Bavarijas Latviesu vestnesis, April 2, 1948

              erina
marta^ pēcpusdienā Di.v,
itņometne beidzās AnS^i"^''
•=aiitu grupas no^efr^J^s
OGĻRACU DZIVE BEĻĢUS
as 860 braucēju no -
n im franču josla&^^
.w tie bija pavadljušte»
as krastus. :
ciens,
Bremerhafenas ostai atV^
pretm kuģim un eia^'^M
kārtM devās uzSt** u somu' kreisajā bet",^ rcM. Novieta'Sa
ganiz^a. Vīrieši braS^iS"
IVO,lielākas telpās un v
gultas. Sieyie&uvienini«i?J
-mazākas, bet mātēm
mazas kabīnes ar vairāk 5
-Udeņs uz Austrāliju šoreiz to
unu maršrutu - cauri ps^
kanālto Gala mērķis ir ^
Aleksandrs Bundie
• 1 ^
- z o l i ņ š , Ansbachā
J^pPACEĻ AIlffiARJS
lielākas piepūles: beidzot ie.
LCE Kādēļ sapīkusi intere.
vēlēšanām? Kad vēle^^^^^
rus, kas savukārt ievēlēja
mums nebijā zināms, ko elek.
ēlēs un kādi iiem uzskati sva-s
jautājumos "
notika tiešās Vēlēšanas, bet
āvbklis daudz ļ^baks? LCP
" taču varētu reizi pa reizei
lēt' Vjēlētajus par • savu nostāju •
' :āti€m zināmos, jautājiMos:
pārrunām informēties par vē-u^
katienij kajS diezin vai vien*
iis' līdzīgi ar izvelēto padomes
vairākuma'uzskatiem;
Ijā saeimu vēlējām ar parti
lem. So' Ipartiju politika
bija pazīstama no iepriekšējo
darbības un vēlēšanu laika
^tām deiklarādjām un piatfor-
Tagad, turpretim, dzīvojam
tumsu. Ja gribām, lai priekS»
būtu citādi, tad pie laika
-aizkars uri j ādod iespēja āri
iem ieskatīties ievēlēto darbi*
Tuvākajos: mēnešos beļģi grib slēgt
Ilgumus vēi ar 25.000 DP, ieskaitot
tos darbā ogļraktuvēs, ziņo Beļģijas
latviešu laikraksts „Vēstis". Šis pats
laikraksts vēl pastāsta: „Lielākā
daļa ogļraču jau dažos mēnešos pa­spējuši
'kārtīgi āpģērbties^u^
dāties! citas dzīvei nepieciešamias
lietas. Nav .aizmirsti arī radi: un
• draugi DP/nometnes Vācijā, kuriem
tie paspējuši nosūtīt pārtikas sainī­šus.
Nekādā zinā nevar apgalvot, ka
morāliskie spēki , jau būtu izsmelti,
jo kafrā sarunā, tieši -ar pašiem ogļ­račiem,
Var dzirdēt drošu paļāvību
nākotnei uh dziļu dzimtenes rnīlestl-bu.
Katrs atsevišķi vai kopā ar sa­viem
istabas biedriem ogļrači abonē
Vācijā un: • Zviedrijā iznākošos lat­viešu
laikrakstus. Gandrīz katrā
istabiņā; kur dzīvo latvieši, var re­dzēt
grāmatu plauktiņu. Paskatoties
tur tuvāk redzam tieši vērtīgākos
teimdās laika izdevumus un nereti
pa dārgumam no dzimtenes, kas
steigā ielikti somā, sākot bēgļu gai­tas.
Ar prieku var noraudzīties āri
to jauniešu dzīves gaitās, kas tikai
te, Beļģijā, pirmo leizi sastapušies
ar sistemātisku darbu. Bez vecāku
atbalsta, trūkstot labam padbmaiti,
viņi tomēr godam iztur tos dzīves
skolas pārbaudījumus, kurus tiem
tagad uzliek pašreizējā dzīve un
darbs. Protams, tāpat kā visur,, arī
te ir daži izņēmumi."
: Pēdējās dienās bija^ dzirdamas
baumas, ka PSRS pieprasījusi Beļ­ģijā
dzīvojošos baltiešus apmaiņai
pret Padomju, savienībā esošiem beļ­ģiem.
Sūtnis bŗ. M. Valters, apstāk­ļus
noskaidrojot, informē, ka viss
teiktais tiešām ir tikai baumas. IRO
pārstāvis Beļģijā laikraksta „Vēstis"
līdzstrādniekam izteicies, ka ārzemju
strādnieki Beļģijā, kamēr tie • nav
kļuvuši Beļģijas pavalstnieki, atra­dīsies
IRO aizsardzībā un nevar būt
runa par šo strādnieku izdošanu
PSRS. Arī atpakaļ uz Vāciju nevie­nu
nesūtīs,, atskaitot smagus krimi­nālnoziedzniekus
un darba līguma
lauzējus. Ja neveselība neļaus vairs
strādāt raktuvēs, tad gādās citu dar-
DŪ. LIcjz šim bija likums, ka rak­tuvju
-darbam nepiemērotos var ie­saistīt
tikai metallrūpniecībā, ak­meņlauztuvēs
un būvniecībā, bet
tagad paredzēts šo likumu grozļīt un
nodarbošanos vārēs meklēt ari citās
nozarēs. •
acu saimē nesen dzīvas pār­runas
radīja notikums Mauražas
raktuvju Garenas šachtā. Agrā • rīta
stundā daži itāļi un beļģi posās die­nas
darbam, kad pēkšņi galīgi aiz-bruka
šachtas vienīgā izeja 950 met­ru
pazemē. Beļģi palika ieslēgti, bet
itāļi bailēs paspēja aizbēgt. Izziņoja
trauksmi un sākās glābšanas darbi.
kaut cilvēkiem Lteju aizvēla ]i«li ak­mens
bluķi. Inženiepi devās paze­mē
un ik pa 15 minūtēm mainījās
strādnieki — glābēji, lai darbu āt­rāk
paveiktu. Pēc 19 stundām ne­laimīgajiem
atkal pavērās ceļš uz
virszemi, kur divus no viņiem jau
nepacietīgi gaidīja sievas. Izglābtie
paskaidroja: „Bija pēdējais laiks.
Mēs nelietojām vairāk kā 1 lampu.
.Gaiss palika jau gandrīz nelieto­jams."
Atraktie strādnieki atkal at­sākuši
darbu raktuvēs.
ĢENERĀLIS GOLAGERS MANHEIMAS NOIVIETNĒ
Trešdiena pirms Lieldienām Man-ļdamies pagalma saulītē,; apdā^ināj
heimas nometnē izvērtās par :iegai- ļ bērnus un, labsirdīgi ļ snūntjSdairik
I ditu spodrības dienu. Vēsts: „Ģe- par steidzīgo interviju, teica:
nerālis brauc!" ātri apskrēja rūpī- nu jūs jautājat,' man jāsaka, ka *ar
Janvārī Beļģijā ražoja 2.300.000 tļgās namamātes. Nu mēza, berza, DP man nekādu nepatikšanu,' nav
ogļu Februārī produkcija bija ne- tīrīja, posa visu. Sarkanajiem ķie- bijis, im pavisam ne ai*i latviēšiein ^
daudz mazinājusies, bet doma, ka ģeļu balkoniem atņēma ikdienas ve- Ar Manheimas nometni i šai pusotrā'
martā būs veikti jauni rekordi, še- ļas. kuplās virtenes, dīpīšu dzīvokļi gada laikā, kopš to pazīstu, esiiiu'
jienes daudz, piedzīvojušie beļģu laistījās, bērni dabūja gluži taisnu ļoti apmierināts. Tagad i mūsu da^-
ogļrači gan vīpsnā par Maskavas šķirtni galvvidū. bības novadā nāk klāt vēl otra latj
laikraksta ž „Trud" rakstu, kurā Ģenerālis Golagers (GoUagher), viešu nometne — Karlsrue. Kad
teikts, ka kāds VorošiloVgradas kom- Heidelbergas rajona komandieris, — man lika izvēlēties, kādus ļaudlis
bināta šachtas priekšstrādnieks ar laipns, noteikts, asu skatu acenēs, — vēlos pārņemt šai nometnē, tei
rokas urbi caurmērā izstrādā 128 t ieradās dažas minūtes pirms noteik- dodiet lat\dešus! Un/ tā pā
ogļu diena, tas ir apmēram 260 va- tā laika un veltīja Manheimas no- šomdorfieši. Plītēji/daudziem a
gonetes. Beļģi saka tā: „Kas paši metnes apskatei nepilnu pusstundu, galvojumiem, vai^u ap liecināt k.
nav ogļrači,, tiem šīs pasaciņas var $ais.dienās ģenerālis Izdarīs inspek- noziedzību skaits DP ^aprindās i
* cijas braucienu uz visām Heidelber-ļ ļoti niecīgs, un manāinformāci;
kino-l
izlikties tiešām patiesas."
TĀS PAGAIDU PREZIDIJA IEVĒLĒTS K. LOBE UN V. JANUMS
gas rajona nometnēm, skaitā 6. No balstās uz militārās policijas
tām tikai divas ir latviešu nometnes jumu.
— Manheima.un Karlsrue. : 'komitejas priekšsēdis; J. Skuja
Ģenerāli pavadīja majors H.T. pieminēja vienu no sāpīgākām DP
Smiss (Smith) ^ Heidelbergas S--5 dzīves problēmām: ,.Pēc iiRO direk
daļas vadītājs, leitnants L. V. Havs tofa Edvardsa rīkojuma,: tikai divi
(Hove) un IRO ierēdnis Dļns (C.. procenti no nometnes iemītniekiem
T , . -u , ^ , . . ,.. „ , . I Dean). Paskaidrojumus un dažus slimības gadījumā var saņemt pa-
• V^^^ sniedza IRO darbinieks R pilddevu.'Bez tam, šī iespēja doļa
latviešu brīvības cimtaju pārstāvji, sakot ar vecajiem strēlniekiem, at- pridenbergs. Ģenerāli ar pavado- tikai tiem kas sirgst ar tuberkulokļ
bnvosanas ciņu dalībniekieni un beidzot ar pretestības kustības un aka- ņiem sagaidīja manheimiešu jau un cukurslimlbu nemaz neievērojcM
demiskas jaunatnes pārstāvjiem. Pēc plašām pārrunām ^vienojās lat. treškārt ievēlētais komitejas priekš- kuņģa slimniekus /kam diēta īpa
vijas brīvības un neatkarības cīnītāju organizācijas un biedrības: ļ liecinājumi, ko vienā, otrā'nometnē [""Majors "sr^ stāvokli
^' . v V / , . ,^ ; , -1 • . / . V • • . aplami uzskata par pieklājības izrā- par kļūmīgu, solījās paintevesOties,
Savu mērķu sasniegšanai, Ģlŗutaju Cmitaju apvienība sava dibinaša- Mišanu. taču piebilda* Tā'ir IRO lieti u
apvienība centīsies izkopt un uztu- nas sanāksmē pārrunāja ari sādar- Daži R. Fridenberga parādītie dzī- es šaubos, vai varēsim m[ palid/ēt
ret varoņu - cīnītāju garu, nacio- bības jautājumu latviešu orgāni- vokļi augsto viesi pārliecināja, ka Dr, Asars noraidīja informāciju
nalu vienību un morālisku apziņu; zāciju starpā kopēja darbību saska- Manheimas DP netrūkst ne pulētu kā DP veselības stāvoklis!labāl^$ \^(
it
sniegs visāda veida atbalstu un pa- ņotāja centra radīšanai. Atzina, ka skapju, ne modernu divvietu gultu! kā, piemēram, iedzīvotājiem U^lbr
līdzību trūkumā im postā^ esošieņi šada centra^ radīšana ir nepiecieša- Ģenerālis nedabūja ieskatīties ne tā- tanijā. Kā šāds salīdzinājums) ie
vīru piederīgiem; aktīvi piedalīsies
jaunatnes audzināšanā, ar nolūku
pasargāt to no asimilēšanās im iz­kopt
tanī varoņgaru un nacionālu
vienību; centīsies stiprināt mūsu
trimdas draudzē pārliecību, ka mūsu |
tēvzeme vienmēr būs un paliks Lat- >
vija, kurp jāatgriežas visiem dzī­vajiem,
kaut Latvijas neatkarības
atgūšana ieilgtu. ; ; '..)'•
VARIĀCIJAS PAR VECĀM TEMAM
iur. K. Karūsa,
•ĪNĀJUMS" IZDEVPJIEM
dā izdod daudz uņ dažādas
j;. dažas pat ilgāku laiku
ikalu un izdevniecību plauk-
• ārdotas. Turpretim vārdnīcu-i-
latvisikas, franciski-latvis-otrādi)^
izdod, maz un tik ie-ā
skaitā, ka tās momentāli
Tāpat mums būtu vēl na­ma
spāniski-lātviska.un por-vl^
latviska vārdnīcā un otra-mdā
ir pietiekami daudz ro-
"iiologu, kas šādu darbu va-b..
Tāpat derētu daudz vai-tisku
grāmatu.
mm' •
ii
te". •
te
I'J ;
te:':-
te:;:
p
11ka 1 ns, Merkhauzena. mm
DĪVAINA CEPURE
-ijas" -16^ .iļiarta • -numuĶug
as •"'-1i te::
āršotu cilvēku Kanādā, kas ^
t pamāj ar ļgalvu--nen^
e p k Aizstāvot rnusui^^
, p t o : : p a r a š u , .^
l i
• m-.
m
te I f :
azistamus, cienījamais
šķiet, sagrēkojies pret *
patiesībām. ..
Lbiaetžvii jeār rvoējrao jvāimņu a nnevg«'a»
viešu parašām.
tīs, kur mēs,šodi.n5|
i nokļūsim, sagaida, ^
s atbOstu turiei^s P j :
izbraucējiem *iodampa«i
kamo nama tēvu c "te^,
ievilt. Un ja kaut lur °^
• un platmali, "--ļ-a(^
^išķību, iādoma,.n^vi^.,
.ribūtiem neleposies, g.^,
cepuri sveicienam.
, kur to sevišķi
i preses cUvēki. VoJļJ^
n^ūsu solidie tauties^^Jir-
Bombo apsveicot ai-u
_ pēc Lesi!?»
tā ir turienes pa^,.
lā un ko tad, la VH
ējs?
akšiņu, nazi, P^'Ļ ^
arabiski-nsaunj^ Q3i
aiž roku līdz
I|:S
if*:
m
iKfi:
i i
i
Gods, kam gods nākas: mūsu jau­natne
arī trimdā dedzīgi tiecas pēc
izglītības. Liekas, Vācijas ' rietum-joslās
nav nevienas universitātes,
kur nestudētu arī latviešu jaunavas
un jaunekļi. Mārburgas universitā­tē,
piemēram, studē vesels pussimts
latviešu, pie tam dara to apzinīgāk
un sekmīgāk kā varbūt dažā citā
vietā. Bet trīs no centīgo vidus no­slēguši
mūža derības ar cittautie­šiem
Tā tas ir ne tikai Mārburgā.
Gandrīz katrā nometnē arvien bie­žāk
noslēdz jauktu tautību laulības.
Blaumanis gan saka, ka prāts
^sot žogs, kam jūtas viegli kāpj
pāri, bet kādā citā vietā tas pats
Blaumanis arī saka „mans zelts ir
mana tauta". : ^
Nometnē, kur pusotra tūkstoša
iedzīvotāju, savu trešo patstāvīgo
koncertu dzied, pašu koris. Tie nav
nekādi izlases dziedātāji, kas tajā
sava prieka un dziesmu mīlestības
. d ē ļ pulcējušies, viņu skaits kopš pa­vasara
arī stipri sarucis, bet viņu
• entuziasms nav mazinājies. Viņi
dzied arī „grūtās" dziesmas, bet tās
visas ir skaistas. Ja katrā dziesmas
akordā neklausās ar kritiķa ausi im
Ja^ padomā, cik stundu un pūļu šīs
n^ātes, tēvi, amatnieki, ierēdņi, sko-lotāji
un ģimnāzisti brīvprātīgi zie­dojuši,
tad dziedāšana liekas pavi-san\
krāšņa.
Koncerta zāle ir turpat nometnes
vidū, un vistālākajam iemītniekam
nav jāiet vairāk kā 200 soļu, lietus
tajā^ vakarā nelīst, bet klausītāju ir
tikai 200. ,,Ko es tur iešu, pašu ko-
^ vien ir.. Dziesmas jau dzirdētas,
būtu devuši ko jaunu. Paņēmuši tik
grūtas dziesmas." Tādas un līdzl-
:m ir, atbildes, ja jautā par neieša­nu,
A;.
^ Te^ derētu atminēties kāda latvie­ša
vārdus, kas viens pats bija nodzī­vojis
kādā vientuļā vācu ciemā čet-rus
mēnešus.' „Darbs nav nekāds
grūtais, arī paēdis esmu, bet labprāt
iztiktu ar pusi mazāk, ja sev līdzās
dzirdētu latviešu valodu; bet nezinu,
KO dotu, lai dzirdētu kaut vissliktā­kā
latviešu kora koncertu — latvie­šu
dziesmu!" : ii
Nometnē: sestdienas vakarā rīkota
balle. Arī priekam vajaga sava.
Spēlē deju. orķestris. Pēkšņi tas sāk
kādu nedzirdētu gabalu un ļaudis
rausta neziņā plecus. Tad zāles vidū
iznāk slaids jauneklis un meiča un
Amerikāņu anņdjas iestādes 25.
martā pabeigušas jauno identifi­kācijas
karšu izsniegšanu tām
pārvietotajām personām, kuru
DP statuss atzītsv No šī datuma,
kā paskaidro galvenā štāba dvīlo
lietu nodaļa, vecās UNRRAs iden-tifikācij
as kartes ir nederīgas; un
ļi nedod tiesību nedz uzturēties no-
I metnēs, nedz saņemt devas. Tā
kā arī ārpus nometnēm vēl ar­vien
esot zināms skaits atzītu DP,
kas savas kartes vēl nav atjau­nojuši,
tad IRO tierh izņēmuma
kārtā kartes atjaunos, ja tie vē­lākais
līdz 1. aprīlim iesniegs
lūgumu tā apgabala IRO štābam,
kura' kartotēkā atrodas lūguma
iesniedzēja „DP karte Nr. 2". Pēc
1. aprīļa atlikušie DP zaudēs sa­vu
statusu, un tā atjaunošanai
tiem vajadzēs izturēt jaunu IRO
kontroles centra pārbaudi :
i.
šu izdarību. Iespējams, ka tas pa- vecie un slimie?
reizi, jo mēs, protams, gribētu, lai Apskati beidzot, ģenerālis Mauh.^'
solītajās jaunajās dzīves vietās pu- mas nometnē gūtos" novēroiumus v/.
lētās mēbeles būtu jau priekšā kā teica vārdos: „Jasaka; l.a Mailhei
dzīvei nepieciešamas. mas nometne man radīja teici'am i
Kad viesus uzveda daiļamatnieku .iespaidu. īpaši atļzīstamaļ tīrība-rvn
kopas darbnīcā pašos bēniņos, kur kārtība. Šī ir otraVeize, kļad annfckL
komitejas vārdā pasniedza ģenerā- lēju tieši latviešu nomelni; un i no-
1im mākslinieka Rldusa kaldinātu esmu vīlies. Pērn piedalijoi; b|rnu
vara šķīvi, ģenerālis pasmaidīja: apbalvošanā ar Sarkanā Krusta,sajļ-
„Nu es saprotu, kādēļ mums vaja- nišiem Darmštatē, un kāi torei;^,, tļi
dzeja tik augstu kāpt." Alma Baukš- tagad esmu iepriecināts pai' ūsu
ķiniece, pazīstama kā sportisrte un bērnu glīto; tīro izskatu un hibd uz
architekte, bet pēdējā laikā arī veik- vedību." ļ '
smīga daiļamatniece, izrādīja vie- Tad bija jāizsaka ari ļienov4sa-siem
darba klāstu. Ģenerālis par mais jautājums: „Vai jūs, penc(riV\a
daiļamatnieku sniegumu izteicās at- kungs,-domājat, ka latvici: bū1u,!\il
zinīgi, pasūtīdams vairākus priekš- lami pilsoņi jebkurai valstij pafau-metus
un solīdamies darbnīcas iz- lē?'' ' '
strādājumus ieteikt amerikāņiem. Ģenerālis atbildēja: „Neap.^;avibri -
Sarunā ar majoru Smisu, ģenerā- mi! Ticiet, ja vien jaudātu, os p
lis izteica vēlamību pārņemt ameri-J savām rokām ņemtu ^':yW\Q\)yo icil-armijas
dienestā visas tās pār- vēku kopu un pārceltu jaunās
sāk dejot. Bet tā nav dejā: deļjotāji
palecas, skrien viens ap otru, pie-upstas,
apkampjas, tad atkal atgrū-žas,
pie tam izmantodami ne vairāk
kā .pāris kvadrātmetru lielu lauku­mu.
Mūzika apklust, zāle aplaudē,
varoņpāris nosvīdis, bet pašapzinīgs
apsēžas savā vietā. .
„Tas bija džiterbags," paskaidro
kāds zinātāj s, bet cits turpat blakus
zobgalīgi piebilst: „Nākamā deja
laikam būs rāpus un tad sāks riet!"
Sēžu blakus ar kādu nometnes
skolotāju un ieprasos, kas ir tas
jauneklis.
Kā to lai saka," atbild skolotājs, ļ līdzinātāju starpnieku starp abām
„Skolā viņš neiet, kādus mēnešus bi- minētām organizācijām, nenovirzo-ja
darba Vienībā, tad no tās aizgāja ties no Latvijas demokrātiskā Valsts I pēc sešu DP tautību kopīgās lie-vietotās
personas, kas strādājušas ļ jās, vislabākajos dzīves apslāk'os
amerikāņu Sarkanajā Krustā. ;,Būtu Jūs to esat pelniļuši."
žēl, ja mums ietu secen-šie labie Pēc šiem vārdirm manlieiirili-^š
[darbinieki," teica ģenerālis. „Mums apmierināti nopūtās. Balkonos,at-jārūpējas,
lai tie dabūtu atbildīgas griezās nometnei raksturīgā u/duiī
I vietas, kam var būt īpaši liela nozī- veļa un saimnieces sākc^ bnž'hoh
me nākotnē." par Lieldienu olām. ļ \
Majors Smiss, kādu brīdi uzkavē-1 ^ ļ ' Rt. I4.
Latviešu gleznu izstādes Štutgarte,
Augsburgā un Minchene ••li
un tagad dzīvo nometnē, kā pāts'īsā­ka
„lauž dzīvi". Gadu viņam ap div­desmit,
bet dzīvei i nekā derīga vēl
nav iemācījies."
ideāla. ļ tišķās mākslas izstādes, kas notiks
Cīnītāju apvienības pārvaldi vel- gtīļtgartes vecajā pilī no 3: līdz 18.
dos padome, kurā katra dalībniece- aprīlim, turpat 25. aprīlī atklās lāt-organizācija
sūtīs 2 pārstāvjus, ;bet viešu gleznu izstādi. Latviešu tēlo-
„Bet šī deja, kur to viņš mācījies?" ļ Daugavas Vanagi 6 pārstāvjus. Ap- tāju mākslinieku un architektu bied-
„To viņš vairākus mēnešus studē- vienības darbu vadīs padoņiespre- riba aicina visus mūsu gleznotājus,
jis vācu dējas skolā; tur viņš cītīgs ļ zidijs. Par pagaidu prezidija priekš- grafiķus un tēlniekus sagatavot un
apmeklētājs." sēdi ievēlēja K. Lobi, par vicepriekš- pieteikt izstādei pēc iespējas 5 dar-
Nu arī es viņu pazīstu: kaut gan sēdi V. Janumu, par sekretāru E. Ti- bus. Mākslinieki amerikāņu un
viņam trūkst garo svārku un biezo ^ ^ ^ ^ " i ' locekļiem A. Petriti un f^^^ joslās lūgti paši darbus no-pazoļu,
tomēr viņš pieder tiem, ku-1J- Muižnieku. Dm, ļ gādāt uz Eslingenu prof. J Kugam,
rus kāds kollēga reiz Rīgā nosauca I _ [Lidotāju skolā (Zollbergstr. 1). No
par nullēm. ••i'':^-ķ
Kādā citā nometnē gadās ieiet
svešā istabā. Ir svētdiena un vēli cAn^ f A v r ^ jaUpU
paagrs,' bet pie galda, pār zīmēju-ka
ēd kā to
kaais tadk amtruām s bez P-jjp;a^g*.-,
ūrām āi:zemni^ekus>_ *
arī pamācībām pai
uzvešanos?
m Pārvedot mums naudu pa pastu,
neaizmirstiet uz pārveduma talona
otrā pusē atzīmēt, par ko Jūs
m a k s ā j a t .
angļu joslas darbu nogādāšanu uz
Stutgarti ar automašīnu uzņēmies
„Latvijas" apgāds. Darbi jāie­sūta
līdz 15. aprīlim. Rakstiskie
miem lnārlleoiG<? iau sēž un mācāsi - .pieteikumi, uzdodot darba nosauku-liekas
redzēta, un atceros, ka viņS ir i,. ,. -v , • "t- I? J fT
viens no tiem launekliem kas .sosl- ^''^^ trīs lielāko mākslas iestādi- Pec Stutgartes paredzētas vel lat-
Hipna, vakarā HriPflā^a korī Kad J^'^'^^^tarpā notiek maza sacensība, viošu gleznu izstādes Augsburgā un
SpSof ?o^ilfc£, iSādāsS^N^^^^ ~
tie nav skolas darbi, bet mechanikas ^^"g??.^ latviešu tcatns, turpat uz P^rOP gleznu izstazu rDcosanu Lon-kursu
zīmējumi. Viņš ir priekšpēdē- f P^ziem eslmge^
jās kla^fts MTnn,^7i=rt5 nomntnes kora ^^-^ aktieru saime un 18. aprīli Štut- Apgāds „Latvi]a" paredze.us
^ ī b S ^ m ^ ^ a s S ^ ^
Gās mechanikii, kas obligāta: Wemh^
Mmnar:i.as andV.f-V-niom Vlnn brālis ^'^ izradem, listi spēsim nover- uz.ņemusies prof. V. Tone, prof. J.
gimna2i,ias auozĢKņ e^^^^ Kuģa un gleznotājs A.' Treibergs.
kas pavasari beidzis tautskolu, ap.T • ^ • • p,„ ,, . . „° „^^^L„i L^:,, e... *
meklē Fi.šbadias dārzkopības skolu Latvijas baleta nākošā izrāde no- Darb^ i z l ^ g^matai notiks Stut-un
jau pēc pāris mēnešiem būs mā- tiks 5. aprīli : Stutgartes jaunajā [Zams izsiaaes mKa.
cits dārznieks. ļ teātrī. Sekos izrādes igauņu lielā- _
Arī Dānijas latvieti
izceļo
No Dānijas uz Angliju jau pirmajās
Ansbachā, Bambergā, Veidenā, In- ļ grupās aizbrauca 53 latvieši. "Dzīvi
golštatē un Baireitā. Maija vidū ba- rit pieteikšanās darbiem Francijā
letnieki gatavojas doties pirmā tur- Jau reģistrējušies ap 600 Dānijas
ne^ā ārpus Vācijas un tad apciemos DP. Darbs paredzēts galvenokārt
angļu joslu. Starpposmos balets ie- Normandijas lauksaimniecības. ,Gru-
. studēs jaunu plašu izlases divertis- pai Dānijas- latviešu pašreiz \i dro-menta
programmu. Latvijas baleta šas izredzes izbraukt uz Kanādu. Uz
ansambļa gada sapulcē valdē vien- ASV drīzumā varēs izceļot tautieši
balsīgi ievēlēti līdzšinējie baleta va- kas izbraukšanas atļaujas pieprasī-dītāji
0. Lēmanis, E. Mežulis un A. ja! pirms 1946. g. 1: aprīļa. Jau sa-
Lindbergs. M.ļ ņemtas vīzas 100 DP un 300 Dānijā
.Vai iznāk visam laiks?" ievaicā- ^^^! nometnē Geislingenā, tad^Hei-jos.
,,0, jā," atbild jauneklis, ..mēs
četri zēni no klases dziedam korī,
denheimā vācu publikai un Ginc-burgā.
Pēc jubilejas izrādes Štut-trīs
mācāmies par mechaniķiem.i bet balets dosies _garāka
pārējievmēģinās :galdnieku arnatā,
Mechanika man patīk un trijos mē- ^J""^^' Hersbraka, Eŗlangeria, Valka,
nesos. šo to no tās lietas jau saprotu.
Laika iznāk, ja labi grib, atliek vēl
arī pa stuiidai, ko uzspēlēt bumbu."
; „Bet kā ar skolas mācībām, vai tās
necieš?" neatlaižos. • Puisis pasmai­da:
„Ir jau pa trijniekam arī, bet
vai nu visi var dabūt piecniekus
vien. Angļu valodā gan četrinieku
tūru stingri," . I
Arbo
esošo vāciešu aizbraukšanai už ASV
Radušās iespējas aizceļot arī li u?,
Argentīnu. LAD priekšsēdis y/. Brie-dis
tautiešu sanāksmē Jostrupes |no­metnē
tomēr brīdināja braukšanu m
turieni pārdomāt, jo Argcntīnā^m:c-dzes
gan ir speciālistiem, bet ne ci­tiem.
Bez tam datbs turienes lauk­saimniecības
Slikti samaksāts.. Nav
ari. zināms, kas bēgļiem dos jiirmās
naktsmājas, nonākot Argentīnas
krastā.
Iespējams, ka turpmāk Dānijā būs
tikai 2 latviešu nometnes. Negaidot
paziņots, ka Gugvejas nome't^ii Arl-borgā
pārcels uz Tistedi. I>ar ho-metnes
likvidēšanu neapmierināta
dāņu vietējā prese, jo nodarbiļiā-tiem
dzīvokļu trūkuma dēļ vajadzēs
pārtraukt darbu. Dāņi scyišķi uz­sver
latviešu amatnieku n^picciepa-!
mlbu un lūdz sociālo lietu I ministri­ju
nometni Arlborgā nelikvidēt .
PC IRO centrālais mekle^
šanas birojs Arolsenalnekle!
Uldi Rikmani, dz. 1938. 4. 9., pēd.
ziņas no Rūjienas; Govscju Ritovu,
dz. 1885., pēd, ziņas no Buchenva^-.
des; Voldi Ritovu, dz. 1893., pēd. zi­ņas
no Buchcnvaldes; Jāšu Ritovu,
pēd. ziņas no Rīgas; Oskaru Ritovu,
pēd. ziņas no Rīgas; Juri Ritumu, ilz.
1941. 14. 10.; Ievu Riturni, dz. 1943. ^5.
10.; ļVīariju Ritumi, dz. 1917 26. 6.;
Voldemāru Ritumu, dz. 1900. 29.,!.,
pēd. ziņas no Rīgas; Martu Rizi. ped.
ziņas: no Kolbovas pie Ludvigsbijr-gas;
Valiju Roesleri, dz. 1908., ,pēd:
ziņas no Licmānštates;• Minn u Ro-zenlāli,
dz. 1897. 19. 11., ped. ziņļas
no Neirupinas; Jēkabu Ruņģi, dz.
1886., 18. 3., pēd. ziņas no Parchlmas;
Pauli Sadiņu, dz. 1914. 6. 10., pēd
ziņas no Gistrovas; Teni Salaku, dz.
1927., pēd. ziņas no Dancigas; Kārli,
Sarkani, dz. 1928. 19. 7., pēd. ziņas no
Drezdenes;