1948-12-14-02 |
Previous | 2 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Nr. 118 (2W) 1948. g. 14. decembri
Ar fmm ftfaJ»ttt Td tfiici&to^ pārak-
^tai9S fdktm Iriilkiāft 4«mafi nav katra
nas
Kaut gan pašpalīdzības ideja jau
sen atzīta, tomēr praktiski tā realizēta
Vēl ļoti šauros apjomos; Galve-naig
traucētāja grūtums tas, ka ārpus
Vācijas izvietoto tautiešu izpeļņa
ir zema un lielu procentu ziedojumiem
vai garantijām pašpalīdzībai
no tās atličii^āt nav iespējams. Tāpēc
jāmeklē ceļi un veidi, kā arī šādos
grūtos apstākļos sasniegt vajadzīgo
rezultātu, ^
Vispirms palīdzība būtu jācenžas
dot pēc iespējas naudā un zemās iemaksās,
bet ar lielu maksātāju skaitu.
Maz bus tautiešu, kas varēs uzturēt
un dot dzīvokli veselam ģimenēm,
bet nelielu iemaksu, turpretim,
varēs atlicināt katrs. Ja Šādas iemaksas
koncentrēs kopīgā centrā,
tad ari sīkie ziedojumi radis ievērojamu
spēku.
Otikārt — ziedotāju interesi iemaksas
izdarīt regulāri varētu celt
ar pretvērtību, kaut pabalsta nodrošinājumu
veidā bezdarba gadījumā.
Te varētu realizēties apdros
nāšanaa biedrību princips resp.. p
paUdzibas organizācijām būtu dibināmas
apdrošināšanas kases. Pas-apdrošiņājumu
veidā saslēdzoties
kopā dažādu zemju tavitiešu kopām
an vislabākais arī visām Baltijas
tautību grupām, rastos iespaidīgs atbalsts,
ūdens piles, j ā t o daudz, sadrupina
pat c^mcni. Vai' atsevišķo
zemju palīdzības kases darbotos kopīgi,:
vai patstāvīgi, kā patstāvīgas
organizācijas vai kā pašpalīdzības
fonda nodaļas, tas principā nav svarīgi.
Daudziem izceļošanu tagad
kavē darba nespēja. Patiesībā daudzi
no šiem darba nespējīgajiem zināmu
darbu var strādāt, ja tiem to
sagādā, dod darbnīcas, arodizglītīh
nokārto komerciālo pusi. Pabalstiem
un atbalstiem tātad būtu jāiet arī
ražofianas ceļš, lai tādā veidā ar maziem
spēkiem varētu daudziem un
ilgi palīdzēt. Ļoti svarīga interesē
veltāma pūlēm pacelt nodarbināto
ienākumus, cīnoties par piemērota
darba «agādikvalilicētiem tautiešiem.
Inženieris savā specialitātē
nopelnīs vairāk^ nekā strādādams
par ogļraci. Un vairāk viņš tad va-
• reszi^ot arī tautiešu labā. Pēc
dvatas konferences kvalificētās izvietošanas
labā, šķiet, nekas vairāk
^a^^darīts. Kas noticis ar projektētajiem
arodu pārstāvjiem pie IRO?
— Sevišķi svarīga būtu rnūsū rūpnieku
Mej aka rosme. Pāris ktievu
uzņēmēju atvēra Argentinā fabrikas
un novietoja tajās uz reizi ap tūk-dtots
savu tautiešu Vai mūsu uzņēmīgie
saimniecības ļaudis nevarētu
rfkoto līdzīgi?
Beidzot jābrīnās, kāpēc .mē.s
emigrācijas līdzelcļu trūkumu neesam
mē^nājuši novērst ar krēditu palīdzību.
Ja Eiropas atjaunošanas
pirogrammai ar 4āi'Ptauti.4kām garantijām
nodrošina ķreditus, kāpēc
gan IRO savus kapitālus nevarētu
• nodot garantijām, pievelkot tā jaunus
aizdotus kapitālus, ko ilgos teŗ-
' minos pakāpeniski atmaksātu paši
emigranti? Pēdējie visi kā ārzem-i^
eki atrodas emigrācijas zemju valdību
uzraudzībā^ kāpēc sekošana
maksājumiem viegli iespējama, sevišķi
ja palīgā nāktu pašu bēgļu na-
• cioņālās organizāci j as,
J. Kurzenvnieks
r /^VESlmE:^I^
Pie piektās piestātnes šorīt; liela iMai^ tas sevišķi nepārsteidz, ķgva^
kustība. Nāk vīri darba drēbēs, ap- ko ieceļotāju vidū 'te ļoti daudz tādu,
sliatās un pievienojas pārējiem. Be austrumiem. Arī latvieši un
dzot parādās pats šefs. Tas ir ĶelSv lietuvieši.
resns vīrs. Blakus viņam tā sekre- Vakarā pulksļien sešos darbu uz
ārš\šķiet kā rūķītis. Šefs nostājas vienu stimdu pārtraucam, lai iebau-puļa
priekšā un brīdi vēro to. ;Tad ļ ditu vakaiiirias|i Pulksten . septiņos
viņš .pamet ar ; pirkstu un saka: redzam - ŗ - trūkst ap desmit vīru.
,Jū3]-\ Aicinātais arī ir garš, spē mājās piO: sievām,"
Vīi^. Viņš iznāk. Darba devējs tur- smejas holandietis. Kādu laiku Četri
pina izlasi. ; Viņš ņe'm vīrus, kas v i - vien cīnāmies pa kuģa iekštelpu,
ņām tīkamāki, pat no pēdējām rin- ļ Protams, ļilgi tā nevaram izturēt,
dām. j ^ t o ņ i , deviņi, desmit," viņš Bd^ arī palīgi — pieci
skaita.-; : ^ .; kuģa' strādnieki, kurus .•• savervējis
Esm'u pašā priekšā, bet man tā mūsu šefs, lai nekavētu kuģa izieša-vien
liekas, ka laiiiam neizskatos īsts nu jūrā.ļ Bet: Kanādas strādnieks ii'
strādnieks, jo šefa skats arvien it kā egoists: viņam skauž, ka daži desmiti
aizslīd man garām. Beidzot^^^t^ par šīm vakara st'mJām'ie-
Pirksts apstājas arī pie manis. Viņš ripos svešinif^ku kabatās. Un tā viens
saka: „Vienpadsmit!" no mūsu barvežiem uzrunā holandie-
Es ieeju izredzēto barā. Vēl seko sus, sākamā Ivēl ar slēptu ironiju:
seši vai septiņi vīrt un izvēle ir b e i - j , ^ izdevigf ir strādāt tagad, va-gusies,
: Kādi^ pāriS: desmit atlikušie karā . . | Holandietis^ parausta pie-ar
skābām sejām lēnām izklīst, bet cus. t
mēs dodamies uz kuģī. Pie mazas ,;Nu, redzat!, par normālo laiku
būdiņās nostājies darbvedis un pie- līdz pulksten sešiem maksāja tikai
raksta strādnieku, vārdus. Es redzu. 94 centus stundā, bet tagad, pēc
— pāris vīru te ieradušies arī no pulksten septiņiem — 99 centus . .
„izbrāķētajiem'* un tāpat nokļūst uz Protams, arī šoreiz jūrniekain nav
Tas ir vidēji liels preču tvai- ko atbildēt, un' viņi tikai norūc ,,ycs".
konis: Viņa sānos rēgojas uzraksts Tad barvedis iet jau tālāk un saka:
nPrins Frederik Hendrik, Rotter- „Kapteinis.jumsļ laikam.maksā ma-dam",
tātad holandiešu kuģis. zas algas, jā vēl jāiet strādāt . arī
Vispirms mums jāiekrauj 8000 blakus darbosl''
maisi samaltu un grauzdēta linsēklu. Tagad holandieši, saprot visu. Kāds
Tās patīkanM smaržo ļuv šķiet,: būsļņ diezgaķ asi atcērč: „Kaptei-visai
laba barība •holandiešu goti- ņis m maicsā labas algas, bet
ņām. ^^^^^ ļaužu dēļimēs nedrīkstam no-šienē.
'Linsēklu maisi;atrodas elcvā-ļkavēt iziešanu jūrā!"
torā, glīti nokrauti uz sevišķām koka ^^-T ir' sāku'ms īpatnējam „auk-lāviņām.
Kāds vīrs brauc ar elekr stājam ka;^am" še už kuģa, kai; turpi-trisko.
tŗulīti, kas piestāj pie šādas nās abas> dienas, ^līdz ^,Prin9 Prede-lāviņas'un
mcchaņiš^^^^^ iziet jūrā. Bieži man likās, ka
ierīci pārceļ to uz trūlīša platformas,!^ kļūst j^u par karstu, jo
noved; līdz' noliklavas; ārdurvīm- un sākas pa savstarpēja apmēdlšanās...
maisus nogāž pa .dēļiem le.iā/^ viesmīlība bie/i vien bei-zemākV
ir vīri,. šadalīU divāš^^ v^^^^ tiklldzi tic redz dolārus ieplūs-bāfi,
kas maisus sasviež virvju tīk- tam svešās kabatās.
1os, pieāķē tos kuģa celtņa āķim: v,n telpā's iekrautas arī mašīnu
aizlaiž pa gaisu. UZ: k iekšējām kastes, uz kurām Iverojami lepni uz-telpām.
Kāds diicis strādm^^^^ ātri raksti: „Amerikas palīdzība Eiropas
sagrābj maisus un nokrauj kuģa di-latdzii^^ Otrā dienā mēs'vēl ie-behā.
Maisi nav smagi^:— dažas ķīmikālijas, auto rie-rastais
:.Amerikas kontinenta svars ~ pas, kondensētu' pienu un Kanādas
lOG mārc. Es^G Daļa kravas iet Beļģijai un
cik :gan nepraktiski bija saimnieki Norvēģijai.' ' "
dzimtenē, Icas nomocīja i sevi, i kal^^ ir „p'ay day" — algas
pus ar smagajiem, vairāku pūi^i izmaksa. Kantorī! saņemu čeku par
maisiem. Tomēr,' arī ceļot šos 100 22^^ Tagad atkal varu ker-mārciņu
maisus augu'dienu, var just, tie pie sara|ķstiem un palauzīt gal-ka
šis nebūt nav viegls darbs. D^^^ kādu seliolti nosūtīt tiem tur,
dzi kanādieši; iTiaisus ceļ pa diviem, ļ Vācijā. Tuvojas taču Ziemsvētki,
tad tas ir ļoti viegls un, pat vakarā
— LATVU 1948. 11 decembri
Mazajam cilvēkam labāk dzīvot
Argentīnā nekā Čīle
VĒSTULE LATVIJAI NO SANTIAGO
Iragi'srīts. Pulkstenis^tikai 7, kad [iekšieni, kur apstākli nav tik patn
Santiago aerodromā jāsēžas lidmašī- kamij^a pilsētā. '
nā, lai dotos uz Argentīnas galvas- Ja Cīlē vienkāršā strādnieka dzīve '
pilsētu Buenos Airesu. Migla tomēr ir ļoti grūta, tad Argentīnā šajā zi-šo
nodomu izjauc. Andi, kas vietām ņā jau mazliet vieglāk. Argentīnā
7000 m augbti, reelzei pilnīgi pazu- strādnieks pelna 10—9o peso" dienā
dusi. Tikai pl. 10 parādās mūžīgā un 1 kg labākās gaļas maksā 2 peso
sniega klātās virsotnes, un mes pa- Cīlē tā paša darba 'strādātājs nopeU
ceramies virs Santiago. nls 60—100 peso dienā, bet pai- to
Visskaistākais ir skats uz Argentī- pašu gaļu samalušās 6o' peso. Lielā
nas pampu — auglīgu druvu, un pla- dzīvokļu trūkuma dēļ ieceļotājam
vu līdzenumu. Pat no 2 km augstu- Buerios Airesā grūti nostiprināties
ma var saskatīt nepārredzamus vēr- Santiago, turpretim, var dabūt ne
šu barus, kas izskatās kā skudras, vien dzīvokļus, bet pat atsevišķas
Kvieši un vērši ir Argentīnas bagāti- mājiņas. Abās vietās gan vietējie
ba. Dažiem farmeŗiem piederot strādnieki kūtri, kāpēc čaids cilvēks
10.000—15.000 vēršu. Pampu izraibi- sagādās sev, maizi arī Ičritiskajos sā^
na ezeri — zili, zaļi, dzelteni un pe- kuma laikos. Argentīnā vispārējais '
lēki, laikam atkarībā pēc zemes pa- noskaņojums pret ārzemniekiem ne
mata. Lauki neizskatās tik svaigi sevišķi labvēlīgs, kamēr Cīlē citu
zaļi kā Cīlē, kur visas upes no An- zemju speciālisti lielā cieņā,
diem traucas uz Kluso okeānu, baro- Esmu laimīgs, kad atkal jākāpj -
dāmas augus garajos bezlietuspe- lidmašīnā, lai atgrieztos Čīlē, kur
ricdos. Argentīnā daudz mazāk arī gaiss dzidrālvs un tīkamāks, kaut •:
mākslīgās apūdeņošanas ierīču un lietus nav lijis jau vairāk nekā mē-tagad,
kad tik ilgi nav lijis, viss nesi un nebūs līdz martam. lestā-!
šķiet pelēks. jusies vasara un sākas ķiršu laiks.'
4 stundas pagājušas, 1500 kilometri Decembra vidū beigsies skolas. Visi, •
nolidoti, un netālu no mums i r - 5 kam vien iespējams; tad dosies uz
miljonu pilsēta Buenos' Airesa. Lid- jūrmalu vai dienvidiem, kur nav tik
lauks atrodas 60 km no pilsētas cent- karsts,
ra. Buenos Airesa sagrābj cilvēku | Santiago, decembrī.
vācu ni
ASV mak
a^g cent
oifltas reformas Vā-^^V decembrim,
1951 ;ļpmaiņa pret ]f
ba*' hankas izdotam
jtitām- s,,aidroja mi
vaidama, P/j^ ^ Kenn
at^^tf Vašingtonā ne
m , iespiežamo, m
nejūt .sevišķu nogurumu. Man tomēr
pārinieka nav un tā dabūju savus
muskuļus pastaipīt mazliet vairāk.
Pufidienāsiegriežosmazā ostas restorānā.
Te saimnieko kāds ukrainis.
Labu laiku mani novērojis, tas pienāk
klāt un jautā: „ J ū s taču runājat
krieviski?" — „Jā!'* -~ „Es jau
uzreiz domāju, ka esat mūsu cilvēks!^-;
Mēs patērzējām pāris vārdu;
līdz beidzot: saimnieks niaņ atklāj
visu; savu politisko gudrību :
iņums jācer tikai uz .Krieviju . ; .
Toronto; decenļbrī, . . -
,Alb. K a l n i ņš
Edg. Laipenieks
Sācies uzbrukums
(Turpinājuma no 1. Ipp.)
Kāds dokumentu eksperts Austri*
pieckāršot Austrālijā
mamo
ar lielpilsētai raksturīgo kņadu. Čīlietim
Argentīnā šodien patīkami iebraukt,
jo viņam viss liekas lētS;.Tas
tāpēc, ka argentīniešu peso pamatīgi
nokritis. Patīkams gan nav Argentīnas
klimats. Karstā laikā jāsvīst pat
pie. vismazākās pakustēšanās. Neveselīgas
arī straujas klimata maiņas, Ijā Nusbaumam'esot"teidsV",^'? nJ-kad
dažas stundai, pec karstumaUetnes ir slēptuve daudziem kara
pēkšņi temperatūra nokrīt līdz 6-7« noziedzniekiem." Rīdas nometnē esot
C un drīz karstums atkal atjauno- pieci viri, kas minēti 100 lietuviešu
j ^ ^ - kara nodziedznieku sarakstā. Daudzi
Pašreiz Argentīnā rēķina ap^ 300 pat izceļojot, kā piemēram, Rīgas po-latviešu,
bet daudzus gaida vel lero- Meijas šefs Herberts Cukurs, kas ar
damies. Pirmais iespaids atbraucē- IRO palīdzību esot izceļojis uz Rio
jiem nav patīkams, jo imigrantus pa- Žaneiro.
šā ostas malā novieto mītnē, kuru Dāvids Nusbaums jautā, kādēļ ko-stingri
apsarga. Tur drīkst palikt 10 laboranti neesot izskrīnēti, un atbild,
dienas, pec kam mītne jāatstāj un ka armijas pretizlūkošanas virsnieki
par iebraucēju vairs neriapējas. Daž- nodarbojoties gandrīz vienīgi ar
kārt stāvoklis nav apskaužams, s.e- p^etpadomju izlūkošanu. Bez tam
Višķi- ģimenes cilvēkiem. Tāpēc ir IRO ierēdni esot Nusbaumam pa- :
jauki; ka par mūsu .tautiešiem, kas skaidrojuši, ka baltieši un ukraiņi
te ierodas, gadā Latviešu savienība ierīkojuši īstas viltotu dokumentu
Agentmā. Galvenās rūpes ir par fabrikas tā, ka tos nevarot notvert,
darba un dzīvokļa sagādi. Buenos Nusbaums atļaujas apgalvot, ka visi
Airesa dzīvokli dabūt gandrīz neie- ārzemnieki, kas darbojas Vācijā -
spējami. Vienīgie palīgi tad ir ag- militārie, IRO ierēdni un cit'i — „in-rak
atbraukušie tautieši. Ja nu ne- ficējušies no apkārtnes", bet rezul-maz
neveicas, tad jādodas uz zemes ļtāts būšot tas, ka ASV un citās demokrātiskās
valstīs iepludināšot ļaudis,:
kas :,vvaihīģi nopietnos ņbzieguŗ
mos pret demokrātiju".
Ja nebūtu tā, ka sensacionāli pasniegti
šausmu raksti arvien ietekmē
ļaužu prātus. vairāk nekā nopietni,
apsvērti : konstatējumi, tad varētu
paraustīt plecus par šo :„New- York
Post" korespondenta izvirdumu, kas
ir krasā pretrunā desmit citu amerikāņu
žurnālistu novērojumiem. Raksturīgi,
ka vesela: ^ rinda pēdējo
uzne-skaitu
ometņu
dzīve
VISMAZ līdz jaunajām gadam intensīvi
veiks priekšdarbus Miņche-ncs
privāti dzīvojošo DP emigrācijai
uz ASV, bet izceļošana uz citām zemēm
pagaidām atstāta otrajā plānā.
AUSTRAI.IJAS IMIGRĀCIJAS MŅISTRS KAL VELS BALTIEŠIEM
KANBĒRĀ: „MĒS BŪSIM DAĻA NO JUMS, ESIET JtJS DAĻA NO
I MUMS". - KO CER NO IECEĻOTAJIEM
, : ļ taisni pasvītro to, cik sīki, rūpīgi un
Austrālijas imigrācijas ministrs A. A. Kalvels paziiņojis, ka austrā- pat pārspīlēti pārbaudīti DP no-liešu
valdība nākamajos 18 mēnešos uzņems 5Vs reizes vairāk DP, nekā metņu iemītnieki. Bet Dāvids Nus-iepriekS
bija paredzēts. „Līdz 1950. g, jūnijam mēs pie sevis ceram sa- baums, acīm redzot, zina; ko grib
gaidīt 112.000 DP," teicis ministrs. Pēc iepriekšēja projekta būtu tikai panālrt, un mūsu visu pienākums tā-
30.000 cilvēku. Esot gādāts par jauniem kuģiem DP pārvešanai, lai jau pēc ir vairīties no šādiem uzbruku-līdz
1949. ig. jūlijam Austrālijā nokļūtu ap 35.000 ieceļotāju. Imigrācijas miem. Visiem tiem, kam ir kaut ma-mlnlstrs
arī pateicis, ka austrāliešu komisijas Eiropā jau vistuvākajā lai- zākās iespējas runāt pasaules atklā-kā
ievērojami pavairos.**
Šim ziņojumarn ktbilst mūsu līdzstrādnieka
vēstule no Kanbēras, par
paskaidroja Minchenes emigrācijas ^8; novembra svinībām. Vēstulē
virsnieks Greblei\s savā kārtējā iņ-1 teikts:
formācijā. .,Ap. 100 latvieSiem, kas dzīvo
Lai latviešu invalids ir tas, kas
mūs vieno, izdzēšot nesaprašanos
tautiešu vidū, teica J. Lavenieķ^
LCK, Daugavas Vanagu amerikāņu
joslas un darba un sardžu rotu pārstāvju
sanāksme, ko bija ierosinājis
8252. latviešu darba rotas komandieris
A. Bērztiss.
Sanāksmes dalībnieki konstatēja,
ka invalidu aprūpe vairāk; izpaudusies
tajos rajonos, no kurienes nāk
darbavīri, kāpēc tā sistematizējama.
Rotu \m Daugavas Vanagu pārslāvj i
vienojās, ka rotas ik mēnesi paziņos
DV viņu rīcībā eso,šos aprūpes
līdzekļus. DV grupēs amerikāņu un
franču joslas invalidus pēc aprūpes
vajadzības. Naudas izmaksu un nor
rēķināšanos izdarīs rotu pārstāvji,
bet ar savu ; ļoti plašo: nodaļu
tīklu aiprūpi koordinēs. Ziemsvētkos
rotaSi paklausot DV amerikāņu
Joslas valdes norādījumiem, apdāvinās
ar! bijušos karavīrus tbc sanatorijās.
Realizējot šo.s lēmumus ūn
ievērojot, ka jpamazām sāk kārtoties
arī vācu pensijas, mūsu invalidu fizisko
eksistenci var uzskatīt 'par
nodrošinātu, jo arī DV nodaļas turpinās
savu aprūpi atsevišķās nomet-
•nēs. ••/ ••••
MĀCĪTĀJS Purgailis, ķas daudz A ^ galvaspilsētā Kanbērā,
rūpējies var veltēm tautiešiem Vā- bija jāupurē daudzas negulētas nak-cijā,
lūdz paziņot, ka sarakste viņam tis un daudz jāpūlas, lai tik tālu no
adresējama: Rev, Garlos Gruber — dzimtenes sarīkotu Latvijas 30 gadu
Purgailis, P; O. Box 454, Ghckas^^^ Viss tomēr izdevās pat labāk,
Oklahoma, USA. ļnekā bija domāts. Latviešu saimes
vidū ieradās arī Austrālijas imigrā-cijas
- ministrs Artūrs A.' Kalvels. uc
valdības pārstāvji. Viesi sevišķi jūsmo
j a par baķta mākslinieku Ainas
Ezergailēs un fArvīda Fibiga sniegu-
Apspriedē 5; decembrī Vircburgā ļ miem, tāpat ,arī, dziedones Elvīras
Vieno
no LCK piedalījās J; Lavenioks,
LGP —- P. Greizis. Daugavas
Ārones, pianistes Valeskas Lānes uc
priekšnesumiem.' Latvieši iepazīsti-giem
— E. Stīpnieks, G. Bls^^^^^^ valdības pārstāvjus ar mūsu
A. Puķīte; bet no- amerikāņu joslas!valsts vēsturi im likteņiem. Izdevās
darba un sardžu rotām --k^^^^ ļ noorganizēt arī mazu izstādi,
tiss. A. 'Plakans, E. Lūsis, E.- Bite un
A.:.Blākis.
Sarīkojuma ' nobeigumā ministrs
Kalvels aps'veica \, mūsu tautiešus.
Viņš: teica.;ka Auktŗālijas valdība
I ar-i turpmāk rūpēsies,, lai varētu uz-incmt
vairāk baltiešu, kas Pilnā mērā
attaisnoju5i no viņiem cerēto kā ikdienas
sūrajā darbā, tā arī savos
kultūras sasniegumos. .,,Mēs. būsim
daļa no iums,; Iesiet jūs dala po
darinātas Pēc H.Gricēviča 3 metlcrn. | ^ ^ " ^ - ; ministrs. Sariķojurnu
Katra marl<a ir miniatūra glezna :arl^^^ ^''^'''^^ ^^^^^^ P^^^^ atreferēja
ikvienani: latvietim; svētiem aicin Ija-, m - i M I -
mIem. Daugavas Vanagi' lūdz-visa. r^^^ J^-^ ^''^^J''^'^^
trimdas iestādes, - organlzād ^'^^ atreferēta ministra Kalvela
GREZNUMA PASTMARKAS
INVAUDU APRŪPEI
•Lai iegūtu līdzekļus mūsa-invalidu•
aprūpei; Daugavai • Vanagi izlaidiiAv
greznuma pastmarku sēriju. Markai
tībā, :mūsu pārstāvjiem rietumvalstīs,
miōsu centrālām komitejām,
tiem iespējama tūlītēja izvietošana ļ katram, kas jau izceļojis uz netuvinu
aroda nozarēs.
plašāka runa kādā garīdzieku sanāk-ļsmē.
Tur ministrs aicinājis darīt
Neizmantota izdevība
mtisu bērnu atpūtai
2ēl, ka tik maz izmantota organizācijas
Garitas Catholica pretimnākšana
mūsu bērnu atpūtai Beļģijā, saka
prof. P. Laurinovičs. Pašreiz Beļģijā
atpūšas tikai 25 latviešu bērni
no Vācijas amerikāņu joslas, kas
dzīvo lieliskos apstākļos, apmeklē
turienes skolas un mācās franču valodu.
Šajā atpūtas periodā amerikāņu
joslas latviešu bērniem vēl ir brīvas
45' vietas. Zemas (6—10 g. v.) un
meiteņ/es (6—12 g. v.), kas vēlas doties
uz Beļģiju, līdz 19. dec, jāpiesaka
• prāvestiem J. Pudānam
(Nūmberg 2., DP Gamp Fisehbach),
A. Grosbergam (Wūrzburg, Central
DP Camp 8-a~-10), R Bojaram
(Mannheim, Fr.Eberstr. 34), V.. Stre-lēvičam
• (Traunstein, DP Camp), A.
Pantalonam (Esslingen/N., Tannen-bergstr.
7—5), A. Camanim (Wem-ding-,
Kapuzinerkloster 390), L. Vārnām
(Groshausen ū. Schrobenhausen,
P. Radersdorf), Ed. Stuķelim (Augs-burg,
DP Camp Hochfeld) vai A.
Goldikovskim (Altotting, St.> Magdalēna
Kloster). Pie minētajiem
miem, vajadzētu no jauna pacelt
balsi pret apmelojumiem, kuru nolūks
nepšaubāmi ir atraut baltiešiem
jau tā niecīgās iespējas reiz nokļūt
ciešamos apstākļos. Uzbrukums vērsts
reizē pret visiem baltiešiem, tāpēc
arī atbildei būtu jānāk. kopīgi no
visu trīs Baltijas tautu pārstāvjiem.
A. Lp.
nometņu; komitejās vēstules ap-maksāt
ar markām. Vairnkafor-1-^ ie;t;ēiamo;'ī jAi^J^^trālijā prāvestiem saņemamajarī tuvāka in-uzņemt
vairāk baltiešu. Viņš norā-
;i^anizaciias par to jau izšķīrušas.
Maikas var ievietot ra*I g r ā m a t ā s , i z - i , , v x-' • ^ T I X -
mantojot t^s par Exlibris.;^^^^.^^^^^^^^^:^h^^ bal lešiem ir augs^ kultu-
Atseviškās :aprūpes markas cena i^"^^^^' 'samazmas bailes no;
ir 20;feuiņ 11Markas dabūjam ^ "^^^^^^^ briesmām.
mct)):a crāniatnīcas;,.^ • Ministrs Kalvels jau: iepriekš- pre-
Daugavas Vanaj^u ;grāmatnlGā:' (ISaV sei bi
Nūrnberg 2, DP Camp Valka. ' darba baltiešiem obligātais darbs sa-
• P. I mazināts uz IV2 gadu, bet speciālis-formācija
par izbraukšanai nepieciešamajiem
dokumentiem. Bērni atpūtīsies
Beļģijā aīdz 1949. g. aprīļa
beigām.
Garitas Catholica no angļu josla;-
pieņems 130 latviešu bērnus. Tur
formālo kārtošanu vada prāv. K.
Ručs 0Lūbeck, Untertrave 88/89).
VESl ULĒ5
REDAKCIJAI
V a l d i s A k a c i s , Svenningenā
STEIDZAMS DARBS
Daudz rakstīts un runāts par to,
ko ņemt līdzi ceļa somās, izldīstot^
pasaulē. Viens no svarīgākiem mūstiv<
gara pasaules . stūrakmeņiem, i?
Latvju dainas. Trimd:ā jau laistas
klajā vairākas vērtīgas tautas
dziesmu izlases, bet to ir par maz.
Ir ziņas, ka daži pilni Latvja dainu
komplekti atrodas vācu bibliotēkās.
Pēdējais laiks tos un visus brīvajā
pasaulē esošos . latviešu tautas
dziesmu krājumus apzināt un dornat
par Latvju dainu izdošanu. Vismaz
pamatdziesmu un zīmīgāko variantu,
izdošana būtu svarīga-. Lietojot sl-'
kāķus burtus un plānu papīru,- tas
varētu aizņemt vienu sējumu. Tautas•
dziesmu apzināšanā un izdošanā varētu
iet dažādus ceļus. Ar lldzeicjiem
būtu talkā jānāk visām brīvajā pasaulē
esošajām latviešu kultūras organizācijām.
Ja līdzekļu trūkuma
dēļ tas tomēr nevarētu notikt, tad
vismaz būtu jāveic pieejamo tautas
dziesmu krājumu pārfotografēšana.
Latvju dainu izdo.sana būtu an
skaists apliecinājums, ka, musu ticība
pašu kultūras vērtībām,un Latvijai'nav
satricināta.
no:
, tomēr ka A ^ ^ ' ^,
TK5 nrāvi vācu vai mm Ls noklust ^neme^
vainākās versijas, bet fa.
pēdējos mfenesos arze
r,,dies kārtējs bnvs vali
S^Snarķām. Tās kursam
Zn-is. slidoš^a tendence.
^ Vicenrezijients Ķenneke
Ira rietumvācu markas
nar'viemg6 maksāšanas li
{meTH^umsektoros oede]
iltiskls attīstības del es
loti akūta, un pat notiek
par to, ar izredzēm m lab
risinājumu. Turpretim
militārā valdība vel šmīs
sauca krievu licencētas pr
tītās mas par Pietumb
dāmu naudas reformu.
„īndustriezeitung" ziņo,
nes mai-nas kantoros nar
ku maksājot 3,80--4.00
bet LeitKcigā, neoficiāla b
esot lieli ap^ozīiumi, kur.
mēram 1:4,50—5,00.
PAR AOKIT ATLAIDUS
/ VĪRUS
\ Pirmajā decembrī Kos
Tnbbilizēia savu armiju,
zidents toreiz paskaidroj
tsfTikai armija nav vajad
ir valsts, kas miīl mieru.
10 dienām naktī uz sestdi
rikā iebruka Nikaraguas
Tiem pretī stāiās ap 100
Kostanks izsludinātu mob
proklamēts kara stāvoklis.
Vašīn.gtonā svētdien sa
amerikas ūnijas nadome,
t^^s, ko darīt. Pēc Rio d
p.ara,kstītās vienošanās,
vaiists apdraudēta^-pārē^'ā
militāra paFdzība. • Par
iebrukumu Kostarikā paz
Drošības oadomes oreziden
tarhkā oficiāli paskaidrots,
kum^ noticis komunistu
vCTurpinājums no 1. 1
Bet jm tagad cHvēka tie
lariciju politiķi un tiesīb
zīmē par vienu no svarīgāk
gadu siir.tteņa dokumentie
britu „Magna;
iraneu tie<jrbu diarta, ko p
wolūcijas laika, uii ameri
sHm deklarācija, tai gaii
pņemtafai deklarācijai vēl
™na spēka, tā tomēr jau: t
& s^biedrisk
Lļdzigi izteicas ari Ruzvelta
^ J ^ ^ aicinādama
Cik
debatē ^^^J^ pilnsapulce t
padomi^ - ,•• ^"^^ beid?
ir'alstu P^lestīriu
" ^^ZT^I^ prezidents '
I.^WmS, '^"^Pate, tik
S>di, Vardi^r,A ^ , izsaucās jaunt
ai',».?;.!-. be 5' S ;s^i^si
an susw!.._' «arbu na
m
4 & ^ ^ ^ ^
vairāk
sesijas darbu
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 14, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-12-14 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481214 |
Description
| Title | 1948-12-14-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
Nr. 118 (2W) 1948. g. 14. decembri
Ar fmm ftfaJ»ttt Td tfiici&to^ pārak-
^tai9S fdktm Iriilkiāft 4«mafi nav katra
nas
Kaut gan pašpalīdzības ideja jau
sen atzīta, tomēr praktiski tā realizēta
Vēl ļoti šauros apjomos; Galve-naig
traucētāja grūtums tas, ka ārpus
Vācijas izvietoto tautiešu izpeļņa
ir zema un lielu procentu ziedojumiem
vai garantijām pašpalīdzībai
no tās atličii^āt nav iespējams. Tāpēc
jāmeklē ceļi un veidi, kā arī šādos
grūtos apstākļos sasniegt vajadzīgo
rezultātu, ^
Vispirms palīdzība būtu jācenžas
dot pēc iespējas naudā un zemās iemaksās,
bet ar lielu maksātāju skaitu.
Maz bus tautiešu, kas varēs uzturēt
un dot dzīvokli veselam ģimenēm,
bet nelielu iemaksu, turpretim,
varēs atlicināt katrs. Ja Šādas iemaksas
koncentrēs kopīgā centrā,
tad ari sīkie ziedojumi radis ievērojamu
spēku.
Otikārt — ziedotāju interesi iemaksas
izdarīt regulāri varētu celt
ar pretvērtību, kaut pabalsta nodrošinājumu
veidā bezdarba gadījumā.
Te varētu realizēties apdros
nāšanaa biedrību princips resp.. p
paUdzibas organizācijām būtu dibināmas
apdrošināšanas kases. Pas-apdrošiņājumu
veidā saslēdzoties
kopā dažādu zemju tavitiešu kopām
an vislabākais arī visām Baltijas
tautību grupām, rastos iespaidīgs atbalsts,
ūdens piles, j ā t o daudz, sadrupina
pat c^mcni. Vai' atsevišķo
zemju palīdzības kases darbotos kopīgi,:
vai patstāvīgi, kā patstāvīgas
organizācijas vai kā pašpalīdzības
fonda nodaļas, tas principā nav svarīgi.
Daudziem izceļošanu tagad
kavē darba nespēja. Patiesībā daudzi
no šiem darba nespējīgajiem zināmu
darbu var strādāt, ja tiem to
sagādā, dod darbnīcas, arodizglītīh
nokārto komerciālo pusi. Pabalstiem
un atbalstiem tātad būtu jāiet arī
ražofianas ceļš, lai tādā veidā ar maziem
spēkiem varētu daudziem un
ilgi palīdzēt. Ļoti svarīga interesē
veltāma pūlēm pacelt nodarbināto
ienākumus, cīnoties par piemērota
darba «agādikvalilicētiem tautiešiem.
Inženieris savā specialitātē
nopelnīs vairāk^ nekā strādādams
par ogļraci. Un vairāk viņš tad va-
• reszi^ot arī tautiešu labā. Pēc
dvatas konferences kvalificētās izvietošanas
labā, šķiet, nekas vairāk
^a^^darīts. Kas noticis ar projektētajiem
arodu pārstāvjiem pie IRO?
— Sevišķi svarīga būtu rnūsū rūpnieku
Mej aka rosme. Pāris ktievu
uzņēmēju atvēra Argentinā fabrikas
un novietoja tajās uz reizi ap tūk-dtots
savu tautiešu Vai mūsu uzņēmīgie
saimniecības ļaudis nevarētu
rfkoto līdzīgi?
Beidzot jābrīnās, kāpēc .mē.s
emigrācijas līdzelcļu trūkumu neesam
mē^nājuši novērst ar krēditu palīdzību.
Ja Eiropas atjaunošanas
pirogrammai ar 4āi'Ptauti.4kām garantijām
nodrošina ķreditus, kāpēc
gan IRO savus kapitālus nevarētu
• nodot garantijām, pievelkot tā jaunus
aizdotus kapitālus, ko ilgos teŗ-
' minos pakāpeniski atmaksātu paši
emigranti? Pēdējie visi kā ārzem-i^
eki atrodas emigrācijas zemju valdību
uzraudzībā^ kāpēc sekošana
maksājumiem viegli iespējama, sevišķi
ja palīgā nāktu pašu bēgļu na-
• cioņālās organizāci j as,
J. Kurzenvnieks
r /^VESlmE:^I^
Pie piektās piestātnes šorīt; liela iMai^ tas sevišķi nepārsteidz, ķgva^
kustība. Nāk vīri darba drēbēs, ap- ko ieceļotāju vidū 'te ļoti daudz tādu,
sliatās un pievienojas pārējiem. Be austrumiem. Arī latvieši un
dzot parādās pats šefs. Tas ir ĶelSv lietuvieši.
resns vīrs. Blakus viņam tā sekre- Vakarā pulksļien sešos darbu uz
ārš\šķiet kā rūķītis. Šefs nostājas vienu stimdu pārtraucam, lai iebau-puļa
priekšā un brīdi vēro to. ;Tad ļ ditu vakaiiirias|i Pulksten . septiņos
viņš .pamet ar ; pirkstu un saka: redzam - ŗ - trūkst ap desmit vīru.
,Jū3]-\ Aicinātais arī ir garš, spē mājās piO: sievām,"
Vīi^. Viņš iznāk. Darba devējs tur- smejas holandietis. Kādu laiku Četri
pina izlasi. ; Viņš ņe'm vīrus, kas v i - vien cīnāmies pa kuģa iekštelpu,
ņām tīkamāki, pat no pēdējām rin- ļ Protams, ļilgi tā nevaram izturēt,
dām. j ^ t o ņ i , deviņi, desmit," viņš Bd^ arī palīgi — pieci
skaita.-; : ^ .; kuģa' strādnieki, kurus .•• savervējis
Esm'u pašā priekšā, bet man tā mūsu šefs, lai nekavētu kuģa izieša-vien
liekas, ka laiiiam neizskatos īsts nu jūrā.ļ Bet: Kanādas strādnieks ii'
strādnieks, jo šefa skats arvien it kā egoists: viņam skauž, ka daži desmiti
aizslīd man garām. Beidzot^^^t^ par šīm vakara st'mJām'ie-
Pirksts apstājas arī pie manis. Viņš ripos svešinif^ku kabatās. Un tā viens
saka: „Vienpadsmit!" no mūsu barvežiem uzrunā holandie-
Es ieeju izredzēto barā. Vēl seko sus, sākamā Ivēl ar slēptu ironiju:
seši vai septiņi vīrt un izvēle ir b e i - j , ^ izdevigf ir strādāt tagad, va-gusies,
: Kādi^ pāriS: desmit atlikušie karā . . | Holandietis^ parausta pie-ar
skābām sejām lēnām izklīst, bet cus. t
mēs dodamies uz kuģī. Pie mazas ,;Nu, redzat!, par normālo laiku
būdiņās nostājies darbvedis un pie- līdz pulksten sešiem maksāja tikai
raksta strādnieku, vārdus. Es redzu. 94 centus stundā, bet tagad, pēc
— pāris vīru te ieradušies arī no pulksten septiņiem — 99 centus . .
„izbrāķētajiem'* un tāpat nokļūst uz Protams, arī šoreiz jūrniekain nav
Tas ir vidēji liels preču tvai- ko atbildēt, un' viņi tikai norūc ,,ycs".
konis: Viņa sānos rēgojas uzraksts Tad barvedis iet jau tālāk un saka:
nPrins Frederik Hendrik, Rotter- „Kapteinis.jumsļ laikam.maksā ma-dam",
tātad holandiešu kuģis. zas algas, jā vēl jāiet strādāt . arī
Vispirms mums jāiekrauj 8000 blakus darbosl''
maisi samaltu un grauzdēta linsēklu. Tagad holandieši, saprot visu. Kāds
Tās patīkanM smaržo ļuv šķiet,: būsļņ diezgaķ asi atcērč: „Kaptei-visai
laba barība •holandiešu goti- ņis m maicsā labas algas, bet
ņām. ^^^^^ ļaužu dēļimēs nedrīkstam no-šienē.
'Linsēklu maisi;atrodas elcvā-ļkavēt iziešanu jūrā!"
torā, glīti nokrauti uz sevišķām koka ^^-T ir' sāku'ms īpatnējam „auk-lāviņām.
Kāds vīrs brauc ar elekr stājam ka;^am" še už kuģa, kai; turpi-trisko.
tŗulīti, kas piestāj pie šādas nās abas> dienas, ^līdz ^,Prin9 Prede-lāviņas'un
mcchaņiš^^^^^ iziet jūrā. Bieži man likās, ka
ierīci pārceļ to uz trūlīša platformas,!^ kļūst j^u par karstu, jo
noved; līdz' noliklavas; ārdurvīm- un sākas pa savstarpēja apmēdlšanās...
maisus nogāž pa .dēļiem le.iā/^ viesmīlība bie/i vien bei-zemākV
ir vīri,. šadalīU divāš^^ v^^^^ tiklldzi tic redz dolārus ieplūs-bāfi,
kas maisus sasviež virvju tīk- tam svešās kabatās.
1os, pieāķē tos kuģa celtņa āķim: v,n telpā's iekrautas arī mašīnu
aizlaiž pa gaisu. UZ: k iekšējām kastes, uz kurām Iverojami lepni uz-telpām.
Kāds diicis strādm^^^^ ātri raksti: „Amerikas palīdzība Eiropas
sagrābj maisus un nokrauj kuģa di-latdzii^^ Otrā dienā mēs'vēl ie-behā.
Maisi nav smagi^:— dažas ķīmikālijas, auto rie-rastais
:.Amerikas kontinenta svars ~ pas, kondensētu' pienu un Kanādas
lOG mārc. Es^G Daļa kravas iet Beļģijai un
cik :gan nepraktiski bija saimnieki Norvēģijai.' ' "
dzimtenē, Icas nomocīja i sevi, i kal^^ ir „p'ay day" — algas
pus ar smagajiem, vairāku pūi^i izmaksa. Kantorī! saņemu čeku par
maisiem. Tomēr,' arī ceļot šos 100 22^^ Tagad atkal varu ker-mārciņu
maisus augu'dienu, var just, tie pie sara|ķstiem un palauzīt gal-ka
šis nebūt nav viegls darbs. D^^^ kādu seliolti nosūtīt tiem tur,
dzi kanādieši; iTiaisus ceļ pa diviem, ļ Vācijā. Tuvojas taču Ziemsvētki,
tad tas ir ļoti viegls un, pat vakarā
— LATVU 1948. 11 decembri
Mazajam cilvēkam labāk dzīvot
Argentīnā nekā Čīle
VĒSTULE LATVIJAI NO SANTIAGO
Iragi'srīts. Pulkstenis^tikai 7, kad [iekšieni, kur apstākli nav tik patn
Santiago aerodromā jāsēžas lidmašī- kamij^a pilsētā. '
nā, lai dotos uz Argentīnas galvas- Ja Cīlē vienkāršā strādnieka dzīve '
pilsētu Buenos Airesu. Migla tomēr ir ļoti grūta, tad Argentīnā šajā zi-šo
nodomu izjauc. Andi, kas vietām ņā jau mazliet vieglāk. Argentīnā
7000 m augbti, reelzei pilnīgi pazu- strādnieks pelna 10—9o peso" dienā
dusi. Tikai pl. 10 parādās mūžīgā un 1 kg labākās gaļas maksā 2 peso
sniega klātās virsotnes, un mes pa- Cīlē tā paša darba 'strādātājs nopeU
ceramies virs Santiago. nls 60—100 peso dienā, bet pai- to
Visskaistākais ir skats uz Argentī- pašu gaļu samalušās 6o' peso. Lielā
nas pampu — auglīgu druvu, un pla- dzīvokļu trūkuma dēļ ieceļotājam
vu līdzenumu. Pat no 2 km augstu- Buerios Airesā grūti nostiprināties
ma var saskatīt nepārredzamus vēr- Santiago, turpretim, var dabūt ne
šu barus, kas izskatās kā skudras, vien dzīvokļus, bet pat atsevišķas
Kvieši un vērši ir Argentīnas bagāti- mājiņas. Abās vietās gan vietējie
ba. Dažiem farmeŗiem piederot strādnieki kūtri, kāpēc čaids cilvēks
10.000—15.000 vēršu. Pampu izraibi- sagādās sev, maizi arī Ičritiskajos sā^
na ezeri — zili, zaļi, dzelteni un pe- kuma laikos. Argentīnā vispārējais '
lēki, laikam atkarībā pēc zemes pa- noskaņojums pret ārzemniekiem ne
mata. Lauki neizskatās tik svaigi sevišķi labvēlīgs, kamēr Cīlē citu
zaļi kā Cīlē, kur visas upes no An- zemju speciālisti lielā cieņā,
diem traucas uz Kluso okeānu, baro- Esmu laimīgs, kad atkal jākāpj -
dāmas augus garajos bezlietuspe- lidmašīnā, lai atgrieztos Čīlē, kur
ricdos. Argentīnā daudz mazāk arī gaiss dzidrālvs un tīkamāks, kaut •:
mākslīgās apūdeņošanas ierīču un lietus nav lijis jau vairāk nekā mē-tagad,
kad tik ilgi nav lijis, viss nesi un nebūs līdz martam. lestā-!
šķiet pelēks. jusies vasara un sākas ķiršu laiks.'
4 stundas pagājušas, 1500 kilometri Decembra vidū beigsies skolas. Visi, •
nolidoti, un netālu no mums i r - 5 kam vien iespējams; tad dosies uz
miljonu pilsēta Buenos' Airesa. Lid- jūrmalu vai dienvidiem, kur nav tik
lauks atrodas 60 km no pilsētas cent- karsts,
ra. Buenos Airesa sagrābj cilvēku | Santiago, decembrī.
vācu ni
ASV mak
a^g cent
oifltas reformas Vā-^^V decembrim,
1951 ;ļpmaiņa pret ]f
ba*' hankas izdotam
jtitām- s,,aidroja mi
vaidama, P/j^ ^ Kenn
at^^tf Vašingtonā ne
m , iespiežamo, m
nejūt .sevišķu nogurumu. Man tomēr
pārinieka nav un tā dabūju savus
muskuļus pastaipīt mazliet vairāk.
Pufidienāsiegriežosmazā ostas restorānā.
Te saimnieko kāds ukrainis.
Labu laiku mani novērojis, tas pienāk
klāt un jautā: „ J ū s taču runājat
krieviski?" — „Jā!'* -~ „Es jau
uzreiz domāju, ka esat mūsu cilvēks!^-;
Mēs patērzējām pāris vārdu;
līdz beidzot: saimnieks niaņ atklāj
visu; savu politisko gudrību :
iņums jācer tikai uz .Krieviju . ; .
Toronto; decenļbrī, . . -
,Alb. K a l n i ņš
Edg. Laipenieks
Sācies uzbrukums
(Turpinājuma no 1. Ipp.)
Kāds dokumentu eksperts Austri*
pieckāršot Austrālijā
mamo
ar lielpilsētai raksturīgo kņadu. Čīlietim
Argentīnā šodien patīkami iebraukt,
jo viņam viss liekas lētS;.Tas
tāpēc, ka argentīniešu peso pamatīgi
nokritis. Patīkams gan nav Argentīnas
klimats. Karstā laikā jāsvīst pat
pie. vismazākās pakustēšanās. Neveselīgas
arī straujas klimata maiņas, Ijā Nusbaumam'esot"teidsV",^'? nJ-kad
dažas stundai, pec karstumaUetnes ir slēptuve daudziem kara
pēkšņi temperatūra nokrīt līdz 6-7« noziedzniekiem." Rīdas nometnē esot
C un drīz karstums atkal atjauno- pieci viri, kas minēti 100 lietuviešu
j ^ ^ - kara nodziedznieku sarakstā. Daudzi
Pašreiz Argentīnā rēķina ap^ 300 pat izceļojot, kā piemēram, Rīgas po-latviešu,
bet daudzus gaida vel lero- Meijas šefs Herberts Cukurs, kas ar
damies. Pirmais iespaids atbraucē- IRO palīdzību esot izceļojis uz Rio
jiem nav patīkams, jo imigrantus pa- Žaneiro.
šā ostas malā novieto mītnē, kuru Dāvids Nusbaums jautā, kādēļ ko-stingri
apsarga. Tur drīkst palikt 10 laboranti neesot izskrīnēti, un atbild,
dienas, pec kam mītne jāatstāj un ka armijas pretizlūkošanas virsnieki
par iebraucēju vairs neriapējas. Daž- nodarbojoties gandrīz vienīgi ar
kārt stāvoklis nav apskaužams, s.e- p^etpadomju izlūkošanu. Bez tam
Višķi- ģimenes cilvēkiem. Tāpēc ir IRO ierēdni esot Nusbaumam pa- :
jauki; ka par mūsu .tautiešiem, kas skaidrojuši, ka baltieši un ukraiņi
te ierodas, gadā Latviešu savienība ierīkojuši īstas viltotu dokumentu
Agentmā. Galvenās rūpes ir par fabrikas tā, ka tos nevarot notvert,
darba un dzīvokļa sagādi. Buenos Nusbaums atļaujas apgalvot, ka visi
Airesa dzīvokli dabūt gandrīz neie- ārzemnieki, kas darbojas Vācijā -
spējami. Vienīgie palīgi tad ir ag- militārie, IRO ierēdni un cit'i — „in-rak
atbraukušie tautieši. Ja nu ne- ficējušies no apkārtnes", bet rezul-maz
neveicas, tad jādodas uz zemes ļtāts būšot tas, ka ASV un citās demokrātiskās
valstīs iepludināšot ļaudis,:
kas :,vvaihīģi nopietnos ņbzieguŗ
mos pret demokrātiju".
Ja nebūtu tā, ka sensacionāli pasniegti
šausmu raksti arvien ietekmē
ļaužu prātus. vairāk nekā nopietni,
apsvērti : konstatējumi, tad varētu
paraustīt plecus par šo :„New- York
Post" korespondenta izvirdumu, kas
ir krasā pretrunā desmit citu amerikāņu
žurnālistu novērojumiem. Raksturīgi,
ka vesela: ^ rinda pēdējo
uzne-skaitu
ometņu
dzīve
VISMAZ līdz jaunajām gadam intensīvi
veiks priekšdarbus Miņche-ncs
privāti dzīvojošo DP emigrācijai
uz ASV, bet izceļošana uz citām zemēm
pagaidām atstāta otrajā plānā.
AUSTRAI.IJAS IMIGRĀCIJAS MŅISTRS KAL VELS BALTIEŠIEM
KANBĒRĀ: „MĒS BŪSIM DAĻA NO JUMS, ESIET JtJS DAĻA NO
I MUMS". - KO CER NO IECEĻOTAJIEM
, : ļ taisni pasvītro to, cik sīki, rūpīgi un
Austrālijas imigrācijas ministrs A. A. Kalvels paziiņojis, ka austrā- pat pārspīlēti pārbaudīti DP no-liešu
valdība nākamajos 18 mēnešos uzņems 5Vs reizes vairāk DP, nekā metņu iemītnieki. Bet Dāvids Nus-iepriekS
bija paredzēts. „Līdz 1950. g, jūnijam mēs pie sevis ceram sa- baums, acīm redzot, zina; ko grib
gaidīt 112.000 DP," teicis ministrs. Pēc iepriekšēja projekta būtu tikai panālrt, un mūsu visu pienākums tā-
30.000 cilvēku. Esot gādāts par jauniem kuģiem DP pārvešanai, lai jau pēc ir vairīties no šādiem uzbruku-līdz
1949. ig. jūlijam Austrālijā nokļūtu ap 35.000 ieceļotāju. Imigrācijas miem. Visiem tiem, kam ir kaut ma-mlnlstrs
arī pateicis, ka austrāliešu komisijas Eiropā jau vistuvākajā lai- zākās iespējas runāt pasaules atklā-kā
ievērojami pavairos.**
Šim ziņojumarn ktbilst mūsu līdzstrādnieka
vēstule no Kanbēras, par
paskaidroja Minchenes emigrācijas ^8; novembra svinībām. Vēstulē
virsnieks Greblei\s savā kārtējā iņ-1 teikts:
formācijā. .,Ap. 100 latvieSiem, kas dzīvo
Lai latviešu invalids ir tas, kas
mūs vieno, izdzēšot nesaprašanos
tautiešu vidū, teica J. Lavenieķ^
LCK, Daugavas Vanagu amerikāņu
joslas un darba un sardžu rotu pārstāvju
sanāksme, ko bija ierosinājis
8252. latviešu darba rotas komandieris
A. Bērztiss.
Sanāksmes dalībnieki konstatēja,
ka invalidu aprūpe vairāk; izpaudusies
tajos rajonos, no kurienes nāk
darbavīri, kāpēc tā sistematizējama.
Rotu \m Daugavas Vanagu pārslāvj i
vienojās, ka rotas ik mēnesi paziņos
DV viņu rīcībā eso,šos aprūpes
līdzekļus. DV grupēs amerikāņu un
franču joslas invalidus pēc aprūpes
vajadzības. Naudas izmaksu un nor
rēķināšanos izdarīs rotu pārstāvji,
bet ar savu ; ļoti plašo: nodaļu
tīklu aiprūpi koordinēs. Ziemsvētkos
rotaSi paklausot DV amerikāņu
Joslas valdes norādījumiem, apdāvinās
ar! bijušos karavīrus tbc sanatorijās.
Realizējot šo.s lēmumus ūn
ievērojot, ka jpamazām sāk kārtoties
arī vācu pensijas, mūsu invalidu fizisko
eksistenci var uzskatīt 'par
nodrošinātu, jo arī DV nodaļas turpinās
savu aprūpi atsevišķās nomet-
•nēs. ••/ ••••
MĀCĪTĀJS Purgailis, ķas daudz A ^ galvaspilsētā Kanbērā,
rūpējies var veltēm tautiešiem Vā- bija jāupurē daudzas negulētas nak-cijā,
lūdz paziņot, ka sarakste viņam tis un daudz jāpūlas, lai tik tālu no
adresējama: Rev, Garlos Gruber — dzimtenes sarīkotu Latvijas 30 gadu
Purgailis, P; O. Box 454, Ghckas^^^ Viss tomēr izdevās pat labāk,
Oklahoma, USA. ļnekā bija domāts. Latviešu saimes
vidū ieradās arī Austrālijas imigrā-cijas
- ministrs Artūrs A.' Kalvels. uc
valdības pārstāvji. Viesi sevišķi jūsmo
j a par baķta mākslinieku Ainas
Ezergailēs un fArvīda Fibiga sniegu-
Apspriedē 5; decembrī Vircburgā ļ miem, tāpat ,arī, dziedones Elvīras
Vieno
no LCK piedalījās J; Lavenioks,
LGP —- P. Greizis. Daugavas
Ārones, pianistes Valeskas Lānes uc
priekšnesumiem.' Latvieši iepazīsti-giem
— E. Stīpnieks, G. Bls^^^^^^ valdības pārstāvjus ar mūsu
A. Puķīte; bet no- amerikāņu joslas!valsts vēsturi im likteņiem. Izdevās
darba un sardžu rotām --k^^^^ ļ noorganizēt arī mazu izstādi,
tiss. A. 'Plakans, E. Lūsis, E.- Bite un
A.:.Blākis.
Sarīkojuma ' nobeigumā ministrs
Kalvels aps'veica \, mūsu tautiešus.
Viņš: teica.;ka Auktŗālijas valdība
I ar-i turpmāk rūpēsies,, lai varētu uz-incmt
vairāk baltiešu, kas Pilnā mērā
attaisnoju5i no viņiem cerēto kā ikdienas
sūrajā darbā, tā arī savos
kultūras sasniegumos. .,,Mēs. būsim
daļa no iums,; Iesiet jūs dala po
darinātas Pēc H.Gricēviča 3 metlcrn. | ^ ^ " ^ - ; ministrs. Sariķojurnu
Katra marl Magdalēna
Kloster). Pie minētajiem
miem, vajadzētu no jauna pacelt
balsi pret apmelojumiem, kuru nolūks
nepšaubāmi ir atraut baltiešiem
jau tā niecīgās iespējas reiz nokļūt
ciešamos apstākļos. Uzbrukums vērsts
reizē pret visiem baltiešiem, tāpēc
arī atbildei būtu jānāk. kopīgi no
visu trīs Baltijas tautu pārstāvjiem.
A. Lp.
nometņu; komitejās vēstules ap-maksāt
ar markām. Vairnkafor-1-^ ie;t;ēiamo;'ī jAi^J^^trālijā prāvestiem saņemamajarī tuvāka in-uzņemt
vairāk baltiešu. Viņš norā-
;i^anizaciias par to jau izšķīrušas.
Maikas var ievietot ra*I g r ā m a t ā s , i z - i , , v x-' • ^ T I X -
mantojot t^s par Exlibris.;^^^^.^^^^^^^^^:^h^^ bal lešiem ir augs^ kultu-
Atseviškās :aprūpes markas cena i^"^^^^' 'samazmas bailes no;
ir 20;feuiņ 11Markas dabūjam ^ "^^^^^^^ briesmām.
mct)):a crāniatnīcas;,.^ • Ministrs Kalvels jau: iepriekš- pre-
Daugavas Vanaj^u ;grāmatnlGā:' (ISaV sei bi
Nūrnberg 2, DP Camp Valka. ' darba baltiešiem obligātais darbs sa-
• P. I mazināts uz IV2 gadu, bet speciālis-formācija
par izbraukšanai nepieciešamajiem
dokumentiem. Bērni atpūtīsies
Beļģijā aīdz 1949. g. aprīļa
beigām.
Garitas Catholica no angļu josla;-
pieņems 130 latviešu bērnus. Tur
formālo kārtošanu vada prāv. K.
Ručs 0Lūbeck, Untertrave 88/89).
VESl ULĒ5
REDAKCIJAI
V a l d i s A k a c i s , Svenningenā
STEIDZAMS DARBS
Daudz rakstīts un runāts par to,
ko ņemt līdzi ceļa somās, izldīstot^
pasaulē. Viens no svarīgākiem mūstiv<
gara pasaules . stūrakmeņiem, i?
Latvju dainas. Trimd:ā jau laistas
klajā vairākas vērtīgas tautas
dziesmu izlases, bet to ir par maz.
Ir ziņas, ka daži pilni Latvja dainu
komplekti atrodas vācu bibliotēkās.
Pēdējais laiks tos un visus brīvajā
pasaulē esošos . latviešu tautas
dziesmu krājumus apzināt un dornat
par Latvju dainu izdošanu. Vismaz
pamatdziesmu un zīmīgāko variantu,
izdošana būtu svarīga-. Lietojot sl-'
kāķus burtus un plānu papīru,- tas
varētu aizņemt vienu sējumu. Tautas•
dziesmu apzināšanā un izdošanā varētu
iet dažādus ceļus. Ar lldzeicjiem
būtu talkā jānāk visām brīvajā pasaulē
esošajām latviešu kultūras organizācijām.
Ja līdzekļu trūkuma
dēļ tas tomēr nevarētu notikt, tad
vismaz būtu jāveic pieejamo tautas
dziesmu krājumu pārfotografēšana.
Latvju dainu izdo.sana būtu an
skaists apliecinājums, ka, musu ticība
pašu kultūras vērtībām,un Latvijai'nav
satricināta.
no:
, tomēr ka A ^ ^ ' ^,
TK5 nrāvi vācu vai mm Ls noklust ^neme^
vainākās versijas, bet fa.
pēdējos mfenesos arze
r,,dies kārtējs bnvs vali
S^Snarķām. Tās kursam
Zn-is. slidoš^a tendence.
^ Vicenrezijients Ķenneke
Ira rietumvācu markas
nar'viemg6 maksāšanas li
{meTH^umsektoros oede]
iltiskls attīstības del es
loti akūta, un pat notiek
par to, ar izredzēm m lab
risinājumu. Turpretim
militārā valdība vel šmīs
sauca krievu licencētas pr
tītās mas par Pietumb
dāmu naudas reformu.
„īndustriezeitung" ziņo,
nes mai-nas kantoros nar
ku maksājot 3,80--4.00
bet LeitKcigā, neoficiāla b
esot lieli ap^ozīiumi, kur.
mēram 1:4,50—5,00.
PAR AOKIT ATLAIDUS
/ VĪRUS
\ Pirmajā decembrī Kos
Tnbbilizēia savu armiju,
zidents toreiz paskaidroj
tsfTikai armija nav vajad
ir valsts, kas miīl mieru.
10 dienām naktī uz sestdi
rikā iebruka Nikaraguas
Tiem pretī stāiās ap 100
Kostanks izsludinātu mob
proklamēts kara stāvoklis.
Vašīn.gtonā svētdien sa
amerikas ūnijas nadome,
t^^s, ko darīt. Pēc Rio d
p.ara,kstītās vienošanās,
vaiists apdraudēta^-pārē^'ā
militāra paFdzība. • Par
iebrukumu Kostarikā paz
Drošības oadomes oreziden
tarhkā oficiāli paskaidrots,
kum^ noticis komunistu
vCTurpinājums no 1. 1
Bet jm tagad cHvēka tie
lariciju politiķi un tiesīb
zīmē par vienu no svarīgāk
gadu siir.tteņa dokumentie
britu „Magna;
iraneu tie |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-12-14-02
