Bavarijas Latviesu vestnesis, April 2, 1948

              A.l948.g.
™ ^ stājas asi.
rokas ap kalti,,
l<ai mazliet
spiestu? rl''^'
fir smida jociBi
vel dara? piL^
' i f * ^ai» tevi JM?
r i . . . " "•
ftirs izturēt a
M udec kSjfiļ ^
VĒSTULE LATVUAI NO KANĀDAS
i
^ es, zobi ciricst, seja
ā r p r ā t u ' ^
0 nu darīt: k i g
Čukst
feya ar Irmu? ^
s kā nesat^ratis, taa
"eta piemini'ina^
its dabū atkal
^iņam dreblftpas,
, ka nezina vairs'
kur augumu,[kur
reiz viņš pashtSs
pieskrien pie sa^
0 .vaļa, jauc veļu,
. Beidzot ceļ oN
īra, pavicina galsS
ip krāsns, iesviež to
mutē. Brīdi skatSš
' :usi gruzdēt ^ kS
no vienas rokas
'rauj atkal ara. Citi
itu, velk nost no
dīt lāvā. Vai biedrs
Bet Gaits izrauļaj,
Ankoriņa un M
*auž tam ordeni pi«
iodas viegli, Ahk>
:aļ, satver G a i t a ro-
. sprauž un spraui
apstājas!
kas, tev tas.pienā-iekas,
man lievaja-as!
. .
sparu atgrūž, to«
it kā pieķēries, ka«
pie krūtīm. ,Vii)S
et nepagūst - at-zemnīcā
iebrSias
m
Toronto darbību uzsācis latviešu
fclubs, kura priekšnieks ir A. Karl-fions,
fiekretārs E. V. Spllbergs, ka-sleriB
G. Putošs u n rīcības komite­jas
vadītājs A. Gamejs. Klubu no-,
dibināja grupa uzņēmīgu tautiešu,
kas jau 1948. g. 30. janvārī, pilnīgi
bez kādiem līdzekļiem rīkoja atklā­šanas
vakaru. Jaunā latviefiu orga­nizācija
grib darboties to tautiešu
labā, kas arvien vairāk ierodas Ka­nādā.
Kluba adrese: 128 Randolph
Str. Toronto Ledside, Ontario. Lat-
VieŽu palīdzības biedrība nodibināta
ari Montreālā: 3509 Ste Famille^ Str.,
Moritreal, P.A.
Toronto ir lielpilsēta. Te dzīvojot
jārēķinās ar izdevumiem un naudu
iekrāt pagrūti. Tomēr tautieši, kas
gtrādā Toronto, visumā apmierināti.
Mājkalpotājas un slimnīcu darbi­nieces
saņem 50 dolāru mēnesī pie
visa brīva. Iesācējas, kas apmācās
iūšanā, nopelna 20'dol. nedēļā. V i ­ņām
pašām jāmaksā par ēšanu un
dzīvokli. Vīrieši, atkarībā no darba
nozares, izpelna 50—70 centu stundā.
Ēšana restorānā maksā 1-—1,50 dol.
dienā, bet mājās var paēst par 1 dol.
LATVIJAS LĪDZSTRĀDNIEKA
VĒSTULE NO SAOPAtJLO
VĒSTULE LATVIJAI NO ARGENTĪNAS
bojies arī .—
Rīgas Brāļu kapu
leks (bija mācītājs
em), VMCAs pre*
c. Trimdā kā LaK
. pirmais vietnieks,
ārīgo dzīvi angl^
t baznīcas virsvĶ
•os gados viņS vi?i'
joslas latviešu ŗiO'
i o b r ! bija A n p R
istrijas . u z d e v i rt
tautiešu dzīvi fcj
" Paredzams,
* 'archibiskapa f
uz d z ī v i .An#
^ana notiks 3. aprl'
tā Hambm#^
• i lasītāji ļ
'Skaņojusi.
Pēc daudzkārtējiem itautiešu pie­prasījumiem,
Baltijas imigrācijas
sadarbības komisijas latviešu sekcija
sniedz ziņas par Argentīnu.
Argentīnas klimats ļoti dažāds, bet
visumā veselīgs. Buenos Airēs un tās
apkārtne ziemā drēgni vēss, (labi
noder vilnas veļa im silts mētelis),
vasarā — sutīgi karsts. Iedzīvotāji,
t^emot ap 300,000 iedzimto pēcteču
un jaukto, ir spāņu, itāļu un citu
eiropiešu pēcteči un imigranti. Valsts
valoda — spāņu. Protams, ir ne­pieciešams
to prast, kaut arī kvali­ficēti
darbinieki un vienkārši strād­nieki
var darbu dabūt, valodu vēl
nepārvaldot.
Argentīnas valdība piešķir
iebraukšanas • atļaujas visai ģimenei
kopā (pat vēlas ģimenes!). Viena
ģimene skaitās: ģimenes galva (vīrs),
sieva, bērni un vecāki. Brāli un mā­sas
(izņemot māsas-vieninieces) ir
atsevišķas ģimenes. Sievietēm-vie^
ninlecēm atsevišķi bez; ģimenes ne­l
a b p r ā t dod iebraul<šanas atļauju.
Gluži tas pats sākams par bezģime­nes
personām, kas dzimušas pirms
1890.g. Likums aizliedz iebraukt.arī
slimiem un tiem, kam "ir kāds fi­zisks
vai garīgs defekts,
Katrs ie'braucējs pēc personības
apliecības Izņemšanas bauda visas
,brīva pilsoņa' civilās tiesības, darba,
privātīpašuma, biedrošanās, pārvie-toSanās,
ticības utt. Protams aktīvi
; līdzdarboties politikā, tiesības pie­dalīties
velēšanās, uti. bauda tikai
- Argentīnas pavalstnieki. Katram
imigrantam pēc 2 gadu nevainojamas
V ņodzīvošanas ir tiesības lūgt Argen­tīnas
pavalstniecību. •
Argentīnā ir plaši.uzplaukusi rūp­niecība,
ar vēl plašākiem nākotnes
plāniem, tāidēļ te sevišķi vēlami ir
techniski darba spēki, sākot ar inžo-nieŗiem,
tečhnlķiem, amatniekiem,
kvalificētiem strādniekiem un
beidzot ar vienkāršiem, melnstrād-
• niekiem. Sievietēm, kā visdažadālco
fabriku un darbnīcu strādniecēm vai
šuvējām, jeb mājkalpotājām (slimo
kopējām nē!) arī labas darba
izredzes. Laukstrādnieki un pien­saimnieki
darbu var dabūt,'bet lalgas
ir samērā mazas. Kaut kāda zemes
piešķiršana vai kredīts • inventāra
iegādāšanai ir pilnīgi izslēgti.
Atkārtoti uzsveram, ka Argentīna
nekādus ārzemju diplomus neatzīst.
Izņēmums ir tikai zinātniekiem ar
pasaules slavu jeb vajadzīgiem spec-cialistiem.
Lai diplomu revalidētu
pie vietējām augstskolām, ir nepie­ciešams
to oficiāli apstiprināt, pār-
Par mēbelētu -istabu jāmaksā 4—7
dol. nedēļā..
Sevišķi liels cilvēku pieplūdums ļ Brazīlijas latvieši, kuru skaits ar
Toronto ir ziemā. Iebraucējiem ie- Jaunatbraucējiem no Vācijas tagad
kārtotas speciālas skolas angļu va-' Pal^^ām aug, palaikam bijuši jo ro-lodas
apmācībai. Stundas notiek 2 ^^^^ palīdzībā latviešiem Eiropā. Lai
reizes nedēļā. Kursos apgādā arī f ^ ^^^^ šejienai atklīdušas baumas,
grāmatas un maksa ir 1 dolāru gadā. '^HJ^ runājot, ka jaunat-
Mūsu tautietis Dž. Biters uzņemts r^^^'^^^J^ atrodoties bez d^rba un trū-šejienes
mākslas akadēmijā. Viņš kumā, patiesības labā j " -^cina, ka tā
atbrīvots no mācības maksas un ci- r^as nav^ Visu jaunatbraucēju ģimeņu
tiem izdevumiem. Ārzemnieki' bau- galvas un dažos gadījumos arī viņu
da yMCAs un YWCAs lielu sirsnī- ^ieVas. ir atraduši savai prasmei at-bu.
Atbraucējiem pirmo gadu nav P^^^^^^ darbu, kas tiem nodrošina
jāmaksā biedru nauda. Arī es esmu ^i^^^^ķp maizi. Ja Ir pāris gadījumu,
YMCAs biedrs. Tā var patīkami un P^^^ tas ir citādi, tad vainojama
lietderīgi izmantot brīvo laiku. šajos gadījumos ir „pudelīte". v
Braucot uz Kanādu ļoti vajadzīga Ar šo gadu te sākusi darboties arī
ne vien angļu valoda un aroda pras- Latviešu 'baptistu palīdzības komi-me,
bet ieteicams līdzi ņemt arī r^^^v kurā no visām Brazīlijas lat-praktiskai
dzīvei nepieciešamās man- P^^^^^ baptistu draudzēm izraudzīti —
tas. Viss maksā naudu, ko sākumā priekšsēdi māc. J. LukaiŠs, se-ļoti
grūti uzkrāt. Pēc pasūtinājuma kretāru prof. A. Jānaitis un kasieri
darināts uzvalks maksā 55 dol., mē- 2. Sproģis. Abi pēdējie visu lai-telis
30—50 dol., kurpes 6—12 dol., • darbojušies arī Latviešu
radio 35 dol. un auto 200—3(to0 do- P^^^^^^^^ komitejā, organizācijas
laru. adrese ir: Rua Major, Nātāniel, 171,
Toronto, martā. Sāo Paulo, Brasil.
I m a n t s K l e i n o p s latviešu palīdzības komitejas
'biedru sapulcē savukārt ievēlēta
jauna komitejas valde. Goda prezi-ir
konsuls Gustavs Stāls,
priekšsēdis . Oto Lezdkalns, vlce-priek.
sšēdis P. Sproģis, galv. sekre­tārs
A. Kalniņš, 1. sekretārs inž. J.
Itis, 2. sekr. inž. P. Reichmanis,
VĒSTULE LATVIJAI NO CILES
tulkot un ar! segt visas revalidēšanas galv. kasieris agr. V. Mauliņš, 1. ka
takses, kas praktiski, naudas ziņā, sieris liiž. G. Novickis, .2. kasieny R.
līdzinās studēšanai no jauna, arī lai- Bērziņš, mantzinis A. J . Ozoliņš. Par
ka ziņā daudz nevar iegūt. No teiktā padomniekiem ievēlēti kons. N.
ir skaidrs, ka visu brīvo profesiju Ozoliņš, J. Āboliņš, J. Veiss, V. Švāns
darbiniekiem, ārstiem, juristiem, h^^^}^' Krūmiņš. Komitejas adrese
tautsaimniekiem, rakstniekiem, līdzšinējā — Rua Boa Vista, 127, 4^
māksliniekiem utt. te nav nekādas .sala 409,, Sao Paulo, Brasil.
izredzes nodarboties savā profesijā, ļ Sao Paulo, martā.
Arī valdība, vadoties no tā, ka Ir jau
visu šo darbinieku pārprodukcija,,
parasti noraida šo personu lūgumus.
Arī tie, kas par savu profesiju uzdod
„tirgptajs", nav vēlami.
Pašreiz te ir ārkārtīga' dzīvokļu
krize un īres maksas, pat par mē­belētām
istabām, stipri augstas. Nav
paredzams, ka š! krize tuvākā nā­kotne
izbeigsies. Izpeļņa: meln-strādnlekiem
ap 10 pesos dienā;
amatniekiem 15—20 im vairāk dienā;
J. Āboliņš.^
Man jau uzkrājies daudz vēstuļu
no Eiropas, visvairāk no tautiešiem,
DP nometnēs Vācijā un Austrijā.
Gandrīz visi rakstītāji jautā, kā
rast iespējas iebraukšanai Cīlē. Par
šo jautājumu esmu interesējies, bet
pagaidām bez sekmēm. Šajās die­nās
man paskaidro ja, ka V acij ā un
Austrijā darbojoties Cīles komisija.
<as Izraudzīšot 2000 ģimenes un ar
IRO vidutājību tās pārvedīšot uz
Dienvidameriku. Ieceļošana Cīlē
pašreiz ļoti sagandēta un jāgaida uz­labošanās.
Pēc liela trača ,ar žīdu
tautības atbraucējiem vīzu izsnieg­šana
pārtraukta. Drīzumā apmek­lēšu
ārlietu ministriju un turpmāko
informāciju rak.stišu,,Latvijai", jo
uz visām vēstulēm atbildēt atsevišķi,
nozīmētu mana budžeta ievērojamu
satricināšanu.
, No Cīles vistālāk dienvidos eso­šās
Porto Montas atkal esmu atgrie­zies
galvaspilsētā Santiago. 2000 km
garajā braucienā vilcienā vajadzēja
pavadīt 35 stundas. Kaut ilgajam ce­ļojumam
vilciens iekārtots ērti, to­mēr
brauciens ļoti nogurdināja.
Luksusvagonus Čīle 1930. g. saņē­musi
no Vācijas. Va<;!"oni būvēti spe­ciāli
tāliem braucieniem. Katram
pasažierim ierāda mazu kupeju, kas
naktī pārvēršams par ērtu guļamista­bu.
No rīta pieejama silta duša un
ēdienus, ja vēlas, pienes pie gultas.
Joņojot starp Andu kalniem un
Kluso okeānu, ar lielu interesi vē­roju
pārmaiņas laukos. Ilgu laiku
braucām cauri mūža mežiem. Šur
un tur redzama kolonistu cīņa ar šo
zaļo mūri. Visoirms mežu izdedzina,
lai paliek klajāks. Pēc tam mēnp-šiem
ilgi no visām pusēm dedzina
milzīgos kokus, kamēr tie nogāžas.
•Piosnuma dēļ kokus nozā/rēt o-rutl un
trūkst arī vajadzīgo ierīču. Ar di-
ASV nekust
LlDZEIiĻU UN ATBALSTA TRŪKUMS KAVĒ VEIKT ISTOS IRO
••/'.^'UZDEVUMS
Trīs gadus pēc kara beigām bei-gļu
jos
3 mēnešos aistāSot
m
ii
tpe »
lējis datidz > t..
netnēs,art^
tos s?ēi|! #r|'.
^ ,,New York- Herald Tribune" ziņo
no Berlīnes, ka, pēc anc^ļu iestāžu
:, i::tGicieniem, . . pastiprināts kuģu
transports došot iespēju tuvāko tri-
. ju mēnešu laikā •izceļot no Vācijas
.angļu joslas ap 20.000DP. No Bre-merhāfenas
20. martā ar IRO tvai-
'^oni „General Black" devās uz
Austrāliju 860 DP. . -
^Pēc „Newsweok" ziņām, anieri-i^
āņu apģērbu firma „Hickcy-Free-mn
Co." esot ieguvusi ASV imi­grācijas
im naturalizācijas komisijas
atļauju .100 kvalificētu drēbnieku
ievešanai. Tos izraudzīs no .Eiropas
l^P un nogādās ASV līdz 20. au­gustam,
jo ASV apģērbu rūpniecībā
: jūtams stiprs darba roku trūkums
1 . • NYHT, •Ncwsweek
zivis — 1.20; sviests — 2,50; kartu­peļi
— 0,70; pa.stori7ēts piens — 0,30
litrā; olas 1,80 ducī; papirosi ~
0,20 — 1,20 desmit gabali; vīriešu
uzvalks jeb mētelis •— apm. 120 pe­sos;
kurpes — 30; virskrekls. — 15;
zeķes — 3. Tās ir lētākās kvalitātes,
bet ir arī daudz dārgākas. Dabūt var
tin visu un bez ierobežojumiem.
Strādnieku aizsardzībai pastāv
pensiju likums un lielākos uzņēmu­mos
arī ārstēšana ir par brīvu.
• Latvieši, kas pēc visa telldtā vēlas
ieceļot Argentīnā un dzīvo valstīs,
cur ir Argentīnas konsulāti, var
griezties pie komisijas priekšsēdē-tāia
J. Bites kunga, Casilla de Correo
2366/ Buenos Airēs, Rep. Argentīna,
sniedzot par sevi un visiem ģimenes
locekļiem šādas — apstiprinātas
ziņas: 1) uzvārds (sievām arī meitas
uzvārds). 2) vārds. 3) ģimenes lo­cekļa
radnieciskās attiecības ar ģi­menes
galvu. 4) dzimšanas datums.
5) dzimšanas vieta. 6) ģimenes stā­voklis
(precējies, neprecējies utt).
Piezīme: Argentīna neatzīst šķirša­nos.
7) ticība. 8) nodarbošanās.
(Aprakstīt pēc iespējas sīki. Inže-niepi-
speciālisti, lai atsūta curricu-lum
vitae, tas dos komisijai even­tuāli
iespēju rūpēties par tiem atse­višķi.)
9.) vai ir kāds fizisks defekts
jeb:slimība? ; •
Uzsvelpām, ka komisijas rīcībā nav
absolūti nekādu līdzekļu un: ceļa
izdevumi .katram jāsedz pašam vai
nu ar saviem personīgiem līdzekļiem,
vai ar kādu organizāciju palīdzību.
Komisija var lūgt iebraukšanas
atļaujas arī Vācijā esošiem tautie­šiem,
ja lūgumu iesniedz par nelielu
grupu (ne vairāk kā 40 cilvēku), kas
dzīvo vienā nometnē. Vācijā dzīvo­jošiem
tautiešiem, kas noteikti vē^
1as izceļot uz Argentīnu, jāorgani-
7.ējas Šādās nelielās grupās, izvēlot
grupas pārstāvi, kas tad arī; atsūtītu
sarakstu par visiem un ' kārtotu
sarakstīšanos ar šo komisiju. Sarak­stos
uzrādīto ziņu pareizība jāapstip­rina
nometnes pārstāvjiem vai
kādai latvicšu^ organizācijai.
. Komisija nevienu nedz aicina, nedz
arī atrunā šurpu braukt, bet uzskata
par savu pienākumu sniegt pilnīgi
objektīvas ziņas, un rūpēties par
tiem tautiešiem, kaš brīvi un noteik­ti
izvēlas šo zemi par savu nākošo
dzīves vietu. Sie paskaidrojumi- vis­pirms
domāti tiem tautiešiem, kas ir
rakstījuši komisijai un kuriem, vēs-speciāllstiern
500-1000 mēnesi, kaut dzot Eiropts DP' jautājumam izre-ari
; ^ \ P t a i ā diena. Cenas: baltmaize dzēs tikt apspriestam: ASV senātā,
^ -;3^^V^^^^^^ "^^'^^^ 0>40; rL«5S ievadrakstā>in „New York Times'*,
1,00; cukurs - 0,50; gala - 1,40; | ar ironiju atzīmējot, ka nācija, kas
ar plašu' iniciatīvu piedalījās UN
debatēs par DPautāļurnu un prasī­jusi
|dot tiem patvērumu, pati vil­cinājusies
ar šo DP izvietošanu.
Raksturīgi esot., arī tas, ka pirmais
DP likumprobjekts, kas ticis tālāk
par komisiju apspriežu līmeni^ ir
viscaur i nepietiekams. /Runa ir: par
senatora Vilbja likumprojektu, kaj>
ieteic īpašu likumdošanu 100.000 DP
ielaišanai divu gadu laikā, sākot ar
šīgada, jūliju, pa 50,000 gadā. IRO
paskaidrojusi, kā vienīgi tad ir iz­redzes
nokārtot DP izvietošanas
problēmu, ja ASV uzņem piemērotu
skaitu". „Bet vai 50.000 cilvēku ga­dā
var uzskatīt par :„piemērota da­ļu'
' zemei,1 kas lepojas ar savām. hu-mānitārajām
tradīcijām?" veica laik­raksts.
' •. .
Zierļieļu un Vidējo rietumu štatos
pieaugusi DP problēmas izpratne un
intecĶse par viņu uzņemšanu. Dau­dzas
DP komisijas ziņo par tūksto­šiem
darba ui^ dzīvokļu piedāvāju­miem.
Jautājums tagad esot, ko
darīs kongress? Stretona likums par
;400:000 DP uzņemšanu tautas pār­stāvju
nama komisijā nogulējis 9
mēnešus. Iespējama vēl otra likum­projekta
apspriešana par 200.000 DP
uzņēmšāņuv divos gados. Kādi arī
būtu tie projekti, kp pieņemtu se­nāts
un tautas; pārstāvju nams, no­beidz
„New York Times", tiem beļ-gās
jābūt tādiem, ka ASV uzņemtu
patiešām taisnīgu daļu" bēgļu bez
šķirošanas.
Vēstulē „New. York Times", redak­cijai
Vispasaules žīdu kongresa pa­līdzības
īdaļas darbinieks Kurts
Grosmans, komentējot IRO padomes
apspriedes Zenēvā, norāda, ka IRO
faktiski vēl nemaz nav sākusi dar­boties;
pastāv tikai IRO sagatavo­šanās
komisija. . Otrkārt, kaut gan.
IRO jātiek galā ar 850.000 līdz 1,5
milj. pār\aetotu personu nometinā­šanu
jaunai dzīvei, tās aktivitāte pa­redzēta
tikai trim gadiem, pie kam
vēl nav zināms; vai šis trīs
periods skaitīsies no brīža, kad IRO
iegūs savu galīgo apveidu, vai taļā
ieskaitīs ari sagatavošanas komisijas
darbības laiku, ar ko vēl vairāk sa­mazinātos
uzdevuma veikšanai atli­kušais
laiks. Treškārt. 1948.'49. e
paredzētā budžeta summa. 155 milj.
dolāru, dibināta uz pieņēmumu, ka
pietiekams .skaits valstu kļūs IRO
locekļi laika, lai segtu šo budžetu
par 100%. Bet tas ir problemātiski,
jo pašreiz savu iestāšanos TRO rati­ficējušas
tikai 13 valstis. Tas nozī­mē,
ka faktiski IRO darbam šinī
gadā būs rīcībā tikai kādi 117 milj.
dolāru. īstenībā, tagad nododot IRO
rīcība vairāk līdzekļu, galu galā ti­kai
aiztaupītos lieki izdevumi.
NYT
namītu izspridzina celmus. Tad vēl­reiz
dedzina, pārpalikumu savāc
vienkopus un atkal dedzina. Tas ir
sūrs darbs,. bet ja mūža mežs reiz
uzvarēts, tad iekārtotie kviešu iau-'"
ki dod milzīgas ražas. .Cīles dienvi­dus
jau pirms 2—3 paaudzēm kolo-nizējuši
vācieši. Tagad te ir nepār­redzami
kviešu lauki. ^
Kviešus nopļaujot, paliek 20—30
cm gari rugāji. Tos vēlāk nodedzi­na
un zemei rodas .mēslojums.; Vēl
ncnpdcdzinātajos rugājos ganāsļitiel-nas
cūkas mi uz mugm-ām sēd^pa-lieli
putni. Viss te aug ārkārtīgi āt- ,
ri, Ābeles.un bui^ib'ori jau 5 rradoi
izaug par lieliem koldem. Tālāk uz
ziemeļiem aina krasi mainās, jo lie­tus
nelīst gandrīz > nemaz, kāpēc
mākslīgai apūdeņošanai izmanto An­du
kalnu daudzās upes. Te ir milzī­gas
saules puķu plantācijas, kur
iegūst eļļu. Maija beigās būs jaunā
apelsīnu raža.
Santiago lielais janvāra un febru­āra
karstums apmainījies pret patī­kamu
siltumu — līdz 20^ dienā un .
7—10" naktī. Drīz būšot ziema ar
temperatūru no 2—lO'^ virs nulle$.
Septembrī un oktobrī ir pavasaris,
bet novembrī sākas vasaras kar-
.stums.
Gaļ'o ceļojumu būtu veicis lidma­šīnā,
bet tieši tajā laikā visiem pri­vātiem
pasažieriem rezervētās kar­tes
anullēja, jo marta pirmajā pusē
no antarktikas atgriezās'Cīles valsts
prezidents. Visas lidmašīnas bija va­jadzīgas
viņa pavadoņu transportam.
Cīlē pašreiz valda pacilātība. Tauta ,
jū.smo par savu prezidentu, kas per­sonīgi
devies uz antarktiku, lai tur
iekārtotu militāras un meteoroloģis­kas
bāzes.
Prezidentu Santiago sagaidīja kā
tautas varoni. Bija neizskaitāmi go­da
vārti. Ielās maršēja cilvēki. Mo­dernā
pilsēta vienā' mirklī pārvērtās
mežonīgā juceklī. Policija uz zir­giem
pūli spēja atturēt tikai ar gu­mijas
un koka sitamiem. Jā, tā vairs,
nebija Eiropā! ^
Zenītartilerijal Lielgabalu stobri
mazā Cīles ostiņā Klusā okeāna^
piekrastē — ko gan tas nozīmē?
Gaisā varēja redzēt arī vienu otru
ASV iznīcinātāju. ^
Izrādījās, ka amerikāņu kuģos o.stā
iekrauj vara rūdu. Tāpēc arī ostu
tik pamatīgi apsargā.
15. martā Cīlē sākās skolas uri
augstskolas. Valdības uzturētajās
tautskolās mācības ir bez maksa.s,
bet tic.ši tādēļ tās sauc par „naba-gu
skolām".' '
Daudzajās privātās skolās ik mē­nesi
jāmaksā ievērojama mācības
nauda. Skolas gan nav obligātas.
Lielāko ievērību izpelnījušās angļu
un vācu kolledžas. .Pēc ilgākas do^
māšanas izšiaros arī savu vecāko dē­lu
sūtīt kādā vācu skolā.
Santiago, riiarta, beigās.
Edg. L a i p e n i e ks
Pirmie soli mežā
tulu lielā skaita dēļ, nav
iespējams personīgi atbildēt.
Buenos Airesa, martā
J. B i te
• Sadarbības komisijas
:•. latviešu sekcijas priekšsēdis ;
Kāds latvietis, kas salīgts Singera
fabrikas mežā darbiem -un 6. martā
ieradies Halifaksā, līdz ar citiem
norīkots uz Thurso, kas atrodas ap
90 jūdžu no Montreālas un 60 jūdžu
no Otavas. Šis,, tautietis raksta:
„Thurso atrodas Singera sabiedrības
koku apstrādāšanas fabrika. Firma
mežos patlaban nodarbina ap 600
cilvēicu, kas dzīvo izklaidus 34 no­metnēs,
dažā pat tikai 10 cilvēku.
Nometnes ir ap 5 km viena no otras.
Ņo Thurso uz mežu darbu rajonu
iet firmas dzelzceļš, un mūsu 22. no­metne
atrodas pašā šī dzelzceļa galā.
Mēs šeit esam' vienīgie ārzemnieki
—: 5 latvieši, 24 lietuvieši, 2 igauņi
un vēl daži citu tautību piederīgie.
Tā kā bijām gaidīti tikai pēc mē­neša,
tad nekas īpaši mūsu sagaidī­šanai
nebija sagatavots. 37 cilvēki
dzīvojam guļkoku ēkā ar dažiem lo­giem
un divām krāsnīm — vecām
benzīna mucām. Mazgājamies
4 bļodās, ~ uzsildot ūdeni skārda to­verī.
Apgaismošanai noder petrole­jas
spuldzes. Pēc mēneša mums sola
mazas baraciņas 6 personām, elek­trību,
dušas uc. labierīcības, kā ar!
savu pavāru un kantini, kādas ir
visās nometnēs.
Mūsu tiešais uzdevums būs.ar mo-torzāģiem
zāģēt lapu kokus im .sa-garināt
tos 3—5 m garos klučos. Ba-
S l u d i n ā j u mi
Radus un paziņas m ^ l ē Leontīne
Kļaviņa dz. Zolberga: (13b) Neu-Ot-ting,
Mūllerbrāu, Obb. (638)
Trīs dzīves priecīgie — Vilis, Gunis,
Tedis vēlas 'iepazīties ar latvju ^zel­tenēm
; no 17—25 ģ. V. Adresēt: K.
Ūdririi,: V (20b) Wolfsburg, Kr. : Gif-horn,
i Baltie DP Camp „B".
Trīs latvju meitenes vēlas iepazī­ties
nopietnā precības nolūkā ar tau­tiešiem.
Rakstīt Selgai, Velgai, Elgai
Salnājs: (1.3a)' Amberg, Kaiser AVil-helm
.Ring 16. (5.07)
Hallo latvju zēni! Trīs dzintarze-mes
meitenes vēlas iepazīties no­pietnā
precības nolūkā. Rakstīt: An­nai
jaun., Valerijai vid., Helēnai vec.
(13a) Erlangen, Ob. Drausnickstr. 1.
BI B-6^ (650)
Lūdzu atsaukties tos latviešus, kas
1944, g. dec. un 1945. g. janv./febr.
dzīvoja un strādāja Z'ttau'ā (pieno­tavā
vai c.) kopā ar Osvaldu vai Jā­ni
Eineriem un Elzu Avotiņu (Frld-bergs),
jeb kas zinātu kaut ko par
viņiem, vai uz kurieni vini pārvie­toti,
tuvojoties austrumu frontei. J
Bci^ikis: (13b) Au2:burg-Kochf--?id
I I-87C. 1 (664)
žas par darba smagumu bijušas lie-,
kas, jo klučus, pie dzelzceļa nogādā
ar zirgiem un traktoriem. Pašreiz
tikai gatavojam kurināmo savai un
citām nometnēm, jo sniega kārta
mežos vēl ir pat līdz 1,5 m bieza.
Līdz 1. maijam kā meža strādnieki
bez pieredzes saņemsim 4,80 dolārus
dienā, pie kam par uzturu atvilks
1,50 dolāru un vēl dažus sīkus no­dokļus,
tā kā atliks ap 3 dolāri.
Jāstrādā 10 stundu dienā, no pl. 7
līdz 18, ar stundu pusdienas laika,
.sestdienās līdz pl. 12. Par sestdie­nām,
maksā pilnu algu bet par
ncstiradātām -dienām nemaksā. Pēc
1. maija varēšot dabūt akorda dar­bu
vai arī avānsētlcs par mechanl-ķiem,
traktoru vai auto vadītājiem
uc. Kad jautājām, kādēļ mūsu fir­mā
meža strādniekiem zemāka alga
nekā citās, mums paskaidroja, ka
tur tādu algu maksājot visu laiku,
kamēr mēs te pēc avansēšanās var-•
būt būšot vēl labāk nostādīti. Vispār:
atalgojumā neesam nostādīti sliktāk
par pārējiem firmas strādniekiem.
Pie f-mas pašlaik esam ar! vēl pa-/
rādnic. *: 35 dolāri parāds par
transpo. '.u no Hālifaksas līdz darba
vietai un uz parāda iegādātie ne­pieciešamākie
' apģērba piederumi
darbam. Gumijas-adas stulmu zā-,
baki, zeķes .un silts raibs virskrekls,
izmaksāja 13 dolāru.
Jūtamies labi. Ēdam labi, ļoti
daudz tauku, cukura, sīrupa un ie­sala
ekstrakta. Esam jau apvelušies
tīri apaļi. Arī darbs kaulus nelauž.
Apkārtne ļoti skaista. Pārējie fir­mas
meža strādnieki pa lielākai tie­sai
ir Kanādas franču zemkopji, kas
ziemu mežā' piepelna' 400—500 do­lāru
un pēc tam atgriežas savās 15^
līdz 20 ha lielajās saimniecībās.
Tajās ir līdz 25 govju, jo galvena
nodarbība šeit lopkopība. Šejienes
franču kanādieši runā kā franci-ski,-
tā angliski tik īpatnēji, ka viņu.s-.
īstiem frančiem vai angļiem grūti
saprast.. Tas arī mums apgrūtina
, saprašanos."