Bavarijas Latviesu vestnesis, August 20, 1947

              ''iiii iiiviM«jjwi*,*iiHiM^^^
LATVUA* 1947. g. 2a. augusS
mä.
W^0
1
i i
LCK Izglitibas nozare publicgjij^si;
laikrakstös nosaetjumtii skolu dii^
bam JatmaJI mScJba^ gadS. We m
diKras vajadribu laroslnM letdifiji-löl.
Pati^ vSrdl islft lal^. Tak Jäy
Ikolu vadlblm bös ku^ pietuirötate
m ks sävi starpS sai&äi^oitias. P»*9«
tami» dulvaa tsi^nlba plaSa te
dliudsviidtga. Vlsas nianses nmt"
kumo3 letvert gröti. Täpec annien
yH atliek kd vil§ties un ko jauiiit.
mm mm jauiljumus '^A^m 0
^to^ U blrhus, jatmskui paf p f
ii^Qiefn gädi^ vai*@tu %
«esnt sfkölea tikäl af tkifd^Slu toi-vija
Ifäiigas 1 1 ^ kSrtd}a äidl^s
atfsis un päfziiilli. ÄJ*5tS länekM|a
l^ma veselibu un fizisko attMII^ja,
pifiinis teparinä? ar bema mato
äpjtläcllem un vlijA garigo gatayffiini*
So älvu kop!g8 16muins blja labl
«Äatote ua plrliectoäja, blja iaudli'h
läbi saprotams mm pknmt»
Tagad §o funkciju kärtoö Infipektia gipastu. Aaf ko Us nökfirtojums bds
bBkSy nav aaprotams. Vajadzigo
^ahveldibu JÄutÄluma klrtoäaiil
dotu naUelei instrukcija pSrzimm \^
Irstam» letverot vit^^ an tos gadUii-mua
» kw vecftkl grtb v6l bimu
jturet maJB axi pio piina aapt!ta
/VM valrik llpadomi par ka(l|u
dtu llfetu. ' Tur atgfidlnfita akolol;8i-
Irnn, plrÄlijLl^, revidamiem rapS-tles
par ^kmigu un labu skolas dsir-bti
Ti^ nav nakas jauna, tas nipx
plenfikums, %MSi Jau vö^ tur ili
Bat Vloiam vajftdzigs atbalsts» da$^
ds tepälldztba. To LatvlJI skolM
'sigädlja bSmu vaclkl un citi tufj»
nlakl, apkarteJB aabiadriba* Tipgc
Mm aaueians bi)a: akolas \in mi;
tuvi&asana, Patlasl ' gan, ct]^
diH^Asr^ l^Viku pamatskolu is^lil:ia
v^elkl;' Bt}a tä, ka akola jaB&k» nav
i^arQi visnepleoielamäkia remoi*m
aav malkaa, nav kopgalda yajadiiär
gfidäi Tad Asf&h aleina kopfi yi^
i||iiSK^iöii:#uä^
j^nbim toi paius pagasia nod»
!u§, ko i^vaidiba nespija pMw
mi^i iadod maze^ bmönta darbt
näkoSäa dienas rindäni vi^n lil
malkas vezumi m pirmdien sko^l
pildas^ar skoleniem un kopgald^
kamba^H^^ ar (äroduktiam.
ata aina. Skola Izjukusi disclpliJ*
-im. Radu^ias tädi >Jaudi5, kas vim
skolu terrorlÄe. SkolOtäji nolaii ro-kas
» nttim padoma. Tad aaaauc vi}-
QSkua uA va)airdigi un patieslgl "Am
m\ gaiamai baa näcluselanad \m m*-
dln§§anas. Kas pSc tam notlik
alku mäjaS) to dna iikai DlavS m
'mmi b^t akola gaL^ UtA, ]^\mm\t)ii
itöiomts, vkl var turplnit aavu dö:^
'btb Ctireiz sam^2glojuml dkold^-
tijtt staii^ä) aiiu otru täti launl|,
^oska^dti. vecaki Qel niknu alavti
kldam^^olas darblmdkam. Nav Itf
' illftsi ka kSdd nd darbinloktam pii^-
«vixia 1^ iiataktyte, Vlenkärli — ndn.
laliavs. Tahi visam naulata xmik
VdalidsSi ne nöi^Osumi, na daMdiii
pap!ru rakstiSahä, b^t gain t6 laulu
'aadarbfbai kas skolas labumä Viili
vairlk iaintat^ltl, prott, blmu ver
^ k l m dtt tmienai 4äddis. Veoäkjd
pilAdapulees. ragp. atsaviSljfu klaljd
vaeäku aanfi^Mias m skolas Mdwi^
Ir dlVi öaifganSöU, baÄkufu kiStl^ös
labä skök nav iadomajaiM. Km
b bea vi^iem l2tlkt; täs darä ti^t
U un nestingru darbu,
Nosacijumi* paredz paraugstundaui
un ho^pit^amt Tis labaa m lati
vieStf äcölötaju iamijötäs liötas. T3-i
JlCait kam hospitet? Tikai skolotal
jtam^ Butu daudz vairBk sv@tlbai|
ja hospitetu ne vien skolötäjt.
arLvec&ki tm citi )aUdl^, kas io tia^r
pieini v^as un dk taa tedmiäki ie
apljäms. t|h ne>vien paraugstund&fil
bet kura katrä atuhdfi. Km Ist^evl^
bä, lai ^e^as ^olaa sölä iakää vä
seko stUndal^ iM pakläUsäS, kä ^rix0
Modiitn vai Dzldral labl vdeäs. Löiil
katrs ekolotäjfi katrä laikä r§ynäi
ar to, Kk viijiam bQä viesi. Man mi
bijfe miläfcu ötundu, ka aestdtettljä
un pinÄdienäö, kad kla^es bija v^'
tSk\x päppilditäs. Nekädas grdtibai!
vai traueejuma no älem hospltah
LATVimS CEEÄPJ IJkNADAS EEASTi AFCmm03tm& FÖBACTIAS DÄIZSOPIBAS SEOLÄ
16. jQfiJä £^0 Stiitgartes sakas mu-su
ce& UÄ Kanädtt, kur vairSki Jat-vlegi
bijäm re^istreju]§ies meza dar-
>os. BraucSjus sadalija preJu va*
gonoa pa. 20 dlvlku katrä. AmerikS-tfiU
pavadibä, cauri Vestfälei devä-mies
uz Dipholces caurbrauceju no-metnl
Tä iekärtota kida biju^B lid-l^
täca kazarmis brauc£]iam, kas do-m
\Ä K|mldtt, BrazUiJu un Vene-cuelu.
Laba gan nometnes organi-zadja,
bet }oti slikts uztum
Di^holcB parakstijäm Ilgumu ar
KanSdas valdlbas darba departa-mentu:
,yAx §o apliecinu, ka ierodo-
1^ Kanftdä saistilds darbä ba]]^,
ti^pira malkas» bttVkoku clräana vai
ltd&tgos me£u i^adalanas darbos
ar tidu U2]^(lm§}u, kadu bOs izrau-daijla
Kan&<ilas darba ministrs vai
Vfi^a parstivia. Algu llkmes» darba
un d^lvoMnas lioaacijumi bas tadi,
k$di ir '^^aitajas apstik}os atUecibä
pret nodaibolanaa klasifiklclju. le-ygro^
u sava darba deveja U2i;iemuma
llfcumus lun notalkumus. Saprotu,
ka darba devljs var IQgt mani atU-dfeiftit
transpopta lÄdevumus nö Ka-ftädas
ö?tas, kufä Isikäpju mall,
'm dark vlatid. PaUakot darbl
vlamas 10 mineiu, min§to atlfdz^u
!ieplap^da!s. Saprotu, ka, parakstot
atigimlngtos noteikumusi u^emuma
mm gar^tö darbu vimnaz 10 mina
li
M Hdz pld§jM dianai pirms ats»
hrai^aiias mäki palikäana »ikanä^
dieäu*" vldfi nebija dro§a, ^ notikal JCSL es v§ro]ti, t ^ dSr^opIbas
v^idrbas pärbaude. Mlsa beidzas skolä \ laba kartfba, krietni djolo-labi,
61 latvietis, 35 igauiii, 250 He- täji un vaditajl, kas ar visu sirdi
tuvieäu, 100 polu un 200 ukraiiju^- nododas saval lietai. Puikas neva-
^§ma leceJoSanas atjaujas Kanädä. jr§s palalsties ällnkumi. Labl gan,
23. julijä ar preiu vildenu izbrau-j ka ari mans dels tur iestäjäs,"
cam uz Bremershäfenu. Mus novie- stästa käds tevs, kas atgriezies no
toj£t 1945. g. bQvltajä kädrelz§Jä apmeklijiuna prot N. Maltas dSrz-
ASV armijas transporta tvaikon! koplbas ak^la PiSbadias nometni.
„US General Stewart". Tajä paää L j ä , bOs zeniem droSs pamats zem
dienä devämies jQrä. Cejä }oti labi käjSm," piebalso skolotäjs, kuya
baroja. Medicihiskajä personälä, dels ari Jau valrStoJS m^egus mä-kas
pastävigi pavada 5o tvaik(Hii, cäs turpat
bija ari daä latyiesi. Sekoja uzai- spriei tevi, bet ko par skolu
cinajums, ka äaja darba varam sais- g^ka pa§i d§U^ Luk divi saule
tities ari mes, taau neviei^^^^ pujgl därzkoplbas
nja. Tapat vareja pieteiMies tval- ^olas ^^rzä. Ol^erts Eicens
ko^a virtuves darbos mi darbnicas. Andris Mergins ar savu aroda
Katram izdeva lOOQ dgaretes, bet U^^li un skolas stingro kärtibu ap-tiem,
kas stradaja, pati 2000. mierinSti. Kaut darba esot krietni
Brauclena laiki Jura bija mleriga. daudz, vli;ii .to darot ar patiku un
Lepnä gaitä mums ga|»5in aiMlideja interesi, bez tam atll^ot Jau aavi
„Queen Mary". Notika atkal vese- brISi ari atpiltal Ihxläi pavasarl at-llbas
pärbaude un poteSana pret ba- stäJuSi gimnazljas solu» viens Be-käm.
gansburgä, otrs IngolätatS, lal la-
1. augustä iebraucam Kanadas osta tlxiu valodas Un vesturea vletS mä-
Hälifaksä. SagaidMju vidu bija loti cltos zemes mS^ofianu un p6c gada
daudz aviznieku, kas mus nemitigi klutu par d^öpjiem.
fotograflja. AtoaucSjua krastä aa- ^r istl Jaua^igu s p ^ visua
galdlja är! väldibaS un armiJas pir- darbua veic ari iiemgalea eaimnieks
stävn» NO H^ifaksas jau 1. augus^- jjnig ^ d ö r a . k^am us muguras
^ vakara ar vJcienu leradarmes kä- Pieodesmii V i i ^ därzkoplba
dä kanadieSu d^ml Ontario fezera Uav sveäa no agraklem laikiem. bet
krast&i No tunen©^ dosimios uz|ia^tu tomer atainis, ka taga-
Kanidas mula m@äiem. dejo be2idarbn)U dar^ var izlia^^
Kanädl, augusta.
tmants Kleinops
avärijäs apgabala latviesu
mes
(Tm^i^iSjums no 1. ipp*)
, Iteutkop^aa padomes prläcS^is
plrof. Dr. P. Starcs refereja, ka p6c
visjaunSkajlem datlem emigradjä
Vftdja apdniStl 104.822 lätvieSl, bet
vibplr trhnda dtlvo ap 120.000 lat-vJeSu.
1946. g. trimdi dzimls tikai
1081 latvieSu bSms, Käp6c tas tä,
to ietekmS ari tas, ka 26—SO g. ve-etoS
Väcljä ir 9032 latvleSu sievle»
im un 18.908 vtrleli. l/)ti plaSs ir
glmeiju sairäanas process. Ja senSk
mtraucämles par] katru demilto
S^jirto laulibu, tad tagad Sklp gandrls;
katru treSo! Telktais Ueclnai ka j5-
vföka vi^lieläkH uzmanibi Jaunatnes
audzinfifianat, kas sUktikS ir ärpua-äkol0
jaunidliem. ,,Mumi jauj^ea
viädzUlkä tra^MlJa Ir spörts/* telca
pifof. Starcs. Svarlgl ari nameti:iu
dteM Izkärtot U2 yasdlglem pama*
tlem. Par maz kopegfi darbB pieda-
ISs IntCiliiNee.
- BALP locekli parrunäs aal veröäs
prat tautieäu SkelSanoa, „Kur pallek
gt^pratibö?" jautaja BAU? loceklis
KSrkliJ!il. Jaunatnes audSsinflSana bez
jJämiettmiiem nepalika skautu un
galdu orgaiiizädja, YMCA un
YWCA, kas ne vlsur un vlenmgr
veikusi sotltoö un neplecleäamos pa-stikumus.
BALP mm atzinumm \m prlek§-
IttRmua iesnii^s LCP.
OAIOA JÄUNI 8KRININ0I
Jteiningu jauiajumä iesniegtos
^pliadjas lOgumufl vaii-s neieveros
un iäU^rmgtie tautieäi nevar gaidit
kädus rezvatätus savarn apeUacijam.
Ir Kinäms, ka l i ^ ^ aäka jaunUs sliri*^
ni)tigus im D P statuta aiziSana un
aprape bQs divi sljdrti jedasieni: ne
katrs D P guB lUÖ aprupl. Skiunln-ga
hoteikumi gan ieverojami atälj^lr-siets
no arrniias skrlningiem un jäU-na
pärbaude bus ari visiem izdorme-tiem
tautieäiem» Nö izskrineäänas
nav Jäbaldte cilvekiem, kas ple 1945.
g. pärgäjuli dzivot eitä okupäeijas
joiitlä. Lai gQtu ^atdrtbu mm
jautäjumiem im musu tUrpmako tie-sisko
stävOkll, 13. aUgusta IRO .gal-yenajä
mitn§ Heidelbergä ieradäs
baltieäu centrälo komiteju parstävji,
Mo latviesu pus<3S piödalljäs LCSEt Vi-feepriekSaedis
A» Reins. MuSU pär-lätSvii
ludzä isli;kas im iJrtelca vlllSa-hojs
lai iRO ölmnSäanas cöntros bö-tu
fealtteSu paihstäv)!. Ar! Sajä jau-papUcUnot
ziniSahas uh^^^^^^^b^^
ceju no Virtexnbergas Uz ^olu Fi§-
bac^; Skaldei^ töm@r nav^^^^^v^
näkamo dir»kopiu v ^ ir y§l
viri pari seSdesmitiem. Blakus
tautskolu tikkb beiguSie^
darzft destav rok, rav§ un laistia pat
dimas ar augstskolas dlplomu ka-batÄv
Te nlku^l^^}^^
läkaj&m amerik§2?LU Joslas v nomet*
VISU xespejamo. i^^..^ pfimSkdami uz Flfibacbu dzi-
HfiSl SAKARI AR KANÄDAS. "^l« ^isSm Slmen6m
VAU,1BAS PÄRSTÄVJIEM LjSf
BALP sanäksmes laika pienäca gada laika izstajtäi^ tikai paria
LCp prezidija informäcija, ka emig-1 audzSöjiU) kufUS äcolu apmekKt ka*
racljas jautäjuma uzijemti tleSl Sa­kari
ar Kanadas valdlbas parstBv*
Jlem. Kanada vistuvaka laika uz*
ijiomgot ap 10.000 ieceJotajU. Mflsu
emigradjas probllma ar to tom§r ne
tuvu nebtls nok&rtota, jo emlgrad
v§Jusi ne negribeäana, bet daiba
apstaky. Paäreiz ^olä 94 audzeki^
Apmeram 20 no tiem ^olu
tembri jau beigs.
Ja agrak FiSbadias xxometne bij^
pazistama ar saviem viräiem, tad
tagad ta var iepoties ar daudzajiem
^mex^M därziijienL Jäpateicas därz-^
koplbas skölai, no ku^as pavasari
vareja bagätlgi iepirkt destus ua
dabut ari dazu labu padomu. Sko-?
las paSas därzu kopplatlba ir ap
1,5 ha im to aplaisti$ana daudz
rupju un darba sagädaja jölija
svelmainäs dienis, Skolai ir ari laba
tiesa lecekäu un Jau no pavasa|>a cU-vas
sUtumnicas, bet paSreiz cej^
treSo.
Sezonas pirmajos trijos m^eSoa
(aprflli, maijä, junijä), pardodöt aa-vus
razojiunus, skola apgrozljusi
37.000 marku, no ku^lm liallka da^
ir äsaidrs atUkums kasS. Ar to, bez
cttu palldzTbaa, iespSjama segt sk(K
las papravos Izdevumus: algot 14
skolotajus, 10 dirza sMdnieces,
iegädaties akplas un darba rikus un
organizet audizSki^u ekskurstjas. Pa«
vasarl galvenais lenäkumu' avots
bijis par dSstiem. JOlija fiiibadileM
par plris markam skolas velkalä
varSJa vai katru dienu nopirkt pa
skaistam pidpi saiSkim, bet paSreiz
tirga ir dSrzäji — gur^ un tomltL
Sezonas pSdejais Jaunums bOs kri-zantemas.
To audzSSana nakamie
därzkopji praktiz§ju5ies Nirnber-gas
liel&kaja därznieclbä, kujras sp&-
dalitäte k tleSi krizantemas.
Ar vacu därzkoplbas savienibaa
stanmieclbu« kuras biedrs skola ir,
dabati logu stikU jauncelamai 8il«
tumnlcai, speciälas krizantemu fi\^
nes desti un daii dti paSreiz grOtt
iegastami priekSmeti.
„D&rzkop}l vajadzigl ari AngUJi,**
kamSr agr. K OzoliQS stasta pi@r
skolas darbu, piebUst tals ciemli;iä
ZarStetes piensaimniecibas skolas
vadltajs agr. K. LiepIijS, kas atcelä
no AlgoJas pienotavu un sienjtavu
apskates uz bridi iegriezies PiS-badiä.
Arbo
1
[f
i
Pie bemudärzniecem Gablingenä
Qabling^ nav piketa, bet dems
ias dSl tetVl^U skölä nepiööjamä,
kath jälzlidö:äs ar mäjmadbu vai jä-ih^^
kll pafidztbä dtu täutu skolis.
Te ali jäatrod käda ie^eja uzturet
Ijö^niem sakarus ar latvleSu skolu,
t^ielidÄtnäticis vl^iafe darbu limenim
\xn dabät liedbu no tis. Tur bOs
japaredÄ attifecigl parbaudljuml. Nö-bas
liekl al^rädtt, ka mäcibas gada
i^mb^ — 29, februlris §a-d
im blmiem — vii^ntnlekiem bas
lielä traaicejums sa^ai^^
. ^1 A ... . ^^^^ cittautieSu skoiäs,
balstu nuanes mmlulu ptluevruamd^ug. ji's^,L atii knaäik autn-' uur dtädi teiitdiji mäefbas gada sa-k^
lausäs, lai lidzl zina un saprot, kais
ta k l tur Isti notlek. Tä fstonakli
tm vertlgflkli sabiedri^as Interese^;
m(^aSdlia Un gartgas kultdras cd»
lana pdlu dzlve. Kas patlesi grib sa^>
vaa luolaa labiimu, lai ggdft par Ii^tu
tuvumu idtd^ un paSu dzives
jomos, nekä mSs to ceram. St jaima ^^^^^ ^^^^^ n^ayjiks. Lid-lecelotaju
InjOte g^^^^ tikal sa* h^^^^^ ekäs^ ierikota po^u nometne,
kunis^ vd taiakäl akcljal, l ^et biju^ä Hdotaju kl^ba viena puse
-Tf^zl^, ka uz Aifgiiju darbos ia- atdcto: bSrnudlrsöiäeÖtr^iÄ^^^ •
braukuäl 7000 latvieSu. No angju jjzlbam, ku^ii rlclbfi Ir 3 lielas sau-puses
pastäv notelkts solijurns ak- iainas istabas. Tas ari bijis viss, ko
ci^u tiirpinät ^ \ nometne varejusi dot bemudärzni^-
BALP emigrädjas jautajumä atzl- 6u kursiem, kupua Gablingenä ieri-na,
ka pedejais laiks iz§lj:irtles par kojusi un uztur Vispasaules baznicas
tälako enilgraciju, kaut ari naviana apvlenlba (Church World Service) ar
valsts, kas mums piesola pajumti, iRO atbalstu. Apvieniba par kursu
nevllas neko citu ka vienigi dar- vadltaju Izraudzljusl Kleinkecas lat-bäspSku.
Daäas val&tis savas prasi- vieäu nomatnes bSmudärza vadltöju
bäs Ir tieSi neglllgas. Mums atliek Hlzu Klaustii;iu, kupai plaSas zm&Sa-vlenlgt
apellBt pla UN un IRO un nas un bagstigi pleredzijumi b§rnu-noradlt
uz humamtatei necienigu rtci- därzu lietas, lai kopft ar Apvlenlbas
bu. ir pamats dema*, ka nakamo dlenesta nodarbmato latvlett Irini
zlemu v^l pavadlslm nomeftiös. Da- QertM^ni noorganizetu daäädam DP
zäs vietäs, Augsbiirgä un citur, jau tautioäm Bavärijäkoplgud bömu-doti
norädijumi domät nometnes därznieCu kursus. Kursos mäcäs '14
par ziemäs vajadztbim. latvietes, 1 Igauniete, 2 lietuvietes, l
BALP nostljls ari pret „izfiijä8a* polleta, 12 ukralnletes, iz^emot di-nu",
jo nedrikst notlkt, ka mQsu in- väm, visäm täm vidusskolas izgliti-välldl
un vecakle le(udls nt^atas ba. Turklät vi^as ir gados jaunas,
specigo viru, speciälistu un intdi- kaut gan kursantu vecums nav iero-gencös
aizbraukg&nä. Ari LCK priek§- be Jots. Kur&antes novletotas pa dl-sedis
prof. V. Vttols uzsvira, ka lie- vt, trim un 6etrSm atseviäkas istabl-läkä
kopibä izcejoäana uz vairäkam kas.
zemgm butu plei^emama, bet ne bez Kursu lalks desi ledallts. No 9—10
saviem darba nespejigajiem dlve- brokastis, no 10—13 nodarbibas, tiO
kim. Izvlloties citas zemes, jarau- ij^is pusdlenas, no 15—18 atkal to-g&
B, lal mSs noklötu tur» kur butu darbibas, no 18—10 vakifflt^ias. Vlsas
garant§ta dro&iba. Prof. Starcs dö- htuf^tes sai^iem nodarbinäto pärti-mä,
ka vajadz§tu iesniegt tiesus i^as devas no aabimgenas nometnes,
piidlVäjumus un prlekälikumus bet no saväm nometnem dgareäU
Anglijas valdibat» Jo mes varetu pa- devas, iZi;iemot tikai' HaunStetenes
lldzit projelrtetajai angju lauksalm- nometni Augsburga; kur clgareSu
nlecibas produkdjas pacelSanai par davöS JautBJums v§l. atrodotles nos^
20 proerTad varböt rastoa lieiakas kaldroäanas atadljl Pasam kursan-izeeioäanas
iespejas. BALP ätkartöli tim par idlanlem nav jarQpöJas, tos
ludz tautie^us nopiebii gatavötles vara salmniece — latviete ar virtu-turpttiäkajai
di^Ivei. un macitl^ ves darblnleklem. Sestdienas kur-praktiskus
arodus un sveävalodäs. santem brtvas»
Tuirplnäjäs S M ^ eadarbiba at ^^^^ Klaustlijia mäca b§mu-
Starptautl^ko bSglu un DP organl- ^1^^^^ iekartoSanu» orgaigilzläanu un
tm]\i Mtndhene. ^8a»iJÄs tautiu lö- bimudftrzu grämatvedibu, ka ari zl-kälo
jautajumu kartoäanai ar vadö-U^ggaj^^ ^ vaidoSanu, bet kop6 ar
äiem Bavärijas merogä darbojäs bäl- ukralntotl L. Qajevsku» kas ir Ukrai-tiesu
centrälo iestäzu apvieniba. bernUdarzu Itispektriso amerlkä-
Savä turpm&kajä darbibä BALPU^ j^sia un piedzivojust darblniece
un BAUK reljilnäs, kä tautiesiem blrftudlrzu lauka, abas maca b§mu
vajadziB daudz lieläku socielo at- auözJnaSanu un bSrnu izrunas
balstu hm lidfc lim. Ar Slarptau- ganu, k r ar! diledaianu un rotajas,
tiskä Sarkana Krusta pieSl^iftö pir- xurklät vei L. OaJevska lasa pirm-mo
mantu SÖtljumu» kas legadä^
par Latvijas d^bloketlem lidzekllem,
fedevles apmlei^in&t visu 68 kara 1 - ' X t 1
valldu pieprasfjmnus uc ludalju iN 01116 tnU
präsitias. Septembfl pteprasttajlem ^
sadalls jauno sattjumu — adas, ^
nagiafj un kurpnl^ku plederumus. — | U E l V 6
Uzskata par v&larft.u, ka nometnas bez
gribu to vku var labl un apmieri-nöäl
nokärtöt Tikal japaiiek vls-caitft
uzL dzives, vajadribu, ne teor§-
tlsku kalkulejumu pamatiem. Nav
äaubu par vaditfiju daijblnieku labu
grlbu saglabät latvletlbai vlsus trim-das
birnus. T6ple jail)ä2lna visi da-starpi,
zadie ceU M_t vletiu kopigu mer^i =
Nosacijumi aizmlrsuäl töS skolas: latvisko W a kultöru.
J?tdu.bemus. kam savas dzives vie-^ Skolotäjs Augusts R u d i t is
kopdarbibas paslkumlem darboJas PMSJais stradnteku transporls
ari privlti pasäkuml. meia darbi^m Kanada no transit-
Sanilksml sveiea LCK prlekäsMls nometnes „RIga" LIbeka paredzSts
prof. V. Vttols, Mi^mlngenas nomet- septembri, tft paskaidrots nometnes
nes komandants Dr. L. Ramii;iS, ko- vadlbai. Nometn§ paäreis ap 400
mltejas prlekäsSdis H. Krelcers un KanBdas darba reflektantu» „NYT*
Memtngenas DP starptautiskas ko- 1. aug. rioo, ka Kanadas rupnlek
mitejaö pärstävis lietuvtetis Konra- saval valdtbsd lesnleguSl 24 lugumus
dis. MemingenleSl blja gSdäjuSl, lai par 5400 DP lelaiäanu no Vädjas
BAt^P darbs noritetu iespejaml td- Kanädä. Visvairäk — 3000 — pa-camos
apstäklos. g m. ' redzets nodarbinät kokrupniecTbä.
skolas paidagogiju krievu valodä, un
Klaustiijia to baltietem pärtulko vä-cu
valodä. Psldiolo^ju po}u profe-sors
Boökovsklfl lasa krievu valodä,
un Klaustlijia to atkal tulko väcu va-odS.
Ta kurisos d^drdäma gan väcu,
gan krievu valoda, bet vairäk tömer
väcu. Pizisko audzinäSanu väcu va-
.odä triata ukrainiete M. JurkeviJa,
kas 80 gadus bijusl vingroSanas sko-lotäjä.
. Higlenu väcii valodä mäca
latviete Dr. Pola jkdze, seviä^u veri-bu
pievSrsdama bernudärzä vecuma
bSmu veselibas kopäanai. Bernu där-zä
vajadzigosrokdarbus' väcu valodä
maca latviete E. Ubäne. Kä visi mä­cibas
speki, ta^mri pärejie kutsu kai-potftji
saijiem atlidzibu no Vispasau-les
baznicas apvlenlbas.
Kursi turpinäsies 3 m^e§us, lidz
t oktobrta. Säkums, kursiem bljls
grdts, bet tas ir pärvarets. Un jau
tagad ir redzamas sekmes. Mäcibas
istabas slenas rotä kursantu zfmg-.
jumi, izäUvumi uz papira, papira pl-numi,
izgtiezumi un gauttngi aplikä-dju
darbi. Kursu telpäs no sienäm
jau säk dvest dailuma gars, ko it
seviSki pavairo paSas E. Klaustit^
puku akvareU, ar kufiem izdaljotas
vlsas kursu telpas.
Kad pienäks 1. oktobris, kursantes
bus daudz kö macTJuSäs no tä, kas
jäzina un jäprot labai bemudärznie-cei.
KUTSUS beiguSäS aai;iems aplie-cibas
ar lektoru up Vispasaules baz­nicas
apvlenlbas un IRO pärstävju
parakstlem. Turkiat ari citädl kur­santes
bus ko labu mäcijuSäs pa äo
laiku, jo Irine Gertsone 3 stundas.
nedelä mäca kursantim ari anglu
valoda
Marti^i>§ Celms
'M
Kr
J* Brledis, LIbekä
KAD TVBPINÄSIES PÄBVESANA
Darba akdja uz Angliju praktiski
tlkpat ka apstäjusles. Uz pärveäanu
gaidäm daudtl, kas esam pieteiku-
Sles, nemaz nerunäjot par felmenes
locekliem, kuru pärveäana nemaz
V§1 nav sakta. Neatkarigi no iemes-liem,
kapee tas tä, mtis tomer par
visu vairäk interesäskaidriba. Visu
gaidttäju un ceretäju stävoklis klQs
vei grQtäks, kad nometnes säks ap-demot
ari daiädas pieteiktäs Ho-landes,
Beläijas un Prandjas darba-splka
vervesanas komisijas. BQs
grUtl IzSklrtles, vai turpinät gaidit
uz darbu AngUjä, kas Ifdz §lm Simi­tis
izdevigäkals un piemerötäkais,
vai izklist pa daiädäm zemem. Gere-slm,
ka mQsu pärstävju pulem da-bQt
skaidribu äajos jautäjumos bQs
panakuml, kas lldz ar to izklaides
nervozäSanu un novSrsIs nevajadzi-gos
pärmetumus.
ir
m> *
valatte.
S. sai
vie««*.^''Ko-|wata
K^i^K i^S»tmörsmB rfof"!**
AnHava an
jjonipooisl»
fy^m valdi:
valde
diails va- vtii.),
P^Li^iänano-lVelta
- w(fl(elru «Benu dalib- pas
" S K JisUngenas Sva]
•^^faÄfa^e-hnilai
Ozoi
taivas lattf^äts Ädolfs zea,
%i paSräzgjl :turneja | Jumu,^
tiÄ^.lteresl-. LIbeka J e l ä vl^a^
teäte M> bljl pardldita. I speci
jÄfiliiiielm tauöeS sa- mcms,
Metätin feecliiem aplausiem. sojun:
ÄS pinna da}ä blja Vitola dzied^
feifäs Kakti^ apliecitiäja mikä
jt8 to ipaSibas:, bal^ spSsu^
Mm.i^ietjiu, ^taisto tani, c
spoiiMj giali augsejä ^re-1 devas
Widks ari izpildljums, fe|a IB
tjäffiä- ZÖinska „Zllo sap- , TBS,
' llrika un^ 5^i§a „Ro-|-^ Jäi
smälk
mnikä sr
. Idia
Ael kfldcettSJa kraiponista
, m rädltais Vall«is nometnes
il Mas (M^ag skaijtt pla-laä
» I^iadisöes tadiofons uh
,11^ s3ks to pättaidi§ainL
!*liSttaumaiä8 8afl5mifi pie-
, ,«tel»tieg par prolesoru
. WvMit8te..'ASV M- algu
^ la&i angji
jteJti darba rezultätä l cijas
mk fflikgUnieki - jau pievl
' vateie tl» tefletmeistaiB sfeak
««atevojuir pro^ammu, vim
,^5ev«kis apiiecina 1 ta\itu
aents
savu
«n R\
r.«»as BiigacteresLrielu
Es]
sies
no-ati^
j
brai
driz
liem
Iltiskl
m