Bavarijas Latviesu vestnesis, December 14, 1948

              pA. 1948. g. 14. decembri
k dzīvot
ļAGO
Upstākļl nav tik patī-it3.
ļkāršā strādnieka d2īv«
itad Argentīnā žajā zi-
|t vieglāk. Argentīnā
| n a 10-20 peso diena
ļas gaļas maksā 2 peso •
•tarba strādātājs nopeU
-^so dienā, bet par to
laksās 60 peso. Lielā
urna dēl ieceļotājam
aa grūti nostiprināties
)retim, var dabūt ne
bet pat atsevišķas
is vietās gan vietējie
fri, .kāpēc čakls cilvēks
laizi ari kritiskajos sā^
Argentīnā vispārējais
I pret ārzemniekiem' ne
Ilgs, kamēr Cilē citu
listi lielā cieņā. \
ļgs, kad atkal jākāpj
atgrieztos Cllē, kur
un tlkamāl^s, kaut
jau vairāk nekā mē-s
līdz martam. lestā-un
sākas ķiršu laiks.
|ū beigsies skolas. Visi,
pējams, tad dosies uz
lienvidiem, kur nav tik
jcembrī.
dg. Laipenieks
uzbrukums
ļājums no 1. Ipp.)
lentu eksperts Austri*
p esot teicis: ho-ļptuve
daudziem kara
p." Rīdas nometnē esot
ļs minēti 100 lietuviešu
[nieku sarakstā. Daudzi
kā liiemēram, Rīgas po-ļerberts
Cukurs, kasi ar
ķ esot izceļojis uz Rio
baums jautā, kādēļ ko-lot
izskrīnēti, un atbild,
petizlūkošanas virsniieki
gandrīz vienīgi ar
ļ izlūkošanu. Bez tam
esot Nusbaumam pa-a
baltieši un ukraiņi
s viltotu dokumentu
a tos nevarot notvert,
aujas apgalvot, ka visi
as darbojas Vācijā —
ierēdņi un.citi — „in-apkārtnes",
bet rezul-
, ka ASV un citās de-alstīs
iepludināšot ļau-īgi
nopietnos; noziegu-okratiju".
tā, ka sensacionāli pa^
a raksti arvien ietekmē
vairāk nekā nopietni,
istatējumi, tad varētu
!US' par so „New York
indenta izvirdumu, kas
unā desmit citu ameri?
tu novērojumiem, Rak-vesela
rinda pēdējo
» to, cik sīki, rūpīgi un
.pārbaudīti DP no-ieki.
Bet Dāvids Niis-redzot,
zina, ko grib
isu visu pienākums tā-s
no šādiem uzbruku-tiem,
kam ir kaut ma-,
runāt pasaules atklā-pārstāvjiem
. rietum-centrālām
komitejām,
jau izceļojis uz rictu-ētu
no jauna pacelt
nelojumiem, kuru no-ļmi
ir atraut baltiešiem
is iespējas reiz nokļūt
kļos. Uzbrukums vērsts
j^^iem baltiešiem, tāpēc
^^ūtu jānāk kopīgi no
jas tautu pārstāvjiem.
A. L p .
I
•
•V I
REDAKCIJAJ
;pis ,.Svenriingena
AMS DARBS
:īts un runāts par iPf
ceļa somās, izkustot^
no 'svarīgākiem mi'^,^
stūrakmeņiem
Trimdā,'jau l'iiistas
as ' vērtīga.'? tautas
s, bet to ir par maz.
[ažipilni Latvju dauiu
das vācu bibliotelvā-s.
tos un visus biī^'^.i^
^os' latviešu tautas
mus apzināt un doniat
inu izdošanu. Vismai^
un zīmīgāko variantu
svarīga. Lietojot si-lun
plānu papīru,
. vienu sējumu, Tautas
Išanā un izdošana va-
.s ceļus. Ar līdzekļiem
āk visām brīvajā pa-latviešu
kultūras or-
,a līdzekļu trūkuma,
nevarētu notikt, t^'^^
āveic pieejamo tautai»
imu pārfotografesana..
izdošana būtu
ājums, ka mūsu tici-
Iras vērtībām uņ L^i^"
Icināta.
m
• t e
i
l i
i
ii
\
Par vācu marku
9 centus
Vācu valūtas reformas likumā līdz
1952. g. 31. decembrim paredzētā
bankn ui apmaiņa pret jaunām, Vā­cu
zemju bankas izdotām un parak­stītām,
pārredzamā nākotnē, neesot
gaidāma, paskaidroja minētās ban­kas
vicenrezidents ļ Kennekers nēc
atgriešanās no ASV Par šo jautā­jumu
arī Vašingtonā neesot runāts.
Banknošu,, iespiežamo nlašu izgata­vošana
aizņemot 9 mēnešus un tik­pat
daudz iespiešana; bez tam bank­nošu
spiestuve • atrodoties ' Berlīnes
krievu sektorā, bet to izj^atavo.šana
ārzemēs prasītu daudz ārzemju va­lūtas.
Vācu rietummarkas ievešana ASV,
tāpat kā tās izvešana no Vācijas, ir
aizlief^a. tomēr kā ASV, tā Šveicē ir
apgrozībā nrāvi vācu valūtas dau­dzumi.
ASV esošos marku krāiumus
tomēr varot brīvi pirkt un pārdot.
Brīvā tirgus kurss markai esot starp
:8 un 9 centi. Par to, kādā ceļā mar­kas
nokļūst. ārzemēs, cirkulē visdī­vainākās
versijas,- bet fakts esot tas,
fca pēdējos mēnešos ār.zemēs, šķiet,
radies kārtējs .brīvs valūtas tirgus
ar D-markām. Tās kursam gan vēro­jama
sildoša tendence.
Vicenrezidents Kennekers atzīst,
ka .rietumvācu markas noteikšana
par vienīgo maksā.sanas līdzekli Ber­līnes
rietumsektoros nedēj ā Mkdi po­litiskas
attīstības dēl esot kļuvusi
ļoti i'jkūta, un pat notiekot sarunas
par to, ar izredzēm uz labvēlīgu, at­risina
jumu. Turpretim amerikāņu
militā;rā valdība vēl šinīs dienās ^at­sauca
krievu licencētās preses Iznla-tītās
zijias par Rietumberlīnē gai­dāmu
naudas reformu.
„Industriezeitung" ziņo, ka Berlī­nes
mai'ņ.as kantoros par rietummar
ku maksājot 3.80—4.0,0 „ostmarku"
bet LeirKeiigā, neoficiālā biržā, kura
esot lieli aD<?rozīiumi, kurss esot an-mēram
1:4,50—5,00. BBC, IZ
PAR AGRIJ ATT.ATDUSI KARA­VĪRUS
Vi.,
Pirmajā decembrī Kostarika' de-
DAŽOS V4RD0S I Jālikvidē ap^a
NEKĀDAS .NĀKOŠĀS STADIJAS NAV," PASKAIDROJIS
ĢENERĀLIS KLEJS PAR BERLĪNES JAUTĀJUMU
Par ,.skaldriem meliem" TA3S ap-
|,zīmēja ziņu;^ka Austrijas saimniecī­bas
ministrijas darbiniecei Otilinge-rei
esot piepriesti 20 gadu cietuma.
Lietas izmeklēšana \ J1 nemaz neesot
galā.
Poļu milicija, pilsoņu milicijas"
Ja berlīniešu piedalīšanas pašval-ļdēlu pārtrauktā pasta satiksme starp T'"'''"' .-^-^'^ ^'?!''^-^'
•ibas velēšanās rietumsektoros būtu rietumu un austrumu sektoru atjau-' P^^'^^^^^-^^'^ '"^'^'-^ "^^^^'oga
kratīšanasļakcijā Daņcigā, konlrolē-blokādei
ber i J^^^^^^O P^^'^'^^^^'»^^^ un: apcietinot 230.
Dirm_dīen ziņoja britu ' licencētais I līnieši gatavojaTzi^msv^^^^^^^^^^^ vērsusies prot'.,spoku-vāja,
tad SED būtu mē^ļinājusi ied^ī- nota ar automobiļiem,
vmat iepriekš izstrādātu puča plānu, Par spīti vispārējai
balu komitejas
Realizējot LCP Fuldas sesijas lē­mumu
par Vvīcijas. un Austrijas^lat--
viesu apgabalu pārstāvību pārbrga-nizē.
šnnu. latviešu apgabalu komite­jas
līdz š. g. 31. decembrim liki^ido-jamo's
un to vietā stājas LCK terri-toriālio
pārstāvji.
LCK. izdarot apgabalu komiteju
likvidāciju, uzaicina visas iestādes
un personas, kam butu kādas pras?-
nojusi divus lielus
gājienus uz jaun
ielus demonstrāciju komisija pieteikusi drastiskus i e r o J rīkojumu, līdzīgu ka Va- U^^g^^,^^^^^,^^ j . ^ ^ ^ . . ^ , ^ GroiV-I^r'etei^
nievēlēto maģistrātu, bežojumus taunības nolūkā: pare-T'-'o? ^^'^ ^^istrijas amerikāņu josla. h,^j,^j iesūtāmi 2 eksemplāros, uzrā-
Pieņemšana, ko Molotovs riia^ia
riem Berlīnes komunistiem piegādā-ļ pondenta domām, krievi ar ierēdņu I Iļl^^^j^-.f'^-^^^^ M r'^'^'T-^.r
tu papildu spēkus - komunistiskās štatu pārkārtošanu gribot tikt vaļā dln.^^^^^^^^^^^ ^''^
dot prasība.'^ kopsummu un tā.s ļ\)-
mntu.s (darba līgums, pasūtinājum.^.
uil,).
ASV armijas ministrs Rojals va-
I
lāk uz Atēnām un Ankāru. Ministrs
..Brīvās vācu jaunatnes apvienības'Hno politiski nevēlamiem darbinie-vācu
komunistu vadoņiem un pa- vas. Nāves sods piespriests vēl vle-- ^ . , . . ..
domju iestādēm notiekot sarunas nam tekstiltir.otājam'kam izdevies P^^^^^^^^^^^^^
t^ar komunistiskas vaHibas dib'nā- aizbē'^t uz Rietumvācliu. I nerimi, brankuiti un i^anzi.
sanu Austrumvacljā. Tās uzdevums Pēdējā laikā no Vācijas krievu
būtu parakstīt mierlī^umu. ar Pa- joslas notiek pastiorināts reparāciju
domju Savienību, pēc kam sekotu transports uz Padomju Savienību.. Īle
padomju bruņoto spēku atvilkšana dienas joslu virzienā uz austrumiem
no Vācijas, atstājot- 15 vilcienu līdzšinējo 10
Ģenerālis Klejs pirmdien šai jau- vietā. Lielākā dala reparāciju preču
tājumā paskaidroja, ka novarot an- esot degvielas, bez tam daudz cu-strīdēt
krievu tiesības dibināt kādu kura un tekstiloreču. .
darbu skate
Lai pienīdiUi, ka tautiešu ziedoti'
valdību savā Vācijas daļā, bet -iz­šķirīgi
esot tas, vai šai valdībai būtu
kādas tiesības pretendēt uz visas
Vācijas pārvaldi, j^ādas pretenzijas
n 0 p r 0 j ekt ēt ā s V a 1 d īb as V a r 01 s a g a i -
dīt.
„Ja pēdējo Berlīnes notikumu re­zultātā
kāds ,,zaudējis territoriju":
vai citādi vājināts pozīcijās, tad tā
ir Padomju Savienība," svētdien
BBC. AZ. St
nresei paskaidroja amerikāņu m i 1-
tārg ubernāto rs ģenerā 1 is K1 e i s. ,.Mū -
su iesnēja uzturēt gaisa tiltu" ir
14 bijušos krievu gūsiekņus, saska- •līdzekļi'^^^ļ^
ņa ar nule parakstīto^ mbežlīg^umu; rņei-etego; kopa
Somija izdos Padomju Savienībai. Esliņgcnā- bija rlk^
Maskava viņus' apvaino par kaļ-a ;bu skativ^^ -uņ
noziedzniekiem, jo tie vācu un so- neatlaidību ncre(izīgiēVv;e^^^^^
mu armijā: cīnījušies pret Padomju skolosanos. ļMal^burgas^.Urv :^t^^^
Savienību. ; . :tes.'vacu-ņēredzīgp;^
Itālijas neitralitāte Eiropas ^ aiz- guši 28 tautieši; ; Par: mašievicn^^^
sardzībai daudz labāka nekā icsa!s^ī-J mācījušies- 14; suku gat|An^tSjiem;^^-^^
šanās Rietumeiropas 'ī^nijā; izteicies un:aūdējie^^^^^
lords Montgomerijs. nepieciešama • 8 taūtiešiem, bet; pec
Tiraziueoiskus darījumus ASV un naudas y:>:reToņ
Dienvidslāvijas.^ starpa atjaunos tu- trūJ;st; -ndzekļu. v Vācu i . rteredzigo
vākā nākotnē./Belgradē šinīs dienās skolā māGibū; maksa ir pM.'o^
gaida ierodamies britu speciālistus, Vajadzīgi Gnīēne^i, lai loinācītos ne-;
kas apspriedīsies .par tērauda rūp- Iredzigp'rakstu; uiilasisaņu tikai,
niecības atjaunošanu. . tad, - \'āi^ sālU, arbda^^^^^
Lielbritānijas troņmantinieces Eli- neredzīgo skolas latvieši r beiguši ar
Kamēr cīņas Ķīnā pieņemas pla-ļzabetel dēlu kristīs trešdien. Prinča uzslavu. A. Toiehmanls pat uzaiei^;>
sumā un asumā, simpātijas .pret vārds vēl ir galma noslēounis. uāi.s palikti Mārburgas .neredzīgo
maršalu Cangkaišeku Savienotajās Turcijas i armēņu apgabalus pie- skolā pTvr instruktoru aušanā. Paš-
Valstīs aizvien vairāk mazinās. Dau-1 vienot Padomju Armēnijai prasījusi ļ reiz viņš Memingenā papildinās lat-
Vai ASV jau
norakstījusi Ķīnu
zaudējumos?
tiija,^kad uri^.kāda vcula poc viņali j.^^^,- nevarēs glābt. Visi ieroči un ļJaroslavs Zajcins, kas atzinies, ka ļ viešu.; nometne^^^ re-
^ , dome\m_ Berlmes jautājums vai^tu h^^^.^ ^- ^^^^^^^^,1^ ļ^^, ļ^^^ Vāciju dzīgos. .1. Danilevieam amputēta arī
rnobihzeia savu armnu. Vasts nre-f ieiet nākošā stadijā, viņš atbildeia:L^-j^.,,^^ Vašingtonā domā, atbērušo? ēechus un izraidītos vācie- kāja/kas vēl vairāk apgrūtina aušana
zīdents toreiz paskaidroja, ka Kos- „Nekādas nākošās stadijas nav. Sta-'L ^ Cangkaišeka valdība pastāv.tikai sus.. ' • un tādēļ viņš nodomā^jis vēlreiz pār^
voklis_Berhnē ir saspīlēts un P^ļiķs L^^ŗ^^ p^^^ -^^ļ ģenerālis Mekartūrs 2 milj. mārciņu no Anglijas pie4sko!oties. apmeklē^
saspīlēts tik i l ^ . kamēr Pastāvēs h^teicās, ka komunistu ofensīva Ķīnā prasa pasaules mazākā republikāsieiar skolu!;^^T^^^
krievu blokāde,"_ ^ ^ . ^ .^^1^,^ ^zv apturama. Pēc prezidenta San Marino, Itālijā, par 1944. ļ i j v b o m - i .Pašreiz 5- nērcd^
Sestdien ģenerālis Kleis UP par-1 TŗumeKa sneciāla lūguma Sanghajā bardēšanā nodarītiem zaudējumieift ir; tikai •2: ā Trūķstarī
tarikai. armija nav vajadzīga, jo tā
ir valsts, kas mīl mieru.: Bet jau pēc
10 dienām naktī" uz sestdienu Kosta­rika
iebruka Nikaraguas karasnēks.
Tiem pretī stāiās ap lOOO policistu.
Kostarika izslndin.^ta mobilizācija un
proklamēt.'^ kara stāvoklis.
Vašingtonā svētdien sanāca Pan-
SOTierikas ūnijas nadome, Tai Izškir-t
»:)Sj ko darīt. Pēc Rio de Žaneiro
parakstītās vienošanās, ja viena
vs\I«?ts apdrau'-^r^ta, p-'īrē^ām jāsniedz
militāra palīdzība. Par Nil
Iebrukumu Kostarika paziņots arī
Drošības nadomes prezidentam. Kos-tarhkā
ofic'āli T)askaidrots, ka iebnr-kimi^
noticis komunistu uzdevumā.
BBC
A(Turpinājums no L Ipp.)-
Bet jau -tagad cilvēka tiesību dek­larāciju
• 0olītiķi un tiesībnieki aor-zīmē
par vienu no svarīgākajiem 20.
gadu siir^ena dokumentiem. Tajā
apvienota t)ritu „Māgna Charta'*,.
franču tiei^ibu charta,'ko pasludināja
revolūcijas laikā, un aņfierikāņu tie­sību
deklarācijā. Lai gan Parīzē
pieņemtaiai deklarācijā! vēl nav l i ­kuma
spēka, tā. toniēr jau tagad ie
tekmēs pasaules sabiedrisko domu-
Līdzīgi izteicās ar! Ruzvelta kundze
Panzes radio; aicinādama tiesību
deklarāciju iedzīvināt, cik vien ie­spējams
ātri. '•
Sestdienas sēdes turpinājumā Ap­vienoto
Nāciju pjinsapul ce turpināj a
debates par Pakstīnas problēmu.
Garu un ļoti asu nmu no jauna teica
• Vi§inskis,'apvaihodanis Lielbritāniju
un Savienotās Valstis, ķa tās v,mēģi-,
not novilcināt Palestīnaš problēmas
izkārtošanu un aizstāvot vienīgi sa-vasi
Mereses*\^^^
ka aizņiirsa nolikto stundu, kad de­legāciju
vadītājiem vajacizēja doties
pieņemšahā pie Francijas republikas
prezidenta Oriola. Pārējie delegāti
nervozi raudzījās pulksteņos .un ne-,
varēja sagaidīt,; kad: Višinskisbe
UN prezidents Dr, Ivets beidzot lū­dza.
padomju./āiiietu vic^^
Pārtrmikt rufe Vēlāk pilnsapulce
pieņJīma rezolūciju, kas paredz ņe-
. žāvējoties nosūtīt uz Palestīriu:īnašu
trīs valstu komisijii, /kurā ietilpst
ASV, Francija;un Turcija. Jaūnzē-todes
ministru prezidents izteicas,
ka yi;sa padomju bloka vārdā varētu
runāt.Višinskis.viens pats, tik līdzīgi,
ir aŗj^umēnti' un apvainojumi. ,,Vār­di.
V5\rdi, vārdi," izsaucās jaunzēlan-
<iiBtis, „un neviena pierādījuma^'.;
Lai; gan IJN sesiju bija paredzēts
beigt sestdien, Padomju Savienības
tās satelītu dēl darbu nācās' tur­pināt
•arī svētdien.. Pēc garām debā
^^m, kurās ioreiz galvenais runātājs
bi.ja iyialiks,beidzut svētdien. pēc-
P^isd:ienā ar lielu balsu vairākumu
atzina Dienvidkorejas valdību par
likuBnīgu visai nussalai^ un pāgarinā-i
a a r i UN komisijas: ti^^ Tad
apvienoto Nāciju sesijas darbu bcir
stavim paskaidroja, ka Padomiu Sa- gj^p pilnvarotais Hofmans, I 142.280.000 iedzīvotāju 1. oktobrī
vienības galvenais morķis P'^thban h ^ . p^^ļj^^j^r^^^g^ ^.^g g^^^^^ Savienotajās Valstīs. Pirmajos
esot pad:^it rietumvalstis no Berlīnes Ur.^g^ bijušas vairākas apsprie- deviņos mēnešos šai ^adā iedzīvuiāju
un visiem līdzekļiem dizkavet nie-L|^^ -^^^^^ ministru prezi- skaits ASV pieaudzis par 1.8 milj.
tumeironas launuzbuvi. , ArMo an L;ļ,.^^^^ g^^^^^-^ , Apmēram vienu gadu vecu zēnu
osot i7skaidrojama visa krievu no- ipvērojot kritisko situāciju, mar- dzelzceļu pt^licija atradusi kādā pa-ba.
Krievi neviena j^ad-vima neesot j^^i^ Čangkaišeks izsludinājis kara sažieŗu vagonā Hambur^as qalvonajā
niorndiīuši, ka nopietni volas^Pcrlmek^^^^^ļ^j. Ievesta arī vēs- stacijā. Zēnam uz krūtīm bija pie-nanakt
atrisinajurriu. ,.Tiosu karaL^^ļ^ telegrammu cenzūra. Kāds stinrināta zimīto ar uzrak.itu ..LCidzu
briesmu patlaban tomēr nav," boi-us h^^'^^^^jg^^^ pārstāvis radio paziņojis, ncadoptēt. bet ievietot bērnu namā,
izt-icas amerikāņu malitarguborna- h^^^ ^-^^^ neielaidīsies nekādās saru- Kad vecāki pārvaif ; grūtumus, viņi
^ . , , . _ ^ Inas ar Cangkaišeku, jo Nankingas bērnu atkal uzmeklēs''.
Berhne atrismaiies ān „pasta blo- 1.^.1^^^^^^ gaidāma jau tuvākā nākot- Mi\m, kas aizslāj insulīnu, un ar
kādes" jautājums, un uz vienu ne-|ļ^ģ_ p^^ neapstiprinātām ziņām, ko- ko var ārstēt cukura slimniekus, iz-mūnisti
sākuši -lietot ^kādās jaunas cepis kāds IBoņnasmaiz^
lielgabalu ; granātas, kuru iedarbība saukta.par ;,,Lactasc-:Brot'^ Gcpsanas
sniedzas 7 ^km rādiusā. Cīņu sma-^ laikā maize apstarota-a
gumnunkts,pašreiz atrodas ziemeļo? najiem un : uUraviolē
no Nankingas, .kur abas puses' met[ Maizriieks vmēģiņājuņius . :Sācis^::^ jau
kau.jā aizvien jaunus spēkus. I<Q- ļ;1.923. gadā.
mūnisti sākuši ofensīvu arī pret K a l -
gānii, kas tagad'" pilnīgi /..ielenkta.
dza. Turpinājums paredzēts nākamā
gada 1. aprīlī Ņujorkā. • '
Parīzes sesija ilga 11 nedēlu. Sa­sniegumu
bilance-sevišķi neieprie-ļ ķ^;;;,;,^;'^ Nankrn^as"" diclzcellīnija
cīna, JO atrisināti tikai 15 mazāk sVa- ļ pģ^.ŗj^^-ļ.^ -^jj^ļ virtās
va iadz\i'/ās ierīces suku gatavošanai.
Nepieeic.šamas parastās un .speciālās
nercdzi.^o rakstāmmašīnas. Paši sa­viem
soēKic-m vien neredzīgie pie va-ladziuām
darba ierīcēm nevarē^' tikt.
I/.dzf'kļus ))rasīs arī 8'A'ēl nepārsko-lijto
m^redzī'^o arodapmāiMbas. Ne-uMi'ii"
f,o i;opa tādēļ arī bija rīkojusi
skali-, lai atklātīl-'ā pierādot prasmi.
lū'Uu-plaš.'.ku sabiedrības atbalstu
arī turpmāk.
Izstrādātie d,arbi bija tie.^ām ai)-
brīnojaani. L:\lviskas prim'tes- per­siešu
pak'Vļi. A, Teiehiņmiis pat bi'a
noa ud is' Abro nos t aut as
arafi^'ki līdz sīkumam
drakas. Vairāki noi'edz!'ģie^noauduj;i
sev uzvallai drānas. Laiks būtu^j>a-domāt
par p1ašāt:u darbnīcu ierīko­šanu
ne redzi Ī s a j i e m . M.
tērpam etno-
Vpareizus lin-rīgi
jautājumi, kamēr par 16 nav pa­nākta
vienošanās. To vstarpā ir
atomkontrolc, ' atbruņošanās, Itālijas
bijušās kolonijas, / Palestīnas un
Grieķlļjas problēma. Dr. Ivets pre­ses
pārstāvjiem izteicās, ka Parīzes
sesija bija: nesaskaņu ;piestrāvota".
Vienīgais ievērojamākais panākums
ir cilvēka tiesību \ deklarācija un
konvencija par masu slepkavību np-sodīšanū.
BBC poIītisSkais komentā-tors
atzīstv ka Šīs sesijās rezultāti ir
eprimējoši: daudz runāts, bet maz
padarīts, r^etišķījoas aus^ iin
rietumti starpā nav izlīdzinātas, Ber­līne
joproj ām ir briesmu avots, zu­dušas
arī tās cerības, kas pastāvēja,
darbam sākoties. Vairāki britu dele­gācijās
locekļi izteikušies,.ka Apvie­noto
Nāciju^ prēzidentaŗn. vajadzētu
paredzēt lielākas tiesības, kā arī iz­darīt
grozījura\iS-kārtības rullī. .
: .BBG.polītisķais komentātors dn--
mā,. ka niecīgie rezultāti: izskaidro­jami,
divu-iemeslu; : \ d ē ! p
darbu kavējusi dziļā, plaisa padoņjju
bloka un rietumu starpā ūņ otrkārt,
to ietekmējušas arī prezidentā ,vēi'ē-šanas
Savienotajās Valstīs.; -Tā pir­mās
6 nedēļas pagājušās gandrīz vie­nīgi
savstarpējos apvainojumos, 'kad
pretiniekam : ..netika atstāts neviens
mats uz galvas''./. Vājie rezulfāti' to­mēr
ne.vienu nepārsteidzot, jo nekas,
labāks nav. gaidīts.: Britu ārlietu
ministrs Bevins jau pirms sesijas sa­kuma:
apšaubīja UN nozīmi un ietei­ca:
' pāriet.-;uz reģionāliem • paktiem,
kas .netieši: arī noticis.
. -Parīzes sesijas darbs: tomēr^_parā-dī.
jis kādu interesantu;- pārvērlību;
salīdzinot, ar iepriekšējam, Padonaju
Savienības, starptautiskā: .ietekme
loti mazinājusies., Ja agrāk /daudza
valstis balsošanā atturējās, tad ta^ad
tā
Iz.šķīrēja kauja pašreiz sākusies
pie Suēovas, kur ielenktas Cangkai­šeka
trīs armiju galvenās daļas. Mi­litārie
lietpratēji izsakās, ka tās ir
labākās nacionālās Ķīnas vienības.
,,Heil Loritz!'' saucieni Minchf^ne
KĀ LOPJCS AR LIESMU MĒTKJIEM GKIlifc.US UZBRUKT
HITUKRAM
Tikko atbrīvots no apcietinājuma.
Jaišo kauju uzvarētu komunisti, tad Bavārijas „Saimniecis];ās jaunuzbu-gas
d0māš a n as pie vi e.no i as
t Vienīgi \ Trigve: Xī ap-ierinātsnar^
padāTīto Parīzē/un do-ā'ka'sasniegts,
vairāk: nekā saians.
• BBC,AB.:Šļ
bez
miemv
mieri
mā
sabruktu visa Jangt.«?ē upes aizstā­vēšanās
fronte,
Ķīnas vēstnieks Dr. Kū Vašingto­nā
paskaidrojis, ka Cangkaišeka
kundzei paredzama vēl otra audience
pie prezidenta Trumena. Piianā vi­zīte
vilkās ilgu laiku. Par. tās re­zultātiem
pagaidām oficiāli nekas,
nav zināms. BBC
NF.VAR PIELABINĀT ARĪ AR
ŠAMPANIETI UN CHRIZAN-TĒMĀM
' Grāfs Einzīdels, kas priekš dažām
dienām atbēga .ux Berlīnes franču
sfiktoru, tagad ieradies franču joslā.
Kāds krievs no ..Tāqliche I^vund-sch'au"
redakcijas paskaidrojis, ka
^rāfs Einzīdels tik ļoti iemīlējies kā­dā
jaunavā, 'kas dzīvo franēiļi joslā,
ka nevarējis bez tās dzīvot ūn tāpēc
aizmucis. Pats Einzīdels L^an apgal-vo.
ja citu. kad viņš" ieradās Rielum-berlīnē.
Kā ar dižciltīgo ar grāfu
Eiiņzīdclu sevišķi lenojās SED. Kad
viņš priekš trīs nedēļām, izcietis .^'O-du
amerikāņu joslā, atkal aUriozās
Berlīnē, krievi viņu sagoidīja ar
chrizantemām un šamnānieli. BBC
komentātors PvObeiis Grehems iro­nizē:
vēl nesen Einzīdels teicis, -ka
sabiedrotie no Berlīnes aizvāksies
vēlākais janvārī. Bet vēl nav pienā­kuši
Ziemsvētki, kad pats grāfa
kun-^s ..aizvācies :^.o krieviem-. Pē­dējā
laikā, teica tālāk Grchcrns; ir
ievišķi daudz pārbēdzēju no au.^tru­mu
joslas. Tā kā tas esot nc-ie'vam^,
viņš nevarot nel-:ā tuvāka p o l o i ki
Bet ne-- v is i n ā r b ē d ō" i
un ne visi ari civīlisll.
t vācies:
St, BBC
ves apvienības" WAV |)riekšsēdis un
agrākais denacifikācijas ministrs A l ­frēds
Lorics pa galvu, pa kaklu me­ties
atpaka] politikā. Svētdien Min-chcnē
sasauktajā tautas sapulcē viņš
nieprasīja Bavāi'ijas valdības atkāp-šano.*^.
jo tās sociālā un saimniecības
nolitika nekur nederol. Sapulce, kuļ'ā
piedalījās ap 40.000 cilvēku, valdības
atkāpšanos prasīja-pieņemtajā rezo­lūcijā.
Sliitgartes raidītājs par Mincbenes
.sapulci vel ziņoja, ka pCdi.s Doricam
uzi^avilējis.-'kad viņ.š solījies ,.līdz
pēdējam elnas ' vilcienam"' cīnīlies
par Bavāriias vald'.ba.š gāšanu.-Vai­rākas
mātes pac("'lušas savu.s bērnu?-,
lai tie labāk varēlu redzēt I.oricu un
mācījušas tiem .^aukl: „lleil Loritzl"
\V A \ ' ..t r i c i enk om a n d a s •' p i e ā v u š a s
kādu vīrieti publikā, kas kriiizējis
korica i/teicienus.
fepriekš Ix)rics preses konferencē
oare'ioja. ka viņa WAV. drīzā laikā
buv)! otra lielākā pārlija Bavārijā,
be-' lam parti.ia prasīšot atļauju dar­boties
arī pārēj'as apvienotā:-^ anaiu-am.
erikānu justas zemē.s. Bez tam
TAUāes intervijā paskaidroja, kā viņš
savā laikā vadījis atentātu pret Hit­leru
Minchenes alus pagrabā. Aten­tātu
organizēju.^i vairāku simtu per­sonu
liela- ;^runa, kurai bijuši pa-:
kļaut: ap 4000 ba\āriešu preteslība.s
ku>tība:s darbinieku. Sākumā ^bijis
pareci.-'.ēts Hitleram uzbrukt ar liesmu
metējiem vai arī no l^rica fiktīva
..advokāta biroja" mest bumbu pret
f^aram braucošo Hitleru. Liesmu me­tējus
tomēr bijis grijti noslēpt, bet
otro plānu iziaukusi kāda.komunistu
aģenta nodevība.
M. AZ. NZ
Pārvedot mums naudu pa pastu,
neaizmirstiet uz pārveduma talona
otrā pusē atzīmēt, p a r k o J ū s
^ m a k s ā j a t .
NADONĀUZE ARI PUBLISKĀS
LABIERĪCĪBAS
No vispārējā progresa" joslas sa­ņemtai;
ziņas par jaunu triecienu
pret elvspluatātoru — privāto saim­niecību,
ziņo ,.Die Neue Zeitun^r':
sabiedrības īpašumā paredzēt.^ pār­ņemt
arī visas publiskās labierīcības.
Nav vairs ilf^āk paciešāms^kā' feniņu
nodevas, kādas publiskajās labi'-rī-eibās,
uz apakštasītes apstāj pubļiica,
ieplūst kaut kadu privātu ekspluatā-toru
— baltos ķiteļos tērptu vecāku
sieviņu un večuku kabatās un iet zu­dumā
tautas ien ikumos. ..Kas3trad: i,
i;is strādā vaktij,"/ raksta .;r^ie
Neue Z(Mlung". ..?las( ēd, netieši ēd
valsti i. Un ka.s daia 'vM ko va'irāk.
tam turpmāk arī tas jādara paT labu
valstij un tautas demokrātijai. -T;i
tiešam ir sociālizācija līdz pal pē-fiējām
klusākajam stūrītim.'
Amerikāņu laikraksts gan piezīmē,
ka šis paņēmiens neesot jauns, jo jau
romiešu ķeizara Ve.spaziana laika
publiskās latrīnas aplik'tas~~ bargiem
nodokļiem. Kad yiņa liberāl: no.ska-ņotais
dēls viņam\to pārmeta. Vc-pa-zians
atbildēja ar teicienu, ka.s k'lu-^
vis nemirstīgs: nauda, nesmird.'Tā-
^ad. ikviens, ka:, turpmāk padomju
;(.slā iedarbinās ūdens slialošanas
ierīci, darīs to pacilātajā apziņā, ka
arī ta vē'rpakalpoji.s tauta:-: demo­krātijai.
N2
mm
• 7 i: ••