz 7.
Latvija iznāk trīs reizes nedēlā - otrdienā
», cetortdienās on sestdienās.
Iznācis
WŅA PURAPUĶĶS
:< : SAVS KAkTiŅSv SAVS^
STŪRĪTIS ZEMES
J. Soikāna illustrācijas. Cena DM 4,50, at-atkalpārdev.
atlaide. Pasūtināma: Gross-
Bandelsgesellschah „TurIba", (20a) Liibeek,
Hartengrube 25/27. (224)
IRO' STARPTAUTISKAIS MEKLĒŠANAS
DIENESTS/. AROLSENA, V
. ; "I MEKLĒ:
Hariju Anderspnu, • dz. 21. 3. 1923, Ventspilī,
pēdējās ziņas no Ansbachas. . Alfrēdu
Gāzi, dz. 14. 3. 1925. Kuldīgā, p. z. no
Zviedrijas. Zigfrīdu Hausmani, dz. 27. 8.
1919. Latvijā, p. z.: no Kurzemes, Juliānu Ernestīni
Jakobsonik, dz. 20. 7. 1905. Rīgā, p. z.
no Vācijas. Vikitoru Libcku, dz. 29. 12. 1924.,
Rīgā^ p. z. no Brēmenes. Kārli Lorenci, dz.
27. D. 1915. Rīgā. Aleksandru Martinsonu, dz.
8. 5. 1909. Sausne>as pag., p. z. no Cechoslo-vakijas.
Vilhelmu Michailovu, 32 g. v., dzimis
Rīgā. Tāli PomervL Teodoru Prikuli,
45 g. V . , p. z. no Dancigas. Pēteri Šņeideru,
dz. 1909. Engures pag. Ellu Secmani, dz.-
1883. Rīgā, p. 2 . no Berlīnes. Arturu Arvīdu
Vītolu, dz. 1914. Krievijā, p. z. no .•Vangažiem.
Almu Vismani, d. 1. 12. 1907. Valkā,
p. z. no Luneburgas. Saru Zacharipu, 25 g.
V . , dz, Simferopole, p. z. no Rīgas; Samuelu
Zacharinu, 54 Ig. V., dž, Daugavpilī, p. z. no
Rīgas. Freidu Zacharinu, 51 g. v., dz. Vil-komirā,
p. z. np Rīgas. Mirdzu Maiju Jumiķi,
dz. 13. 5, 1919. Zemgalē, p.. z. no Ofcnba-chas;
Abi Jungmani, 60 g. v./ p. z. no Rīgas;
Josefu Jungmani, 39 g. v., p. z. no Rīgas;
Leo Jungmani, 42 g. v., p. z. no Rīgas;
Otomāru Lāci-, dz. 26. 5. 1909. Rīgā; Edgaru
Laivu, p. z, no Rīgas; Zani Miezi, dz. 1908.
Jelgavā; E'llu Miķelšoni, dz. 1909. Parmā,
p. z. no Halles/Saales: Eduardu Putriņu, dz.
20. 4. 1941; Prāgā; Gvido Svembergu,
Budapeštā, kur Kremļa ēna aug. ar
katru dienu lielāka un tumšāka, apgrozībā
ir stāsts par diviem strād-r
niekiem — Erno un Lajošu, kas iŗ
sava veida ungāru Brencis un Žvingulis.
Abi pārrunā, vai dzīve. „tautas
republikā*- ir labāka nekā agrākās
dienās.
„Noteikti labāka,** apgalvo Erno.
• „Kāpēc?" grib zināt Lajošs.
„Nu redzi," izskaidro Erno, :,,agrāk
tu, cilvēks, dzīvoji aukstā, netīrā dzīvoklī,
brokastīs ieēdi pāris maizes
garozas, tad sali uz ielas, gaidīdams
•tramvaju. Pēc sūras darba dienas tu
atgriezies mājās ūn atkal visu naki
sali. Tagad ir pavisam xitādi. Šefa
auto tevi aizved uz darbu silta, tīra:
birojā, un pēc beigta darba šefs tevi
atksi mašīnā pāriem līdzi uz savu
grezno dzīvokli.. Tur tu ieēd: karbonādi,
iedzer sarkanvīnu un, pēc ta--
ses kafijas ar liķieri pie kamīna,
giilsties mīkstos pēļos tīrā gultā šefa
guļamistabā."' •
,,Ko] un tev gadās tādas lietas?!**
brīnās Lajošs..- ^ '
,,Ņeesi nu muļķis,*' atbild Erno, „es
runāju" par savu meitu." ';; * * *
Beidzot divu franču saruna bārā:
Pirmais: Ja krievi iebruktu Francijā,
Trumens nomestu savu atombumbu
Maskavā, nevis Parīzē.
Otrais: Cest ?a. Vad krievi mus
visus deportētu uz Krieviju, tāpat kā
tp darīja vācieši.
Pirmais: C'est ^a. Tad visi krievi
nāks šurp un dzīvos Francijā.
Otrais: C'est Ģa. Tad vislabākais
būtu izskaidrot Trumenām, lai viņš
nemet savu atombumbia Maskavā.
Pirmais: C'est Ģa: Tad, ja viņš to
nemetis, uz Maskavu, krievi mūs nesūtīs
uz Krieviju.
Otrais: G'est Ģā: Tad" Trumenam
patiesībā nevajaga atombumbas.
Pirmais:^ C'est Ģa. Kas tad mums
būtu ko bē^āt?
Otrais: G'est Ģā. Iedzersim vēl
vienu. ', /
Pirmais: C'est ga. Aiziet! m\ T .
KrusiN/ārdu mlk^^
Mūsu 1948. gada labāko' vieglatlētu v dū re.
prezentēt, sportisii, kas tagad dzīvo vL f
Zviedrija, Anglija, Beļģijā un Cllē
Sieviešu sacensības pārstāv, tikai Vācijas un
Austrijas atletes: 60 m Buka 8,0; 100 m fil^
13,0; 200 m Bebre 28,8; 80 m ba/j ?J^l
14,8; 4X60 m Fulda 32,0; 4X100
54.9; lāllēkšanā Ringenberga 5,29 ^ugstlēk.
sana Ringenberga 1,48; šķēpā Riekstiņafosf
lode Ringenberga-11,53; diskā Bebre 34!24'
piecciņā Ringenberga 232 p. šķēpa meiēia
Mundrite .Riekstiņa, kas ir rekordista S
dzemeka radiniece, domā par izceļošanu uz
Cih. B Cečins zina informēt, ka Lavīze
Puce-Aldzere dzimtene pieccīņā šogad sasnit
gusi 234 p,, paliekot tikai 1 p. a i z ^ R n gS
gas oficiāla Latvijas rekorda. Pūces-AldzerL
rezultāti atsevišķās disciplīnās: 100 m IsT
Ja_ jau par skaitļiem, tad par skaitļieml
„ i r i 3 lielie V - pasaules visu laiku I O K S U :.
1238 p. .(lodē 17,68 m 1948. g. ); 3 K^si
līni (Itālija) 1232 p. (diskā 55,33 m.
Pasaules rekordists Korneliuss Varm«rdam
nule beidzis; savus maģistra eksāmenus Stc^
lorda universitātē. Diplomdarbā sportists
rakstījis. par teoriju un praksi kārtslēkšanā.
Pasaules rekordistam, lodes grūšanā Carlim
Fanvāilera tikko izdarīta muguras skriemeļu
operācija. Tā pārciesta sekmīgi, un sportists
nākamajā pavasari atkal cer atjaunot treni^
rius. ^ Savas slavas kalngalā pašreiz ir itālis
Adolfo Konsolīni - vecais un atkal ari jau*
nais pasaules rekordists diska mešanā. , la
alto 11 nome d'Italia per la bravoura di Con-solim",
lepni saka itāļi; : „Konsolīni lielais •
sasniejgums liek tālu skanēt Itālijas vārdam"
Romas kafejnīca „Sport-Borghett:" ir itāli
slavenāko sportistu satikšanās vieta. Kafej- '
nīcas saimnieks šajās dienās lika galdā' 100 :
pudeļu sava vislabākā liķiera. Ieradās daudz
izcilu sportistu - futbolists Piola, 400 m
skrējējs Sidi, auto braucējs Parufi uc sporta
pasaulē pazīstami vīri. Augstā sabiedrība
godināja 1,86 m garo un 90 kg ^smago pasaules
rekordistu Konsolīni,- kas šodien ir Vvlcna
no vispopulārākajiem, cilvēkiem Itālijā.
Vēl. pāris jaunumu. Franču vieglatlētikas
eksperts Pauls Dupo žurnālā „L*Ēquipe" publicē
Eiropas 1948. g. labākās vieglatlētikas
nācijas: 1. Zviedrija 76,5 p., 2. Francija 32
p., 3. Cechpslovakija 15,5, bet pēc tam seki»
PSRS un Somija ar 15 p. - Jānim Stendic-niekam
atkal radies jauns konkurents: dien»
vidslavs Vujačičs sezonas nobeigumā metii
šķēpu 70,86 m. — Zviedrijā atklāta jauna •
afēra par amatierisma noteikumu pārkāpšanu.
Profesionālismā apvainoti Londonas olimpisko
spēļu trīs uzvarētāji: Sjestrands (3000 m
šķēršļu: sķrējieM), Eriksons (1500 m) un AI-dens
(trīssoļlēkšanā). — Mūsu sportistiem
var interesēt, ka vācu slavenais Vieglatlēti*
kas treneris Jozefs Vaicers atkal atjaunojis /
1933.. ģv aizliegtā žurnāla „Start und Ziel" i ^ f
došanu. Vaicera padomi vienmēr bijuši cieņa. \
A rn. Sm»
Ari
jļavokli Kina parļ
kritisku ,
divu'dienygg'minis:
i "^''SLU Vašingtona pa|«
^.-S'rSžurnāHstujauta^u^
fjrS-I «Smālts apMsparršieadlse sa atrte Picŗ.
*; „ ka ari Ķīnas vēstnie
'jfvalstis Velingtons J
' ^ ^ S d l S m e n u steidza
•^"TiaSam Cangkaišfl
^^ruSs a prezidentu Kū
^. 'dsv galva viņu uzmu
ii
. Vai T
ySS)Kjis Ķiņai^^^M jeālu
.^tnieks^iiepaskaidrojļs
askis aprindas Vašingtona izsaK
S i ā ^ Valstis:;savu palīd
ļSieliriāt.vienīgi tāda
S^ja Cangkaišeks „radikali p
i " valdību. LIdzšinejie_ p
S U i rāda, ka amerikāņu leŗ
aniunici.ia,-kas nosūtīti u2 Ķi
JllelSkal daļai krifaši komunii
^a'Stāvoklis Tālajos \austrurr
to- rūpes Savienota]ām .Valst?
kina ne vien lielie Ņujorkas
. bet; arī provirices la
Igaunis Antons Rādiks sacīkstē Ņujorkā
zaudēja amerikāņu vidējā svara, bokserim
Raftam Zanelli 5. gājienā ar knock-out. Za»
nelli pie tam bija 5 kg vi<^glāks nekā RSdIks.
Zviedrijas futbola vieaiba, kas uzvarēja
Londonas, olimpisko spSļu turnīrā, zaudētu
katrai Argentīnas 3. 5tgas amatieru izlasei,
saka kāds argentīnieš,ti futbola žurnālists tm -
piebilst, ka Eiropas vienībām, lai tās gūtu
sekmes, 1950. g. pasaules meistarsacīkstēs
Rio de Žaneiro, jāspēlē 4 vai 5 klases labāk ,
nekā zviedriem Londonā. Tas ir bargs sprie-diims.
Briseles sporta laikraksta ,,Les Sports"
daktoram ir tizvārds, kas latviešiem laikam
nebūs mazāk grūti izrunājams kā angļiem
mūsu Stend2eniek9, proti — Ickx.
raksti. ' Teksašās štatā iespiest
>niig News*^ raksta, \ ka ameiV
p-p^idzības atņemšana nozīm
visas Āzijas .zaudēšanu... „G1<
.,_I)einocrat", kas iznāk; St. Lu
m konstatē, ka • „yienīgais glabiņs
jpama Ņankingās valdības re
pizacija", : ,
Pa to laiku komunistu ofens
^turpinās, ar neatslābstošu s
% Reuters ziņo, ka cīņu ^smag
inķts, tagad .pārsviedies: uz
.3;-.,Ti^nsinas Neizcēla ilnij
Nia, komunistu caurrāviena dē
ludēta •, biļušā' Ķihas;' kara
ļivaspūsēta P!ekinģa. 'Ziemeļu s
a virspavēlnieks. ģenerālis Fut
BOt nolēmis no turienes evakuēt
w galveno mītni. • BBG, AZ, G
Pārvedot mums naudu pa
neaizmirstiet uz pārveduma talona
otrā pusē atžtmeW P a r k o j u s
maksāiat;;-ii^'
Dziļās sērās paziņojam, ka mūsu mīļais vīrs^ tētiņš, brālis un radinieks
Arnolds
dzim. 1907. g, 6. decembrī Vecgulbenes „Porameros", miris traģiskā nā^'ē 1948. g.
7, novembrī. Guldīts svešā zemē, Volterdingenas kapsētā pie Soitavas.
Mīlestība nekad
nebeidzas . . «
Viņu piemin '
sieva, dēliņš, māsa un radinieki,
Mūsu uzticīgais draugs un goda vīrs
Arnblds Pōrhmete
Mēs ciešam un cietīsim,
bet mūsu uzticību Latvijai — nesalauzīs!
I 2 . 3 4 6
7 ; •>«.<•
š ļ9 10 i i
12
IT"
T f <
i. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-25-06
