1948-09-21-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVUA.l948.g,i8, urgas impres m jāiet Ai J ^ ^ !^ vasaru līdz •'-•^ v^,. ari Zaļā, v^ļ: Srmanls zemēm. pilna dažam : ^^^"^ tumšā līdzi ki.' pJot, iesūrstēja.- Pa^ .launibu, sen jau taio,: pa.. cJzivoto dzīvi. jau gan laba ti.- sa jauno projām aiz jūru Iuekada sola vēl dieaasgaisms Pieglaudužies, tad sie laiin Htas tautas cilvēki: Lat.^kā^-: bbasim alturJbas takts vmto^ rsavu laimi parādīt pasa^^^^ acu jauniešiem arr^ ļ; staigā bavariešu incntene, fedamas : u^: W n ā d 9 m ā š . vaču I plikiem sportiskiem stilbieni paoni brīvi un skaļi, kā jau zeme. Novakarēs un vakaroi ļ pārsvarā tomēr latvieši. bkaros, vakaros un svētdienai protams, redzami, sastapami ien jaunie, ari padzīvojusi uiv travēki. Un tebā lai kā ari pa - i maziņus te tēvi nes rokās vai ķ Vizina, ratiņx)s ieguldītus, gan to šalkšanas ieaijātus, gan no- ; dažs sūkā gumijasvknupitlki pL, dažs Iztiek tāpat. Gatve var [ k ā aug, veidojas jaunas B,- kaut svešniecības. apstcikļos. pu te jaunlaulātu pāri; viņš'iin rokās sadevušies vim staigāja; — maza, • smato sārtvaicizite,' kiigām.: acīm,; viņš ^.visai m-p puisis; tagad viņa bīda bērna ps pa gatvi, viņš/Stradā Frank^ vai , citur; pie. ^meiiiājiem" un pa laikam brauc ciemā pio p un bērna. Bet pa,gat''i vira^^ nekšu arī citādi rati, Ta..l [sēž jauiis vīrietis,^ griež kādus; pus, ratiņi iet, bet šie ratiņi pa sēdētājam aizstāt kājfis, kii-bāņēmis' karš. Ratiņiem blaķiii [auna meitene, jaunc^kļa māsi(::i pudzene. . Gitus:. ratimis .stunu ā .jaunā vīra .mūža biedŗcnt.\ pye devusi ķā atlīdzību • p p, par sakropļojumu, podams sēdētājus soliņos, re redzu dažus, Sas liiisa: 'vali: k mazāk. grāmatas, bet ir gra b arī. Lūk, vācu jaunftldis. var ar ak' ttuderits, iedziļinājies ļoti bioz;i ktā, tādā. kā viens konversāc-ārdnīcas sējums. Kā būtu, ]i tu, pajautātu, kas par grāmav Labāk tomēr nē. Pa:iautaju gaJi pirmajā šejienes pavasarī bai meitenei, kas , soliņā ļoti ķnl lasaja, pasauli aizmirsiisi. drīksi: zināt, Vija,, k^ ļa mazliet nosarkai:„DzīY« ^'h I — Zentas Mauriņam. USU m reizi.**/• •.• Lpinājums: sel^ 2^^ n bra Bērziņa apcere ^:u^i teātra sākuani ,. _ [rijā; Apcere būs vtsrtigsiegii-latviešu teātra vēsturei. . pirmaņa jaunatnei stāstu Dra^^ Lvis/Skalbes kolas skolēnu koopti^ativs ^- E/Abelpjj vākstmiiustrāci-bena DM 8,50. ķokaldera Latvijas . Ž < ^ g | | tijas III klasei izdevis Ēinazijas un tautskolas^^^.^; fetivs Fišbachā.: Ceaa UAi - ATVIJAS" ABONEMENTS L t laikrakstu pn «tsevt^ļS^^^^^ļf,^ |3.-. mēnesī , + DM OM^ par L; • pasiitinot kollektivi. va^^^,^^. ļ ; pasūtinot uz ārzemēm^u" ^..^^r a D M 3.-- mēnesi + 'J^ļ" \^ o,"^' tīšanu. Sludināiumi mn*''^f mto telpu. Darba mekl(!i>anas W par puscenu. ^ludiu^M""" bnementa pieteikumi. • j,dr^' i trmelster-Landmannplatz ļ v l^ iznāk trīs reizes nji ceturtdienās un sestdienas. •i Latvian Nevvspaper Publisbed: urider eUCOM C i v il i £ DivisibD Aulhorisati^^ r!,hpr UNDP 196. Publisher ^ ' ' ^ d i t i r : Kārli5 Rabācs. ^ Camp Kleinkōtz ^ near rLzburz/D Printer : „ S c h w a b . Gunzburg/D.. B P Ud three t ^ e s ,weeW^ Editorial Office: Gunzburg/Do. Qomin.Vus-ZJrnmermaT.n-Str. 2 LATVIAN NEWSPAPER Nr. 78 (183) Otrdien, 1948. g. 21. sept Iznāk tris reizes nedēļa,] I z d e v ē j s : . B A L K ; uzdevumāļ Latviešu preses darbinieku sa-ļ darbības kopa. .Atbildīgais re-i d a k t o r s : K . Rabācs vietn. A.ļ Liepa; redaktori: Z. Barda.ļ W. Culītis,. H . Mindenborss. A. *Smits. Adrese- GiinzburRļ D o . ; r e d . : Doniinikus-Zininļ^ļ:t mannstr. 2 (tālr. 50). apg.t M a r k t p l . 25 (t. S4|. spiest: B g m . - L a n d m a n n . - P l . '/ «'^ ^2) 1 - V i T - v ī ^ ' I ! I: CVS uz ilnsapulci Parīzē nebrauc Vispārējā starptautiskā augstsprieguma periodā, Parīzē šodien sanāk Apvienoto nāciju kopsapulce. To gaida apmēram triju mēnešu darbs un grūti uzdevumi, mēģinot atrisināt kaut daļu no pasaules jjj^ļjlemām. Skeptiķ ieteic būt atturīgiem cerībās un negaidīt daudz. Pēdējā] darbības gadā UN nevar lepoties ar īpašāk sekmēm. To liecina arī šīs sesijas darba kārtība, kur pa daļai atkārtojas tSs pašas i)roblēmas,k atrisinājums veltīgi meklēts visu feadul Bez tam iespējams, ka Apvienotajām nācijām jānodarbojas ari ar vienuļ no visakūtākajiem jautājumiem — Beriīni. i nemieru centros, bet agrākais grieķu iekšlietu ministrs Gcļcoss Romā izteicās, ka ASV" laikam ' lūgšot vTJN radīt, Grieķijas robežām starptautisku kontroli. Sesijai būs jāie\^ē arī prezidijs; lielākās izredzes tikt ievēlētam par sanāksmes prezid^jntu ir Austrālijas ārlietu ministram Ivetām:.; -i-^^- -^^ Internacionālā „Unēzijas" valstiņa un pārējā Parīze iepriekš ilgi| un rūpīgi sagatavojās uznenrt dalībniekus un viesus lielāka jā starptautiskajā sanāksmē, kāda Parīzē/līdz Šim notikusi;. Tajā piedalīsies ap: 2000 personu vairāk nekā pēdēiā UN kop-sanulcē Ņujorkā Cpa^āļuŠā rudenī. • Kamēr Parīzē notika gatavošanās sesijai, Manhatanā, Ņujorkā, lika pamatakmeni: UN-, pastāvīgaiāi pīt-nei, kas āpneņis sešus "kvartālus. V i sas: vecās ēkas jau noplēstas;-jaunās: pēc •plānā jābeidz izbūvēt līdz 1950. gadam. /Izdevumiem paredzēli ap 65 mii joni dolāru, ko •bezorocemu aizdevumā; veidā Šasadāiis ļ-ASV kongress. Pirmo cels ^9 stāvus a!ug-sto sekretariāta,ēku. kur. aļradīpies ģenerālsekretāra štābs un telpas, ap 4000 darbiniekiem. '. ^^•r'-v.:V-;BBC, NZ j i ir, ka tieši pirms UN sesSs sākuiria Padomju Savienība oirmo reizi vērsusi uzbrukumus pret .Apvienoto nāci]u ģenerālsekretāru ļVigvi U. Uzbrukumus ievadīja. nesen Maskavas: ,^Prav<ia", ;apsū^izot viņu 'neobjektivitatē un nosaucot par paklausīgu instrumentu rietumu 'imperiālistu rokās. .Sestdien ,Pravdas" apsūdzības atkārtoja oficiālais krievu ^^vi^ .valdības laikraksts Berlīnē ^,TāgliGhe Rund- §diau". Līdz šim 'Maskavas politika Apvienoto nāciju; ģenerālsekretāra personu nebija ieskaitījusi savu uzbruku ™ objektos. ^ ^ ^ Kaut gan agrāk bijā ziņots, ka padomju , delegāciju -vadīs •ārlietu ministrs M .Maskava pēdējā brīdī pirms: sesijas sanākšanas le- ' muniu • grozījusi un radiofons sest-di( mziņoJar' ka padomju delegāciju .Parīzē vadīs n^^ Moilotovs, bet v i ņa vietnieks Višinskis. . • . ASV,. Anglijas un Francijas delegācijas vada- ārlietu - ministri. :Pirni-dien uz Parīzi devās ai*ī; angļu joslas militārgubemātors ģenerālis Ŗobertsons, lai Bēvinam tieši ziņotu •par stāvokli Berlīnē. Trīs rietum-valstu ārlietu ministri Parīzē ap-spriedīšoties par sarunām Maskavā. darba kāii^ībā, ko • visu laiku papildināja, ir ap 70 jautājumu, to vidū daudzi ļoti „ekspio/;ī-vi". No tiem minams smagais veto tiesību jautājums, ko pieprasījušas uzņemt ; darba kārtībā vairākas valstis, joprojām. neatrisinātā atom- ; enerģijas kontrole, Itālijas kolonijas, Grieķija, jaunu Drošības :pa-domeš locekļu vēlēšanas . uc.„New ; York Timeš" raksta, ka ;,vai ^ •amerikāņuvdelegādja, vai" U ierc^iriāšot :.radīt :ari' pastāvīgu neMu internacionālu šard spēku policijas dienestam pasaules s n . krievu. : sektora komandants ģenerālis Kotikovs uzdevis *^^vu militārās^ tiesas; p pārbaudīt spriedumu piecu ļļotiesato A^ācu demo lietā. Ka Kotikovs rakstā prokuroram no-prāvā pietiekami' neesot ievērots apstāklis, ka notiesātos uzkū- ^yuši daži maģistrāta locekļi ar savam runām. Ķā zināms, spriedums ārkārtīgi a^ ļ^^ Vācijā, bet arī dt^ ^1 kāda;:ir Kotikova /motivācijā JP^^iima pārbaudīšanai, bet pats Nojums lietu pārbaudīt j āuzskata ^ ^ protestu ļ kainpaņas • sekām, ; ^BD vadība pieņēmusi Vīpašu div- ^^^es.plānu Berlīnei. Šis plāns pra- ^. Berlīni,, iekļaut krievu. joslas: ^iinniecībā,, radīt Berlīnei^ „vienotu waldi'v „vienotu: valūtu'' un 2^ver .saimniecības programmu vi-bm Joproj ām nerimstas ļļļ^ses minējumi par ;^ 15. ok-plānoto komunistu apvērsumu, ^uništi;:arī; deklarēja, • ka'.Beriī-. Virsvaldības vēlēšanās 14, no^ nepiedalīsies; Stāvoklis ārkār tīgi kritiskS; saka Maršals ASV, Anglijas un Francijas vēstniekiem Maskavā sestdienas vakarā atkal bija' apspriede Kremlī ar Molotovu. Apspriežu saturu joprojām tuivslepenībā, bet ziņojumu par pēdējo sanāksmi Londonā svētdien pārbaudīja Bevins. Pirms došanās - uz Parīzi angļu ārlietu ministrs vēl apspriedās : ar amerikāņu un franču vēstnieku un ārlietu ministrijas Vācijas nodaļas' vadī-' tāju Streņģu. Parīzē Bevins Berlīnes jautājumā apspriedīsies .ar Maršalu un Sumānu un pec tam' -atgriezīsies Londonā, lai sniegtu apakšnamā pieteikto ārpolitisko, ziņojumu., Vašingtonas, Londonas un arī Berlīnes' diplomātiskajās aprin-: ,dās arvien vairāk runā par jautājuma iespējamu nodošanu UN, gadījumā, ja sarunas Maskavā nedotu panākumus; BBG ko-mentātors svētdien ieteica nelikt cerības arī uz sekmīgu iznākumu, varbūtējās UN apspriedēs par Berlīni, ja Padomju Savienība tādā gadījumā' centīsies jautājumu pārnest uz Drošības padomi un tur ar savu veto padarīt jebkāda rezultāta sasniegšanu n iespējamu. Pirms došanās uz UN sesiju Parīzē visDārējo politisko situāciju- raksturoja ārlietu nninistrs Maršals šādiem vārdiem: „Stā-. voklis ir ārkārtīgi. kritisks.; Ar cerībām vien nepietiek, lai radītu mieru." BBC, M bālākais IV •: • . . . . . • • • • • / • • '• I cilvēks • pasaule Karš, kas beidzās pifcas dienās Piektdienas vakarā, pēc Haidarabadas nizama dramatiskās runas radiofonā^ beidzies l^^arš Indijā. Piecas dien miljonu cilvēku lielā Haidarabadas valsts kapitulēja bez noteikumiem Indijai. Par nizama valsts gubernatoru iecelts indiešu \|ienību virspavēlnieks. Haidarabadas valdība internēta. Pēc infonļņācijas no Jaundelhijas. Indijā valda atkaj miers un kārtība. NizamsHeisļzforinēt arī moslem .brīvprātīgo vienības, kas izrādīja vislielāko pŗ . ^mer;„gaisa tilts", uz •Beriīni ūz- •.|.^Ojas arvien straujākV'un: jaunā-^ • jļ^'^^'^P^ds ir jau,700 lai^- r ^' krievu, militāras valdības^ s^^?^^^ • .Tāglidie .Rundschau" ^^^^^ ^^^'āka uzbmkiunus umnie^u aviācijai. Svētdien vl^;\ ^^^^eivji apcietinājusi un aiz-ļJ;- o"'^, amerikāņu ziņu aģentūras '•'i'ta f'"^ ^^Po^tieri. Viņš atradies uz ;or^ ^^'P ^i^erikāņu un krievu sek- Konflīkts, kas radīja lielu satraukumu visā pasaulē, beidzies necerēti ātri, ; Indiešu ; vienības yarēt apskaust daudzi šolaiku stratēģi, kas sapņo' par zibens karu. ; Jāatceras gan tikai tasv kā vHaidarabada atrodas Indijas: vidū un tai:• ir liela līdzība aŗ Cedioslovakiju: priekš Minchenes' konferences. Haidarfība-das nizams, kas vēl priekš vienas nedēlas;-skaitījās absolūts nadriarcKsļ ir viens rio-; bāgātākājiem ciilvēkiein^ pasaulē; Ņeraugetieš uz to, viņš tomēr :ir tik skops, ka savarh Uzturani izdod; tikai pāris -siniturupijUļ^^^^i^ nesī un staigā basām kājām,' M neplēstu zābaku zoles^ īsi priekš otra pasaules kara nizams kādu, dienu sadomāja uzzināt, cik īsti turīgs viņš ir. No Amsterdamas uz Haida-rabadu steidzami izlidoja/kāds ju- .velieris, lai; novērtētu 'valdnieka dārgakmeņus un pērles:; i „Jusu gāišībā,'^ pēc : pils pag^ apskates galīgi/ satriekt$ - teicis/ ķo-landietisj ,,man-vajadzīgi vismaz divi gadi,? lai es varētu novērtēt p a sakainos dārgumus;" Ņizams ; sācis lēst. . Rezultāts bijis, tas, ka amstpr-damiētis atkal ; steidzami aizlidojis uz Eiropu, jo Haidarabadas valdniekam bijis žēl izdot tik daudz) naudas, lai samaksātu juvelierim divu gadu algu Kādam preses pārstāvim holandietis vēlāk izteicies, kā Haidarabadas nizaniani ir tik daudz' dārgakmeņu un perļū,; ka ar |tām varētu nobruģēt piecu kilometru ga- .m'ce'lu.''.:- •: •: Reklāinas iiplūkiem daudzas p^^^^ ropas uh Aņlerikas firmas; Haidarabadas. valdniekam • piesūtij ušas 70 vislepnāko .automobiļus •Bet: tie.; v^ stāv garāžās. Pats 'nizams lieto kādu vecu Fordā tāpēc, ka ^ tas patērē ļoti maz • benzīna, Bez tam nizams nekad nav braucis tālāk kā līdz Delhī pilsētai, kas atrodas dažu kilometru- attālumā no viņa valsts. Haidarabadas galvaspilsētā' ir vairāki. modemi kino, bet valdnieks skopuma dēļ nekad tos nav apmeklējis. Izrādēs nedrīkst ierasties arī viņa galminieki. Niza* mam ir; tikai divi vājības — dzejo-1 nog^ Palestīnā grāfs Bernadots un spilgti raksturo arī piektdienas atentāts Jeru?saleme. kuram par upuri krita Apvienoto nāciju starpnieks t'alestīnā un Zviedrijas Sarkanā Krusta prezidents grāfs Folke Bernadots. Šī slepkavība, par ko „lepm" atbildību uzņēmusies žīdu terroristu oi^anizācija „Štern*S radījusi pasaulē vislielāko nožēlu un sašutumu. Kaut gan Izraēlas oficiāla valdība to asi nosoda, jaunais varas akts vaŗ būt par iemeslu, ka Sa-vien. Valstis neatzīst žīdu valsti de jure, kas it kā bija sagaidāms visai drīz. šaņa ; un; aŗdiitekiļu^av: Tā ' kā ņ:e- :viens dzejolis nav iespiests,; kritis ķiem; nav nekādas • jēgas,;kāda ii* / šo sacerējumu mākslinieciskā vērtība. Pār valdnieka spējārri liecina vienīgi galvaspilsētas pārvaldes .; ēkas, kas celtas pēc viņa oaša plāniem. Niza- Imam. šobrīd ir 60 gādLu; 9f tt as Francijas valdība nadonālsapulcē sestdien ieguva 40 balsu vairākumu, kad tautas pārstāvji balsoja par ministru prēzidēnta jauno saimniecības programmu.. Vēl tā jāapstiprina re-publikas padomē. Ministru prezidents ;Kejspai'edzējis ietaupīt .80 miljardu franku. Lielāko posteni • dod ; svītro jumi • valsts aizsardzības budžetā. Bez tam; paaugstinātas. alkoholā cenas par; 5O^/o,maižes par 45^/o, pasta tarifi; par;3,0^^^^^^^ Grāfu Folki Bernadotu un franču pulkvedi Sero nonāvēja piektdien pēcpusdienā. Pl.' 11 grāfs nolaidās Kalendias .lidlaukā atceļā no Damaskas, kur viņam bija apspriedes ar arābu valstsvīriem par Palestīnas bēgļu : j autā jumu. No aerodroma grāfs devās uz Ramalaghas nometni. Pēc īsas vizītes pie nometnes komandanta Bernadots> nolēma brauld uz Jeruzalemi. Nelielajā kolonnā atradās di^vi auto un viens tanks, kas brauca pa priekšu. Jau ceļā Šech- Džarahas apkaimē pret grāfa Ber-nadbta- automašīnu tika raidīti vairāki šāvieni, kas ķēra kāpsli, nevie-' nu neievainojot. Vēlāk .grāfs Bernadots Jeruzalemes Rokfellera muzejā preses pārstāvjiem smīnēdams izteicās, ka „vīņš nedomājoi mirt". . Pēc dažiem acumirkļiem muzejā tika atnestas ziņas, ka Svētās zemes galvaspilsētā sākusies kara darbība. Ilgi nedomādams, grāfs Bernadots sēdās mašīnā un lika braukt uz no.- tikumu vietu. Bez viņa automobilī atradās vēl UN novērotājs franču pulkvedis Sero, zviedru ģenerālis Lunstrēms^,. amerikānis Dr. Banšs un pie. stūres pulkvedis Bēglejs. Aiz Bernadota auto brauca vēl divi citas mašīnas. Divi auto bija apzīmēti ar Apvienoto nāciju zīmēm,;, bet trešajam pie radiatora plīvoja Starptautiskā Sarkanā Krusta karodziiiš. Kad auto kolonna aizsniedza Kata-moanas priekšpilsētu Jeruzalemē, ielu pēkšņi aizkrustoja kāds džīos, kurā. atradās četras žīdu uniformās tērotas personas. Traucēkļa dēļ UN mašīnas bija spiestas samazināt gaitu. Sai brīdī no džipa izlēca visi braucēji, atskaitot ~;šoferi; Divi no tiem skriešus devās grāfa : Bernadota automobiļa virzienā. Kāds UN novērotājs no nākamās automašīna.s, neparedzēdams nekā laba, izvilka savu pistoli un .grasījās šaut uz uzbrucējiem. Šai brīdī atskanēja vairāki šāvieni, Gandrīz kinematogrāfiskā ātrumā uzbrucēji atkal ielēca džipā, kas lielā ātrumā aizdrāzās projām. Ziņas par atentātu pret grūti spriest. Sestdienas ^lecpusdicŗ nā,' pēc sēra . Kedogenā aīcinājiijn;^a,;' sanāca Drošības pādome's fu'kāilL^ja UN karogs sēdes;sā- Folki Bernadotu aplidoja pasauli jau piektdienas pievakarē.; Pulkvedis Sero bijis uz vietas beigts. Grafs Bernadots nogādāts Hadasas žīdu slimnīcā, kur tas pēc īsa brīža miris. Sestdienas rītā žīdu „Štema" terroristu organizācija „lepni" piesūtīja visām ārzemju diplomātiskām pārstāvniecībām lakstus, ka Bernadotu nogalinājusi viņa. UN starpnieks esot stāvējis angļu un nevis žīdu pusē. Kādu reakciju atentāts izraisīs Apvienotajās nācijās, pagaidām vēl sēde. Šajo pils prickšc' plīvoja pusmastā. Prie kurna sērs Kedogcns preses pāi'- stāvjiem izteicās, „ka grāfā Bcrnaŗ dota darbu nekādā gadījumā ņeal-stās' nedarītu". Par UN pcn2;hi_du pārstāvi Palestīnā iecēla amerikāni Banšu, kas ir kāda eiropiešu ieceļotāja un nēģerietes dēls. ; • Vislielāko satraukumu atcntūlj? U7. grāfu Bernadotu radījis Tuvaio:^ Austrumos. Arābu līgas .ģenerālsekretārs Asams Pašā; izteicies; ka UN pārstāvja nāve skaidri lircina, kas pārkāpj pamiera noteikumuls Palestīnā. Vēl asāku valodu runāilļs Jeruzalemes lielmuftijs. ..Jau no tīri: cilvēcīgā viedokļa." teica auf^ stais arābu garīdznieks, ..alcDlats, pret grāfu Bernadotu i.r ļoti ņožēļ-lojama parādība. Bet ta.s ari liecina, ka cionisti nedunīā rcsooldčļt pamiera noteikumus un slanMau-tiskos' likumus. Grāfa l Borni dota nāve var ļoti ļauni • ietekmēt v:.isas žīdu lietas" Arābu lcģi\;ļna^vūļ.spa-vēlnieks Glābs Paša, kas ir" pēc tautības anglis, preses pārstāvjiem izteicās, ka pašreizējā ..Palestīnas chaosā" profitēt var vienīgi'Padom-, ju Savienība. Izraēlas ārlietu minisli's Mo.^c Šci - \ toks piesūtījis UN ģcnorālselšrci-^ tāram Trigvem LI telegrammu,,; kurā apliecināts, ka ,,atentātu izda- ļ rijuši dēkaiņi, ko nčsoda visi žīdi'', ļ No ^ Palestīnas saņemtas zinas, ka ; Izraelas valdība izdcviusi pavē 1 i ap- : cietināt visus „Šterna" un' ,J.rgun'; zvai LeUmi" locekļus, . Žīdu;. ā>rniia atrodoties trauksmes slāi^okll, jiu icr- .spējams, ka ; grāfa \^6rnadota;nāviļ. izmanto arābi, lai- sāķtu atkal ļlķaļkļf darbību Svētajā zemē,. Pēc BBC in-. formācijas, UN starpnielvs jau Damaskā ~ saņēmis brīdinājumu,. ...ka viņa lidmašīnu Palestīnā''a.pšaudīs, | kad; tā nolaidīsies. Grāfs Bernadots; par to tikai pasmīnēji.š..; Un. tiešām, lidlaukā nekas nenotika, 'kas lic.ci-. nātu par traģiskajiem. notiku niem vēlāk. ••';;: . :ļ'v;.,; \ : Grāfu Bernadotu apbedīs svētdien. Nelaiķa k undze ^ saņem tūks i oši cm līdzjūtlbas telegrammu no Visām. «pasaules; malām. To ' starpā atrodas pāvesta, . Lielbritānijas kan.-i j ļa, - •Skandināvijas valstu vai i n i ( | ;ku un citu ievērojamu valstsvīru un ; politiķu līdzjūtības raksti. Drošībiis i padome uz grāfa Bernadota-.bērēm nolēmusi nosūtīt savu speciālu pār-;; (Rakstu par Bernadota personībii .skat. 3. IppO-ministru prezidents Kejs nacionālsapulcē uzvarējis, bet ar niecīgu vairākumu. Strādnieku algu jautājuma dēļ, sociālisti no pozīcijas kuru katru, brīdi var pāriet opozīcijā. ; Netiešus norādījumus par to dod. kreisi orientētais ,,Franc-Ti-reur", kas Keja saimniecības programmu nosaucis par .,.pašnāvību"; Pagaidām nav nekādu pazīmju, ka varētu sagaidīt - ari streiku samazināšanos. No Brestas ostas pēdējās nedēļās' nav devies ceļā neviens kuģis, jo. nav, kas tos piekrauj: streiko liela daļa ogļraču un metallstrād-nieku. ; Ģenerālis De Golls savu aģitācijas braucienu pa. Dienvidfranciju nobeidza svētdien ar runu Nansijā, kur viņš atkal prasīja nacionālsa-pulces. atlaišanu. Ģenerāļa prasība šķiet ietekmējusi arī Keju, kas šo jautājumu . apspriest • ierosinājis • ne vien valdībā, bet arī' parlamentā. ' ' BBC ākusi arr ^ POLUS APŠAUJ KOMUNISTUS Pēc informācijas no Prāgas, šiirffs dienās; atkāpušies 15 sokolu vadītāji. Demisiju iededzis; arī organizācijas prezidents: Tā tomēf pagaidām; vēl nav pieņemta. Atkāpšanās notikusi tāpēc, ka valdība uzsākusi: tīrīšanu. Sokolu organizācija ir viena no vispopulārākajām un iecienītākajām biedrībām Cechoslovakijā. Tās mērķi ir. fiziska audzināšana, bet patiesībā sokoli jau kopš laika gala bijuši visdrošākais . • demokrātijas balsts. Gadskārtējos ;salidojumos Prāgā parasti pulcējās vairāk nekā 100.000 sokolu. -Tas, kas latviešiem dziesmu svētki,- čechiem bija sokolu vingrojunri. Dabīgi, ka komunistiem populārā ; organizācija visu laiku bijā kā dadzis acīs. Jo daudz :vieglāk . izrādījies^ skolas ;puikām likt : uzsiet ^ komjauniešu sarkano :-caklautu nekā novilkt sokolam formu. Valdības pieteiktajai tīrīšanai radusies'jau tāla atbalss: AFP no- Parīzes ziņo, ka tur: nodibinājusies trimdas sokolu nodaļa. Tā pakļauta nevis Prāgai, bet Čikāgai, kur atrodas sokolu centrs trimdā. Informācija no Cechoslovakijas liecina, ka Zapotoeka komunistiskajai valdībai sokoli sagādā lielas galvassā;pes.l Ārlietu; ministrs Klementis kādam preses pārstāvim ;; izteicies,' k a : „n6-^ šodāņu visi tie", kas izbēguši no Ce-choslovakij as. Valdība ^ vienmēr; stingri;: „novēros" visus, kas dzīvi) eķsīlā. • . ;-„^ • •>:'""'^-'"'-M;': .^^ļl' BBC ziņo, ka Yidusi>olijā, Pļonas tuvumā, ; pagājuša [ nedēļā nošauti 3 komunistu partija.Yvadītāji dar]3ī-nieki. Sestdien Varšavas - tuvumā -7- •- >' - 1 par, upun i kriti^^oeiālderti kratu partijas ģenerālsekretār.s. I i - formācijas ; ministrijas puhlicētāļjā biļetenā teikts, ka visus četrus politiķus : nonāvējusi^ „ re akcionāri". Ārzemju preses pārstāvji Varšavā spriež, ka minētie terrora • akti •ir pretreakcija pieteiktai tīrīšanai. A l - celtais komunistu partijas ģenerālsekretārs Gomulka.. kādam ārzemju žurnālistam gan izteicies,; ka .Polijā nekad nevar notikt tas, kas nolicis Dienvidslāvijā". Patiesībā šī doma nav nemaz tik oriģināla: jau tad, kad Gomulku atcēla, amerikāņu laikraksti rakstīja, ka vienīgi ^ krievu karaspēka atrašanās Polija, .pie-spiedujž. turienes komunistus' pio-kāptiea" BBC : • •' -.1 • i: m m •ļfmim^ttiāgf:.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 21, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-09-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480921 |
Description
Title | 1948-09-21-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LATVUA.l948.g,i8,
urgas impres
m jāiet Ai J ^ ^ !^
vasaru
līdz •'-•^ v^,.
ari
Zaļā, v^ļ:
Srmanls
zemēm.
pilna
dažam : ^^^"^
tumšā līdzi ki.'
pJot, iesūrstēja.-
Pa^ .launibu, sen
jau taio,: pa..
cJzivoto dzīvi.
jau gan laba ti.-
sa jauno projām
aiz jūru
Iuekada sola vēl dieaasgaisms
Pieglaudužies, tad sie laiin
Htas tautas cilvēki: Lat.^kā^-:
bbasim alturJbas takts vmto^ rsavu laimi parādīt pasa^^^^
acu jauniešiem arr^
ļ; staigā bavariešu incntene,
fedamas : u^: W n ā d 9 m ā š . vaču
I plikiem sportiskiem stilbieni
paoni brīvi un skaļi, kā jau
zeme. Novakarēs un vakaroi
ļ pārsvarā tomēr latvieši.
bkaros, vakaros un svētdienai
protams, redzami, sastapami
ien jaunie, ari padzīvojusi uiv
travēki. Un tebā lai kā ari pa -
i maziņus te tēvi nes rokās vai
ķ Vizina, ratiņx)s ieguldītus, gan
to šalkšanas ieaijātus, gan no-
; dažs sūkā gumijasvknupitlki
pL, dažs Iztiek tāpat. Gatve var
[ k ā aug, veidojas jaunas
B,- kaut svešniecības. apstcikļos.
pu te jaunlaulātu pāri; viņš'iin
rokās sadevušies vim staigāja;
— maza, • smato sārtvaicizite,'
kiigām.: acīm,; viņš ^.visai m-p
puisis; tagad viņa bīda bērna
ps pa gatvi, viņš/Stradā Frank^
vai , citur; pie. ^meiiiājiem" un
pa laikam brauc ciemā pio
p un bērna. Bet pa,gat''i vira^^
nekšu arī citādi rati, Ta..l
[sēž jauiis vīrietis,^ griež kādus;
pus, ratiņi iet, bet šie ratiņi
pa sēdētājam aizstāt kājfis, kii-bāņēmis'
karš. Ratiņiem blaķiii
[auna meitene, jaunc^kļa māsi(::i
pudzene. . Gitus:. ratimis .stunu
ā .jaunā vīra .mūža biedŗcnt.\
pye devusi ķā atlīdzību • p
p, par sakropļojumu,
podams sēdētājus soliņos, re
redzu dažus, Sas liiisa: 'vali:
k mazāk. grāmatas, bet ir gra
b arī. Lūk, vācu jaunftldis. var
ar
ak'
ttuderits, iedziļinājies ļoti bioz;i
ktā, tādā. kā viens konversāc-ārdnīcas
sējums. Kā būtu, ]i
tu, pajautātu, kas par grāmav
Labāk tomēr nē. Pa:iautaju gaJi
pirmajā šejienes pavasarī
bai meitenei, kas , soliņā ļoti
ķnl lasaja, pasauli aizmirsiisi.
drīksi: zināt, Vija,, k^
ļa mazliet nosarkai:„DzīY« ^'h
I — Zentas Mauriņam. USU m
reizi.**/• •.•
Lpinājums: sel^ 2^^
n
bra Bērziņa apcere ^:u^i
teātra sākuani ,. _
[rijā; Apcere būs vtsrtigsiegii-latviešu
teātra vēsturei. .
pirmaņa jaunatnei stāstu Dra^^
Lvis/Skalbes
kolas skolēnu koopti^ativs ^-
E/Abelpjj vākstmiiustrāci-bena
DM 8,50.
ķokaldera Latvijas . Ž < ^ g | |
tijas III klasei izdevis
Ēinazijas un tautskolas^^^.^;
fetivs Fišbachā.: Ceaa UAi -
ATVIJAS" ABONEMENTS
L t laikrakstu pn «tsevt^ļS^^^^^ļf,^
|3.-. mēnesī , + DM OM^ par
L; • pasiitinot kollektivi. va^^^,^^.
ļ ; pasūtinot uz ārzemēm^u" ^..^^r
a D M 3.-- mēnesi + 'J^ļ" \^ o,"^'
tīšanu. Sludināiumi mn*''^f
mto telpu. Darba mekl(!i>anas
W par puscenu. ^ludiu^M"""
bnementa pieteikumi. • j,dr^' i
trmelster-Landmannplatz
ļ v l^ iznāk trīs reizes nji
ceturtdienās un sestdienas.
•i
Latvian Nevvspaper
Publisbed: urider eUCOM C i v il
i £ DivisibD Aulhorisati^^
r!,hpr UNDP 196. Publisher
^ ' ' ^ d i t i r : Kārli5 Rabācs.
^ Camp Kleinkōtz ^ near
rLzburz/D Printer : „ S c h w a b .
Gunzburg/D.. B
P Ud three t ^ e s ,weeW^
Editorial Office: Gunzburg/Do.
Qomin.Vus-ZJrnmermaT.n-Str. 2 LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 78 (183)
Otrdien, 1948. g. 21. sept
Iznāk tris reizes nedēļa,]
I z d e v ē j s : . B A L K ; uzdevumāļ
Latviešu preses darbinieku sa-ļ
darbības kopa. .Atbildīgais re-i
d a k t o r s : K . Rabācs vietn. A.ļ
Liepa; redaktori: Z. Barda.ļ
W. Culītis,. H . Mindenborss.
A. *Smits. Adrese- GiinzburRļ
D o . ; r e d . : Doniinikus-Zininļ^ļ:t
mannstr. 2 (tālr. 50). apg.t
M a r k t p l . 25 (t. S4|. spiest:
B g m . - L a n d m a n n . - P l . '/ «'^ ^2)
1 - V i T - v ī ^ '
I ! I:
CVS uz ilnsapulci Parīzē nebrauc
Vispārējā starptautiskā augstsprieguma periodā, Parīzē šodien sanāk
Apvienoto nāciju kopsapulce. To gaida apmēram triju mēnešu
darbs un grūti uzdevumi, mēģinot atrisināt kaut daļu no pasaules
jjj^ļjlemām. Skeptiķ ieteic būt atturīgiem cerībās
un negaidīt daudz. Pēdējā] darbības gadā UN nevar lepoties ar īpašāk
sekmēm. To liecina arī šīs sesijas darba kārtība, kur pa daļai atkārtojas
tSs pašas i)roblēmas,k atrisinājums veltīgi meklēts visu feadul
Bez tam iespējams, ka Apvienotajām nācijām jānodarbojas ari ar vienuļ
no visakūtākajiem jautājumiem — Beriīni. i
nemieru centros, bet agrākais grieķu
iekšlietu ministrs Gcļcoss Romā
izteicās, ka ASV" laikam ' lūgšot vTJN
radīt, Grieķijas robežām starptautisku
kontroli. Sesijai būs jāie\^ē
arī prezidijs; lielākās izredzes tikt
ievēlētam par sanāksmes prezid^jntu
ir Austrālijas ārlietu ministram Ivetām:.;
-i-^^- -^^
Internacionālā „Unēzijas" valstiņa
un pārējā Parīze iepriekš ilgi| un
rūpīgi sagatavojās uznenrt dalībniekus
un viesus lielāka jā starptautiskajā
sanāksmē, kāda Parīzē/līdz Šim
notikusi;. Tajā piedalīsies ap: 2000
personu vairāk nekā pēdēiā UN kop-sanulcē
Ņujorkā Cpa^āļuŠā rudenī. •
Kamēr Parīzē notika gatavošanās
sesijai, Manhatanā, Ņujorkā, lika
pamatakmeni: UN-, pastāvīgaiāi pīt-nei,
kas āpneņis sešus "kvartālus. V i sas:
vecās ēkas jau noplēstas;-jaunās:
pēc •plānā jābeidz izbūvēt līdz
1950. gadam. /Izdevumiem paredzēli
ap 65 mii joni dolāru, ko •bezorocemu
aizdevumā; veidā Šasadāiis ļ-ASV
kongress. Pirmo cels ^9 stāvus a!ug-sto
sekretariāta,ēku. kur. aļradīpies
ģenerālsekretāra štābs un telpas, ap
4000 darbiniekiem. '.
^^•r'-v.:V-;BBC, NZ
j i ir, ka tieši pirms UN
sesSs sākuiria Padomju Savienība
oirmo reizi vērsusi uzbrukumus pret
.Apvienoto nāci]u ģenerālsekretāru
ļVigvi U. Uzbrukumus ievadīja. nesen
Maskavas: ,^Prav |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-09-21-01