Bavarijas Latviesu vestnesis, August 20, 1947

              Iväs
§eit nav
ieatbilstu
jrai. augsti
' iar da-
)äm. ,Tu-
Attthorljied Uy Ltsens -
UdoäiiDss atfaajaj ICD-OMBG
r. iitbiidigaio r<)dak.
tors Editor In-Cliief:
KärU» R^ibäcs. vietEiekBt
AleksandJrp Uepa. redakci-jat
|i«br«tiSiis: Makfiis Cull.
tisi *re'Uli1^ri: Andr^ls Ru-dzis
(MiQeliiOn§). Harijs Min-denberp
(EsIlngeDäf. Ar­nold
» Smits (spom). Zlgurds
Bärda 'tecbnisbsis tekSrto-ftims)
LATVIAN NEWSPAHER
Nr. 61 (68) «
TreSdien, 1947. g. 20. augosti
Dis W.dvC)s: Bavarijas
apgabala tatvleS» koraltejas
ozdeviuB^ LatvleSQ pr«a»
darbtaltkB eadarbibaa topan
aedskcUat oaasborg^D B&r-germ
t«*^ • LaodoiaBD Pl. 1
I 55 :: Priated b^
Vol&ablan GOasbiirsAMLv
Bdrgerm. • Landmaiu*Pl t;r
fyunderle
ta;-; Jäie-fe
§u var-cai.
pec
sis vä-
(Ger-
^ai pfei
ir:loti
;dus Aow
petiju-fautät
yi-ors
if
BAVARIJAS AFGABALA UTVIESU PADOME
«em saviem iSS^^äJ
Vilja cieä no
1; jauno veleäanu noteikumu grozisanai
«^eviskäs baSs" ? Si
skandäla vi^a v Ä ^ ^ i
^a. Vlijas dievbiiiba ?•!
tTeesrteivzeäa tireotedkamsNsa bvrSan»i-!"^^
a » ;
bäm.„festivä ietekme. V i n ^ S '
i^pratnes m reliiiozais p s X J Ä
, zinäirias kadas sevisfes mistikäsT»
väcu li- °eesam konst^tejuäinekäS
I . ir, dabiski izskaidrojamo noi!
tersteutas sanu lejaucoties kädai die*
Pieva iz- rai. Sädu zimju un brinuimr.
•par-Die- »avas äaubas gluzi •••
Dnima aina par pärtikas apstäkliem '
Pieprasgtimu sasaukt LCP ärkärteju sesUo J&mias LCP Teleiann
fjisirukcUas groziSanai, paplaSinot veleianu iecirkioiQs, ple kam kandida-tus
izraudzitn tikai paSi veletaji, bet balstiesibas LCP bauditu vienigi
tie^iEs veleSanäs ieveleti LCP locek}! — pie^ems Bavarijas apgabala lat-viefm
padome 14. un 15. angusta sede Memingenä, ko vadija BALK
prleldisedis J. Lavenieks un kufä piedalijäs ari LCK priekSsedis prof.
V.:^Vliolsl.: \ r..}:-:
Pädemme atzina, ka tieSäs veleSanäs izraugämi ari visi pärejie par-stavltm
organi, t. i., ka ari apgabalu komitejas ievelatnas tieSäs veleSa­näs
un reize ar LCP locek)u velesanäm. Apgabalu komitejas tad Izrau-dzliu
apgabalu padomes. Sedes BALK §ajä sakara turpmäk paredze-
Jusl savu darbibu eleSi saistit ar tautleSlem nometpu sanäksmes, vij^rn
tielii informejot par visiem jaunäkiem notikumiem. Kamer BALK vele-sanas
p<5o jaunäs kärtibas nav notikuSas, par tuväkiem kandidätiem
Batäirija» apgabala komitejaiizraudzija V. L^unbertu no Neietingas un
R, Nlikuru no Valkas nometnes. BALK mäjoklis ari turpmäk paliek
• Mlnchene» ,
Savia atzinumn Bavarijas apgabala padome, kas pärstäv apmeram
divi trei^dalas tautieSU amerlkäi^u joslä, iesniegs LCP prezidijam.
i
(Gerli^s, 3^ §fe Frankonijas zemniecK
puses, zi- ciem mes nevaram. Dieniti
' vairmns- dienu cilvekam tik ^rta ceja i
ir "gaSgi ^^liek tikai ticlbas un fh
IsL 'kärtä ce|§, kas prasa lielu d"-
t". laudis nibu un tomer rmhm
Vester- saubu bezdibeuus. •
. . ' . ', - Kärlis:i
mm
m
taksa reparäcijas-
:u bank- pieprasijusi, bet vi^u ierosii
\fStoJi)i vai parlamentä novirziti sinuceH
iBialä, kas" reparäciju maksäjumus nekärij
Few.'Yprk' kä, krievi pieprasa soda *
.eks, kas mus, 5 proc. no kopvertibas p»^
vei ne- kavetu menesi, 79 proc. parf^
nfliiHfts Sfli 7ina krievi loottii stingri. Aiig
?as nekidi nan
naudas Sai ziijiä krievi
Isomi, kas dus notikumus, jr"^"^>.^,r,«
1 ktir .aiz- karigi no somiem, vini neatzis!«^|^
^omu: -re- pletiekamu iemeslu sutijumu i l ^ ^ i
?äp§c vi- vesanai. Tomer dazos gadijiunK^f®
hra.' jis iespejams ar krieviem
Fvairs lie- par diezgan ieverojamiem
fetn$ soms pagarinäjumiem.'
feparäcijas Ari tagad Somija nespetu
Repa- reparäciju maksäjumus bez ^
lags Slogs ju kreditiem. Kops kara
Itä izkal- ASV aizdevusi somiem vaii^^
tu'no ^is '85-milj. f a r ^ apm«^
lespejamo, aizdevusi Zviedrija, be no
hlkai ra- l«as somi. aizi^emute 10 *
S i e r ä - laru. Amerikäi?u mmm^
i taead bet lai izlabotu ^ara .
,parä^«ai iegädätu frtik-^-f Sl
Ä ^ ^ ^ ^
oarädus dar^ju un »»320^^4 ^
li^to arli•z idzdoosiseiess ssaavvaas» re*pvar^a-o^j^ ^
valstim Tad. .vUji cer aWt
standartu,kädsfe«;.jyi^
reparä^
bnigä le­viini
ta-irtpSianf
devumu.
reparäciju
iLäuri Ki-jpilnvaras.
^av tikpat
)äkos re-saimnie-^
lejos pri-pamiera
neviens
gan to
m
m
Ti
m
Ditoa ir aina, kas sede atklajäs
par trlmdinieku veselibas stävokli,
dzimstibu un ^imenu sairsanas ga-dijumiem,
Un tomer miisu nometrju
vaditSii dazkärt ignore cTnu par §o
apstäklu uzlaboganu, BALK lugu-mam
rXnoi par pärtikas stävokli, lai
par to täläk varetu informet ameri-käiju
iestädes, no Bavarijas 57 lat-vieäq
nornetnem zii;ias iesutijuSas ti­kai
25, Uzturs visumä k]ust arvien
vajäks, un nenodarbinäto devas jau
ir 7,eni normas un praktiski bieJi
jäapmlerlnäs ar 1600 kalorijäm die­na..
I^ezultätä — sevi51<i bemu un
skoiu jaunatnes veseUbas stävoklis
strai^ji pasliktinäs. Tautieäi sudzas
par nespeku un ärsti konstate vispä-relu,
Ifennei^a noväjinä5anos, maz-asinlbii,
plau5u un gremojamo or­gano
sliinibas un miesas nolieseju-mu.
perniem no 3—12 g. v. pavairo-juglqs
p:iau§u dziedzeini iekaisumi.
49,1 riroc. DOmetnu iemitnieku if ^ . ^^
zemtriotfeälä^ svak, ^plau§u rfziedze-t-^
ru leli;aistumi 16,2 proc! Nepiecie§a-ml,
\h\\ bemiem lidz 14 g. v. iz-snicirtu
pilnpienu, dotu papilddevas
mattSm — ziditajäm un mazbemu
mätem, jäsanem svaigi därzei?! un
au<*]l, jeipaaugstina taukvielu m cu-l<
ura deva; bernu deva izsniedzama
sausä veidä^ jo ieväktas izzinas, ka
vairte nekä puse vecäku vSlas taj^a-deji)
bernu vLrtuvju sleg§ana. Sos
at'/lnumus iesniegs ECP ar lugumu
nodottos IRO un amijas ^estädes.
pärtraukums ^mnazijäs lidz 1. sept.,
atskaitot pedejo klasi, bet tautskoläs
lidz 20. sept., par to nekavejoties
zli:iojot LCK, kaut praktiski mäclbas
^imnazijäs jau säkuSäs. Mäcibas
gads beudzams nevis februäri, kä
paredzets, bet apri)a beigäs.
Tajä pa5ä laikä IRO bridina, ka
jäidvero vislieläkä taupib^ nometi?u
administrädjä un OP uzturä. BALK
priekSsedis A. Reins- informeja, ka
järeldnäs ar pärtikas devu strauju
samazinääanos. Ziemä sagaidämas
lielas pärtikas grutlbas. MOsu stä­vokli
lielämerä noteiks tas, kä re-älizesies
armijas palidziba pP apgä-de.
AtseviS^äs nometnes, piem.,
Noietingä un citur, jau, pateikts, ka
reduces nometiju nodarbinätq skaitu,
no to vi dus izsledzot kulturas dar-biniekus.
(Beigas 2. Ipp.)
1. oktobri
uzturu pielidzinas
väcu
pärlikas deväm
LUDVIGSBIJROAS RAJONÄ
SÄGIES PÖ SKRlNiNGS
Ludvigsburgas rajonä PCIRO di-rektors
pagäjuSä nede]ä bija sasau-cis
DP nometpu vaditäju aDspriedi.
Sanäksme norädits, ka lidzekju tru-kuma
dej järel^inäs ar apgäd<js pa-sliktinäSänos.
Lidz i lm vieriä PP
uztureSana izmaksajusi 66 centus
dienä, bet jaunajä budietä psiredzeti
tikai 39 centi. Sakot ar 1. oktobri
DP uzturu pilnigi pielidzinas väcu
normälajam pärtikas deväm. L i -
dzek}u triikums izraisis ari ap^erbu
un apavu apgädes satnazinäSanu.
Nodarbinätiem paredzets turpjnäk
pieSIjirt gadä 1 päri apavus, bet ne-nodarbinätie
säi?ems 1 pari 17 me-neSos.
Iespejams, ka sfträdätäjiem
par uzturu nometnes bus ari jämak-sä,
kä tas jau kop§ mene§iem ir
Austrijä^"\":.-:--
Ludvigsburgas rajonä jau säcies
IRO skrlnings. Pagaidäm parbaude
aicinäti ärpus nometnem dzivojöSie
poli, kas agräkos armijas uh IJN-RRAs
skriningos bija zaudejuSi DP
tieslbas, Pec IRO pärbaudes daudzi
po)i, galveriäm kärtäm vecie )audis
un slimie, vareja atgriezties nomet­nes
un saijiemt aprupL H. M.
Käds Griel^ijas partiraiu radk» zi^ojums pag. oedi|i pavl^Qjis, ka
^eaeriUis Markoss pänpemis vam Grie^ijas zleme|a apgabalos Jids täm
lalkam, kad varis isveldot demokratisku val^a»" un tulit piotaai piu>
tizini uasäkoSi |oti plaSus osbmkumus vifia^ sdetaelu pierobeM, Radio
un preses komeiifötori rietumu zemes atsist, ka stävoklis Grle|{:ija no*
pietnaks kä Jebkad. Berominst^^es radlofons otrdlen ziigM>Ja. ka>arl-^rnr»
djas valdlba Boriipijusies par turku tautibas iedzivotäju llkteni.,Grle^-
jas siem^aastnimn apgabalos un apsvefot iespejas sifit savB kafaspiko
So apgabalu aiisardzibaL
amadje: komuntsti rau'
Eiropas
FRANCU SOCTÄLISTU JAUNAIS ..ETLIJA PLÄNS"
Hip
tagaa- FV^Z^M^^^
Iciias oar äpmierinääanai J ptf
bija.koki s^sÄ^r'*
Soittijai,
nav ne
jeido jau-par
viensleji^ «"j. vf.\
^ Abonementtt ^^0% m
ai s
Tautiesu veselibas stävoklis citos
apgabalos vei ]aunäks. LSK direk-cija
Heidelbergä informe, ka Hesene,
piemeram, 30 proc. berniom plausu
dzled-ieru iekaisums. „Tä Latvijas
vioriiga ceriba — berni panlkst musu
pa.^.u acu priekSä," teica BALP loc.
K. Lejasmeijers. BALP nolema liJgt
LCP puleties pec ärzemju palidzibas
iestäzii rupibas par musu berniem
Vucijl. Sis darbs jau ari uzsäkts.
Vii ja u;!;tura Un veselibas de| BALP
ari atzina-, ka pagarinäms mäcibu
^ndijas
neatkanbas dienä
nogalinätas
200 personas
M karallsku pon:ipu im austrum-niedälai
spozurau lidzäinejais In-dijias
vicekaralis vikonts Mountbe-tenls
pagajuää piektdienä zvereja uz-tica^
bu jaunajai Indijas satversmei
uxi lidz ar to pärvertäs no vicekara-
}a par jaunäs Indijas dominijas fee-noräls^
ubernätoru. Svinigais akts, ar
ki> säkäs oficiälä Indijas dominijas
ekaistence, notika Jaundelhos, kur
Mountbietens jaunäs dominijas aug-stäkä
tiesneäa priel^ä zvereja un
pik: tiun aplieclnäjpL zveresta patiesi-gumu,
no9lcupstidara.s bibeli.
Zäles sedekjos, kur parasti medza
redzet Indijas valstu valdniekus, ta­gad
sedejä pirmäs brivas Indijas
tautas valdibas locekji ar ministru
pi-ezidentu Neru prieksä, AP zii?o^
ka, maharädias „aizdomigä kärtä"
nelbija redzami.
Jau dienu ieprieks Karaa pilsetä
bija oficiäli nodibinäjusies Pakista-nas
muhamedänisltä valdiba Moha-iiiecla
Ali Jinas.vadibä.
Kamer notika §i$ svinibas, tur-plhfijäs
nemieri Pandzabä, kur sa-clULTismes
starp indiem un muhame-dajjiem
nogalinätas 200 i^ersonas un
samiiEjL ievaiiaotas 100. ^TYHT, NZ
Francijas ministru prezi^entssociälistsB^
sociälistu partijas kongresä 16. augustä apzimeja komunistiis par gal-veno
drandn demokratijai Eiropä. Socialisti paSreizejos äpstäk}os nevarot
aicinät komunistns atpaka] valdibä. Nobalsojot par diviem iesniegtiem
valdibas programmas priiekSlikumiem, uzvaru guva kreisakä noyirziena
rezoliicija, ko bija iesniedzis sociälistu partijas feenicrasekretäre Mole.
Kezoluciju, täs radikalo saimpiecisko pläQU de), apzime par^^^^,^^
li ja plänu*'. I
Ramadje kongresa ddegätiem no-rädija,
ka labäkais cel§ franöu re-publikas
gläbsanai esot sadärbiba ar
„vidusceja partijäm". Liekoties, ka
ari sociälistu partijareizem izrädi-jusi
päräk lielu tieksmi saistit savu
politiku ar komunistiem; b^t paSrelz
§is laiks jau esot pagäjis. Ramadje
pärmeta franöu komunistiem, ka tie
darbojas „ärzemju ietekme". Sociä-listiem
neesot iespejams tos aicinät
atpaka} koalicijas valdibä ar tautas
republikäi?iem (MRP) un kreiso re-publikäi?
u apvienibu (RGR), kas ap-vieno
arl radikäjus. ^
Kä zinäm§, Ramadj§ §igada maijä
izsledza komunistus no valdibas. V i -
i;ia runu sociälistu kongresä atzist
par par vienu no asäkiem uzbruku-miem,
ko käds no atbildigiem sociä­listu
vaditäjiem izteicisdaudzu pe­dejo
gadu partijas kongresos, „New
York Herald Tribune" korespondents
Viljems Hamfrejs izsakäs, ka Ra­madje
värdi, ko kongress U2i;iemis
aplausiem, pierädot, ka vii;i§ nesaredz
nekädas briesmas Francijas suvere-nitätei,
ja Frandja sadarbpjas Eiro­pas
jaunuzbQvei Mar§ala pläna ie-tvaros.
Pusoficiälä fran^ zii?u
a^entura cit§ Ramadje virdus, ka
Nacisti padomju josla
atgust tiesibas
Padomju virspavelnieks mar§als
Sokolovskis sestdien pasludinäjis
jaimus denacifikäcijas noteikumus
padomju joslai, Biju§ie nacionälso-ciälistu
partijas biedri, kas nav ak-tivi
piedaliju5ies noziegumos pret
mieru vai citu valstudroSibu, tagad
atgiis visas politiskäs un pilso^u tie­sibas.
Sokolovskis atsaucäs uz Mas-kavas
konferences Jaunäm vadllni-jäm
kontrolpadomes direktiyu iztul-ko
§anai.
v i ^ atzinis komunistus par „draudu
demokratijai", tomer Ramadje kon-gresam
ari atgädinäjai, ka Francija
joprojäm paliek Padomju Savienibas
sabiedrotä.
Kongress hobalsöäanä ar 2443 bal-sim
piej^ema partijas ^enerälsekre-tära
Glja Mole iesniegto plänu, kas
paredz Ramadje valdibas atbalstI5a-nu,
bet prasa pretim principiälus
grozijumus valdibas politikä. Mole
prasa päplaSinät valsts kontroli
saimniecibas nozare, liberäläku ko-loniju
pärvaldi, tuliteju mierliguniu
ar IndoljLinu, militäro kreditu ierobe-zo
§anu un sociälistu partijas päror-ganizeSahu,
kä ari nostajäs pret sa-darbibu
ar komunistiem. Bez tam
Mole pläna paredz, ka valdibai pie-
§l^iramas visas piin varas briyai rlci-bai
naciohäläs sapulces brivdienu
laikä, kas ilgs apmeram divus mene-
§us. Ja valdibas locek}! — nesociä-listi
atteiktos atbalstit jauno valdi­bas
politiku tad, pec Mole priekSli-kuma,
sociälistiem vajadzetu no val­dibas
aiziet NYHT, BBC
Sevi^l^i sivas clpas iedeguSäs Salo-niku
rajonä. Grielj:u valdibas armi­jas
gal venais Stäbs Salonikos zlQOja,
ka uzbruceji lieto smagos minmete-jus,
kadu valdibas karaspekam nav.
Uzbrukumi notiek visä apgabala no
Rietiunträlj:ijas lidz RietummaJj:edo-nljai.
Valdiba oficiäli pazii?ojusi, ka
pagäjuääs nedejas pedejäs 2 dienäs
partizäni dazädos ciemos Rietumtra-lj:
ijä liodedzinäju5i vismaz 130 namu
Viena paSä Mona vi clemä, kur pec
iepriekäejiem partizänu uzbruku-miem
bija patveruSies ]oti daudz
beg|u, nodedzinäti 53 nami, kas pie-derejuSi
artnijas vai iandarmerijas
karavlru piederTgieflni. kä ari tadiem,
partlzäniem, kas padevuSies yaldl-bas
kavaspekam gustä.
'Negaidltä kärtä cli^as säku§äs ari
pa^ä Grie^ijäs vidiene, ap 100 km nö
Atenäm, kur käda partizänu gnipa,
apmeram 300 viru sastavä, uzbrukusi
Osti]ai. Pec padzl§änas no Ostljas
tie turpthäju5i cinlties kalnos.
Angju un arherikäpu no verota ji
ka pläSä partizänu aktlvitäte
noteikti saistäma ar ^enerä|a Mar-kosa
pazii^ojumu par ,,demokratiskas
pagaidu valdibas pienäkumu uzi?em-
§anos". Markoss savä ziij6jum§ pa-.
skaidrojis, ka cinäs par GrieV^ijas
• »brivibu, neatkarlbu un nealzkara-mibu".
Vii?a armijas pirmais uzde-vums
esot „atbrivot visu zeml no är-zemniekiem
un vipu afeentiem pa§u
griel^u vidu". Täläk, pec „New York
Herald Tribune" informäcijas, Mar-
JI^P^^J^^^ itTautas valdTba ak-
"iSfp^un ludz jebkäda veida
bu no. ärvalstim vai starptautiskärri
organizäcijäm, kas veicinatu Grie^i-jas
atzel§anu". 'Markosa yestijums
iespiests ari E AM laikrakstä „Ellest-heri
Ellada", bet, tiklldz laikraksts
pienäcis Atenäs, valdiba to konfis-cejusi.
Käds augsts grieku valdibas
pärstävls izteicies: „Mes jau sagai-dljäm,
ka '• Markoss kaut ko tamll-dzigu
sarlkos. Tas mums nav pär-steigxuns.
ViijiS jau agräk pieteica,
ka organizes pagaidu valdibu."
Amerikäi;iu radio raidijumä Väci-jai
otrdien atstästlja „New York Ti­mes"
pazistamäs komentätores Mak-kormikas
rakstu, ku^ä tä uzsver, ka
Grie^ijas notikumi iegäjuSi ]oti kri-tiskä
stadijä. Labäk apbrui?otajicm
partizänlem ir ari labäkas pozicijas
nekä valdibas karaspekam: Vii;ius
iedro§ina ari padomju veto pret Drö-
§ibas padomes iejaukSanos. Noti­kumiem
Grielj:ijä tomer ir tik starp-tautiska
nozime, ka tos nedrik^t at-stät
paSplusmei. Nav vairs: syariga
palidzibas forma, bel: gan palldzibas
efekts. Makkormikä prasa, lai ASV
UN värdä iejaucas Griel0jasliot&u-mos,
jo to prasa pasaules miera in-tereses.
Jäjautä, vai Grieljiija viena
pati vares tikt galä ar partizänlem,
ko atbalstot tris citas valstls. Ja
Markosa valdibai izdoSoties savu
lespaidu papläSinät, tadi notikumi
Grieljcijä negläbjami risinäSoties yii?a
ieceretä garä. , -
Anglij as valdibas aprin<ias, pec
BBC zii;iäm, izteikuSäs, ka par ^e-neräja
Markosa valdibas atzlSanu
de facto vai de jure vispär nevarot
runät, jb tä pasludinäta no Albäni-jas
territorijas. [
Pec Reutera ziijäm nö Atenäm,
jau pagäjuSä nedejä Grie^^iju atstäjis
Dierividslavijas sätnieclbas lietvedis
ar visu sutnieclbas personälu. AP
ziijo, ka vairums diplomätlskö nove-rotäju
visdrizäkä laikä sagaida, ka
ne vien Dienvidslavlja, bet ari Pa­domju
Savienlba pärtrauks diplomä-tiskos
sakarus ar Grielj:ijas valdibu.
Maskavas radiofons ziijiojis, ka pa­domju
lietvedis savas valdibas vär­dä
iesniedzis Grielj:ijas valdibai pro-testu
par padomju vestnleclbas un
cltu padomju iestä^u darbinieku ap-cietinääanu
un slikto apleSanos ar
tiem. Grielfljas informacijas minis-trija
uz to atbildejusi ar ipaSu pa-zltjiojumu,
kura teikts, ka valdibai
par §ädu ricibu nekas nav zinäms,
tä pieprasijusi no padoitnJu"lletve23
konkretus norädljumus par to, kidas
personas apcietinätas, bet §os norä-dljumiis
hav sapeinusi.
Atbiidot Dienvidslavijas mar^ala
Tito apvainojumiem, ko vip§ izteica
intervijä pagäju5ä nedejä, ASV är-lietu
ministrija publicejusi Skaitlus
par palidzibu, kas sniegta Dienvid-slavijai:
32 milj. dolaru kara lalM
un UNRRÄs preces par 400 milj. do­laru,
no kupiem 72 proc. devusi ASV.
„ NYHT, BBC, NZ
UZ navi
• amerikänu
9
piedava
anglicm citu II
Vinstons CerCils sestdien radlpfonä
pazii^oja tautai, ka, ja viijiS bQtu val­dibas
galva,.vip5 atrisinätu Anglijas
krizi ar ,j>ä:8onigäm pulem, brlyu
uzi^emibu un pia5u verienu". Vi
neuzbruktu kapitälam, bet gan mo-nopolam,
Tä bija konservätiyo par­tijas
lidera pirmä radioruna kop§
1945. gada, kad vii>a partija smagi
zaudeja veleSanas. Neiträlie komen-tätori
neSaubäs, ka patieslbä CerCila
runa bija aidnäjums rikot Anglijä
jaunas veleSanas, Daudzi gan äau­bas,
vai Cer^ila taktika, uzbrukot
Etlijani, pareiza. Ang}u radiofons,
kas grib bdt neiträlSt atjävis katras
partijas Merim teikt 5 polltlskas
runas. NYHT
AP zipo, ka, pec IHO informaci jas,
ka lidz fiigada beigam Vairak nekä
tre5da)ai visu amerikäpu joslas DP
sagädäiot iespeju izcejot. Francija
pieprasijusi darbam raktuves 50.0Q0
DP, leskaitot j^menes locekjus.
Austrälija uzpemSot 12.Ö00 strädnie-ku,
no kuriem 4000 izce]o§ot jau §o-gad.
Holande pareclzot uzoemt 3500
vieninieku — vlrie5u iih J500 «ievi^-
§u. Franöu Maroka pieprasijusi
10.000 strädnieku, Bel^ja jau uzpe-r
musi 15.000 kalnrttöu ar limenes
locekliem un uzi;i<>tn5ot vei 5000.
Pieprasijumi 8ai;iemti ari no Brazi-lijas,
Känädas, Arjgentinas un d-täm
valstim. Holande izteikusi ga-tavibu
uajemt 8000 DP ho Vädjas
amerikäiju joslas. _
Anglija parakstijusi vienoianös
par 20.000 sievieSu DP ielaiSanu no
Vädjas amerikäi)U joslas. Sieyietes,
kuru vecumam jäbut no 18 lidz 50
gadiem; nodarbinäs tekstilrupnieci-bä,
slimnicäs, velas mazgätaväs,
mäjsaimnieclbä un lauksaimniecibä.
Darba noteikurni bus tädi pa5i ka
anglu strädniecem. Transporta izde-vimius
uz Angliju segs IRO no Ang^-
lijas iemaksätiem Ildzekliem.
NYHT. NZ
Bulgärijas zemnieku partijas un
opozicijas llderls Petkovs 15. augus-tä
notiesäts uz nävi par sazverestlbu
pret Bulgärijas valdibu. Bez tam
Petkovs atzits par vainlgu mazäkos
pärkäpumos, par kuriem vii^am kc^ä
piespriesti 45 gadi cietumä, kaf ari
500.000 levu naudas sods un pilsopu
tiesibu atpemSana. Rclze ar Petkovu.
notiesäts puikvedis Ivanovs, kam par
vidutäjibu starp Petkovu \m mlli-täriem
sazvemiekiem pie^^^
gadi cietuma un pilsopu tiesibu zau-»
d§5toÄ uz 20 gadiem. 5^ gadu
cietuma sodi piespriesti yairäkiem ci-ticm;
Berominsteres radio ziij^o, ka ASV
uh Anglljäs suti?l piepraBiJuäi atlikt
sprieduma izpildiSanu, lai sabiedroto
kontrolpadome Bulgärijä varetu ga-dljumu
pärbaudit, jo Petkovs ir ari
viensnp Bulgärijaispamiera notei­kumu
parakstitajiem.
• NYHT, BBC
gums
„Die Neue Zeitung" 18. augusta
numurä sniedz DENAs zli;iu ar aug-
§ejo virsra^u un sekojoäo saturu:
„Padomju pulkvedis BuraSpikovs 15.
augusta kädä baltieSu DP sapulce
Nimbergä uzaicinäja 30 klätesoSos
atgrieztleji PSRS. Vir^ paskaidroja,
ka ikviens varot atkal apmesties sa­vä
agräkajädzlves vietä im uz tiem,
kas atgricias, neizdarot nekädu spie-dienu.
Jau repatrietajiem baltieSiem
vecajä dzimt^ne patfkot ^eyiäl^l labi,
kä esot redzäms no vl^u vestulem.
Bura§i;iiköva piaskaidrojumus sapema
ar skaliem 'anafeklienv^ KlätesoSie
paskaidroja, ka neviens no vii^iem
nebutu uz ^eajpiild ieradies, ja Nirn-bergas
poli djas prezidijs nebutu
draudejis likt atvest vlsus, kas pa5i
neieradisoties. Nimbergas policijas
prezidents Leo Stäls §ai lietä laik-rakstam
„Die Neue Zeitung'* pa-skaidrojis,
ka baltie^u DP apzii^oti
'bez vii>ä zi;>as ar policijas uzaicinä-jumu
formuläriem. Vii?§ i gadijumu
tulit izmekleSot."