Bavarijas Latviesu vestnesis, November 25, 1948

              irs koku ga.
sauciens at.
|os dabas spe,
augšas
I pelēkos ledus
j^žēlastības un
flajiem atva-
^ jomām, Ti-
'1 JiPSja daži
^a nokduti
izputēja gai,
s^tt^afi pamodi­na
atkal tral-pagājis,
daudz
tecējuši, vķa
a vizbulīte
^ jauna vasara
isa d2ive mu-pali.
parādījās Mi.
ķi?ada kā ne-
'sgaŗām upea
al Tqu Niko-sēkļa?
Jā, j i
viņi tur cīnās
gluži kā pa^
sirds. Šķiet,
kās tikko pa­asā
brīdī Elīna
usi nolaiž ads.
s Smip, kaut
opavasar nakt
i ātrāk raženo
atbrivottt
viena p§c
oņiem. Platais
aunajām nied-iilķīgi
kā a^
da lāviņas ču^
s plostus m
em un piesēja
plSm. Ūdens
ražas garām,
mSSanos. Tie
krastiem beal
šis un izdzer*
aii^ākkārt viņi .
iestādīja kar*
tin rūpju pā-a
īstajā druva,
posts un bads
i^Gs rakstos^
tņgšu kaliņes»
aržu" stilbu ia-ņoja
gar fiSkll
pret dienvidrl-
.ē nēsavilkMes
•tašu nevar at*
ļ,ities bez darbat
pretī 'Zīļu šā­viņš
aizblg, ko
imntekl jau sen
ems vēl prlek-ihS.
Plostus ne-
Jo kuru katru
deins.
iņš k^du dienu
am.,, Atkal iesi
eigas)
n
rīnumstebulīte»
un J. Zvirbuļa
izdevis Sējēja
-as pats apgāds
lalendāru 1949.
la fotoattēliem.
1—1
utbola meistar-rby
County uz-
-0 un punktu
Seko Newcastle
pag. gada meis-
Vleglatlētikas
ikā, kāds if
71,40 m. - Va-oksa
čempions
aicināts startēt
VIŅA SLIDOS
JESS
slidošanas^ meistare
eradusles Argentīna.
sS ne Clles uzne».
ieglatlēts E. tflipc,
i iiSs skriešanas rf
ēties mākslīga ledus
- A. Dzeguze-N«
stēs.
IR SACHA
ĒNS?
eitung'Mntervil^^^^^^
meistaru volfS»'*
. „ Š a c h a mo^'f
;ha" aktualitātēm
inomcni ir an mu^u
V E.: Zemgalis,
ens M)is d2ŗd4,
pēdējie jauMnaJ"""
LATVIA
Latvian Newspaper
nktuhed onder EUCOM Ovil
Kf DivisJOD ABtborisatioD
nUvNiDnPP 1lQ96fi. PPuubblliisshheerr
Editor: Kārli? Rabācs.
./-Tn:bl.*' Gfinzburg/D.. Bgm.-
near
r Tffl-Pl "^^ Tirculation • 4000. Ssbed three tim?;? w«ekly.
S ofiice: GtinzburR/D«.
nprip.'ni^-7Jmm?rmR'.n-StT. 2
LATVĪAN NEWSPAPER
Nr. 193 (209)
)etui-tdien, 1948, ģ. 25. nov.
Iznāk tris reizes nedēļā,
. i z d e v ē j s : BALK ^ uidevumā
Latviešu preses darbinieku 9a*
darbības kopa. Atbildīgais re­daktors
: K. Rabācs, redaktori:
L. Bērziņš, M. CulItis,B. Ķī­selis,
A . - Liepa; H. Miuden-bergs,
A . Smits, Adrese:.Giln2-v
burg-Do:; red.: Dorainikus»
Zimmermanastr. 2 (tālr. 50).
ap$.: iMarktpL 25 {i. 84).
Runā p^r Formozas salas nodošanu amerikāņiem
Tagadējais stāvoklis Ķīnā - Vašingtonas nepareiiās
politikas sekas
Kopš pagājušās nedēļas beigām, ķad Nankingas valdība ziņoja par
panākumiem Sučovas frontē, otrdien stāvoklis Ķīnā atkal pasliktinājies.
Cangkaišeka karaspēks atstājis Hopejas provinces galvaspilsētu Paotin-gu,
un kom^-i^isti tagad atrodas vairs tikai 27 km no Tientsinas. Ļoti
asas ciņas notiek Ziemeļķīnā: nemiernieki cenšas izlauzties cauri Lie­lajam
mūrim, lai pēc tam sāktu ofensīvu dienvidu virzienā. No 35 Ķī­pas
provincēm tagad jau 13 ir komiinistu rokās. Ari centrālās valdības
aprindās stāvokli Nankingas frontē uzskata par ļoti ļaunu. Ziemeļva-karķinas
militārais virspavēlnieks ģenerālis Cangčičungs griezies pie
maršala Cangkaišeka ar lūgumu ievadīt miera sarunas ar komunistiem.
;AP ziņo no Vašingtonas^ ka paš­reiz
notiek sarunas .par atbalsta
punktu iznomāšanu. Savienotajām
Valstīm Ķīnā. Konkrēti ir runa par
formozas' salas' nodošanu amerikā­ņu
pārvaldē. Kopš komunisti ieka-lojuši
MandžūrijU', Koreja kļuvusi
par izolētu territoriju. Lai to va­rētu
pasarF^āt pret komunistu. eks­pansiju,
ASV būtu sevišķi svarīga
b'aze Formozā. Pati maršala Cang-kaito
kundze esot uzaicinājusi Va­šingtonu
iesniegt Apvienotajām Nā-cii
§m pieprasījumu . pēc rļārvaldes
tiesībām pār šo salu. Minēto infor-
\naciiu netieši apstiprina ari tas, ka
Formozā dzīvojošie amerikāņi līdz
Jlm vēl nav saņēmuši rīkojumu ta
'atstāt, kamēr no citfem Ķīnas daļām
Savienoto Valstu pavalstnieki, jau
M evakuēti. Vēl oirmdien 150 personas
ar kādu amerikāņu transporta kuģi
atstāja Ķīnu. Citi 350. to vidū 100
misionāru, ieradušies Šanghajā, lai
Ķ pec tam dotos uz ASV. -
Otrdien Vašingtonā oficiāli pazi­ņots,
ka maršalam Cangkaišekam un
i
w
• • ^
I
m
m
Valdības krize Beļgiji
turpinās
BeļģjTā .jau vairākas dienas turpi­nās
valdības krize, pēc tam kad at-l^
āpās līdzšinējais 'Spāka . kabinets.
Domstarpības radna nāves sods kara
II noziedzniekiem.' Katoļu partija iz-'
: | teicās pret to, motivējot savus iebil-
'/I dumus ar norSdIiumu, ka nāves sods
Beiļ({ļā jau kopš gadu desmitiem
atcelts. Pēc pavaldoņa lūguma, val-dibas
sastādīšanu no'jauna uzņēmās
sociālistu partijas pārstāvis un līdz­šinējais
ministru prezidents Spāks.
Viņa pūles tomēr izrādījās nesekmī-
Sas, jo kātoju partija pieprasīja sa­mazināt
ministru skaitu kabinetā,
^am Spāks nevarēja pievienoties.
Tagad pavaldonis uzdevis valdību
sastādīt bii. finanču ministram Gas­tonam
.Eiskintam, kas ir katoļu par­tijas
loceklis. BBG
Indonēzijai piešķirti 4,5 miljoni do­lāru.
Āzijas palīdzības komisijas
priekšsēdis Klīvlends paskaidrojis,
ka Ķīna līdz šim saņēmusi palīdzī­bu
vairāk nekā 100 miljonu dolāru
apmērā. Pašreiz ceļā atrodas sūti-juiTii
par 50: miljoniem dolāru. Saim­niecības
lietpratēji Vašingtonā ::to-mēr
doļfchāj ka visa.līdzšinējā ameri­kāņu
palīdzība bijusi vairāk simbo­liskas
dabas.
ASV kontaktu ar Ķīnu nodibināja
jau 18. gadu simtenī. Pēc Filipīnu
salu pārņemšanas 1898. gadā, Savie­notas
Valstis bija tieši ieinteresētas
politiskajā situācijā Ķīnā. Pirma­jam
pasaules karam beidzoties, Va­šingtona
atbalstīja ,,atvērta durvju
politiku", kas atļautu visām valstīm
brīvu tirdzniecību ar ķīniešiem. Tai
laikā Padomju Savienība neizrādīja
lielu interesi par Ķīnu. Lai gan da­žos
milzu valsts apgabalos komunis­tiem
izdevās iegūt -noteikšanu, kuo-mintanga
partija ar maršalu\ Gāng-kaišeku
priekšgalā viegli tika ^r tiem
galā. Stāvoklis mainījās pēc Pērl-harboras.
Vašingtonai vajadzēja izšķirties,
kura valsts, Japānai kapitulējot,
pāmems vadītāju vietu AziJā.. • Ne­laiķis
prezidents Ruzvelts Kairo kon­ferencē
1943. gadā vienojās ar Cer-čilu
un Cangkaišeku šo vietu-atstāt
Ķīnai. Vēlākie notikumi pierādīja,
ka ininētās konferences lēmumi mai­nīti.
To tagad Savienotajās Valstīs
daudzi izmanto, kritizējot Vašingto­nas
nepareizo politiku. Viens no asā­kiem
kritiķiem ir nelaiķa prezidenta
Ruzvelta personīgais draugs un bi­jušais
ASV vēstnieks Maskavā Bul-lits.
Pēc viņa ieskatiem, Ruzvelts un
CerSils lauzis Kairo vienošanos,, pa­rakstot
ar Padomju Savienību 1945.
gadā Jaltā slepenu līgumu, kas no­drošināja
Maskavai tiesības uz Man-džūrijas
dzelzceļu, Dairenas ostu un
Portartūru. Bullits pārmet arī, ka
abi rietumu. valstsvīri atzina „tau-tas
republiku" ķīniešu Arējā Mon­goli
jā, Dienvidsachalinas aneksiju
un par neko uzdāvināja Padomju
Savienībai Kuriļu salas.
Jramula un neitrālie no jauna sāk
pūlēties ap mi
: Otrdienas vakarā Drošības pado-nies
priekšsēdis Dr. Bramuļa saņē-
ASV, Lielbritānijas un Franci­jas
delegāciju saskaņotās atbildes u z
aptauju Berlīnes valūtas iautālumā.
Jadomju Savienības atbilde bija no­dota
^jau sestdien. Pēc visu četru;
atbilžu saņemšanas Bramula vakar;
^iekavējoties sasauca Drošības pado­mes
sēšii neitrālo valstu pārstāvju
apspriedi par jaunu starpniecības
-^l&ājumu rietumvalstu un Mas­kavas
pretišķību izlīdzināšanai.
^Pretēji UN koasanulces priekšsē­ža
Dr, fveta cerībām, ka .Berlīnes
varētu atrisināt trīs nedēļu
^^^kā, trīs rietumvalstu -delegāti Dže-s^^
Ps, Kedogens un Parodī par izre-
^2em ir visai pesimistiski. Rictum-
•ļ'^^stis tomēr katrā zinā gatavas ,at-
^ balstīt Bramulas centienus. Kāds
•' ^'Jierikāņu pārstāvis Parīzē, presei,
^•^^ŗies, ka padomju rīcība Berlīnē
nekādi nevar sekmēt atrisinājumu,
^c^ada cenšas Bramula un: P^-'^ci
^'l^ŗia kollē^as Drošības padomē. Ru­nātājs
dibinājies uz Berlīnes note_i-
"^^ļ^ aprindu 'konstatējuma, ka stā-
J^^^jls tur esot tādā mērā paslilcti-l^^},
-ka Drošības padomes starp-
^^ccibas mēs^ināiumi lemti neveik-
'J^^^' Arī amerikāņu UN delegāci-
I :?sjoceklI piekrīt' ka situācija Ber-ļīļ^
Pēdējās nedēļās kļuvusi stinri
liktāka, bet neuzskata Bramulas
^^nāļumus par bezcerīgiem..
BBG speciālkorespondenta ,iņ-
•I
formcīcijas, rietumvalstu delegāti
Parīzē izteikuši protestu pret kādu
..New York Herald Tribune" nega­tīvu
rakstu. Tajā teikts, ka
krievu rīcība pēdēja laikā esot ra­dījusi
stāvokli, kas vispār padarot
oroblēmātisku ASV gatavību tālā­kām
sarunām;
Ontimisti UN aprindās norada, ka
pozitīvi momenti V esol^^ amerikāņu
nule uzsvērtais viedoklis, ka viņu
valdība joprojām giib atbalstīt Bra-imilu,
rietumvalstu piekrišana vien­laicīgai
blokādes r^tcol.šanai un va­lūtas
jautājuma regulēšanai. kā_arī
krievu atbildes .„iedrošinātāju"
noskanu.
..Basler Nachrichlen" ziņo. ka. pēc
Londonas politisko aorindu uzska­tiem,
stāvoklis Berlīnē joprojām ir
ļoti vārīgs", un ang]u pusē esot vai­rojusies
nepacietība un sapīkuins,
ievērojot to: ka gaisa tilta uzturēša­na
kļūst arvien grūtāka un prasa arī
upurus. Londonā dzirdētas domas,
pa patiesībā taču esot ' nedzirdēts
stāvoklis, ka viens no četriem viena
nama īrniekiem pastāvīgi spiež pā­rējos
trīs ienākt namā nevis pa dur­vīm,
bet iekāpt pa sloīrstcni. Ģe­nerālis
Klcjs jau pirms da/iem mē­nešiem
ieteicis panākt sauszeme?
ceļu atvēršanu uz Berlīni ar varas
līdzekļiem', bet viņa plāns atdūries
uz enerž'isku Francijas un Anglijas
un oa daļai arī Vašingtonas aprin­du
pretest'lbu. BBC. NYHT. NZ
nesa-
.-nūnistu
Pēc Japānas kapitulācijas
skaņas Cangkai.šeka un kii
starpā kļuva aizvlien lielākais... Jau
1945, gada rujdenī toreizējais "ASV
vēstnieks Ķipā .ģenerālis Harlejs at­kāpās
no sa.va posteņa tikai tāpēc,
ka ;,PadonTļu Savienībai draudzīgās
aprindas Vašingtonā^ kavēja . viņa
darbu". Bullits savas kritikas tur­pinājumā
riorāda. ka .arī tagadējais
ārlietu ministrs Maršals,^ ko prezi-
'(Beigas 5 Ipp.)
AmedkaM joslā
spipgu organi­zācija
Amerikā'ņu bruņoto spelšu gal­venais
štābs Heidelbergā otrdien
paziņoja, ka izdevies atklāt kādu
organizētu s|)ieg-u tiklu, amerikā­ņu
un pa daļai angļu joslā un
apcietināt 20 tā dalībniekus. Ap­cietināšanas
izdarītas pēc ameri­kāņu
pretizlūkošanas dienesta
norādijumiem.i Lielākā daļa spie­gu
notverta amerikāņu joslā, ^
Mincheņē un tās apkārtnē, bet
daži angļu joslā. Spiegošanas tīk­la
centrs bijusi Mindiene.
Pēc aģentūru papildus ziņām,
spiegu organizācija esot darboju­sies
Cechoslovakijas. valdības uz­devumā.
Spiegiem bijis jāsniedz
ziņas' par amerikāņu karaspēku
un militārām ierīcēm, bez tam\
par Sudētijas vāciešu un čechu
bēgļu darbību Vācijā. No līdz
šim apcietinātam 20 personām
tikai viena uzdevušies par čechu,
kamēr pārējie ^ot Sudētijas vai
valsts vācieši. Apcietināšanas
notikušais jau pirms 14 dienām
pēc ilgas novērošanas. Tagad
amerikāņu Iestāžu rīcībā ir plaši
apsūdzības materiāli. Spiegu lie­tu
iztiesās amerikāņu: speciāla
tiesa. BBC, St J
a nama(
]\IARŠALA ATKĀPŠANĀS
VĒL NAV IZŠĶIRTA
Vašingtonā jau trīs dienas' turpi­nās
prezidenta Trumena svarīgas po­litiskas
apspriedes ar ārlietu minis­tru
Maršalu. Maršals no Parīzes at­lidoja
speciālā lidmašīnā. Aerodro­mā
viņu sagaidīja pats prezidents un
augstākie ārlietu ministrijas pār­stāvji.
Apspriedes s^kās pirmdien
un turpinājās visu dienu, v Vakarā
Trumena preses sekretārs Ross žur­nālistiem
' paskaidro ja. ka pārrunātas
vairākas'„ļoti svarīgas": problēmas.
AP ziņo, ka abi valstsvīri pirmā
kārtā pārsprieduši stāvokli Tālajos
austrumos un maršala Cangkaišeka
ūgumu pēc .steidzamas palīdzības.
Netieši šo informāciju apstiprina arī
paziņojums, ka Ķīnai piešķirti 4,5
miljoni dolāru: Labi apstākļu pazi-'
nēji izsakās, ka prezidents Trumcns
ļoti. norūpējies par komunistu eks­pansiju
Ķīnā. Lidz ar maršala -Cang­kaišeka
situācijas analizi, lielos vil­cienos
apspriests plāns, kā ierobežot
komunisma ekspansiju visā pasaulē.
Apspriežu rezultātus gaida ar vis­lielāko
interesi.
Politiskās .'aprindas Va.^ihgtonā
domā, ka. šai konferencē izšķirsies
arī jautājums par Maršala palikšanu
ārlietu ministra postenī. Sagaidāms,
ka prezidents viņu Jūgs p:ldīt līdz­šinējo
pienākumu vismaz tik Ilgi,
iekām izstrādās Atlantika' paktu un
nomas uh aizdošanas līgumu, kas
paredz Rietumeiropas apgādāšanu ar
ieročiem un kara matei^Iiem. Va­šingtonā
izsakās, ka , vismaz tuvāka­jos
pāris mēnešos nav paredzējis at-kā|')
ties arī aizsardzības min"5trs Fo-restāls.
Lai gan. Maršala atkāpšanās vēl
nav izšķirta, demokrātu aprindās,
pēc AFP informācijas, izteikta doma,
ka par ārlietu ministru prezidents
varētu uzaicināt augstākās tiesas
tiesnesi. Viljemu IJaglesu (ne vēst­nieku
Londonā Luisu Daglesu)': Britu
laikraksts „Sunday Chronicle" sakās
ziji.ām, ka-; līdzšinējo amerikāņu
vēstnieku Lielbritānijā aizstās De­vis^,
kas bija līdzīgā postenī Padom­ju
Savienībā no 1936. līdz 1938. ga­dam.
Pēc tam viņš publicēja grā­matu
„Mana imsija Maiikavā", kur
izmanāmas simpātijas pret Padomju
Savienību,
UZVAR 100 KUĢU FLOTI
ko RĀDĪJUŠI UELIE ASV FLOTES MANEVRI
Pāŗstridzējuš rezultātus devuši lk^lie ASV flotes manevri Ņufaund-lehdas
piekrastē, kur pret. 8 visjaunākā tipa zemūdenēm „cīnīiās**lieia
flote ar 1(M) kuģiem. Manevros gūta atziņa, ka teorētiski 8 zemūdenes
«nīcināja flot^. ieskaitot kaujas kuģi „Missouri**, žiņo MNewsweek".
Minētais laikraksts plašākā apce­rējumā
par nākotnes kara iespējām,
norāda,'ka cailirmēra'amerikānis pa­ļaujas
uz^ pārākumu, ko ASV pie­šķir
atombumba. Bet tādi domā­dams,
cajUrmēra pilsonis para.sli aiz­mirstot
vienu svarīgu apstākli, proti
to, ka ASV dzīvībai pilnīgi nepie­ciešama'vij'skundzība
uz jūras, un to
ar atombumbu 'nevar nodrošināt.
ASV joprojām nevar eksistēt un
bruņoties, ja tās neieved lielus dau­dzumus
izejvielu, un pēdējā laika
pieredze radījusi, ka ar gaisa spē­kiem
yienj jtomer. nav ..; ies}3ē'jams.
pārvest lielākus vairumus karavīru
un kaŗaļ matķriālu.
Otrā plasaules kara laikā, tālāk
raksta ..Newsweek'\ ASV tik tikko
nezaudēja noteikšanu jūrās. Vienā
kara fazē — J942. g. sākumā — vā­ciešiem-
liietrūka tikai daži torpēdu
trāpījumi! lai gūtu pārsvaru Atlan­tijas
' okeānā. Nacistu zemūdenes
gremdēja' 'tirdzniecības kuģus pašā
ASV piekrastģ. ^ Toreiz vēl amerikā­ņiem
pēdējā brīdī izdevās pievārēt
vācu zemūdļcn/'S. kaut arī šo uzvaru
guVa ti !\ a i pēc li e-1 ie m . ci 1 \'ēk u un
matdriā 1 u zaludējumiem.
Esot ļjāzina. 'ka tikai pčdčjos pa­gājušā
kai^a ļ mēnešos vāciešiem iz­devās
sākļt 'masvo!dī?.u visjaunāko
7cmūcjlenu producēšanu. Ja vācie­šiem
būtu izdevies agrāk izveidot'šo
zemūdenes tipu. ko nosauca par
..Schnorkelu'\ 'tad Atlantijas okeāna
kaujas rezullār.? b ū t u varējis būt
radikāli .citāds, un citāds b ū t u varē­jis
būt arī v:<a kara noslēgums.
Zcmūcļcnes visvieglāk ievainoja­mas,
kad' tās, iznirušas virs jūras
līmeņa.I ,(Visas a^^sak konstruētāti,
zemūdenes bijušas spiestas vismaz
vienreiz katra diennaktī iznirt, lai
pārmainītu elektriskās baterijas, kas^
darbināja to motorus ienirušā stā­voklī.
,:Schnorkels" var kreisēt zem
ūdens gandrīz neierobežoti lilgi.. : Sī
zemūlcne, ko patiesībā esot izgudro­juši
holandiešu inženieri, arī zem;
ūdens darbojoties ar dīzeļmotoriem,
ar īpašām ierīcēm iziķiežot dūmus
un gazcs ūdenī un automātiski ie­gūstot
svaigu gaisu arī ienirušā stā­voklī.
Bez tam „Schnorkel.s" varot
arī zem ūdens attīstīt 15—17 mezglu;
lielu ātrumu. Tas ir daudzkārt, āt­rāk,
nekā spēj, virzīties citas zem-;
ūdencs,- un jau pagājušā ka]:a beigās^
pierādijās. ka.: noklausīšanās aparāti
uz zemūdeņu ' apkaj-ošanas kuģiem
taisni ātruma dēļ pret Šo zemūdens
brīnumu nespēj darboties. Tālāk
..Sclmorkcls" nav liels. Pat dienas
laiku to nevar saskatīt tālāk kā aug-
'stākaif. divu jūdžu attālumā. Naktī
to grūti ieraudzīt pat pavisam tuvu.
Apr^-ūiināta arī tā atklāšana ar ra­daru.
Knnš .«Schnorkela*' izveidošanas
un eiuk'triski. kā arī ar hidrogena
norcksidu. darbmātu torpēdu izgud-"
i'ušanas, zcm.ūdenc atkal kļuvusi par
fni'.ārtīgi bīstamu un efektī[!u ieroci..
Un Schnorkcla'' tipa zernūrjenes ir
padomju rīcībā.
Visas vācu zomūdeņu būvētavas,
kur pēdējus kai'a mēnešos masvei­dīgi
ražoja ..Schnorkclus*\ tagad ir
krievu pārvaldīšanā. Bez tam krie­vi
tic^i īcguva četras gatavas šī tipa
zcmūlcncs un apmēram 30 neno­beigtu
..Schnorkf'ka'^ daļas. Nav, pro­tams,
zinām-, cik gatavu ,,Sdmor-ļ
(Beigas-5. Ipp.)
PAR SPĪTI
POLITIKAI VEI­KALI
PLAUKST
ANGLIJA UN ASV SPRIE2 PAR
TIRDZNIECĪBAS PAPLAŠINA.
ŠANU AR PADOMJU SAVIENĪBU
Kamēr amerikāņu ai-odbiedrību
savienība AFL pieprasa visu tirdz­niecības
sakaru pārtraukšanu ar Pa­domju
Savienību, „New York He­rald
Tribune". saimniecības redak­tors
plašākā apcerējumā norāda, ka
tirdzniecības sarunas, kas pašlaik
notiek Londonā un Maskavā, lieci­not
par to, ka politiskais duelis
starp rietumiem un austrumiem ne­būt
nāv nepārvarams šķērslis vei*
kalu turpināšanai. No tā, pēc i?! au­tora
domām, varētu secināt arī to,
ka ne viena, ne otra puse nemaz ne­ņemot
politiskos strīdus tik nopietni^
kā tas,, politiskās ziņas vien lasot,
varētu izlikties.
Pēc izdevīgu tirdzniecības līguinu
noslēgšanas ar Sveici un Holandi
pagājušā, va.sarā, Maskava tagad
stājusies pie līguma izveidošanas ar
Itāliju. Tai pašā laikā notiekot sa­runas
Londonā par padomju- angļu
pagājušā gada decembrī, parakstītā
tirdzniecības līguma atjaunošanu*
Kaut arī angļi dažkārt <kritizējot pa-domiu
politiku .skarbāk nekā ameri-kār".
patiesībā tomēr Anglija šai
gadā palielinājusi tirdzniecības ..ap- -
grozījumu ar padomju satelītvalstīm
par 20 proc, kamēr' amerikāņu
tirdznieciskie darījumi ļ% šīm val­stīm
tai pašā laikā par-fe proc. sa­mazinājušies.
Tāpat PŽidoinju Sa­vienība
esot paplašinājusi tirdzniecī­bu
ar citām ,,sterliņu" valstīm, iz­mantojot
labvēlīgo tirdzniecības bi­lanci
ar ASV, lai par dolāriem Ņu­jorkā
iepirktu angļu mārciņas un
izmantotu tās iepirkumiem citās
valstīs, šādā veidā; krievi iegūstot
mārciņu jjīterliņuapm. 20 proc. lē­tāk
par oficiālo kursu. Bez tam krie­vi
tiešā tirdzniecībā ar ^Angliju ie­guvuši
100 milj. mārciņu^ peļņu, ko
visvairāk izmantojot gumijas, vapa
un svina iepirkšanai.
Par tirdzniecības, paplašināšanu, ar
Padomju Savienību tagad domājot
arī Vašingtonā. Internacionālās jaun-uzbūves
bankas prezidents pagāju­šā
nedēlā paskaidrojis, ka banka
piešķīrusi kredītus padomju satelīt­valstīm,
kas ražo kokus, ^ pret solī­jumu,
ka šis valstis, pirmā kārtā
Somija, Polija un Dienvidslāvija,
palielinās kokmateriālu eksportus
uz Pvietumeiropu. Viņš izteicies, ka
šis aizdevums „varētu pavērt ceļu
olašākām līdzīga rakstura^ akcijām'*.
Konkrēti jau apspriežot iespējas pa­līdzēt
Polijai elektrificēt dzelzceļus
no Silēzijas ogļu rajoniemi lai tādē­jādi
varētu veicināt Polijas ogļu
eksportu uz rietumvalstīm.
NYHT
Grotevols nosēdināts
blakus Molotovam
Pēc atgriešanas no oktdbŗa levolū-,
ci jas svētkiem Maskava, SED
priekšsēdis Grotevols izteicies, ka
vācu politiķu aicinājumam uz Pa­domju
Savienību bijis „dziļ§ poli­tisks
pamats"; Sarunās Molotovs
esot izteicies, ka Padomju Savienī­ba
rūpēsies, lai realizētu Potsdamas
nolīgumu, gādās par vācu produkci*
jas celšanu un iestāsies par miera lī­guma
parakstīšanu. Svarīgas, ap-snriedes
Grotevolam bijušas arī ar^
Molotova pārstāvi un „sevišķa5 uz­ticības"
personu. Par ko runāts un
kas bijusi ši „sevišķās uzticības**
persona, Grotevols tomēr nav. pa­skaidrojis.
Padomju joslas CDU
priekšsēdis Nu.ške piebildis, ka di­plomātiskajā
pieņemšanā Molotovs
uzaicinājis Grotevolu sēdēt sev bla­kus.
Otrā pus<§ viņam sēdējusi Mo­lotova
kundze. .§o apstākli Nuške
nosaucis par sevišķi nozīmīgu**, un
tas esot radījis lielu ievērību arī
diplomātu aprindās.
GZ
JOPROJĀM SPRIE2 P A R T R U ­MENA
PERSONĪGU V Ē S T N I E KU
P I E S T A Ļ I NA
Doma. ka prezidents Trumens va
rētu nosūtīt personīgu vēstnieku uz
Kremli pie Staļina, joprojām nav
atmesta, ziņo ,,Newsweek" un pie­bilst,
ka daļa demokratirko depu­tātu
ne vien atbalstot šo domu, bet
pat U2sveŗ, ka skandāls", ko izraisī­ja
Trumena nodoms nosūtīt., uz Mas­kavu
.savu pārstāvi Vinsonu bez ār­lietu
ministrijas ,ziņas, esot ^lielā
m.ērā veicinājis Trumena atkaliev^
Iešanu.